1946-03-16-07 |
Previous | 7 of 14 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1946. g. 16. martā Bavārijas Latviešu N'ēstnesis 7
Briest konflikts Austrumāzija
Padomju Savienība un ASV intereses Kīnī
„New Vork Herald Tribune' rak.slā
par Kīiias problēmām atzīst, ka pašlaik
vienīga vieta kur tieši saskaras padomju
un amerikāņu intereses ir Ziemel-āzija.
Pašreiz g^n nav nomājams, ka
šīs problēma^ risinājumi radītu konfliktu,
taču nav patīkami, ka^ attiecības
arvien pasliktinās, sevišķi Ķīnai un
Padoniju Savienībai Mandžūrijas un
Iekšējās Mongolijas jautājumos. Arī
ASV ir intereses Ķīnas teritoriālās ņo-aizkaram|
bas nodrošināšanā. '
Vairāki Čunkingas laikraksti, kas izteic
Ķīnas valcļības viedokli pret Padomju
Savienību, uzsākuši kampaņu,
ļkas pamatojas uz loti nopietniem faktiem.
Nepatīkamas ir iekšējās sadursmes
Mandžūrijā,'ļ kas draud izvērsties
pilsoņu karā, kurā vienā [)usē cīnītos
ķīnieši atklātā, vai slepenā Padomju
Savienības atbalstā, bet otrā pusē apbruņotas
ķīniešu vienības.
Šādam konfliktam bīitu loti nepatīkamas
sekas, jo Padomju Savienības
un Amerikas Savieiļolo Valstu intereses
Mandžūrijā abām pusēm ārkārtīgi
svarīgas. PSRS ir ieinteresēta Mandžūrijā
ekonomiskos uu strateļriskos
jautājumos, kamēr ASV cenšas paturēt
„vatēju durvju" politiku, aizkavējot
ikvienas svešas varas nostiprināšanos
Mandžūrijā vai cilā Ķīnas da?ā.
Padomju Savienība nāk ar jaunām
ekonomiskām prasībām Kīnai, tā veicina
ķīniešu separātistu kustību Iekšējā
Mong(^|ā. Viiis norāda, ka Padomju
Savienības iiiiļ)oriālisnis cenšas aiz-vaciski
jautāja.
— Latvieši! Lcllen! LiUvian! — cits
caur citu atbildējam.
— Ak la! - tankisti u\saiļcas, uu
smaidīdami norādīja kurp mums iet.
Bijām brīvi no vāciešu varas un priecīgi
gājām pretim nākotnei. -
lirĪDibd,
. . . Un tagad es esnui brīvībā.
Klīstu pa Vācijas sagrautām pilsētām
un meklēju . ..
J ā , bet ko es meklēju? Varbūt, savus
draugus ar kuriem vergoju vāczemē?
Kur ir? Kur,brašais Gereāns, kas
pat vistumšākos brīžos prata saskatīt
nākotnes gaismu?^ Kur smalkjūtīgais
Persijs Kalniņš? Kur Ojārs Belcs, kas
manis un savas mātes dēl devās vislielākās
briesmās? Kur Kalkovskis un
daudzi citi, kas mīlēja Latviju vairāk
par visu. Kur vini tagad? Kas to pateiks?
: Drupas, drupas man visapkārt, sagrautu
cerību drņpas manā sirdī . ..
Karš ir beidzies un iestājies nemiera
pilns miers. Cilvēki miesīgi un garīgi
•sakropļoti. Daudz lielāku postu nekā
torpēdas, bumbas, un lodes, cilvēcei nesis
ļaunprātīgais naciku propagandas
izraisītais naids.
Vislielākās vainas reiz sadzīs, izbeigsies
arī naids, ķēi dvēseles sāpes ir nebeidzamas.
I
( B e i g a s )
stāt Japānu imperiālismu no Anmras
upes līdz Dzeltanajai jūrai. Pēc Jaltas
līguma PSUS no Ķīnas vajadzēja saņemt
dažādus dzelzceļu un ostu izman-t().
šanas atvieglinājumus, taču redzams,
ka Padomju Savienība ar to nav apmierināta.
Ir skaidrs, ka notikumi Mandžūrijā
būs labs pārbaudījums Padomju Savienības
un Savienoto Valstu draudzīgām
attiecībām. Varbūt ir labi, ja
šāds pārbaudījums vispār ir. Tas dos
skaidrāku skalu par dažādām problē-mēm
kas tagad vēl ir neskaidras, parādot
arī vai līgumus par draudzīgu sadarbību
Ziemelauslrumāzijā praktiski
realizē, Jeb tie paliek tikai uz ļ)apīra.
[erosina dihinal ASV ārzemju
leģionu
UP 28. iVbruārī zino, ka ASV^ parlamenta
loceklis Klvins O'Konskis ierosinājis
dibināt Savienoto Valstu ārzemju
leģionu, kurā iekļautu Kiroi>ā ļ)ārvieto«
tās personas. Leģions i)ārnemlu amerikāņu
vietā ()kuļ)ācijas i)ienākunuis.
Q'Konskis izteicies, ka bēgli, kas neveiks
atgriesties savās mājās, biltu laimīgi
ļ)ar šādu stāvokļa izkārtojumu.^ Norādīts,
ka le<»ionu varētu komplektēt no
Somijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ju-goslāvijas,
Austrijas un .Ungārijas bēgļiem.
„l)ažiem no viņiem atgriešanās dzimtenē,
nozīmētu nāvi vai verdzību,'* teicis
0,Konskis. Tie vairāk kā neviens
cits pasaulē zina, kas viņus sagaida atgriešanās
gadījumā. .Vie laužu miljoni
iiv bijuši visā kara laikā starp musu
visuzticamākajiem un lojālākajiem sabiedrotiem.
Ja luropā paliktu šāda okupācijas
armija, mēs varētu beidzot sīitit amerikāņu
karavīrus mājā,'' uzsvēris O'Kon-
Cerčils runa Amerikā
Vinstorui Cerēila, bij Anglijas valdības
galvas runa Amerikā atbalsojusies
visas pasaules presē. Kaut C, savu
uzturēšanos ASV saista ar privātu, atpūtas
atvaļinājumu, vina izleikļās domas
gūst plašu ievērību, jo komenlā-tori
tajās saskata lielā mērā ar^i Anglijas
valdības viedokli un stāvokļa vērtējumu.
,.Mūsu liktenis ir mūsu pašu rokās,
un tieši tāpēc es jūtu, ka mans pienākums
ir runāt pilnīgi atklāti^ runu ievadot
norādījis Cercils lā ari izskaidrojams
ka runā ar neslēptu lietišķību
un atklātību Cerēils pieskāries vairākiem
svarīgiem pasaules politikas
jautājumiem. Īpaši sirsnīgi viņš aizrādījis,
ka hez angliski runājošo tautu
brālīgās vienības nebūs ne drošības
pret Jaunu karu, ne ari būs iespējams
stiprināt i)asaules organizāciju. \
Runas dalā^par rietumu sabiedroto
un l^ulomju Savienības attieksmēm
Cerčils atklāti izteicis .savu apbrīnu
drošsirdīgai krievu lautai un ,5.uuinam
kara laika biedram maršalam Stali-nam'\
LiiUbritānija i)ret Padoiņjii Savienību
izjūtot tikai simpātijas lin labu
sadarbošanās gribu un Cer(Mls domājot,
ka ari Amerikai esot tāda paili no-slāia.
Pieskaroties stāvoklim Balkānu valstīs,
Cerc'^ils norādīja, ka tās pašlaik atrodoties
zem Padomju SavienīlKLs ie-sļ)
aida. un ka tur komunistiskā [partija
ieguvusi iespaidu, kas viņai visun^ā ne-ļ)
ienākas. Viņš izteica arī šaubas, vai
Padomju Savienības sļ)iedienam už atsevišķām
valstīm paplašinoties, tas nevarētu
liūt apdraudējums pasaules mieram.
Tomēr tajā pat reizē ČercMls nepielaida
jauna kara iesļ)ējamību; „Ks
nedomāju, ka Krievija vēlas kahr\
Anglo-sakšu valstīm esot uzdevums
ar savas varas un iespaida pastiprināšanu
gādāt par to, lai tiktu radīti
priekšnoteikumi, kas garantēlfi brīvības
un demokrātijas mierīgu attīstī^bu.
Apvienojot visus Hritu saimes tautu un
Amerikas Savienoto valstu materiālos
un morālos sļ)ēkus, ceļš lulkolnē būs \
brīvs.
sj Ameriku pret krievu hipnozi
„New Vork Herald Tribune'* publicē
j)az]istamā amerikāņu komentātora Valtera
Liļ)miana rakstu.
,,Visdrošākais ceļš lai visu pārprastu
ir nokļūt lādā Padomju Savienības hipnozē,
ka mēs i)aši zaudējām spriešanas
sj)ējas,'' raksta Lipmans.
Tālāk viņš norāda, ka nav noliedzams,
ka PSRS sļ)ēks eso! ievērojams,
taču tās esot divas pavisam atšķirīgas
lietas — pareizi izprast stāvokli un ļauties
hipnolizētain. ASV nedrīkstot pie-kāļ)
liies visos jautājumos Padomju Savienības
priekšā, tas loti svarīgi ietekmējot
Savienoto Valstu prestižu. Loti
svarīga problēma esot ne tik daudz
ietekmēties no PSRS varenības, bet gan
ievērot Anglijas spēku mazināšanos kā
arī citu l^iropas zemju un Ķīpas vājumu.
Lipmans ieteic, lai ASV savā politikā
sekotu patstāvīgam virzien.^m, jo tas
būšot vislabākais ceLš vairāku svarīgu
jautājumu nokārtošanā.
\,Muins ir jārespektē Padomju Savienība,
mēs reizēm varam to pat apbrīnot,
tacu mums jārīkojas stingri mi noteikti
tur. kur mēs patiesi esam stiprāki
un kur mūsu intereses ir lielākas
nekā Padomju Savienībai" nobeidz
Liļ)mans.
(leneralis Meknernijs atklāj pālie
sihii
Stars aiid Stripes ^ atzīmē, ka gen.
Meknernijs oficiālā ziņojumā norādi-^
jis, ka vairākos Bavārijā notikušos noziegumos,
kuros aļ)vainotas pārvietotās
personas, esot patiesibā vainojami tie
vācieši, kas agrāk dzivojuši ārpus Vācijas
un tagad uzdodas i)ar pārvietotām
personām. ^
Tāpat noskaidrojies, ka vācieši vispār
sadarbojoties ar dažādām i)āryielo-to
personu noziedzīgām grupām. Sāk^
ta izmeklēšana, lai noskaidrotu, cik
noziedznieku, kas uzdodas par pārvietotām
personām, tiešām ir tādas pn
pieder sabiedroto nācijām. ,
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 16, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-03-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460316 |
Description
| Title | 1946-03-16-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | 1946. g. 16. martā Bavārijas Latviešu N'ēstnesis 7 Briest konflikts Austrumāzija Padomju Savienība un ASV intereses Kīnī „New Vork Herald Tribune' rak.slā par Kīiias problēmām atzīst, ka pašlaik vienīga vieta kur tieši saskaras padomju un amerikāņu intereses ir Ziemel-āzija. Pašreiz g^n nav nomājams, ka šīs problēma^ risinājumi radītu konfliktu, taču nav patīkami, ka^ attiecības arvien pasliktinās, sevišķi Ķīnai un Padoniju Savienībai Mandžūrijas un Iekšējās Mongolijas jautājumos. Arī ASV ir intereses Ķīnas teritoriālās ņo-aizkaram| bas nodrošināšanā. ' Vairāki Čunkingas laikraksti, kas izteic Ķīnas valcļības viedokli pret Padomju Savienību, uzsākuši kampaņu, ļkas pamatojas uz loti nopietniem faktiem. Nepatīkamas ir iekšējās sadursmes Mandžūrijā,'ļ kas draud izvērsties pilsoņu karā, kurā vienā [)usē cīnītos ķīnieši atklātā, vai slepenā Padomju Savienības atbalstā, bet otrā pusē apbruņotas ķīniešu vienības. Šādam konfliktam bīitu loti nepatīkamas sekas, jo Padomju Savienības un Amerikas Savieiļolo Valstu intereses Mandžūrijā abām pusēm ārkārtīgi svarīgas. PSRS ir ieinteresēta Mandžūrijā ekonomiskos uu strateļriskos jautājumos, kamēr ASV cenšas paturēt „vatēju durvju" politiku, aizkavējot ikvienas svešas varas nostiprināšanos Mandžūrijā vai cilā Ķīnas da?ā. Padomju Savienība nāk ar jaunām ekonomiskām prasībām Kīnai, tā veicina ķīniešu separātistu kustību Iekšējā Mong(^|ā. Viiis norāda, ka Padomju Savienības iiiiļ)oriālisnis cenšas aiz-vaciski jautāja. — Latvieši! Lcllen! LiUvian! — cits caur citu atbildējam. — Ak la! - tankisti u\saiļcas, uu smaidīdami norādīja kurp mums iet. Bijām brīvi no vāciešu varas un priecīgi gājām pretim nākotnei. - lirĪDibd, . . . Un tagad es esnui brīvībā. Klīstu pa Vācijas sagrautām pilsētām un meklēju . .. J ā , bet ko es meklēju? Varbūt, savus draugus ar kuriem vergoju vāczemē? Kur ir? Kur,brašais Gereāns, kas pat vistumšākos brīžos prata saskatīt nākotnes gaismu?^ Kur smalkjūtīgais Persijs Kalniņš? Kur Ojārs Belcs, kas manis un savas mātes dēl devās vislielākās briesmās? Kur Kalkovskis un daudzi citi, kas mīlēja Latviju vairāk par visu. Kur vini tagad? Kas to pateiks? : Drupas, drupas man visapkārt, sagrautu cerību drņpas manā sirdī . .. Karš ir beidzies un iestājies nemiera pilns miers. Cilvēki miesīgi un garīgi •sakropļoti. Daudz lielāku postu nekā torpēdas, bumbas, un lodes, cilvēcei nesis ļaunprātīgais naciku propagandas izraisītais naids. Vislielākās vainas reiz sadzīs, izbeigsies arī naids, ķēi dvēseles sāpes ir nebeidzamas. I ( B e i g a s ) stāt Japānu imperiālismu no Anmras upes līdz Dzeltanajai jūrai. Pēc Jaltas līguma PSUS no Ķīnas vajadzēja saņemt dažādus dzelzceļu un ostu izman-t(). šanas atvieglinājumus, taču redzams, ka Padomju Savienība ar to nav apmierināta. Ir skaidrs, ka notikumi Mandžūrijā būs labs pārbaudījums Padomju Savienības un Savienoto Valstu draudzīgām attiecībām. Varbūt ir labi, ja šāds pārbaudījums vispār ir. Tas dos skaidrāku skalu par dažādām problē-mēm kas tagad vēl ir neskaidras, parādot arī vai līgumus par draudzīgu sadarbību Ziemelauslrumāzijā praktiski realizē, Jeb tie paliek tikai uz ļ)apīra. [erosina dihinal ASV ārzemju leģionu UP 28. iVbruārī zino, ka ASV^ parlamenta loceklis Klvins O'Konskis ierosinājis dibināt Savienoto Valstu ārzemju leģionu, kurā iekļautu Kiroi>ā ļ)ārvieto« tās personas. Leģions i)ārnemlu amerikāņu vietā ()kuļ)ācijas i)ienākunuis. Q'Konskis izteicies, ka bēgli, kas neveiks atgriesties savās mājās, biltu laimīgi ļ)ar šādu stāvokļa izkārtojumu.^ Norādīts, ka le<»ionu varētu komplektēt no Somijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ju-goslāvijas, Austrijas un .Ungārijas bēgļiem. „l)ažiem no viņiem atgriešanās dzimtenē, nozīmētu nāvi vai verdzību,'* teicis 0,Konskis. Tie vairāk kā neviens cits pasaulē zina, kas viņus sagaida atgriešanās gadījumā. .Vie laužu miljoni iiv bijuši visā kara laikā starp musu visuzticamākajiem un lojālākajiem sabiedrotiem. Ja luropā paliktu šāda okupācijas armija, mēs varētu beidzot sīitit amerikāņu karavīrus mājā,'' uzsvēris O'Kon- Cerčils runa Amerikā Vinstorui Cerēila, bij Anglijas valdības galvas runa Amerikā atbalsojusies visas pasaules presē. Kaut C, savu uzturēšanos ASV saista ar privātu, atpūtas atvaļinājumu, vina izleikļās domas gūst plašu ievērību, jo komenlā-tori tajās saskata lielā mērā ar^i Anglijas valdības viedokli un stāvokļa vērtējumu. ,.Mūsu liktenis ir mūsu pašu rokās, un tieši tāpēc es jūtu, ka mans pienākums ir runāt pilnīgi atklāti^ runu ievadot norādījis Cercils lā ari izskaidrojams ka runā ar neslēptu lietišķību un atklātību Cerēils pieskāries vairākiem svarīgiem pasaules politikas jautājumiem. Īpaši sirsnīgi viņš aizrādījis, ka hez angliski runājošo tautu brālīgās vienības nebūs ne drošības pret Jaunu karu, ne ari būs iespējams stiprināt i)asaules organizāciju. \ Runas dalā^par rietumu sabiedroto un l^ulomju Savienības attieksmēm Cerčils atklāti izteicis .savu apbrīnu drošsirdīgai krievu lautai un ,5.uuinam kara laika biedram maršalam Stali-nam'\ LiiUbritānija i)ret Padoiņjii Savienību izjūtot tikai simpātijas lin labu sadarbošanās gribu un Cer(Mls domājot, ka ari Amerikai esot tāda paili no-slāia. Pieskaroties stāvoklim Balkānu valstīs, Cerc'^ils norādīja, ka tās pašlaik atrodoties zem Padomju SavienīlKLs ie-sļ) aida. un ka tur komunistiskā [partija ieguvusi iespaidu, kas viņai visun^ā ne-ļ) ienākas. Viņš izteica arī šaubas, vai Padomju Savienības sļ)iedienam už atsevišķām valstīm paplašinoties, tas nevarētu liūt apdraudējums pasaules mieram. Tomēr tajā pat reizē ČercMls nepielaida jauna kara iesļ)ējamību; „Ks nedomāju, ka Krievija vēlas kahr\ Anglo-sakšu valstīm esot uzdevums ar savas varas un iespaida pastiprināšanu gādāt par to, lai tiktu radīti priekšnoteikumi, kas garantēlfi brīvības un demokrātijas mierīgu attīstī^bu. Apvienojot visus Hritu saimes tautu un Amerikas Savienoto valstu materiālos un morālos sļ)ēkus, ceļš lulkolnē būs \ brīvs. sj Ameriku pret krievu hipnozi „New Vork Herald Tribune'* publicē j)az]istamā amerikāņu komentātora Valtera Liļ)miana rakstu. ,,Visdrošākais ceļš lai visu pārprastu ir nokļūt lādā Padomju Savienības hipnozē, ka mēs i)aši zaudējām spriešanas sj)ējas,'' raksta Lipmans. Tālāk viņš norāda, ka nav noliedzams, ka PSRS sļ)ēks eso! ievērojams, taču tās esot divas pavisam atšķirīgas lietas — pareizi izprast stāvokli un ļauties hipnolizētain. ASV nedrīkstot pie-kāļ) liies visos jautājumos Padomju Savienības priekšā, tas loti svarīgi ietekmējot Savienoto Valstu prestižu. Loti svarīga problēma esot ne tik daudz ietekmēties no PSRS varenības, bet gan ievērot Anglijas spēku mazināšanos kā arī citu l^iropas zemju un Ķīpas vājumu. Lipmans ieteic, lai ASV savā politikā sekotu patstāvīgam virzien.^m, jo tas būšot vislabākais ceLš vairāku svarīgu jautājumu nokārtošanā. \,Muins ir jārespektē Padomju Savienība, mēs reizēm varam to pat apbrīnot, tacu mums jārīkojas stingri mi noteikti tur. kur mēs patiesi esam stiprāki un kur mūsu intereses ir lielākas nekā Padomju Savienībai" nobeidz Liļ)mans. (leneralis Meknernijs atklāj pālie sihii Stars aiid Stripes ^ atzīmē, ka gen. Meknernijs oficiālā ziņojumā norādi-^ jis, ka vairākos Bavārijā notikušos noziegumos, kuros aļ)vainotas pārvietotās personas, esot patiesibā vainojami tie vācieši, kas agrāk dzivojuši ārpus Vācijas un tagad uzdodas i)ar pārvietotām personām. ^ Tāpat noskaidrojies, ka vācieši vispār sadarbojoties ar dažādām i)āryielo-to personu noziedzīgām grupām. Sāk^ ta izmeklēšana, lai noskaidrotu, cik noziedznieku, kas uzdodas par pārvietotām personām, tiešām ir tādas pn pieder sabiedroto nācijām. , |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-16-07
