1950-05-04-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Ar M m p&nMm m tetetttlwp gē-fikMItlM rakstot I M M t tfooiM oav 100.000 DM sociāliem pabaistiem un izgliflbai PAS8KAT8 PAR LCK Kl^fiMUMEM UN IZDEVUMIEM im. GADA DZĪVA SPEĶA BILANCE N8d<māla]ā poUtikā {oU izcila no-tlma ir dzivi ipēkt jautijumam. Tā« vlAI kultOrai teMh ar paitipri* Bāttt uzmanību aeko ddvā spēka pie» •ugumam un uzmanīgi vēro fakto* ru% kas kavē nodrošināt pietiekamu tautas augSanu vai vismaz tās līdz* ivara stāvokli F^iireia^Jos apstākļos mums latvie-iiem nav iespējama sastādīt pilnīgu savai tautas ^zlvā o^a bilanci. Pa-don^ ajtatlstika, ar ko mēs varētu ---tip^irpir dzimtenē paUkuSo mūsu tautas vairākumu nav ticama, bet ar! latviešu dzīvā spēka trimdas bilance trimdinieku izklaidētlbas dēļ neaptver visus tautiešus. LCK cttitrālās kartotēkas sakopo* tie dati par dzimstību un mirstību dod pārskatu vienīgi par tautas dabisko kustību RIetumvācIJā un Austrijā, ri kā I9ā0. g. 1. Janvāri lat-vieltt Skaits lUetumvfidjā ir 58.076, tad azi ie uztverta tikai nepilna puto no visiem latviešu Mmdiniekiem, un centrālās kartotēkas apstrādātā statistika par Vācijā un Austrijā esošajiem tauti^iem nevar pretendēt uz pilnību^ taču tā dod diezgan labu pindoittt par tendencēm, kādas vē-rojamae trimd^ kopībā» dk tālu tās skar tautas pieaugumu. Vai ir pardzi runāt par tautas pieaugumu, kur aptveram tikai vienu ' savas tautas daļu? Rodas vēl otrs Jautājuma vai spējam saglabāt lautas didvo spēku mums piederīgajā daļā nekārtu, to nedeldējot? Tie ir Jautājumi, kas mOa var visUMākā » ķ ā interesēt vērtējot ne vim tagadni, bet saglabājot nadonālas'at- Mldlbaa MjUtu savukārt nākotnd. IHI aUai mm uzsvēruši savu kop- Mdūru ar pārējo tautu. Tādēļ ari MolotiiM pl»(snē mums Jāiet kop- •oS ar tautu, no kuras esam nlBcuši, un ar kufu kādu dienu atkal satik* sbnles. BQdm pagaidām skaidrībā par sevi. Absolūtos skaitļos aina tāda, ka lUetumvādJā un Austrijā 1941 g. bi« )utt Heos latvieši. Tam laikā miruši 807, bet dzimuši 1488. 1948. g. bijuši Hm latviešu; miruši m un dzi-intiK 88i^bet 1949, g^ bijitli^ailf# lnl>M978 latvtešu; miiruši 429, dd-* muU 80. Aplētot dzin^ušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem^ rodas šādi koeficenti: 19fr. g. ^ UA 1848. g. - 10,4 un 190. g. •^^8,2« Dzimstība, kā redzams no šiem draitļiem, pēdējos trilos gados strauji dldējual uz leju. P a g ā jušo gadti mirstība Jau j ū tami pārsniegusi dzimstību. Ja mit aplēstu dotos skaitļus ar zinātniskām metodēm, kfi^s pielieto apdzīvotības politika, tad mum atliktu konstatēt, ka ne 1947. g., kas uzrāda samērā augstus dzimstības Skaitļus, nedz vēlāk mēs neesam qpējuši līdzsvarot tautas dzīvā spēka biland, bet ka mūsu tauta aābtsl i z m i r t , kauSu ari tanī daļā, ko pārstāvam. Jāievēro turklāt, ka trimdā atrodas daudz Jaunu cilvēku, seviSķi ta-nT vecumā, kur parasts riēgt laulības un dibināt ģimeni. Zemie dzimstību skaltp tādēļ kļūst vēl ļaunāki. 1949. g. straujo dzimstību samazinājumu varētu mēģināt izskaidrot ar Jauno tXhfka došanos tālficā emigrfidjā, kaa pavairo tās vecumu grupas, kas nav litās dzīvā spēka pieauguma devējas. Meklijot Šim uzskatam pierādījumu LCK centrālās kartotēkas statistikā, tādu īsti neatrodam. Kartotēkai datos vīrieši un sievietes 14-^ g. vecumā 1947. g. uzrādīti 44A 1848. g. 42,8 un 1949. g. 42^%. Tātad produktīvā vecuma ļaužu samazinājumu redzam tikai 1947. g.,io aalldzinot ar diviem nākamajiem gadiem, pie kam ari šinī gadijumā tas niedp Vēl statistikā svarīgi vede ļaudis, ^ tie dod prāvākus mirstības skaitļus. Redzams, ka vede ļaudis mazāk «odgr^uši, lai gan būtu pārsteidzīgi tdkt, ka tie «migrādjas procesā nebūtu ierauti 84 g. ved un vecāki latvieši Rietumvādjā un Austrijā 1947. g. bijuši 8057, 1948. g. - 5685, 1949. g. — 48^ Viņu izceļošana, salīdzinot dtām vecuma grupām, gājui^ tomēr drusku lēnāk, kas līdz ar to ietekmē dzimstību un mirstību attie-clbai. Vlmotaļ Jāsaka, ka sagatavo-lanāa tālākai emigrācijai Ievērojami iespaidojusi , dilvā spēka pieaugumu. Sa-giidinde tare^IJumi, kas varētu tisttei, mdcKJot labvēUtfOcas darba le^aa aizjūras zemēs, atturējuši daļu cilvēku domāt par došanos lau- Ubā Šinī krastā un Jo vairāk par ģimenes dfi>infitaitt. Bērns kļuvis it H par labākas nākotnes izpostltfiju. ļu tād^ ka dažu endgrādjas komisiju poHtika un tām dotie priekš-līksti par vicoinito un bezbērnu liulito vvvēāanu msOmsA tidbu LCK linanču un saimniecības nozares vadītājs J. Niedra par LCK saimniedbu 1949. g^ kas tagad noslēgusies, mums izteicās: Pagājušo gada latvieši Vādjā aizvadīja straujas skaitliskas dilšanas zīmē. Sevišķi taa sakāms par gada otro pusi, tā kā gada beigās Vācijā vain bija tikai ap 32i)00 tautiešu. Tāpat stiiNi bija samazinājies nometinu, novietņu un mūsu pasākumu skaits. Ar lielu g^dartjumu tomēr Jākonstatē, ka atsaucība kopējām lietām šinī laikā ne tikai nav mazinājusies, bet pat ievērojami pieaugusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Visspilgtāk to liedna apzinīgums trimdas kopības maksājumu kārto- SkaitlU par trimda» kopības iemaksām LCK budžetā un izdevumiem trimdas saimes interešu pārstāvēšanai, salīdidnot ar samērā nelielo tautiešu skaitu Vādjā un mūsu mazo rocību, ir iespaidīgi un spilgti rāda, dk lielu spēku arī visgrūtākajos apstākļos var sniegt kopējs un saskaņots darbs. 1949. gadā LCK budžeti LCP sesijās tika pieņemti un realizējās pēc šāda pārskata: Ieņēmumi Izdevumi D M DM I. cet 78.110,92 79.884,40 II. „ 90.726,12 89.231,94 III. H 67.505.33 66.715,01 IV. „ 89.730.84 54.037,20 Kopā 296.073,21 289.868,55 Kas jāievēro bij. kara-viriem izceļojot Bij. karavīriem; ar izceļošanu vienmēr bijušas visādas grūtības no mum» neatkarīgu iemeslu dēļ, bet daudzreiz tās palielina arī paši. Mums visiem zināms un saprotams, ka karavīram, kas pārdzīvojis smagus brī-žua kara laikā un pēc tam gūstā, nav gandrīz nekādu dokumentu, lai pierādītu savas gaitas, kādēļ vairums bij, karavīru Izceļošanas centros uz pārbaudēm ierodas bez attiecīgiem dokumentiem, kas bieži ir par šķērsli Izceļošanai vai uz laiku kavē tās gaitu. Katra valsts, kas uzņem mūsu bij. kaŗavirua, nenoraida tikai tos, kas mobilizēti, bet nav brlvprātl^ piedalījušies kafā. Tādēļ katram bij. karavīram pie attiecīgās valsts kcm-sula Jāpierāda, ka v ^ mobilizēts. Mēs esam valstu pārstāvjiem paskaidrojuši, ka mūsu bij. karavīriem ori-jļnāldokumenti ir tikai retos gadījumos, ko parasti asi saprot tie, kas vēlas saprast, un tās zemes, kas bU. karavīrus uzņem, atzīst arī ticamus oriģināldokumentu (iesaukšanas pavēles) aizstājēju». Viens no labākiem iesaukšanas pavēles aizstājējiem ir LCK apliecība, ko tā izsniedz pēc tās rīcībā esošiem archīvu materiāliem par mobilizētiem latviešu karavīriem. Līdz šim gadījušies sarežģījumi un izceļošana Ikgta mūsu bij. karavīriem no latviešu aviādjas vienībām, kā ari tiem, kas kā izļpallgi nonākuši rietumos^ Viņiem pārmet, ka Īle esot cīnījušies pret rietumu sabiedrotiem. Turpmāk tiem visiem ieteicams »a-t^ dāt vai nu LCK vai dtus apliecinājumus, ka nav piedalījušies cīņā pret rietumu sabiedrotiem. Daudzrdz ari aizmirst paņemt līdzi uz komisiju apliecību par atbrivošanu no gūsta. Ievērojot Bdz^^InēJo pieredzi, ietd-cams katram bij. karavīram pirms ierašanās emigrācijas komisijā sagādāt pierādījumus. Ir ļ o t i grūti panākt reiz pi^emtā negatīvā lēmuma grozījumu, kam bieži pamatā pierādījumu trūkums un paviršība. LCK kanceleja atrodas (ISb) Augs-burg, DPCampHochfeld,(tālr.Augs-burg 5259). Visāda veida apliecības bij. karavīriem un viņu piederīgiem izsniedz bez atlīdzības. P. Grddi. ģimenes Jēgai. Sī šaursirdīgā pieeja \m pastāvīgie draudi par IHO aprūpes atņemšanu tiem. kas nespēs laikus izvietoties, apslāpējuši dabīgas cilvēka Jūtas un ģimenes garu, spiežot sevi ..piemērot emigrācijas tirgus prasībām", āl piemērošanās jeb vēlēšanās ,4zsi9t no sevis lielāku cenu**, ierakstījusi smagas pēdas mūsu dzīvā spēka bilancē. Jāapbrīno un dziļā deoā jāapstājas to tautiešu priekšā, kas šos arējos spaidus ignorējuši, palikdami uzticami Dieva likumam, kas bērnu neuzskata ne par lāstu, nedz konjunktūras objekta Bet še tikko apskatītie faktori ne-aptv^ latviešu trimdas daļas nestāju pret bērnu un ģim«ii, kā arī tautas ddvā spēka problēmu pilnībā, kādē] būsim s p i ^ pievērsties vēl dažiem citiem, ne mazāk svarīgiem blakir ai^tlkļiem kādā dtfi rakstā. Ad. SUde. Atlikums DM 6.204.67 ieskaiUts 1950. g. |»nnā cet budžeta ieņēmumos. Sdt plerimējams, ka ievērojot nenormālos trimdas apstākļus un nākotnes pārskatāmības trūkumu, LCK savu budžetu iedala trīs mēnešu resp. gada ceturlcšņa p^odos. Sīkāku pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem pēc atsevišķiem posteņiem dod tālākais pārskats. No algu un pašpalīdzības nodevaa ie-ņemis: 1. cet DM 66.863,36, 2. cet DM 82.677,77, 3. cet DM 60.901,76 un 4. cet DM 50.650,76 vai kopā DM 261.093,65. Apgrozības nodeva devuM pirmajos divi ceturkšņos 5--6000, bet pēdējos — turpat 4000 DM vai kopā DM 19.372,29. 1. cet ieņēmumos ie-skaiUti ari debloķētie Udzekļi par 3138 DM, bet dažādi ieņēmun^ devuši caurmērā 2—3000 DM ceturksni vai kopā DM 12.469,27. Izdevumos lielākais postenis bijis sociālie pabalsti, kam kopā izdots DM 84.794,44 vai pa ceturkšņiem: 1. cet 18.825,01, 2 cet 29.929,566, 3. cet. 20.169.10 un 4. cet 15.850,77. Sodālo pabalstu summas savukārt sadali u-šās Šādi: DM 20. 588,33 LCK izmaksājusi tidii pabalstu lūdzējiem, DM 60.316,84 izmaksātas, nometnēm un 3.889,27 iemaksātas pašpalīdzības fondā. Atalgojumiem izdota 57.205,99 DM vai pa ceturkšņiem: 15.262,40, 17.173,29. 13.759,30 un 11.011.-. LCK apgabalu pārstāvju izdevumi bijuši DM 47.812,61 vai pa ceturkšņiem: 15.775,99, 10.460,37. 11.361,25 un 10.215,—. Informādjai izdots DM 27.029,09 vai pa ceturkšņiem: 11.646,64. 8.478,12, 3.763,12 un 3,141,21. Ce]am un transportam izdots DM 19.778,86 vai 4-€000 DM ceturksnī, LNP vajadzībām DM 16.600,66 vai 3-5000 ceturksni, izglītības veicinā- Stoal DM 10.115,74 vai 2—5000 ceturksni, kancelejas izdevumiem DM 7.091.46 vai 1,5—2000 ceturksnī, statistikai DM 4.667,30 vai, ap 1000 ceturksnī, bēgļu dzīves archīvam DM 3.033,35 vai ap 800 ceturksnī, LKP D^ 1.555,—un dažādiem izdevumiem DM? 10.184,05 vai l,5--3600 ceturksni. Izdevumu un ieņēmumu uzskaita nav uzrādīts Arējās informācijas fonda budžets, kā arī Latviešu pašpalīdzības fonda ieņēmumi m izdevumi, jo par tiem parasti pārskatus pre^ē publicē atsevišķi. Ar prieku Jākonstatē, ka budžeU arvien realizējusies ar uzviju, un ka tā saucamo „prindpa*' tautas kopības nodevu nemaksātāju skaits ļoti samazinājies, un tie galvenokārtmek-lējami tanī mūsu trimdas saimes daļā, kas kopības intereses arvien centušies nostādīt tikai pēc savām personīgajām interesēm. Visatsaucīgākās maksātajās bijušas mūsu sardžu un darba vienības, kas }otl^ sistemātiski un konsekventi kārtojušas visus trimdas kopības uzliktos pienākumus. Ja šad tad bijusi manāma atturība no dažu labi situētu tautiešu puses, tad Jāsaka, ka atsaucības nav trūcis ne veco dlvēku nometnēs, ne invalidu, nedz arī izskrīnēto saimē. Tāpēc ar pašu tautiešu «sanestajām artavām veikts milzu darbs, tas dara godu latvi^u trimdas saimei tauad un kura rezultāti ir loti nozīmīgi mūsu cīņai par nākotni. Tuvākie mēnesi izsļf'r'igi statistika par DP ieceļošanu ASV rāda, ka martā izsniegtas 8545 vīzas, no ķuŗām latvieši saņēmuši 2098 vai gandrīz 25 proc. Ar to latviešu skaits, kam izsniegtas vīzas, pieaudzis uz 18.450, atstājot aiz sevis lietuviešus ar 18.146 vīzām. * Pēdējā laikā, kā informē Utvian Pel'ef. galvojumu iesniegumi sāk apsīkt Tas tomēr nedrīkst notikt, jo arī pēc jaunā likuma ieceļotāfu skaits nemaz nav tik liels. Vašingtonā iesniegto galvojumu skaits Jau tagad pārsniedz sākumā paredzētas 200.000. Tāpēc galvojumu pieteikšana jāsteidzina, lai citas tautības neaizpildītu paredzēto skaitu. Tuvākie mēneši šajā ziņā būs izšķirīgie.. Tautiešiem Jāatgādina, ka caur LR galvojumus var imiegt ari jaunie-ceļotāji, lai gan noteikumi paredz, ka tos var dot tikai Amerikas pavalstnieki. Ja galvojumus virza caur LR, tad visi Ue tiek uzskatīti p)ir pilntie^ sīgiem, kas jāizmanto, lai iespēdami daudz tautiešu izk|ūtu no Vādjas nometnēm. Upuri, ko šajā ziņā uzņemsies galvojumu devēji, būs tikai sākumā un nebūs lieli, salīdzinot ar sniegto palīdzību. A)^ronomu zināšanai Ldgumi aiņemt ptr biedriem britu Joslas LAB gQtSm< prot Dr M. EgUtUn ŗab) Niedennarsberf^VFatf., Magnuntr. 8. LOgomiiB jiptevleno t ģīmetnes un anketā, kuri iSutride peciontUJ«s. dtU ptr itglTtnm un amatiem, dati par ģimenes loc^lem, valodu tinBanSm, dilves vietām, pat«d7.amo emlgrftciiu utt Bled-rtem noteikta i^tHanii nauda I un biedru maksa S DM, Skaista dāvana tautiešiem veco V lauzu mitne Viena no skaistfikajiem VMCAs/ YWCAs konferences darbiem bija apdemojums Prīnas veco ļaužu n^t-nē. kas sirmajiem tautiešiem sagādāja acīm redzamu prieku. Viņi ar pateicību noklausījās skolotāja J. Bērziņa sirsnīgo, vienkāršo svētnmu un savas jaunības dienas atcerējās, skatoties konferences dalībnieku dejotāju grupas tautiskajos priekšnesumos. ..Tas mums būs ko atcerēties un pārrunāt mēnešiem^ ilgi.** vienā balsī apliecināja veco ļaužu mītnes latvieši Prīnā Church World Service uzturētajā veco ļaužu mītnē — trijās viesnīcās — 220 iemītnieku vidū ir 60 latviešu. Ar uzturu un apgādi, telpām un apkopšanu viņi visi pilnīgi apmierināti, bet Y/Y saim^ apciemojtmia rādīja, ka bez maizes riedena un apģērba gabala vientuļajiem ļaudīm tikpat vajadzīgs ari kāds dts stiprinājums. Par to taisni visvairāk vajadzētti domāt mūsu organizādjām im visiem tautiešiem. Kaut vai viena stunda, ko kāda ekskursija vai ceļotājs, kas dodas cauri Prinai, pavadītu pie vecajiem ļaudīm, viņiem būtu gaišs bridis, kas pie tam šl prieka sagādātājiem neprasītu ne pūļu, ne izdevumu. Tā-> pat dendņi no āi^uaes gaidīt gaidīti ir veco ļaužu mītnēs angļu joslā. < Prīnas veco ļaužu n^tni paredzēts likvidēt, tās luterticīgos iemītniekus pārvietojot uz Bercbtesgadenas In-sulas nometni, ko pašreiz remontē, bet pareizticīgajiem un katoļiem domāts atrast citas mājvietas. Arv. B. KOMI8UA8 IZCEĻOTAJIEM DANUA Bēgļi Dānijā informēti, ka maija vidū ieradides Jaunzēlandes komisija un Jūnijā -> Austrālijas.^ IŖO ietdc bēgļiem izmantot pēdējo iespēju izceļot tiz Austrāliju, Jo no visām tautībām Jaunzēlande pid^ems tikai 80 persontL EmlgridJM ni Nebraskaa itatn ASV var pleteUcties sieviete vleniniece. apm. 30 g. vecums. Darba paredzēta pieinsalmnieclbaa farmā. Piedāvājumi adresējami Mr. 3. W. Bumham, 8o. Un. I coln Ave., York, Nebr. Par darba» un dzīves apstākliem tuvākai ziņas var BnlegK Alberts Jodaia, kas strādā tai pašā farmā. (in) Nometņu dzīve ESLINGENĀ sākusies nestrādātāju pārvietošima uz Svābu Gmindi un Ulnm. Pirmo bloku vādešiem atpakaļ atdod 2. maijā, kam pakāpeniski sekos nākošie. IRO strādājošie pagaidām pali^ bet vācu saimniecībā un dtur nodarbinātos pārvietos uz Bad Kanštati Funkera kazarmās. Pārvietošanas akdja pagaidām neskar Kalna novietni un Lidotāju dcolu REINES D P nometnes iedzīvotājus aprīļa beigās pārskaitīja vācu saimniecībā, izsniedzot vācu personības dokumentus. Aprūpe līdz IRO darbības beigām paliek līdzšinējā. KRĒFELDAS latviešu transporta grupas D V nodaļas pilnsapulcē ziņoja, ka 1949, g. tbc slimajiem un invalidiem nodaļa izmaksājusi DM 2339. ko ziedojiaši transporta vīri. Jaunajā nodaļas valdē ievēlēja Z. Jansonu. Ed. Dzintaru, J. Priediti. P. Cauni un Jāni Ružu. NEISTATES nometnē patlaban 2300 D P un pilsētas pašvaldības viedoklis ir. ka pārņemot viņi būtu jāsadala vienmērīgi pa visu apgabalu. Ar šo ānemju bēgļu iekļaušanu pilsētas iedzīvotāju skaitā, pēdējais pēc birģermeistara domām pavairotos par 16 proc. kas sagādātu pilsētai grūti panesamu nastu. Tomēr pilsēta no savas puses darīšot visu, lai jautājumu atrisinātu abām pusēm pieņemamā veidā. — Nometnes tautskolas padomē ievēlēti 6 latviešu pārstāvji. Skolā mācās 77 bērni. Viens skolotājs ir latvietis, bet pārējie vācieši. HALENDORFAS mājsalmnledbas skolā 2. maijā sākas divu mēnešu Ilgi kursi šūšanā, vārīšanā un rokdarbos sievietēm Sākot ar 15. g. v., reflektantam jāpieteicas nometņu birojos. FARELES veco ļaužu mītnē nodi-bināU DV nodaļa, tās valdē ievēlot J. Būmani, K. ZIvertu, E. LId, K. Ļūļaku un Fr. Bauci. Nodaļa pārņem no Sengvardenes bij DV nodaļas inventāru un kasi 35 D M apmērā. Tuvākajā laikā rīkos svinīgu nodaļas atklāšanu. ZIEMELREINAS VESTFALESDP nometnēs izvietos tos DP, kufi iesaistījušies kādā izceļošanas akdjā,bet no komisijām noraidīti. Ar to gtōūU līdzšinējais stāvoklis, kad noraidītais varēja atgriezties atpakaļ savā pa-matnometnē. VĒSIUIES REDAKCIJAI VELTĪGI UN PĀRAGRI STRiDI Ņe reti ļaudīm tīk sarežģīt vienkārt šus jautājumus, lai pēc tam strīdētos par atbilžu pareizību. Sāda patiesības meklēšana par mūsu brīvībai pēdējo laiku nodarbina arf trimdu. Demokrātijas vārdā risinās strīdi un polemikas, argumenti un pretargumenti seko cits dtam. Aizmirsuši, ka pasaulē absolūtu patiesību un vienprātību vdti meklēt, strīdnieki ari tālāk par iesākumu nav tikuši, bet palikuši katrs pie savas taisnības. Vai pēdējie mūsu brīvības gadi bija demokrātijas vai diktatūras laiks, par to pat tiesib-nieki dod pretrunīgas atbildes. Ce-ribas rast vienprātību šajā lietā ir vecīgas, Jo ari pēc simts gadiem atradīsies dlvēki. domas par šo laikmetu atšķirsies no vispārības atzinuma. Nav svarīgi, kādā vārdā iekārU nosaukta. Iekšpolitiski svarīgākais — vai režīmam pidcrit tautas vairākums; ārpolitiski -* vai iekārtu atzīst ārvalsUs. Nemēftlniet māksU-gi komplicēt šo Jautājumu, neiznīciniet Vienkāršu un ritaidru atbildi un izbeidziet stridus par pagātnes lietām! Mācieties no pagātnes kļūdām un neatkārtojiet tās nākotnē! Ne brīdi neaizmirstiet, ka laika ratu pagriezt atpakaļ nestāv mūsu spē* kos, ja ari to vēlētos. Ulmaņa laiki vairs, nebūs. Nekad pie valsts stū« res nestāvēs ari Bruno Kakliņš. 15. maija atdzimšanas svētki un l . mai* Ja SSS vīru gājieni ar sarkaniem karogiem pieder pagātnei. Izbeidziet strīdus par to, kas ir tiesīgi pārstāvēt trimdiniekus. Vli* stāvji ir vajadzīgi, un tie izvēlami pašiem trimdas ļaudīm, vadoties no rietumvalstu viedokļa šajā Uetā, Stri<ii par to. kas vadīs un valdli brīvā dzimtenē, ir pāragri. Pati tauta atkal būs tā. kas noteiks Jau-no maiņu, Nekaa nav mūžīgs — nt ministru portfeļi, ne deputātu kar* tlņas! Vai tiem. kuŗl tad mēģinātu apturēt laika un notikumu ratu no* lūkā aizkavēt Jaunu, spējīgāku d l vēku stāšanos veco viWāl Trimdinieku tribūni! Izbeidziet neauglīgos strīdus, kad Jfiglāt>J visa tauta! Arv. Zaķis, Leltonā, AngUJI PAZUDUŠA ROKAS SOMA Uzturoties Gronas emigrādjaa centrā F. blokā, biju mazgātuvē aizmirsusi savu rokas somu ar vērt*f Uetām un visiem dokumentiem. I^ zlstot šejienes ļaužu Jūkļa, ,tikulfiūSĻ ka mēdz pazust pat' neuzraudzīt! n a k t ^ k l i vai noklīdušas kabatas dieniņas, (ktnāju, ka ari savu somU ndcad vairs neredzēšu. Tomēr drīz vien pie manis ieradās Hautiete Alvīne Kalnāja, kas somu bija atradusi un atdeva to man pilnīgā kār- ^ ā , noraidīdama jebkādu atlīdzību un norādīdama, ka dara tikai savu dlv^a pienākumu. Aizbraucot uz ASV, lai viņai šajā. vietā iztdkta mana sirsnīgākā atzinība par cēlo paraugu. Antonija TIrefa, Gronā ISTA VELDZE īstu veldzi man un, domāju, arf oti daudziem citiem Latvijas lasītājiem sagādāja J. Klldzēja 22. aprija numurā iespiestais raksts Lūgums mūsu politiķiem. Taa nāk no īstas latvieša sir^s un tāpēc neapšaubāmi rod atbalsi trimdinieku vairākumā. Kungi politiķi, ja nevarat sapras- ^ties, tad trimdas apstākļos nolieciet archlvos visus tos jautājumus, kas Sķiŗ, un kārtojiet tos, kas visiem ir kopīgi. Un to ir tik daudz, ka tajos katrs var ielikt visas savas spējas. Aizmirstiet savu patmīlību un godkāri - kuram ko darit, kuram ' kur iet priekšgalā. Lai iet tas, kurš kurā vietā derigāks; to nebūt griltl izvēlēt. Ja rīkosies ttkid lietas labā, bez patmīlībai, bez parttju interesēm. Pretējā gadījumā ..ģenerāļi- IjaUks bez armijām, bet armijas bez ģenerāliem nespēj dnities. Paldies J.KUdzēlam |>^r skaidrajiem vārdiem! Zem tiem var parakstīties katrs īstens latvietis. M. Skujiņl. ifeemingenā iiiiiimiiiiiitiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii No \ , Papildina neaizicaraitio fondu Invalidu, dauikbēmu ģimeņu uc aprūpei pēc IRO darbības izbei^- nās DV neaizkaramajā fondā DV' Esllngenas nodaļa Iemaksājusi šādus ziedojumus: IRa meklēšanas biroja darbinieki DM 441,90, IRO darbinieki Nelingenā - DM 423,78, IRO šuvēju darbnīcas darb. — DM 132, Latvijas redakc. — DM 59. LCK inf. noz. — DM 29, nometnes polid-jas darb - DM 23, Esiingenas ko- . lonijas darb. uc. — D M 74, vai kopā DM 1182,65. Nodalās valde ziedojumu vācējiem un ziedotāliem izteic savu sirsnlgSUco pateicību un sajial-da, ka ari dtas darba vietas sekos dotajam paraugam. pāBAS idBoasIrr vu aedkinss Iiem. dEsrts, ^ liiviffitf Ri to mdrsbu, Jo pisAtlm sr SssšorpII ^afBgumu. li)^ ļjn vsietu fiA ūk B)i. ^ Sudraba un* SoMid&ol SpiJ«Mv, _ f«m, rikšttd^i augltt, par^ Itipdnot l ;^ lupinās, Uds^ ^nuUnlts*'. Raktuvju iāvus Strii timi^ gan tikai! stūra diļ šai PrsCu cāoas stas, jo vitt . dris tiksi ar. Ii strādnidu-. gu' <^ - āt psrādos twrju M aoškmdojiōš mu&ieit(sl&l, biedrIiMi, V Sabiedrība _ Udtlgām mājeli eenšas iegūt ģimmsdlviks, īneol dilvot parasti notlsi; t|: lošjiņu ^ k Jitnss im «*«-teaerii psņsm »»Wsdrtbā... A bUā šai t miituni. HOsu «doa notfz ?hq«i8a ^ ti i2L punkti. Man ^ llibijtt J24sHJāi
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 4, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-05-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500504 |
Description
Title | 1950-05-04-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Ar M m p&nMm m tetetttlwp gē-fikMItlM
rakstot I M M t tfooiM oav
100.000 DM sociāliem pabaistiem
un izgliflbai
PAS8KAT8 PAR LCK Kl^fiMUMEM UN IZDEVUMIEM im. GADA
DZĪVA SPEĶA
BILANCE
N8d |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-05-04-02