Bavarijas Latviesu vestnesis, May 4, 1950

              Ja pa-ari
lakefii.
atbildi
ca ratu
«P8?
laiU
•ta-i;
15.
[1. mal-bkaniem
visa
ib
«omtt
lēr drit
Ai­ja
atra-
(ģS kfir«
līdzību
jBavu
[ucot
Izteikta
cēlo
>n&
te ari
lasītā»-
ajM'iļa
10 īstas
jftibfimi
. &
Ms; kad
pam ir
. ka ta-
^as ^
lībii tm
kuram
=kg, kurf
m| grūti
• labS,
Ijas bejs
likaldra-iilitiiii"
leņu uc.
lanasbi-
423,75,
59,
enas ko-
-vai kopa •
le zledo-fem
izteļc
b sagal-sekos
No tālajiem ziemeļiem atkal
civilizētā vide
»vn.««ao s v i i H A u« auuKABA RAKTUVES — KRASNAS
DABAS K L Ē P I GLtm V I E N T U L Ī B A L E D U S S K A P J A NEVAJAG
BET G A Ļ A PIRMS PUSDIENĀM J A S A Z A Ģ E - 20 DOLĀRI P AR
NOŠAUTA LŪSA, V I L K A U N M E 2 A K A Ķ A KRUSTOJUMU
Vēstule redakcijai no Kanādas
No tālās ziemeļu un kāvu zemes
Jukonas, kas pirmatnējā un mežonī­ga
skaistuma pilna, kur saules die-liās
tumsa iestājas jau pl. 2 pēc pus-diļenas,
nesen Vankuverā ar lidma-iīnu
nolaidās daži bijušie sudraba
un svina raktuvju strādnieki. Pro­tams,
viņu vidū atradās arī saujiņa
visā pasaulē Izkaisīto latviešu, kas
godam veikuši savu obligāto darba
Bguņm gadu.
:; Jtikona ir gluži tāda, kādu es ag-
IHc iedomājos visu Kanādu, — saka
MĻ medicīnas studente L. kundze,
kas pirms gada kopā ar mazo puisīti
l^ojusi vīram uz Kanādas zieme-ļi
«n. — Daba tur pirmatnēji ne­skarta,
skaista. Kaini, meži, neizbrie-iuima
sniegs. Maijo upe, pa kuru var
oelot laivā līdz pašai Vankuverai.
Ka to transportē iegūto svinu un
Aidrabu, jo gaisa transports iznāk
par dārgu. Brauciens pa šo upi esot
pasakaini skaists. Mēs tomēr devā-sniea
šurp lidmašīnā, jo tās biļeti sa-m
s ^ j a raktuvju sabiedrība saska- g\ 9Bt līgumu. Izpeļņa raktuvēs ļoti
ba, un varētu dzīvot arī ilgāka ja
vien tik sma^ nenomāktu vientu­lība.
Sudraba un «svina kalnus Jukonas
pirmatnējai dabai atkapo, vienkārši
nodedzinot attiecīgajā apgabalā bie-
«0 mūža mežu, jo izcirst to nav ie­spējams.
Pretēji zelta un ogļu raktu­vēm,
rakšanās te notiek no lejas uz
augšu, pastāvīgi ar spraišļiem no­spirinot
Iepriekšējo rakumu. Tā tas
turpinās, līdz viss kalns ir pilnīgi
i4zurt)ināt8'\ /
Raktuvju sabiedrība lieliski prot
«avus strādniekus izmantot, — pro­tams,
gan tikai tos, kuri vājāka rak-atura
dēļ šai izmantošanai paļaujas.
Preču cenas raktuvju tuvumā aug­stas,
jo viss transports notiek gan­drīz
tikai ar lidmašīnām. Ja nu vēl
Strādnieka — vientulības vai „drau-gu"
dēļ — sāk dzert, tas ātri nonāk
parādos un līdz ar to mūžīgā rak­tuvju
sabiedrības atkarībā. Bija
viens otrs, kas 30 Jūdžii attālajā
sudrabraču pilsētiņā Maijo 2 nedēļās
atstāja 2000 dolārus un pēc tam glu­ži
noskrandojies nāca un lūdza sa-biedrību
ņemt:-yiņu atkaliilarb$,at-
•pakaļ*.V Protama, visi turienes vei­kali
un restorāni pieder tai pašai sa­biedrībai,
un tā gūst varenu peļņu.
Sabiedrība tirgojas arī ar šķūņiem
līdzīgām mājelem, ko tomēr labprāt
cenšas iegūt ikviens strādnieks —
ģimenes cilvēks, nevēlēdamies ar ģi­meni
dzīvot kopīgajās barakās. Bet
parasti notiek tā, tiklīdz tu esi savu
mājiņu jau kaut cik Iekārtojis, tā
drīz v||^ sāk uzglūnēt vientulības
sajuta. ^Ļļ^ tevi neieputinātu vienal-d;
ļ^āka;! nolūzušu koka i^tumbru
siiiegā, tev jāmēģina izrauties no še­jienes
un — jābrauc prom. Bet tavu
māju — to neviens nepērk, līdz bei­dzot
par pusvelti, it kā žēlastību pa­rādot,
to paņem agrākā īpašniece —
sabiedrība...
. Jā, bija šai dzīvei tomēr savs
skaistums. Mūsu māja^ atradās stāva
kalna nogāzē, pa pusei iepūsta snie­ga
kupenās. Apkārtnes spožajā bal­tumā
tā izskatījās kā sīks, tumšs
punkts. Man nevajadzēja arī ikvie­nam
kārtīgam kanādietim tik nepie-cfeSamā
ledusskapja. Gaļas produk­tus
glabāju mājas ārpusē, kastītē.
LATVIEŠU TAUTISKA MĀKSLA
27 NĀCIJU SKATĒ KANĀDA
p •
p
I. ',
'4't-
Toronto aprīl! notika 27 nāciju tau-tfekas
mākslas izstāde pilsētas Me­tropolitan
United baznīcas plašajā
haHē. Uzņēmumā, ko ievietojis ka­nādiešu
laikraksts Telegram, redza-lua
mūsu tautiete Laura Krasie ar latvis stendā izstādītajām leUēm.
Vienīgi dažas stundas priekš ēšanas
vajadzīgais daudzums bija jānozā­ģē
un jāienes iekšā, lai atlaižas. .
Reizēm āra temperatūra noslīdēja
pat līdz 51 gr., bet 20 grādu salā mēs
jau priecājāmies, ka „nu gan ir
silts!"
Ne vienu reizi vien kuplastaina
sudrablapsa šķērsoja manu nama
priekšu. Vispār par Jukonas dzīv­nieku
pasauli varētu stāstīt daudz,
īpatnējs ir i s. volverins — zilgani
pelēks, plēsīgs zvērs lieUem ilkņiem,
kas atgādina lūša, vilka un meža ka­ķa
krustojumu Tā kā tas kaitīgs,
par katru nošauto volverinu maksā
20 dolārus. Bieži sastop arī adatu
cūciņas. Reiz mūsu lielais medību
suns atgriezās no klejojuma pārvēr­ties
līdz nepazīšanai: purnam bija
apaugusi gara, balta bārda, kas, tu­vāk
aplūkojot, izrādījās par adatu
cūciņas dzeloņiem. Sanitārs tos pa
vienam izlasīja laukā, sunim sāpēs
smilkstot... Daudz varētu nāstīt
arī par indiāņiem, par ziemeļblāz­mas
naktīm, par visu neparasto zie­meļu
dabu. Un tomēr — pēc gada
mums' gribējās jau atkal būt pilsētā,
,Aiormālā" vidē...
Šodien L. kundze strādā par māsu
Vankuveias galvenajā slimnīcā un
saņem 127 dol. mēnesī. Darbs nebūtu
grūts, bet — nogurums, nogurums,
par ko sūdzas it visi jaunatbrauku-šie.
Pats L. pēc raktuvju gaitām
dabūjis darbu kādā būvfirmā — lej
cementa pagrabus, kāpnes un ietves,
izpelna nedēļā ap 45 dolārus, un pa­gaidām
apmierināts.
V a n k u v e r ā .
L. Ozolkalne,
I
Var jau pomeginat!
MOSU AUSTRAUJAS
REDAKCIJAS INFORMĀCIJA
NO KANBERAS
Izsalkuši pēc izceļpšanas iespējām
uz Austrāliju ir ne vien vairāki tūk-sjoši,
bet varbūt pat daži miljoni vā­ciešu.
Austrālieši paziņojuši, ka vā­ciešu
ieceļošanu atļaus, sākot ar 1951.
gadu, kad tie varēs braukt uz Aus­trāliju
ar tādām pat tiesībām kā v i -
'su citu valstu imigranti.. Daži vācieši
tomēr nevar «nociesties" un mēģina
tikt šurp jau tagad. īpatnēju ceļu
šajās dienās bija izvēlējušies 2 vācu
techniķi, piesūtot Sidnejas daudz la­sītajam
laikrakstam The Sun savus
foto attēlus, aprakstot amatu prasmi
un lūdzot laikraksta palīdzību iece-ot
Austrālijā. Nebija ilgi jāgaida,
cad kāds iizņēmums minētos vācu
speciālistus tiešām izvēlējās. Iespē­jams,
ka šādu veidu var pamēģināt
ari mūsu tautieši, kas vēlas likt te,
bet kam nav citu iespēju. Sidnejas
The Sun adrese: Newspaper The
Sun, Sydney, N. S. W. AustraUa.
Melburnas The Sun, arī ļoti popu­lāra
austrāliešu laikraksta, adrese:
New8paper The Sun, Melboume,
Vic.y.Australia.
Var tiešām pamēģināt rakstīt, vēl
jo vairāk tādēļ, ka ar pavisam nie­cīgiem
izņēmuVniem latviešiem pa­gaidām
Austrālijā ļoti, ļoti labs
vārds. Neskaitāmi latvieši atzīti par
jaukiem cilvēkiem un teicamiem
strādātājiem, un austrāliešu darba
devēji bieži vien jautā: „Vai jums
nav zināms vēl kāds jūsu tautietis,
kas vēlas pie mums strādāt?" Pret
imigrantiem vispār, protams, var sa­klausīt
arī citādus vārdus. Alburijas
laikrakstā The Border Moming Mail
nupat lasāms, ka Austrālijas valdība
Izdodot miljoniem mārciņu latviešu
un citu imigrantu („Latvian and
other migrants") ieceļošanai, bet ka­ra
laika atraitnes un bāreņi dažkārt
dzīvojot visai neapskaužami. Te jā­zina,
ka pirmajā pasaules karā dzī­vību
zaudēja 80.000.austrāliešu ka­ravīru,
bet pēdējā karā svešās ze­mēs
galvu nolika 30.000 šī kontinen­ta
vīru.
Bez DP ļoti daudz Austrālijā paš­reiz
ieceļo briti. Ari kādas citas brū­košas
impērijas cilvēki — holandieši
— arvien raugās uz šejieni. Austrā­lija
šodien kļuvusi holandiešu «Me­ka",
un pēc izdarīto aptauju datiem
uz to vēlas izceļot 8 proc., tātad gan­drīz
desmitā daļa no visiem Holan­des
iedzīvotājiem uz citām zemēm
17 proc, kamēr 75 proc. vēlas jo­projām
palikt savā zemē - Holandē.
Jā — sava zeme... Par to atkal
un atkal runā ari daudzi DP imi­granti,
kaut Austrālijā tiem neka
netrūkst — vienīgi savas zemes. Aus-trāUjas
valdībai tādēļ nav viegls uz­devums
saistīt atbraucējus pie bagā­tā
kontinenta. Cik vien spēdami,
austrālieši tomēr mēģina to dant.
Un jau šodien neskaitāmi imigranti
ir „bosi". kuru vadībā strādā paši
šejienieši. ^
K a n b ē r ā , aprīn.
Preses pile ir jnuziga
SIDNEIAS PIEZĪMES
Melburnas, Adelaides un Kanbē-ras
latviešu organizācijas daļēji lai­mīgi
atradušas pagaidu mītnes drau­dzīgā
paspārnē. Ari par atlīdzību
nav jādomā un, ja ir, tad tā niecīga.
Ne tik labi veicas Sidnejas latvie­šiem.
Velti virinātas pilsētas Uelo
organizāciju biroju durvis: „Hm!
Diemžēl, mēs šoreiz nevaram palī­dzēt.
Pameklējiet citur." Nevajag
aizmirst, ka miljonu pilsētā Sid­nejā
arī labdarība ir tikai veikals.
Pastāvīgai lietošanai pilsētas centrā
tādēļ nav atrasta telpa, kurā varētu
rīkot kārtējas sanāksmes, novietot
plašāku bibliotēku, strādāt teātris
un koris.
Austrālijas latviešu labdarības
biedrība izvēlējusies citu ceļu — sā­kusi
priekšdarbus latviešu nama
iegādei un ar aptaujas lapām no­skaidrot
iespējamo paju īpašnieku
skaitu. Pierakstīšanās norit rosīgi.
Un tomēr vi^-^* otrs tautietis vēl
kavējas. Par aizbildinājumu vairā­ki
min savu māju būvi. Citi atkal
nevēlas redzēt latviešu sabiedrību,
un ir arī tādi, kas atklāti pasaka:
„Nav vērts vairs turēties kopā. Lat­vieši
kā tauta jau zudusi." Taldies
Dievam, tādu cilvēku nav daudz.
«Preses pUe ir mūžīga!" Tie bija
pirmie vārdi, ko Sidnejas ostā pēc
ierašanās no Spānijas teica bij. Na­cionālās
operas baleta solists Volde­mārs
Leonaitis. „Dziŗdēju, ka lat­viešu
trimdas prese mani esot no­sūtījusi
uz Madeiras salu atvērt ka­fijas
māju." V. Leonaitis pašreiz
apmeties pie māsas, kas Austrālijā
ieradās ar vienu no pirmajiem DP
transportiem.
«Izvēlējos Austrāliju," stāsta at­braucējs,
„kur dienišķās maizes ga­roza
nav tik bieza kā Spānijā. Tur
tikai retais latvietis var dzīvot pus­līdz
pārtikušos apstākļos. Pašreiz
sevišķi grūti klājas rakstnieka Pā­vila
Bozīša meitai Dzidrai un vēl
vienai otrai latvietei, kas aizgāja
tautās uz spāņu zemi."
Par saviem nākotnes nodomiem
mākslinieks pagaidām nevēlas ru­nāt:
„Drusku jāpavēro Sidneja, un
tikai tad redzēsim tālākol"
Pēdējos mēnešos Sidnejā ievēro­jami
palielinājies mūsu mākslinieku
un kultūras darbinieku skaits. Te
strādā Eslingenas teātra aktrise L i ­ta
2emg£ne, uh tā paša teātra aktie­ris
Kārlis Gulbergs cilā metalla stie­ņus
mašīnu fabrikā. Dziedonis Kār­lis
Liedags, operešu primadonna Ri­ta
Eriņa-Zālīte un jaunais vijolnieks
Edmunds Strautiņš noenkurojušies
Skaidviles ģimeņu centrā. Redak­tors
Voldemārs Dulmanis kalpo
dzelzceļa darķos un baidās no „pār-krievošanās",
jo darbā un nometnē
jāsatiekas tikai ar imigrantiem, kas
runā krieviski. Stut.JTartes radiofona
soliste Mirdza PolikēviCa iesaistīju­sies
sudraba apro^^: pogu ražošanas
procesā vīra zeltkiln darbnīcā un
kopā ar pianisti Mirdzu Stūri pošas
koncertiem. Prof. Nikolajs Rozen-auers
darbojas par mācības spēku
Sidnejas universitātē un rosīgi pie­dalās
latviešu studentu sabiedriska­jos
pasākumos.
Paskaidrojums
IZCEĻOŠANAS KANDIDĀTIEM
UZ KANZASAS STATU
Sakarā ar manu rakstu Latvijas
18. marta numurā par dzīvi Kanza-sas
štatā man pienākušas ap 80 vēs­tuļu
no Vācijas, Anglijas, Francijas,
Beļģijas, Zviedrijas un citām zemēm
ar lūgumu īsagādāt darba devējus
šeit. Visiem palīdzēt, protams, ne­varu.
Starplaikā apstākļi manā ap­kārtnē
stipri mainījušies neparastā
sau^suma dēļ, tā kā f armeŗi, kas agrāk
Vēlējās Vācijas darba spēku, tagad
bieži atsakās to izsaukt. Visas an­gļu
valodā man atsūtītās ziņas no
tautiešiem Vācijā nodotas šejienes
ev. lut. mācītājam, kas grib vismaz
daļai sameklēt darba devējus kādā
lielā sešu štatu bafenfcu pārstāvju
sanāksmē, kas notiks šinīs dienās.
Nekādas iespējas nokļūt manā ap­kārtnē
laukos nav sievietēm, jo te
izmanto tikai vīriešu darba spēku.
Par stāvokli mācītājs solījās vismaz
daļai tautiešu atbildēt. Protams,
visiem 40—50 rakstītā i iem ari viņš
to nevarēs.
Ārpus Vācijas dzīvojošajiem tau­tiešiem
palīdzēt nevaru, jo mana
štata dažādo baznīcu organizācijas
rūj^las tikai par DP, kas dzivo Vā­cijā.
Lūdzu tautiešus mani atvai­not
ka neatbildu uz visām vēstulēm
— nav laika un līdzekļu apmēram
80 gaisa pasta vēstulēm Ŗsmu at­bildējis
visiem, kas vēstulēs leMkuSi
starptautiskos pasta kuponus. Tāpat
lūdzu tautiešus izmantot arī katru
citu izceļošanas iespēHi
D o d ž s i t i j ā , aprflī
j
Sidnejiešiem tagad pievienojusies
ari dziedone Elvīra Arone un kom­ponists
Eižens Freimanis, kas jau
agrāk vairākkārt kcmcertējuši Sid­nejas
ABC raidītājā. Pēc darba H-guma
nokalpoSanas viņiem vēl se­kos
baleta solists Pauls Fībigs, ak­trise
Lūcija Kalniņa uc.
Veselu nedēļu Sidnejas laikraksti
un radiofoni skandināja vēsti par
Latvijas piekrastē pazudušajiem
amerikāņu lidotājiem Kādam mū­su
tautietim viņa darba koUēga —
austrālietis — barjtf. jautājis: „Vai
Jūs esat no Latvijas?"
»iJā."
Velk nācies stāstīt, ka Latviju
okupējuši boļševUd un vainīgie ir
viņi. „Jā, es jau to zinu, bet lat­viešiem
gan tā nevajadzēja darīt"
Bez vainas vainīgie!
Sidnejā, aprīlī.
Sp. Rlauverts
JAIVIEil VKĀ mAMX
Skats caur
komunista lop;u
Amerika
VĒSTULE REDAKCIJAI NO ASV
Pirmajā bridī biju krietni pār­steigts,
jo neticēju, ka ari te, pa­saules
bagātākajā valsti, iespējams
sastapt tos, kam „īstā gaisnia" šķiet
nākam no austrumiem. — Iepazinos
ar viņu jau pirmajā darba dienā,
kad viss man vēl bija svešs. Daudz
jautāju, un cilvēks bija izpalīd^gs,
viņš stāstīja, skaidroja. Pirmās die­nas
vakarā, atceroties visu, ko viņš
bija man sastāstījis, konstatēju, ka
esmu ieceļojis pavisam nelāgā zemē;
viss bija ārkārtīgi dārgs, algas ze­mas,
neko nevarēja atlicināt Mans
jaunais paziņa priecājās, ka ir ne­precējies.
Jo citādi ģimene ar viņa
niecīgo algu (2^0 dol.) badotos. Ne­dēļā
viņam par uzturu vien jāizdo-dot
ap 40 dolaiu. (Mēs ģimenē esam
4 cilvēki un mēnesī uzturam izdo­dam
80--90 dol).
Pirms 25 gadiem, kad viņš te ie­braucis
no Lietuvas, tad gan esot
bijis labāk. Viss bijis lēts, preēu
pārpilnība (it kā tagad nebūtu!).
Tiesa gan, algas tad ari bijušas ma­zākas.
Bet tagad tomēr lietas ne­ritot
tā, kā vajadzētu. Nekādas kār­tības
te neesot, katrs darot ko grib.
Esot vajadzīgas pārmaiņas! Piesar­dzīgi
iebildu, ka tik viegli jau nu
ar tām kārotajām ]>ārmaiņām ne­būs.
«~ Tomēr, tomēr, — Lietuvā,
kur vēl dzīvo viņa brāUs, šādas pār­maiņas
jau notikušas (!). Viņa brā­lis
dabūjis zemi, uzcēlis savu māju,
un tas, lūk, notiekot pēc kara, iz­postītā
zemē. Te par to neesot ko
domāt (Aizmirsu paji^utāt, kādu
atbildīgu amatu viņa brālis ieņem
komunistu partijā).
Ar šo vīru kopā nostrādāju 3 mē­nešus.
Pēdējā laikā ar viņu gan
vairs nerunāju. Bet gribu apgalvot,
ka viņa domas arī tagad ir gluži tā­das
pat kā pirmajā dienā. Man šķiet,
ka tās tādas bija jau tad, kad viņš
atklāja, ka ASV nauda tomēr pa
zemi nemētājas, ka kuŗS katrs tomēr
nevar kļūt miljonārs, ka viss iegūs­tams
tikai sīvā darbā. Kādreiz aiz­rādīju,
ka viņš ta(u varētu tagad
atgriezties Lietuvā. Jā, labprāt, bet
ASV valdība nedodot izbraukšanas
atļauju (viņš gan neplebilda, ka
drusku lielākas grūtības ir iegūt
iebraukšanas atļauju Lietuvā).
Līdz šim mani pretargumenti nav
līdzējuši. Domāju kādireiz viņam
parādīt We Accuse the East, We
Wam the West Vai tad tiešām nav
līdzekļu pret šo slimību?
Mičigfinā, februārī.
Ugunsgrēks iznicina
latviešu bēgļu maju
Kanāda
Smags likteņa sitiens šajās dienās
piemeklējis mūsu tautiešus Jāni un
Veroniku Ezerkalnu, kas pēc ieceļo­šanas
Kanādā apmetušies nelie­lajā
Lomparkas (Lome Park) pUsē-tlpā
Toronto tuvuma. Divstāvu koka
namā, kufā Ezerkalni dzīvojuši kopā
ar kādu citu imigrantu ģimeni, izcē­lies
ugunsgrēks, pie kam nams īsā
laikā nodedzis līdz pamatiem. J.
Ezerkalns, kas atradies namā. Izglā­bies
pēdējā bridī, izlecot pa otrā
stāva logu, bet vi.sa ģimenes mantība
kritusi par upuri liesmām. Ezerkal­ni
sevišķi satriekti par zaudēto ba­gātīgo
latviešu grāmatu un. gleznu
krājumu Nelaimīgo notikumu plaši
aprakstījis kanādiešu laikraksts To­ronto
Daily Star ievietojot ari Eaer-kalna
kundzes un degošā nama uz­ņēmumus,
(j)
Ar 24. aprīU Dānijā uzsāks izdot
jaunu latviešu periodisko izdevumu
ar nosaukumu Dānijas latviešu balss
līdzšinējā Dānijas latviešu informā­cijas
biļetena vietā.
Baltijas valstu luterāņu mācītājus,
kas dzīvo Zviedrijā, driz aicinās ie*
saistīties zviedru baznīcu dzīvē, jo
pašiem zviedriem trūkst mācītāju,—
ziņo National Lutheran Coimdl in­formācijas
birojs. Pavisam zināmi
39 igauņa un latviešu mācītāji, kas
dzīvo Zviedrijā. 7 no tiem jau strādā
par mācītājiem z\nedru draudzēs.
Mag. phil. K; Le-jasmeijers
ASV gūst
arvien lielāku ievē­rību
kā pretkomū-nlsma
kustHjas lek­tors.
10 mēnešu lai­kā
Lejasmeijers ru­nājis
jau 98 ASV vie- ^'
tās 20.000 amerikāņiem Kādas kol-ledžas
rektors pateicies Lejasmeije-ram
visas auditorijas priekšā vār­diem:
„A splendld lecture!"
,,Jaunās Skaistkataes" adrese ta­gad
ir: Norllng Bros., Svea, Mlnn.»
USA. Sajā pilsētā pie viena darba .
devēja strādā 22 latvieši, to vidū-pu­se
no Skaistkalnes pagasta. Tautieši
kūdz pārējos Skaistkalnes pagasta
latviešus i^akstit viņiem uz minēto
adresi.
Latviešu dievkalpojumi Grand Ra-pldā
(ASV^ notiek katru svētdienu
pl. 3 pēcpusdienā ev. lut Trīsvienī­bas
baznīcā Crescent un Bostwick
Ave krustojumā. Pie baznīcas dar­bojas
arī latviešu svētdienas skola*
7. maijā baznīca atzīmēs ģimenes
dienu.
•
Londonā (Kanādas Ontario provin­cē)
YMCA šajās dienās sarīkoja
..starptautisko dienu" ar izstādi, mu­zikāliem
priekšnesumiem un tējas
galdu. Izstādē piedalījās visas 8 bal­tiešu
grupas, grieķi, persieši, indieši,
burmieši, ķīnieši un ari paši vecka-nadleši
ar saviem nacionālajiem iz­strādājumiem.
Koncerta daļā starp
citu dziedāja operdziedonis J. Niedra.
Latviešu iecienītais paidagogs un
daudzu mācības grāmatu autors, f i ­ziķis
Andrejs Bumbērs kprīļa otrfi
pusē Sidnejā izkāpa Austrālijas
krastā. Viņš dzīves Melburnā.
Melburnas latviešu
biedrība 1950.-51. ga­dam
izvēlējusies Šā­du
darbībās plānu:
turpināt kārtējos lat­viešu
vakaru iBSlkom
jumu9, jauktā ^ koŗt
darbību, Rīgas iļ^h
skautu vienības darbību, oaplašlnāt
adrešu galdu un bibliotēku, aktivizēt
dāmu komitejas, palīdzības fonda un
literārās sekcijas darbību, noorgani­zēt
svētdienas skolu, sporta sekciju
(ar tūristu, mednieku un makšķer­nieku
nozari) un šacha sekciju, sa-*
rīkot 3 laicīgus un 1 garigu koncer­tu,
rīkot rakstnieku vakarus, biedru
vakarus un bērnu rītus.
Lai aizstāvētu latviešu draudžu
intereses, Austrālijas ev. lut sinodē
piedalījās ari divi mūsu tautieši —
māc. J. Kraulis (Sidnejas latv. drau­dze)
un pasaules rekordists J. Dāllņfi
(Benalas latv. dr.).
Austrālijas Daugavas Vanagu pa«
gaidu valdes pienākumus pārņēmu­si
DV Melburnas nodaļa. Bledrzlņa
A. Jaunkalna adrese: 273, Royal Pa­rāde,
Parkvllle, Vic, Australia.
15.000 austrāliešu Melburnas bo­tāniskajā
dārzā noklausījās imigran­tu
koncertu. Vairāk nekā pusi pro­grammas
aizpildīja latviešu māksli­nieki
— dziedoņi M. Vitāne, E. Pe-trēvics
un E. Burkēvlca un Em.
Maršaua vadītais Melburnas latvie­šu
vīru koris.
Melburnas latviešu teātris savā
debijā iepriecināja tautiešus ar R.
Blaumaņa Trines grēku 2 izrādēm.
Režiju vadīja V. Leists.
Latviešu valodniece L. Maulice
sekmīgi propagandē Latviju tālajā
Jaunzēlandē. Tautiete ir valodu sko­lotāja
kādā mācības iestādē Oklen-dfi,
par savu darbu iiņpelnīdamās se­višķu
atzinību. L. Maulice Oklendas
franču klubā nolasīja ari referātu
par Latvija
Mācītājs R Rdnfelds, kas šajās
dienās apciemoja tautiešus Jaunzē­landes
dienvidu salā, tikās ari ar
Jaunzēlandiešu DP pieņemšanas ko­misijas
vadītāju J. Pīrsu (J. Peārce).
Tas paskaidroja, ka piederigo un pa­ziņu
izsaukšana no Vācijas uz Jaun-zēlandi
pilnīgi atdalīta no vispārējās
DP ieceļošanas akcijas Jaunzēlandē,
kas ir mums ļoU labvēlīgs itrlsinā-
Jums, Jo paver izceļošanas lesoējas
lielākam skaitam DP.
Latviešu oiedriba
Lielbritānijā panāku­si
vienošanos ar Ab-bey
National būvsa-oiedrību
un Alliance
apdrošināšanas sa­biedrību
par aizdevu-rņu
sagādi liem lat­viešiem,
kas vēlas iegūt Anglijā ne­kustamus
īpašumus. Sabiedrības ap­solījušas
mūsu tautiešiem iespējamo
pretinmākšanu. Interesenti var pie­prasīt
tuvāku informāciju biedrības
birojā.