Bavarijas Latviesu vestnesis, March 12, 1949

              P aģenti
iešu bēgļļi
LATVUA, 1949. g. 12. marta
/r/d Bārdu
s
I l o n a L e i m a ne J f t h i s Rlldzējs
BONA
-'«^'braucienu m KtmsA
ja. .noskaidrojusi, ka vtel^*
kuģa, nedz kādu garantu %
:|Jumu nolūks.' Uekas ļl?'
m^uz Kanādu" pletelkišM^^
l i e t o t u uz. krievu k uC
yledri]as dotos nevis ffi^'»
- p i l i n u virzienā. S ū r v f c ^
• ļtedomju^ Sūtniecības
nodaļas šefs Simsons Z * " *
calpojumlem piedāvāii.^^?
tu Tartu unversitsts
Kā skurblgs apīnis,
Kas stīgām maigsti žņaudzis,
Ap manu sirdi viss
Tu apliecies un audzis
Un saknēm turi c i e t . ..
Vai Ādams tu — es Ieva? —
Sen tuvība Sī šķiet
Mums piešķirta no Dieva,
Chronikā
Ir gan joku virs tas Tancis — do­mā
Boņs, pamanījis savu lielo drau­gu
nākam pnr dārza tiltiņu: vi.^š
\ lenmēr prot runāt un darit kaut ko
tādu, ko neprot neviens cits. Tagad
pat viņš netur vis cepuri galvā, bet
nes kreisalā Yokā
un ar labās pirk­stiem
sit knipi pa
cepures nagu tā,
ka tur knaukšķ,
it kā zirņi dan-m
A-anu un ver&Uātē ^^^^
i ^ a Zviedrijā izpaudusŽT?
^ a m i p i r m s ^ g a d a tvarstoļ^
a padomju, kuģa nobēgušo ?r
^^ttll DDeezzlljjuu UUmmnnoovvuu,, ppēlc tt am"!:
BCPķu^ziņas^ ^^^^
togadigus t | a m zēnus, unļ^t
JPadpmJu ^utniec!ba a k h Q!
8ļl:S^S4ā3ml tiklab a f 2 d , w I p l f ^m dzērieni^ Mi
>|a un to
. iS paUkuSo IgauSifi
JjJ^m uzskatiem, kā arī £
•ortnSclļi. par Zviedrtjjaf
S^bKB; S a l nolūkā Sūrvii ffi
jles ,gūl paziiairos zviedru i kS
Istti..,aprindās, cenšoties tiein!^
laksat restorānos. Cik vērolaiS
fliŗy?ņ bijis padomju dienesti S
- un bolževiku
Miru posmā darbolies So5
M c M . i t , kā palīdzills p S
uņu .bēgļus t;iz. Zviedriju. M .
tiza Sūrv^ noskaidrS
Idu j»l«dinā1umu igauņu laikmsil
^edJPijS:; ,JK:as var pārdot ĻeņiM
'^etr^?** Krievi sapratuši, h i
iJĒrņ^tn^s** i r domāta krievu naui
n Uzdevuši Sūrvēli Izpgtīt, vai k
Sildu nemeklš kāiam nelegalau
teicienam uz okupēto īga*
ffltvēU tomēr rīkojies tik nemfe
'1^, k a tnodinājis aizdomas un
ay panācis.
iĶIdas 2 M igauņu stu
tedribas internā ņopraMaiil
9^,1. ,viņ5 atzinies, ka U2tu!«li
i5ik$lrus at ķj^ splegoSasI
av atzinies: viņš iikai maldln^l
levus ar iT^omatām riņim, li
r i t u gaināties ar saviem Iģaunlil
alIfcuSijiem piederīgiem. Savuiin»
eļlU vidū ZfT^edrlj'ā SūivgU m
i l kS bijis Izolēts uii saprailSļh
gri vai .vSlu viņa darbība atkiSsh
i ' t i e sa SŌrvēli sodīi var IzraidiSam
# Zvle4rtjas,-vii^'am: lalkM' itili
tliitģi doties uz Padomju Igauniju
eiipl^āms tomēr, belgls nori
il^tvjU Vārds", ka a r i krievi nei*
Sltes ņemt pretim Survell, )o ti 4t.
!tU, ka Viņš Zviedrijā spiegojis ^
" iļu uzdevumā.
II
13. martā priekš 30 gadiem mira Saskaņā ar to pašu romantisma teo-dzejnieks
Fricis Bārda. Kad dažus riju Bārdas dzejā iztbrzātl mūžīgie
gadus pēc tam tika sagatavots izdo- jautājimīl par cilvēka dzīves būtību
šanai viņa otrs dzejoļu krājiuns un jēgu, dzīvi pirms dzimšanas un
Dziesmas un lūgšanas Dzīvības ko- pēc nāves, par mūžību Dievu uh
kam, tā ieskaņai izraudzīja pantu: dievišķību, par labā un'ļaunā cīņu
„Es nereāls esmu un gribu tāds dvēselē, par universā^ dzīvības
būt — man smalkāk un dziļāk viss resp Dzīvības koka nošaušanu, par
svērts. Par jums tikai pasmiešos mīlestību un nāvL Ifie v i s i ' tādi
kādreiz varbūt, lai dusmotos — ne- jautājumi, uz ko prātam grūti atbil-esat
vērts." — Tie i r rūgti vārdi, dēt. Bet — „man smalkāk un dziļāk
varbūt paši rūgtākie ko šis dzej- viss svērts": Bārda apzinīgi izvēlas
nieks teicis, bet tie der kā zīmīga poētisko tēlu valodu, kas gan nedod
pašatzīšanās pa- sava personību un tiešas atbildes, bet kas rada nojau-savas
dzejas esenciālajām pazīmān, tas par to, ko nevar pakļaut prātam
un tie der arī kā atbilde daudziem, un loģikai. Sīs poētiskās nojautas
kas mūsdienu jukli cenšas noliegt i r Fricim Bārdām ir galvenais, un tieši ļ Brīvmākslinieks Edvīns Krūmiņš ļ cotu uz pannas.
Bārdu, i r viņa d z ^ - tātad radusies metaforu pārbagāti- šinīs dienās atskatijājs uz latviešu Boņs steidzīgi
Gluži labi saprotams, ka Friča ba xm krāsu simbolika viņa dzejā, dziesmai nokalpotiem 20 gadiem, 15. košļā mutē pa-
Bārdas dzeja nevar patikt visiem, paj ko tā tik daudz kritizēta un t o - ļ Krūmiņš kopš 1947. g. strādā kādā ļ ņemto burkāna,
Var runāt par to, k a viņa dzejiskās mēr nenokritizējarria vēl tagad iz- Londonas, slimnīcā. Anglijā viņš gabalu un cenšas
radīšanas metodes dažā ziņā devušas platās masās kā latviešu lirikas vis- ikoncertējis daudzos hosteļos. Iespēt-ļ to norīt, cik vien
epšaubāmus rezultātus. Bet mēs sa- vairāk iecienītā daļa. īpašu atsau* jams, ka E. Krūmiņš drīzumā dzie-ļ ātri Iespējams, jo
*clbu pret to vienmēr parādījusi sap- dā^ Anglijas radiofona. ļzina, ka ar Tanci
ņotāja jaunatne, kas tāpat tic savam Baletdejotājs Indriļds lipkovskls tūlīt būs jārunā,
sapnim ar visu būtību, kam dvēsele ļ saistīts par solistu Nlmbergas opcj-ļ Pazaudēt ēšanas
krūtīs vēl nav kļuvusi par baigu Uā. Baletmeistara O. Lēmaņa grupā dēl kādu mirkli
niironi. . ļ turpmāk viņa vietā dejos. Reinis ļ būtu daudz nelā-
Būdams vienaldzīgs pret revolūci-j Jēkabsons. I gāk nekā nezināt
onāru centieniem gadsimta sakumā,! Vijolnieks Kārlis Vestens šo sezo-Uos pātarus, ko
pirmā pasaules kara laikā arī Fricis rlu spēlē sviedru simfoniskajā or- vecā māte māca ik
Bārda kļuva sava laika cilvēkj. V i - ķestri Norčēpingā. 20. februārī viņš rītus un atvaicā
ņa dzejoļi, kas veltīti tautas bēdām, pirmo reizi uzstājās par solistu, ia;- ik vakarus, jo tās
strēlniekiem \m bēgļiem, ieņem re- ļ pelnoties ļoti atzinīipas atsauksme» ļ lietas, ko māca
dzamu vietu mūsu š! žanra lirikā, ļ presē. j Tancis, ir daudz
tie nav zaudējuši savu aktualitāti Prol. V. Stots Ņujorkā nodibl- svarīgākas — viņš
pat tagad. Bārdas Sauciens tālē vēl nājis balss izglītošanas augstsjkolu, bieži vien izskaid-arvlen
i r viens no visvairāk dekla-ļpar mācības spēkiem saistot vairā- ro kā un kas jā-mētajiem
dzejoļiem latviešu sarīko-ļkiis izcilus amerikāņu mūzikas pro-1 dara. lai uz pie­jumes.
Viss tas no jauna liecina, fesorus.
Novele
„Ei, Taiici, tu trakais !*« Bet arī tas
nav vis par svilpošanu. Te pēkšņi
Boņam rodas kāda cita doma: ja nu
viņa pret Tanci tāda laba, tad var­būt
pret viņu tā pati Malvīne nav
nekāda sieviete? Varbūt viņas visas
trīs ir sievietes
tikai pret mani?
Tp nu Boņs uz
vietas Tanclm grib
noprasīt.
„Saki tu man,
Tanci, kā labam
draugam: vai pret
tevi viņas visas
trīs ir sieviete,
vai nav?"
Boņs stāv abām
kājām stingri at­spēries
smiltīs un
skatās Tancim
acīs. Viņi i r ap­stājušies
pagalma
vārtu pašā priek­šā.
„KuSr viņam
uzsauc Tancis un
pamet skatu Uz
vārtu pusi
Boņs redz, ka
Tanča acis ^eSas
arvien platākas un
tas Boņam nepa«
tik. Vai te Tan«
člm būtu ko brī­nēties,
ja viņš v l -
ianla KlidzSifi
clem augtu kārtl-cik
šaursirdīgi noliegt Bārdas tuvu-1 Korbijas pilsētā Anglijā 18. f e V ļ g a vīriešu galva. Un Boņam kār-ļsu tā zina, kā pats teicis?
mu latviešiem un latvl^cumam. ļruārī mūzikas amatieru sacensībā tiga vīrieša galva i r ļoti, ļoti va-ļ Tancis parauj Bpņu pl^pleca un
Kad Bārda mira, Latvija t^pat ļ vijoles ^ l ē pļlimo godalgu ieguvis ļjadzīga ļsaka:
kā tagad atradās boļševiku vai^ā. latvietis Arvīds Purvs. ,^orthāmp- Labi nesakosttlls burkāns steidzīgi „Paleslm atpakaļ, pastāstīšu."
Vedot viņa miesas uz dzimtenes tonshire Bvening Telegraph*^ recen-laiziet savu ceļu t^ Vbjd abi paiet atpakaļ. Tancis ar-kapsētu,
zem vainaga lapām rūpigiļzijā vēl atzīmēts, ka saceņĢībāsļBoņam asaras saskrien acīs, bet viņšļ vien vēl atskatās uz vāJ^tiem.
vajadzēja paslēpt sarkanbaltsaika- piedalījies latviešu vijolnieks A. smaida un sauc jau pa gabalu: | ,JNu. tad izstāsti arī," atgādina
nās krāsas. Kaut paslēptas, tās Zubovs un dziedātājs Z. Kātiņš. „Tancl, kāpēc tu tā dari?"
mēr klājās pār dzejnieka skaidu ASV turpinās Internacionālā In- „Ko tad tādu?"
spilvenu, un viņš tās bija godam stitūta organizētie televīzijas raldī- „Tu visu laiku sit ar knlpl pa to
pelnījis. Ari taga^ brīvie latvieši | jumi par atsevišķu tautību dzīvi, | cepures nagu."
garā noliek ziedus uz
stopamles ari ar
kad pret Bārdu
tiskU'ņirgāšanos, un tas vairs nelie­cina
par vispusīgām simpātijām, k u ­ras
nepieciešamas katram dzejas
vērtētājam.
V I
Bārda ar savu dzeju bija tm tie­šām
g r i b ē j a 'būt materiālistisko
realitāšu ignorētajā. Viņš mūsu lite-s
a V a ^ djej- ļ vēsturi un sabiedriSWem pa^āku- ļ Tancis apstājas, ple&plež mēli pie
liela
rodas
GAŖFILMAS KINO SCENSBUS NO DP DZiVES
„Pxivāti
ASV
„Lat7ļu Ziņas" StokhoM tato-l
iS, k a bi). ģenerāldlrektoru^^a'
artt izraidot no ASV un viJ^j»'
ĢinSjis pārceKies uz Argent»
Idti organizācijas un privftMf
- i a s : turpinot ASV atbŗa#
tatlegtt Izsekošanu un ai>valnoW|
A r i Turcija uznenu
baUicšuDP
; i « c 'Vines ,^usland-Kuri«" J
.SmT Turcijas valdība pa#J
To ka tā nedomā vairs twj
.^eint ieceļotājus, J^^^i^Jļ l a l t u speciālistu Priekšroku P«
iUjas valstu DP-rātūras
vēsturē iegājis kā viskon-1
s « a i s rom^^^^^ ^ J l^r bSL^S. ' k f Id.o"^
pS'^Vnir^^ rnlitrii'iP"*^^^ ^ izgatavoto bikšu
^nīfg^ai"s^ r^o^m!a^n^tiķ^i s un viens no pa- jā^c eļo pāri dk^e^an^am^
j^sam nedaudziem mūsu dzejnle- L^g^^j pāi^etot^ peraonai. Mr.
ki^.v^pār, kam dzeja radusies Jutās apmierināts. Viņš ap-ciešā
saistība ar filozofiski Prātotu i^^jg^^^^^^^ ^^^^.g ^ j , ^ Jļi
pasaules uzskatu Sistēmu. Atziņas, ^ j ^ ^ , pereonu labā. jo visām
ko viņš šai sakarā paud^ savos teo- ^^^^ ^^^^^^ ^ ^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ j^
retiskajos rakstos un kritikas (vis- g^g^ ^ā kā Sīs bija. tā sŽkot, jubile-vdrak
apcere par romantismu ka ^^^^^ B^^nm radās doma
mākslas un pas^^^^^^ uzskata cent-1 ^ ^ . ^ ^^^^ laiks paiet, ,ka-ralprpblemu),
liecina ne vien par L^^gŗ ^^^^ ^ ^ ^ ^ pārvietotās
plašām zināšanām filozofijā un lite- ^^^^^^^ g^^^pg rj^^^^
ratūrā bet a n par patstāvīga, idea- ^^^^ kabatā šādu vēstuU:
listiskl noskaņota domātajā intellek- -. . . .
tu, kas tver tālus apvāršņus un asi „Dargais ser!
urbjas cauri lietu ārējai čaulai. Nav Lūdzu Jūs paziņot laiku, kad Jūs
poUedzams, ka Bārdām bijuši tuvi saņemat šīs bikses, kas ir; gatavotas
vācu romantiķi, bet — ne tikvien ar manu palīdzību, skaitps 10.000-
vācu! Ne bez panākumiem palikusi 5ās, tātad jubilejas bikses, un, kā
Bārdas cenšanās savā romantiskajā es ceru, novērsīs to lielo postu, ko
pasaules skatījumā Iekļaut arī spe-| radījis otrais pasaules karš.
cifislci l a t v i s t o elementus. Tādēļ
par netaisniem pārspīlējumiem Jā­uzskata
dažu cenšanās dēvēt viņu, r« s«n8.om iv/r,. « o f no
par vācisku dzejnieku -f^ dndem menešieņi M^^
^ , ivu u£cjxuc«vu. I gg^j^.^ atbildi. Pec pusgada gal-
Lal būtu kā būdams, visa Friča dīSanas viņš noteica: „Manas jubl-
Bārdas dzeja, vai to lasītum Zemes lejas bikses būs gadījies saņemt l a -
dēlā vai Dziesmās un lūgšanās Dzī- sit un rakstīt nepratējam. Apod-vibas
kokam, savā saturā sakņojas biedrības sanāksmē jau arī stāstīla,
viņa romantisma teorijā, kur šis ka pārvietotās personas esot tādi
virziens tiek definēts kā sintezēs pusmežoņl" Tad, par lielu pārstel-māksla.
Lai nezinkādas neskaidri- gurnu, tieši pēc diviem gadiem Mr.
bas Bārdām pārmet, viņš mūsu lite- Batns saņēma no Eiropas šādu
rātūrā šai' sakarā devis jaunus, | vēstidi:
,JDārgais Mr Batn! i
Esmu tas laimīgais DP, kas sa­ņēma
ar Jūsu palīdzību gatavotās
io.OOO-šās bikses. Arī man tās ir
jubilejas bikses, jo tās i r p i r m ā s ,
Jūs {^enīdams,
M. Batns — tur un tur."
skaidri apjaušamus^ tēlus. Tāds ir
Zemes dēls — zemes ziedu gūstek­nis,
kas^ nebeidz ilgoties pēc savas
Zvaigžņu meitas. Tāds i r arī pāžs
Vaidevaldis, kas ,sapnim ar visu
Boņs.
„Ko tad?»*
„Vai pret tevi Malvīne Ir sieviete
vai nav?"
Tands savelk pieri, tad iekož lūpā.
„Kāpēc tu tā vaicā, cālīt?" : ;
Boņš sabož lūpas, tāda čalošana
no TanCa puses viņam nemaz nepa-
A ^ ^ I tīk, Jo taisni tāpat reizēm cāļo ari
gudra doma. es to^tmit ar kni.L^i^3^^Y^^
Irt ie<kenu cepures nag§.^L^^ no sirds, ka
sež un galda savu kārtu, kamēr man Tands grib ar viņu sākt runāt kā ar
to gribēsies palaist pasaulē. Kad t i - U g ^ y maziņo^
kal man ievajagas nmāt. ^ tik^ce- Tāpēc, k a tu ar Malvīni satledes,
puri galvā un tad - tek kā Pa die- L^e jtaujies. ne barlea. bet tikai sme-
• • I Jles un smejiesr* Boņs atcērt.
, ^ I Boņs stāv brīdi, muti iepletis unļ JUc, tāpēc vien?" Tancis atvaicā
misijas loceklis saslima ar iesnSm, skatās Tand lielām apbrīna acīm. Tfi un atviegloti smaida,
kamdēļ komisijas darbību, gripas viņš stāv. kamēr jaunā gudrība ap- ļ Ja k a smejlesl Vienmēr, katru
epidēmijas apkarošanas labā, pār-ļgīnrlen savas piecas reizes viņam ap ļ vakaru . . ." Boņs rOgU novedk.
trauca uz vienu mēnesi pakausi un atrod tur savu īsto nwlj- Es smejos tāpēc . . .
Komisijas darbību atjauno 14. no- vietu palikšanai u z visiem laUdem. ka viņa i r tāda . . . Jocīgai" Tancis
vembrī un turpina līdz 27. novemb-ļ ko, Tand? Man arī vaja-ļ skaidro ^ pirkstu paurbdams Boņa
rim, kad viens komisijas loceklis bķģtu tādu'cepuri ar zilu nagu.** matos uz pakauša,
aizbrauc uz Kanādas komisiju. K a - « .^^ aniīrfc rrfcu Bonam ao nle- "^^^ Malvīne, i r tāda jocīga,
mēr noskaidrosies, vai viņu pieņems . noSastā k ā ^ h o f f Boņam pašam jau sen i r skaidrs, un
izceļošanai un viņa vietā komisijā
būs Jāuzaicina pirmaiv kandidāts, H r ^ ^ ! ! , ^ ^ ^^^^ apmierina, bet viņš vairs nezina, ko
komisijas darbību pārtrauc uz nrf- ^^^^ vūves.^ ^ vaicāt tālāk, Jo piere i r jau nogurusi
noteiktu laiku. 1949. g. 15. Janvārī «Sen Jau vajadzēja," viņš saka. L^o t ik stingras domāšanas par slfe-komisijā
uzaicina pirmo kandidātu, h ^ e t vai tik tās sievietes tev pirks, vietēm, viņu netalsnibām uh par
un komisijas sēdes turpinās. 10, feb- to nu gan es nezinu.** ^ Tanča draudzības neuzticību. /
ruārī komisija ar divāņi balsīm, Boņs nopūšas divas reizes, vienu Tancis apliek atkal viņafti* roku ap
vienai atturoties, nolemj- bikses smagāk par otru un bēdīgi domā: jā, pleciem un saka:
piešķirt man. 15. februārī labklālī- tās sievietes! Viņam mājās Ir daudz ,;BŪS labi, draugs. Redzi, tagad
bas nozare paziņo, ka 2L februārī ļ to sieviešu, daudz par daud:L Visas ļ tev tikai tie septiņi g a d i , . . Tā i r tā
man jāierodas noliktavā saņemt ļ viņas Boņu rāj, visas viņam ļāklau- būšana.^*
piešķirtās bikses. Šodien, 1 ^ . g. sa, visas tur rīkojas kā viņām pa-ļ (Turpinājums sekos 5 numuros)
23. februārī, bikses saņēmu \m ļ šām patīk, no visām bieži vien Jā-steidzos
par to Jums paziņot ar gai- baidās. Cita viņam nāk virsū ar. « ^ ^ . «
sa pasta vēstuli. Pateicos Jums, | kliegšanu, cita ar žaru, vēl cita no-1 ļSjūSātīlā teleVlZtļā
' D i m a n t s . AugsburgT .
0 ESAM DARĪJUSI VIŅB
Lai gan bieži dzirdēka
j a nevii^zās uz jŗie^^^^ \
!ts. veselie un bezbērnu pafV^ ^ |^
felojuSl. Cits^^auiājums^^^,
ecajlem. neveselajiem gai g
'em, Viņiem visiņa_\ I^S^^^; ^
būtību tic" u n k am tādēļ »Wnls ^ «onēmu sava četrffadīsaiā
Klust par tiešu tēlu" u n atpestītāju. | J^^^^^^^^^^^
p
EsHngenas latviešu
teāiris atkal celi 0
Laikrakstos gan i^'~ļ
^idzējusi dibināt »
gaidām tomar nav ^
notiks.
Nesen ar izbrinu 1 ^%
J u . k a LGK^saņem'O^^ ;
onlfetnēm ziņas par vecji"
l i em cilvēkiem, lai g^g^ 5^^
apas izsūtītas 180 ŗ^^^^^
nolaidība, pēc ^ . ^ ^ ^ p ^ i e m *
eattaisnojama M u n ^ i
āiesniedz I R ? f S^^^sāks i s jāgaida, kad liet^ j^j^
ļ.aSgSas.* vai esam ^^^^^^
kādām valstīm Pŗ^^^^^^^^
Invalidus, ^^iT^^ "^K^^^ ikSanas nav. Doma u . Ka
ādām. valstīm var^^^^^^^^
laba sociālā l i l ^ ^ a s.
zināmas darba iespeja*^
Turnejas turpinājumā Eslin^enas
latviešu teātris ar T. Zeltiņa Don­žuāna
Pēdējo mīlestību 12. martā
viesosies Babenliauzenā, 13. martā
Hanavā, 14. GTzenē, 16. Neištatē, 17.
Kaselē, 18. Fuldā un 19. un 20.
martā Vircburgā.
PAR VECU RAKSTĀMMAŠĪNU
IEGUVIS RUBENSA ORIĢINAL-G
L E Z NU
Tirdzniecības aģents, kam nav ne
jegas par mākslu, Henrijs Velis —
Londonā kāda antikvariāta logā ie­raudzījis
gleznu, kas viņam iepatī­kas.
Viņš iemainīja to pret vecu
rakstāmmašīnu. Tagad viņam par
gleznu piedāvā 12 800 dolāru, bet
viOš vēl negrib to pārdot, jo starp­laikā
noskaidrojis, ka tas i r Ruben­sa
oriģināldarbs, ko uzskatīja par
pazudušu.
viņas bijušas ceļā no Juras, k a ­mēr
nonāca manās kājās? — Te būs
viņu ceļojuma vēstu^'e, ko man nā­cās
diezgan viegli izpētīt
Jūsu god. vēstule datēta ar 1947.
g. 1. martu. Fabrikas iesaiņošanas
datums — 3. marts Aizokeāna ostas
zīmogs uz biļešu saiņa datēts ar
10. martu, bet Eiropas ostā tas pie-nāds
28. martā. Mūsu aprūpētāju
iestāžu galvenā noliktavā saņemto
mantu grāmatā ierakstīts tā pašā
gada 19. aprīlī. Sadales noliktava
Diegādāts 21. jūnijā,* apgabala no­liktavā
24. septembrī, bet iecirkņa
noliktavā 1948. g. 20. janvārī. ,,TI-ma"
noliktavā bikses piegādātas tā
oaša gada 13. aprīU. Birstiņciema
DP nometnē saņemtas 16. jūnijā.
Nometnē 10. jūlijā izsludinātas
drēbju sadales komisijas vēlēšanas,
kas notikušas 6. augustā. Komisija,
sastāvoša no trīs locekļiem un d i ­viem.
substitūtiem (ar cietu algu no
komitejas), apstiprināta 28. augustā.
Komisija iesākusi darboties, kā pēc
protokola redzams, 10. septembri pl.
ia32. Tad 18. septembrī viens ko-sēr!
Nākamās man domātās bikses gan
nesūtalt vairs šurp uz Eiropu. Pēc
tām es ceru ierasties pēc diviem ga­diem
tieši pie Jums.
Jūs denidams,
Jānis (Džons) Puplaksis, Birstiņ­ciema
DP nometnē, Eiropā.**
Izlasījis vēstuli, Mr. Batns sā3ca
dungot dziesmiņu: „Tāls i r ceļš līdz
Tiparērijai . . . "
G r o z i a l v l t i s
X Draudzīgā
aicinājumā sekotāji
LNP un L C K aicinājumam ziedot
latviešu grāmatas trimdas bibliotē­kām
radušies atsaucīgi sekotāji.
Pieprasījumi pēc latviešu grāmatām
lielā skaitā pienāk no latvicilu
centriem ārpus Vācijas, un arī aiz­braucēju
vidū i r daudzi, kuru ma­teriālā
rocība neļauj ceļa somā līdzi
paņemt grāmatas, kas, svešatnē i z ­klīstot,
būs vienīgais latviskās kul­tūras
avots. L N P preaidija priekšsē­dis
J . Gelms, izsakot vissirsnīgāko
pateicību par līdzšinējiem ziedoju­miem,
aicina visus tautiešus pielikt
savu roku svētīgajā kultūras darbā,
vēlreiz pārskatīt savus grāmatu
plauktus un ziedojumus sūtīt L CK
kancelejas priekšniekam J . Venne-ram
uz adresi: (13a) Nūmberg 2,
liCttenlager „Valka'V
Līdz šim LNP bibliotēku fondam ziedojiu-ši:
L. Rumaka apgāds, ,.Valkas'* nometnē, 26
grāmatas; H. Briedis, Hcrsbrukas nomettiē,
10 grāra.; „Sauksme", Kcinptenē, 37 grāra.;
apgāds ,.Sclga". Kemptcnē. 20 grāra.; Ad.
Blāķis, Gīzcnē, 1 grām.; tld. Paegle, Karh-rūē,
5 grām.; A. Banga, Blombergā, 10
grām.; A. Āboliņa, Bodentcichā, 7 grām. un
1 žurn.; Latviešu inženieru apvienība ān:e-mēs
DM 50; L5K Minchcnē 30 grām.; J. LI-bcks,
Hanovems ACCU nometnē, 14 grām. un
I žurn.; Bambergas latviešu komiteja 40 grā
maras; Bambergas tautieši 77 grām. un
žurn.; apgāds „Tēv2cmo'*. Hanav^'lO grām.
Sūdz mātei vai vectēvam Nu, māti
gan nevar skaitīt ne pie kādām sie­vietēm.
Jo māte Ir māte, un viņa pa­rasti
Ir lāga qllvēks. Arī vecomāti
mācis
, , , , . , , Modernais talredzes )aparāts aitra-varetu
neskaitīt pie sievietēm, ja v l - ^ ieeju ari operādju^zālēs. Vēl
ņa t ik ļoti neplītos virsū ar tiem pā- §^1 gadā lielākajās ASV imiversitā-tarlem.
Ja padomā par trim tēva U^g j^g^ļ^^i^^g fakultāšu klausītavām
māsām tur nav ko cerēt, k a viņas uzstādīs krāsainās televīzijas apa-varētu
nebūt sievietes. Vul, vul, vui ,.§1^5^ kuru ekrāniem studenti
kur tās Ir sievietes! īstās no īsta- ^^rēs Izsekot vissarežģītākajām ope-rācijām
simtiem kilometru attālu-
Visu skaidrību par to, kas i r sie- mā. Pirmo šāda veida operācijas
vletes un kādas viņas ir, Boņam i r demonstrējumu lielai klausītavai
devis Tancis. Vēl pagājušā vasarā!rādīs nākamās vasaras chirurgu
Boņam nebija lāga skaidrs, kāpēc kongresā Atlant&sltljā.
gan viņam neļauj istabā kaut ko tā-ļ Pensilvanljas universitātes rektors
du labu pasvilpot vai piesiet vistas paziņojis, ka atvēlēti 10 mllj. dolāru
kāju ar diegu kaķim pie kakla, vai krāsainās televīzijas aparatūras uz­gultās^
mest kūleņus, vai paņemt sēr- stādīšanai slavenajā Kamegl medi-koclņus,
kad gribētos šur vai tur cīnās centrā. Amerikāņi jau vairāk-drusku
pakurināt. Slnīs lietās tagad kārt; mēģinājuši izlietot „yldeo" apa-
Boņam viss i r pilnīgi skaidrs kāpēc, rātūras sarežģītu operāciju demons-
Tlkai tāpēc, ka viņas visas nav ne- trēšanai, bet melnbaltie attēir pār-kas
cits kā — sievietes! ļ raidījumos deva tikai nepilnīgu
Tikai tāds mazs nieciņš Boņam te ainu. Sevišķi ādas slimībās krāsai
i r palicis neskaidrs, un tas Ir par | liela nozīme.
draugu T a n d Ja jau viņas visas trīs
Ir tādas īstas sievietes, nešpetnas im
ļaundares līdz bižu galiem, tad arī
Tanclm satiekoties vajadzētu Iet tā
uz — arrr, arrr, arrr, Cik reižu rei­zēm
Boņs i r noskatījies, vērojis un
gaidījis, kad būs tas arrr, bet nekad
nav redzēts, k a Tancis gribētu ar
viņām kaut ko tādu pasākt. Varbūt
Tand pašā nav kārtīga cilvēka dus­mu?
Kad Tands sāk ar viņām r u ­nāties
un sevišķi, ja Ir tikai viņi abi
ar Malvīni vien, tad tur t i k a i smie­šanās
un smiešanās bez beigām. Maz
vēl tā — Tancis ajrfiek viņai apkārt
rokas tā un visādi, it kā viņa būtu
slima un žēlojama, ceļama un nez-kur
nesama. Vēl lielāks brīnums ir
tas, ka arī viņa pret Tanci Ir tik
laba, viņas balss Ir mīksta kā piens
ar medu, un viņa pat tad neko bar­gu
Tancim nesaka, kad viņš sāk jau­najā
istabā svilpot. Vienīgais, ko
viņa kādreiz saka Tandm, i r:
Kā zināms, operādju demonstrē­šana
studentiem arvlan bijusi grūti
atrisināma problēma, jo tās no tieša
tuvuma varēja noskatīties tikai ļoti
ierobežots skaits studeiltu, arī
tie nevarēja nākt par tuvu, lai ne­traucētu
operatoru. Bez tam lielas
grūtības radīja apstāklis, ka svarī­gas
un vienreizējas operācijas bieži
notika slimnīcās, kam ar universitā­tēm
nebija nekāda sakara. Televī­zija
visu to novērš. Uz ekrāna da­bīgās
krāsās, desmitkārtīgā palleli-nājimiā
tūkstošiem ^atītāju reizē
var Izsekot vissmalkākajam naža
vildenam, katra asinsvada nosieša-nai
vai audu kārtas saSūšanaL Kat­rā
slimnīcā, kur notiks kāda n ^ a -
rasta operācija, varēs uzstādīt rai­dītāju
un operādjas norisi pa v a ­diem
im ar ultraīsviļņu raidītājiem
padarīt saskatāmu kaut vai visās
ASV klausītavās reizē, no Klusā
okeāna līdz Atianlikftgi.
Vīt