Bavarijas Latviesu vestnesis, January 4, 1950

              TNidta. 4. jMiTirt INO. g.
KUR GiNĀS PAR UZSKATIEM, TUR IR DEMOKRĀTIJA
Dzīva domu izmaiņa par LNP un velēšanu principu
IEBILDUMI PIE LAMBDBGA
PIEZĪMĒM
1) Desmit delegfiti: prot P« Lau*
rUiovičs, Bērziņ, A. Kripen$, V.
Skalftlauki, K. Lobe, T. Erdmane-
End^ņat A* Osli-Stunda, Rob. Ofit,
J . Porukf un J . Coldmanls iemie«
^dm kopiapulcei rakstiiku paskaidro*
Junm, ka atturējanHes tādēļ, lai
i4ldxāf v ē l i t i e m delegā­t
i t m " būttt ari organizācijai pa*
ledaptas* Tā nav vēlēSanu principa
l^lnlia nor^dUana, bet aizrāditt uz
i i finipl Izidkto n^pitnlgumu. Tai
JiitvinH kad runā par parUuncntā-sieiu
grupu. M nesajauktu a i abai
k o p i
2) V i l u tieņu Daugavas Vanagu
orfusizāeUai, k a i kā Jaunākā laika
fnxpēim$, fivOi dabīgi, Ir ikaitUiki
Bagātīgas svētku
Teltes grūtdieņiem
PAUbaBAS A K C UA
^ Palldjdbai darbā itrādājot, katru
(Htm nākai vērot trimdiniiku
Itfiuiam p t t ^ i z t u i i i Ir piba
M tikai aevl aaglabāt» bet paUdiit
• r ! otram ddvot, lai viņi neia-bruktu
seipākā un izmisumā. Ar
•milirOuuiB lāhoastAti il pūidl»
fsTSirtaM» MMalu aaiml U m »
IvMkM tft d a n ^ ilr-ala
«teerfjii grūtdieņus, kam svēt­ku
eglīte neatmirdzēla IM kfiriņu*
māļ ir nosūtītas svētku veltes un
iiittiii a p s f M ^ ^ fārdl Kā par
Vlliilanv ti per otriem priecājās
Hņēmējs tm devējs*
* S m i l g a Jo sirsnīga patelelba pie-
Iļfkas latvieāu sardžu viru vienībai
i ^ U ā , kas dedojusi DM
v a M t u bec jq;ii^dnieka pallkulo
titneņu att^alstllanai. Tas lieku
ieU pierāda, k a latvju viri nevien
i i larodem tM spēj sargāt dzim-t
«ii, bet splj savu rdku sargājot
uadikt ar! lis latviešu sievu un bēr^
nu gahrānv kurām nav ģimenes bal­eta.
Augsti vērtējama ari Hamb i r -
|ā dsivojolā labdara S. Skelta de­vībai
kas atsoajis latviešu serde­ņiem
DM ēO^,
Palldllbas akcijai izdevies iein­teresēt
savā pasākumā Luterāņu
'#Mtaei ledart^as darbinieku U -
tlONiftt, kas apļAnies dalu saņemto
Mkumu nosūtīt uz ASV saviem
domu un darba biedriem. Savā
VdaUnēJā darbībā Lazarets vien­mēr
parādījis lielu sirsnību un
Ide&Usmu. Latvieši ir pateicīgi v i -
aam par palīdzības akcijas sekmē-ianu*
Pēc saņemtajām ziņām visi iesū­tītie
lūgumi, kas pārsūtlU uz ASV.
Kanādu un ciUir ar palīdzības ak­cijai
labvēlīgu organizāciju un BSP Stvielu delegācijas pilnvaroto pa-iBlbti,
tiek p^āpeniski iepIudināU
viauyā sabiedrībā. Tā ka vienā ot-l
i simē un apvidū DP problēma
āļuvusi n^taresanta. palldsdbas
tfcctjas darbiniekiem bieii vien Jā­lieto
visa izmaņa un attapība, lai
gūta vēlamos panākumus, sls darbs
nav viegls» bet ps^ to Jo svētīgs*
Vimeiiis bss apgi^eks. ved latidlf,
Ulmie tc, tautldll IKMII nav lespSJamt
l ^ a u U s i neviens no f»ireizSjām Isce-loianaa
ichemlm un kai vēlētos, lai
LOC un B8F lat deleglclja tiem „PaU*
gittkāa akdiaa** ietvaros samekie citas
temii .^fUitnStei*', t. I. atsaucīgas Si-ineiies.
kas VScija paltcfilem sniegtu
matimslu im morSttsku atoautu. aicInflU
lavui lOgumus sinnigas vSstulcs veida
ftīzj^Siia papīra satsa jpastaro, ptc tespe«
jaa a&i^u valodf)* kā art uzņēmumus
lisOUt Utvijas redafeicUai vat BSP lat-viaStt
diltsicl^ag priekitedel T. Erdma* 8et*l^diioai, Tannenbergstr. Ess*
ngen/N* aia). Kepiectelaml lOgumam
pievtenot nometnes komtti^Jas. bēgtu
etAtriio ieatilu vai vadltlju sabiedrisku
darbinieku atsauksmes, kē ari norftdlt,
uz kSda vlrda publicēdama atbilde laik­rakstā.
U i to ptfu adrt^ aicināti rakstīt
tie tautieit un oraanizAeijiis, kas ap>
ņenitos iSdiam grOtoieoiem viciJA
nektēt citās tēmēs atsaucīgas ,»krust«
mātes** vai nkrusttēvur.
ATBILDES TAUTIEŠIEM:
iCatram lOgumam atsevišķi un plalSkl
atbildēt, dierotēl, nav ietpejama. zemāk
minēto personu lOgumt nosUUti uz no­rādītajām
vietām, un lOdzi^jiem jānogai­da
atbildes no turienes.
Kovl&ftoaas sltvlelu apvienībai, in-ataaS,
ASVt Matilde Plavgaiio - £m-denē,
Anna-Antonija Sota — Hanovcras
gUnnlcā, Katrīna Mandrika, M. M.
cerēila nometnē, Helēna CviUcha un
Olga X»tricha - Omstedē
Ibalder crtek, KallforaljS, ASVt Fr.
Sapala — BUlnā« N Balinš ~ DIpholcā,
T. Ccc» Dillngenā Alvtne Neimane —
BanoverS (atcerēsies ar! kāds tautietis
AnftllJā). Jānis Šaurels ~ Hanovcra.
Eelma Kestena un Elvira Samate
KarlsrOē*
Salem, Oregonā, ASV: E. BCrrioa —
Kleinkecl (lOdiu atsOtict mātes adresi).
€atawlssa, Pemilvānljā, ASV: Ma*
tilde Surģenlece — KarUrOi% Vilis Kul-nieka
— Hnnoverā. Mārtiņi Bonifa-tor*
- Ettlnā.
Kanādā: P, Broks.
t S « Beļģijā: E Sampio§.
tttteriaa federācijas darbiniekam ta*
iirttaas Jānis ^urels ~ Hanoverā,
Katiine Bjlna un Anna Marfialkina -
Ivibtt Gmlndē, Vēra Vlskonie — Mc-mlnjtcnā,
V. Egllts — Kemptenē. Mār-t?
d Krē^i^ — Osnabrtkl V. skalbe —
Dlpliblcā. A r l ^ a - EitinS. Helēna
A, — DTpholcā, Roberts Pasilis - Gē-itafhtS,
Artflrs Treide — Valkā. Emma
8ulc# — Hamburgā.
Olgai — Hanovcras slimnīcā: svētku
valia no tautietai Vācijā.
Uela, bet nav jānoklusē rinda kara­vīru
organizācijas, kas ar saviem
delegātiem Ir gribējušas būt pār*
stāvētas Nacionālajā Padomē: lāē-plēšl,
kalpakieši, ziemeļnieki, kur*
zemnieki un strēlnieki. Ja pār vi­sām
tām i r ziedu lietus bagātīgi lijis
no tautas rokām un Ja tām ir lieli
vēsturiski n ^ l n i Latvijas tapšanā,
tad gan vajadzētu saprast, k a tie ar
atturēšanos sargā Sls organizācijas,
lai tās, pa visiem vējiem izklīstot,
nezaudētu savu pārstāvību Nacio­nālajā
Padomē. V a i iādos apstāk}(^
radīti Kadonālāi Padomes sastāvs,
kur tūkstoēiem kilometru attā­lumi
tķirs vienu vSētāJu no otra,
būtu tas orgāns, kas bez organizāci­jām
varētu pretendēt uz vispareizā-kām
un gudrākām domām cīņā par
Latviju? No Nae. Padomes ar tik
augstu mērķi nevajadzētu atstumt
nevienu sava laikmeta organizāciju.
Ne prot Laurinoviēs, kas mira
nesasniegdams n» 50 gadus, bet ei^
par sevi sacīju, ka esmu vienīgais
no L N P delegātiem, kas turpat va^
pusgadu simteni ilgi esmu gājis pie
velšanu urnām un tās man ne to­reiz,
ne tagad nav nekāds bubulis,
I. OoMb&iii^ Vlreburgā
PABIS MĀRCIŅAS B/ICNESI
Aktīvāki elņai par neaticaribu
būtu Jātpvteojas vienā organizāciji
v y «m trfafiidinieiriim. kuri gpēj
v i l i i A t M a i l t l e a . Tai vtjadtittt
ari UelOnii matedāhis līdzekļus,
}Dxŗi būtu Jādod trimdiniekiem. Mēs
Anglijā Uelākf daļa varam i lm mēr­ķim
fttlidBit pāris mārc^as mēnesi.
A.Kirfcil9l..AngllJfl, UM
MAZA CILVĒKA DOMAS P AH
LIELĀM LIETĀM
prieeājās lasot laikrakstā, ka
LNP sesijas darba kārtībā bija L NP
pārkārtošana, bet palika bēdīgi v l -
Hes. Sesijai bija laba griba un do*
ma, bet rezultāts Izpalika.
Par trimdas organizāciju ievēlē-ianu
demokrātiskā ceļā trimdinieku
vairākums nostājies demokrātijas
pusē.
JābrThās par parlamentāriešu
grupu, icas tik ļoU baidās vē-lēSanu
piindpa. Klausies un brī­nies!
Vini n^tzlst pēdējās Lat*
vijas valdības lēmumus, aizbildi­noties,
ka valdiba nav bijusi de­mokrātiska,
bet kāda lojļika tagad
pašiem nostāties pret L N P pārveido­šanu
uz demokrātisku vēlēšanu pa­matiem?
NioteikU Jāpan^ pat L N P
un LCP apvienošana un tam Jāno­tiek
vēlēšanu ceļā. JāizbeMz pa-rallēlisms.
Mums jāveidojas Ildzi
laika prasībām. Reizē ar parallēlo
organizāciju izbeigšanu iegūs līdzek­ļus
svarigākām vajadzībām. Bus
panākta visu tautiešu saliedēšana
vienā tautas kopībā. Vēlētu organf-zāclju
tautieši morāli im materiāli
atbalstīs.
K« Grasmanls, Falingbostelā
VĀRDI UN DARBI
A. Bļodnieka kungs aicina „Runā-sim
atklāU'', tomēr viņa vārdos ŠU
atklātības nav. Ja. pēc viņa domām,
pēdējos desmit gados Latvijā vaļēja
parlamenta nīdēji tm tas i r nosodā­mi,
tad kāpēc šo laikmetu mēģināt
turpināt vēl tagad?
Vai, pastāvot organizāciju prind-pam,
U^P neievelkas tāds pat ne­labs
birums „vlen un divnieku"?
• Vai, komplektējoties no organizā­ciju
pārstāvjiem, LNP nebOs tāds
pats partiju daudzums, kāds bija
Saeimā 1934. g., pirms dižais virs tai
vēl nebija uzmetis pelēko aizmirstī­bas
stīgu? Ja tas bija tik ļauni, tad
kāpēc tagad šo kļūdu atkārtot un
mest tādu pašu aizmirstības segu i
vēlētāju tiesIbSm?
P. KuČarS, Itcehoē
ATKLĀTU VALODU UN
ATKLĀTUS DARBUS!
Visplašākajās trimdas aprindās
ir modusies interese par L N P ap­spriesto
vēlēšanu principu. Inte­resantu
atklātu valodu runā parla­mentārietis
A. Bļodnieka kungs.-
Nepiederu pie Jaunās paaadzes,
bet esmu tam laikmetam dzīvojis
Ildzi un labi to atceros.
Piekritu A, Bļodnieka kungam,
ka plaisa trimdas ļaudis nav pa­dziļināma,
bet vai 5o plaisu nepa­dziļina
parlamentārieši ar nepie-koplgo
prasibu, atzit viņus par
latviešu vadītājiem uz sen nove­cojušo
saeimas mandātu pamata?
„Kāda manta, godi un amati
mums dalāmi?" jautā A. Bļodnie­ka
kungs. Kas gan varētu visla­bāk
uz to atbildēt, j ^ ne padamen-tārieši
paši. Kas tad īsteni ir S!
ciņa par apsūbējamiem mandā­tiem?
Tā taču ir biju,^ā goda un
tiesību restaurācija. Visi esam zau-dē'uM
dzimteni, miļus cilvēkus, jā,
bet mūsu vidū i r jau pieminētie k a ­ravīri,
kas Latvijas un ari mūsu
visu dē| nav baidījušies zaudēt
visdārgāko — dzivibu. veselību un
pat brīva cilvēka tiesības emigrā-djal.
Ja ši^ cilvēki uz dzimtenes
altāra ziedojuši visu, tad tiem ar!
ir lielākas tiesības runāt līdzi.
Gatavību Udz pēdējam ziedoties
dzimtenei nevar atsvērt nekāds
mandāts, sevišķi. Ja tas vēl dots
pirms gadu desmitiem.
Neredzu iemesla, kāpēc Bļodnie­ka
kungs nevarēja balsot par vē­lēšanu
principu.
a Riekstiņi, Hanavfi
,.DĒU UN TEVI"
Jaunatne mēdz būt straujāka
un nq;>acietigāka nekā vecākā pa­audze.
Tā Ir viņas prk^roclba.
bet reizē arī kļūda. Mai Jautājis
mus sabiedriskā, s e v l i ^ politiskā
dzīvē var atrisināt ar straujumu,
pat Ja talkā ņem bezpersonisku
ideālismu un labu gribu.
Vem stridēties. kam būtu jāpie*
dalās cīņā par Latvijas neatkarī­bas
atgūšanu., SinI dņā ir Jāpie­dalās
ik v i ^ am latvietim, kas nav
atkritis svešumā no savas tautas.
Vadībā, atkarībā no cīņas veida.
Jābūt vislabāk sagatavotiem \m
spējīgākiem. Ja ciņa izcīnāma
leroēlem, vadība piekrīt militā­riem
speciālistiem. Ja tā Ir pelī­t
i ^ vai diptomātiskā ^ vadībā
Jābūt lielikiem spedUgtiem iinis
nozarēs. Rīkojoties citādi, mēs
vājinām savus spēkus.
Jā zaudētās tēvu aemes un Lat­v
i j u Mfttk«i1bif «tgūltti tm
tUad tukli virdl, tad trimdlBlild
nav dalāmi tēvos tm dēlos, mūsē­jos
tm viņējos, bet esam viena lik­teņa
vajāta saime.
Mūsu vadošajā pc^TtUkis dpāš
organizācijā Jābūt pSntāvētiem
kā ,.dēliem tā tēviem-, spējīgā-kiem
vīriem, kam uzticību dāvā­juši
trimdinieki caur savām orga­nizācijām
un kas savā laikā uzti­cību
un i^lnvarojumus, nmāt un
rīkoties tautas un valsts ^dā,
ieguvusi Latvijas brīvvalsti.
Pieturoties pie organizāciju prin­cipa,
ari dažādās zemēs Izkaisītie
latvieši varēs vissekmīgāk! pieda­līties
caur saviem pārstāvjiem mū­su
vadošā cīņas organizācijā. Glo­bālās
velšanas būtu aptuvenas tm
vēlētājs par kandidātiem, pie kū­p
i uzstādīšanas viņš nevar izšķi­rošu
dalību ņemt, tālākā kontrolē
lidz nākošām vēlēšanām, pledali-tlcs
nevar. Ja pieturās pie orga­nizāciju
principa, katrs organizē­tais
trimdlAleks caur savu organi­zāciju
var izteikt .savam pārstāvim
LNP savas domas vai ari neapmie­rinātību
ar tā darbu, ja vajadaJgs
pat nomainot to.
A r i Latvijas valsti proklamēja,
kaut gan tas notika uz latviešu
zemes, ne tiešās vēlēšanās Ievēlētie
tautas pārstāvji, bet politisko par­tiju
un organizāciju pilnvarotie.
A r i mūsu kaimiņu tautu trimdas
politiskās organizācijas uzbūvētas
tiz organizāciju delegātu principa.
Kas zīmējās uz „tēvu^* un „dēlu'*
ciņu pēdējā LNP sanāksmē, šāds
dalījums ir nesaprotams tm nav ar
būtisku, bet literlriflku nodmd.
Vai tad vecākais sanāksmes dalRn
nieks Starcs godam nednijfis ple­cu
pie pleca ar jaunāko? Ja uz­skatu
daiādiba. zīmējoties uz
turpmāko LNP uiš>ūvl, ir ņemta
par mērauldu dalīšanai ^tēvos** un
ndēlos**, tad. Ja attiecinātu to uz
personām, no Lamberga tm Januma
puses būtu pārāk liela pazemība
sevi nostādīt „dēlu*' lomā.
Ir pēdējais bridis izbeigt šķiro­šanu
„tēvos*' un «dēlos" vai «dēlos**
un „tēvos". Mēs visi stāvam virs
dziļa nākotnes nepārredzočanas
bezdibeņa uz vienas laipas. Ne­prāts
būtu šo laipu, kas no baigas
pagātnes caur drūmo tagadni ir
pārmesta uz nezināmo nākotni,
zāģēt pušu tālab vien, ka tiz tās
ieraugāms kāds iedomāts preti­nieks,
īstenībā pretinieku mūsu
starpā kādos dzīli principiālos jau­tājumos
nav. Vecs vai jaims, ag­rākais
politiķis, vai tas, kas polT-tiskSs
gaitas sācis tikai trimdas
apstākļos, visi vēlas vienu un to
pašu — drīzi atgriezties no ienaid­nieka
atbrīvotajā Latvijā.
Alfr. Bērziņi, Blombergā
1931. G. ES B A L S O J U P A R JUMS,
T A G A D VAIBS NĒ
Kungi parlamentārieši, jūs ne­sēžat
vairs vecajā saeimā Rigā,
bet trimdā, \m tādēļ aizmirstiet
1931. gadu, kad Jūs ievēlēja. Ari
es p a r Jums balsoju. Bet tas bija
reiz pirms 15 gadiem. Šodien ne
es, ne ari daudzi citi par jums
vairs nebalsos, kaut ari ar kidiem
saukļiem jūs ietu vēlēšanās. To
jūs ziniet tm tādēļ jūs turaties kā
slicēji pie salma.
L N P ir jāvēl jo to prasa sve-šuinā
klīstošā latviešu tautas daln.
To diktē ciņa par Latviju, Mūs
neinteresē tas, kādas organizācijas
L N P būtu pārstāvētas bet mūs i n ­teresē
tikai godigi un strādīgi lat­viešu
cilvēki. Ja LNP delegātu
sastāvs nav spējīgs vai negrib sa-rikot
vēlēšanas, tad atradīsies lat­vieši,
kas to nokārtos, un tad tau­tas
vēlētā iestāde būs noteicēja. Tā
baudīs uzticību un saņems node­vas,
bet šotUen mēs nodevas ar uz­ticību
varam maksāt vienīgi vēlē­tām
iestādēm.
Kungi parlamentārieši, Jūs taču
cīnāties par demokrātiju, Jebšu es
aiz vecuma vairs neapjēdzu, ka ari
tautas nevēlēts iestādījums var
saukties demokrātisks. Bet k^dēļ
tad Jūs bieži sūdzaties par laiku
no 1931 līdz 1940. g.?
A. Pivols. Zviedrijā
POUnSKĀS PARTIJAS VAI
TAUTAS VIENIBUT
Ir smiekUgi redzēt, kādu nozīmi
piešķir jautājumam, kas vairāk
ticīgs pārstāvēt mūsu valsU un
tautas intereses trimdā? Katr»
apzinīga latvieša pienākums, iini
pārbaudījumu laikā pāri personī­gajai
dzīvei, itādlt tikai vienu mēr^
ķ — domas un darbus brīvajai
Latvijai!
L i l mēs būtu cienīgi atņemt brī­vības
stundu, i r pēdējais laiks at­mest
senos strīdus un latviešu
trimdiniekiem sev izvēlēt pārstāv­jus,
kam viivairāk darba spēju
mūsu kopīgajai l i e ^
Ar savu nevienprātību mēs r i -
dfiiļfi sliktu piemēru Jaunatnd; kas
talhi ir mūsu nākotne, radām sa­rūgtinājumu
tiem. k u par Latviju
dUJuHes Inŗm lauki un imrta
piemiņu Mvlem krituiijlem var»»
ņ im
L^fiks i^emērt mūsu Jaunatnei
par seno partiju ķildu laiku taēu
būtu vienību f t n lde(^oģlJa, k si
valdīja Latvijai armijā, aizsargu,
skautu, mazpulku organizācijās un
Jauno latviešu sirdis sēja dzimte­nes
mīlestību.
Brīvi valsts vispirms Jāizdna un
tad varēs lemt par tās iekārtu, pa­turot
agrāko vai ievedot pārgrozl-
Jtmius.
Vienprātības trūkmns tikai palīdz
mūsu ienaidniekam. Lai katrs lat­vietis
savā darbā ir vienots ari
mūsu kopīgajam mērķim!
Imants Mežaraups, Hanavā
LNP IR UZ DEMOKRĀTIJAS
CEĻA
Ar lielu nopietnību sekoju LNP
izveidošanai un darbībai. Demo­krātiju
pārprot tie, kas asi kritizē
gafās debates Imbshauzenas sesijā.
Tiesība cīnīties par savu uzskatu
pareizību :r demokrātijas dziļākā
jēga. Tikai autoritāra iekārtā vie­nojas
un pieņem lēmumus bez de­batēm
un uzskatu strīdiem,
Mūsu L N P ir uz demokrātijas
ceļa, un ja parlamentārieši un citas
grupas, kuru vārdā velti taisnojas
J . Goldmanis, nepretotos vēlēšanu
principam, tad latviešu trimdinieki
ar mierīgu ' sirdi varētu uzticēt
L N P savu likteni. Demokrātiju ne
vārdos, bet darbos!
V. DilntMrt. Ņujorkā
MŪSU KAŖAVna - MŪSU
PABIATS
Nav šodien mums valsts, Mdi
Ukumi. kas mūs «izsargātu, nav ari
organiiicijai, kai pilnīgi vimotu.
Mis padoU vliiem ptMulei vijlen,
Jo tālāk mūs pūl. Jo vfijikl mās
kļūstam. Visi mēs gribam tt»
griezUei b r i v i U t ^ J i , bet ne visi
grib s^vienoUes. einitiei un 19u-ŗus
neit
Mūsu pamati Ir mūsu karivM.
Kauju ugunīs dimdēja Kurzemes
dvēseļu cietoksnis, kur vairāk nM
500.000 U t v M u elpoja Udsl lout-
J im un i M ilbalittji loi^ kai
sttvējt u i pēdēji i i m i i iMrlia
sargu vietās. Vairāk nekā 100.000
latvju karavīru dnljii. Nāks
lafltt kad a ^ Mm €tŅk par
UtvUu. YM B^ūi lad M i , kas
•Idie m savas bagitlbai m tafts,
ka laiks diezgan, lai pēe tam i t -
grieztos lq)ostItaJi L a t v l ji
Mūiu tauta iet folfatag o^u, ka*
ŗavM pisimotl, bēg|l tt&l Vti
tomēr mums Ji^Ot cMtIJlenu l ai
paši gļēvi neaizietu boji, Mums
nav kauns, nedz baiļu šodien pa­teikt,
ka māi esam cīnījušies per
Latviju un pret mūsu un visas d l *
vēces Uelfiko i e n a i d n l ^ — b ( ^
vismu. Karavīri i r lepni tm nevilto
mūsu neseno pagātni, kas tr mCbm
cīņas bāze nākamai L i d i j a i Mū­su
ciņa bija, Ir tm būi svēta, 4o t i
ir domāta mūAi tautai brtvfbal
Asiņainā boļševiku roka ari ielt
trimdā mums neliek miera, skalda
mūsu kopību, apkaro mūsu tiesl-bM.
kavē mūsu Izceļolanu, vilto
mūsu pagiUil un doktummtui,
Vienībā spēks un taimal lietai atf
Dievs palīdz. Saslēgsimies ap mū­su
trimdas vadību. Uzticību pret
uzticību. ^
Roberti Aneios, Neiburgi
NO RIOAS RADIOFONA:
Visi zino Staļina nežēlību
PUSDIENAS PĀRTRAUKUMOS JĀKLAUSĀS AĢITATORU RUNĀS,
MAINlIUSĀS LATVUAS LAUKU AINAVAS. - RiSU GRAUDS A E
m UZRAKSTIEM
Daugavpils apriņķa 42 kolhozi ra-dioiicēti.
Ludzas apriņķi ir 1200
radiopunktL Madonas sakaru kan­toris
uzitādijis 80 uztvērējus.
Sergejs Krasnopjorovs komponē­jis
svītu par Staļma Jaunību. Tu­vākajā
l a i k i Iznāks Padomju U t v l -
Jas d z e j n i ^ dzejoļu krājums par
Staļinu.
Piesaka latviski, ka d^edās pilso­ņu
kara dziesmas, bet dzied t i k a i
krieviski.
Pad. Latvijā ir ap 160.000 sUcha-novleSu
un trieciennieku. Partijas
centrālkomiteja stādījusi par uzde­vumu
panākt k o l l e k t i v u stacha-novlsku
darbu (stachanovlsms — i z -
kalpināšanas augstākā pakāpe).
Staļins par revolucionāro kustību
Latvijā: 190^ g. rudeni Latvijā bija
Krievijas sociāldemokrātiem, mazi-nieku
grupai, igciuņu grupai un
bundām kaujas družinas, bet nebija
kopīga sacelšanās plāna un nebija
labas vadības (nu jā, trūka ģeniālā
tautu vadoņa, kas toreiz bija aiz­ņemts
ar Gruzijas banku seifiem).
1918. g. beigās latviešu darba ļaudis
atsauca sarkanos strēlniekus. 1940. g.
jūnijā kompartijas vadībā darba
ļaudis (la,si Višlnskis un Ceka) sa­ņēma
varu savās rokās, tā novēr­šot
(!) Latvijas pārvēršanos par Vā­cijas
koloniju. Personīgi biedrs
Staļini palīdzēja Padomju Latvijai
no sīkas sadrumstalotības nostāties
uz k o l h o z u ceļa. Tagad 94 proi
visu nabadzīgo un vidējo zcnufsdkk
saimniecības apvienojušās kolhozos.
Raiskuma paga.«?ta kolhozu Spēks
un Ciņa brigādes meža darbos pus­dienas
pārtraukumos noliek aģita­tora
Bērzfoa pārrunas (kad tad at-pū.^
as?), klausās ar! Vlasova aģitā­ciju.
Franēu vārda meistars AnrI Bar-biss
par Staļinu: Staļins ir dzelzs
cilvēks, kas cīņā nepazīst baiļu. Pēc
Ļeņina pa v ē l n e i z d i b i n ā ­m
i e m ceļiem partiju vada Staļins.
Visi zina Staļina n e ž ē l ī b u pret
ienaidniekiem. Pie Ļeņina šķirsta
Staļins deva pazīstamo zvērastu:
«Paplašināt PSRS robežas". Staļins
reti pie sevis ielūdz viesus.
Padomju karavīriem: kopā ar tau­tu
padomju karavīri atzīmē Staļina
70. dzimumdienu ar Jauniem sasnie­gumiem
kaujas meistarībā (gari tiz^
slodtē piemin iicilikos karavīrus,
bet n e v i e n a l a t v i e š a v i r d a ).
Madonas apriņķi atrādi IMO eir^
tēju. dienas gralika 2400 kiU>. m. i »*
strādā 3000. Katlakalna k o l h o n i dd
strādā Bērzgales mežrttpnieelbu
cirsmās. Rēzeknes āņt. Ozolaines
pagastā visos 25 kolhozos Ir sarkanie
stūrIŠL
Sovetskaja Latvija ievads: Trūku­mā
dzīvoja tauta Ulmaņa laikā, bet
cauri policijas kordonam īsais par^
tijas kurss nokļuva pie strādnie*
klem; Līdz Šim neredzētu spētu
ieguvusi zemnieku kultūra (šādi
rupji meli vairo tikai latviešu cīņas
sparu).
Staļins izstrādāja un iemiesoja
kolhozu sistēmu. Valdiba darīja v i ­su,
lai zemnieki varētu m a s v e i ­d
ī g i iestāUes kolhozos. Bija liela
nesamēriba starp rūpniecības un
lauksaimniecības attīstību. Sīki un
sadrumstalotā lauksalnmiecība ne­spēja
piegādāt graudus valstij. Sta­ļina
vadība sagrāva kapltulantus —
trockistus, buchariniešus uc., ari
kreiso novirzienu. Pašreiz lopkopī­ba
!r centrālais uzdevums. Kolhozu
Iekārtai i r milzīga starptautiska no­zīme,
jo no mums ņem paraugu
«tautas demokrātijas" valstis.
Gada rezultāti kolhozā Gauja Cē-
M apriņķi: m a i n ī j u s i e s lauku
.ainava — sadrumstaloto lauciņu vie­tā
plaši lauki (jā, atgriežas atkal
muižas, kur valda sarkanie baroni).
Par izstrādes dienu saņem iH kg
labības, 2 kg kartupeļu un 2H rub­ļu
naudā. 80 g. v. Jānis Bērziņš Iz­strādājis
pu.«jgada laikā 184 izstrādei
dienas. Tuvojas vasarāja kulšanas
beigas.
Ādolfs S k u l t e : savos komponē-jumos
ievēroju tagad Vissav. cen­trālkomitejas
lēmumus par Mura-delll
operu Turpmāk gribu vairāk
vērības veltīt mūsu kolhoziem.
Staļinam dāvanas piesūtītas pat no
mazākās Eiropas valsts San-Marino.
ASV indiāņu cilUs ieceļamas Staļinu
par savu kara vadoni. No Holandes
Indijas atsūtīts rīsu grauds ar 382
uzrakstītiem burtiem, (in)