Bavarijas Latviesu vestnesis, March 12, 1949

              ASV izmēģina
jāturas ieročus
UŪDOTXJU BSDŅAS N O N A I -
IIONA. K O NESPĒJ CAURURBT
N O TUVUMA IZŠAUTA L O DE
PāiallSi diplomātiskai un poli­tiskai
rosībai, kas veido civilizētās
pasaules aizsardzības valni pret
austrumu ekspansiju, ASV neatlai­dīgi
turpina uzlabot un papildināt
savu ieroSu kvalitāti Jaunākos ASV
ieročus Aberdinas izmēģinājumu \m
latijlaukos Merilendas tuvumā pār­bauda
vairāki tūkstoSi vMeSu un
sieviešu 3000 dvHo technlķu uzrau-dsdbā.
Zinātnifii^ci un ieroCu tic^perti
pašreiz izmēģina kādu jaunu aiu^
minija un\ magnēdja savienojumu
106 mm l i ^ a b a h i lafetēm. Paredz,
ka, io loti vieglo materiālu lieto­jot,
visa Uelgabala svars samazinā-siesf
par 700 kilogramiem, un tā
novietošanai bds vajadzīgs daudz
mazāks* laukums nekā līdz Shn, bez
tam āricārtigi atvieglosies I ! Ieroča
trans^rts UdmaSInās. Izmēģināju­mi
vēl turpinās. Atrisinājumam tu­vojas
jaunas, tikai 3,5 smagas auto­mātiskas
Šautenes konstruēSana, bet
pārsteidzošus jaunumus aola moto­ru
bftve tankiem.
Tanku ieroču attīstība pēc kara
beigām apsīkusi Tā, piemēram,
jatmais triecienu tanks Patt<m 46,
kas pagatavots jau vairākos simtos,
patiesībā ir tikai tanku tipa
Pershing 26 jauns uzIc4)ots !2de^
•vums, no kura iepriekšējais atšķi­ras
tikai ar jaunu Continental mo­toru;
uzlaboti ari pārnesumi. Kaut
gan jaunais Patton 46 spēj viegli
un ātri pagriezties pats ap savu asi,
tas vēl joprojām apbruņots ar vecu
veco 90 milimetru lielgabalu, arī
bruņas palikuSas tās paSas. Toties
milzu soļi uz priekSu sperti lidotāju
un triecienvienibu bruņu izgatavo-āanā.
Tā saukto vesti, kas nodroSi-na
pret zenltartilerljas šāviņu
šķembām, izdevies pagatavot no
oti plāna alumīnija tm vairākām
sārtām nailona. Kā zināms, nailons
ir sintētiska šķiedru viela, no kuras
ASV pagatavc^a netikai dāmu ie­mīļotās,
brinumplānās zeķes, bet
armijas vajadzībām ari kritširmjus,
mēteļus, un tedmikā — automobiļu Sederumus un pat zobratus. Sis
dedras raksturīga īpašība ir iz-dls
elastīgums un tieksme sarau-des.
Mēģinājumi pierādījusi, ka no
lažu metru atstatuma izšauta 0,45
kalibra lode nespēj šādi pagatavo­tām
bruņām izuri>ties cauri — tā
testrēg elastīgajās nailona kārtās.
Modernajās ballstlkas laboratori­jas
Aberdinā kopS ļoti neilga lailca
sāk izlietot kādu pilnīgi jaunu
aparātu, k ^ lauij sīki izsekot V2
šāviņa gaitai. Tā sauktajos vēja tu­neļos,
kuros šos mēģinājumus pa­rasti
Izdara, pāibaudltais šāviņa
ātrums Izrādījies četrkārt lielāks
ņax: skaņas ātrumiļ. ST
^LATVUA, lais. g. VL msm
1
a u s t r u m u VĀCIJAS JAUNKOMŪNISTI UN
JAUNNAClSn
kļūst arvien komplicētākas
POUTISES CEAOSS UN SAIMNIECISKS SAJUEUBIS NO ^flNAS
UDZ INDONĒZIJAI
Nanleil Tālal«c^ austrumos aug
augumā un met asiņainas nedrošī­bas
gaismu uz vienu' zemesbdes
pusL Visa pasaule aizturētu elpu
seko notikumiem Ķīnā; tai pašā
laikā pilsoņu karš Burmā legājiB
visnopietnākajā Ifazē; stāvoklis I n -
donēdjā im Indoķīnā neliecina par
miera tuvošanos: SLāiaā no jauna
izsludināts aplenlimma stāvoklis; In­dijā
un Pakistānā, kas vēl nav t i ­kušas
galā ar savstarpēUem str!^
diem, arviei plaliāk izvēršas komu­nistu
propaganda, bet Malajā, kur
angU izdna tetu ieroču karu ar ko­munistiem,
pēdējos mēnešos nav b i ­jušas
manāmas nekādas nomierinā­šanās
pazīmes.
Visi šie nemieri i r samērā jauna
cēluma, bet dziļāllcais iemesls, kādēļ
ar tiem nevar tikt galā, ir mūžvecā
Āzijas prol]»lēma «-pārāk daudz cil­vēku
un pārāk maz pārtikas. Visas
tagadējās valdības Āzijā ir antiko-mūnistiskas;
un kmnOnisti dara
visu, lai pārliecinātu tautas, ka
postā vainīgi n(^is apstākļi, bet
valdības. i
Āzijas valstīs, kas pastliprinātā
kārtā vēlas pašas tikt galā ar savām
problēmām, priekš mēneša sapulcē­jās
Jaundēlijas konferencē, lūkojot
atrast izeju no grūtā stāvokļa I n ­donēzijā.
Nevar noliegt, ka 70 mil­jonu
tautai ir tiesības uz paSnoteik-
Sanos, bet, no otr&s jau vai-
Glatavojoties patstāvīgai pditiskai
dzi^/ei, sakarā ar Vācijas satversmes
tapi§anu un iespējamās vācu valdī­bas
organizēšanu, vācu politiskās
partijās Berlīnē un rietumos sācies
zar<)šanās un dalīšanas periods.
, Ķā pirmā simptomātikā parādn)a
bardzīb^j kascitos aostāklos lik- minama vācu komunistu opozīcijas
tos parspHeta. Pašlak 3000 Indijas tapšana. Opozicionāri deklarēluši.
komunistu atrodas cietumā. Nevlensļka vācu komunistu partija (KPD)
n^ddzas tos/ tiesāt Bet, kā jau ļ rietumos un padonvju satelīts (SED)
teikts, Pakistāna un Indija paSlailsausttruroos nee?ot nekas cita kā
]x laimīgākas starp Āzijas valstīm. Mairksa mācības prostitūcija. Jaunas
Pārejās valstis, pēc „New Ybrk T i - opozicionāru grupas priekš^lā
mes" kopsavikuma, stāvoldis ir stājies kādreizējās vācu saricano
ļ frontes cīnītāju apvienības prieVS-Komūnistu
uzvara Ķīnā sagrozi-ļnieli:s 41 g. v. Kārlis Heincs Solcs.
jusi apstaklus visā pārējā ĀzljS. ļ Pariti ja savu profframmu ietvērusi
Daudzu valstu vadītāji, kas domSjsi, | astoņos punktos. Tā solās aizstāvēt
kaļ komunisti nopietnā cīņā nekad ļ sociālistiski demokrātisku valsts ie-nevarētu
uzvarēt, tagad klu\aišl do-ļkārin, un esot pārliecināta, ka so-mlgi.
Citas valstis ar bažām galda, | dālllsms panākams parlamentāra
ka komunisti pārakalos visu Ķīnuļcelē, atsakoties no strādhieku dik-lldz
pat tās dienvidu robelfim, lalļtātūras Sodāliams tad kļūšot par
tad gāztos pāri citām zemēim. Tai īstenību, kad tautas vabrākums to
paši laikā komunisti pārējās zemēin vēlēšoties. Sadarbošanās koalīcijā
pēc uzvarām Ķīnā guvuši jauniiļ^r partijām vēlama tikai tad
drosmi un sparu. Visās Dienvidaus- ļ ia no tās profitētu darba ļauiu In-trumāzijas
valstīs ķīniešu ieceļo- tereises. Brīvo vācu komunistu par-tājl
jau sen atzīti par b!stamu ele<»|^Ja vēlas saglabā^ savu nacionālo
mentu — noteiktu „plekto kolonnu**, neatkarību un „vienlbas partlial"
ĶlnlfeSu izceļotāji pēc vecām tradi«|SED' opozldonāri pārmet kalpošanu
cijām arvien atspoguļojuši savaii Kremlim. Nesen notikušai SSD
dzimtenes polītiskos notdkumus arlļ^^ni^f^ncei opozldonāri aizsūtīja
tālās zemēs, kur tie anmetuštes. Ta- h^^iframmu. kurā aldnāja bijušos
gad sagaida, ka ķīniešu eksportētais ļ di^^i?^ nekavējoties iestāties par
komunisms melnās nostlprinātieiiJ ^^^^^^es blokādes atcelšanu, kon-visās
Āzijas valstīs. | centirācljas nometņu likvidēšanu
Burmā komunisti apvienojušies ar noraidīt
karēņu cilti, kas prasa se/neatka-h^^'J^-^dse» robežo. Bez tam
rīgu valsti. Tas radījis lielas bažas '^VJ?^^'"^^^^^ prasa nekavējoUes
.anos, oex, no otras puses, ^au vai- f ^ pārējā Āzijā, kurai nepiecie- h^^^
iegūšana Āzijā "«būt neiet rt^uro-^ ^S o š S T f r kaWem^k^^T^^^^ ^C Politiskā aktivitāte jaušama ari
ka ar miera un kārtības nailbinaša- ^J^ok^^ Tiatevoi£ JleS S S P^^^*^» «P^"^' Visā Vādjā noti-rios
Visa Āzijas valstu vfeture pa- P»^ ^^^^^^ vācu apvienības ,J)eutsche
tiesība nav nekas clte kā intrigas S 2 ^ n S ^ ^ ^ sapulcS. Jaunā
un cīņas starp paSu fiziātu valdne-P^"*^' ^^^5» protams, uz «om- jedztvināt ak-kiem
un v7dit grMtajiem. I^e- »ra/?omQ,!LY.^^^^^^
mot IndUu un PeJdatanu. kas paS- *T x. " « o " » ^ * " atbalstu ie- ^ , „ j , . ^ļJ^t savle-laik^
ir vienīgie «aUākie" plankumi ^P^^AZimtih^^^^ „vSTapS.
nunSaja Adjas politiskajā «i^vā, J^J^aJ*?^^^^^^ U"'' diblnātsn Ir Jaunfis paaudzes
^ citur turpiras apmēram J^J'^ii.f «ta ^ ^^^^^^^^ mekl« Jaunus"
. T .3.1 . i»x Burmas risa ražotsU(^m ks niTmif ^ l ^ ' * ^ Ietilpst ari laba tiesa pre-
Ari Indija un Pakistāna savas ne- f^%^^^^^ ^^L^^" h^s darbinieku. Dail laikraksti Vā-atkarības
plrmaā laikā atsāka vec-T^ ^ raktuvju rūpniecībai. Ievadi- anvienību dēvē nar Strasera f a -
veco Āzijas polītik^ tradidju 7 l^:rmTlai%S^^
ciņu savā staroā Bet lagad. P^c S™»^^^^^^^^ Straseram pašam
vedina nesaprašanās laika, abas T^zas, Kas svarīgas visai Adjal. vācijā liegta politiskā darbība. No
valstis beidzot šķiet tuvojamies lai- Indoķīnā, kur jau trīs gadus tur- citas puses norāda, ka Vācu apvie-mīgām
kaimiņu attieksmēm. Toties Pufia^ ciļ;ia starp franču koloniju ka- nībaJi pirmsākumi meklējami 1948.
arvien baigāk ceļ galvu iekšējais le- raspe«u un vletnamieSu neatlcarlbas g B<!rlinē radušos jaunsodālistu un
naidnieks — komunisti, kuru sa- aizstāvjiem, franči gatavojas iecelt
biedrotais it mūžvecais Indijas bads. bijušo Anamas valstiņas valdnieku
Pakistāna šai ziņā k samērā labā- Bao Daju par titulāru apvilenotāsi*-^ 1 1 • 1 #1 I*»* • •
kā stāvokli ndcā tās kaimiņš. Ko^lj^^"^^^^ K S s t f ^ V f ^ ^ ^ ^ ^ iiotiek clegviclu uzpudīšana gaisa
jauno liberāldemokrātu aprindl& VS
citi jauno apvienību salīdzina ar de
GoUa tautas apvienība kas pārstāv
autoritāro idedoģiju. Vācu apvienl*
bas galvenajā valdē starp dtu ie­velēts
arī barons Ham Staufenber'»s.
1944. g. 20. jūUja atentāta rīkotāja
<»r§fa Staufenberga brālēns. Dibini,
šanas sanulcē piedalījusies arī kāda
bijušo SS virsnieku delegācija, kas
nrasliusi «aizstāvēt Vādjas vabti
un vācu karavīru godu". (
l^kLturlga parādība tr vācu JH»
bā spārna partijas" (Deutsdbe
Re<*tspartei) darbībai. Šī partija paš,
valdību vēlēšanās daios apriņķ<3i
an«ļu joslā ieāvusi absolūtu vairi»
kumu- Volfsburgas apriņķi no l |
kandidātiem 8 bijuši nadonālsodl-llstL
Viņu līderis Knērings pat esot
bijis augtāks SA vadītijs, kas Mc
ma puča laikā gan izslēgts no par«.
tijas. Baidīdamies tieši aizkārt/fa»
dus, bijušie nacionālsociālisti fasiin.
rlnājuSl nekaunīgu propagandu
pret ārzemniekiem un DP, aicinot
..atjaunot vācu tautā prūšu garu un
atbrīvot zemi no ārzemju salaSņlm^
Līdzās šīm reakdonārajām aprin*
dām.pēdējā laikā vācu presi ^
min tā dēvēto liberālo Nauhelmai
grupu (Nauheimer Kreis). Tās gai!»*
gals vadītājs ir. 49 g. vecais vēs^m
profesora Vlrd)urgas unlveraltltl
Ulrlchs Noaks. Ori^ā pulcējas pa*
zīstan:d politiķi, saimnieciski dwrbU
nieki, zinātnieki un mSkslinlekl
Kauheimas Kerkhofa institūta prot
Hansa Sefera dzīvoklī notidcot gru­pas
sanāksmes.. Nauheimleši iz»
strādājuši Vād}as. neitralitātes līgu­ma
projektu, ko nodos atklātībai iz»
tirzāšanai. Uzmetums paredz Vādja
atzīt par neitrālu valsti, kas nedrīkst
saistīties reģionālos, nedz starptau»
tiskos blokos. Līguma projekts no»
saka, ka Vācijai n^v karasoāca. ne
bruņošanās rūnnlecības. Gadu p§c lī­guma
parakstīšanas vlsSm okupāci­jas
varām Vācija jāatstlj. Sai labi
Iecerētai programmai gan nestijas
pre<tlm skarba īstenība. Labi nodo»
ml nevar grozīt notikumu attīstību,
un pēdējā Ir tāda, ka bez austrumu'
un rietumu politisko pretišķību IzlU
dzināšanas nav gaidāma Vādjis
stāvokļa galīga nokārtošana.
Vienalga, jaunas vai vecas parti-jas,
tās visas bezspēcWas lieli nez!»
namā priekšā, ko dēv» par Padom»
ju Savienības imperiālismu.
P. A
mūnistt daudzmaz stingrāk nostipri „ _ _
nājušies tikai biezi ^P^^votajā Ben- «^^^^^^^ ūnija. Bao Dajs at- UgcAIS BRITU PAŅĒBIIENS, KAS VAR RADtT lEVEROlAMAS PJUU
galē un apgabalos, kas robežojas ar teicās no troņa, kad nodibinājās ta- ^ , »
Burmu. Indijā komunisti cenšas no- Ua<^S)a Vietnamas valdība, kas ar MAIŅAS A V I A C UA
stiprināties lielajos rūpniecības M^an^lem kap. Viņa atgriešanās esot
centros. Indijas valdība tos apkaro pieņjamama Indoķīnas katoļic^m un Amierlkāņu bumbveža ,ļjU(ky
rojallstlem, bet kreisie elemcmti ir Lady' * lidojums ap pasauli bez no-katēgoriski
pretī un pareģo, ka stā-U^anās 94 stundās un 1 minūtē le-
T n ī f T M A 7TI'^ I voklis Indoķīnā nevis uzlabosies, bet Ies clllvēces attīstības vēsturē tāpat
I ^ U ^ I V l l^mLšLl I pasliktināsies. kā brāļu Raitu pirmais lidojums ar
Indonēzijā holandiešiem jārēķinās f^^^»»** «P^^^^^^ļ^J^
ar visai nelabvSīgu miiitāru situā- pāri Atlantlkm B-SO tipa
VOnlfl si/t arvien augstāk, „Nu Irļdtu skatieniem nemaz ndtautrēja8.ļ^ļw..^ ^ augošu starptautisloi11?^^^^ LJiZ
TfiSTULB JjkTVUAT NO K A 0 A S T A L A S JtSRAS
Jau 8 baUes," paatfista italu Jūr- Uelā miltiiece 8was medības tomēr, 8Pte<J^^^^ Prasa Izlīgt ar 'ndo- P^"?*"' i^^^
trieks. Viņam laikam taisnība, jo jādoma,»pirtraukuai tikai pagaidām. hS^eSe?»- Visas pazīmes liecina. k a ^ J ttktd ļjļ^,™: ^e^^^^
modSnlk mazie papes trauciņi. Kad celsies - tad lai poļi, i&raiņi Pretestība holandietēm Javi SsIlel^^SoM km. B « MS-
„Tas Ir briesmīgi," saka mūsu un dienvidslāvi saturas. ^ Sumatrā arvien pastiprinās, un ka
tvidkoņa „Miss" - blondā Igauņu Vienīgi UetuvieuTkm Četri bftr- P^dēJā holandieSu ..poUdjas a k d j a " f e ^ , /^^^^^ j«
kumto nnalnlem b r u n S i e m ^ ni, slefa un slevksmāte. Šūpojasksdlstesbumer^^^
kas reiz, no Igaunijas uz Skotiju viņš Izmēģina dažādu dzērienu sa« ^'aļnoianaiesi piekāpsies, tad r , pprfiH«« inme iTrt tad
puiši par 102 kg9mago{e(Wetl,ku-| Mans draugs Frlds atkal pastā-1 . — « . «. I degvielu tanki ar 4 t avlādjas ben­zīna*
No šiem ,4idoSaJtem degvielu
A _i, - * , .tankiem" jaunā pasaules rekorda
AmOTikaņu Joslu oftrdlen atstāja īpaāni^sce paplldmāja savus izsīkušos
ŗas viripS uz pusi vieglāks un pus- vigl murmina: «Joki mazil" Jā, ar fpatriacijas komisiļ
otras pēdas īsāks. TaCu lēdijas ar jūras slimību jdcu nav. Gribu pa-trīs
centimetri plato zelta gre- raudzīties, kā klājas manai laulā- . ^ ^ ^
dzenu, kas rotāts vēl astoņiem bril- tajai draudzenei. Vēroju, ka pārāki arī pēdējā i padomju repatrlldJM ļ uļ^to^i^
jantiem, Sodt brokastis vairs nav. lielas dzīvības zīmes saskatīt Vairs komisija, kas darbojās Ansbadiā. • '
Neatnāk ari pusdienās. Guļot kajītē nevar. Tad viņa paver vienu a d un Pēc turienes militārās pār\'aldes Kā tas īsti notika? Vispirms jāzi-
\m valdot: „Nekad vairs uz Austrā-ļ lūdzas: „Es zinu, tu mani traucē direktora Reslera informādjas, ģ e - p » , ka lidmašīnu uzpildīšana gaisā
iyu!*« tādēļ, lai es nomirtu un tu pēc tam n^rālis Klejs uzaicināja Šo komisiju nav nekas jauns. To jau kopš 12 ga-
«Gailis" ar savu «vistiņu" ari ne- dabūtu tos 7 dolārus ko, uz kuģa atstāt amerikāņu joslu priekš divi Niiem lieto jaunu pasaules rekor-dzied.
Sia ukraiņu pārītis bija mūži- kāpjot, mums kaitram izsniedza. At- nedēlāni. Aizbraukšana notlkuJrt bez U^^^'^Sdīšanas gadījumos, kad hd-gi
jautrs. Tikko no rīta piecēlās, abi došu viņus tāpat, tikai ļauj man at-1 Jebkādiem sarežģījumiem, jo i5oreiz tnašina paliek bez nolaišanās gaisā
tūlīt dzledSkla uft tāpat aizgāja ari palikt no pusdienām,** Un es aizeju: krievi bija izšķīrušies rīkojimjam valrScias nedēļas. Lielākie spedā-gulēt.
Pārējie viņus tādēļ iesauca kādēļ gan traucēt ziedojumu vākša- paklausīt un neatkārtoja savu Misti, kas Izstrādāja ^o uzpildīšanas
par „gaili** un „vistiņu*\ ļ nu Neptūnam, kad vējš un jūra v i - Fraifik^urtes kollēgu nesdicmīgo paņSmlenu līdz pēdējiem sīkumiem
Kritušo i r daudz. Latviešu jaun- ņam rīko lielus svētkus? ,,l>lokādes laušanu". Kopš darbības attīstīja speciālas ierīces, nav
kundze, varbūt ar! kundze, kuras ļ Kādā Jūrā uz „Wooster Victory** sākšanas 1940. oktobri Ansbadias vis amierikāņl. bet gan angļi.
klāja, februāri. komisija ļ repatriējusi uz Padoaģu Lielā slepenībā 1947. gadā angļi
A r n o l d s S m i t s ISavienību 5600 DP. Iizdarīja pavisam 11 tāllidojumus ar
tērpu grezno Piebalgfi vai Ilūkstē
šauta salkanā lapsa, pazudusi bez
vēsts. Tas ļoti neierasti, jo viņa pa­rasti
mēdz būt visur. Daž&du tautī­bu
pielūdzējus tā maina katru die­nu,
un kad tiem krīt ap kaklu, no
„Kapitāltetiskajā Ielenkumā"
Bermontu latvieši
esot ^pārpratuši"
Zalcburgā jau kopš 1945. gada
dzīvo bēdīgi slavenais Latvijas „le-kaŗotājs*^
Bermonts-Avālovs. Viņš
atradis mitekli kādā viesnīcā Uncas
Idā. Vakaros Bermonts redzams
Zalcburgas restorānos un kafejnīcās.
Austrijā viņš ieradies no Dienvid­slāvijas,
kur savā laikā bijis nodar­bināts
karaļa Pētera galmi Zalc­burgā
Bermonts satides arī ar mū­su
tautiešiem, kuriem izteldes, ka
latvieši vļņu esot «pārpratuši", Paš-reii
Bermonts r^^cstot savas atml-
VIŅl TOMĒR NEIZTURĒJA. Nikodēma Naga līmējumi
Mosklto" un „Lankaster*' bunAve-žlem
no Bermuda salām uz Londonu
un no turienes uz Montreālu Kanš*
dā. Visi lidojumi notika bez starp»
gadījumiem. Izrādījās, ka tankošani
gaisā var notikt neatkarīgi no laiki
apstākUem, pat spēcīgas vētras deg*
vielu pārņemšanu netraucē.
Lielākās grūtības sagādāja elek*
tribas lādiņi, kas sakrājas uz katrai
bdmašīnas ķemeņa, lidojot cauri
dažādi ionizētlem gaisa slāņleni Re­zultātā,
pārsviežot šļūteni benzīna
pārpildīšanai, šķīda dektrlskfii
dzirksteles, kas viegli varēja radīt
benzīna eksploziju.
Tāpēc tagad abas lldmaSInai
vispirms nolaiž viena otrai tievu ķi­beli,
ko uzķer ar izlaistu dipu. Abu
mašīnu metalliskās virsmas tiek sa­vienotas
un elektrības lidini izlīdzi»
nās. Tad ar 8o pašu kSbell pārvelk
pāri vienu vai divas viegla mate­riāla
caurules. Jaunākā laikā tās ga­tavo
no nailona pinuma, līdzīgi
ugunsdzēsēju šļūtenēm. Visu laiku
abas lidmašīnas atrodas nepSrtrauk^
tos radio sakaros un pat sliktas re­dzamības
gadījumos pēc instrument
tiem var precīzi regulēt vienādu §t-rumu
un piepaturēt stingri noteiktos
augstumus. Ja komanda icstrādšju-sles,
šlūtenes pievienošana otrai ma­šīnai
ilgst tikai 5 minūtes. Kad tas
noticis, degviela no au^S^ļSs lidma­šīnas
plūst apakšējās tankos. 10000
litru benzīna pārtecina 19 minūtēs.
TankoSanai gaisa ir lldas priekš­rocības.
Lidmašīna, k i m pilna kra­va
un degvielu tanki, nevar tik
viegli pacelties un tai vajadzīgi loU
gari skrejceļi. Bez tam lidmaMna
gaisā var uzņemt daudz vairāk deg­vielas
nekā uz zemes, jo pilna
ātrumā gaisā tSs celtspēja
ievērojami lielāka; nekā paceļoties
no zemes. Bez tam tankoSana gaJS»
ar! lētāka nekā aerodromā, kur
katra nolaišanās saistīta ar nodevu
maksāšanu,
•t
Liekas, ka degvielu uzoemSn,na
gaLsā drīzumā k]Gs par likumu y i -
sām turbolidmašlnām. kuru benz'ma
patēriņš lielāks nekā parastajam.
Ari civilai aviācijai taakožana gaiisa
nozimē lielu atvieglinājumu, ja vien
lielās naftas sabiedrības drizumš Ne­kārtos
jaunā veida ,.tankkuģus", pi^
kuriem lidotājs varēs „piestāl" ;iaisa,
lai papildinātu savus izsīkušos deg­vielu
un eļļas krājumus.
— ests.
baumaSi
'laiki
visi
j ļ SrtA4a kao fMenassīvkaaiv a -I
^ M ī d t e raia jau kopš oli
JļStflfKlpazm'MN goakdsaamf oIrMfa«^ ^
ļTfflKaBSda, kaslrUelffl
ABbttjM kopi rai
J'S 12.8 mlHardu doU
&tolpašSl8Mleplri
kriimrmndrlT tikpat a«
pa Vira to laiku mk85ta
•Binsfl cena - 35 dpl.
M. mr-m. 8. Mo li
j,W»mu dS ASV zeltu tepi
liift>t Jau 1W7. ?, bMkm
•$0kio\, v4rt»bi Mdrini
ļiļnioiiBS, kaoidilos tm
0 i0iti vairSk zelta, na
IļĀltDEl pasaulē ražots - dt
irikifinitlno arvien vairlk f
šM dttt valstu zelta fondisi
BiiASVlldiSlnvblļa vienlļ
vM\i 7eme pasaulē, tļ
••• un nav ari :ta?ad' nel
„ na tdta ra2o§anag izdsvi
Ikisfiloti a u ^ TSi^ēcotrS .
laika 8viT!gSka*S sali,
- konferencē Dembartoļ
TSSII zelta cenu noteica
'luruncl, Bet 8. g. 4. m
toiļzlnoia, ka Padoi.,
'88 m satelītvalstu a*entl
^ «tarmleku starpniecību .1
malta par 42-45 dol. par ut
a«wMamerikas zemēg mal
«MJ dol Titoat u*auc(
» M|a Dlenvldafrlkas ūnllas •
* ministra Havenm Paztņļ
Šveices mSklerld
' ^«tet Ilustrēto
'chnera broiūi
Australlla
11.1. *^ .
^S^-:-' :'• -1}: . - -