Bavarijas Latviesu vestnesis, December 1, 1951

              ^mmm
i i
6 L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 1. decembri
i i
I
m
/4:
'-V:.'r,--
Vi??
Uz (ferbiem im sa-sniegmiem ba«g5-
fkm piecdesmit mūža gadiem šinīs
dienās aitsķatljas mūsu pazīstatnā va­lodniece
Etee Hauzenberga-Stunna.
! Viņas šās zemes gadtas sākušās Vid-
1 zeiTOs riemeļrietumos — Svētciemā,
biar v!ņa 1^1. g, 24. nov. ieraudzījusi
I ^dienas gaisjmi diezgain vSc^ski noska­ņotā
ierēdņu ģimenē kā braša „svēt-dienas
meitme". Svešais gars, šķiet,
' tomžr nav atsvešinājis mazo Edīti no
.aļp(kārtējas latlviešm tauitas, un liekas,
ka viņa jai^ leti a'gri un air lielāku in-kteresine^
āpdirasti bērni to ddira, sa­īgusi
Mansī'ties apkārtējā tāmisikajā
i latviešu izloksnē, uztverdama un no-vērocfama
tās īpatības. Viņas vācu
valodas prašana būs stipri vien pa­līdzējusi
jau agrāk Izjust starpību
starp vācu un latviešu valodu,
^ Skolas gaitās nāk klāt vēl krievu
valodas prasme, um kad 1919. jur
tenī, modiibinotles Laitvijas universitā-
:tei, E. R kā dadli noaugusi jaunava
' iestSjas vdlodnJecisJki-filozoīfisikās fa-
Mtātes baltu nodailāv viņa drīzi vien
i'pārsteidz savus mācības spēkug air
i aiplbrīnojamu Inteliiģenici, kas izpau*
i žas ne vien viņas ārējā pairādibā,
bet it Ipiaši izcilā garīgajā attīsftībā.
lau agri viņu iesaista fakutltāites bib-
'.MoitSkas daibā, m kad^ ar 1920. gada
; ipdieinl .tekuUtStē noorganizējas kār­tīgs
mācības daibs, E, H. var jau pil­nā
apjomā parādīt savas lielās gara
spējas un giluži iapibrinojamās dāvanas
talodaii parādību izpraitnē. Jau agri
proif* Bndzeļīips viņu iesais>ta gan sar^
v;aļs toreiz vēH iespiežamās Lettische
G^ammatik' korrekturas,lasīšanas dar*
bl (Leftt Gr. Iznāca 1922, g. beigās),
gan ari Latvijas vietu vārdu pierak-stlšanār
kārtošanā unļ klajā' laišanā
(livv. r m , II - m f
It īpaši cieša kļūst,viņas ItoJailIba
Idells EnidzelI^ uiņ iMīlenibacha lat-
Vlski-vāciskās vārdnīcas, veidošanas
darbā. P.ašā sākumā, kamēr vārd­nīca
vēl vairāk balstījās uz Mīlen-bacha
veikstaijiem pri^dar<biem, E. H.
ļ lldzidarblba vēl nebija tik dsiļ'a, bet
jo vairāk miateriāHn nāca no jauna
:ķl8t, jo tā kļmra cieJSka un nozīml-jļāka.
lestrāīdtju^ies viņa gandrīz visii
vāTdnīcas veidošanas darbu veica
Viena pati (te ,viņai ^rkartlgl jioderēia
I arī viņais^ labā vācu vallodias prasme),
\E ķa prof. Emdizelīnam pailiika tikai
1 galīgā rediakcija . un , etimoloģiskā
S'use. Varam droši apgailvot, ka, E.
[auzenibergai niepiedaloties Enidzelīna^
'Mllenbadia vār(biltaš veidošanas dar­ba,
šī vāTīdtnīca diezin yai maz bulu
;tapu]si, katrā ziņā — ne tik ātri
(apm. no 1922. g. beigām Hidz 1932ig.)«
Sai ziņā heiiīj^amā zinātniece patiešām
izpdnījiuišies nemaz z^eizsakāmu latvju
tautas pateicību, kauit gan viņa ar-vienu
bijusi visai kautrīga un uz sa­viem
li,ejlajieni nopelniem šā darba
tapšanā nekur un nekad nav pat aiz­rādījusi.
' . '
Sākot ar 1934. g., viņa kopā ar En-dzelīnu
laidusi klajā papildinajunmis
un pārlabojumus Endzelina un*MĪ]en-bacba
vārdnīcai, kas iznākuši j au ar
viņas un" Endzellna abu vārdiem.
Laikap ap 1925. g./ viņā izbeidza sa­vu
darbību fakultātes bibliotēkā, be!
toties cītīgi sāka darboitdes Latviešai
folkloras kiātuļvē vāllodas m«ateriāiu
nozarē, gan pati krādama un apstrā-dādama
dialdctoloģijas miateiiāilus d^
žSdu Ievijas izlokšņu apraiķsitu veidā
(tie publicēti Filologu biedrības rak-
Sitos), gan vadīdama vispārēipdiaiiek-to'Ioģisko
materiālu vaikšafeas^^^^^d
(no 1929.—-35, g.). Stuidijas gan drusku
adzkavējas, bet toti^^^^ 1931. g.
beidzot, viņa ir faktiski ne tikai kan­didāte,
bet jau nobriedusi zinātniece.
No 1935.—41. g. viņa skaitās; par Folk­loras
krāituves vecāiko archivāri. Tais
pašos gados viņa iztur airī doto
pāirbaujdljnmxis. No 1941 .--44. g. viņa
ir vienā laikā Latviešu valodas krā-būves
pārzine un airī L. \U. privāt-docenite
baltu vālodniecībad.
Pa visiem šiem gadiem E H . saūrak-
'StījoDSil ari labu tiesu ziņā/ķīiskur^^^
stu. Kopiš 1944. g. viņa ir trimidā Vā­cijā,
un no 1945.—49. g. Battias uni­versitātes
ārkārtēj ā profesore. Ba^udz
rakstījusi arī presē par praktiskiem
vaHodas jautājumiem. Tiklab viņas
ziinātnisikie, kā ari; pratotikai valod-declbai
veltītie f a ^ plašu
erudīcijnj, stinigru, varbik pat idru^u
dogmatisku mettodi eav.a skolotāja
prot Bmdzelīna garā un dziļu valodas
parMiību' izpratni vispāirigi.Bei^^
nciā • l)Ēdkl jubilāre takstai par vallodas
j autājumiem Laitvju eņciklopēdi j ā.
N o v ē l ē j viņai yēl^d«jud« diženu sa-
©niegļBmu par avētJbu mūsai valodas
taiākās pētīšaflias darbam.
Prof.^. Blese
Šādas skaies Madridē. rīko ik pēc
divi gadiem, apvienojot tās ar spāņu
renesanses radStājas ķēniņienes Iza-belas
atceres svinībām un Amerikas
atklāšanas gada dienu. Šogad 500
gadu atceres svētkos šīs svinības bija
sevļ^ķi iespaidīgas, un plašā māķsilas
skate -—viens no sensacionālākajiem
niotikumieon Madrides māks^Ias dzīvē.
Skate reprezentē pēdējo divi gadu
gHeziiie^u, skudptūru un architek-tūru.
Dienvidamerikas spānoiski runā-
Vai modema ihāfela
tiesām 1 tik nepopulāra
ļaunie Nobela preml-
I jas laureāti
Ndbela primijias legusvēju skaitā S>gad ir vairāki, atompētniecibā no-arbināti
zināitnieki —ļar silavenajiem
! ameirikāņu pfrolesorlerļi 39 ^. v. Sī-
[ borgu un 44 g, v. Mekmilenu priekš-
I gialS, ķuTi savā laikā/ atraida izotopu
/U-233. Kamēr Slborgk ar Mekmileniu
dala Nobela prētttiju ļķMjā, ari fizf-k
§ tā pieēķirta paļr sasniegumiem
atomienerģijas pēlījimiu laukā — 48
I g. V. Iru atomīpētniekam Ernestam
mm
li
i i i
Votenkm (Walton) un britu 54 g, v.
' sēram Džonam Daglesam Kokkroftami.
Ari šis zinātnieku pāris jau iilgus ga-
! dus strādājis kopa, jau 1932. g, radot
pasauilē ievērību ar s^iem mēģinā-
; jumiem skaldīt atomius ar augstsprie-
! gurna elektrisiko lādiņu palīdzTbUi Nor
I bela mieru prēmiiju, kā jau agrāk zi­ņots;
šogad iegunra pazīstamais fnan-
; ču arodsavienibfu vadonis Leons Zuo,
bet literatūrā — 60 g. v. zviedru
,'r,aksfoieks Pers Fabians Lagerkvists
ļpar romānu Baraba; kam veltīsim
japeciStlu rakstu kādā no nākošajiem
numuriem. Ļagerkvists, kura Baraba
ļ isā laikā tulkots 10 valodās, bija kan­didāts
jau iepriekšējā gadā; viņa kan-
! didaturu. atbalstīja Nobeķ prēmijas
, teguvēji agrākajos gados — Andrē
\tids un Rozē Martēns Digārs. Kā
i teikts žūrijas lēmumā, Lagierkvistam
prēmija pieSķiit^ ipasi par „māksli-niecl^
o ©pēkti m dizdlo neatolbu,
ar kādu. Viņš savosf 4^tbos mēģiiņa at;
\ m\ atbijidi cilvēces mūžīgajām prob­lēmām
» 10. d^. Zviedrijas karalis
Gustavs Ādolfs svinīgi pasniegs arī
ileguto, 1961. g. Nobela prēmiju me­dicīnā
dzeltena drudža uzveicējam —
•pazīstamajam Mueiikāņu zinātniekam,
52 9. V. MaksiJB Teileram.
Lai konstatētu publikas nostāju pret
māksilu vispār un nioderno mākslu at­sevišķi,
daudzās Rietum»vācij.as māk­slas
izstādēs mēģināts rīkot aptaujas
ar apiifeklētājiem. Bet tā kā lieļads
vairums apmeklētājn, izsniegtās ap­taujas
lapas parasti neizpilda vai arī,
lai iiMiāk tiktu vaļā", ieraksta kādas
atbildes pa rpku galam, tad tā reti
kad bijis iespējams iegūt kaut cik
rakst-urīfu \ materiālu. Daudz nozīmi-gāiķi
šinī ziņā Ir; praktiskie rezultāti,
kldiļi devusi ceļojošā izstāde Krāsai­nā
grafikai, ko rādīja pavisam ap 20
MSkajēs Vācijas pilsētās, Pēc pir­mo
12 izstāžu slēgšanas savāktā sta­tistika
par pārdotajiem darbiem at­ļāva
dliiefspgan Initeresantus secināju­mus,
kas lielā mērā pārsteidza kā rī­kotājus,
tā pašus mākslindekuis. Iz­stādāmās
grafikas nekādā ziņā ne-bij.
a ievēlētas pēc kādas konvencio­nālas
mērauklas vai rēķinoties ac kā­du
iedomātu publikas ganimi, bet pēc
i^pējas bija respektēti visi mākslas
virzieni. Gan jau paši iesūtītie darbi
pārsvarā sekoja abstraktās mākslas
virzienam^. Izrādījās, ka puiblika māk-silimekaem
š^ ziņā necerētā kārtā bija
sekojusi ļ
No sitaitistikas par 12 izstādēs pār­dotajām
460 tkrāsainajām grafikām
spriežams, ļca publita visās pilsēt^^^
»devuša priekšroku^^inānnem darbiem^
Pie tam vērojamas trīs raksturīgas
iezīmes: pirmkārt, publika nav vadī­jusies
no žūrijas piespriestajām god­algām;
pirkti gan arī godalgotie dar­bi,
bet «samērā maz. Otrkārt, publika
nav Izmeklējusies pazīstamus aaitorus,
un vairums pārdoto grafiku ir jaunu,
līdiz šim gluži nepazīstamu māksli­nieku
darbi. Treškārt, puiblika nav
ari īpaši iz?neklējusies n.aiturālistiskos
darbus, kādi izstādēs arī bija, bet
vislielāko interesi veltīj/iisi tieši mo­dernajiem.
No tā secināms, ka publika savu
spriedumu veido gluži patstāvīgi, ko
parasti nemēdz pieņemt, un izrādās,
Ita vācu publika ir labāka iiekā tas
slava. Minētās izstčdes bez tam lie­cina,
ka nav tiesa apgalvojumam, it
kā tagadējā puiblika neizrādītu ne­kādu
interesi par laikmetīgo mākslu.
Izstādes' gan parasti bijiušaslaibi ap­meklētas,
bet pārdoto darbu skaits
neliels. Krāsainās grafikas izstādes
tagad apliednājūšas, ka tam ir gluži
finanoiā'li iemesli. Tikai retais izstāžu
apmeklētājs var atļauties iegādāties
gleznas par vairākiem simtiem mar­ku,
bet ko'lldz šinīs izstādēs labi
moderni darbi bija pērķaimīl par 15—
70 markām, arī pircēju interese izrā-itid
ievērojaflua.
A; Velsas de Rosi Sārtals*\tģērb8
jošās valstis izstādījušas 400 m^slas
darbu, visvairāk Argentīna — 62
gleznas un 8 skulptūras. Drošus vil­cienus
un skaistu gaismas rotaļu rāda
Alfrēds Gvido un Lujs Alfrēds Kordi-viiola.
Pirmā Kalnu: kazas un pēdējā
Saule maijā šķiet labākie dfarbi.
Ipata ir Anna Veise de Rosi ar
viršu' mēluma krāsām, iabu ķermeņu
tedmifcu un krāsu suģestijai. Argen­tīnas
ainavas loti raksturīgas pašai
Spānijai: kaiņu. celi vijas apltāirt klin-tīm
(Eižens Danerī — Mirušie celi),
akņienāiji (Roberts A z o n i ^ Akmeņi
un Anitonijs Femandess Muro — Ne­dzīvā
daba). Heinrichia Loranaga
Zvejās kuģis rāda zvejnieku dizīvi, ka
arī īpatās vēršu cīņas ^eznā
KaJmaj-as torero. Stipras kuibisma ie­zīmes
Gindiči darbos. Argentīniešiem
īpatā romantika skaidri izteicas
Luija Akino, Paula kotarelas, Alises
Vīdenbruigas uc. darbos.
Boliitvijas un Kolumbijas kopējās
divi zālēs redz sp valstu tuvo radnie-clbiu,
tematu un māksEas uzskatu lī­dzību.
Drūms modernists ir Jūlijs Ka-stilo
(trijstūrveidiigas sejas); ^ īpats
tumšo krāsu meistars, sasniedzot
dziļu dirāmaitismu, izceļas Gusmans de
Rohass. Uūz'iju un fantāzijas pārpilni
Raiuila Kalderona darbi. Tropu pa­vasari
vēl neredzēti tēlo Eladijs Va-less.
'
Ipati, kā modernisma izmisumu
un katras realitātes iezīmes trūkumu
pauž vairāki Cīles modernisti: Fran­cisks
Gta, Ramons Vergara, Matilde
Pere&a uc. Bēdīgi slaveno trijstūru
māksiln pāirstāv Paulis Burkhards. Lie­la
tematu dažādība. Labu sejas tech-niķu
redz čīliešu Sergeja Motntesino
un Paskala, Gamtoino darbos. •
Vienreizēju ķosma rašanās skatu
devis Peru gleznotājs Ādolfs Vinter-nics
savā UeiāmMērija. Pie<;a8 at­sevišķas
-dažāda formāta gleznas ie­tvertas
kopējā rāmL No pirmatnēja
c'haasa sāk veidoties pirmās dzīvo
būtņu un kosma ieo^Imes, pār visu stāv
visuredzētāja Radītāja acs un kārto
tālāko attīstību. No • dažādo toņu
uguinsstrēlēm rodas brūngana viela.
Tā mūsu zeme. Vinternics īpats
modernists, spilgtu krāsu kombinētājs,
bet ar skaidru realitātes un drama­tisma
apziņu. •
Dziļu pašreizējā cilvēka traģismu
rāda venecuēlietis K. Sosa liela ior-
Femando Ornetas un Franci^š Mo-r^
o Galvāns (katrs laukums citā
krāsā). Labi ainavisti (Ipati Spā­nijai)
Benjamiņš Palensia, Bordonis
Medina uc. Spilgtu krāsu jaukšanas
meistari Viktors Korteso, Antonijs
Lopess un Parsevals.
Benito Konsenta savā Mela formāta
gleznā Kristus dziļi ievaino katru ska-tDtāju:
pirimitīvi darinātie krusti kopā
ar mežonīgo piestiprināšanas veidu
pārspīlēti sakropļo visus Lielā Cie­tēja
locekļus, . lesipaddigā krāsu har­monija
vēl pavairo traģismu, šis jā­uzskata
par labāko skates čmbiĻt
Abstrakto • māksln pārstāv Huans
Hozē Vera un Fredis Stemuilis. Patī­kamos
figūru veidolos izteicas Pēteris
Perēts, Jūlijs Rāmas, Mampaso un
Lara. Kā galēji naturālisti spāņu
glezniecībā ienāk Salazars Rodrigešs
un L. Murga. ••'^^•••/ŗ^
Jāatzīst, ka šī izstāde iri spīdoša
spāņu ģēnija izpausme, skaisti ietu­rēta
mākslinieciskās gaumes; izteiks­me,
laba spāniskās elegances un Ipa-tību
harmonija. Pastāv daudzi kopēji
pavedieni visii spāņu-dieņvidameri-kāņu
valstu un Spānijas mākslas
dzīvē. Var saskatīt daudaas bīsta­mas
un arī izveicīgas tieksmes, bet
tas, viss dod jaunai sajūsmu, pāilīdz
atrast jaunas formas.
Sīs izstādes izlases d'ar^bu skati nā­košā
gadā paredzēts rīkot Parīzē un
Dienvidamerikas valstu galvaspilsētās.
^^^^^^^^^^^^^^^^^ A^^
IIIIIIIIIIIIIIIIIIIMIIIIIIIIIIIIinilllllllllIlMlIHUMIIUIMliimi
V. SKAISTLAUKS
lasi. Koncertos
XustTa RaSēvica,
m
lielajā zālē zem dievnama
atkal bl] svinīga Junda —
^tvijas dzimšanas piemiņa^
pagātnes atceres stunda.
Rozes baltas uh sarkaniši
ktvisko sedziņu raks^^
isveces mirdzoši trīcošās,
pārdomās aizvērtie plaksti.
Mūzikas skaņas nn dzimtenes balss,
latviskās brīnišķās dziesmas
pauda, ka dešanfim tuvojas gals^
izgaistot upnŗu liesmās...
Aizejot māj§t bija ikvi«Qis
apdvests ar mūžības elpu,
kura kā neredzams pavediens
vijās caur rožvīlo telpu.
Eslingenā, 1951. g. 18. novembri.
Zenta Mauriņa Zviedītļi pabeigusi pslehth
loģisku romānu Frančeskac kas norlslnSi 194U
—1048. g. Ulvljā, Vācijā, Zviedrijā un Itā­lijā.
SomSna galvenā varone Ir ģeniāla vl»
•Jolrttece.;- •
Ņujorkas operete* biedrība atklājusi geioau
at Mdu, kur titullomā debllC iauni dile^
done Velta Meihubere prof. V. Stota
meita.
Ksenija Brante amerikāņu publikai ļ«i
sniegusi vairāk nekā 50 koncertu un piedali*
Jusies ari koncertturnejās pa Uelālcajlem lāt-viešu
centriem ASV un Kanādā. .
Režisors Ansis TIpāuSŗ kas no Zviedrijai
Ieceļojis ASV, apmeties uz dzīvi Clkagā,
kur strādā drēbniecibas uzņēmumā.
A. Kalnāja koris Dziesmu vairogs niiedtis
divus koncertus ar Jāeip& Vītola darbu b-piedalljās
ari dziedātājā
vijolnieks Vāldemātsau*
šēvics un pianists prof. Ādolfs Alieļe. Kon*
cērtu aUikums — 150 dol. nodots Jak^a VI-tola
fondam., ' \,' • '
Prof. A. Annuss pārceļas us Ņnjorku, cerot
atrast darbu savā profesijā.
Rakstnieks Jonass Miesnieks Filadellijā at­radis
darbu kādā amerikāņu grāmatu apgādā.
Vijolnielu Verners Taube un Celllsts lizld-ris
Trelmanls salslltt Indi^polw
niskajā orķestrī, kur Jau darbojas vijolnieks
Viktors Ziedonis. V
Dzejnieks Andrejs Eglltis no Zviedrijas ie«
vies uz ASV, kur uzturēsim apm. minēsi, ap­ceļojot
lielākos latvleSu i^centins aŗ' prlekila-sījumlem
un k,Dlevs, Tava zeme deģl" uz­vedumu
skaņu platēs. v v. - •
Latviešu ārsU Kanādā neatlāldl^^^^d^
prakses Uesibām. Dr. G.OrillU tās ieguvis
Jau pirms pāris gadiem un strādā par ārsta
palīgu Espaņjolā. Dr. BlSmanis no Oļtavas
pārcēlies uz Vankuveru, kur labākās praksei
iespējas. Dr. BārdlņS strādā Kalgārljā, Dr.
Čiekurs Kingstonā un Dr. TUters Otavā. Vai­rāki
ārsU strādā arī Montrealā. Ap 10
ārstu, to skaitā ari vairākas sievietesr da­žādās
slimnīcās strādā par intemlsUem, lai
pēc gada veiktu pārbau<njumus.
Komponists Volfgangs Dārziņā ar diTves
biedri — gleznotāju Annu Dārziņu Jau otru
gadu dzīvo Sppkēne (VaS.;; kur komponists
ir mācības spēks konservatorijā, un patlaban
gatavojas koncertiem. A. Dārziņa parediSJuii
S gleznu Izstādes.
Toronto DV teātra ansamblis . nodibinājis
patstāvīgu teātra biedrību. Mijuliniedskā
vadītāja Milda Bērzlņa-Muižarāja patlaban Ie­studē
Sprīdīti un Diriģentu.
Kārļa Skalbes klubs Toronto sarīkoja mira-iā
dzejnieka piemiņas vakaru, kur referēja
Dr. H. Tichovskis. 15. dec. klubs rīko Zen­tas
Mauriņas vakaru.
Operdziedonls Boriss Piekalnitls kazaku kora
turnejā no ASV Ieradies Eiropā. Turneja pa­redzēta
no Skandināvijas. Udi Balkanlem, to*
skaitot Berlīni.
Ar Brīvās Eiropas komitejas stipendijām
uz Bonnu studēt devušies trīs latviešu jau­nieši
no Zviedrijas. Zobārstniecību studēs E.
Alberinga, bet medicīnu A. BreļkSs un L
Ansone.
Zviedrijas latviešu studentu novada jaunajā
prezidijā ievēlēj: priek8s./cand. pbil. P. 8a-durskls,
vlceprleitšs. stud. ror. nat. H. MeiK
sekr. stud. phll. M. Brīvaklne, kas. stud. arčb
A. Pētersonsimbledrzino zobārsta I. Trel-mane.
•
2urnāUst8 Fricis Strazdiņš Ieradies Ņujorčā.
Ādolfs Kaktiņš sti^ādā kādā Milvokljas grā­matu
sietuvē, uistādamies arī koncertosi De­cembra
sākumā mfisu Tēvzemes balvas lau­reāts
piedalīsies m. Ļaunā gara izrādē, ko
sagatavo rež. Pēteris Ozols.
Gleznotājs A. Prande dzīvo un strādā MU-vokljā.
m
m
e @ @
F E Ļ E T O N S
R. Azonī Akmeņi
māta gleznā Karš — cilvēka maska
krīt un parādās īstā, mežonīgā seja,
kas ļaunā priekā pārvērš visu pa-sa<
u!li uguns, asins un saplosītu ķer­meņu
jucekļi.
Figūru mākslas meistarībā izcepas
ekvado riesi: Manueds Rendons un
Hozē Gerera.
Spānijas gleznotāju dartu vairāki
simiii. te tad ari visu moderno virzie­nu
pārstāvji. Izveicīgus krāsu tau-
I kūmu kombinējumus ainavās devuši
Mamam dzīvokļa biedram Rolan­dam;
nupat bija vārda diena.'Nolēmām
to svinēt kopīgi, salūdizot visus drau-gu
§. Mana vāirda» diena ga.n vel ti­kai
pēc seši miēnešiemv bet tā kā sep­tiņus
gadus nebiju to svinējis, tad lab­prāt
pievienojos draugam. Galdā nāca
televīzijas uztvērēja vērtība. Uz pu­sēm
ai Rolandu. '
Draugi saradās kupla skaitā. Sā^
ļkuiņā viss gāja kā nākas. Iemetām
un uzkodām, pa starpāim uzsauca aug­stas
laimies un slavēja par vecīšiem
m godia.. Kā jau dziedātāju tautas
locekļi, pēc desmitās glāzītes ^uz­ņēmām
meldiņu". Sākām ar Daugavi­ņa
puto balti, tad nāca Zilais laka­tiņi.
Dažu skaistu ziedu utt. Bet pēc
piecpadsmitās kārtas gāja vaļā Po
ģikim stepjam Zabaikala. Dziesmai
beidzoties, daži sāka protestēti aiz­rādīdami,
ka esam latvieši un jādzied
latviski.
..Taisnībai Ra-usim vaļā Volga, Vol­ga
pa latviski/' priecīgs ieminējās
kāds viesis. ^ •
Mēs ar Rolandu gan cēlām iebildu­mus,
^ bet kamēr tikām pie vārda,
Steņka jau bija kņazieni pārlai'dis pār
.bortu, un mūsu protesitš reizē ar viņu
nogrima jūras viļņos.
Lai mazliet apklusinātu kori, ķērā­mies
ar Rolandu pie jannu pudeļu at-korķēšanas,
uzaicinot sākt vispārējas
pārrunas. Šoreiz laimējām;. Dubini^ku
nolika kakla, un sākām apspriest die­nas
problēmas.
,,Diez, kur tas Plostlņi to naudu
rauj — tikko nopirka auto, jau lūko­jas
pēc mājas," ierunājās Trusītis.
MĶUT naudu ņem? Viss uz parāda.
Tāpat kā t^v pašam. Domā, es ne­zinu,
ka ancuks, kas tev mugurā, nav
vēl samaksāts," atcirta Zaķītis.
..Ko tu, ļepausi, kasies gar manu
ancuku!" iekaisa Trusītis, „Vai es
varēju raust naudu kā tu? Jaii Vā­cijā,
konservus dalīdams, sāki krāt
dolārus..^-• . ;•
„Ko muldi — tā bija iēbrāta alga,
he konserva. Bet tu, par kasieri bū­dams..."
ōAUbāz viņam!" iesaucās Klimpa.
MKO jauc tautas kopību, rakņājoties
pa vecām lietām.'*.
„Sesks tāds! Kas, tev par daļu? Lai
viri izdarās!"
..Tautieši!" es centos viņus nomie­rināt.
• '„Se nav vietas tādām pārru­nām.
Mēs taču svinam vārda dienu!
Jūs esat mūsu viesi, — iedzersim un
uzkodīsim, draugi. Te taču vesela
bagātība..."
,.Aik tu, diega mēle! Domā ar paris
ķilavām aizbāzt mums muti? Vai mēs
neesam brīvā zemē. kur katrs var iz­teikt
sa:vas domas? Bet šis te ar duk-»
tātūn^l Puikas — laukā' viņu, lai
Nepagiwa ne ielāgot ierosinātāju,
kad jau izlidoju pagalmā. > Drošāku
patvērumu atradu saimnieka garāžā.
Pēc īsa klusuma mūsu viesi dzie­dāja
Lai dzīvo sveiks. Laikam' Ro­landam.
Tad atkal citas dziesmas.
Izskanot Draugi esam. draugi, būsim,
jau taisījos kāpt augšā, kad atkal sa­cēlās
tracis. Logam izbira stikli, un
pie garāžas durvīm. novēlās tukša
alus pudele. Pēc brīža atkal kāds iz­lidoja
pa durvīm, un Rolands visā
savā vārda dienas godībā atsēdās man
blakus.
Tā garāžā klusi turpinājām vārda
dienas svētīšanu stundas trīs, kamēr
dzīvokli. skanēja varenas dziesmas.
Visnomierinošākā bija Vēl jau viss
nav pagalam... Tas lika domāt, ka
vismaz galds, krēsli un abas kušetes
būs pārcietušās svinības.
Labi, ka mājas saimniek i bija ceļo­jumā,
citādi diez' kā mums vēl klātos
4" \ decembri
, g, 3J. iM'tB- Valmierai
m
1951. 9
, 7. novembri pēkšņi no
liisulas raTviešu komltejļ
1890. «artā. Valmiera.
Viņļ
i
MCsu f\9is ylīi un tētis
Eduards Nikol
Bds 1904. martā Krustpils pagļ
gdja mūSIļiā. \ ^.^^
!•' - -ifr
Latvifesu grāmatu apgādi
i
tklUiiman 1 s, Postbox 292,
ii«fivS t i k k o ' i z n ā k u š ā s grama
ļ SALLuis SAĻMINENAS romāna'
,! I II grāmatu (bd
mVhlji kr. B.Wi D. kr. 10,50» S i l 11/6
V^lpedaudz eksemplāros k^^ ari šl rol
,1 DHS,75; Zi kr. 6,75? D. kr, 8,75? SU. 9/10/.D(f
" ' U J l ; i 2 / 4 i <
^^^.iUtiilŅArr/^reziis kopsējoms ai autores ai
ku gilMtu pasūtināja iepriekS caur visām apl
I ieiobelotS «ļtaiti, pasūtinot tieši apgādam. *
"7^."^." i"]"•-••. •• i!••.•-.,•.'.'•' ... • •• " •. .• . ' ^ •.
ĶRIDAS VIK?NAS .lielais romāirt
Munis jabrfen\
I un II dala
ļlr māks inieka Niklāva ^tnmkes trīs
. [••V. -v:
|2.50},!Zy, kr. 11,75 (15.25); D.kr.
0)1 A.;|a, 19/6 (25/6). '
I DM9,50 M
• OoU,5ō(3,
U^m imtās pa$ākai
«OlJra % „ a diudikrā.u un vienkrāsainā
• » » «TJM UeUw nn matiem Ziemsvētkos.
WWl A.Sil. 12/10 (16/10).
• BRĀĻU GRn
^- D. kr. 6,00i Sil. 7/2, D
\ \ 3.25, D. kr. 4,75, fiil. 5/-,
r«» « pasaule, kai, uwdV kar
to vispopuiārskai» da
5S»'""VA^^^^^^^^^ rai
mm»
ims vel klātoa. . ^ ^ jo
ļ i - ' ' ^ ' A. Seibel-'
bas nc
g. V.
(539)1