Bavarijas Latviesu vestnesis, January 10, 1951

              Trcždien, 1051. g. lo. ļ^ir^^^
1 aizjura
Kentakl 8tats Izsniedz lerob^i-^
«8 ar darba tiesībām Blimm<S?ft
.rlvatprajcm tiesībām. Ari S'.*^
Hospital, HopklnsviUc. Ky ^
strād* a latv. firsti); centoi'f o^jj
^ita^ Lakeland, Ky.. USA u^jjgf
I); iļastern State Hospltal, Le
ŪSA. Vašingtonai štatā ir s tM
, . 8 0 slimnīcas: Northern State S
^<ŽMW|S»drb WdUey, Wash.; USA (3 latv aritīj*
tSA;u?.kW«fttcrn State Hospltal, Fort StaUa^'
labas iz- Wash.^USA_(l latv, ārsts); Eastern
rbi_i p. sii-- ļSferaskfts štatā meklējot darbu. iiteieSi:
: priekš-/griezties pie Lutheran Hesettlemen i » ?
Ilr 4 Šādas ce fdr Nebraska direktora Mr.
t M ^ Summer str. .Llnkoln.
fur ir 4jpsichlairlskās letV^i
rtUeit^Cē stute Home, Beatrtce, MS?'
^ i ; USA (2 latv. ārsti); Hasting stati Bn2*»
thooļ <or; Iglesidi, Nebr.. USA (2 latv. firsti^M^**
l i i i ļ ^ l ^^^^^^ Nebr.. USA ( i Sb
mmm'^Bmīmmk State Hospital. ^IJ?1^
Nebr., USA. Zlemelkarolalnas Statā
k Isred^vh veikt ārstu pārbaudījumus A3
\ tur ir I psichiātriskaa iestādes; Stat^»^
pllāl. Butner. N. C . USA (i latv. ā^S
State Hospltal, Goldsboro, State HoftSSt
Mdrļinton, N, C , USA; State HSDS
N. C, USA (1 latv. firsurnS
noSas Statā var strādāt kā InternS
^Imsifefis, b6t pielaišana valsts Dārhai!
(SJn^iem saistīta ar grūtībām un tedSS
Kolorado štats LU absolventus X
*«*tļsud!jumlem nepielaiž. ouS
fi(6sp.y Pacme, USA. striSPi
tetl W būtu darbs i^^^
MčllU^siM^ņ uņ .i*ntgenoļogam. S
t|iMa<ļŗgi. interesentiem jāfrl£
*/lS|ōrge A. Stevens. M. D.. tSZ
_ tlPUtoJitvlašii «liti tur J a i ^
l^Jļ|^tbaķ(flS^^ intershlS
i i l i i i i^4?rivfitprakst. Rietumvird«mStt
Štata Hintonas^ slimnīcas direktors (\rT
'fm^tm^,.M D.) vēlas pieņemt darbā tik
Iķiešu ķirurgu un intemistu. Ari ASV
WWi iakarā ar pēdējiem i^b
. f t l i t i d^rbfi irstui un ātit£
iV^'AfV pavalstnieki. ^
Itšilāritu apvienības trimdā Alt
-"^-^ifiķkoipas priekšnieks doc. ufc
kj^nis (Box A. Pendleton, Oifc
atgādina reflektantiem Eitobī
i ^ a t t l e i angļu valodu, k l iS
ļ0tij|ui-fir8tui|; pa^ot savai ļĻ
m
ir
. 1 » -
lUkuiiia
tbč
ĶEDAKClfAi
t At*
j t t laill tmigriēilai pronii
.^ItpiPP ptrmi ttoināšanai os tnioiti»
tt^tnl novieto IļMis eadrlaides (pipi»
Ihie) jbometnii. knr tie saņtni mo tprtM
m mm TUnd emlgrieUat iiei^ik)i«di
MUa. Britu Jollā itIvoUUi Ir nelabvDIi
„ ,, ^ Jo ti^r vM BP (itņemot tnmtit»
nom^biēi iismktds) iekļauti vfieu nia*
liMlbļĻ u n non^tnēi ditvojošiem jāmDnl
«amēii liela īrei nauda, tāpat JāttaM
l>.ar ejl^l^trlbu, ūdeni un gāzi, kas bieH
Vien l a i i i d i ievērojama lummn. Tl
!nļ»ņdiļĻ Atsanco^es ns kfido vienoSinoi
JRŌ im vllcu pāmldes starpā, ka DP,ktt
^ek|<i<ttl emigrāciju plānojumā, tieifgl
siteemt telpas par brivn/Vācu finanCi
liimlder nostāji, kas sākumā bija loti
f«dlkfl«> i>lc dašfidn apstākļu pfirbandei
mltnljniies. lin^Erelas nometnā par dtti
vdļkliem totvieln BP nav maksāji»!
limbra, oktobra, ndvembrfi nn deceiabji
"^^ I. Ņaudu nepiedzen, un flnani!»
^.e situāciju akceiptē.
tūtu loH ieteicams noskaidrot vai ml*
dētais ir tikai vietējs nokārtojams, nl.
Hrl to varētu attiecināt uz visu britu Josla*
ļ \ļ K. V i d e n i e k s , VentorfS
V^mnāO VIBTVABBU R A K S T S BV
; Blanairit nav jābaidās no Mumlautiem"
v i i f (fifta vārdos, bei kariem tos danāf
teli nemai nevar atrast uz kartes. Ari
jielākā autoritāte prot. J . Endzellns rak*
„LatvleSI nn viņu valoda" (LatvieSu
^ stn krājums, otrs revidēto iespiedums,
urgā m , 52. l.p.) apzināti divi reitei
rtbmii nivārdn ,,Olflcki". Analogi bāti
l«ū^»a» Gēttingen'a.
A. P l a k a n s , Getlngenl
B e d a k c i j i ^ i p i e z ī m e : Būtu TI*
ļami dilrdit mūia valodnieka domas ki
i a l i Jiatājamā, tā par ivešu vietvārda
rakitlKia vispār.
;ka Normana būtu ieguvis par pacientiem
I t u B ^ laika izSķieSana, ja viņS dodas UJJ
i§ par Jaunzēlandi, jo Viņam šķiet, ka tu-
Itu maiv labāks.**
ir l i b i pfetriots vjņg turas pie britu
itas vis^ir nebūs vajadzīgs," sacīja Džēna,
skatu uz savu jauno Sefu.
^v— jūs uaiticaties vecajam Puaro? Nu, €S
ļamo^to es jums apsolu. Taču man ir cieSa
ļka^^^ kāds tēls, kas nav iznācis
.^Olt' lotļfia, kas līdz šim vēl nav tikusi spē*
iCi pitei, „Ja, Jaunkundze, Sai noziegumā ir
ig *j>8tlklis. ^ VļUs uz to norāda..
ieralan^ Pirlzē Herkuls Puaro un viņa
vltamņaiŗfeldfi mazā restorānā, un aW
jrieaii DžeMi vecais Dipons šķita tikpat
i dito. Taču! vņai negadījās iespēja ar to
^•0. Jau no paļa sākuma bija paņēmis viņu
Ar Zanu viņš sapratās tikpat labi kā Lon*
Itals, Jauneklīgais raksturs Seit viņam patika
Lai nu kfi — visu laiku sarunādamās un
' tomēr nopūlējās uztvert druskas no abu
Jo Viņai interesēja, kāda īsti izziņa Puaro
una. acīmredzot, slepkavībai nemaz nebija
kura intereses šķita piederam archaiolo-fli
PeMjā un turklāt likās nopietnas un
ja aavu sarunu biedri uz pagātni. Un Zana
4 w par šo izdevušos vakaru, jo liktens vi-piešķīris
tļiķ gudru, ziņkāru klausītāju. ^
•kaJdrs, kurš i no visiem ierosināja, ka abiem
«iŖiet ur kino; taču, kad abi jaunie bija
wvu krēslu tuvāk galdam un ieminējas
Ikp pētījumu veikalniecisko pusi. Jādomā,
sliktajos laikos nauda sagādājama visai
iiVai jūs pieņemat arī privātas dāvanas?
(Turpinājums sekos)
ISpeādi^ 1951. g. JiAviiI L A T V U A
NAKTS DRĪZ BŪS PAGĀJUSI
mm HMM mm iriiia sw iriMiiiii
BAZNĪCAS SATVERSMI N^KAl^OS 8BJHNE8 i & S T j ! » ™ _
P^KSBTOS DRAUDŽU BOASZAS - KOPĒJI KAPI ANGLUĀKSS.
METIEH - MidTJUU UN BAZNĪCAS MBG1M?LS
DZaiHTENE
L a t v i j a s l ī d z s t r ā d n i e k a i n t e r v i j a ar archibīskapa
v i e t n i e k u prāv. E. B e r gu
Kiā 1947. g. maijā no Vficijas ang­ļu
joslas sākās lielā latviešu pārcel­šanās
uz Angliju par strādniekiem,
viņu Vidā bija ari latviešu mācītāji,
kam tāpat dienišķā maize bija Jā­pelna
vaiga sviedros, tikai atpūtas
stundās rodot laiku trimdinieku ģa-rigai
stiprināšanai Tā lēni, bet sīksti
auga latviešu luteriskā baznīca Ang­lijā.
Stāvoklis ievērojami uzlaboja»,
kad ieradās archibīskapa vietnieks
prāv. E. Bergs, apmetoties Londonā,
un uzņemoties turienes Miera dirau-dzes
aprūpi. Sākās straujš'baznīcas
Archibīskapa vietnieks prāv. E.Bergi
cas trīs logi Kara liesmās un komū-iHStu
postīšanas kārē gājuši bojā
daudz dievnamu un baznīcas dār­gumi.
Izjustiem vārdiem archibīskapa
vietnieks runāja par anglikāņu baz­nīcas
gādību un atbalstu latviešu
baznīcai AngHjā. Kenterberijas,
Jorkas, Londonas, Cičesteras un
Bristoles archibīskapi, bīskapi un
citi amata brāļi izrāda sirsnīgu pre­timnākšanu
un atver savu baznīcu
durvis latviešu trimdiniekam. Liela
nozīme bija ari archibīskapa prof.
Dr. T. Grinberga apmeklējumam
Anglijā 1949. g. vasait. Toreiz ar^
chibīskaps piedalījās Luterāņu vis­pasaules
savienības eksekutivfis ko­mitejas
darba konferencēs Oksfoitlā
un vēlāk garākā braucienā apmek
lēja trimdiniekus visos lielālākajņs
centros. Prāv. E. Bergs bieži sarak­stās
ar archibīskapu. Sirmā latviešu
baznīcas vadītāja lielākās rūpes iir
Sūra darba
Mr jļSjļMyļ^ Aļģi š^ifiāSiā f^ĒUMāš t^škšĒ
VttifULB LATWJAI NO ZAKMDIJERA8
Esmu ģimenes cilvēks ar sievu un
divi dēlim Se ddvojam Jau tnļo
gadu. Sākumi, kamēr v i i bijām tikai
tris, Btrādfijfim abi ar lievu visus
lauksaimniecības darbus. COfimies
ritos pl 5, slaudUn govis, barojām
cūkas. Tad sieva devās virtuves dar­bos,
et uz lauka, bet dēlt uz skolo.
Tā lldz^L 20. Pusdienas laiks no IK
— 2 stundām. VēUUc saimniece uz­zināja,
ka sieva prot šūt, un piesēdi­nāja
viņu pie m a i ^ - T | ^eva ap-šuva
no galvas Uds kfijām saimnite
5 bērnus. Pa io lāīku saimniece v ^
visus darbus. Kad pienāca kulšana,
7 dienas natiepu'* Udz 100 kg smagus
maisus. Viegli nebija, taču pieradu,
jo esmu Jauns ar labu veselību. Pir»
mos v a l ^ s gan ēdienam neskatījos
virsū, bet likos piltā, Jo tā bija vfli-nošāka
par vakariņām.
Tuvojoties ģiiņenes i^eaugumam,
vieta bija Jāmaina, ]o sieva vairs
strādāt nevarēja. Seit nc^lnljām v i ­siem
trijiem uzturu un kopā 8000
franku mēnesi. Tas ir divi pāri labu
kurpju.
Tad devos meia darbos. Jo bija
ziema, un uz laukiem i a j i laikā dar­bu
atrast grūti Dzīvojām >ļ6ti sliktos
apstākļos, iniazil 15 kv. n i dēļu ba-organizācijas
un uzbūves darbs. Pir­majā
laikā tā bija ne vien latviešu
garigā aprūpētāja, bet ari vienotāja,
organizējot sabiedrisko dzīvi, līdz
izveidojās sabiedriskās organizācijas.
Tagad savā 4. darba gadā Latvie­šu
ev. lut. baznīca ar gandarījumu
var teikt, ka tā savu pienākumu iz­pildījusi:
' Bazničaš orgaņ'lzfiĢija, ap
gabalu/un.draudžu teveidoSana ļie
1ās līnifās^^iktai Draudzēs reģistrēti
ap 5000 trimdinieku. Tos garīgi aip-rūpē
10' mācītāji, Ieskaitot prāv. E.
Bergu, kas visi atbrīvoti no EVW
schēmas. Runājot par draudzēs i:e-ģistrēto
skaitu, prāvesta balsī gan
jūtams, ka varētu vēlēties, lai reģis­trēto
būtu vairāk. Tad draudžu un
mācītāju skaitu, varbūt, vēl varētu
palielināt. To pašreiz kavē arī mate­riālie
apstākļi. Draudzes nodeva ga­dā
noteikta 12 šiliņu, bet mācītāji ar
pateicību pieņem arī lielākas arta­vas.
Diemžēl, ne visi draudzēs reģis­trētie
nokārto savus maksājumus.
Atklāti runājot, bez Amerikas lute-rieSu^
tbalsta Anglijā latviešu baz­nīca
nevarētu veikt savu darbu tik
plašos apmēros kā tagad. Amerikā­ņi
Sedz katras draudzes budžetu līdz
60 proc, par ko Amerikas luteriešiem
un viņu pilnvarniekam Dr. D. L. Os-tergrenam
pienākas dziļa latviešu
baznīcas un visu luterticīgo latviešu
pateicība. Taču amerikāņu balsts
turpmāk samazināsies, sākot jau ar
1951. g. Tādēļ latviešu trimdinieki
Jāmudina izpildīt ari savu materiālo
pienākumu pret baznīcu. Ja viņi to
vēlas stipru un negrib redzēt sayus
mācītājus — sevišķi mazajās drau­dzēs
— atkal pie ķerrām fabriku pa-
^ilmos, tad Jārūpējas par draudzes
un mācītāja budžeta sabalansēšanu.
Ļdti atzinīgus vārdus archibīskapa
vietnieks veltīja draudžu dāmu ko­mitejām,
kuras ar savu čaklumu un
iiaricibu atvieglojušas mācītāju dar­bu.
Sirsnīga un desa ir sadarbn)a ar
laicīgām latviešu organizācŅām Ang­lijā,
kā Daugavas Vanagiem, Latvie­šu
biedrību Lielbritānijā un koriem,
kuru dalībnieki vienmēr atbalstījuši,
baziUcas dievkalpojumus un pasāku- palīdzība Vācijā i>alikuSajiem tau-mus.
Tagad, kur sabiedriskajā darbā pešiem, kapa invalidiem, slimiem,
stājušās šīs organizācijas, latviešu <iarba nespējīgiem un veciem. Viņš
baznīca spēs veikt vēl labāk savus i^dz un aicina Anglijas tautiešus ne­tiešos
garigās aprūpes pienākumus, poc^et^nāt savas sirdis un palīdzēt
Liels palīgs baznīcas dzīvē ir pār- p ^ n i , kas i r kauls no mūsu kaula,
valde, kuras priekšsēža vietnieks ir nilesa no mūsu miesas, tā aplietlnot
sūtnis Annijā K. Zariņš. . Dieva un dzimtenes mīlestību ari
TrirAdā devušies ap 150 latviešu darbos,
ev. lut. mācēju. No tiem Anglijā, Nākotnes nodomos Anglijas lat-
Zviedjrijā, Kanādā uh Austrālijā pa viešu baznīcas dzīvē paredzēta U t -
10, bet Beļģijā, Norvēģijā, Dānijā, vijas baznīcas satversmes pieskaņo*
Francijā, Jaunzēlandē uņ Venecuēlā Žana Anglijas apstākļiem. Kā zi-pa
1. Rosīgi darbojas latviešu drau- pāms, ar 1951. «. 1. janvāri latvieši
dzes AmerikS, kur tagad ir ap 70 <larba izvēlē un kustības brivībā pie-mācītāju.
Pārējie vēl Vācijā. Trimdā izzināti angļu strādniekiem. Ņemot
ordinēti divi latviešu mācītāji — J . vērā iespējamo latviešu pārvietoSa-
Stipietls,^ kas darbojās Skotijas drau- '^os, paredzēts pārkārtot ari drau­dzē,,
un E. Lappul^ Francijā. Jāat- h^^^ robežas. Domāts ari par kopēju
zīmē, ka anglikāņu baznīcas prese atdusas vietu Anglijā kremētiem
mūsu mācītāja ordinēšaņai trimdā latviešiem, lai vēlāk viņu pelnus va-blja
veltījusi lielu Ievērību. rētu pārvest dzimtenē.
Nav vēl sakopoti dati par latviešu Latviešu baznīca savu pienākumu
dzimstību, kris«bām, laulībām un Anglijā līdz šim izpildījusi Bet
nāves gadījumiem. Runājot par t. s. <iaudz grūtumu un pārbaudījumu vēl
jauktām laulībām, jāņem vērā, ka Mr nākotnē. „Nakts drīz būs pagā-latviešu
neprecējušos sieviešu Ang- M"^» diena ir tuvu; tāpēc noliksim
lijā Ir mazāk nekā vīriešu, kSdēļ še tumsības darbus un tērpsimies gals-griiti
dot kādus priekšrakstus vai "^as bruņās' (Rom. 18,12), - Ir prāv.
norādījumus, atstājot šo jautājumu E. Berga ticības stiprinājums un
katra personīgajam lēmumam. Cik svētība trimdiniekiem, Ieejot 1951.
vērojams, jauktās laulībās dzīves gadā.
biedri Izraugās galvenokārt baltiešu B r e d f o r d ā, dec. beigās,
un angļu aprindas. Nav blls gadīju-1 J""*» Valvars
mu^ kur latvieši apprecētos ar citu
rasu pārstāvjiem. Runājot par baz-| I/AMI^^II I M A A I M I I S ^ I IA
nieasgarigo literatūru, trimdinieki ir I MVPO|l Ufl aSllllllaCI|a
apgādāti bībelēm un dvesmu grāma-
' ' VĒSTULE LATVUAI NO AUSTKLUAS
^ceķļlem jāgriežas pie saviem mācītiļ-" ^
labu ddvokU kādā lielā farmā. Strā­dāju
viens — par slaucēju un mani
ziņā nodoti visi UeūopL Dsivojam
1 km no galvenās farmas savi
muižās Darbu siku plS, t i i r loU
daudz, bet galvenais esmu pats kungs
un pats strādnieks. Ziemi s a i m n i^
dod kādu farmas strādnidoi pallgoi.
Kaut gan esam divi, atbUdIba Jinas
man. Daļu piena pārstrādāju svksti»
kuļu to ari pala vajadzibim un
braucu uz tirgu pārdot dūži k i
kldreis dsimtenē...
So dariMi veicu Jau SO min., ki
darbdienās, tā svētdienās. Sai laiki
esmu izmantojis vienu v l e n ^ brīv*
dienu. Atvaļinājumu izņemu naudā.
Jo ta ir vajadzīga vairāk. Se izpelnu
15.000.— franku mēnesī, klāt vfl
sviests piens, maize un saknes. T i
viens strādādams, tagad izpelnu vai­rāk
nekā kādreiz abi ar sievu. Ar
visu to, par savu dioias algu vani
nopirkt 1,5 kg gaļas. Labs uzvalks
mak^ ap 20.000 franku. Tāds iodien
ir dzīves standarts Francijā^ pie kam
ne visi laukstrādnieki izpelna tik
daudz. Parastā laukstrādnieka alga ir
7—-8000 franku inēnesī ar uzturu un
dzīvokli
Ogļracis L raksta: ,JKaut gan esmu
rakā. M e n u a l m ggtavbja laukā, I cēlies no arāju cilts, lauku darbos
pašu iekārtotā pavārdi Labā laikā p<»nēr nedomāju doties. Se nostrādāju
jau vārit varēja, bet kad pūta stiprs «āvas stundas un esmu briVs, un Ja
vējš, uguni dzina uz visām debess Pats neesi kūtrs un labi nostiprini
pusēm, tā kā no varišanas nekas aavu lachtu, tad tik traka tā lieta
neiznāca. DzīvokH dabūt nelaimējās: nemaz nav. Nelaimes jau notiek ari
apkārtējiem salnmiekiem dzivdkļi virszemē . .
gan bija, bet naudas nevajadzēja. Mežinieks S. raksta: „Sez(mas l a f ti
Ar pavasara sākumu un dēla pie- varu nc^kilt itin labi, pat pāri 1000
dzimšanu IflImiJās atrast darbu un P^ankiem dienā. Ja vēl sieva p l ^
palīdz nomizot kādu koku, tad it-
MEKLl
maJSShbuiillol
pastāvīgam darbam ar eieio
algo. Piedivilomas lids sftttt
VI laikraksta kantorim ar of.
Nr. 951
Jiem^ kaisf labprāt paUldzēs sagādāt.
Pastāvīgu preses izidevumu latviešu Alekšātidri Liepa rakstā, ka
baznīcai Anglijā nav, bet atsevišķās Lv,i^ņ?a. .d ēul,s^* Cur^i„kKs .^F^«e rdTiTn^a «n™ds/ Tpa«*r «vnaBri ..«A«8« ,A^*^^LiMi ^„uij^a4„ gribot but kovbojs. Un nesen Latvijā
jums saistīts ar asimilāciju. Jā, kur
peļņa vēl labāka. Turpretī leionai
beidzoties, un lietainās dienās, kad
strādāt nav iespējams, ietaupītie
franki strauji sarūk.''
Kāds cits mežinieks E. raksta:
nNopelnlt varu tikai visnepiedela*
māko; par naudas ieikrālanu nav ko
domāt. Vienīgais, ko varu atļauties
nedēļas nogalē ir pudele vīna un
kupls dūms."
Mans draugs laukstradnidcs L V.
stāsta: ,J)zīve Francijā i r tiešām ļoti
grūta. Par sevi vēl hevarētu sddii»
ties, to dienu kaut kā pavadu. Tur­pretī
sievai ir darba pilnas rokas, pat
svētdienās nav miera, Jo visa saim-ni^
jdba viņas ziņā. Nepirkt nM
nevaram, kaut strādājim abi
baznīcas garigaā d r i ^ ^ tagad nerēgojas asliuācUa ^
Miša un Lūcijas Gariltas kantātes §,,5^^ ^^^g ^^^^^^^^ ^s ari esmu
Dievs, J^va zeme deg, atskaņošana. ^^^^^ ^^^^^ ^^^^^ ^u.
bet, laikam, tas paliks tikai Iecerē- L u l l , bet man viņš, tāpat kā spoki,
jums. Jo kantātes atskaņoSa^^^ g^jg^g nerādās. Uepa teiks:
dzigs ap 60 dziedātāju koris un so- ne^gj Amerikā, kovboji Ir tikai
^lln' J^u X: |}?y Amerikā." Nav tiesa. AustrāUjā Ir ne
dējis ticību, ka So Ideju, varbūt, kād- tikai Amerikas kovboji skatāmi
reiz īstenos. ^ ^ I skaisti un cēli Ik kino programmā
Par dzimtenē palikušajiem māci- amerikāņu filmās, bet vēl ari Au­tajiem
un viņu grūto dzīves un dar- strālljas kovboji - gan brivā dabā,
ba ceļu tuvāku ziņu nav. Tāpat nav gan austrāliešu filmās. Un tāpat kā
ziņu, kas noticis ar baznīcas vērtī- Amerikas latviešu bērni, par viņiem
bām. Kā zināms, baznīcas centrālo jūgmo, ari mOsēile, sākot ar 12 g. v.
archīvu ar metriku grāmatām komū- Lolitu, 10 g. v. Ilonu un beidzot ar
nistl atņēma. Vācieši to savukārt le- 4 v. Laimu, par 7 g. v. Jāni ne-kļāva
savā Ģimeņu lietu archivā. runājot, jo tas no Ziemassvētku ve-
Domājams, ka tas būs pa daļai vai Līša vairs negaida nekā cita, kā tikai
pat pilnīgi gājis bojā. Tikai pašās Ugtu zirgu, tādu kā Rol Rodžeram vai
kara beigās baznīca dzimtenē sāka Hoplong Kasedijam. Te gan nav
noglabāt savus dārgumus. Izņemti ļ amerikānisku firmu, kas ražotu kov-
Rlgas Doma baznīcas vēsturiskie logi, bju apģērbus vecāku kabatu tukšo­to
skaitā arī Gustava Ādolfa attēls ganal, taCu ari šejienes bērni prot Iz-stiklā;
tāpat Jēzus baznīcas tikko ndzētles, lai atgādinātu savus pasaku
Iesvētītā krāsainu stiklu mozaīka, prinčus — mēs labu laiku nevarē-
Noglabāts Straupes baznīcas aizves- jgn^ saprast, kāpēc bērniem patīk ro-to
piemiņas logs un Kuldīgas baznī- ļ taļas, kurās mute un deguns jāalz-klāj
ar trisstūrī pārilektu kabatas
Zakminjera, decembri
J. SkrasUņi
Bonegila vai Stbiriļa?
t i - i " 1 V - f f L ' i ^ l ^ ' ^ J I lakatiņu un jāsien ap vidu josta, aiz Laivieiis vada siiera laDnkas oiivdarDus kuras bāžams kāds ierocis.
ļ Lai gan pazīstu daudz latviešu Kflinflna bērnu, tomēr tas te nav dzirdēts,
' k a tādēļ vien kāds teiktu: es esmu
vVfĒ?QSTTiU7TLwE LĪAATTVVIIJIAA!I NNOO TTOOEKOUNNTTA^SB ļ1^^^^^ ^^ ^^^ a^^u^s^t^r^āl iketoivsb; onjse.s aNkae bpūast ,j akua
Vankuveras tuvumā Ņūvestmln-sterā
sākuši kūpēt šīfera fabrikas
dūmeņi. Sīs fabrikas paplašināšanas
un pārkārtošanas darbus vadījis pa­zīstamais
Brocēnu šīfera fabrikas di­rektors
Inž. Otto Lieplņš. Viņa liet­pratība
jau atbalsojusies Torontā,
un par viņa darbu interesējas ari
Kanādas austrumu pusē. Līdz šim
Britu Kolumbijā ar traucējumiem
darbojās divi šīfera fabrikas. To no­vecojusī
apartura nespēja konkurēt
ar ASV ražotspējām. Vienu no tām,
kas nīkuļoja Vankuverā fabrikas ad­ministrācija
nolēma pārcelt uz Ņū-vestminsteru
un izveidot to par pla­šāko
šīfera rūpnīcu Kanādā. Sī uz­devuma
veikšanai pilnvaroja mūsu
tautieti inž. O. Liepiņu. Tas viņam
ari godam Izdevies un jaunā fabrika
iekārtota plašajās ēkās, Fraseres
upes krastā.
Pieredzes bagātais latviešu Inže­nieris
pastāsta, ka jaunajā šīfera
fabrikā visa ražošanas iekārta un
paņēmieni racionalizēti. Daudz pūļu
prasījusi mašīnu pārveidošana un.
papildināšana ar visjaunākām kon«>
strukcijām. Jaunā uzņēmuma pro- tik traki ar Liepas dēlu un citiem
dukclja liecina, ka mūsu tautieša latviešu pulkām arī Amerikā. Var-darbs
vainagojies labām sekmēm, būt drusku strauiākas Ir meitenes
Sal laikā viņam bijusi Izdevība Iz- 12—15 g. vecumā. Tās visas tagad
pētīt vietējo Kanādas būvmateriālu taisās par filmu aktrisēm, raksta
tirgu un dažādu šīferitu plākšņu ra- vēstules uz Holivudu, krāj „rvalg-žošanas
veidus. Sīferits Ir asbesta ce- žņu" attēlus un grib redzēt visas f l l -
menta produkts, ko visplašākos ap- mas. Kāda jaunaustrāllete, 12 g. v.,
mēros pielieto celtniecībā. Eiropā šī- nupat jau bija paspējusi aizbēgt no
ferita ražošanai parasti pielieto tā Adelaides uz Melburnu, lai dotos tā-
Izgudrotāja Hačeka metodi Kanādā lāk uz Holivudu. Bet kad vienīgie 7
to nelieto, jo tās pamatā primitīvā- šiliņi bija izdoti un pēdējās svlest-ka
apdare, kas Izdevīgāka komerciāli, maizes apēstas, tad bija vien jāpīe-
Se ražošanas procesa vadmotīvs: teicas tuvākajā DP hostelī, lai ald-valŗāk
ražot, lētāk pārdot, tāpat kā nātu tēvu braukt pakaļ.
ASV rūpniecībā. Ar šādām sērgām ari mēs savi
Inž. 0. LleplņS Kanādā ieceļojis laikā esam IzslimojuSles, kādā veidā
1949. g. vasarā. Ari Vācijā, Boden- nu tās kuram uzbrukušas. Ari mums
verderā viņš darbojās Šīferita rūp- jau pamatskolā bija „aktrišu kompā-niecībā
kā direktors-rīkotājs. Inž. nlja", kuras dalībnieces saucās cita
0. Liepiņš.saņēmis uzaicinājumu le- par Lla Mani, cita par Ossi Osvaldu
kārtot šīfera fabrikas ari ASV. Tā un daža lielā sajūsmā pat par Hariju
latvieša darbs, zināšanas, pieredze Līdkl Tāpat rakstījām flhnu zvaig-un
lietpratīga organizācija nepaliek znēm vēstules un lūdzām fotogrāfijas
nepamanīta ari tādās zemēs, kur ar parakstiem, kā tagad mūsu mei-technlka
sasniegusi savus kalngalus, tenes. Divām latviešu meitenēm
Torontā, janvāri Adelaidē gadījās pat savu nekā ne-m
E e l ^ I zinošo tēvu iepīt šādā afērā: meite­nes
rakstījušas Esterei Viljamsei tib.
ģimeņu nometnes. Vēstuļu ceļojuma Jau trešo gadu. Uzturs ir plāns, Hs
laikā ari pa^ pārcēlušās uz citu U^z Jāplepērk par savu naudu, un t i
vietu, bet nometnē palikusi tikai nekas liels no algas pāri nepaUek, Jo
tēva dari)a vietas adrese, \m tādēļ viss ir neiedomājami dārgs. Vienīgais
pai lielu uzjautrinājumu dtiem dar- apn^«J^« ^ daudz tautleiu
biniekiem fabrikas birojā pienākusi K^M,<^tft« ^ laikos ap-kartīte
ar aktrisi peldtērpā. ^ , ^
Sīs lietas pārdomājot ar veselu I To Pašu gribas teikt ari man.
)rātu, liekas, ka nav iemesla ne ba­žām,
ne uztraukumam. Latvieti ve­selām
sērijām skatījuši visādas To-I
ma Miksa, Harija Pila un dtas fil­mas
ari Latvijā tm neviens vēl nav
kļuvis ne pw' kovboK ne HoUvu-ļvESTULE LATVIJAI NO AUSTRA-das
filmu aktieri. VariE>ūt Liepa teiks, I LIJAS
ka toreiz Amerika bija tālu, bet tagad I
latviešu bērni tur divo. Nav ko bai- J. Zvaigzne Utvijas 11 o k i n.-ri
dīties. Holivuda Ņuforkai gan ir tu- ievietojis rakstu par Bonegilas no-vāk
nekā Rīgai, bet normālā dzīve metni, asi oponējot manam ils no-no
īstās aktiera vai kovboja dzīves metnes aprakstam,
ir pietiekami tālu, lai vairs nepa- 55.000 gājuši caur BonegUu, un ne­tiktu,
kad ar to būtu Jāsastopas ne būtu Jābrinas, ka to vidū gadijutte;
rotaļā, bet īstenībā. neaimUerinātle. Kādā agrāki
Un aslmllādja fial sakarībā? V a i j " ^ ««»u pieminējis ari mūžīgi
tad mūsu bērniem, l&d vini pieaugs, «««^Pn^^^^^^os, kas nožēlo atbrauks
būs tik vien iedzimta piSto, lai tie Austrālijā, jo te tomēr piens un
salīdzinādami neatšķirtu, kas i r Jau-n®J*^^»f^ ^, t_
kākals un labākais, Ja vien būsim L / * » S r " ^'i®?^^^"*^!^
viņiem devuši iespēju salīdzināt mū- ,f*^vw. tadlr ari vairtkas, ķas
su tagadējo drivi ar pagājušo, mūsu •*<*f-™» ^ * J • ^ ^ ^ ' * ^ i L i^
gara bagātn>as ar svešajām, mūsu «^ļ^^J^^ ^^i^sH^^IL'/Si^^
zemi ar dtām? Ja mēs Latvijā, «ko- «^^J^Si^; ^ ^^f^J^^^I
1ās iedami, mādjāmles par visu pa- Li^tJ^Sitf^^^^^^^
sauli par dtām zemēm un i^^^mir^^}^^^^^'^^^^^^^^
visās ^nu dzīves piemērus: immigrants, kas pēc doku-tf^
Mm n^^^^ mentiem skaitās latvietis, sarunā ar
Un vai tad Latvija tiešām būstāv^e-^ g^^^^^
SbēSrni i "nISekfsā aneb ūsV diērd%ējhu,šMi uunnl ?n e- nj^ bežojSga no^s ngo I pSirinuddSroSt,
fo k^^^^^ Bonegilā nav k t v l S u ^ S v J
u,nn Lta5d^ v.ii;s's^ !plwār?ē4ja.ius ^v airs nav «va- jg^^ ^^^^^ svliantīvbieāšmu.s Kuazt rkso plaētjāvmie*
Aelaidē, novembri. Ss.^^^ ^ ^"^^
UmUa Kukura | g^ienu būtu tiešam griks
sūdzēties. Esmu Bonegilā divi gadus
bijis pavārs un nezinu gadijiimu, kur
kāds būtu detis bada Ari es savā
, , ^ , ^ , , ..^ _^ I rakstā ieminējos par neapmierinā-lesalstot
baailcu un labdaribas or- tiem, kam nepatīk aitas gaļa, jo tā
ganteācijas, riipnl<»s un lauksalm- bieži atkārtojas ēdienu kartē. Bet at-nlekus,
kā ari tautību grupu, pār-; cerēsimies Vādjas nometņu dzīvi
pirms naudas reformas, kur par aitas
INDIĀNAS STAtS VfL GRIB
2500 DP
stfivjus, Indiānas štata gubernators'
uzsāds plašu akdju, lai papikius šai
štatā jau ieceļojušiem 3300 DP lldz
Imigrācijas akdjas beigām S. g. Jū­nijā
dotu iespēju ieceļot vēl 2500
bēgļiem. Sai štatā, tāpat kā dtuviet
ASV, īpaši sajūtams ārstu trūkums.
Taču sakarā ar stingrajiem likumiem
par ārstu prakses tiesibbn, kā ari
ieceļojušo ārstu nepilnīgas valodas
pārvaldīšanas diļ, tiem Jāsāk strādāt
kā slinu^cu darbiniekiem.
gaļu varējām tikai sapņoti Ir tiesa,
ka ēdienu kartē nav dažādību, bet
tāda šī aina Ir visā Austrālija.
Negribu ticēt, ka ari pats J.
Zvaigzne piešķir nopietnību kāda
ukraiņa iztekienam: Ja man būtu
jāizvēlas starp Sibīriju un BonegUu,
tad man būtu Ugl jādomā." To pat
nevar uzskatīt par neveiklu humoru.
Adelaidē, novembri
. rviaons