1950-01-04-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
.1 •
Tre&dien, 1 laavfiri 1900. g. L A T V I J A • ?
(4)
Amerikātiu kapteinis nošauj trīs krievus.-
citam zog tramvajus un
nāk bada ziema
Derliniešiem
^Mflsu SaudrSanās ar.krl^viem tur-jpinājās
Jabv laiku. Es mēģināju ģe-nerāU
Gorbatovu pierunāt, lai padomju
un amerikāņu militārpoUdla
aaŗiķotu kopīgas apgaitas, bet 2u-kovs
bija devis mājienu, ka tā būtu
brfiļošanās un šo projektu noraidīja.
mcm mes nesaņēmām nekādus
paskaidrojumus. Tad kādu dienu
notika šaudīšanās, kas Gorbatovu
tomēr pārliecināja, ka krieviem būs
kaut kas jādara, lai izbeigtu asiņai-no
« zaudējumus amerikāņu sektorā.
Kādu vakaru, tumsai metoties, no
Potfidamag apakšzemes dzelzceļa sta-cija$
inums zvanīja ka 5 krievi ap-toējuši
kādu vilcienu un sistēma-mla
tuMojot kabatas visiem pasa-žtoļriem.
Sievietēm izraujot auskaru!
un roķag somiņas. Minūti vēlāk
u» turieni drāzās kapteinis Čarlzs
Lepnēti, publiskās drošības nodaļas
vadītājs manā Stabā, vecs FBI
«flentš. Ātrumā viņam sekoja tikai
v8l vieiis mūsu virsnieks. Trepēs,
kaā veda uz platformu, abi virsnieki
nejauši izšķīrās, Leoneti peronā
ieskrēja pirmais. Viņš kaut ko uz-
Idledza pieciem krievu kareivjito
kuriem pretī stāvēja vesels W s
bifltoleSu paceltām ŗokfini, „Ivani**
apgriezās un atklāja uz Leoneti ugun
i Viņš brīdinādams izšāva gaisā,
bet, kad krievu lodes turpināja birt
vfBettm kārtām, aizrāvās ab kšdas
tolannal tm uMfika dņu kā kādreiz
ukagā.; Ar četriem šāvieniem viņš
nogalināja divus krievus un ievainoja
tŗešp. Pārējie padevās.
j^arasti. ģenerāUs Gorbatovs
atf «orelž nikni protestēja. Bet tad
vlņSatziila, ka tomēr jādibina kopīgās
patruļas. Krieviem, acīm redzot,
bija diezgan. Ari viņu karavīri bija
apjēguši, ka līdzšinējie Izpriecas sirojumi
Berlīnes amerikāņu sektorā
parasti bejdzās vai nu slinjnicā vai
morgā, Tā Berlīnē naktī ielās iestā-
Jāg miers.
Miera tomēr nebija sabiedroto ko-majidantūrā.
Pagāja viens mēnesis
pēc otra, sēde aiz sēdes, un mēs netikām
ne fioU tālāk. Angļi izturējās
ļoti piesardzīgi un konservatīvi
Franči savā rīcībā i p spriešanā bieži
bija visloģiskākie. Mums nebija noteiktas
pavēles par katru cenu ar
krieviem saprasties, bet instrukcijas
no Vašingtonas skanēja, ka mums
jācenšas sadzīvot. Tāpēc mēs paši
stingri kontrolējām savu rīcību un
visumā bijām ļoti pielaidīgi un
miermīlīgi Krievi, protams, no šis
izturēšanās izsita sev kapitālu. Viņi
biji agresīvi, bezkaunīgi, un katrām
jautājumā tiem allaž bija plašs statistisks
materiāls, kas parasti bija
no zila gaisa grābts.
Kāds asprātīgs jokdaris manā
stabā šo stāvokli formulēja pavisam
ļsi: krievi ir rijīgi, angļi bailīgi,
franS iepūtigi un amerikāņiem ir
tikai viena vēlēšanās — braukt mājās.
Mazu pārmaiņu radīja cīnīšanās
ar krieviem, lai mēģinātu dabūt atpakaļ
nozagtos Berlīnes tramvajva-gonus.
Kādu dienu krievi sāka bīdīt
pārmijas pēc sava prāta un visu*
vagonus, kas iebrauca austrumu sektorā,
apķīlāja un sūtīja uz Varšavu
Un Kijevu. Par laimi ceļā ūz turieni
tramvajvagoni uz dzelzceļa platformām
ieripoja mumg piederošajā
Tempelhofa« preču stacijā, un mēs
rāvāmies četras dienas un naktis
vaiga sviedros, lai tos atkal izkrautu.
Mūžīgā instrukciju ievākšana no
paša Kremļa sākumā mums bija
daudzu pārsteigumu cēlonis. Tāpat
pastāvīgā krievu personāla maina
deva skaidru liecību, cik asi un nežēlīgi
Maskava izrīkojās ar saviem
padotajiem. Pēc tam, kad ģenerālis
Gorbatovs divās komandantūras sēdēs
nebija varējis atspēkot mūsu
iebildumus un piekāpās, viņu nomainīja
ar ģenerģlleitnantu, Smirnovu,
Tāpat pienāca kārta ai-I šim. Viņa
vietā atsūtīja ģenerāli Nazovu. Bet
viņš jau pirmajā sēdē izdarīja kļūdu,
pievienodamies amerikāņu uzskatiem,
ka Berlīnē būtu ielaižams
zināms skaits žīdu no Polijas. Ar to
pašu Nazova dienas bija skaitītas.
Atbrauca plkv. Dalada ar veselu ar-^
miju jaunu ekspertu. Tie mainījās
tik bieži, ka bija neiespējami pat
iegaumēt viņu sejas.
Sākās ziema. Berllniešu kakli kļuva
arvien tievāki un krādziņi vap-gāki
Augstākā pārtikas kartīšu kategorija
teorētiski apmēram pusei
berllniešu deva 1248 kalorijas dienā,
bet pi^aktiski vērtība bija mazāka.
Tad vienu jauku dienu Berlīnē
iemaldījās no armijas galvenā štāba
kāda pulkvedis. Saskatījis Izdilušos
berlīniešus, viņš uzrakstīja ziņojimiu
uz Vašingtonu, ka Berlīne mirst
ba(Ui. So traci vēl lielāku padarīja
angļu laikrakstu korespondenti, kas
ziņoja, ka 65 proc Berlīnes bērnu
mirs 1948. gada ziemā, un ka berll-nieši
Tīrgartenā rok paši sev kapus.
Klejs mani tūlīt izsauca pie sevis:
„Vai patiesi berlIhieSi mirst badu?"
viņš jautāja, — „Ja Jūg domājat, ģenerāļa
kungs, ka berimieši zaudē
svaru, man jāatbild — jā. Ja Jūs
prasāt, vai viņi patiešām mirst, atbilde
ir - nē." - jJCatrā ziņā 1248
kalorijas ir par maz," teica Klejs.
^Kā tas nāk, ka mēg pielaidām tik
zemas rācijas?" Man bija jāatbild,
ka viņš pats šādu vienošanos ar
krieviem bija parakstījis. Klejs protestēja.
„Bet man Zukovs teica, ka
berllnieši saņems tikpat daudz, dk
ļaudis Maskavā. Vai tad Maskavā
kāds mirst badu?" Mums iznāca garāka
skaidrošanās par melnajiem
tirgiem, papildus pārtiku uti . . .
Beigās Klejs pavēlēja berMeSiem
kaloriju skaitu palielināt vittnaz uz
1500.
(Turpinājums sekos).
Eaiviesu apevia mdevm
Jamaļā gada
1,949. u, 15. diec. Šķīrās no mums mūsu mUā
Marija Greiško
dzlm. 1898, g. 15. jūl. Rfizeknē. Apbedīta 1949. g. 20. dec. Zalc-burgas
komUnāUcapos, Austrija.
Pēc vtņas sēro: ^
virs, meitas, znots un mazmeitiņa
1949. g, 15. dec. no mums Šķirās
Marija Greiško
dzlm. 1S98.' g. 15. jtu. Rēzeknē. Apbedīta 1949. g. 20. dec, 2ale-burgas
komunālkapos, Austrijā.
Pēc vlnas sēro:
Vieglas smiltis svefiumā. EglISu ģimene un 0. A. H. Ralkovskl
iii liiliillil
I L U S T R Ē T S U T V I Ē S U ŽUBHĀLB
Iznākusi TILTS pirmā burtnioa.
ZumaiB 48 Ipp. biezs. Uelā formātā, bagātīgi
ilustifēts. Tas Ir pirmais Sāda
veida Izdevums trimdā un ietērpā un
saturā pārspēj pat Latvijas brīvvalsts
laika līdzīgus izdevumus
TILTS sniedz lasītājiem jaunākos latvle-jBu
literatūra^ oriģināldarbus un
tulkojumus.
TILTS atspoguļo latvleSu trimdinieku
dzīvi un notikumus dzimtenē.
TILTA līdzstrādnieki Ir mūsu spējīgākie
rakstnieki, mākslinieki un žurnālisti.
TILTA atsevlSlpas burtnīcas cena:
Anglija
ASV . .
Austrālijā
Brazīlijā
Dānijā .
Kanādā
Zviedrija
Vācija .
. . 2/6
, . 50 C
. . 4/-
Cr. 15.-
Kr. 3.-
. . 60 c.
Kr. ^.20
DM 2.-
TdLTA A B O N E M E N T S pieteicams katrā
grāmatu galdā v^l arī tieši izdevējam
HUGO SKRASTIŅAM,
(23) sengwarden. wmielmshaven,
Germany.
T I L T A A B O N E M E N T A P R E M I J A.
Pasūtinot T I L ' J A pirmās 3 bumT-cas,
katrs aļjonents kā apgāda
bezmaksas prēmiju saņem vienu
no Jaunā Vārda- apgādā lidz šim
- V Iznākušām daiļliteratūras grāmatām,
vērtībā līdz D M 7.-. P^c
paša izvēles,
"0 bezmaksas prēmiju apgāds Izsūtīs
abonentam tūliņ pēc abonementa maKsas
saņemšanas.
Abonementa maksu '^ar Piesūtlt ari
tleSi apgādam starptautiskajos pasta Kuponos
attiecīgā vērtībā.
' Latvijas Sv. Lut. Baznīcas
Virsvaldes
Izdevumā Iznācis
Baznīcas {(oJendōrs
1950. GADAM
Pasūtināt vairumā pie J. Berg-maņa,
(I8b) Jettingen (Schwab.),
Krankenhausstr. 224, vai pieprasīt
draudžu mācītājiem.
Cena DM 1.50. (569)
BIJ. FELLBACHAS nom. latviešu kom.
likvidācijas komisija uzaicina visas
prasības pret bij. Fellbachas latviešu
kom. pieteikt rakstiski Esllngenā,
Weilstr. 26-8, J. Matisonam līdz S. g.
10. Janvārim, (684)
Piedāvāju latviešu grāmatas, notis,
pastmarkas, pastpapirus un tautiskus
Izstrādājumus.
A. KALNĀJS,
Le Moyne Str. 2112, Chicaģo 22, ni.,
Nauda un laime,
naids un mīlestība
ir galvenie' vadniottvi
J ā ņ a J a u n s u d r a b i ņa
jaunākajā romānā
286 ipp. Ceofia DM 6.50.
Dabūjams visas nometņu
grāmatnīcās vai
T. DĀRZIŅA grāmatu apgādā,
(2la) MUnsterAvl.. Postfach 82.
(681)
Grāmatu apgādi un i z d e v ē j i
AR 1950. GADU ATVERU
gramatļyŗaldu
Riētumaustrālijas pilsētā Pērtā. Lūdzu
nākt talkā, sūtot grāmatas, pārdošanas
noteikumus un ziņojot norēķināšanās
kārtibu.
ĒRIKS MEIJA,
256, St. George's Terrace. Perth,
W. — Australia. (691)
U. S. A. (690)
Iznācis vecākais, visizplatītākais
IfitviskaJs kalendārs — Ed. Alaina
TĒVIJAS KALENDĀRS
1950o gadam
valrākkrāsalnfi Iespiedumā» maksā
tikai
Bez tam:
V Bērtiņa, Mājas cepumi . . 3 .
V.* Bērtiņa, Praktiskā virtuve . . .
Tā pati, gliti iesieta
Plašākais l^tv. dziesmu krājums
pie Dzintara Jūras
Ed. Alainis, Nomodā un sapnī
15. janvārī Iznāks
Agr. Arnolda A s a ra
Praktiska_
lauksaimniecība
Apm. 200 Ipp. Cena DM 8.—.
Saturā: Augu barošanās un sastāvs.
Augsne. Augsnes mēslošana.
Sēklas. Augu kultūras lauk*
saimniecībā. Mājkustoņu ēdināšana.
L. RUMAKA APGĀDS,
Wūrzburg,
Central DP Camp. (673)
Jau 8 gadus mēs klīstam sveSua un
nezināmus ceļus, Joprolām nezii^a viens
otram Jautājot, kad beigalea latviešu
tautai 8l8 šaubu, neziņas un pazemoju*
mu pilnais laiksT Kad beidzot pienāks
Ilgi gaidītais bridis, kad v a r ^m aut
savas noguruSis kijss ceļam ui tUo,
bet katram latvietim tik tuvo un mI|o
Baltijas Jūras i^^krastt, ui baltajiem
dzimtenes dievnamiem, kur vēi iodien
galda mūsu tēvi un mātes, vin im sievas,
tbrāll un māsas un pat mūsu bērni
un bērnu bērni?
Sls laika qi>ifdis p r i ^ mūžības !r
nieks, bet skaitliski n ^ ^ . visss pasaules
vējos izkUedetai un Uelikā dalft
nežēlīgai tirannijai un tās icnicibai pakļautai
latviešu tautas nākotnei Sie gadi
var kļūt bīstami Uktenl^^.
Paldies Dlevara. 51 stāvokļa traģismu
šeit Vficija esošā tautas dala ir sa^ai-dgi
paredzi iipratusi un tfipēe aizvadītajos
gados savu vadītāju skubināti un
dzīles īstenības mudināti esam darfjņSi
visu, lai uzturētu gartgi un fiziski možu
im Q>ralgu trimdinieku garu un miesu,
sagatavojot tos nopietnai dzīves dņal
turpmākās trimdas gaitās.
SaJl kopīgā darba ail aktīvi sportistu
saime un fizli^is audzināšanas
darbiniek roku rokfi ar mūsu trimdas
presi ir darījuši ļoti daudz mūsu Jaunatnes
fizisko un garīgo spēku uzturēšanai
vajadzīgā sprieguma. Par ŠI
darba paŠaliUedzIbu, uzupurēšanos un
lielajiem panākumiem mēs varam pārliecināties
šodien ar patieaa p r i ^ un
gandarijmnu pa|ķirstot un lasot aizvadīto
gadu nodzeltējušos trimdas presea
izdevumus. Tā ir daļa no Lat^^as slavenās
sporta vēstures un slavas dziesma
mūsu Jaunatnei trimdā. Par to lai šodien
visai aktīvo sportistu saimei un
vporUi daiDlnieklem vissUtfikals un latviskākais
paldies.
SI veiktā darba un panākumu atslēga
ir lielā vienprātība tm satidba sportistu
un sporta darmnleku starp! un latviešu
sportista pareizā sporta ētikas in>ratne,
nopietnā pieeja Izvēlētam mērķim im
savas zemes un tautas nacionāli karoga
demSana un mīlēšana. Katru sportiskas
cīņas un uzvaras augstākais gandarījums
aktīvam clnltfijam ir bijis tas,
ka mazās, verdzībā smakušās latviešu
tautas pārstāvis — latvietis ir varējis
parftdlt sevi piriku per citiem. Sai^an»
baltsarkanis krāsas ir mudinijušas un
vedušas šo JaunticU vai Jatmavu pie iiz-varas.
Latvijas karogs un Latvijas virds
tam cīņas karstumi ir bijis acu priekšā.
Tāpēc Šodien varam būt pirliednātl, ka
latvidu sportisti būs tie pirmie, kai a^
sauksies aicinājumam no zemes pie Baltijas
Jūras tad, kad tur brīvi un netraucēti
atkal plīvos ŠU dņas. btivibas un
neatkarības simbols.
Tagad mūsu trimdas dilvi aidea
Jauns posms, Jauns laikmet3. Mēs arvien
Uelikā skaitā atstijam Eiropas icrastui
un nav vairs tālu t i diena, kad šajā
krasti būs cKUlkual maziki trimdinieku
daļa* Latviju valoda šodien Jau tfkan
visos pasaules kontinentos. Mēs lasim
un zinām, ka latviešu I sportisti Jau
startē un dnfis it visur tiir, kur skan šī
valoda un latviski dziesma. Pie smaga
un grūta eksistences darba tie atrod
laiku un vietu savu iemīļoto g<u turpināšanai.
Un jau šodien ar lepnumu
sirdīs mēs lasim, ka tur t i l i Cllē, Jaunzēlandē,
AustrfiliJi. Kanadfi tids un
tāds latvietis vai latviete ir guvis uzvaru,
ir iertndojiee starp redzamika-ijiem,
ir vietējii sp<mi»ttt liirt^
,'runit * par maz iMsIstam» Latviju«.
ir guyi3 sev līdz >r to, Latvijas nikot^
nel dtaugif'^ šibi^dh^. šienii
sasniegumiem latviešu sportisti nav, tik
daudz domājuši par sevi, bet gan to
mērķis ir bijis pakalpot savai dzimtenei,
savai tautai, savam karogam.
Latviešu sportisti, \m sporta darbinieki
tālajās zemēs un salāst Sis lai ir
tas mērķis un uzdevums, kiira d ^ mēs
šodien dzīvojam. T i ir latviešu sportistu
saimes sūtība trimdā, par kuras izpildīšanu
mēs kādreiz būsim spiesti atbildēt
tiem tautas brāļiem un sporta laukumu
biedriem, kas uz mums un mūsu
darbiem tic un cer! Ja Vācijā dzīvojot
esam varējuši pilnam liieplldlt savu
sporta zināšanu pūru ,tad tagad dažādos
kontinentos strādājot un dzīvojot mums
Ir un būs dažādas Iespējas vērot un
piesavināties to labāko no labākā. Nepiemirstat
to visu uzņemt sevī, Jo reiz
tomēr pienāks tā diena, kad viss redzētais
ūn pozitīvi iegūtais būs jānodod
kā svēts mantojums brīvās tēvzemes
sporta Jaunatnei. Tāpēc jaunajā trimdas
posmā ieejot mēs nedrikstam turēt rokas
klēpī. Mums visiem vienoti un
mērķtiecīgi jāturpina tas darbs, ko esam
izvēlējušies savam vārdam sportista Jēdzienu
pievienojot.
Lai šos uzdevumus godam veiktu, Ir
^vajadzīga ari apzinīga un pārdomāta vadība
un informatīvs centrs vai blrois.
Ar to nebūtu teikts, ka au šodien vls5
pasaulē Izkliedētiem latviešu sportistiem
būtu atļauts startēt vai n e s t a r t ēt
tikai ar šādas vadības atļauju un piekrišanu.
Tas būtu absurds un lielākā
aplamība. Nēl Seit vajadzīga tieši pašu
aktīvo sportistu Iniciatīva un Ikreizēja
stāvokļa Izpratne un piemērošanās vietējiem
apstākļiem. Ar Šo apzinīgo un
pārdomāto vadību būtu domāta vecāko
sportistu vai sporta darbinieku iniciatīva
vai vadība uz vietām, lai latviešu
sportistu gaitas svešumā neapsīktu un
-tlkfu fiksētas un ierakstītas latviešu
sporta trimdas laika vēsturi, fiiem pienākumiem
un uzdevumiem pleddvojušu
un sagatavotu darbinieku mums nt»
trūkst Vidjas apstākUem radīti LaV
viešu Sporta un Flziskis AudsinUanas
Padome pie LCK, pamatojottes ua sa-vim
instrukeUim fiziski un praktiski
šos uzdevumus veikt nav spējīga. Jo demokrātisku
vdēšanu e ^ i radītais tU
sastivB pa asļai Jau llUIdis llds ar pi»
rējo sportistu salmi. Mums tuviki nākotnē
ir Jirada ar visu plaši pasauli
izklldinito sportistu un sporta darbi»
nieku aktīvu ndzdaibibu un atbalstu
Jauns LSFAP darbu turplnitijs institūts,
kas darbotos ciešā saduu^ un koni
s k a ar mūsu vadošām trimdas orgāni*
zācljim LCK un LNP, nevis lai no
kida noteikta punkta ar rīkojumiem un
instrukcijām mēģinātu „vadlf* visas pa»
saules latviešu oiortlstus, btt laJŠaJi
centri sai^ūstu visas Unas par sportli-tiem,
viņu gaitim un sasaiegumiam ka
sporta laukumi, t i personīgi dzīvi,, tidi
rodot kaut ko līdzīgu ziņu vai materiiltt
savikšanas centram, resp. sporta dzīvei-arcblvam.
8lm orgānam vai pendnim
ki LCK institūtam varētu uzlikt par
pienikumu ari netiešu sporta dzīves
piivinišanu, informējot iespiju fobelii
par latviešu sportistu NBarbu un sasniegumiem
visus sporta vīidibas centrus un
kopas dažādā vietās.
Visi minētie ieroslnijumi ir v i l di»>
kutējami un pirdomijami, l>et^ strauji
emigrācija prasa ŠI Jautijuma drizu at»
risināšanu, tipie Anglijas^ Eviedrijis^
DinUas, AustrilUas uc. zemju latviešu
sporta dzīves vadošie institūti m dar»
binleki ar šo tiek aldniti nikt ar kon^
krātiem priekšlikumiem, lai latviešu
trimdas sporta interesēs mūsu daibs tau»
tas un tēvzemas labi varētu vtidotisa
tik pat sdtoilgl un saiAumoti un tiMI
pat sajūsma un vianpriitībi, k i jļirm^
Jos trimdas gados Vicijt.
Uz to mani labikie novilijumi visai
latviešu sportistu saimei plašaji pauuli.
A, Ctlns
LCK sporta vaditijs trlmA
Ka gaidiU-Bih^
ham uzvara
Decembra belgis Ubeki rilinijis Ilgi
galditis ilnilciņsi pasaules VMCAs or»
ganizētaji angļu Joslas nometņu mtistif*
ribi.. Tiešām labi noorganizēto sarīko»
Jumu ar uzrunu aticlāja 628. mllltirls
pārvaldes komandieris ģen. . Vllsons«
Sportisti viņam pateicis ar rozēm, stan*
dartlņu un piemiņas nozīmi. Tad s i k it
sacensības. ,
Basketbola vidus grupu usvaritija
Verdenas piecnieks līdzvērtīgi c&)i plt*
veica dienvidu grupas pirstivl Ungenu
42-89 (20-U). Visu pieņamtsis utvarM
favorits libekas Mēsanei nomttnt at»
taisnoja skatitiju ceribu un, nodemon^
strējot noteikti piriko spēles veidu,
viegu pārspēja Verdenu 11-47 (tMlD
un Lingenu 46-91 ^24-17). LIbektešu
krisim uzvaru izcīnīja šidi spilitidlt
Berkolds. Hlldebtants. Zundt, Šiliņi.
Orosbergs, Avotiņš un Paukštnsi Var»
denas sasUvi redzijim blJ. braunšval^
giešus Lukstlņu, O p i ^ un Priediti, ku»
ŗlem labi pieskaņojis Uitis, Undt un
Mancs. Lingenu pārslivija igauņi.
VoMboli.neiaradis vidus grupas us«
vaiitija - Getingsnas Vitras nometn<
tiiab Hītilipēlēs t>ielaida X vietM iegU^
vējus verd«niēiusv Art volejboli WiM^,^
piekrita zicm^u grupas npicīpjiani re- Srezentantiem — lībekietlem. Pie tam«
ad Verdena Jau bija likusies tiba*
kas (S-*15, 15-6, 7-15) un X4nfenai
{VM3k, 14-^16. 9-15) priekšii^ llbAlešis
sae«rulbai ar Ungenas igaimlsm blJa
Jāizšķir Jofilas meistarsešnieks. Oaidltia
tfvis cīņas vieti rutinētikie Ub^cas
volejbolisti izdnlja negaidīti iespaidīgu
11^, 18-5 uzvaru. Vecaji un atkal
Jaunajā melstarvlenībi darbojis filei*
cers. Avotiņš, Sisenis. Bērziņš, DtintinK
Bertcolds un Llnde. Panikun» kaldini*
šani ievērojama nozīme piekrita fak^
tam, ka Sleicers atkal spēlēja piri as
Btjautigo cēlēju Avotiņu, kā ari teicama
trešā gremdētāja - Dzintara iegūšana.
Drauddbas sacensībā libeka revanšējii
Ndštates tirenlņu centira paplldlhitaiil
vienībai par nesen piedzīvoto uudēju^
mu, uzvarot šoreiz lō-S, 15—18.
Uzvarētāji saņēma Jaukas ceļojdiis
balvas, bet visu 8 pirmo vietu izdnītiju
vienību dalībnieki tiešim vērtigis balvas
— basketbola kedas un kamzoļus.
Līdz ar to lielikais pēdēji laiki sporta
sarīkojums angļu okupētajā Vicijas
daļā bija beidzies. Liekas, ka nu aUcal
iestāsies klusums. Jo maz ticams, ka paātrinātā
izceļošana vēl pieļaus plašāka
mēroga sarīkojumus. Nav ari vairs litas
Intereses par sporta dzīves notikumiem*
Ja agrāk Libekas Mēzenes nometnes
sporta nams nespēja visus skattUJus
uzņemt, tad pēdējā lalkU „uztiOīgo'*
skaits palicis pavisam , mazs. Spilgts
apliecinājums tam ari fakts, ka sarīkojumā
pat uz mirkli neparādījis Mēzenes
nometnes komandants, lai gan tieši
viņa vīri izcīnīja skaistu dubulnjzvaru...
Panākumu gan prata ^TOdlnit UbekiS
latviešu VMCAs vadība, lai gan šo^reiz
sportisti būtībā nei^SrstivēJa VMCAi
krāsas. Jā, mainās laiki un likteņi f
AUrlds VlBēsls
STEroZAMI!
DM
1.50
2.80
4. —
5. -
2.50
1.50
Tā pati angļu valodā 1.50
Tā pati vācu valodā 1.50
M. Tvens, Toma Soera piedzīvojumi 0.50
Ed. Alainis, Klusās skaņas . . . * 0.20
j. jaunsudrabiņš. Jaunsaimnieks
velns * ; . ' t ; ' * ' «L.
DAž. . S_St treinindbbeekrsg, s. MHēn^e^sss^ *n'*o*r^ie^t!ē.j.i»s; .' Yl
Voltērs, Kandids
(684) JAUNS V5RDA apgāds
lliiiliillDi
4.50
Dž. HUtons. Ardievu. Mister Cīps 3.50
Pieprasiet:
ED. ALAINIM,
(13b) DlUingen/Donau. Postfach 8.
Izsūtu pēcmaksā arī atsevišķus eks.
Atkalpārdevējiem parasta atlaide
Meklēju vecāku, kārtīgu sievieti
— vienlniecl, kurai nav iespējas Izceļot
un kas vēlētos braukt līdzi uz Austrāliju
kā ģimenes plederigā vm būt maniem
2 bērniem (5 g. v. zēnam un 1 g.
v. meitenītei) vecmāmiņas vietā un vadīt
saimniecību. Piedāvājumus adresēt
vai pieteikties personīgi Latvijas redakcijā
Esllngenā, ^reite ielā 6--5. L Llep-sala,
(686)
La! Izceļotu — meklēju savam 4. g. v.
puisītim sirdī un prātā Izglītotu māmiņu.
Tautietes (ari ar 1 bērnu) līdz 32
,g. V., rakstot, pievienojiet biogr. u. fo-togr.,
ko katrā gad. sūtīs atpakaļ. Esmu
38 g. V., ar nep. augstskolas izglītību.
Ofertes ar Nr. 673. (678)
' • • • t ' '' " "'
Uzaicinu pieteikties ndz 185Š. g. 15.
februārim personas, kas banda manto*
šanas tiesības uz š. g. 19. oktobri mirušā
E d u a r d a V ī t o l a (dzlm. 1909. g.
29. 12. Aiviekstes pagastā) atstāto mantu.
A. B r e n ķ i s,
Bocholtas nometne» latviešu grupas
pārstāvliļ
(21a) BocholtAVestt
689)
Latvju grāmata meklē sakarus
ar kokgriezējiem, gleznotajiem, tautisko piemiņas lietu, tautas tērpu, ģerboņu,
standartiņu, medaljonu, prievi^šu, Jostu, rotas lietu utt. gatavotājiem.
Piedāvājumos, vēlams ar paraugiem, lūdzu norādīt veidus, daudzumus
un cenas, kā ari vēlamo norēķināšanos utt
LATVJU GRĀMATA piedāvājas pārņemt likvidējamo nometņu grāmatnīcas.
Lūdzu rakstīt: ED. DOBEUS, 503, 2nd Street N. W. Waverley,
Iowa, U. S. A. f (W5)
LatvieUs AuitrillUi»
83 gadus vecs. dzīvo un stridi mazi
rūpniecības pllsēti Sidnejas tuvumi,
labs darbs un peļņs, meklē mīļu mei*
tenl, kurai ceļojums uz Austrāliju būtu
ari ceļojums uz laulības ostu, vēstulei
ar foto šī laikraksta kantori ar Kr. 680.
• (880)
E. EOLISA kungu, kas ar vēstuli re»
dakcijal bija lūdzis Izziņu, lūdzu paziņot
savu adresi, jo tā gājusi zudumi.
(687)
ANGLIJAS BALTIEŠU
UZMANĪBAI
Lielāka maSInu fabrika
AngUjas vidienē (the Mldlands) vllas
Informāciju par sekojošiem baltiešu
amatniekiem,
labiem aroda pratējiem: revolvervirpa*
tājiem, frēzēajiem ,borizontālurbēJlem,
urbējiem, virpotājiem. sUpēajiem un
aizzīmētājiem.
Ieinteresētos lūdz uzdot pasts adresi,
vārdu, uzvārdu, vecumu, tautību, kur
un cik ilgi strādājis savā arodā (sīkas
ziņas) un kādā darbā un kur atrodas
tagad.
Ja fabrikai izdosies saņemt aUauJu KVW
nodarbināšanai, tad nav Šaubu, ka ceļš
ps^vērsles ari citiem arodiem, kādēļ m-dzu
rakstīt ari pērējiem.
W. Wache, 88, Upper VllUen Str.,
Wolverhampton., England (977)
i-li
1-
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 4, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-01-04 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500104 |
Description
| Title | 1950-01-04-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
.1 •
Tre&dien, 1 laavfiri 1900. g. L A T V I J A • ?
(4)
Amerikātiu kapteinis nošauj trīs krievus.-
citam zog tramvajus un
nāk bada ziema
Derliniešiem
^Mflsu SaudrSanās ar.krl^viem tur-jpinājās
Jabv laiku. Es mēģināju ģe-nerāU
Gorbatovu pierunāt, lai padomju
un amerikāņu militārpoUdla
aaŗiķotu kopīgas apgaitas, bet 2u-kovs
bija devis mājienu, ka tā būtu
brfiļošanās un šo projektu noraidīja.
mcm mes nesaņēmām nekādus
paskaidrojumus. Tad kādu dienu
notika šaudīšanās, kas Gorbatovu
tomēr pārliecināja, ka krieviem būs
kaut kas jādara, lai izbeigtu asiņai-no
« zaudējumus amerikāņu sektorā.
Kādu vakaru, tumsai metoties, no
Potfidamag apakšzemes dzelzceļa sta-cija$
inums zvanīja ka 5 krievi ap-toējuši
kādu vilcienu un sistēma-mla
tuMojot kabatas visiem pasa-žtoļriem.
Sievietēm izraujot auskaru!
un roķag somiņas. Minūti vēlāk
u» turieni drāzās kapteinis Čarlzs
Lepnēti, publiskās drošības nodaļas
vadītājs manā Stabā, vecs FBI
«flentš. Ātrumā viņam sekoja tikai
v8l vieiis mūsu virsnieks. Trepēs,
kaā veda uz platformu, abi virsnieki
nejauši izšķīrās, Leoneti peronā
ieskrēja pirmais. Viņš kaut ko uz-
Idledza pieciem krievu kareivjito
kuriem pretī stāvēja vesels W s
bifltoleSu paceltām ŗokfini, „Ivani**
apgriezās un atklāja uz Leoneti ugun
i Viņš brīdinādams izšāva gaisā,
bet, kad krievu lodes turpināja birt
vfBettm kārtām, aizrāvās ab kšdas
tolannal tm uMfika dņu kā kādreiz
ukagā.; Ar četriem šāvieniem viņš
nogalināja divus krievus un ievainoja
tŗešp. Pārējie padevās.
j^arasti. ģenerāUs Gorbatovs
atf «orelž nikni protestēja. Bet tad
vlņSatziila, ka tomēr jādibina kopīgās
patruļas. Krieviem, acīm redzot,
bija diezgan. Ari viņu karavīri bija
apjēguši, ka līdzšinējie Izpriecas sirojumi
Berlīnes amerikāņu sektorā
parasti bejdzās vai nu slinjnicā vai
morgā, Tā Berlīnē naktī ielās iestā-
Jāg miers.
Miera tomēr nebija sabiedroto ko-majidantūrā.
Pagāja viens mēnesis
pēc otra, sēde aiz sēdes, un mēs netikām
ne fioU tālāk. Angļi izturējās
ļoti piesardzīgi un konservatīvi
Franči savā rīcībā i p spriešanā bieži
bija visloģiskākie. Mums nebija noteiktas
pavēles par katru cenu ar
krieviem saprasties, bet instrukcijas
no Vašingtonas skanēja, ka mums
jācenšas sadzīvot. Tāpēc mēs paši
stingri kontrolējām savu rīcību un
visumā bijām ļoti pielaidīgi un
miermīlīgi Krievi, protams, no šis
izturēšanās izsita sev kapitālu. Viņi
biji agresīvi, bezkaunīgi, un katrām
jautājumā tiem allaž bija plašs statistisks
materiāls, kas parasti bija
no zila gaisa grābts.
Kāds asprātīgs jokdaris manā
stabā šo stāvokli formulēja pavisam
ļsi: krievi ir rijīgi, angļi bailīgi,
franS iepūtigi un amerikāņiem ir
tikai viena vēlēšanās — braukt mājās.
Mazu pārmaiņu radīja cīnīšanās
ar krieviem, lai mēģinātu dabūt atpakaļ
nozagtos Berlīnes tramvajva-gonus.
Kādu dienu krievi sāka bīdīt
pārmijas pēc sava prāta un visu*
vagonus, kas iebrauca austrumu sektorā,
apķīlāja un sūtīja uz Varšavu
Un Kijevu. Par laimi ceļā ūz turieni
tramvajvagoni uz dzelzceļa platformām
ieripoja mumg piederošajā
Tempelhofa« preču stacijā, un mēs
rāvāmies četras dienas un naktis
vaiga sviedros, lai tos atkal izkrautu.
Mūžīgā instrukciju ievākšana no
paša Kremļa sākumā mums bija
daudzu pārsteigumu cēlonis. Tāpat
pastāvīgā krievu personāla maina
deva skaidru liecību, cik asi un nežēlīgi
Maskava izrīkojās ar saviem
padotajiem. Pēc tam, kad ģenerālis
Gorbatovs divās komandantūras sēdēs
nebija varējis atspēkot mūsu
iebildumus un piekāpās, viņu nomainīja
ar ģenerģlleitnantu, Smirnovu,
Tāpat pienāca kārta ai-I šim. Viņa
vietā atsūtīja ģenerāli Nazovu. Bet
viņš jau pirmajā sēdē izdarīja kļūdu,
pievienodamies amerikāņu uzskatiem,
ka Berlīnē būtu ielaižams
zināms skaits žīdu no Polijas. Ar to
pašu Nazova dienas bija skaitītas.
Atbrauca plkv. Dalada ar veselu ar-^
miju jaunu ekspertu. Tie mainījās
tik bieži, ka bija neiespējami pat
iegaumēt viņu sejas.
Sākās ziema. Berllniešu kakli kļuva
arvien tievāki un krādziņi vap-gāki
Augstākā pārtikas kartīšu kategorija
teorētiski apmēram pusei
berllniešu deva 1248 kalorijas dienā,
bet pi^aktiski vērtība bija mazāka.
Tad vienu jauku dienu Berlīnē
iemaldījās no armijas galvenā štāba
kāda pulkvedis. Saskatījis Izdilušos
berlīniešus, viņš uzrakstīja ziņojimiu
uz Vašingtonu, ka Berlīne mirst
ba(Ui. So traci vēl lielāku padarīja
angļu laikrakstu korespondenti, kas
ziņoja, ka 65 proc Berlīnes bērnu
mirs 1948. gada ziemā, un ka berll-nieši
Tīrgartenā rok paši sev kapus.
Klejs mani tūlīt izsauca pie sevis:
„Vai patiesi berlIhieSi mirst badu?"
viņš jautāja, — „Ja Jūg domājat, ģenerāļa
kungs, ka berimieši zaudē
svaru, man jāatbild — jā. Ja Jūs
prasāt, vai viņi patiešām mirst, atbilde
ir - nē." - jJCatrā ziņā 1248
kalorijas ir par maz," teica Klejs.
^Kā tas nāk, ka mēg pielaidām tik
zemas rācijas?" Man bija jāatbild,
ka viņš pats šādu vienošanos ar
krieviem bija parakstījis. Klejs protestēja.
„Bet man Zukovs teica, ka
berllnieši saņems tikpat daudz, dk
ļaudis Maskavā. Vai tad Maskavā
kāds mirst badu?" Mums iznāca garāka
skaidrošanās par melnajiem
tirgiem, papildus pārtiku uti . . .
Beigās Klejs pavēlēja berMeSiem
kaloriju skaitu palielināt vittnaz uz
1500.
(Turpinājums sekos).
Eaiviesu apevia mdevm
Jamaļā gada
1,949. u, 15. diec. Šķīrās no mums mūsu mUā
Marija Greiško
dzlm. 1898, g. 15. jūl. Rfizeknē. Apbedīta 1949. g. 20. dec. Zalc-burgas
komUnāUcapos, Austrija.
Pēc vtņas sēro: ^
virs, meitas, znots un mazmeitiņa
1949. g, 15. dec. no mums Šķirās
Marija Greiško
dzlm. 1S98.' g. 15. jtu. Rēzeknē. Apbedīta 1949. g. 20. dec, 2ale-burgas
komunālkapos, Austrijā.
Pēc vlnas sēro:
Vieglas smiltis svefiumā. EglISu ģimene un 0. A. H. Ralkovskl
iii liiliillil
I L U S T R Ē T S U T V I Ē S U ŽUBHĀLB
Iznākusi TILTS pirmā burtnioa.
ZumaiB 48 Ipp. biezs. Uelā formātā, bagātīgi
ilustifēts. Tas Ir pirmais Sāda
veida Izdevums trimdā un ietērpā un
saturā pārspēj pat Latvijas brīvvalsts
laika līdzīgus izdevumus
TILTS sniedz lasītājiem jaunākos latvle-jBu
literatūra^ oriģināldarbus un
tulkojumus.
TILTS atspoguļo latvleSu trimdinieku
dzīvi un notikumus dzimtenē.
TILTA līdzstrādnieki Ir mūsu spējīgākie
rakstnieki, mākslinieki un žurnālisti.
TILTA atsevlSlpas burtnīcas cena:
Anglija
ASV . .
Austrālijā
Brazīlijā
Dānijā .
Kanādā
Zviedrija
Vācija .
. . 2/6
, . 50 C
. . 4/-
Cr. 15.-
Kr. 3.-
. . 60 c.
Kr. ^.20
DM 2.-
TdLTA A B O N E M E N T S pieteicams katrā
grāmatu galdā v^l arī tieši izdevējam
HUGO SKRASTIŅAM,
(23) sengwarden. wmielmshaven,
Germany.
T I L T A A B O N E M E N T A P R E M I J A.
Pasūtinot T I L ' J A pirmās 3 bumT-cas,
katrs aļjonents kā apgāda
bezmaksas prēmiju saņem vienu
no Jaunā Vārda- apgādā lidz šim
- V Iznākušām daiļliteratūras grāmatām,
vērtībā līdz D M 7.-. P^c
paša izvēles,
"0 bezmaksas prēmiju apgāds Izsūtīs
abonentam tūliņ pēc abonementa maKsas
saņemšanas.
Abonementa maksu '^ar Piesūtlt ari
tleSi apgādam starptautiskajos pasta Kuponos
attiecīgā vērtībā.
' Latvijas Sv. Lut. Baznīcas
Virsvaldes
Izdevumā Iznācis
Baznīcas {(oJendōrs
1950. GADAM
Pasūtināt vairumā pie J. Berg-maņa,
(I8b) Jettingen (Schwab.),
Krankenhausstr. 224, vai pieprasīt
draudžu mācītājiem.
Cena DM 1.50. (569)
BIJ. FELLBACHAS nom. latviešu kom.
likvidācijas komisija uzaicina visas
prasības pret bij. Fellbachas latviešu
kom. pieteikt rakstiski Esllngenā,
Weilstr. 26-8, J. Matisonam līdz S. g.
10. Janvārim, (684)
Piedāvāju latviešu grāmatas, notis,
pastmarkas, pastpapirus un tautiskus
Izstrādājumus.
A. KALNĀJS,
Le Moyne Str. 2112, Chicaģo 22, ni.,
Nauda un laime,
naids un mīlestība
ir galvenie' vadniottvi
J ā ņ a J a u n s u d r a b i ņa
jaunākajā romānā
286 ipp. Ceofia DM 6.50.
Dabūjams visas nometņu
grāmatnīcās vai
T. DĀRZIŅA grāmatu apgādā,
(2la) MUnsterAvl.. Postfach 82.
(681)
Grāmatu apgādi un i z d e v ē j i
AR 1950. GADU ATVERU
gramatļyŗaldu
Riētumaustrālijas pilsētā Pērtā. Lūdzu
nākt talkā, sūtot grāmatas, pārdošanas
noteikumus un ziņojot norēķināšanās
kārtibu.
ĒRIKS MEIJA,
256, St. George's Terrace. Perth,
W. — Australia. (691)
U. S. A. (690)
Iznācis vecākais, visizplatītākais
IfitviskaJs kalendārs — Ed. Alaina
TĒVIJAS KALENDĀRS
1950o gadam
valrākkrāsalnfi Iespiedumā» maksā
tikai
Bez tam:
V Bērtiņa, Mājas cepumi . . 3 .
V.* Bērtiņa, Praktiskā virtuve . . .
Tā pati, gliti iesieta
Plašākais l^tv. dziesmu krājums
pie Dzintara Jūras
Ed. Alainis, Nomodā un sapnī
15. janvārī Iznāks
Agr. Arnolda A s a ra
Praktiska_
lauksaimniecība
Apm. 200 Ipp. Cena DM 8.—.
Saturā: Augu barošanās un sastāvs.
Augsne. Augsnes mēslošana.
Sēklas. Augu kultūras lauk*
saimniecībā. Mājkustoņu ēdināšana.
L. RUMAKA APGĀDS,
Wūrzburg,
Central DP Camp. (673)
Jau 8 gadus mēs klīstam sveSua un
nezināmus ceļus, Joprolām nezii^a viens
otram Jautājot, kad beigalea latviešu
tautai 8l8 šaubu, neziņas un pazemoju*
mu pilnais laiksT Kad beidzot pienāks
Ilgi gaidītais bridis, kad v a r ^m aut
savas noguruSis kijss ceļam ui tUo,
bet katram latvietim tik tuvo un mI|o
Baltijas Jūras i^^krastt, ui baltajiem
dzimtenes dievnamiem, kur vēi iodien
galda mūsu tēvi un mātes, vin im sievas,
tbrāll un māsas un pat mūsu bērni
un bērnu bērni?
Sls laika qi>ifdis p r i ^ mūžības !r
nieks, bet skaitliski n ^ ^ . visss pasaules
vējos izkUedetai un Uelikā dalft
nežēlīgai tirannijai un tās icnicibai pakļautai
latviešu tautas nākotnei Sie gadi
var kļūt bīstami Uktenl^^.
Paldies Dlevara. 51 stāvokļa traģismu
šeit Vficija esošā tautas dala ir sa^ai-dgi
paredzi iipratusi un tfipēe aizvadītajos
gados savu vadītāju skubināti un
dzīles īstenības mudināti esam darfjņSi
visu, lai uzturētu gartgi un fiziski možu
im Q>ralgu trimdinieku garu un miesu,
sagatavojot tos nopietnai dzīves dņal
turpmākās trimdas gaitās.
SaJl kopīgā darba ail aktīvi sportistu
saime un fizli^is audzināšanas
darbiniek roku rokfi ar mūsu trimdas
presi ir darījuši ļoti daudz mūsu Jaunatnes
fizisko un garīgo spēku uzturēšanai
vajadzīgā sprieguma. Par ŠI
darba paŠaliUedzIbu, uzupurēšanos un
lielajiem panākumiem mēs varam pārliecināties
šodien ar patieaa p r i ^ un
gandarijmnu pa|ķirstot un lasot aizvadīto
gadu nodzeltējušos trimdas presea
izdevumus. Tā ir daļa no Lat^^as slavenās
sporta vēstures un slavas dziesma
mūsu Jaunatnei trimdā. Par to lai šodien
visai aktīvo sportistu saimei un
vporUi daiDlnieklem vissUtfikals un latviskākais
paldies.
SI veiktā darba un panākumu atslēga
ir lielā vienprātība tm satidba sportistu
un sporta darmnleku starp! un latviešu
sportista pareizā sporta ētikas in>ratne,
nopietnā pieeja Izvēlētam mērķim im
savas zemes un tautas nacionāli karoga
demSana un mīlēšana. Katru sportiskas
cīņas un uzvaras augstākais gandarījums
aktīvam clnltfijam ir bijis tas,
ka mazās, verdzībā smakušās latviešu
tautas pārstāvis — latvietis ir varējis
parftdlt sevi piriku per citiem. Sai^an»
baltsarkanis krāsas ir mudinijušas un
vedušas šo JaunticU vai Jatmavu pie iiz-varas.
Latvijas karogs un Latvijas virds
tam cīņas karstumi ir bijis acu priekšā.
Tāpēc Šodien varam būt pirliednātl, ka
latvidu sportisti būs tie pirmie, kai a^
sauksies aicinājumam no zemes pie Baltijas
Jūras tad, kad tur brīvi un netraucēti
atkal plīvos ŠU dņas. btivibas un
neatkarības simbols.
Tagad mūsu trimdas dilvi aidea
Jauns posms, Jauns laikmet3. Mēs arvien
Uelikā skaitā atstijam Eiropas icrastui
un nav vairs tālu t i diena, kad šajā
krasti būs cKUlkual maziki trimdinieku
daļa* Latviju valoda šodien Jau tfkan
visos pasaules kontinentos. Mēs lasim
un zinām, ka latviešu I sportisti Jau
startē un dnfis it visur tiir, kur skan šī
valoda un latviski dziesma. Pie smaga
un grūta eksistences darba tie atrod
laiku un vietu savu iemīļoto g<u turpināšanai.
Un jau šodien ar lepnumu
sirdīs mēs lasim, ka tur t i l i Cllē, Jaunzēlandē,
AustrfiliJi. Kanadfi tids un
tāds latvietis vai latviete ir guvis uzvaru,
ir iertndojiee starp redzamika-ijiem,
ir vietējii sp |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-01-04-07
