Bavarijas Latviesu vestnesis, May 4, 1950

              l i
I •
L A T V I JA
Isauņii balss par
nākamo
Baltijas ūniju
Igiiiņii liikrakftt Eesti Rada ]au*
BHaMi numurā velUlli iovadu Bal-tUii
OnUai prol>limaL Autors V.
Rlammdtlt raksta i^rmaji da)i ap-ttko
Baltijas valstu sadarbību ne»
«fkaribas lalkft un konstetē, ka da-
.^Hdi kftvficļi tmis nelāva nok}at
tāUknar ^^usii^as-UtviJ^ mlMtā-
10 tmjtt. Otrali pasaules kairi ra-dfikāli
grodjls VIAIS i^idiinoteiktt-flm
starptautiskai sadarbībai Rie-immtnm
valstis aisvte deiāk sa-alfdsas
kflpā, un nav Jtoubu, ka ag-m
vii vHāk Apvienotajai Eiropai
l^avlenosles ari Austrumeiropas vai»
Kad im kādā ce}ā atrisināšos Bal-
Itjii valstu Jautājums, i i . kad tās
Atbrivoslis no padomju juga^ ir ne-ilnāmsi
Bil lakts ir tas, ka tad ilm
vaMm bOs Jāieņem noteikts viedok*
Ka Rietumeiropas sadarbības Jautā«
lumoi» un v lm no svarīgākajiem
bOsb vai dddarēt tOlīt BalUJas
valsta savittilba un kādā veidā. Tā­lāk
RIsmandels raksta:
MMOSU tautieši dzimtenē patlaban
nevar apspdest ils pi^lāmas. Bet
tie ir Jautājumi, kuru atrisināšana
pnasi skaidrošanu un dažādus
prkddMaibus. Tas ir mūsu .uzde*
vtms, to usdevums, kas ar likteņa
ielbtt izkļuvuši brīvajā pasauli.
^TlUab DP nometnēs, kā ari dtur
triia Baltijas tauta pārstāvju Itarpā
flMlJttii dāia tm draudzīga sadar­bība
vliu ikdienas problēmu atrisi­nāšanā*
2lis esam dzīvojuši plecu
pii pleca ar latvIdUem tm lietavie-liaiii.
Esam tos pazīt,
eaam daUjušiet ar tiem bēdās un
pfiiios* Vim Ua mds tavinājis un
palSdaēM i^ļsrast vienam otnt Pa­mata
iedarbībai un kopīgai dzīvei
Udt ar to tritadiniito saimē Jau ^ -
dstt Bet tu pats jāsaka ari par
Hem taittiešiem. kas nalikuši dzim-tuA.
Tos salitt kopīgas raizes, do­šanas
un kopīga cĒ^a pret apspie-
Bet darāmā ir vēl |oil daudz. Vi»*
ptrm n ^ piJu tautiešiem Jāiz­skaidro
mdsu kaimiņu vēstuit, kul-tOia
utt Par ss^ti ilgajai kopdzi-vM
W nomelnēs šai ziņā }oti maz
ntviikta. 8i ŪOda vēl iespēju ro-
MOs Jāizlabo, lOKUt gan tas grQtāk
paviteams. māk sīkāku pētīšanu
un istinājumu prasa noteikumi, uz
kMam vailta balattUes trUu Bal-t^
ai filtta aadafblba nttotnē.*«
iitililjamiem Jautājumiem au­tori
i i ^ ftooi k M valsts un
ititptautlMs tietibu normas» sainv-nieddmi
pamatus, muitas Oniju,
aatmnledlko OnUu, kopīgo nauda»
ilsMntĻ ārējo ttrdzniecibu, satiksmi,
rtpiitedbtt mi bddzot ari sadarbību
i n u t i ^ un izglītības laukā. Tāpat,
droii vien, noidmi nebdšot zaudēju-iaa
ttlUtāri sbratēģiskās problēmas.
H6beigumā* autors i^ebilst:
JĶā no nUnētā varam secināt,
diiba un uzdevumu šeit pietikta
visiem. Jāķeras tikai klIi BQta
vēUfflis, l a i ^ d a no mūsu centrāla­jām
organradjām uzņemta šos Jau-tāJiuņiMi
aavos daiba plānos. Jo no
to atrisināšanai daudz kas atkarīgs
ttākotiA, kad tm atgriezirimies brī­vajā
dzimtenē* Trimdas laiks zinā­mā
mērā uzskatāma par zaudētu.
Centmmles to vismaz daļēji izman­tot,
pcļiltivi mālējot atrisinājumus
pākitnu problēmām. Varbūt spē­sim
ar to iotauplt daudz sviedru aiz
Iniiferenēu galdiem, varbūt pat asi­nis,
kai Jāicle) ciņu laukos,** nobeidz
tovu r ^ t a RIsmandels.
Lietuviešu dironilca
KOMUNISMS
bistamakais valsts monopolka
Pasaules Uetaviešu kopības Vād-
Jaa vadība, piedatoties Mazās Lieta­vas
pārstāvjiem, noltousi Vādjas
padomes vēlēšanas izdarīt līdz 81.
nudjam. Vēlot uz tūkstoš personām
vienu pārstāvi, padome sastāvēs no
II h t c Ā t ^ bet ia^du orgāns -
valde no
Augstākie Uetaviešu katoļu gaddz-i^
eki ardiiblskaps Skviredds un
blskaii Brežģis ar Padoļski - Liel­dienās
apmtitlējuši Romu.
Oleznotājs Pāvils Puzintids, kas
pie iece}ošima» ASV apmeties Holi­vudā
un sākumā pelnījies ar krāso­šanu,
guvis labus panākumus kā
poortretists. Par filmu magnātam
L. B. Maijeram izgatavoto portretu
viņš saņēmis 4000 doU tagad iekār­toji
» pats savu stadiju un glemo d -
ta Holivudas bagātnieku portretus.
Starptautiskā zemnieku partiju
pārstfivju sanāksmē Vašingtonā Lie­tuvas*
lemnidcus pārstāvēs bij. prez.
I>r« K. Orinius. Ģ&k, Pļechavičius,
kas Rds Mm strādāja metallrūpnie-tibl,
uzņēmies alus pārstāvniecību
Cikāi^
. Ņujorkas Uetaviešl, piedaloties
valdības, s«Eiāta un tautas pārstāvju
nsm koc^em, plaši go^nājušl sa­va
paSd^ĪMS fcmda pricicSnieku Dt.
k«t J. R Konēiju, atzīmēdami viņa
nopidnu» Eiropai trinuUni^ dzīves
m «nicridjiia MrtoSanā. i^)
Cīņā par pasaules varu Maikavas
varasvīri visās pasaules malās iz­veidojuši
savas piektās kolonnu. Iz­mantojot
demokrātiju liberālismu,
šis kokmnas parasti darbojas kā le­gālas
komunista poUtiskās partijas,
kas tad nu visiem spēkiem grauj tā
koka sakn^ uz kufa tās sēl un bā­zējas.
Ja nu visiem šiem viiq;>asau-les
kmūnistiem vaicātu, kas tad tas
komunisms ir, par ko viņi tik aiz-rauUgi
dnās, tad, Janu atmesta
l4e malas Maskavas melus tm nejē­dzības
par proletariāta dlktāttoi,
tautas fronti, tautas demokrātiju,
Ļeņina-Sa}ina Uniju, trockismu un
titolsmu, tad Idkam neviens komu­nists
to pateikt nevarētu, it sevišķi,
Ja viņam sava atbilde būtu Jāsaska­ņo
ar faktiskiem apstākļiem aiz
dzelzs i^ekškara. Bet Maskava
maksā un pavēl, un liektās kolon­nas
centīgi strādā.
Partijas dogmai kā izkārtne pie­saistīti
novecojušies un vairs nederī­gie
Marksa un Engelsa prātojumi
par šķiru ciņu. Tiek {iesaistīts Ļe­ņins,,
kās visas savas pasaules gud­rības
ietērpis savā „reli|ijas** posta-lātā:
,Jaupi salaupīto*". Viņa izprat­nē
itin ^ss, kas biia otra cilvēka
kabatā, bija salaupīts. Sim Pamasa
ansamblim padevīgie DžugaSvili
kalpi pēdējā laikā cenUs pievienot
pašu DžugaSvili kā lielāko pasaules
sodāllsma teorētiķi, kura vara pa­saulē
nesusi badu, bailes, mokas un
nēvi neskaitēmiem miljoniem nevai­nīgu
dlvēku. Uz ko tad sauc taga-dēli^
s komunisma doktrīnas Staļins?
Uz ciņu ar kapitālismu. Pie ŠI mo­menta
ir vērts pakavētia.
Kulturālās brīvās valstīs agrākā»
iedzīvotāju kastas un SķJtras sen Jau
ir zudušas uz visiem laikiem, uri ne­vienam
sapratigam cilvēkam va^rs
nenāk prātā tarlgāko un trūcīgāko
tautas dalu uzskatīt par atsevišķām
šķirām. Brīvās kultūras valstis vi­siem
pilsoņiem ir vienādas politiskas
un saimnieciskas tiesības un visiem
uzlikti vienādi politiski un, samērīgi
pēc mantas stāvokļa, ari saimniecis­ki
pienākumi. So dienu trūcīgākais
strādnieks šajās valstis nereti var
būt pats par U2sņēniēju, ministru vai
pat savas tautas vadītāju. Sadzīves
pamatos kā nesatricināma vērtlbalik-ta
konfesijas, pārliecības, vārda, or­ganizēšanās
un pār visām lietām,
darba brlviba. Vairums So tauta sa­vām
valstīm devušas īstas demokrā­tijas
satversmes. Nav tamdēļ ari ne­kāds
brīnuma, ka šajās smēs komu­nisma
maldu mācībām, ģeķībām un
nelietībām nav un nevar būt nekādu
panākumu. Bet kā ir ar šim lietām
pie komunistiem?
Kremļa galotaes, sarkanaņnijas
vadība un partijas funkdonāri dzīvo
pārpibibā. Tad nāk daži procenti
komunistu partijas biedru, Hdz-
^ešana un padevība diktatūrai
nodrošina eksistend. Bet lielākā
tautas masa, kuru paši komunisti
vērtē uz deviņām desmitdaļām? Sl
masa ir mūžīgi izsalkusi, neapģērbta
un vistrūcīgākā. Tai'nav jēgas par
īsto politisko brīvību, un nāk prātā
Pleskavas guberņas zemnieciņa —
kolhoznidca stāsts Latvijā 1944. g.,
ka viņš 1935. g. notiesāts uz 5 ga­diem
spaidu darbos tikai par to, ka
reiz kolhozā dtiem klāt esot, iemi-ninējies
par grūto dzīvi. Sai pelēkai
bezcerību masM ir vfenigās tiesības:
vēlēt pēc vienas IJstes, turēt muti,
klausīties melu propagandu, aplau­dēt
,Jat)ņa" runātājiem un . . . no­mirt
Vai te var runāt par kādu
sociālismu?
Vissvarīgākais moments komunis­tu
grāvējā darbībā ir dabiskais saim­nieciskais
antagonisms starp uzņē­mēju
peļņu Un strādnieku algu.
Dabiski, *- Jo lielākas algas Jāmaksā
stirādniekiem, Jo mazāka paliek uz­ņēmējiem.
Modernās brīvās valstis
šis saimnieciskais antagonisms sen
Jau zaudējis savu asumu m vairs
nelerindo strādnieku un uzņēmēļu
divās šķirās, bet gan Uek ti^m mek­lēt
un atrast ceļus sadarbībai, kas
nodrošina labu algu strādniekiem
par labi padarītu darbu, tā arī uz­ņēmēja
peļņu. Sajā sadarbībā strād­nieks
jau sen neiet cīņā vi«3S, bet
dnās par savu stāvokli caur arod­biedrībām,
ar kurām jārēķinās kā
uzņēmējiem, tā arī valsts varas or­gāniem.
Streika tiesības ir iespaidīgs
līdzeklis strādnieku rokās. Ne velti
komunisti arvien lauzušies šajās
NBtrādnieku organizādjās, lai caur
tām īstenotu Maskavas politiskos
uzdevumus. Tas vējš, kas iztrieca
komunistus no lielām vispasaules
arodbiedrību organizādjām, pierāda,
ka brīvās kulturālās valstis strād­nieki
ir valstiski jau nobrieduši un
atšifrējuši komunismu. Bet an §U
ceļš strādnieka saimniecisko stā-
Lidcas, ka abu pasaules karu se­kas
šai vērtīgai sēklai nepiva pie­nācīgi
augt Nav Jābrīnās, ka divu
pasaules kapi zaudētājas Vādjas ta-l^
dējiils veiklais vadītājs kanclers
Dr. Adenauers minētai sadarbības
atziņai no sākta gala vdtijis izcilu
vērību un Iropā ar arodbiedrību va-dltiljtt
Dr. Bekleru šo Jautiljumu pat
ienesta likumdošanas forumā, lai
strādnieku lldznoteikšanar tiesības
(Mitbestlmmungsrecbt) gūta pat l i ­kuma
spēku. Vādjas vadītāji labi iz­pratuši,
ka ar strādnieku piedalīša­nos
uzņēmumu vadībā un peļņā vis-
I^rms zudis pēdējais krāpšanas U-d^^
kOis komunistiem. No gruvešiem
un pelnkmi topošā Vācijas saimnie­cība
nevar a^auties tādu luksu kā
streikus, kas n^sā ļoti dārgi valsta
saimniecībai. Udcas, ka vādeši šai
ziņā būs aizsteigušie» tālu priekšā
anglosakšiem. Pie šīs kārtibas strd-kl
kļūst lidd. Jo kapitāls un darbs
ir UdztiesI^ partneri: kapitāla i»re-taizijas
uz augļiem atbilst strādnie­ku
darba algai pēc tarifa; kai^tāla
peļņai atbilst pai^du izmaksas
strādnidtiem no peļņas konta. Vā­djas
Duisburger KupferhUtte Jau
labu laiku praktizē šo kārtību, un
uzņēmiuna dirdctors Dr. Kuss par
rezultātiem ļoti sajūsmināts. Brīvās
valstis strādniekam ari ir ndorobe-žota
tiepība pašam izvēlētiem darba
devēju un diurba veidu. Par kaunu
mūsu laikmetam dažas valstis attd-kušās
šo prindpu piemērot DP. No
otras puses uzņēmēju brīva konku­rence
savā starpā ir viens no strād­nieku
labklājības pamatiem.
Bet kā ir ar kapitālismu pie pa­šiem
Maskavas kungiem: uzņēmējs
resp. kapitālists politiskās dcmiomi-jas
ii^rataē ir tā persona, kas dod
līdzekļus ražc^anai un Izmanto dta
dlvēku darba spēku. Komunista
vara allaž pēc savas varas nodibinā­šanas
visur par savu patīkamu pie­nākumu
uzskatijusi visu privāto uz­ņēmumu
nacionālizādju (laai: svešas
mantas paņemšanu ar varu pēc sla­venās
mācības — laupi «salaupīto**).
Uzņēmumu īpašniekus pie tam no­stāda
par ekspluatātoriem, kaitnie­kiem
un tautas naidniekiem, ar v i ­sām
no tā izrietošām sekām pēc pa­domju
režīma -morāles. Kad tas
veikts, ražoSanu pārņem pati valsts»
dodot līdzekļus ražoSanai un izman­tojot
piespiedu kārtā visu dzīvo d l ­vēku
darba spēku.
Strādnieks ir neglābjami piesalstits
savai darba vietai un ir spiests strā­dāt
tik daudz un par tādu atildzlbu,
kādu nosaka kapitālists — valsts.
Par stidka tiedbām ie var runāt ti­kai
vājprātigala. Tā k i atrādni^am
šādos apstākļos nav un nevar būt
nekādas dabiskas Intereses paT dar­bu,
tad deņā nāk a k c ^ darba^ so-dālpoUtiskās
sacendbas, sfacbano-viešu
izq>iešanas sistēma un . . . pie­spiedu
ziedojumi no algas valsts i ^ *
šējlem aizņēmumiam. Valsta kai^til-lismam
darbu un uzdevumu (vispa­saules
revolūdja) gan daudz, bet tau­tas
gribas stirādāt nav, tādēļ talkā
nāk valsts izpUdvara, kas pi^dā
„noziedzniekus'* koncentrādja» ņo-metaēm
m spaidu darbiem visne­iespējamākos
apstākļos.
Tātad, Ja runājam par komunismu
un ki^itālismu kā saimnieciskām
sUtēmām, tad JālnmsUtē, ka šo die­nu
komunisms Ir valsts monopolka-pitālisms,
kas ir strādniddem pati
ļaunākā un bīstamākā kapitālisma
forma. Un Ja nu vispasaules komu­nisti
savu sūtību patiešām grib sa­skaut
cīņā pret kapitālismu, vai tad
viņiem nederēta uzsākt cīņu pret
pašu sliktāko kapitālisma vddu, kas
ir viņu pašu mājā»? Mūsu izpratnē
komunisma īsto ideju un mērķi pap
rdzi deklarējis Ļeņins, un tas ir:
laui^l T. P.
Ceturtdien, 1950. g. 4 maijā
Jaunākais par piere*
dzejamiem Latvija
No Latvijas Zviedrijā saņemta ne-c
^ t a vēstule, kas stāsU, ka Uukl
I^lnlgl kolhozēti ūn lielākā daļa vec­saimnieku
deportēta. Deportēto vie»
tā nometinātaa krievu uc. padomju
tautibu ģimenes, tā kā dažos apvldoa
vairāk nekā jnise Iedzīvotāju ir dt-tautiešL
Pārtikas apstākļi laukoa
ārkārtigi grūti. Jo pēc wa»
un «viesta nodošanas valstij komoz.
niekam pāri paUek tiJcai bada tiesa.
Drusku vieglāk šai ziņā pOsētāa,
Ipašl Rīgā. ^ ^
Sākot ar 16 g. v., Jauniešus iesaua
darba dienestā, jo tālākā» ^olās v ir
Iekļūt tUcai ar labu sociālo Izc^UU^
nos, Ja vecāki nav bijuši buriuJL
Iestādes iesauktos sadala pa daļā-dām
darba vietām. Stddzigi apmā*
ca Jaunus Jūrniekus, lai tia ārsmju
ostās nebēgta no kuģiem. Vispār ua
kuš^em, kas dodas uz ārzemēm,^dar»
bā p i o ^ tikai tos, kam mājās pa­l
i ^ ģinmes. Pilsētās daud» krievu
kaŗaspfica un kaŗavM atklāti runi
ka kaŗS noiovMiam». Turpretī mi«
žos vēl arvienu daudt partizānu.
Kāds somu Jūmii*s par Vents­pili
stāsta, ka naktis pa pUsētu
pastāvīgi staigā patruļas. Scu dur­vis
nedrīkst noslēgt, lai patruļa»
kurā katrā brtdl varēta izdarīt kon*
troU. Bieži šai» kontrolēs Iedzīvo­tājus
vienkārši aplaupot (UO.
NO RIPAS RADIOFONA:
Pvkrievi^na uz visos linijos
LAI MSdtOS KEBSVU VALODU, ĢIMENS 8ARUNiUA8 TIKAI
KBIEVISKI — LAUKSAIMINIECIBAS JAUNmSJUBO KRIEVU NO­PELNS
- PBOF. ZUTIS CENŠAS ATTAISNOT KRIEVU IMPERIĀ­LISMU
Sakarā ar skolu mādbas gada no- ļ
bdgumu. Padomju Latvijas laikrak- I
stosun radiofonā visur uzsvērta mī­lestības
ieaudzināšana uz krievu va­lodu.
Gala pārbaudījumos literatūrā
noteikta krievu literatūras vēsture
un Latvijas padomju rakstniecība.
Par labām krievu valodas zināšanām
izsniedz uzslava» rakstus. Reportāžā
par skolām picmiere Ruta Jaunzeme
stāsta, ka mājās ar māti sarunājoj^es
krieviski, lai labāk apgūta krievu
valodu.
Tanī pašā laikā raidījumā latvie­šiem
ārzemēs minēti vairāki piemēri
par bērniem rietumu okupācijas jos­lās
Vācijā, kuri „piespiesti" aizmirst
savu dzimto valodu. Ilona Bemhar-de.
kas Higā atgriezusies 1949. g.
martā, runājusi tikai vādski, tilpāt
ari Harijs Urbāns. Lai vairota sev
padevīgus vergus, okupanta pirmais
paņēmiens esot piespiest aizmirst
tēvu valodu^
Minchene — Grona
DA2I PADOMI IZCEĻOTĀJIEM UZ ASV
vokli izcīnot ar streiku palīdzību,
driz vien izrādīsies par novecojuSos
un lieka Politiskā ekonomija māca
nepieciešamību {^esaistit strādniekus
uzņēmuma Vadībā un peļņā, tādā
ceļā abiem ražošanas d^l'hnfeklem
radot saimniecisku interesi uzņēmu­ma
plaukšanā.
Ceļojuma sākums Mincbenē skai­tās
ar smagās bagāžas (100 kg per­sonai)
nodošanu. Priekšmeta sarak­stu
neprasa. Pēc bagāžas nosvēršanas
un pārbaudes kastes var vēl apsti-pot
ko Mincbenē izdara uz vietas
(atildziba DM 2— par stīpu). Seit
ari personības apliecību resp. re-
,,Donios" un brMbas cfnitiļs
Sajās dienās Ežlingenā daudzu
aculiecinieku klātienē noticis gadī­jums,
kas daļu latviešu sabiedrības
varbūt ļoti pārsteigs kā visnekaunī­gākais
izaicinājums katram latvie­tim.
Notikums šāds:
Agrā rita stundā pārpildītā vilcie­nā,
kas dodas no Eslingenas uz
Ludvigsburgu, un ko galvenokārt
aizņem strādātāji un daļa Eslingenas
DP, kas dodas uz emigrācijas komi­sijām,
kara invalidu nodall'umā
iekāpj virs ar koka kāju un DV no­zīmi
svārku atiokā. Viņš nebrauc
šai vagona nodalljun^ pirmo reizi
un pazist gandriz visus līdzbraucē­jus.
Nodalījums aizņemts.
Viņš ierauga ^žam divas pavecā­kas,
spilgti izkrāsotas sievietes, pie­iet
tam klāt un vācu valodā ludz
atbrīvot vietu Abas «skaistules*'
saskatās, bet nedomā piecelties. In­valids
piesarkst, redzami uztraucas
un solās runāt ar konduktora. Sāk
uztraukties ari pārējie šl nodalījuma
braucēji. Beidzot viena .,d5ma'* lat­viešu
valodā otrai saka: Ji\x dosim
ari šim Ictiotam vieta!"
Abās pieceļas, bet otra vēl pro-t
^ : „Kur tas gan redzēts, ka dā­mām
jāceļas pirmajām, kamēr vī­rieši
sēž! Paldiej Dievam, ka driz
aizbraucam no Vādjas, tad šie
kropļi varēa te paliktP*. Un latvie­šu
karavīrs ar vienu kāju, kas šim
,.dāmām** faktiski Izcīnījis iespēju
doties vēl tālāk no Vādjas, nezina,
ko sacīt Vild^ia gala stadjā viņš
tomēr nenovaldās un Izgrūž dažus
asākus vārdus — JCfi Jūs iedrošinā­ties
mani apvainot, —* es esmu go<^
diga sieviete!** atidiedz prett lat­viete"
Pr. balinātiem matient
..Tik ^agi man šrdicn." saka vē­lāk
karavīrs saviem darba biedriem,
»ttic ķ>ti smagi...« L U
ģistrādjas karti apmaina pret sa­rakņā
numuru, ko saņem visi, izņe­mot
ģimenes galvu vīrieti, kas sa­vukārt
to saņem tikai pēc piedalī­šanās
noteikta laikā bagāžas iekrau­šanas
darbā.
Izbraukšanas dienā atvadīšanās no
pavadītājiem iespējama lid^ rokas
bagāžas nodošanas bridim; pēc tam
sastapšanos ierobežo stiepļu žogs.
Līdz iekāpšanai vildenā aizbraucē­jiem
ārsts vēl pārbauda kaklu, kā
ari notiek vēlreizēja dezinfekcija ar
pazīstamo pulveri. LIdzņemamā ro­kas
bagāžā (15 kg personai) ieteicams
ņemt Ildzi ari traukus ēdienam, ko
Izsniedz vildenā.
Braudens no Minchenes līdz Gro-nas
transitnometaei Ilgst apm. 22
stundas. Gala stadjā no vilcēna jā­pārvietojas
automašīnās, atsUjot ro­kas
bagāžu vilcienā. Pēdējo pārvieto
automašīnās šim nolūkam paredzētie
darbinieki, kādēļ bagāžas piederība
Jāapzīmē un jāievēro ari auto nu­murs,
kas vēlāk atvieglo bagāžas sa­ņemšanu.
Ieeja Gronas nometnē sākas ar
kakla apskati, rokas bagāžas pār­baudi
un Jauno iemītnieku „atutoša-nu^
Aizliegts ienest nometnē uztur­līdzekļus,
izņomot augļus. Pēc tam
ar saņemto ēdienu karti jādodas uz
norādīto dzīvokli: sievietēm un vī­riešiem
atsevišķās blokmājās, kur
ģimenēm un paziņām sastapSanās to­mēr
brīva. Sterplaikfi līdz kuģa
transportam Jābūt nomodā par vese­lību,
īpaši bērniem, lai nerastos
šķēršļi ieskaitīšanai transportā. Tik­pat
svarīgi tr nostrādāt nometnē pa­redzētos
darbus — slcv. no 1»—50 g.,
vīr. līdz 60 g. V., iepriekš sekojot par
tiem sarakstos. Lai gan norīkojumos
var iznākt piedalīties tikai 1—2 rei­zes,
tomēr ļoti noderfcfas darba drē­bes
un cepure, kas viss vēlāk node-rigs
ari uz kuģa.
Nometnē darbojas baznīca, bērnu
dārzs, tautskola, lasītava. Notiek in­formācijas
priekS'3S!*umi un kino iz­rādes.
Ja Ir vēl saglabātas liekas
markas, tās noder kantiinē un pilsē­tas
veikalos, ar kuriem satiksme bri-va
no pl. 10 ^''^ ]Hz lO vaki»rā v]^-
pār nometnē kārtība laba, kas Izklī­dina
sākuma bažas. AriR-4S
Republika» kolbozu aktiva aantt-smē
lUgā refcBjis partijas CK adc*
retārs Ņikonovs, bet debatēs piedali*
Jušies lauksaimniedbas ministra
vietnieks Porošins, lauku apriņķu
partijas CK sekretāri Apoņini^
marevs, Cerņiševs, Laņins, Jeņins ue.
Lauksaimniecības ministriju vecākā
agronome Cemousova par * labāka­jiem
kolbozu vadītājiem minēja Du«>
chovskl, Belokurovu, Kati^ovski, iCo-robeļņikovu
uc.
Vēl arvien kara radīto drupu no»
vākšanā vislabākos panākumus var
gūt svētdienu darbā. Liepājā noti­kušajā
svētdienniekā piedaUJās vi­su
iestāžu tm uzņēmumu darblni/Hd«
kopskaitā 14.600 dlvēku, ka» dlentt
laikā novāca 13.500 kub. m gruv<
Darbiņiem bija sadaUti
kuras vadīja tpafii brigadieri,
gā kārtā būvēs 5 km gaŗō tiMivi^a
ilhiju uz Cukurfabrikas dematu, -
Miēurina kustības prieldigalā Lat^
viļā soļo DaugavpU» augļkoplbas un
sakņkoplbas skola, ko vada direktori
Rusanovs ar skolotājiem Jefretnovu,
Dubrovskaju un komsorgu Botirevu.
Kolbozos Jau kultivē 15 sojas popu
šķingiu, kanatņiku (Jauns MitbsĶ
augs) un žuburainos kvlel&. Izpē^
tits, ka gurķus vislabāk aiimt v a ^
bet sīpolus no dēstiem. I^ims ziedē»
šanas āboliņam derot noraut galvīp
ņas. Ziemāju ražas celt palīdzot
virsmēslojums un e^ana. Laikam
Jaunas lietas, ko mūsu senči vēl bē-zināja
. . .
Raidījumā latviešiem ārzemēs ru­nāja
prof. Jānis Zutis: Ar savu ka­pitālo
monogrāfiju par 18. g. s. Bal­tiju
atmaskoju psddozinātiiiskos ui-skatus,
ko vācu okupādjas laiki
pauda prof. Svābe un vēstumiiac»
Pomers, it kā latviešu un Igauņu
tautas varējušas pastāvēt tikai tā­pēc,
ka pastāvējušas Baltijas privi­lēģijas.
Tāpat pierādīju, ka t. s.
zviedru laiks bija īstenībā zelta bed­re
vācu muižniekiem, ne latviešu
zemniekiem. Baltijas privilēģija»
bija tikai muižnieku un pilsoņu šķU
ŗas labā, bet ne zemniekiem, kas
tika nežēUgi izsūktie BUribiJUdo
hadonālistt gribēJulĻ lai latviešu
UuU atdaHtos no krievu tauta» m
nokļūtu galīgā verdzībā, bet Iste&Ibā
latviešu lekļaušanāa krievu Is^MlriJā
i^ca par labu latviešu tautas attis-
Ubal. Apgāžot pseidozinātniskoi uz-skatiis
šajā Jautājumā, esmu vadi-
Jies no partijas im biedra Staļina
nortdijumlem Tāpēc man ari pie-
^0rta Staļina prēmija, Jo vis» ko »i-mu
saaniedzls, Ir partijas nopdns.
Vilca prese iMT tKiltiesu troj^^
lQ)latltai8 vācu laikraksU Nūm-berger
Zdtung Ievietojis tautieša
Dr. j . Knostcnberga rakstu par Bal­tijas
tautu traģēdiju.- Tanī atzīmē­ta
varmādgā Baltijas vaislu an*-
flja, ko Kremlis izdarija 1940. g., un
vēlākā okupādja līdz ar tās traģis­kajām
sekām, kas draud baltiešu
tautām ar lēnu, bet pakāpenisku Iz*
ntelbu. Ap 120.000 latviešiem izde-vies
nokļūt šalpu» (helzs aizkara,
t>et ari viņu cerība» kaut kur ap­mesties
puslīdz kompaktā masā Iz­gaisušas
un tagad tālākās emigrād-jas
vilnis tos izkaisa visos pasaules
151?' '^^ ^^^^^ 20. gadsimteni,
teikts raksta nobeigumā, un nav ne­viena,
kas atbildētu uz lautājumu,
kad gan īsti beigsies baigā dlvēku
un tautu iznldnāšana
MMS 1
svfMA.
l i
— ' w v tu
š&