Bavarijas Latviesu vestnesis, September 18, 1946

              Laivie§n Vēstnesis 1946 g. 18. septembri
Sasniegumi
Ar lielu runāSanu par mūsu no-sietnei
;,sabiinas" vēlēšanām esmu
daudziem krietni apnicis, bet, kā sa-
^ laikā Ļevs Tolstojs, es nevaru
Bufiēt. Nevaru klusēt par UeUskiem
balsotoias sasniegumiem. No visiem
balsstiesīgiem mūsu nometnē vēlē­šanās
piedaHjās 88,8 proc, kas uz­skatāms
pir Latvijas rekordu, uz­stādītu
trimdas apstākļos. Pasaules
rekords Sini dlftiplinā pieder Pa-domju
Savienībai, kur vēlēšanās pa­rasti
piedalās 99,9 proc. Iztrūksto-
,Me 0,1 proc. Padomju Savienībā pa­rasti
iet bojā satiksmes negadījumos,
steidzoties uz balsošanas iecirkņiem,
vai arī top samin kājām pie šo iecirkņu
durvīm, jo katrs grib nodot savu
balsi kā pirmais, bet pirmais var būt
tikai viens. Tādā kārtā Padomijas
vēlētāji no vienas paradīzes otrā no­nāk
ar apvienotā bloka kandidātu
sarakstu rokā, kas ir labākā reko­mendācija
uzņemšanai debesu pul­kos.
Mēs, saprotams, ievērojot poli­tisku
negatavfbu un . pagātnes mal­dus,
nevaram sapņot par tik= augstu
balsotāju pil'ocentu, Mūsu nometnes
vēlētāji balsošanas telpā ieradās pa
vienam neorganizētos gājienos, bez
lozungiem lin plakātiem. Balsošanas
telpā neredzēja nekādas mākslinie­ciskas
pašdarbības. — nebija pat
Ugunsrijēju, bet, neskatoties uz šiem
trūkumiem, uzstādījām Latvijas re­kordu.
Iespējams, ka zināms nopelns
Se bija vēlētāju sarakstiem, jo tau-tieši,
rūgtas pieredzes mācīti, baidi-
( Jās, kja tos, kas atturēsies no balso-
.ianas, izsūtīs uz mūsu nometnes
/ fpaSo darba vietu kūdras purvu.
Jo Sibīrija pagaidām nav sasniedza­ma.
Vienīgās domstarpības pie balsu
skaitīšanas iradīja no urnas izņemtā
zīmīte ar uzrakstu „Papurn." Ilgi
bevarēja vienoties, vai uzraksts at-^
zlstāms par lozungu vai arī' zīmīte
atzīstama par nederīgu. Pēdējās Sa­eimas
vēlēšanās pat tādus uzrakstus,
kā „nost ar utainiem," atzina par
tezungiem, bet šinī gadījumā- nebija
skaidrības, kam tad īsti balsotājs
solīja pa pumu, un tādēļ par lozungu
to nevarēja atzīt. Daži komisijas lo­cekļi
apstrīdēja, ka uzraksts „Pa-pum"
nozīmē „pa purnu," tas esot
uzvārds „Pupuriņš." Mūsu nometnē
tiešām dzīvo viens tautietis ar šādu
Uzvārdu, klusas un saticīgas dabas
cilvēks, kas,' protams, savu kandida­tūru
vēlēšanām neuzstādīja. Vārdu
sakot, zīmīti atzina par nederīgu,
bet Se jāpiezīmē, ka, ja līdzīgs ga­dījums
būtu notidis kādā konferencē,
tad tas izraisītu vismaz pāris nedēļu
Ugas debaiļes. Pie mums tās atkrita,
jo ^vēlēšanu komisijā bija vīri kā
ozoli un to vidū arī es. Beidzot jā­atzīmē
vēl viens ievērojams sasnie­gums:
Vēlēšanu komisija ar automa­šīnu
devās uz kūdras purvu un, no­braucot
apniēram 200 km, pārveda
mājās 10 balošu. Sis sasniegums uz­skatāms
par i neoficiālu pasaules re­kordu
balsošanas uzvedumos, jo pat
• oficiālā pasaules tekordiste 10 balsu
id&ļ neskrien tādus gaisa gabalus, bet
leriko balsošanas iecirkni uz vietas,
notur mītiņu, nobalso un — 99,9
proc. kā aptiekā. Drūmais
Parīzē Iznflkošais angļu laikraksts
„Continental Daily Mail" 6. septem­brī
rakstā „Ja Krievija iastātos"
saka:
„Runi, ka tuvākajos mēnešos Krie­vija
Izstāšoties no UN saimes un
atgriezīšoties savā Izolācijā, pulcinot
ap sevi lldzskiējējas valstiņas. Sāds
solis būtu jānožēlo, bet tas vēl neno­zīmē,
ka tas nestu nelaimi. Tas kat­rā
ziņā darītu nepārprotamu galu
mūsu dilstošajāin vienotās pasaules
cerībām un vājas dzīvības pazīmes
uzrādošajām i2tedzēm par 4 lielo sa­darbības
turpināšanu.
Krievijas Iztrūkšana UN organizā­cijai
būtu Ukpat Uēls trieciens, kāds
bija ASV nepiedališanās Tautu Savie­nībā.
U1!J vairs neeksistētu kā pa­saules
iestādījums ar pasaules auto­ritāti
Un tomēr: Ja Krievija izstā­tos,
stāvoklis diez vai būs sliktāks
par patiftbanējo. T^^^^
krietni lfibāks.NādJ^ zinās,
kur tās ateodas- Tās atbrīvotos no
ietekmes, kias Drošības padomē ra­dījusi
uztraucošu apjukumu un Pa­rīzes
gaisu ļpiesātinājusi ar bries­mām.
^-
K^ievijai v « paliekot, UN organi­zācija
ir itin viss, bet tikai ne vienī­ba.
No tā sauktās miera konferences
miers lūd gandrīz vai saskatāmi.
Uzvarētājas nācijas ir kā bars stn-digu
pasažieru autobusā, kam nav
Sof^a un kas brauc arvien ātrāk
pirins gāžas neizdomājahvfi nelaimē,
^ p š savas pirmās sēdes Janvāri
Londonā padome tikai vei-dnājusi
hemierus^^^^ — un
Krievija par tp i r atbildīga. Kopš
ir tapusi jaunās pasaules veidotāja
organizācija, starptautiskais stāvok-
Us Jo ātri pasliktinājies.*'•
Raķešbūmbas...
Mūsu vieglatlētu izlase, kuras gai-jau
atzīmētas pag. n—rā, Vil-bdanshafena
pret vācu vieglatlētu
triasi panāca sevišķi pārliecinošu
uzvaru, iegūstot visas 10 pirmās vie-tds,
9 otras lin 1 trešo. Vācieši šķēpa
mešanā, piemēram, atstāti pavisam
bez punktiem. Punktos latviešu uz­vara
iiteicās 69:28. Izcilākus rezul­tātus
diska mešanā uzrādīja Ratass
ar 44,36 m (^rpus konkurences 44,57)
un lodes grūšanā Millers ar 14,18 m.
Oldenburgā vieglatlētikas ekstemās
sacīkstes latviešu Izlase uzvarēja vā­ciešus
ar 67:41 p., iegūstot 1 pirmo,
T otras, 1 trešo un 1 ceturto vietu. -
Oēstachtas latviešu nometnes „S%u^
le" sportisti viesojās Icehojā un gal­da
tennisā' uzvarēja turienes latviešu
nometnes sportistus 5:1, bet volej-flbolā
G. vīrieši zaudēja 6:15, 6:15 un
G. sievietes, uzvarēja „icehojietes"
15:1,15:8. Basketbolā G. vīrieši zau­dēja
sniagi 23:33 . (9:12) (Mārtiņš
Kalve). — Dornbirnā, Austrijas For-ārlbergā,
starptautiskās vieglatlēti­kas
sacīkstēs 25. aug. piedalījās
daudzi labākie Šveices. Vīnes, Tiro-les
un^ Forarlbergas vieglatlēti. Lat­vietis
Edgars Laipenieks (US) pārstā­vēja
Innsbpkas austriešu sporta
biedrību „Union.'• 15 dalībnieku kon­kurence
5.000 m skrējiKiā viņš uz­varēja
un ieguva goda balvu — Svei-
(Turpiilājums no 1. lappuses)
donas konferencei Palestīnas jautā­jumā,
kurā Anglijas pārstāvji piedā­vājās
pilnīgi atteikties no angļu-ame-rikāņu
agrāk izstrādātā plāna Pa­lestīnas
sadalīšanai, lai atrastu var­būtēju
labāku atrisinājumu, terrors
pašS P a i e s i Inā nemitas. Zīdu
jauniešu pulciņš Telavivā 1,0. sept.
nogalināja 2 angļu policijas virsnie­kus
un 6 personas ievainoja. —
An g l i j as kara aviācijas štāba šefs
maršals lords Tedefs 11. sept. aici­nāja
gādāt par spēcīgu un veselīgu
Anglijas kara aviāciju: „Ja mēs ne­darīsim
kaut ko ārkārtēju, tad mūsu
balsi pasaulē un UN saimē neviens
neuzklausīs. Uzskati un ideāli, par
kuriem mēs cīnījāmies un uzvarē­jām
pēdējā karā, būs pakļauti pirmā
uzbrucēja nežēlastībai, kas, mi^ms
vēlēs ļaunu." — Padomijas vēstnie­cības
priekšā Tokijā 11. sept. soļoja
ap 5.000 vecu japāņu vīriešu un sie­viešu,
kas nesa plakātus ar jautā­jumiem:
„Kas noticis ar mūsu ģime­ņu
locekļiem krievu okupētā territo-rijā?"
— Japāņiem no 10. sept. atļau­ta
pasta satiksme ar pārējo pasauli,
izņemot vienīgi Vāciju. Pagaidām
japāņi var sūtīt, tikai cenzūrai pa­kļautas
pastkartes un saņemt pārti^
kas un drēbju sainīšus līdz 6 kg. —
Lietus gāžu izsaukti plūdi Francijas
dienvidaustrumos nodarījuši sim­tiem
miljonu franku zaudējumus.
UN
Ukrainas ārlietu ministrs Manuiļ-skis
Drošības padomei Ņujorkā de­klarēja,
ka pret Padomju Savienību
esot uzsākts nervu karš. 2 stundu
runā viņš mēģināja atbildēt visiem
Ukrainas apsūdzības neatbalstīta­jiem
pret Grieķiju un to atbalstošo
angļu karaspēku, kas apdraudot Bal-kānu
mieru. Uz Austrālijas piepra­sījumu
noņemt šo jautājumu no dar­ba
kārtības, viņš atcirta, ka neļau­šot
kādam au^rālietim sevi pamācīt.
Komunisti daudzās valstīs ļoti daudz
darījuši, viņš teica, lai palīdzētu izcī­nīt
uzvaru otrā pasaulēs karā. Daudz
valstīs komunisti esot valdību lo­cekļi
un ir laiks Izbeigt nostāšanos
pret tiem. Spānija, Portugāle un
Grieķija Eiropā esot vienīgās valstis,
kas turpinot „hitlerisko" nostāju pret
komunistiem. — UN izglītības, zi­nātnes
un kultūras organizācija Lon­donā
3 dienu sesijā izlēmusi pārvie­tot
visu tās pagaidu sekretariātu uz
Parīzi, kur tas novietosies „Majestlc"
viesnīcā. 5. no^r. tur notiks šīs orga­nizācijas
pirmā pilnsapulce. — Iespē­jams,
ka par UN Eiropas reģionālo
mītni kļūs Zeneva, bet mazāki reģio­nāli
biroji atradīsies Londonā, Pa­rīzē.
Kopenhāgenā un citās Eiropas
galvaspilsētās, ieskaitot arī Maska­vu.
Domāts pai' šādu reģionālu biro­ju
iekārtošanu arī Kairā, Jaundēliji.
Nankinga uiti latīņu Amerikas gal-vaspilsētils.
UNRRA
UNRRA's pagaidu šefs Vācijā Mei-jers
Kons Axolsena paziņoja, ka par
savu vietnieku iecēlis angļu brigā­des
ģenerāli Sirusu Grinsledu (Gy-rus
Greeiisladē), kas 32 gadus ir angļu
armijas virsnieks un jau risinājis pār­vietoto
personu problēmas, būdams
karaspēka pavēlnieks Dienvidpales-tīna
1944./45. g. —• ASV valdība un
UNRRA's vadība Vašingtonā norā­dījušas,
ka ASV domstarpības ar
maršalu Tito nebūs šķērslis UNR­RA's
palīdzības sūtījumiem uz Dien­vidslāviju.
Dzelzceļa tērauda sliedes,
kas agrāk bijušas paredzētas Ķīnai,
UNRRA tāpat nosūtīs Dienvidslāvi­jai,
lai gan ASV ārlietu ministrija
šajā jautājumā 8iu;iēmusi īpašus anie-rikāņu
*anātoru^ protestus.
Ap 20. sept. E i r 0 p ā sagaida
Dvaitu Elzeiahaueru (kam Amerikā
nupat nomirusi māte). ASV armijas
štāba Seils Laspicēs lielāko daļu no
307.000' amerikāņu karavīriem Eiro­pā,
kuru vairums ir ķaŗā rūdīto ve­terānu
vietā stājušies nepiedzīvojuši
jaunieši Viņš apmeklēs daudzas
valstis vai ari uzklausīs pilnīgus
ziņojumus par visām ' patlabanējo
domstarpību terrļtoŗijām, Jo īpaši
Italijas-Dienvidslavijas apstrīdētās
Triestas Jautājumā^ ,ūn iepazīsies ar
amerikāņu centieniem apvienot Vā­cijas
pārraudzības joslas, -7 JPar ģen.
Maknarnlja štāba šefu iecelts 57 g.
V. ģenerālmajors Klareņss Hubners
(Maj. Ģen. Clarence R. Huēbner),
kas līdz šim komandēj a 1. kājnieku
divīziju im ļ5. korpusu. Jaunais štāba
šefs norādīja, ka nākamā vasarā
Eiropā paliks 150—200.000 amerikāņu
karavīru, kaii būs koncentrēti visvai
rāk Vācijā. ASV karaspēks atstās
Austriju 8—4 mēnešus pēc miera
līguma stāšanās spēkā. Viņš sevišķi
uzsvēra amerikāņu karavīru «poli­tisko"
misiju ar savu demdcratlju
iepazīstināt Vācijas Jaunatni. Tagad
amerikāņu karavīriem 4 stundas ne­dēļā
jāveltī vācu jauniešu apmācībai
sporta nodarbībās un jau drīzumā
var gaidīt bēzbola sacensības, starp
amerikāņu lan vācu vienībāno. —
Amerikāņu \m angļu spēki 10. sept.
abās Jpsllls kopēji pēkšņi pārbaudīja
daud:^ vācu firmas un bai&iis,
apķīlājot nenodotos dārgakmeņus un
zeltu, li^asu pārmekl^čmas^^^^^z^^
esot sekmīgi. — Amerikāņu kores­pondenti,
wka« nupat iepazinušies ar
sākumā lamerikāņu un tagad krievu
okupēto T I r i n g u , ziņo, ka uz Vā­ciju
pārlietojušās daudzas sarkanās
armijas virsnieku ģimenēs. Salīdzi­nājumā
ar vērojumiem Tīringā un
Saksijā ipāg. gada decembri, tagad
lielās un mazākās pilsētās redz
• daudz vairāk krievu karaspēka. V e i -
mārā koresipondenti redzēja sarka­nās
armijas virsniekus bīdām bērnu
ratiņus, bet viņu sievas ejam aiz
vii;iiem. Uz ielām un ceļiem virzienu
uzraksti ir lieliem burtiem krievu
valodā un mazākiem vācu. Lai gan
Tīringa ir viens no bagātākiem krie­vu
joslas lauksaimnieciskiem un
rūpnieciskiem apgabaliem, te, tāpat
kā pārējās okupācijas joslās, redz
daudz noplukušu vāciešu. Tie tik­pat
bieži ubago pēc cigaretēm un
tikpat čakli liecas pļīic cigarešu gali­ņiem,
kā tas vērojams visā Vācijā.
Krievu pārvaldītais Berlīnes ra­diofons
ziņo, ka komunistu dominētā
Berness dod autogrāfus
EšUngenas latviešiem
Ifelling^as , J4tviefc
kal Bad-ĶM^tļei Stutgartas t
sept pēcpusdienā neparedzēti pietu­rēja
ASV ārlietu ministra pženisa
B e r n e s a speciālvilciens. Uitvietis
I ^ , k a i i stacijā gaidīja vildehu;^
zin^Uelo valstsvīru un māja tam
draudzīgu sveicienu. Berness pie­cēlās,
atvēra logu un laipīd apjautā­jās,
kās Dz. esot. Tas atbildēja, ka
ir latvietis un DP. Pēkšņas Iedomas
vadīts, viņš lūdza Beitnesu pieņemt
atmiņai dažas Latvij a^M>atstāvigās
republikas pastmarkas, kas tam gla­bājušās
naudas makā. ASV ārlietu
ministrs velti pieņēma un revanšē­jās,
ar lielisku Havannas cigāru. Sa­runai
neveicoties valodās grūtību
dēļ^ latvietis vēl lūdza Bernesa auto­grāfu,
ko augstais amerikānis ari
neliedza, parakstoties uz Dz. angļu
valodā sastādītās personības apliecī­bas
zem Latvijas valsts ģerboņa,
Lafpnā valstsvīra autogrāfus šajā pat
reizē ieguvuši vēl vairāki citi Eslln-genas
kolonijas latvieši.
Igauņu bariņam palikšana
Floridā, 9. sept. (UP). -
sociālistu vienības partija (SED) 8. ļ 18 drošsirdīgu igauņu, kas pārvarēja
sept. vēlēšanās krievu okupētā S a k- vētraino Atiantlsko okeānu 38 pēdu
s i I a s pr o v l n c ē guvusi ap 60 garā buru lai\ļā, lai meklētu pa-proc.
np visām nodotām balsīm vai tvērūmu AS Valstīs, atkal vērš savus
par 800,000 balsu vairāk, nekā da- skatus jūras virzienā, jo imigrācijas
būjušas tās 2 konservatīvās sancen- izmeklēšanas padome vakar' tiem
ses kopā. Padomijas ziņu birojs liedza likumīgu palikšanu. Uzņēmīgā
vēsta no Velmāras, ka „SED" uz- b^iņa locekļi, kuru vidū ir arī 5 g.
varējusi arī T ī r i n g ā , lai gan ar v. meitenīte, šodien prātoja par
mazāku pārsvaru kā Saksijā. Sak- Austrāliju vai Meksiku. Pagaidām
sijas proviņce'ar galvaspilsētu Hallē viņiem atliek tikai viens cerībai šta-nav
Jāsajauc ar^'Sakftljas valsti (gal- riņS ļpēd visām šīm 2 nedfļām, kas
vaspllsēta Drēzdene), kur balsošana okeāna braucienā nogurdinātajani
notika nedēļu agrāk. — Vācu kristī- bēgļui pulciņam pavadītas Miamljā.
gi sociālās apvienības (CSU) Minche- Vairāki pulciņa brīvprātīgie aizstāvji
nē publicētais informācijas biļetens --advokāti izteikušies, ka viņ
aizliegts pēc tā pēdējiem 2 uzbruku- sniegs apellāclju Imigrācijas uņ pār-mlem
Padomijas okupācijas pollti- sūdzību padomei Filadelfijā. Lai
kal^ — ASV un ABgUjas Militārās gan kopš Ierašanās Miamljā tie b'ur-valdības
pārstāvji piekrituši Vācijas tiski apbērti pārtikas un naudas dā-visu
4 joslu dvHfis adniinistrācijas vanām, grup^^ 11 vīriešu pasvītro,
,pārstāvju konferencei Brēmenē 4.-5. ka viņi nevēlas pārtikt no labdarl-okt.
ASV MiUtārā valdība apturējusi bas. Ar savas mazās laivas vadītāju
vispasaules iatoļu palīdzības oŗga- kapt. Fēliksu Tandre priekšgalā viņi
ņizācljas „Carltas'* darbību, jo tai cenšas pārliecināt vlsiis, ka cer atrast
ASV Joslā nav bijis oSciālas atļau- kaut pagaidu darbu un būt vļeņ-jas.
Drīz pēc kara beigām .,Carlta8*V kāiršl strādnieki, lai gan vlņl/g€«-
plegādāja vāclešierni pārtikas sai- | drīz visi ir labi amatnieki,
nīšus pa pastu smagajās auto­mašīnās
caiir Sveici, Austriju uņ
franSu Joslu.
Putniņš pa 6, Bērziņš 3. Arī galda
ASV ļ tennisā D, pieveica Ofenbačhu,
Vislielākais jūrnieku streiks ASV dīburglešu vidū uzvaras Izcīnot Bed-vēsturē
turpina nožņaugt starptau- rītlm, Zorgenfreļjara un Belouso-tisko
tirdzniecīlDU. — Biržas aprindās vam, bet zaudētāju vidū — Kolber-aizvien
vēl turpinošos akciju kursu gam un Bērziņam. Ofenbachas seš-sabrukiimu
mēģina izskaidbrot ar nieks volejbolā ar 15:10 un 15:10
Amerikas pastāvīgiem streikiem un pieVeicaDīburgu. D, oti:a vienība
ar Amerikā nokļuvušo bēgļu bailēm toties ax 83:22 (18:10) uzvarēja DI-no
3. pasaules kara sākšanās, Jo gal- burgas vācu sporta klubu. — Ua-venie
akciju" pārdevēji bijuši franči, varām bagātais Ķlles basketbola
holandieši un šveicieši, kuru piemē- piemieks (I. Stāls, U. Raiskums.
rana sekojusi daļa amerikāņu. Citi Bērziņš u. c.) pārnācis uz ASV Joslu
lietpratēji kursu sabrukumu mēģina uh tagad mīt HMavi, ievērojami
izskaidrot ar ASV kāpitāla^^^^ basketbola
augstā nodokļa iedfirblbu, Visvien- spēkus (A. SalniņS). — Maz pieminē-kāršākais
jzskaidrojumš^^
kursu krišanas esot periodiskas.** — pie Volfratshauzenas - r paSā Min-
Kaŗa viceminlstrs Rojalls (Royall) chenes tuvumā, bet
The stars and Stripes
ces rokas pulksteni. Laipenieka laiks
15:53,4, aiz viņa Austrijas rekordists
Vēbers 16:06,1, 3. V. Šveices marato­na
meistars Viss 16:06,7. Svētku spē^
ļu laikā BregencāL. bija pirmais
1.500 m skrējienā, bet SafhauzenS,
Šveicē, 5 km skrējienā viņš ieguva
3. vietu. 3.000 m apvidus skrējienā
Si-Gallenā, Šveicē, 20. aug. Laipe­nieks
atkal bija pirmais. 8. sept. bija
paredzēts viņa starts Tlroles viegl­atlētikas
meistarsacīkstēs Innsbrukā
1.500 un 5.000 m skrējienā, 14. un
15. sept. viņš startē 1.500 un 5.000 m
skrējienā Forarlbergas meistar­sacīkstēs
Domhimā, 29. sept. Vīnē
Austrijas stafetes meistarskrējienā
4 X L500 tin 6. okt. Fr^borgS. Šveicē,
16 km ielu skrējienā, kuram pietei­kušies
300 dalībnieku. L. patlaban
saistīts par visas Austrijas viegl­atlētu
Zalcbiurgas nometnes treneri
vidus- \m gaŗbalu skrējienos.
Viņš ir ari Innsbrukas austriešu
vieglatlētu vienības vadītājs (R. K.).
— Latvijas ilggadējā daiļslidošanas
meistare Alīse Dzeguze-Kļavlņa no
ti sasnle-izteicas,
ki^ ASV nedrīkst atbruņoties, ļdzamā vietā — pēc ilgāka klusuma
kamēr nebūs drošības, ka ari pārē- i;x>sma kultiirāli dzīvē i^irmle sākuM
jlto pasaules iMW
Jas. ASV jāpalldK apbruņotām un pie- Songavas šurp pārcelto 250 lat-jābūt
1. vietā Jauno ieroču pētnieci- viešu vidus Liepājas Olimpi ja*
bā. Stingra, bet ifnieru grļbošaAme- basketbolistam E. Srāderam izdevies
rika būs varena i/^toVme pasaules noorganizēt piedzīvojušāku sportistu
miera uzturēšanā. I un iesācēju pi^
jau sacenties ar pārējiem O. baltiešu
The Stars and Stripes ļ gportistiem. E. Srāders uzņēmies aŗl
turpmāko šejienes latviešu six)rta^^
kusas. Latvijā. Ķr daudzas latvlešu^^^j^^^
sportistes, arī viņa sti^ādā, UNRRA's' '
101. vienības direktora sekretāres
pienākumi aizņem visu dienu un ģi-ļ MtatvieSu VēstneSa** 1 mēneša abo-menei
atliek laiks tikai vakarā (Ēd- netnents a r pi^ūtišanu maksa 5 matŗ
Si^rs KroniiņS), GroņlngeniMr^ mēneSn-- 8 markas^
turnīrā Holandē^^^^^^^^^v
izvirzījušies pasaules šacha bij. meis­tars
Eive un PSRS čempions Botviņ-ņiks
(V. S.) — Diburgas latviešu no-
Bad-Zeg<^eŗ€^s^^ier Ķfles ^etnes basketbola 1. vienība uzveica
latviešu no^netne. Daiļslidošanas uz.vciua
sportam viņa gan kļuvusi neuzticīga
jau 1942. ģ., kad viņai piedzima ma­zā
Astrīde, bet tagad viņa saka, ka
nodomāj^Lisi no jauna uzsākt slido­šanu,
„ja dabūšu slidas." Tās pali-
Atsevišķa numura cena 50 fen. Tu­vinieku
meklēšanas /sludinājumi paf
katru pilnu vai saīsinātu vardu
30 fen., pustreknā salikuma 45 fen^
Ofenbachas latviešu p ^ ^ ^
48-24 ( 9 9 R\ nTK.,r.co« A1K U proc. dārgāk. „Latviešu Vēst-
^.24 (22.6). Dīburgai Alberts un Lega" pārstāvē angļu okupācUas
Bedritis guva pa 13 p., Belousovs un joslā ^ Lidga Dravniece: Latviao
Zīverts pa 7, Gulbii^6 un Rūrons 2, Camp, „Frische Quelle^ Hiddesen
bet Ofenbāchai Oliņš 9, Upmalis un ļ bei Detmold, Lippe (21a); Austrijā —
Rūdolfs KalniņS: DP Camp, Glasen-
Kārli Lusti, dz;. 15. 30. 5., no Rīgas.
Dārzaugļu 8,, lūdz atsaukties, paziņo­jot
tagadējo aclresi,TraunSteiiiasDP
nometņu latviešu labklājības komi­teja:
DP Camp. Kurhaus, l^aun-stein,
Bay. (131)). 3596
Ltn. Kārli Pušķainu. 45. IV bija
Kurz., ra. sieva Izarta Pušķaina: c/o
R. Kalniņš, Post Restante, Postamt 2,
Bad Reichenhall, Bay. (13b). 3595
Lūdzu atsaukties personas, kas 45.
IV bija „KZ" nometnē Ēelsen-Ber-gen.'
Natālija Veisa: Leopoldstr. 15,
Detmold, Lipp^e (21a). 1578
Pžu- dēlu Helmutu Timofejevu, dz. bei Salzburg, Oesterreich.
13. g. Rīgā, 45, g. bija franču joslā, ptaksājumiem Austrijā plemero-lūdzz.
Kārlis Timofejevs: Aufbau- i««nas tās pašas likmes šiliņos. Par.
šchule, Z. 177, Amberg, Bayem (13a). laitoraksta savlaicīgu nesaņemšanu
3579 I vai; abonementa pārtraukšanu tcch-nisku
vai neparedzētu iemeslu dē{
Tuvimekus m. LučhniUa Ame: bei Mevējs atbildību neuzņemas.
Niederhof, Hertelstir. 3, Berlin-Frie- \
8571 IPrinted by Manz, DlUlngen. - U 3M