Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1945

              Kurz:emes pēdējais cīnu posms
Latviešu tautas postu v^cu okupāci­jas
pēdējā posmā mi tautiešu centie­nus
un cīnu par brīvās neatkarīgās
Latvijas valsts atjaunošanu iztirzā
raksts ar augšējo virsrakstu, kas
iespiests Argentinas latviešu žurnālā
^Latvija". Tā kā šo ciriu posms
mums, Vācijā esošiem latviešiem, ma­zāk
pārzināms, tad sniedzam rakstu
arī mūsu lasītājiem.
„Apgalvojums, — tā teikts rakstā —
ka vāciešiem piemītot apbrīnojamas
organizatoriskas spējas, visspilgtāki iz­rādījās
nepareizs, kad krievu armija
tuvojās Latvijas robežai un kad sākās
Latgales evakuācija. Jau pali Latvi­jas
pierobežas pilsētu ieņemšana bija
traģikomiska: sacelsi niilzu nocietinā­jumus,
šo nocietinājumu darbos izsū­tot
tūkstošiem cilvBku, bet kad krievi
tuvojās, tad vācu armija jau bez tieša
spiediena bija labā gabalā. Vēl lielāka
dezorganizācija bija citos evakuācijas
jautājumos. Rīgā 5. un 10. oktobrī
pēkšņi parādījās lielā skaitā vācu žan­darmi,
kas ar varu sagūstīja ielas gā­jējus
un iestāžu apmeklētājus. 5. okto­brī
sagūstītos nosūtīja uz Kafalaučiem
novietošanai darba nometnēs, ; kurās
bija pieļauti pat miesas sodi. Bet 10.
oktobrī satvertos vairs nepaguva " aiz­vest
uz Vāciju, tos novietoja nometnēs
Kurzemē. Sos cilvēkus izmantoja
smagiem darbiem pie nocietinājumiem
un turēja galīgi antiliigiēniskos apstāk­ļos,
pie vāja uztura, nedodot ne drē­bes,
ne siltu veļu, visu garo ziemu,
kauču vairums bija sagūstīti tādi, kā
bijuši uz ielās un no mājām kaut ko
paņemt vairs nebija iespējams. Šī pati
varmācīgā iedzīvotāju ķeršana atkār­tojās
arī Kurzemē līdz pašām pēdējām
dienām. Bija*riebīgi gadījumi ap Kan­davu,
Kuldīgā, vairākas reizes Liepājā
un citur. Iedzīvotāji bija pastāvīgā sa­traukumā,
viņi jutās no šiem vācu pa­ņēmieniem
terorizēti. Vēlāk evaku­āciju
attiecināja arī uz Kprzemi, jo
nebija taču ne mazākās skaidrības, vai
Kurzeme tiks militāri turēta, resp/vai
viria varētu noturēties, jo piedzīvojumi
Latgalē, Vidzemē un Bauskas-Rīgas
virzienā bija nožēlojami, tie nevarēja
dot pamata paļāvībai par Kurzemes
noturēšanu. Un kad sākās evakuācijā,
vācieši atlcal acīs paturēja: pievākt arī
Kurzemē vēl atlikušo latviešu mantu.
Kad Kurzemes fronte tomēr sāka
stabilizēties, vācu iestādes tūliņ iesāka
savu „civilpārvaldes*' darbību, kas iz-audās
visvairāk lopu uņ labības at­ņemšanā
un bieži neskaidros, vai ne­vajadzīgos
rīkojumos, kājds piemēram
bija norādījums par ruļdza zelmeņu
nobarašanu lopiem. Uz laukiem kā ci-vīlās
varas ^ pārstāvji „slaveni'' ktuva
^lauksaimniecības vadītāji'', katrā pa­gastā
pa vienam... Tie bija neaiz­mirstami
baigi skati, kad braucot ^o
Rīgas uz Kurzemi varēja redzēt reichs-komisāriāta
ierēdņus, „gpldfazānus"
vai „brūnos'' ar pātagām rokās un šau­tenēm
plecos dzenam lopus pa Latvi­jas
ceļiem; no vienas vietas bija redza­mi
aploki ar sadzītiem lopu bariem,
kur gavis māva neslauktas un nebaro­tas,
sīkie lopi vienkārši aizgāja bojā.
Tos bieži pievāca klīstošie karavīri,
vai apgādes iestāžu cilvēki savām va­jadzībām,
Ikkatra Zemgales, Vidze­mes
un vēlāk arī Kurzemes māja var
stāstīt par vāciešu dzīvi šajās mājas,
kas ne mazākā mērā nesaskanēja ar
noteikumiem par pārtikas racionēšanu
un devām. Cepa un vārīja^ vārīja un
cepa: bija cepeši, putni, baltmaize, tor­tes,
kafija; vistreknākās vistas, par ko
latviešu civiliedzīvotājs, šīs pārtikas
ražotājs ne sapņot nevarēja.
Ar 26. septembri Lolises vielā par
reichskomisāra vietas izpildītāju nāca
Kochs, ar kura atnākšanu likvidēja
^ģenerāldirekciju'' pārvaldi. Apmē­ram
decembra beigās lin 1945. g. sā­kumā
no vācu puses tika privātā kārtā
izplatīta versija par „brīvības došanu
latviešiem", un janvāra sākumā vācu
lidmašīnas mela zemē kādu latviešu
valodā sacerētu proklamāciju, kurā —
starp citu — bija lasāms šāds teikums:
„Un kad Vāci}a drīzumā sāks lietot
jaunus ieročus un raidīs tos cīnā rie-trumos
un austrumos —- kas tad no­liks?
Tad nāks uzvara! Tāds ir mili­tārais
stāvoklis objektīvā skatījumā,
un mēs latvieši no tā varam secināt,
ka Latvija tomēr Idūs brīva un patstā­vīga
valsts!" Šķiet, tā bija pretspēle
iuigliem un amerikājiiem mazo tautu
tiesību jautājumā . ..
Tāds bija stāvoklis līdz 2. maijam,
kad latviešu patrioti — proti, visi Kur­zemē
palikušie varēja sākt attīstīt lie­lāku
aktivitāti. Liepājā sapulcējušies
Latvijas brīvvalsts tapšanas un brīvī­bas
cīnu dalībnieki nalēma nodibināt
iieatk'arlgu izpildu varu, kuru nolēma
nosaukt par Latvijas Pagaidu Valdību
un kurai būtu jādarbojas līdz tam lai­kam,
kad radīsies iespēja dibināt le­gālu
valdību. Šo patriotu viedoklis
bija, ka tādai valdībai jārodas nevis
emigrācijā, bet pašu dzimtā zemē, lai
zemes elpa pareizi ierosinātu valdjbas
solus. Sanāksmē valdīja noskaņojums,
ko nevar citādi nosaukt, \sM par apga­rotu
ideālismu, brīvu no jebkādām in­trigām
un varas tīkošanas. Katrs
sirdsapzinīgi meklēja iespējami labāko
, atrisinājumu kā personālā zinā, tā at­tiecībā
uz iestāžu veidošanu. Vienojās
par valdības atjaunošanu ar tām pa­šām
ministrijām, kādas bija Latvijas
brīvvalstī līdz 1940. gadam, kas būtii
ērtāki likumu piemērošanas zinā.. Nā­košā
dienā, 3. maijā, notika jauna ap­spriede,
kurā bficiiili piedalījās arī Na­cionālās
Komitejas pārstāvji. Šajā sē­dē
panāca godprātīgu, | nekādu varas
kombināciju neietekmētu vienošanos,
ka Nacionālai Komitejai jālikvidējas,
un nodibināja galīgā veidā Pagaidu
Valdības kodolu ^ar pulkvedi Robertu
Osi priekšgalā.. . Ijagaidu Valdīlrās tā­lākais
lēmums' bija bēz kavēšanas sa­saukt
Tautas Padomi, kas lai dotu le­gālu
pamatiu valdībai. Bet tā kā Lat­vijas
situācija kiuva augstākā mērā
kritiska, tad bija nepieciešama tūlītēja
rīcība, nenogaidot Tautas Padomes sa­nākšanu.
Taču vissteidzamākā lieta
šķita sakaru uzņemšana ar Anglijas un
Ziemel-Amerikas Savienoto Valst(i val­dībām^
griežoties pie tām pēc aizsar­dzības
un palīdzības. Notika jauna
ļiagaidu Valdības sēde, kurā valdībā
konstruējās galīgā veidā.
Tūlifi pēc 2. maija iesākās\aJrī^aLU-las
Padomes organizēšana, kura iegāja
pārstāvji no karavīriem^ zemniekiem,
strādniekiem, ipteligences, ' kooperatī­viem,
pilsētām,'apriņķiem un t. t, S^-
pŗoļtams, ka viļSS darbs bija loti jā­steidz
un visam bija jāgūst provizo­risks
raksturs. Izdevās noorganizēt no
Kurzemē dzīvojošiem latviešiem 70 lo­cekļu
Padomi no visiem apriiikiem.
Padome pie tam ieguva tādu^/ locek­ļus,
kas reprezentēja ne vien li^irzemi^
bet visu Latviju, jo Latgales, \Vidze-mes,
Zemgales un Rīgas bēgtu Kuri^e^-
mē bija daudz. 7. maijā izdevās Kul­dīgā
arī sasaukt pirmo Padomes lo­cekļu
sanāksmi, kas vienbalsīgi vieno­jās
atzīt Pagaidu Valdības pirmos sp-
1us, atzīt Osi par ministru prezidentu
un atzīt pārtrauktās Latvijas suvereni­tātes
atjaunošanu. Tāda pati;(sēde no­lika
vēl Liepājā. ^
Jāatzīmē, ka dzimtenes latvieši savā
domāšanā bijaļiloti vienprātīgi un šo
domu aizstāvēja drošsirdīgi mv"vienoii.
Kurzemē paliksi savās sāpēs stipri sa­kausēta
tauta, kas ar gudru izturību
nesa savas mokas un godīgi gribēja at­balstīt
savu Pagaidu Valdību."
Latvija''.
TT
(Sakumu sk. i . lappusē)
vairs neruna. Tā bija mūsu Izeme, kad
trīssimti gadus ijriekš Kristus griekļV
Stefans un simti piecdesmit gadus pēc
Kristus romietis Tacīts minēja vārdu
„aistipši". Tā bija mūSu zeme, kad
grieķis un romietis brauca uz Dziņtar-jūfas
krastiem pēc dzintara. Tā \^ija
mūsu zeme, kad Bizantijas grieķis
spānietis brauca ^z Kursu, lai tās zīl­nieks
pateiktu viņiem nākotni. Tā bija
mūsu zeme, kad 1107. gadā zemgalieši
uz kaujas lauka noguldīja 9000 iebru­cēju
un 13. g.i s. Veko viens cīnījās
pret astoņiem ienalidniekiem.
V. Bilkins
Latvijas eksports
Latvijas ārējā tirdzniecība kļuva se­višķi
labvēlīga no 1936. ga'da, kad mū­su
naudas vienību atraisīja no zelta
bāzes, un piesaistīja angļu mārciņai.
Labvēlīgo attīstību veicināja arī val­dības
aktīvā saimnieciskā politika, iz­dodot
noteikumus par koku materialu-kvalitātes
pārbaudi, noorganizējot oh|V
savākšanu un izvērtēšanu eksportam,*'"'
garantētās noteiktās cenas visiem sva­rīgākiem
lauksaimniecības ražojumiem
papildinot to sarakstu vēl ar jēlādām
un vilnu, un noslēgtie tirdzniecības lī­gumi.
Šīs darbības rezultātā 1937. ga­dā
apgrozīto preču daudzums (eks­ports
imports) ipieauga līdz tam vēl ne­sasniegtiem
apmēriem: 3.214,9 milj. kg.
vērtībā par 491,9 milj. Is.! Sevišķi
strauji palielinājās eksports: no^h078,7
milj. kg. 138,3 mļlj. Is vērtībā!, 1936. g.
līdz 1.993,4 milj. kg. 260,7 milj. Is vēr­tība,
t. i. daudzumā' par 84,8*>/o, vērtī­bā
par 88,50/0. Šai 1937. gadā ārējās
tirdzniecības bilance noslēdzās ar 29,5
milj. Is lielu atlikumu.
Apskatot vi&pirms dzīvnieku-mājlo-pu
eksportu jāiegaumē, ka. pēc pirmā
pasaules kara izpostītās lopkopības at^
jaunošana- atJāva tikai 1931. L^dā iz­vest
pirmās mājlopu partija^ — 2^2
milj. Is vērtībā. 1935. gadā l a ^ ^ a -
sniedza jau 3,5 milj. Is, 1936. g. — 6,7
milj. Is bet 1937. g. pat 9,9 milj. Is, sa­stādot
jau 3,60/0 ņo kopeksporta vērti-