Bavarijas Latviesu vestnesis, October 1, 1949

              len, 1949. g. 1
oktobri
omitejas
ļUMS
pķirt latviežietn" ^'^''o
fis lēmums kas ln? ^ ' " '6
[radies uz nepi „ g ? i „ ^
bamata. un tādēļ ir 2"
| u ietekmēt mūsu int!
{alvojam, ka igauni T^'-
ar citām tautībām
Mm anonīmo galvo
Ja igauņi tomēr "J^^u
\ galvojSmus^'Scl aTn?
ļ . ka igauņu oreani!;,
sevišķas persoS AsT?!;'
I rīkojušās garantitu ^
\mi igauņiem, i z dS
at vairāk vārdi kuS^
ļoti priecātos, ia ar T ,
asaules federācijas paiiH^t
i izceļot ^ LtVeSS
āt velētos, ka tas notiktu
Ida. bet ne uz igaui^urŽ
^•ii»iimiiiiii„„„„„,„jj
REDAKCIJAI
IZCEĻOT V. VĪTOLS
ļtu zudumā kāds darba II.
lošanal uz ASV, lūdzu Jū-bu
sameklēt Valdi vītolu
l Pārpratuma dēl ^
iedāvāja man, bet tā kā
lecibā nekad neesmu strā-atteicos.
V. Vītolam būtu
;odas Church ^orld Ser-
[ūnchen.pasing, Resettle-
!e pie Miss Schlaeger. Do-
:a minēto izceļošanas ie-ļtu
Izlietot arī kāds cita
ļo darba līgums esot ano-
V. Vītols, Vartenbergā.
mVARETU PALĪDZĒT?
hu okupācijas karaspēks,
ftalikfl Vācijā vēl ilgāku
tādēļ šis apstāklis būtu
lai pie amerikāņiem da.
a tautieši, kam nav ie-ļļot.
Zinu, piemēram, ka
Military Post pārvalda
ēku, kuru remonta dar-
Icu uzņēmēji. Agrāk Rel-lidlaukā
pastāvēja lat-lopa
Rīga ar 400 strād­āt
1948. g. to likvidēja,
laikā vācu uzņēmēji no
pciem^ izvairās, tādēļ nā-lām
nodibināt nelielu
larba kopu un lūgt dar-amerikāņiem.
Esmu
IgSjies, bet bez panāku-pmēr
dislrdēts, ka starp
wju pastāvot noruna dot
ļpriekšroku DP. Vai m(i-ļjām
amatpersonām ne-
IRO šeit palīdzēt? Ma^
)nu grupai jau tagad
ims veikt visus mazfi-bntus,
kā ari automobl-ļņu
krāsošanas un lako-ļs,
V Rīkus un materiālus
ļi, vajadzīgs tikai darba
laiku šo amatnieku gru-ļtipri
paplašināt. Sād5
ļ>alidzētu ar! pašai IRO
lamo DP stāvokļa atrl-r
Krazovskis, Bucbachl
LATVIEŠI IEKĀRTO
W liAPLiCU
^ētās m ciemos, kur Ir
ļiļužas latviešu nomet-ļrodamas
arī taatleSu
las vietas. To apkopJa-
"jlern izceļojot, paliks
i krietnu darbu veiku*
latviešu draudzes par-
; urnu kapliču. Tai§
is var novietot ar^ P^^"
iedzīvo Esliegenā. Ur-esvēte
notiks 16. ok-al
līdz tam laika.-n visi
ļutu veikti. Eslingenas
)šu draudzes pārvalde
. pelnus no koka va
, pārvietot rnetalla vai
[devumi ir DM,8.- no
:Sds līdzekļu trūkuma
nespēju samaksāt, tas
draudzes kanceleja
kārtošanai. Nenomak-
. kapličas iJ^būves un
U izdevumiem
\ lūdz nomaksāt l|dz
^t mazturības gadiju-ļdzes
pārvaldei.
Ikas dzīvo citās ņo-ļas
ar savu piederīgo
^ apglabāt Eslingenas
L tās jānosūta uz ad-fverwaltung,
Esslm-ļnas
nosūtīšanu paz^j
s draudzes pārvalde
Reizē ar to draudze,
ūta DM 60, adresc-
Lierim B. Abohoa^n'
fstr, 36-2. ^ NO
3 . - iemaksas vac"
par apglabā ana5
,30.-- kaplito izbfl^
•s darbu nA^yf'ļ
aizgājušā^ vai'da
is plāksnē.
^ ^ - i g 1. oktobri
Darbs nav problēma, bet dzīvoklis gan
Sfidtājs pavils Ķirsons, kas ar
trtriiabiem panākumiem līdz šim
&hoiās Tulsā, Oklahomā, palidzi§-
H^^nokļut ASV vairāk desmitiem
S u ģimeņu, mums raksta p<u:
nklabomas un IVIisisipi dzīves ap-
Sem. Uz Misisipi P. Ķirsons
Sta nesen, ar uzdevumu garīgi
aprūpēt turienes latviešus.
Apmēram pirms 3 nedēļām pie
-^s ieradās kāds Mr. Liliengrlns
Nedāvāja zemi par 3V2 dol. ak>
^ de kam viņš patur tiesības iz-
^ o t naftu, ja, tādu tur atrastu.
Anlo jūdžu no Tulsas lielāks ga-
Jls zemes pieder dažām ievēroja-
Tulsas ģimenēm, bet zeme
^ tas te parasti — īpašniekam ne-
^du labumu nedod, un tie vieņkār-ji
grib tikt no tās vaļā. Tā ka ap
to laiku diezgan bieži avīzēs parā-
<ļij3s raksti par DP, tad^ minētais
^gs bija griezies pie manis savia
ļjB gavu kaimiņu vārdā.
Zeme ir izdevīga dārzkopībai
vīnogu, ābeļu, zemeņu un aveņu au«
dīgšanai, un zemākās vietās var n6«
iJarļKrtles ar lopkopību. Tuvumā ir
augļu pārstrādāšanas fabrika, kas
butu tīri izdevīgi. Sadalot zemi dārz-fsimniecibās,
te varētu atrast darbu
tm maizi ap 100 ģimeņu. Protams,
ļta Sfidam pasākumam vajaga nau»
du. Zeme aizaugusi ar krūmiem,
nav 8cu, vajadzīgs kapitāls darba
rikieni Es Mr. Ļiliengrīnu personī-
^ nepazītu, bet viņa vārdu te pie-iflin
ar cieņu, kādēļ pieņemu, ka te
oekSdi tumši veikali neslēpjas.
dk nu esmu te braukājis un re-dzSjis,
tad man liekas, ka mums se-viSķu
vērību vajadzētu veltīt vidus-
^ štatiem — tur nav nekādu saim-nlcdskSs
krīzes pazīmju. Bez tam
tur pamazām atkal sālc kūpēt fab­rikas,
kas jau četri gadi bija stāvē­jušas
mierā. Arī lauksaimniecībā
tur ir lielas iespējas—samē?ā viegli '
var tikt pie zemes. Daudzas farmasi '
pieder cilvēkiem, kam pilsētās ir
uzņ§muml un kas maksā labas al­gas.
Bez tam šajos štatos ir maza
dlvSku biezība, bet zemes bagātību
ir daudz, tā ka te prfiktiski vien­mēr
valda darba roku trūkums,
i^iem., Oklahomā vai arī tieši Tulsā
nav nekāda problēma atrast darbu.
Probrema gan ir dzīvoklis un taisni
tadeļ arī Oklahomai uz šo dienu
varējam sameklēt tikai 119 galvo­jumus.
Vēl ir lielas cerības dabūt
galvojumus 20 ģimenēm — galvenā
kārtā putnkopjiem.
Pašreiz iepazīstos ar tautiešu dzī­vi
Misisipi kok\rilnas plantācijās,
Senatobijas apkārtnē. Pēc avīžu rak­stiem
dzīve te daudz briesmīgāka
nekā patiesībā. Man liekas, ka" ir
kļūdījušies visi tie, kas savā laikā
dazadu iemeslu dēļ atteikušies uz
šejieni braukt, tā zaudējot iespēju
izkļūt no Vācijas. Čūskas ir visop
Sav. valstu štatos, un ari karstums
nav neko mazāks daudzos citos šta­tos.
Latviešu vilcināšanās dēļ plkvJ
Kallikotg ir sācis organizēt ukrai­ņus.
Man šķiet, ka tas katrā ziņā ir
zaudējums mums. Pateicoties Kalli-kota
aktivitātei, šeit ir vairāki simti
latviešu, kam citādā veidā nezin vai
būtu pašķīries ceļš uz Sav. valstīm.
Grūtumu te ir daudz, bet tomēr
šie cilvēki ir šeit un līdz šim ne­esmu
dzirdējis vēl nevienu |o no­žēlojam.
Protams, daudzi doies no
šejienes uz citiem štatiem, bet laba
daļa arī paliks. Dažiem ir parādi,
ko raksta jau ar četriem cipariem,
citam to nav nemaz. Kokvilnas raža
gan šogad ir slikta. Bez šaubām, tas
atstās iespaidu uz latviešu saimnie­cisko
stāvokli. Latviešiem Šeit ir ļoti
laba slava, ko mūsu cilvēki ir iegu­vuši
ar darbu un uzņēmību, un tas
paver ceļu citiem. Visiem tiem, kas'
rājas par latviešu jaunatni, gribas
sacīt: nāciet un raugiet — 2 zēni
un 11 meitenes, kas apmeklē kolledžu
Senatobijā. No rīta tās ir skolā, bet
pēcpusdienā strādā par mājkalpo­tājām
un bērnu auklēm,—parastais
latviešu jaunatiaes ceļš uz izglītību.
Un tas k iemesls gaišam un skai­stam
priekam.
Es nekādā veidā negribu idealizēt
šejienes apstākļus. Te grūtumu ir
daudz, bet te var dzīvot, un ja kā­dam
ir izdevība uz šejieni nokļūt,
tad lai to izmanto." (in)
„C1LVEKA MUZS AIZSKRIEN ATR
BET DARBA DIENAS TIK GARAS . . .
MŪSU speciālkorespondenta vēstule Latvija! no Austrālijas
-> i . h -
i'" i
Ko varam mācīties An
lopkopībā
SPECIALRAKSTS LATVIJAI
L!dz šim latviešu avrzēs dzīve un
darbs Anglijas lauksaimniepībā vis-bležSk
raksturots negatīvi. Sāds
spriedums var rasties, ja pieejam ar
Individuālu mērauklu, bet no atse­višķos
gadījumos redzētā sliktā vai
laba vēl nevaram vispārināti spriest
par visas Anglijas lauksaimniecību.
TSda pati aplamība būtu, ja šveš-nieks,
nonācis Latgalē, gribētu tās
lauksaimniecības līmeni vispārināt
U2 visu Latviju, tāpat kā pēc Bavā­rijas
lauksaimniecības līmeņa ne­varam
spriest par visas Vācijas
lauksaimniecību.
Man nav nodoma šeit raksturot
Anglijas lauksaimniecibas līmeni
vispār, bet tikai īsumā norādīt, ka
Icatrs latviešu lauksaimnieks vai
lauksaimniecības speciālists atradīs
Anglijā visās lauksaimniecības no­zarēs
ļoti intensīvas modemi me-clianizētas
saimniecības, kādu mums
Latvijā vispār nebija. Tajās varam
daudz ko mācīties un iepaj^īties ar
pēdējā laika sasniegumiem lauk­saimniecības
mechanizācijā un saim­niekošanas
paņēmienos. Sacītā ilu­strācijai
apskatīšu Ašlijas lopkopī­bas^
saimniecību Strefordšīras apga­bala,
ar ko iepazinos kādas farmeŗu
apvienības ekskursijā.
Sainuiiecības-kopplatība 210 akru
ha). No tiem 16 akrus 6,5 ha)
^zņem auzas, 2 akrus (0,8 ha) kvieši
un 4 akrus (1,6 ha) cukurbietes, bet
Pārējo platību zālāji — ganības. Ga­nības
ierīkotas tīruma augsnā un
norobežotas ar dzīvžogiem. Augsna
^ smilšu māls. Ganības lieto 4 ga-ops,
pēc tam apar un sej par jaunu
^laju, bez virsauga Pirmajā gadā
laukam dod uz akra 5000 mārc.
nialta kaļķa, 400 mārc. kaUja, 400—
^ mārc. fosfora un 200 mārc. slā-
Pei^la mēslu. Mēslojumu ik gadu
atkārto, izņemot kaļķa devu, ko dod
ik pec 4 gadiem. Zāļu sēklu maisī-ļumsuz
akra: 20 mārc. (22,5 kg'ha)
^taļu^ rajzāle vai kamolzāle un 2
^arc. (2,3 kg/ha) latā āboliņa. Saim-piecībai
nav pļavu, sienu lopbarībai
iegūst pļaujot zāli -ganībās, bet ga­nīšanai
vairāk izmanto attālus. Zel­menis
ganībās ir tik labs, ka govis
ganās aplokā 20 minūtes^ ik pēc
2 stundu atpūtas apgānītā aplokā.
^Saimniecībai ir speciāla siena žā­vējamā
mašīna, kur silta gaisa ra­žošanai
lieto koksu, bet pati mašīna
jarbojas automātiski ar elektrību.
Mašīnas vienā galā laiž iekšā zāļu
^ali» bet otrā galā nāk ārā sauss
Siens, sapresēts ķīpās — koši zaļš,
smaržīgs un ar 15 proc. olbaltuma
saturu. Bez tam, sienu presējot, ie­gūst
vērtīgus siena smalkumus, ko
izmanto cūku un lopu barošanai.
Sezonas laikā mašīna darbojas die­nu
un nakti bez pārtraukuma, jo to
izmanto arī apkārtējie lauksaim­nieki.
Saimniecībai ir 246 atzīti Airšīras
(Ayrshire) sugas lopi, kas'-atrodas
pārraudzībā: 74 ir slaucamas govis,
caurmērā ar 4 proc. tauku saturu
pienā, bet pārējie ir dažāda vecuma
jaunlopi, kurus audzē arī vaislas lo­pu
tirgum. Pagājušajā.gadā ganām­pulka
3 rekordnieces devušas 10.000
galonu (45.000 litru) piena jeb 15.000
litru katra. Amerikas rekords ir
20.000 litru gadil no govs, bet Latvi­jā
augstākais sasniegums bija uni­versitātes
lauksaimniecības fakultā­tes
saimniecībā, kur govs Narva bija
devusi 11.000 litru piena gadā. Slau­camās
govis bez ganību zāles papil­dus
saņem spēkbarību, bet rudens
un ziemas mēnesšos melasi un cukur­biešu
graizi jumus. Saknes lopiem
neizbaŗo. Slaukšanas reizēs lopus
dzen uz kūti. Slauc divas reizes
dienā ar eldctriskām mašīnām. Iz­slaukumu
kontrolē katru dienu.
Seklā kūts ar stāvvietu iedalīju­miem
pa pāriem. Saimniecībai bija
13 gadu vecs izcils bullis, kas devis
ganāmpulkam augstvērtīgu vaislas
materiālu. Saimniecībā ik pēc divi
gadiem notiek jaunlopu ūtrupe —
tirgus.
Protams, apskatītā saimniecība ir
izcila, un visas Anglijas lopkopības
caurmēra līmenis nebūs tik augsts,
bet nav noliedzams, ka Anglijas lop­kopība
ir ievērības cienīga ar saviem
izcili ražīgajiem piena un gaļas lo­piem.
Par to var pateikties Anglijas
klimatiskajiem apstākļiem (54 proc.
dabisko ganību) un lopkopju neat­laidīgajam
darbam,
Anglijā, augUiStā.
Agr. L. Reiters
JAUNI ZIEDOJUMI LNP
BIBLIOTĒKU FONDAM
LNP bibliotēku fondam p!rāmat.-?s im
žurnālus ziedojumi sekojoši tautieēr. J.
Slrmanis Fišbacha. A. Ej:litis Ventdorfa.
j Paucītis Hanavā. R Gudrups Pader-bornā.
A". Salna Valkā. G Zemdcga V ā ­kā.
Blomberrjas latviešu ^imnazu^.
Labor Service Companv Gi>one. LCK
Valkā. Daugavas Vanagu Valkas nocaia,
Dinkclsbilcs nometne. Bavārija? ap:jaba-la
baltu filologu kopa 7i§bat?hā un Fran-ku
novada latviešu nomctT^u apvienība.
LNP prezidija priekšsēdis .1. Celms iz­saka
visiem ziedotājiem sirsnieu patei­cību
Turpmākos grāmatu 7ienoiumu.>
lūdz adresēt: V. Gravām, (13b) Augs-burg,
DP Camp HaunsteUen.
Jaša un Fēlikss atkal strīdas. ,,Es
tev teikšu, ka slikti cilvēki ir kā
mūsu, tā jūsu tautiešu vidū," saka
Fēlikss, un Jaša piekrītoši pamāj
galvu. Liekas, ka strīdiņš nu būs
beidzies, bet jau nākamajā momen­tā
lāga virs Jaša pilnīgi eksplodē.
Tas notiek pēc tam, kad Fēlikss sa­vu
stāstāmo nobeidz: «Redzi, ir to­mēr
viena starpība: Jums starp
simts cilvēkiem atrodams viens labs,
hei mums simts vidū ne vairāk kā
viens slikts." Un nu iet vaļā atkal
no jauna Fēlikss ir varens «prāt­vēders",
velna puika. Viņš piedzi­mis
„lielajā dzimtenē", ilgi strādā­jis
kolhozos, bet 1943. g. kara ju­ceklī
aizrauts uz ^Vāciju. Jaša uzdo­das
par poli. Viņš ir tāds pats po­lis,
kāds Maksis lietuvietis. Bez tam
mūsu darba grupā vēl ir trīs īsti
poļu zēni, Vaceks, Staņislavs un
Antons, dienvidslāvi Dragā un Voj-ko,
ukrainis Stefans un es pats. Kā­du
dienu šim bariņam vēl pievieno­jās
divi atbraucēji no Maltas sa­las
~ Emanuēls un Benito. Es glu­ži
labi saprotu mūsu „bosu" — Viņš
netiek gudrs, kā gan Eiropā var ru­nāt
tik dažādi, ja visā Austrālijā ir
diezgan ar vienu pašu valodu.
B*oss ir tas cilvēks, ko mēs sau­cam
par šefu. Ko tas saka, tam tā
jānotiek, jo katram „bosam" jau
atkal ir „boss". tad vēl viens „l30ss",
un varbūt vēl un vēl.- Lai ilgs mūžs
mūsu „bosam" — viņš ir goda vīrs
un patiess draugs. Pats labi saprot,
ko nozīmē strādāt, jo 12 gadu viņa
ierocis bijusi lāpsta. Ar to viņš no­pelnījis
skaistu mājiņu Kanbērā,
kāpēc tā ģimene bez bēdām Austrā­lijai
varējusi dāvāt 5 bērnus; tagad
iegādājies arī auto. Protams, rokas
viņam nav baltas, jo tad nebūtu ne
mājiņas, ne auto.
Zēni saka, ka mūsu darb's neesot
smags, bet. , . ļoti smags. Taču vien­mēr
atceros to latviešu puisi, kurš
sacīja: „Es ikvienam cilvēkam ietei­cu
laiciņu pastrādāt Austrālijas cu­kurniedru
laukos. Pēc tam nekāds
darbs vairs nebūs smags." Vārdu
sakOļt — mēs tīrām tādus aizsērēju­šus
grāvīšus un upītes, kas Kanbērā
ikrustām un šķērsām vijas uz visām
pusēm. Dažs daudzos gados galīgi
aizaudzis. Tad ir ko plēsties ar
slapju muguru. No pacerēm dusmī­gi
izlien vēži un kustina garās ūsas.
Ja tādu krabi paņem rokās, liekas,
ka \riņš smaržo pēc dillēm. Kā kuti­nāts
aizskrien paliels brūns zirnek­lis,
kam izjaukta ziemas māja, un
milzīgā vītola zaros atlaižas mierī­gie,
pūkainie putni — kukabūru pā­ris.
Savas nesaprotamās ziņģes tral-lir^^
dami reizēm pār mūsu galvām
aizlaižas liels bars papagailēnu. Vi­ņu
ir vismaz divdesmit un to vēderi
saulē mirdz koši rozā krāsā. Liekas,
ka gaisā būtu uzmesti vecās mātes
adīti desmit pāpi rozā cimdu. Bet
mēs tikai rokam un rokam.
Ar darbu iet dažādi. Mūsu filo­zofs
Fēlikss dažkārt saka tā: „Es
nesaprotu, kā tas var būt, ka cilvēka
mūžs aizskrien ātri, bet darba die­nas
ir tik garas." Ja mums pārru­nājamas
sevišķi nopietnas lietas, tad
gan nemanot pēcpusdiena klāt. Va­jaga
vienīgi pateikt Fēliksam, ka
kolhozos ir laba dzīve, tad viņš sāk
grūst dzīvu uguni ārā: ,,Ziniet, es
reiz dzīvoju apmēram tikpat lielā
pilsētiņā, kāda ir Kanbērā. Visā
šajā pilsētā nebija neviena divrite­ņa,
bet automobili pirmo reizi re­dzēju
tikai tad, kad sākās karš.
Pēc maizes bija 2 kilometru gara
rinda un ja nu tad to maizi palaimē­jās
dabūt, viņa izrādījās tik melna
kā, lūk, šī lāpsta. Un toreiz, kad
strādāju tajā mazajā sādžā, pulkste­nis
bija tikai skolotājam. Katru rītu
viņš skraidīja pa sādžu un aicināja
bērnus uz skolu."
Izrādās, ka nevien karā un fut­bolā,
bet arī darbā ļoti nozīmīga lo­ma
taktikai: jāzina un jāredz, kad
nāk „boss". Sajā ziņā mums neaiz­stājams
^barometrs" ir Jaša. Ja
viņš sāk mazliet kustēties, tad nav
šaubu — „boss" tuvojas. Tam ir
zajas drēbes un arī krūmi zaļi, kā­pēc
pa reizītei pat Jasa kļūdās, bet
tas notiek ļoti reti. Neparastas mums
ir tās dienas, kad Ja.sas nav darbā.
Un tādu dienu gadās ļoti ^ daudz.
Tad zinām — Jaša atkal ir pie ār­sta,
lai ar tā piekrišanu dabūtu
vio.slāku darbu.
Taču sarunu tematu pietiek tik
un tā. Vojko nevar aizmirst, ka to­reiz,
pirm? kaļ'a, viņa tēvs Dienvid­slāvijai
katru rudeni darinājis 100
litru garda vīna. Dragā pastāsta kā
viņa tautai gājis 500 gadu zem tur­ku
jūga. Emanuēls apgalvo, ka vis­labākie
apcl!?ini pasaulē izaugot
Maltā, Vaceks saka. ka visskaistā­kās
meitenes dzīvojot Varšavā. Fe-l:
l\5am pavisam savāda vēlēšanās:
viņš" vēlreiz mūžā gribētu nomēģi­nāt
kā gar^o ..machorka", bet tad
I gan tikai uztitu „Pravdā". kā viņš
to kādreiz darījis veselus 15 gadus.
Gauži skumji klājas Fēliksam tā­dēļ,
ka Marija nosūtīta darbos uz
Tālo Tasmāniju. Viņa plāni tomēr
ir nesatricināmi :Tēlikss vēl mazliet
sapelnīs naudu un tad lidos uz Tas-māniju
pie savas meitenes, jā —
lidos. Kad pāri Kanbērai dodas kā­da
no lepnajām satiksmes lidma­šīnām,
Fēliksis tikai nosaka: „Ar
tādu es ceļošu."
Ak, neraža! Tieši tajā brīdī, kad
Jaša un Emaiauels, pie koka atspie­dušies
pārrunā, kurā zemē dzīvo
visbrīnišķīgākās meitenes, notiek
neticamais: „boss" aizrāda, ka maz­liet
tomēr vajagot ari strādāt. Ja
tā saka mūsu labais „boss", kas ne­kad
nevienam nekā neaizrāda un
ļauj katram strādāt cik viņa spē­kos,
tad skaiidrs — šie draugi vis­pār
nestrādā nemaz un nu reiz
mērs ir pibis. Emanuēls, Benito un
Maksis tāpēc tagad vairs nav mūsu
vidū. Viņiem bija jāaiziet citos dar­bos.
Kā te ir ar valodas iemācīšanos? Lie­liski!
Krieviski es protu jau pikilgi,
bet poliski un dienvidslaviski pa da­ļai.
Antons, piemēram, nerunā ne­viena
vārdiņa ne angliski, ne vā­ciski,
ne krieviski, un ir ārkārUgi
pārsteigts, ja kāds neprot poļu va­lodu.
Fēlikss savas labsirdības dēļ
kļuvis „bosa" mīlulis, bet sarunājas
viņi vairāk ar žestiem. Mazlļet to­mēr
Fēlikss sāk progresēt ari angļu
valodā. „Očeņ horošo" viņš vairs
nesaka, bet gan — „Verī horoŠo!"
Kad atbrauc lepnais auto, kurā sēž
vīri, kas mums izmaksā ulgu, tad
katram jāpasaka nevien savs vārds,
bet arī numurs, ar kādu viņš re­ģistrēts
darba vietā. Fēliksam ir
9056. numurs. Viņš tādā mazā uz­traukumā
laiž vaļā: „Nain, niCevo,
finf. siks." Tur ir visas valodas un
nulle — „ņičevo".
Pie mums arvien pienāk austrā­liešu
zēni, kuriem ir daudz ko Jau­tāt.
Kādu dienu bija varens prieks,
jo 10—12 V. puišeļi skaidri zinfija,
kur atrodas Baltijas valstis. Tas ma­nāmi
uzlaboja garastāvokli pēc ne­patīkamā
notikuma cita reizē, kad
kādam jauneklim biju centies daudz
stāstīt par Latviju. Beij'ds domāju,
ka viņam viss skaidrs, bet tad tas
man iesita kā ar veseri pa pieri.
Viņš pateica: „Sviestu jau gan jOS
savā zemē, droši vien, ievedāt no
Argentīnas, jo tā jums atrodas pa­visam
t u v u . . . " Dažkārt pārrunājas
arī vecāki cilvēki. Kāds draugs nu­pat
stāsta: vienu dien' „boss" stai­gājis
satraulds, jo atnācis pavecāks
kungs zilās drēbēs. Tas mierīgi no­skatījies,
kā jaunie austrālieši rok
(Turpinājums 4. lappusē).
ir i
i i "
1' r
J
atviesi n aaeinia
i i >
Vēstule no ASV
Amerikas savienotās valstis nav
dibmātas Vašingtonā un Ņujorkā,
bet patlaban trešajā lielākajā ASV
pilsētā — Filadelfijā, kur kopā sa­plūst
lielās Delavēras un Skikilas
upes, lai kopīgi ietecētu Atlantijas
okeānā, So pilsētu 1682. g. dibināja
ievērojamais filantrops Viljems
Pens (Penn),'kas jau 1681. g, bija
ieguvis savā īpašumā visu tagadējo
Pensil^ānljas valsti. Kolumbijas
avēnijas un BiČa ielas stūrī vēl ta­gad
redzama vieta, kur Pens parak­stīja
līgumu ar indiāņiem par zemes
pirkšanu, bet pāri visai debesskrāp­ju
pilsētai 168 m augstumā no vare­nās
pilsētas valdes celtnes Jumta
noraugās kolosālais Pena tēls. Te
ir daudz vēsturiski ievērojamu celt­ņu,
piem., Indepedence Hall, kur
1776. g. 4. jūlijā parakstīja ameri­kāņu
neatkarības deklarāciju un pa­sludināja
ASV dzimšanu. Amerikā­ņi
ar lepnumu rāda mājiņu, kur kā­da
atraitne Betsija Rosa pagatavoja;
pirmo amerikāņu karogu, toreiz gan
tikai ar 13 zvaigznēm, jo ASV
pirmsākumā veidoja tikai 13 austru­mu
valstis. Ir arī daudz citu vēstu­riski
ievērojamu celtņu debesskrāp­ju
plānā. Seit ir ari daudz milzīgu,
ievērojamu muzeju, plašs zooloģis­kais
dārzs, liels akvārijs, vairāki
teātri, opera un neparasti daudz
baznīcu.
Tā tomēr ir tikai pilsētas viena
puse. Kilometriem tālu stiepjas
vienmuļīgi trīs- un divstāvu ķieģeļu
dzīvokļu nami, kuros mitinās liel­pilsētas
3 milj. iedzīvotāju vairums,
no kuriem trešdaļa ir nēģeru. Skats
visai nemīlīgs, pelēcīgs un eiropie­tim
neomulibu pavairo vēl lielā
netīrība ielāsrTParadoksāli skan, ka
toties telpu iekšienē amerikāņi mii
lielu tīrību un arī paši sevi ļoti
,kopj, vienmēr tīri apģērbušies un
katru dienu viscaur mazgādamies.
Valda liela uniformitāte. Kilomet­riem
tālu saceltas līdzīgas mājas,
ļaudis staigā vienādi apģērbušies,
vienādām frizūrām, svilpo vienas
un tās pašas melodijas, vienādi ie­kārtotos
standartizētos veikalos ie­pērkas
vienādi sagatavotas preces.
Milzīgo ļaužu jūru uz darbu da­žādās
milzīgās rūpnīcās, uz skolām
un mājām nepārtraukti dienu un
nakti pārvieto vismodernākie paze­mes
dzelzceļi ASV, gaisa dzelzceļi,
pludlīniju tramvaji un autobusi.
Naudīgāki ceļnicki var vizināties
dzeltenajos un sarkani dzelte­najos
taksometro?. Parasti katram
kaut cik pieklājīgi situētam ameri­kānim
ir savs automobilis, ar ko
viņš ik dienas brauc darbā no sa­vas
tīkamās ģimenei mājiņas, kā­du
ir tūkstošiem veselīgajās un
glītajās Filadelfijas ziemeļu un rie­tumu
priekšpilsētās. Neaizmirstams
ir skats no varenā mākslas muzeja
pakājes uz ļoti plašo Bendžamina
Franklina parka avēniju un tās ap­stādījumiem
un strūklakām, kuras
malās ir tikai kultūras celtnes —
Rodēna mūzēj.s, Franklina tcchni-kas
mūzōjs, Fclsa planetārijs, dabas
zinātņu mūzēis, plaisā pilsētas brīv-bibliotēka,
izglītības pārvaldes de­besskrāpis
utt. Clrā pusē sākās pla­šākais
un skaistākais pilsētas parks
Amerikā — Feermaunts, ar glītām
celtnēm un skulptūrām. Otrpus upei
stiepjas lielākās Filadelfijas univer­sitātes
— Pensilvanijas — skaistie
kvartāli, paceļas centrālās stacijas
un centrālā pasta kolosi un tieSi
pretī gaumīgie centra debesskrāpji
Starp 3 milj. iedzīvotājiem pazūd
4000 šejienes latvieši, kas no mūsu
viedokļa būtu visai ievērojami
skaits. Ari Filadelfijas ziemeļu kai­miņos
— Baksa apgabalā dzivd da­ži
^ simti latviešu. Lielākā daļa ir
pagājušā gadsimta un 1905. gada^
revolūcijas laikā ieceļojušo, mazfiķ
Latvijas laikā iebraukušo. Samērā
liels skaits ir tagad,atceļojošo. PU-sētās
ir vairākas latviešu draudzes
ar savām baznīcām un draudžu na­miem
— luterāņu Sv. Jāņa, ļbap^
tistu un pentakostu. Luterāņu drau­dze
Jau 56 gadus veca uri to vada
Liepājas Lutera draudzes bIJ. mo­cītājs
J. A. Šiliņš. Draudzē,,ii^eln,
dota arī svtēdienas skola, kur jau­natnei
māca latviešu valodu un
dziesmas, Latvijas ģeogrāfiju un
vēsturi. Draudzes locekļi šad tad
izbrauc kopīgos piknikos. Latvisku­ma
stiprināšanai svešajā vidē daudz
darijuši baptisti, kuru tagadējais
mācītājs ir Sems. Vecākā latviešu
biedrība ir brīvo latviešu apvienī­ba,
-kurai centrā Ir prāvs 4 stāvu
nams ar klubu un palielu bibliotē­ku,
kā ari teātra zāli. Biedrība Jau
57 gadus veca un laikam visbagā­tākā
latviešu biedrība Amerikā,
Darbību uz laiku pārtraukusi kul­tūras
un sporta biedrība Prome­tejs,
29 g. veca.
Seit klaja nāca pirmais Amerikas
latviešu uzsaukums par brīvās Lat­vijas-
nepieciešamību un Seit sākās
cīņa par Latvijas atzīšanu de Jure
ASV. To sevišķi veica laikraksta
Amerikas atbalss, līdz šim lielākais
latviešu laikraksts ASV, kura galv.
redaktors Dr. Chr. Rooss bija ari
priekšsēdis Amerikas latviešu komi­tejai,
kas panāca de jure atzīšanu*
Viņš arī vēl tagad enerģiski darbo­jas
tautiešu labā, tāpat kā daži vi­ņa
līļizstrādnieki.! Filadelfijā arī ta­gad
nāk klajā latviešu laikraksts,
ko izdod sabiedri.sks darbinieks E.
Brūveris. Laikraksts līdz šim visai
neatbilda prasībām, bet kopš pro­fesionāla
žurnālista vēsturnieka E.
Andersona iesaistīšanas redakcijas
darbā ievērojami uzlabojies tā sa­turs,
kādēļ ir cerības, ka laik­raksts
izveidosies par nopietnu fak­toru.
Veidojās arī virkne citu sa­biedrisku
un pat sporta pasākumu,
bet lēnām, jo Amerikā visiem vis­pirms
jādomā par kailās ek.sisten-ces
nodrošinā.^anu. Amerika Ir In­dividuālās
brīvības iļn iniciDiīvas
zeme. Sociālās nodrošināšanas Ei­ropas
Izpratnē gandrfz nav. Katram
jāprot par sevi gādāt.
Dzīvokli -un darbu Filadelfijā, ne­raugoties
uz zināmu sabiedrisku
krizi, vēl arvien var dabūt samērā
viegli. Bet fizisku un pasmago dar­bu
galvenā kārtā. Toties to labi atal­go.
Dažas latv. iebraucēju ģimenes
tomēr vel vienmēr ir bez darba un
diezgan izmisu';as. Toties ir citas,
"kurām pieder līdz 20 nam-i. Lielāks
skaits latvie.^u inteliģences, piem
prof. Jumiķis, doc. B Abers un dau­dzi
citi dod cerjbas, ka .seit būs ļoti
rosīgs- latviešu centrs. Daudzi sa­biedrības
darbinieki vēl gatavojas
ceļā uz šejieni. Arvien plašākus Sa­karus
uzņem ar amerikāņu sa­biedrību.
B. gilārs.
I !
li
f ' i L.
f f i ?
5i