Bavarijas Latviesu vestnesis, March 16, 1946

              LATVIAN N E W S BULLETI
Redakcija-Editorial Office: Hotel Gonvikt. Dillingen/DoDau. Bayern (13b) IzDāk divi reizes nedēlā — Published twicfe a week.
Nr. 21(23) Authorlzed by Military Government and UN RRA Dillingenā, sestdien, 1946. g. l(t. marti
1 •••
Valters Lipmanis
Šodien un rit
lietojot nenoteiktus un vispārinā­tus
izteicienus par ASV spēku un
Iespaidu pasaulē, mēs ,radām citiem
ua paši sev nepareizu priekšstatu.
Mēs izklāstām katram, kas vien to
grib klausīties, ka mūsu karaspēka
«teidzīgā demobilizācija nozīmē mūsu
militārā spēka likvidāciju. Ir tiesa, ka
demobilizācija notiek sasteigti un ka
musu karaspēka spējas un disciplīna
aizjūras zemēs ir nopietni mazināju­šās.
Bet ja no tā gribētu secināt, ka
tas nozīmē mūsu militārās varas lik­vidēšanos,
tad tas būtu pārpratums.
Nedrīkst novērtēt Amerikas spēku
nākotnē un tagadnē pēļC pabeigtā ka-fa
dalībnieču armiju atlieku stāvokļa.
Nevar ignorēt to pamatapstākli, ka
Amerikas spēkam ir īpašs un loti
vispusīgs raksturs.
Mēs Ģsam sala, lai gan kontinen­tāla
sala, bet tomēr sala, Mūsu iz­veidotā
militārā vara ir loti savdabīga.
Tā ir jūras, gaisa un sauszemes spēku
kombinācija, kas var operēt loti tā­lu,
pāri okeāniem. Aprēķinot spēku
samērus, šī savdabīgā Instrumenta ek­sistenci
nedrīkst aizmirst vai ignorēt.
Jo nav neviena cita militāra instru­menta,
kas varētu mēroties ar to dar­bības
apjoma plašumā, vai kam būtu
iespējams tik ātri koncentrēties un
kam būtu tik neatvairāms spēks ie
darbināšanas momentā. Būtu neprā
tīgi domāt, ka mēs, apbruņoti ar šo
instrumentu, visos strīdīgps jautāju
mos Eiropā, Āzijā un Āfrikā nevarētu
līdzrunāt ar vienlīdzīgu diplomātisku
autorifāti.
Tomēr Ei^eopā tUl arf pie mums ir
tendence šo apstākli neievērot. Eiro­pieši
vēl nav redzējuši mūsu īstā mi­litārā
spēka demonstrāciju. Mūsu
spēku galvenā masa atradās Klusajā
okeānā, pa lielākai daļai neredzama
cilvēku vairākumam. Eiropas valsts
vīri un ģenerāli, kufu galvenā uzma
nība bija pievērsta lielo sauszemes
armiju drausmīgajai cīņai, šo mūsu
spēku pienācīgi nenovērtēja. Ari mū
su - pašu tauta, neizslēdzot daudzus
kafa vadoņus un diplomātus, vēl ta­gad
šo spēku novērtē aplami. Mūsu
flote aprobežojas galvenā kārtā ar
darbību Klusajā okeānā kā japāņu
flotes pretiniece un^nglu juras spēku
draudzīga sacensone. Mūsu armija
mērojās ar vācu armiju, ko ar tās
profesionālajiem karavīriem līdz 1942
gadam- uzskatīja par vislabāko pasau
lē. Un taisni ar to mēs .ari sākām
sava militārā instrumenta nozīmi iz
prast, jo tas ir jauns instruments, kam
apmēru, stipruma un pielietošanas zi
Aā pasaulē nav līdzī^ kaujas spēka.
Pēc maniem ieskatiem, nepareizos
ieskatus kā ārzemēs, tā arī pašu ze­mē
ir ieteicams izlabot. Man liekas,
ka būtu apsveicams, ja mūsu kafaflote
dotos uz Eiropas ūdeņiem un ap­meklētu
mūsu sabiedrotos. Eiropieši
redzēja mūsu armiju mājup braucot,
kas ne vienmēr bija jauks skats. Tie
guva iespaidu it kā ASV ' militārais
«peks ar saviem dzimtenes ilgās
sirgstošajiem karavīriem pamet Eiro­pas
ķafalauku. Eiropiešiem jādod
: iespēja redzēt Klusā okeaiia floti —
lielos kaujas kuģus, lidmašīnu bāzes
kuģus un kādu no lielajiem konvojiem,
kas flotei dod iespēju vest līdzi pašai
savu bazi. Tā būtu tikai godīga spēle,
ja tiem parādītu Šo spēku, lai tie ne­aizmirst
tā eksistenci uii nedomā, ka
tikai pēc dzimtenes noilgojušies kafa-vīri
ir mūsu interešu, mūsu iespaida
un mūsu spēka mēraukla. Šāļda de­monstrācija
palīdiētu diplomātiem,
kas raduši rēķināties f vienīgi ar
sauszemes ļ spēkiem, izklaidēt pārpra­tumus
un aplamus aprēļcinus apsprie­dēs
par Vācijas, Vidusjūras un Vidē­jo
Austrumu kritiskajiem jautāju­miem.
jArI flotei būtu jāredz pašai'ar. sa-
•ām acīm tās pasaules daļas, par ku-mūsu
zemei ir pienākums intere­sēties.
Būtu labi, ja kafa jūrnieki ne­pierastu
domāt, ka ir. t'ikai viens
"Oteans un, proti, Klusais okeāns.
Jlote Joti labi pazīst Klusā okeāna
;tila«. Tai būtu ieguvums, ja viAa do-
Cerčib — „kara kūdītājs", saka Mas­kava.
Vliiš mēģinot sabotēt UNO. —
Sarkanie pārmet angļu līderim, ka tas
esot maskējies par viilu draugu
„UP" 11. martā zino no Londonas,
ka Maskavas radiofons šodien pie­dēvē
Vinstonam Cerčilam uzkūdīšanu
karam pret Padomju Savienību un ka
Lielbritānijas kafa laika līderis mē­ģinājis
sabotēt Vienotās Nācijas. Ko­munistu
partijas orgāna „Pravda'*
žultainā ievadraksta pārraidi jums bija
nedēļas beigu sasprindzinājuma kā­pinājums,
demonstrējot Eiropas dip­lomātisko
attiecību vislielāko saspīlē­jumu
pēc kafa.
KremU raidītāja oficiālā balss jau
no agra rīta pasaulei trīs reizes pēc
kārtas nikni nozākāja Cerčilu. „Prav-das"
redaktori metās virsū angļu bi­jušā
ministru prezidenta Misurijas
stātā teiktajai runai ar tādu mežoni-gumu
un indi, kas pārspēja pat agrā­kos
padomju zākājumus, kādi jebkad
vērsti pret jebkufu pasaules lielāko
personību, atskaitot vienīgi Ādolfu
Hitleru.
Pārmet maskēšanos
,,Pravda" pateikusi krievu tautām,
ka kafa gados Cerftils tikai maskējies
par vi6u draugu un ka tagad viAš at­kal
parādās savā patiesā izskatā,
protii ka. vina pret Krieviju vērstais
aicinājums anglu-amerikānu militārai
aliansei „vienā rāvienā noslaucījis to,
ko viņš palīdzējis uzbūvēt kafa laikā."
Čerčils gribējis likt saprast, sacīja
„Pravda", ka „jauns kafš ir neizbē­gams
un vēl-vairālcKvln^.u'ipŗii^ jauŗjin
kafa liesmas un aicina kafā pret Pa­domju
Savienību."
,^Pravda" sacīja, ka Gerčils „iedo-mājies
sevi par Eiropas glābēju no
komunisma, kas apdraud pasauli vai
vismaz visu Eiropu."
Norāda uz Grieķiju
.,Pravda" tad atbildēja Ōerčila pār­metumiem
par to; ka čechu, dienvid­slāvu
un ^ polu valdības nav demokrā­tiskas,
ar i norādījumu uz Grieķiju,
„kur angļu aizsardzībā fašisti un mo-narchisti
brīvi var piekopt savu dar-bību."
Ievadrakstā sacīts, ka Cerčila ierosi­nātā
anglu-atnerikānu militārā alianse
vērstos pret Padomju Savienību, kas
Iznesusi kafa galveno nastu un kurai
bijusi iEŠļļ^īrēja loma Vācijas sakāvē.
Piemetināts ari tas, ka ōerčils šādā
veidā mēģinot iznīcināt .,trls lielo"
koalīciju, ko palīdzējis uzcelt.
„Pravda" beigās nāk pie slēdziena,
ka Cerčila ierosinājis dibināt anglu-amerikānu
,bloku, kā mērķis esot no­teikšana
pair pasauli un kļūt par „cor-don
sflinitaire** pret Padomju Savie­nību.
The Stars and Siripes
26 parlamenta locekli4gboristi pie­prasa
čerčila runas nosodīšanu
26 parlamenta locekli-lēboristi, 11.
martā no Londonas ziAo „AP", ie­snieguši
Anglijas apakšnamam piepra­sījumu
nosodīt Vinstona Cerčila Mi­surijas
Stātā teikto runu kā „naidīgu
pasaulēs miera lietai" un atbalstīt Vie­noto
Nāciju organizāciju, kamēr tā
spēs veikt pasaules valdības funkci­jas."
Apakšnams aicināts nobalsot, ka
tas „uzĢkata prickšUkumuB Lielbritā­nijas
un Savienoto Valstu miliiārās
alianses' noslēgšanai, lai tā apkafotu
komunisma izpIatīšaDļOs, par kaitīgiem
Lielbritānijas, Saviengto Valstu un
PSRS labajām attiecībām."
Prezidenta Rūzvelta , dēls Džemss
Rūzvelts kādā «anāksmē Filadelfijā
11. martā sacīja, ka Cerčila „anglu-amerikāņu
alianses runa" Fultonā
«sagādājusi ievērojaKnu ļaunumu li­berāli
noskauptu cilvēku centieniem
padarīt Vienoto Nāciju organizāciju
par iedarbīgu." Jaunais Rūzveltš tur­pināja:
„Mums ir Monro doktrīna,
kas vērsta pret Eiropas iejaukšanos
rietumu puslodes lietās, un neviens
to neuzskata par neciešamu, ka mēs
sanākam uz panamerikānisku konfe­renci
vai ka mums ir Ugunis ar Kanā^
du. Kāpēc tad tas ir tik briesmīgi, ja
Krievija dara.tādas pat lietas uz sa­vām
robežām? Krieviem ir pietie­kams
attaisnojumir visitam tam, ko vini
dara attiecībā pret Irānu."
Maskavas radlofoos apvaino angtu
presi
Maskavas radiofonu^ 11. martā no
Londonas ziņo >,AP", Šodien apgalvo­ja,
ka ;,reakcionāri,'V ieskaitot dažus
angļu laikrakstus^ mudina „celt melu
kalnus, lai gānītu Padomju Savienību
un tanī pat laikā novērstu sabiedrī­bas
uzmanību no' visiem saredzamās
nekārtības vinu pašu mājās." Angļu
valodas raidījumā komentātors sacī­ja,
ka šāda kampada uztraukusi„pro-gresīvās
tautas" Eiropā un Amerikā,
Kādā citā Maskavas raidījumā teikts,
ka pasaules miera uzturēšanai nepie-dešama
Savienoto Valstu un Kr\5 r].
jas draudzība.
The Stars and Stripes
Muikdenu
„AP" 11. martā zi/io no Čungkingas, apspriedies ar ASV un Eiropas valstu ligiskās problēmas." Hercogs lūdzis
ka krievu karaspēks vakar pēkšņi at- pārstāvjiem. — Kanādas Ontario pāvestu palīdzēt to žīdu.bērnu atdo-stājis
Mukdenu un ka ķīniešu valdī­bas
un komunistu karaspēks šodien
cīnās Mandžurijas galvaspilsētas ielās.
—: ASV 11. martā noraidīja Francijas
priekšlikumu Spānijas Franko režīma
jautājumu nodot UNO Drošības pa­domei.
Francija tagad gatavojoties
rīkoties viena pati ar iespējamo Krie­vijas
atbalstu, -r- Angļu politiskais
padomnieks Vācijā un Austrijā Džons
Hinds (Hyņd) Šefildā paziņojis, ka
23 milj. vāciešiem angļu okupācijas
joslā jārēķinās ar biidošanos zemo
pārtikas devu dēl, pie kam iespējams,
ka šīs devas samazinās pat līdz 450
kalorijām dienā, kaut gan normāla
laba deva ir 2800 kaloriju dienā. —
ASV bij. prezidents Herberts Huvers,
kas prezidenta Trumena uzdevumā
šonedēļ dodas uz Eiropu iepazīties ar
tās pārtikas vajadzībām, Vašingtonā
štata ministru prezidents Džordžs Dru
(Drew) 10, martā Toronto pilsētā ap­galvojis,
ka Krievija jau sagatavojusi
plānus Kanādas ihvāzijai un okupā­cijai.
„Jūs varat būt pilnīgi droši, ka
padomju ģenerālštāba plānu krātuvēs
ir operatīvi plāni Kanādas iespējamai
okupācija!/* viņš sacījis. „Sie plāni
vispirmā kārtā paredz relatīvi neap­dzīvotu
Lielā Lāča ezera platību ie­spējamo
akupēšanu ar pēkšAu gaisa
desantu." Dru apgalvojums ir viens
no pēdējiem gājieniem tanī belzienu
spēlē, kas patlaban izveidojusies starp
Kanādu un Krieviju pēc spiegu tīkla
atklāšanas Kanādā. — Jeruzalemes
lielrabīns Hercogs 10. martā pēc 30
minūšu privātas audiences ar pāvestu
Piju 12. Vatikānā paziņojis žurnāli­stiem,
kā viAi lztirzājuSi„pasaules re-šanā
žīdu draudzēm, kurus katoli
kafa laikā Polijā glābuši no vāciešu
vajāšanām. — Augsts angļu Militārās
valdības virsnieks Hannoverā iztei­cies,
ka angļu okupācijas iestādes ga­da
vai divi gadu laikā sagaidot „ne-patikšanas"
no jauniem, kareivīgiem
vāciešiem, ja tos labi baros. Šī
virsnieka teorija ir asā pretrunā dažu
citu okupācijas varas pārstāvju j^o-mām,
ka nepatikšanas sagaidāmas no
civīliedzīvotājiem, kam 4, martā stā­jās
fcpēkfi noteikumi par samazinā­tām
pārtikas devām. — 30. martā
sāksies Libanonas evakuācija, par ko
vienojušies angļu un franču eksperti.
Viss angļu kafaspēkeiLibanonu atstās
līdz 30. jūnijam, bet viss franču kafa-spēks
— līdz 1947. g. 1. aprīlim.
The Stiars and Siripes
savu roku» Krievija!
Pag. gada novembrī boļševiku revo­lūcijas
28. gadadienu Savienotās Val­stīs
atzīmēja ar īstu padomju sezonu,
rīkojot padomju izstādes, lekcijas, iz­rādot
iugas un sasaucot„audzinātā-jas"
dabas mītiņus. Patiesie krievu
tautas draugi šinī zemē to uzskata
tos apmācību braucienā ne tikai uz
britu salām, Norvēģiju un Dāniju,
bet arī uz Gibraltāru, Kazablanlhi un
Dakaru, uz Marselu, Tulonu un Bizer-tu,
uz Maltu, Triestu, Salonikiem un
Dodekānu salām, uz Tripoliju, Alek­sandri
ju,Haifu,Beiru tu un SuecUi un
arī uz Persijas jūfas līci. Šīs vietas
ir tikpat interesantas kā Okinava un
Saipana, un tas būtu visiem ieguvums,
ja mūsu flote šīs vietas apskatītu un
tautas, kas tur dzīvo, to redzētu.
UNO — Vienotām Nācijām tas ne»
nāktu par ļaunu. Gluži otrādi — tas
tām pat loti palīdzētu, ja visai pasau­lei
un arī mums pašiem parādītu,
kā, par spīti demobilizācijai, mēs to­mēr
loti lielā mērā interesējamies par
Eiropu.
„New Tork Herald Tribune"
par loti vajadzīgu. Pats par sevi sap­rotams,
ka bez Krievijas un Savieno­to
Valstu sadarbības Vienoto Nāciju
organizācija praktiski neeksistētu. V i -
sfia cerības uz paliekošu mieru tad
biātu tikai māni.
Bet aksioma ir ari tas, ka sapraša-niis
prasa abpūsību. Nepietiek ar to,
ka amerikāņiem būtu jāizprot krievi.
Krieviem tāpat jāizprot arī amerikāni.
Un tieši tas ir kaut kas, ko Kremlis,
liekas, būs nepamanījis.
Pie mums mēs piedzīvojam demon-stirācijas
par boļševikiem, sezonā un
ārpus tās. Mēs izrādām boļševikiem
labvēlīgas lugas, publicējam boļševi­kiem
labvēUgas grāmatas, iespiežam
boļševikiem labvēlīgas avīzes un žur­nālus.
Mūsu katedras un runātāju
tribīnes apsveic bolševistiskus propa­gandistus.
Komunistiem, kā krievu,
tā arī mūsu pašu, ir atvērtas mūsu
skolas un institūti, mūsu arodorgani­zācijas,
mūsu lielpilsētu, stātu un fe­derālās
valdības, mūsu iespiestā vārda
izdevumi un mūsu radiostudijas.
Padomju avīžu korespondenti bri-vi
var ierasties Savienotās Valstīs.
Viiii pēc patikas var braukt ar jeb­kufu
autobusu, vilcienu vai lidmašī­nu.
Viņiem nav vajadzīgas nekādas
īpašas vīzas, lai apmeklētu vai ap­mestos
uz dzīvi jebkufā Savienoto
Valstu daļā. Mēs neuzspiežam nekā­dus
oficiālus pavadoņus, kad vihi
runā ar ļaudīm, ar augstu vai zemu
stāvošiem cilvēkiem, ar oficiālām vai
neoficiālām personām. Vini var rak­stīt
par jebkufu tematu, kas vidiem
tīk, un nosūtīt pa kabeļiem Šos rak­stus
uz Krieviju bez cenzūras.
Bet kontrastam mēs velti lūkosi­mies
pēc kaut kā, kas Padomju Sa­vienībā
atgādinātu amerikāņiem lab­vēlīgu
sezonu. Nav tādas padomju
pilsoņu grupas, kas Maskavā varētu
sasaukt masu mītiņus un slavēt ame­rikāņu
ideoloģiju. Neviens krievs
nedrīkstētu publicēt kapitālistisku
dienas laikrakstu, kritizēt padomju si­stēmu
un slavēt brīvas uzņēmības
zemi. Vinu nolikvidētu pirms viņš
pagūtu iepīkstēties.
Amerikāņu korespondenti Krievijā
pa lielākai daļai dzīvo savesti kopā
Maskavā. Loks, par kufu vi6i var
rakstīt, ir nožēlojami šaurs.
Priekšdarbi latvieša
makslasizstldeiFrankuctl
Eslingenā nesen rīkota samērā plaša
mūsu mākslas izstāde, kurā bija redza­mi
gan no Latvijas līdzpaņemti, gan
arī trimdā radušies ņiūsu izcilāko tē­lotāju
mākslinieku darbi. Sī izstāde
guva atzinīgas atsauksmes un novērtē- ^
jumu kā Šejienes amerikāi^u aprindās, /
tā presē un arī vācu sabiedrībā un •
uzskatāma par teicamu mūsu tautas
garīgās kultūras spēju un sniegumu
demonstrējumu. ^
Pastāv nodoms šo izstādi pārcelt ari
uz Frankfurtu pie Mainas. Kā mums
ziAo, priekšdarbi izstādes sarīkošanai
Frankfurtā jau ievadīti un patlaban »
notiek sarunas par telļpm piešķiršanu.
' A,
Grāmata par ļiatviju
Mūsu sūtnis Romā pr6f. A. S p e k e
sarakstījis italu valodā lielāku darbu
par Latvijas vēsturi no senvēstures
lldz pat mūsu dienām. Darbs aptvef
ap 400 Ipp. un loti labi noder mūsu
tautas liktefbi apgaismošanai latiņu
zemēs. 1
Pilns grāmatas tituls ir: ,;Kāda tau­ta
vēstures lielo likteņu krustceļos,—
Skices un vīzijas par latvieši^ vēsturi.**
Grāmatas ievadā autors sniedz bisto-riografiskaa
un ģeogrāfiskas; zi^as par
Latvijas zemi un ieļdzīvotājiem. Tā­lākās
nodaļas sadalītas pa ļmūsu vē­stures
posmiem. Autors apskata sen­vēstures
liecība? par %altu zemēm un
rasēm, seno indoeiropiešu Wadicijām,
vikingu tieksmi uz austrumiem un ieze­miešu
pretsparu Baltijas jūras austru­mu
pi^^krastē 9. lul^ J1,7 . s., j^i^^^
ku līdzsvara izveidošanas mēģināju­mus
un pirmās slavu iekspansijas pa­zīmes
11./12. g. 8. Tālākās nodalās
raksturots Baltijas zemju stāvoklis 13.
g. 8, Livonijas konfederācija — gadu
simtu ilgais germāAu priekštilta no­cietinājums
13./15. g. 8., cīna bez žē­lastības
rietumu un austrumu starpā
un kādas „misijas** sabrukums 16. g,
s., pretreformācijas uzvaras gājiens
un protestantisma pretuzbrukums 16.
g. 8. beigās un 17. g. s. sākumā, brīvo
zemnieku valdības dominācijas 17. g.
8., Kurzemes hercoga Jēkaba lielie
plāni un hercogistes dekadence 17.
līdz 18. g. 8., krievu iņ[iperijas gravi­tācijas
centru nosvēršanās Baltijas jū-fais
krastu virzienā 18. g. s., marselē-zes
tālāv dunēšana un Ŗaltijas spēku
atmošanās sākumi 19. g.^ s. sākumā
un vidū, nacionālās Ikustības plaša iz­pausme
19. g. s. otrā pusē, revolūcija
1905. gadā un 1914. g. priekšvakars,
pirmais pasaules kafš no 1914. līdz
1918. g. un tautas suverenitātes atgū­šana
1918. līdz 1919, g. Grāmatas no­slēgumā
raksturotas Firppas kontinen­ta
mazās tautas, kas nepieder pie
jaunlatīiiu, ģermāņu un slavu tautas
saimēm.
Lldz šim no prof. A. Spekes darba
publicētas nodaļas par baltu zemi un
rasi gadsimtu tumsā un vikingu
trauksmi austrumu virzienā, bet šajās
dienās iznācis ari Iss grāmatas noslē­guma
konspekts. „LČK IB" Detmoldā
Latviešiem 236 vietas
Mūs f ormē, ka Stutgartā sācis
darboties jerikānu konsulāts. Tas
kārto arī ieceļošanas jautājumus
Amerikas Savienotās Valstīs. Intere­sentiem
paskaidrots, ka 1946. gadā
latviešu izceļotājiem iļz ASV piešķir­tas
236 vietas. Reģistrācijas iestādē
valdījis liels klusums. A.M.
Visi labākās gribas piei^ādījumi pa­saulē
nevedīs pie padomju-amerikānu
saprašanās, ja tie nāk tikai no vie­nas
puses. Savienotās Valstis izstiepj
savu roku. Krievijai jāizstiepj savējā.
Sākums pareizā virzienā būtU abpusē­ja
zinu apmainās ceļa atvēršana starp
abām zemēm. Šodien tomēr pat šis
priekšnosacījums šļļiiet tikpat tālu no
īstenības, kā tas ir bijis vienmēr ag­rāk.
Un tas, saka krievu draugi Ameri­kā,
ir vairāk kā jiožēlojami: tā jau
ir liela traģēdija, i
New York Worfd-Telej?ra