Bavarijas Latviesu vestnesis, January 4, 1950

              LATVIA
Latvlao Newspaper
Publlshed under EUCOM Clvl
A ^ t r s DiviBtOD AutbortsatloS
Number UNDP m. PubllAb«ļ
•nd Edltort Valdemfirt Lam-bergs.
EBlingen/N.. Breite 8tr
8-5. Prlnter: ūngeheuer «
Ulmer. Ludwlg8bur3, Kōrner^j
ttr, 16. Publisbed twlce we^ly j
Ciroulatioa um
LATVIAN NEWSPAPER
Nr, 1 (345)
Trešdien, 1950. g. 4. Janv,
tzn&k tre&dtrafts un sestdienis
Izdevdjt: UtvleAu CentrIlA Ko­miteja.
Oēlvenat» redaktora: V
Lambergt; galveni redaktora
vletnl!^: U Cuntla. Redak-
Vort: A BoUteina. Ft. Ig^ls,
Jtkabsona. B. ^IseUa B
Mtndenbergs t RaUtera L.
Svarca. Redakcijas adreie:
Esallngen/N.. Breite Str. 6*9,
telefona 17339.
PARTIZĀNU CŅAS SPARS LATVIJĀ
Angli ziudējuši kādreizējo
Baltijas valstis
NESALAUZTS I Komunisma apspiesto zemju
žurnālistu kongress Londonā
Pēdējā laikā strauji pieaug $evu
Iedzīvotāju skaits Baltijas ^stis.
Latvijā 1948. g. otrā pusē, pēc|ica-miem
datiem, iedzīvotāju ska^ bi­jis
aptuveni 2,8—3 miljoni. Lafiešu
fikaits Latvijā 900.000—1.0|000,
Lietuvā latviešu 10,000—15.0odPo-lijā
— 5.000. Tajā pašā laiķiLat-vijā
bijis apmēram 800.000—ffi.OOO
baltkrievu, lielkrievu, ulļiņu,
iridngoļu uc. Mongoļu un ļrējo
'Āzijas Krievijas pilsoņu skaittLat-vijā
aplēš 100.000—130.000. Ne
Jami aplēst armijai piederīgo ititu.
Jo tie atrodas vienmēr kustībaTas
varētu būt starp 150:000—21000.
Tāpat vēl 1948. g. Latvijā ieikuši
daudz tā saukto „maišelnieku"iuru
i^aits precīzi nav nosakāms.
Jauktas latvieSu un krievuau-
Kbas visvairāk notikušas RigĶi^
pājā, Daugavpili, bet laukos: Kur­zemē
Ventspils apkārtnē, feku,
Samāxes, Užavas, Kolkas, Zanes,
Mērsraga pagastā, Tukuma afert-nē;
Zemgalē — Bauskas apatnē,
Zaļenieku, Valles, Neretas, Iļzal-ves,
Biržu un Daudzevas pagal no
latviešu Iedzīvotājiem gandrlpil-iflgl
atbrīvots Seces, Sunāks| un
Zasas pagasts; Vidzemē — fgas
Jūrmalas zvejnieku rajons^ pul-krastos,
Camikayā, Puikulē, lac-grlvā
(sevišķi pēdējā) un (ŗos;
Latgalē — visos tajos pagastdkur
' daudz maz ievērojams Lfiles
krievu skaits. i
Vispār, Latvijā Jauktu |ibu
Skaitu vērtē ne vairāk kā l i 0—
20.000. Ļoti neUels i r Jaukto 1 ibu
$kaits ar āziātiem, ko aplēš itos,
bi^Sk sastopami gadijiimi, kiJiat-
•i^etigm
l>ez oficiālas reģistrācijas lauli b i -
tojos. Lai izvairītos no pi
laulibāin ar okupācijas varas |de-rlgajiem,
noslēdz tūkstošiem līvu
laulību pašu latviešu starpā, lat­viešu
vīriešu laulību skaits aŗie-
^vietēm sasniedz pāris tūkstošuZī-inigl,
ka ikviens krievu vldeks
savu latviešu sievu — pa 1 kai
daļai tās i r fabriku kantoris — iau pēc dažiem kopdzīves
lem aizsūta pie saviem v
uz Krieviju.' Kāpēc to dara,
nav noskaidrots. Neapšauba
ir vienīgi tas, ka latvietes, ka
Jēras dēļ un ilgās dzīvot pā
cilvēka dzīvi spērušas šo soli,
ties bezgala vīlušās. Tā kad
kanarmleša sieva ^reiz savai
dzenel vaļsirdīgi aijzinusies: „'
lējos vienīgi labāku dzīvi un
virsnieka sieva. Bet patiesība
ka* atskaitot diTOS bērnus, nek|a
zjiŖeshiu sasniegusi." \
Latvieši dzimtenē lūdz S8|t
vii;iu pašreizējo neapskaužamoi-
•< ifcM. ub bargi nesodīt tos ģin fS
cilvēkus, kas bijuši spiesti nc|t
fiktīvas laulības pašu latviešu -
pā, lai sevi saglabātu. Latvis
Stāja dzimtenē visui^ā ir nevaii -
ma* Viņa kļuvusi apzinīgāka, -
lejmāka. Par tādu viņu padari
pēdējie gadi, un bez šīs apziņas -
Vffes Latvijā un citās Baltijas z t
r ; te ir pazudis. Tikai ļoti reti-fcšr^
s ielās var sastapt latviešu
Vietes oki^ācijas karavīru p
' dibā.'^-••-'^•''^'-
Igāi^|i^^; I ^ ^ Lietuvai
?olijii trūkst medikamentu, m
nisko instrumentu rentgenu un
rāpijas kabinetiem un operāciju
lēm. Ļoti slikts medicīniskais
sonāls — lielākais vairums ar n
beigtu augstskolas izglītību vai
iiistitūtu izglītību, kas iegūta
vijā. Rajona ārstu vairs nav
e-m
ēl
ts
r-a
Pa to p^u ceļu, ps kufu
mēs saņēmām no dzimtenes
latviešu partizānu vēstījumu,
kuru publicējām 30. dec. nu­murā,
esam saņēmuši ar! šo
autentisko adņojumu par ko»
mūnistu terroru, partizānu cī­ņām,
iedzīvotāju sastāvu un
noskaņojuma Latvijā.
slimušajiem kolhozniekiem jāsamie­rinās
ar to medicīnisko palīdzību, ko
iespēj sniegt retie lauku feldšeri,
vai ari tiem Jāgriežas pie ārstiem
pilsētās. Ārsta apmeklējumam i k -
reizes vajadzīga kolhoza priekšnieka
rakstveida atļauja. Apmeklējot ār­stu
— speciālistu apriņķa pilsētā
vai Rīgā, Jātepriasa miUciJas vai
vietējās MVD daļas priekšnieka
rakstveida atļauja.
Vēl vienmēr Baltijā ieplūstošie
krievu civilisti ievazā epidēmiskas
slimības, piem., masalas, šarlaku un
vēdertifu. Sliktā medicīniskā per­sonāla
un tikai^ reti kad laikā sa­sniegtās
ārsta palīdzības dēļ mirstī­bas
procents Ir samērā augsts pat
viegli ārstējamām slimībānL Sevišķi
liels tas ir bērniem un Jaunatnei
Pa daļai tas izskaidrojams ar nepie­tiekamu
Ŗārtļku un vitamīnu trūku­mu,
pai, daļai ar tuberkulo^ kas
strauji izplatās.
Pēc nepārbaudāmām ziņām, 1949.
g. septembri apvienota partizānu
grupa uz šosejas pie Strenčiem izni­cinājusi
kādu sarkanarmiešu spe­ciālu
uzdevumu grupu ar kādu
augstāka MVD virsnieku — latvieti.
MVD šai partizānu akcijai atbildē­jusi
ar vietējo lauku iedzīvotāju
pārvietošanu uz Kalugas apgabalu.
PARTIZĀNU ATBILDE
NODEVĒJAI
Pirms nepilniem diviem gadiem
saņemta ziņa, ka latvietes Lūcijas
GalSes nodevības dēļ (G. bijusi pre­cējusies
ar sarkanarmijas kaptehii
krievu Vorobjovu) Gulbenes Alūk­snes
mežos krituši vairāki latvieSu
virsnieki — partizāni, to vidū le­ģendārais
latviešu vlrsltn, Z., adm.
Itn. G., kapi J. Kāda cita partizānu
grupa gatavojusies izpildīt partizā­nu
tiesas lēmumu un Lūciju G. so­dīt
ar augstāko soda mēru. Tas to­mēr
ilgāku laiku nav bijis iespē-
(Turpinājums 2. IppJ
Indija atzTst komunistisko Ķtnu
»lrWIIIJll,^hin»V^|iiMIII"FHIIII».ļ|»: V
Sagaida, ka sekos arī Anglija, visa Britu
impērija un Skandināvijas valstis
ĢEN. mmAS!īī!mmifBĒ!miMvH PRASA, LAI Mir mm*
SETVNGV IfEATZlST
Vašingtona (B). -r- Vecgada priekšvakarā Indijas premj^
Pandits Neru oficiāli pasdņoja, ka attiecību normālizēSanai un Indijas
ārpoUtislcas interesēs v a l ^ a nolēmusi atzSt komilnisdsko Ķ&ia de
jure. Pagājušo piektdienu oficiālās notas jau bija iesnieg^ Pekingi.
Lidz ar šo nozīmīgo soli pasaules ārpolitika sakustējusies vesela prob­lēma
sen diskutētu, bet neizlemtu jautājumu. Vašingtonas informētās
aprindās paredz, ka tuvāko divu nedēļu laikā komunistisko Ķīnu atzīs
ari Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda un Lielbritānija. Tam varētu se­kot
Skandināvijas valstis un Ēģipte. Cik vērojams, ASV nostājā pret
sarkano Ķīnu visdnzākā laikā pārmaiņu nebūs.
^ a Vašingtonā par skdiu Ķīnā
varētu tikt saskaņota tuvākā laikā,
Lielbritānijai atstātas brīvas rokas
un Indijas paziņojums uzskatāms
par angļu politiķu Ķīnas plāna i z ­pildīšanas;
sākumu.
Kamēr Kolombo konferencē, kas
sāksies! janvāra vidū, Klusā okeāna
valstis spriedīs par sadarbības for­mu
ar Maotsetungu, sagaida tālāku
politisku aktivitāti ari Tuvajos aust­rumos
im pat Eiropā. Le Monde no­rāda,
ka sarkano Ķīnu atzīt nole­mtības
arī Skandināvijas valstis U n
Ēģipte,
Jaungada dienā UN raidītājs Ņu-li
(Turpinājums 8. Ipp.).
Indijas paziņojums par Maotse-timga
valdības at2aSanu nedz Va­šingtonā,
nedz Londonā pārsteigu­mu
nav sagādājis. Kā to ārlietu mi­nistrijai
tuvu stāvošas aprindas Jau
pirms vairākām nedēļām paredzēja,
sarkanās Ķīnas atzīšanai bija jāno­tiek
vēl pirms Kolombo konferences
sākšanās. Sl sanāksme Ceilonas sa­las'
galvaspilsētā tika Izplānota jau
pag. gada novembrī, im tur satik­sies
Britu impērijas, kā ari Indijas
politiķi viedokļu saskaņošanai \m
kopīgas ārpolitikas izstrādāšanai
pret jauno spēku Āzijā. Kamēr
ASV joprojām no sarkanās Ķīnas
var Izolēties un atļauties luksu
Maotsetimgu neatzīt, Ķīnas tuvākie
kaimiņi Tālajos austrtunos to ne­var.
Tiklab Indijai, kā ari Austrā­lijai,
Jatmzēlandei un visām Malaju
archipelaga valstīm ar Ķīnu pa­stāv
saimnieciskas saistības un tirdz­niecība,
bez kuras Klusā okeāna
telpas plānveidīga saimniecība nav
iedomājama/ Vairākkārtīgās Bevina
un Ečesona apspriedēs pagājušo mē­nešu
laikā nolemts, ka Lielbritāni­jai
atzīstot komunistisko Ķītiu, pa­tiesībā
uzlabosies ari ASV diplomā­tiskās
pozīcijas Ķīnā. Bevins, kas
visu laiku steidzināja ASV izšķir-ties
par noteiktu un skaidru poli­tiku
Ķīnā, no Vašingtonas atbildi
vēl līdz šim nav saņēmis. Tā ka nav
paredzams, ka lielā uzskatu dažā-
VIS\S PASAļES KOMUNISTU
VADONI APSUEŽAS MASKAVi
I Z S T R S D A S ^ J A I J N U T A k U PASAULES R E V O L Ū C I J AI
* Londona (C). — Dlplomātiskasj
rindas a.pstiprina Reutera agei|
ras ziņu, ka pašreiz Maskava |
tiekot svarīga visas pasaules kol
nistu partiju vadītāju apspri
Pēc Staļina dzimšanas dienas
nibām Kremlī aiz slēgtām durt
tiekot izstrādāti jauni plāni koi
nistu taktikas pielaikošanai st?
tautiskai am stāvoklim un pasa
revolūcijas paātrināšanai. Cent
persona šajās aipspriedēs esot Ķ
komunistu vadonis Maotsetungs, bet
bez viņa pārējie redzamākie Reu­tera
ziņojumā atzīmēti Itālijas ko­munistu
vadonis Toljati, jatmais
Bulgārijas kompartijas galva Cer-venkovs,
Ungārijas Rakoši un Ru-m?
inijas komunistu vadonis Džor-džju
Deijs. Kominforma konferencē
nepiedaloties Austrumvācijas' dele­gācija,
kura Ulbrichta vadībā tulīt
pēc svinībām bruņotos salonvago-nos
atgriezusies B^linē. -
hi savienība siedz
savstarpējas palFdzIbas
paktu ar sarkano Ķīnu
MaslLava ' (D). — Sarkanās
'Ķīnas vadonis Maotsetungs
TASSa pārstāvim sniedzis i n ­terviju,
kurā paskaidrojis, ka
Viņš Maskavā uzkavēšoties vēl
„tik ilgi, cik būs vajadzīgs, lai
galīgi izstrādātu un parakstī­tu
Padomju savienības im
Ķiiias savstarpējās palīdzības
un draudzības Hgmnu." Līdz
ar to oficiāli apstiprinātas z i ­ņas,
ka Staļins ar Maotsetun­gu
izveidos aliansi, \m turp­māk
pasaulē būs oficiāli re­ģistrēta
jauna politiska sistē­ma,
ko pēc līdzības ar kād­reizējo
agresīvo Berlīnes-Ro-mas-
Tokijas asi varētu saukt
par Pekingas-Maskavas asi
Padomju savienlba|i tm Ķīnas
savstarpējās palīdzības lī­gums,
pēc ārzemju novērotā­ju
domām, faktiski pastāv Jau
vairāk nekā gadu VIĻ par šīs
vienošanās technlsko izkārto-tāju
un plānotāiu uzskata b i ­jušo
ārlietu ministru Molo-tOVlL
Lcmdooft neien notika brīvo žur­nālistu
otrs kongress, kurā bija pār­stāvētas
13 nācijas, kas atrodas aiz
dzelzs priekškara, to starpā arī Lat­vija.
Referāti, ziņojumi \m darbs
komisijās ilga četras dienas. Kon­gresa
beigās par Brīvo žurnālistu fe­derācijas
prezidentu Ievēlēja līdzši­nējo
Boļeslavu Vieržbinskl. Izpild­komitejā
Londonā latviešu presi
pārstāvēs 0. Rozītis, bet Vācijā Lat­vijas
atbildīgais redaktors V, Lam-bergs.
Kongresa atklāšanā, uz ko bija
aicināti arī britu preses pārstāji,
politiskās dzīves vadītāji un sabied­riski
darbftiieki; nozīmīgu runu teica
parlamenta deputāts Vudbems
(Wo6dburn) un no Eiropas kustības
ūnijas majprs Bedingtons-Bērens
(Beddington-Behren), Viņš paadņo-
Ja, ka pie ūnijas tagad nodibināta
Centrālās un Austrumeiropas no­zare,
kas ar Eelām simpātijām at­balsta
apspiesto tautu brīvības cen­tienus.
Majors Bērens norādīja, ka
ari vins uzskata sevi par tādu, kas
atrodas vienā laivā ar mums. Majors
pārllemāts, ka par viņu Kremli at­rodas
aktis, tāpat kā tas bija Gesta­po.
Nesen viņa mājā Londonā notl-kuM
privāta sanāksme sakarā ar Ei­ropas
ūniju, kurā piedalījās arī Bal-kānu
valstu pārstāvji Kāds no šiem
dalībniekiem ielas otrā pusē ierau­dzījis
padomju aģentus, kas rūpīgi
novērojuši, kādi d l v l k l Ieiet namā.
Deputāts Vudberns anaUzēja paš­reizējo
politisko situāciju un Tīto
atšķelšanos no kominforma, norādī­dams,
ka Lielbritānijai un ASV va­jadzētu
Izdot kopīgu d^larādju, ka
abas šīs valstis n^avējoties sniegs
Jugosiavljal palīdaabu, ja Padomlu
Ssvtellbi6r1ai'^t^^ Cita» ISto,
teica britu deputāts, ir tāds komu­nists,
kā bijis, un mēs nedrīkstam
piedot viņa pagātnes grOnis tikai
tāpēc, ka tagad tas mainījis savu
taktiku. Klausītājiem sirsnīgi ap­laudējot,
Vudbems runas beigās pa-teioa:
„Es esmu tai laimīgajā situā­cijā,
ka varu būt vienis prāHs ar
Staļinu un Tito par to, ko viņi saka
viens par otru".
Kongresa. tturplnājumā referātus
nolasīja vai runas teica dažādo zem­ju
delegāti kas paši iepazinušies ar
padomju terroru un zina, ko nozīmē
komunisms. Polijas delegāts asi no­raidīja
Rokosovsfea pataisīšanu par
poli, piebilzdams, ka tādā gadījumā
arī Hlndenburgs ir polis. Jo viņš
piedzimis Poznaņā. Par Baltijas v a l -
Pavests uzruna Vatikāna
diplomātisko korpusu
Roma (Jj). — Pāvests Pijs 12.
vecā gada beigās rīkoja oficiālu
pieņemšanu visiem pie Svētā Krēs­la;
aloreditētajiem ārzemju diplomā­tiem.
Garākā uznmā katoļu baznī­cas
galva apsveica diplomātus un
pateicās tiem par ziedotajām pū­lēm,
lai radītu tautu starpā sa­draudzības
un brālības garu. Šāds
brālības gars, — norādīja pāvests,
^ sāk pamazām pamosties visās
veselīgi domājošās tautās. Jaunu
sirds un gara orientāciju iezīmē arī
Svētā gada sākums, kas rāda cilvē­cei
patiesos miera pamatus, kas no­drošināti
tiklab sociālajā plāksnē,
kā arī starptautiskajās attieksmēs.
«Vatikāna potenciālā loma pa­saules
miera centienos," turpināja
pāvests Pijs 12., „ir neaprēķināmi
liela. Mēs ceram, ka šī loma vēl
pieaugs, panākot reiz savu maksi­mālo
iedarbību par svētību visām
tautām Nelielā Vatikāna valsts ir
reizē toftiēr arī ass, ap kuru gra-vltē
visas pasaules vēsture. Tā ir
miera citadele tagadnes straujo no­tikumu
nedrošībā, uz ko vēršas dau­dzu
cilvēku acis."
Uzrunas beigās pāvests aicināja
visu valstu pārstāvjus turpināt ko­pīgos
centienus, uzturot im nostip­rinot
jaunradušos miera un drau-dabas
garu visās zemēs un visās
ļaužu šķirās.
Romā turpina ierasties jauni svēt­ceļnieku
pulki no daudzām valstīm,
lai piedalītos Svētā gada svinībās.
460 svētceļnieki tikko ieradušies ar
kuģi Neapolē no Argentīnas, bet 650
ar speciālvilcienu no Rēgensburgas,
Pasavas un dtām Bavārijas pil­sētām,
^ ^
stu traģēdiju, masu deportfidjfim un
slepkavībām stāstīja Uetuvletis Ba«
Jorinas.
Lai gan kongresa rīkotāji bija iz*
sūtījuši ap 3000 lelūgiunu, angļi, pat
Londonas prese šim sarīkojiunam
diemžēl veltīja mazu interesi. Paŗ
kongresa norisi Informāciju sniedza
vienīgi BBC. Toties atsaucīgāki b i ji
amerikāņi. Amerikas avīžnieku ģil«
des vārdā, kas apvieno 25.000 ASV
preses ļaužu, kongresam sveicienui
nodeva Harijs Mārtiņš, apsolot pa*,
līdzību tiem žurnālistiem, kas now
nāks aiz Atlantijas okeāna. Sanāk*
smes vēlākajās dienās darba sēdēs
apsprieda avižnldcu profesionfilos
Jautājumus, apspiesto tautu poli­tisko
situāciju, intelliģento bēgļu
stāvokli un cilvēka tiesības.
0. B.
Vel 3 nedējas var ļ
iesniegt galvojumus ^
Latvian Relief Inc. prezidents BL;
lielnors paskaidrojis, ka Latvian
Relief šinīs dienās iesniedzis tālāk
9000. galvojumu. Galvojumus U
Inc. vēl pieņems un apstrādās 3 ne*
dēļas, Sis laiks tādēļ Jāizmato jau*
nu darba un dzīvokļu garantiju
meklēšanā.
Pēc oficiālās statistikas līdz l.de*
cembrim vīzas ieceļošanai ASV Jau
bija izsniegtas 127.881 DP. No i l
skaita 13.011 vīzas izsniegtas latvie*
šiem, t L vairāk nekā 10 proc. Lat­viešiem
izsniegto vīzu skaits lēnām
tuvojas DP likumā paredzētajai
proporcijai pēc kuras latvleH var
saņemt U,6 proc no visām izmiei^
tiki vīzim.-":. .. M; •
Kā turpināma
palidžiba pec IRO
darbības izbeigšanas
Bēgļu labklājības organizāciju
centrālā koordinācijas komiteja l i d *
britānijā (CCCRWO), kurā apvieno*
tas 12 tautību bēgļu palid^bas or*
ganizāčijas, iesniegusi ļoti sīki iz*
strādātu memorandu Apvienoto nā*
ciju organizācijai Saimniecības un
sociālajai padomei un IRO« Memo­randā
Izteikti daud:d priekšlikumi
par turpmākās palIdsAas iespējSm
bēgļiem pēc IRO darbības izbeigša-ni^,
uzsverot, ka šai palīdzībai un
aizsardzībai jābūt ar internacionālu
raksturu.
Galvenās memoranda domas ie­tvertas
šādos punktos:
1) Ir Jāturpina starptautiskā ak­cija,
lai nodrošinātu aizsard:ubu un
zināmu pagaidu palīdzību visu ka-,
tēgoriju bēgļiem — tiklab pašreizē­jiem,
kā nākošajiem. Sis akcijas pa­matā
liekama . revidēta vispārīga
konvencija, kas. noteiktu bēgļu sta­tūtu
un tiesības.
2) Pēc IRO misijas izbeigšanās
bēgļu jautājuma kārtošana uzdoda­ma
sevišķam starptautiskam orgā­nam,
kas nodibināms Apvienoto nā­ciju
ietvaros. UN pilnsapulcei jāie­ceļ
bēgļu augstais komisārs, precīzi
nosakot tā kompetences, kā arī pie­šķirot
tam vajadzīgos darbiniekus
un līdzekļus.
3) Augstajam komisāram jāsadar­bojas
ar īpašu padomi, kurā pārstā­vētas
attiecīgo valstu valdības im
pašu bēgļu organizācijas.
4) Lai materiāli atbalstītu vēl ne­izceļojušos
bēgļus, kā arī tos, kas
vēl tikai nākotnē atstās savas dzim­tenes,
dibināms starptautisks palī­dzības
fonds.
Memorandā tālāk precizētas vēla­mās
augstā komisāra funkcijas un
bēgļu aprūpes orgānu darbības pa­matprincipi
Starp citu norādīts, ka
būtu nepieciešams ari nākotnē patu­rēt
dažas līdzšinējās IRO instrukci­jas,
piem., speciālistu izvietošanas
nozari un starptautisko meklēšanas
biroju Arolsenā. Ievērojot specifis­kos
apstākļus Vācijā un Austrijā,
memorands ieteic t. s. grūti izvieto-jamo
DP grupu pārcelt no šīm ze­mēm
uz citām jau pirms to galīgās
izvietošanas.
Latviešu labklājības komitejas
vārdā memorandu parakstījis 0.
Rozītis. Memorandam pievienots
plašs pielikums, kurā sniegts minēto
priekšlikumu sīkāks iztirzājuma