1946-03-16-01 |
Previous | 1 of 14 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Redakcija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49. Munlch
Iraāk reii! nedēlā - PubUshed weekly
Nr. 11/30 1946. g. 16. marlī Minchenē
^l^opiet
Esam s p i e s t i n e m t vārdu l o t i nopietnā lielā. Daži v i s a i hēdUļi pēdējā
l a i k a n o t i k u m i i r rādījuši, k a n e v i s u r tautieši pratuši noturēt pienācīgā
; augstumā s a v u ^adzīves līmeni. L i e k a s , k a n e v i s i vēl s k a i d r i apzinās, c ik
ārkārtīgi svarīgi^ir, k a mēs svešumā pusargājam savas t a u t a s g o d u u n l a bo
s l a v u . Latviešu t a u t a līdz šim b i j pazīstama ar a u g s t i , kulturālu s a b i e d r i s ku
stāja. A u s t r u m n i e c i s k a izlaidība u n nevīžība t a i visumā b i j a sveša. Tagad,
t u r p r e t i m , n o v i e n a s o t r a s n o m e t n e s nūk z i n a s , k a vietām sāk i e v i e s l i e s n o sodāmi
n e t i k u m i . ^
Laikā, k a d ' k a t r s m a i z e s k u m o s s jņbauda ar pateicību, neapzinīgi elem
e n t i t i k nepieciešamās pārtikas v i e l a s neatļautā kārtā i z l i e t o , l a i p a g a t a v o t u
a l k o h o l i s k u s dzērienus, ieraudami'postā vājāka r a k s t u r a tautiešus. Spekulāc
i j a , savtīga iedzīvošanās kāre, rupjības, nesaticība u n , piedauzīga uzvešanās
i r šīs nosodāmās rļcības sekas.
LCK' aizrāda, k a šīs nosodāmās parādības jāizskauž pašā saknē u n jāap-k
a f o atsevišķu n o m e t n e s iemītnieku neatbildīgā rīcība, k a s a p d r a u d v i s u māsu
t a u t a s kopību emigrācijā, d o d o t i e n a i d n i e k a m iespēju provocēt p r e t m u ms
grūti atspēkojamus a p v a i n o j u m u s ptesē, radiofonā u n okupācijas v a r a s iestādēs.
Tāpēc, LCK u z l i e k n o m e t n i i latviešu vadībai p a r pi/onākumu gādāt, bā
p e r s o n u
vadība pieķers noziedzīgā rīcībā. L a t v i r s u Cenlrālū K o m i t e ja
^Bŗitu liga Eiropas brivibai
1944, g, Anglijā nodibināja Britu l i ju
Eiropas brīvībai (British Leag for
Ēuropean Freedoni), Ivas neilgā laikā
attīstīja rosīgu darbību. Liga jau paspējusi
izlaist vairāk nekā 17 skrejlapas,
kurās tā propagandē savas idejas.
To pamatā ir doma par Eiropas mazo
tautu brīvību un neatkarību. Kādā
skrejlapā ir teikts,' ka no 350 miljoniem
Eiropas iedzīvotāju apmēram 2o{)
miljoni pieder vidēja lieluma un mazām
tautām. Puse'no tiem dzīvo plašā
joslā starp Baltijas, Aigaja un Aā-rijas
jūfām. Visām mazām «n,vidējā
lieluma Eiropas tautām i r stipri attīstīta
nacionālā apzina un noteikta griba
būt brīvām. Tāds mērķis bija sasniegts
pēc pirmā pasaules kara, kad likās, ka
tautu pašnoteikšanās tiesības balstās uz
drošiem pamatiem. Tā kā Eiropa galvenam
kārtām sastādās no mazāin un
vidēja, lieitinva tautām, tā nevar but
^rīvs kontinents, kamēr šīm tautām
nav dota brīvība. Un kamēr Eiropa
nav brīv.a, tajā nevar būt ilgstošs miers.
Eiropas brīvība ir mazo un vidēja lieluma
tautu brīvība, kurai jābiit Lielbritānijas
galvenam rūpēm ne tikai aiz
morāliskiem iemeslienij bet arī tās drošības
dēl. Liga formulē savus mērķus
šādi: 1) veicināt patiesas brīvības un
neatkarības atjaimoš^nu visām Eiropas
tautām, kufām. tā biļa 1937. gadā, saskaņā
ar Atlantij^^^ cliartas prlncipiemr
2) aizkavēt turpmākās deportācijas un
panākt sabiedroto un neitrālo izsūtīto
atgriešanos vinu zemēs. Liga savās sanāksmēs
un publikācijās daudz darījusi
apstākļu noskaidro.ša'nai, kas tagad
valda Austrumeiro.pā. Tā, starp cHu,
publicējusi Savienoto Valstu kongresa
locekļa T. S. Gordoiia 194;'). gada 11.
okt. priekšlasījumu par apstāktiem Polijā,
kuru viņš tikko bija apmeklējis.
Gordons apgalvo, ka 90 proc. Polijas
iedzīvotāju ir pret tagadējo valdību.
T a u t i s k i c i m di
^ Ruzvelta k u n d z ei
Berlīnē, amerikāņu okupācijas joslā
pašlaik vēl dzīvo ap 300 latviešu, kas
novietoti UNHRA's nometnē Celendor-fā.
Kā turienes tautieši informē, mītnē
ir silti un arī uzlurs labs. Bērni iet
latviešu skola. Arī garam liek šis un
las. 10. februārī Berlīnes tauliešiem
bijis koncerts, piedaloties Helēnai Vla-šekai,
Francim Vlašekam, Bruno Cun-čiham,
Aleksandram Mellim un nometnes
korim H. J^peclīla vadība.
26. februārī latviešu nometni apciemojusi
arī Ruzvclla kundze. Viešņu
sagaidījušas mūsu tautietes tautas tērpos
un pasniegušas Ruzvelta kundzei
tautisku cimdu pāri. $is apciemojums
garīgi stiprinājis nelielas latviešu kolonijas
iemītniekus un devis tiem jaunus
impulsus nākotnes ticībai.
v Bruliiīajums tailliešrem
Jau vairākkārt norādits uz stujus nozīmi
emigrācijā. Lieku reizi to atgādināja
arī nesenie vācu preses pārme-ļumi
haltiešiem, pie karu jāpiezīmē, ka
pietiek atsevišķu gadījumu, lai mūsu
nelabvēli tļoj!i vispārinātu un mēģinātu
rietumu sabiedroto acis diskreditēt!visu
latviešu tfiutas koi)u. Pārkāpums, ko
izdara kāds atseviSks tautietis, līdz ar
to neskar vairs vinu vien, bet met ēnu
uz visiem latviešiem. i
Visumā mēs atkārtoti varam apliecināt,
ka par spiti pārdzivojunni smagi^-
mani, mūsu morāle ari šodien ir stingra
un loti reti ir tie nožēlojamie ga<^ii-jumi,
kad aiī latviešu vārdi lasāmi so-dito
sarakstos. Pie tam jāpiebilst, ka
ne katru reizi sadursme ar pastāvošajiem
noteikumiem ir tīša, nereti tā nolikusi
ari šos noteikumus labi nezinot
vai neizprotot, vai arī aiz vieglļ)rātibas.
Tieši no vieglprātības būtu brīdināms
ikvieni; tautietis, par jaunu atgādinot
ģenerāla Maknernija paskaidrojumu,
ka tās pārvietotās personas, ka,s
ir izdnrijušas kādus noziegumus, var
repatriēt arī ļ)ret vinu gribu. Līdzīgi
skan airi amerikāņu militārās tiesas paskaidrojumi
Augsburgā. Sī tiesā nopietni
'{lizrāda un brīdina, ka pārvietotās
personas, kas turpmāk j)ar izdari-tiem
ļ)ārkāpumiem saņems cietuma sodu,
pēc soda izciešanas, neprasot vinu
vēlc^šanos, sūtīs atpakaļ uz lo zemj, no
kurienes tās pārvietotas uz \'āciju. Arī
visniecīgāko sodu, kaut vienu dienu
apcietinājumā, turpmāk uzskatīs par
pietiekamu iemeslu ierosināt piespiedu
repatriāciju. i
.^ie militārās liesas paskaidrojumi
ļ)ārd()nuljami un apsverami katram
tautietim. Lai izvairītos no aprādītajām
soda sekām, mums nevien jf^ceni
šas arī turi)niāk tikpat cieši un vēl ciešāk
kā lidz šim ievērot vistis noteikip
mus un nosacījumus, jāatturas no jebkādas
viei^jlprātibas; bet jāvairās pat uz
provokacijānii reajrēt ar tādu rīcību,ļ ko
vēlāk varētu ])iedēvēl par nelikumību.
.Stājas stingrums ,;un pilniga^ pat pedantiska
ļ)astāvošo noteikumu ievērošana
šobrīd ir kļuvusi ļ>ar mūsu dro-šības
jautājumu.
Ziculojuniii LCK un Latviešu
Kultūra.s fondam
LCK vajadzībām ziedojis l'NHRA Internacionālais
klubs Hanavā Cau-cis
un P. Gruntē) RM 200,---. bij, karavīru
apnīpei „Saules" n"Q|g''"*
certa atlikumu RM I^atyiešu
Kultūras fondam apgāds „Latvju Do-ma.
s" RM 500,— un 5. apgabala' tautieši
(franču joslā) RM 180.—.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 16, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-03-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460316 |
Description
| Title | 1946-03-16-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Redakcija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49. Munlch Iraāk reii! nedēlā - PubUshed weekly Nr. 11/30 1946. g. 16. marlī Minchenē ^l^opiet Esam s p i e s t i n e m t vārdu l o t i nopietnā lielā. Daži v i s a i hēdUļi pēdējā l a i k a n o t i k u m i i r rādījuši, k a n e v i s u r tautieši pratuši noturēt pienācīgā ; augstumā s a v u ^adzīves līmeni. L i e k a s , k a n e v i s i vēl s k a i d r i apzinās, c ik ārkārtīgi svarīgi^ir, k a mēs svešumā pusargājam savas t a u t a s g o d u u n l a bo s l a v u . Latviešu t a u t a līdz šim b i j pazīstama ar a u g s t i , kulturālu s a b i e d r i s ku stāja. A u s t r u m n i e c i s k a izlaidība u n nevīžība t a i visumā b i j a sveša. Tagad, t u r p r e t i m , n o v i e n a s o t r a s n o m e t n e s nūk z i n a s , k a vietām sāk i e v i e s l i e s n o sodāmi n e t i k u m i . ^ Laikā, k a d ' k a t r s m a i z e s k u m o s s jņbauda ar pateicību, neapzinīgi elem e n t i t i k nepieciešamās pārtikas v i e l a s neatļautā kārtā i z l i e t o , l a i p a g a t a v o t u a l k o h o l i s k u s dzērienus, ieraudami'postā vājāka r a k s t u r a tautiešus. Spekulāc i j a , savtīga iedzīvošanās kāre, rupjības, nesaticība u n , piedauzīga uzvešanās i r šīs nosodāmās rļcības sekas. LCK' aizrāda, k a šīs nosodāmās parādības jāizskauž pašā saknē u n jāap-k a f o atsevišķu n o m e t n e s iemītnieku neatbildīgā rīcība, k a s a p d r a u d v i s u māsu t a u t a s kopību emigrācijā, d o d o t i e n a i d n i e k a m iespēju provocēt p r e t m u ms grūti atspēkojamus a p v a i n o j u m u s ptesē, radiofonā u n okupācijas v a r a s iestādēs. Tāpēc, LCK u z l i e k n o m e t n i i latviešu vadībai p a r pi/onākumu gādāt, bā p e r s o n u vadība pieķers noziedzīgā rīcībā. L a t v i r s u Cenlrālū K o m i t e ja ^Bŗitu liga Eiropas brivibai 1944, g, Anglijā nodibināja Britu l i ju Eiropas brīvībai (British Leag for Ēuropean Freedoni), Ivas neilgā laikā attīstīja rosīgu darbību. Liga jau paspējusi izlaist vairāk nekā 17 skrejlapas, kurās tā propagandē savas idejas. To pamatā ir doma par Eiropas mazo tautu brīvību un neatkarību. Kādā skrejlapā ir teikts,' ka no 350 miljoniem Eiropas iedzīvotāju apmēram 2o{) miljoni pieder vidēja lieluma un mazām tautām. Puse'no tiem dzīvo plašā joslā starp Baltijas, Aigaja un Aā-rijas jūfām. Visām mazām «n,vidējā lieluma Eiropas tautām i r stipri attīstīta nacionālā apzina un noteikta griba būt brīvām. Tāds mērķis bija sasniegts pēc pirmā pasaules kara, kad likās, ka tautu pašnoteikšanās tiesības balstās uz drošiem pamatiem. Tā kā Eiropa galvenam kārtām sastādās no mazāin un vidēja, lieitinva tautām, tā nevar but ^rīvs kontinents, kamēr šīm tautām nav dota brīvība. Un kamēr Eiropa nav brīv.a, tajā nevar būt ilgstošs miers. Eiropas brīvība ir mazo un vidēja lieluma tautu brīvība, kurai jābiit Lielbritānijas galvenam rūpēm ne tikai aiz morāliskiem iemeslienij bet arī tās drošības dēl. Liga formulē savus mērķus šādi: 1) veicināt patiesas brīvības un neatkarības atjaimoš^nu visām Eiropas tautām, kufām. tā biļa 1937. gadā, saskaņā ar Atlantij^^^ cliartas prlncipiemr 2) aizkavēt turpmākās deportācijas un panākt sabiedroto un neitrālo izsūtīto atgriešanos vinu zemēs. Liga savās sanāksmēs un publikācijās daudz darījusi apstākļu noskaidro.ša'nai, kas tagad valda Austrumeiro.pā. Tā, starp cHu, publicējusi Savienoto Valstu kongresa locekļa T. S. Gordoiia 194;'). gada 11. okt. priekšlasījumu par apstāktiem Polijā, kuru viņš tikko bija apmeklējis. Gordons apgalvo, ka 90 proc. Polijas iedzīvotāju ir pret tagadējo valdību. T a u t i s k i c i m di ^ Ruzvelta k u n d z ei Berlīnē, amerikāņu okupācijas joslā pašlaik vēl dzīvo ap 300 latviešu, kas novietoti UNHRA's nometnē Celendor-fā. Kā turienes tautieši informē, mītnē ir silti un arī uzlurs labs. Bērni iet latviešu skola. Arī garam liek šis un las. 10. februārī Berlīnes tauliešiem bijis koncerts, piedaloties Helēnai Vla-šekai, Francim Vlašekam, Bruno Cun-čiham, Aleksandram Mellim un nometnes korim H. J^peclīla vadība. 26. februārī latviešu nometni apciemojusi arī Ruzvclla kundze. Viešņu sagaidījušas mūsu tautietes tautas tērpos un pasniegušas Ruzvelta kundzei tautisku cimdu pāri. $is apciemojums garīgi stiprinājis nelielas latviešu kolonijas iemītniekus un devis tiem jaunus impulsus nākotnes ticībai. v Bruliiīajums tailliešrem Jau vairākkārt norādits uz stujus nozīmi emigrācijā. Lieku reizi to atgādināja arī nesenie vācu preses pārme-ļumi haltiešiem, pie karu jāpiezīmē, ka pietiek atsevišķu gadījumu, lai mūsu nelabvēli tļoj!i vispārinātu un mēģinātu rietumu sabiedroto acis diskreditēt!visu latviešu tfiutas koi)u. Pārkāpums, ko izdara kāds atseviSks tautietis, līdz ar to neskar vairs vinu vien, bet met ēnu uz visiem latviešiem. i Visumā mēs atkārtoti varam apliecināt, ka par spiti pārdzivojunni smagi^- mani, mūsu morāle ari šodien ir stingra un loti reti ir tie nožēlojamie ga<^ii-jumi, kad aiī latviešu vārdi lasāmi so-dito sarakstos. Pie tam jāpiebilst, ka ne katru reizi sadursme ar pastāvošajiem noteikumiem ir tīša, nereti tā nolikusi ari šos noteikumus labi nezinot vai neizprotot, vai arī aiz vieglļ)rātibas. Tieši no vieglprātības būtu brīdināms ikvieni; tautietis, par jaunu atgādinot ģenerāla Maknernija paskaidrojumu, ka tās pārvietotās personas, ka,s ir izdnrijušas kādus noziegumus, var repatriēt arī ļ)ret vinu gribu. Līdzīgi skan airi amerikāņu militārās tiesas paskaidrojumi Augsburgā. Sī tiesā nopietni '{lizrāda un brīdina, ka pārvietotās personas, kas turpmāk j)ar izdari-tiem ļ)ārkāpumiem saņems cietuma sodu, pēc soda izciešanas, neprasot vinu vēlc^šanos, sūtīs atpakaļ uz lo zemj, no kurienes tās pārvietotas uz \'āciju. Arī visniecīgāko sodu, kaut vienu dienu apcietinājumā, turpmāk uzskatīs par pietiekamu iemeslu ierosināt piespiedu repatriāciju. i .^ie militārās liesas paskaidrojumi ļ)ārd()nuljami un apsverami katram tautietim. Lai izvairītos no aprādītajām soda sekām, mums nevien jf^ceni šas arī turi)niāk tikpat cieši un vēl ciešāk kā lidz šim ievērot vistis noteikip mus un nosacījumus, jāatturas no jebkādas viei^jlprātibas; bet jāvairās pat uz provokacijānii reajrēt ar tādu rīcību,ļ ko vēlāk varētu ])iedēvēl par nelikumību. .Stājas stingrums ,;un pilniga^ pat pedantiska ļ)astāvošo noteikumu ievērošana šobrīd ir kļuvusi ļ>ar mūsu dro-šības jautājumu. Ziculojuniii LCK un Latviešu Kultūra.s fondam LCK vajadzībām ziedojis l'NHRA Internacionālais klubs Hanavā Cau-cis un P. Gruntē) RM 200,---. bij, karavīru apnīpei „Saules" n"Q|g''"* certa atlikumu RM I^atyiešu Kultūras fondam apgāds „Latvju Do-ma. s" RM 500,— un 5. apgabala' tautieši (franču joslā) RM 180.—. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-16-01
