Bavarijas Latviesu vestnesis, January 10, 1951

              m
I m
5 iXi
1m^ i iin \
mm
No ziemeļiem
8ABKANAIS KĻUVIS BALTS
8BRI8>* OlStm AGRĀK l ^ i U ;
tODU - SOTfRABA UN 2aELT&LSETCr:^4'
G8ĻOJI2IIAP
I A T V I J A TreScllen, 1951. g, 10. JanvM m
'mi
JāMpUi," tetet kaimiņi. Ja
MUL uz dtenvidiemr - Jfi, pie
ntumi Ikviens jōtleLs laimīgs, kas
IKMII d i ^ var pavākt irpus S l ^ -
gai«Hollteinas. Tik grOtos apstSkļos
dzīvo šejienes bSgļi. Bfitu t^snlgi iz-
«hldbilit viņus par tSdidmī tas «tro-das
s i i l p giOfot a p M ^
tttu viņterhf itrlsu lisp^auld lifidzlbu.
burga ir pasaules vsm^
ļa Sevenrins iNlms. Un ^ tas
tf^ "MšMk pKsautes teļi m Jaunu*
B ^ l i iaiiW i^aiaiāei
Cllvftus, kuļūt neesi gaditm
iiitapli, pMfa^ te^ Hstfnlm^m
Jdv viH brauc ut iiem i^rtiem, lai
noktttlu pasmilē. Pirms seH gadiem itm» redzēju H(»rptu, ar ko
dzledOti kara l i ^ gOifis
brOcea kidā iManvidvāciJas slimnf«
# l f a v t ņ a sastapu. Hamtmin;!.
RpīBti paioijpamatos pirvēr-m
forcfc -~ J 9 « gadā ~ viņS bi-
Jft ,3ta|ļiit dibŗ un ddedīļfa slavas
dziesmai savam Joiitm: VUfi lHi^
ililla numt ki c l i ^ za]peHk§ svfi^
kl pf«t sarkano atmiju (ka tiņi tfid^
piti .^nopsis"'bijis, to gan Horats to-fUi
nataicai). Nu Horsta domfi cittdi:
t^Ōii laIvML briņum redzīga tauta,
f t e t n i i ^ vfipteUem bdtu^ tēds
mēs bi^tu. pasaules kui^gi.
nf, ar boļševikiem mums ne- ^ >t t>at i?ft cel«ūQ," j - Melnēs lat-
«iinfls divēķii uzskati. Cfods vS-d^
tļm —, viņš savlaicīgi atmodies no
Iļlilkt^^ murga: Dtolz citu vēl
spiļui laimīgos ihaldos.
Kad Ticijas latvietis redz sniega'
MSlai. IcAtan^ Dieva debetfm,
liesām Miš m tēlaf
dziikltenē. Svētlaimīga sajūta pSr«
ī)m l»)b^kii* kad HanoverI, izklp-
}0 M littla vagont kiq^ uz vlr
ņ% jAiQ)«m iMk|l)il balta zi«nas
afia* ^ iolaga gan Jau HIgas ie
Ust Ko dara mūsu tur palikušie bSr-i4t|
Xdaylņlem^,ziemafl prieks vai
t l ļ i , 1 ^ ^ no kalna ragaviņfim, vai
414mftlai uz Ķīšezera ledus?....
4mo
tors Cenhs.
^galu biraucot, iznēca dažas
Idas uzkavēties šinī vficu univer-sititei
pilsēta un sarunfitiei ar vfi-r
Cli Itudantl^. kas klausījušies mūsu
d«n!jainl profesora lekcijas.
HTI bija banda un reizē laime būt
n jirmt latviešu profesorai klausltft**
imu'* saka vlans no viņiem.
JPlofesora Celms ar savu šarmu
un autoritfttl prata suģestēt un aiz«
eai|t Btudehtļii saimi. Studentu ,»vāJ9
piiaf taCu arvien bijusi ^ savus pro«
laaorui paizēt, kā saka, paķert uz
itibai bet latviešu profesors mums
btja kas pfirdabigs; pret viņu izju-t
to im arvien vēl izjūtam dziļāko
danu, za, ka profesors no mums tik
ItrI n^š/« apliecina vicu studU^
I|ņaSirdI iezogas lepnuma: latvieši.
M.lmt tie atrastos un lai kādu pi^
ņfiktin^u veiktu, 4ara godu savai
Wtai. .
-Tas-blfr i m r «āktmrt,1a^^
latviešu karavīri izkļuvām brivlbā
n0 4a^oņsy(q4u io^anu Sveši ceļi
bija zem mūsu kājām, bet māju
mums nebija. Klldām no nometnes
uz mpMrtgL liRetaia mūs vēlējās sa*
Prasi pn tļļiz^nt Javilridū. ^ bi­jām
gan nosista at&MotLbet to­mēr
karavīri imrkā tādl^ fflemžēl"...
nedrīkstiet būt ipMtou i^ūā.** Tā
klīstot, liktenis mtis noveda Glzenā.
Un ņu. yierw no Jiem pleciem ga-
^Juma pēc i i atkal tanī pat <SlSk^
nas dzelzceļstacijas ēkā, kur pinsbs
gaaem, dzīves rūpju im nedienu sa­lauzti,
ial^dāi latviešu kš^ravlri, lai
pārlaistu svešai Vādjaa nakti. Tel­pai
kaktā attv vēl tas pats sola. uz
kura toreiz atpūtās slinoākais no
mums. Viņš sala. Jo Wja.ziema, un
plecos tam siMUa tikai plānais ar*
mijas svārks.
Tad nāca kāda sarkanā krusta
māsa. Viņa netaujāja;' kas mūsu
biedram kait. kas viņš tāds un no
kurienes nācis. Viņa redzēja, ka
viņš ir slims, ka viņam salst, ka vi­ņam
Jāpalīdz. Māsa novilka savu mē-tdi
un' pārklāja pār atbrivoto gūs­tekni
. . . Paldies tev, Ursula. —
varbūt ka tā tevi sauca. Tu saprati
karavīru jau t o r e i z . . . Viņš
sargās tevi no tā. no kā bēgi tu, un
kā dēļ mēs esam svešā, kaut ari tavā
zemē. •
Kad pie Bruchzales izbraup qiurt
pirmajiem tuneļiem, tad fūti; ka esi
iebraucis Dienvidvādjā. Kalni, lejas,
tuneļi, sniegu klāti vīna lauki. Un
pēkšņi — kaut daudzos gadus Vācijā
dzīvodams, esi mādjies vādski — šo
valodu pēkftji vairs neproti! Visi
„salaiž'* švābiški un .,ger skan visās
malfis^' , i
Vēlāk, Jau krietni ai» Stutgartes,
uz Svābļii Gmindes pusi^ nodalījumā
iekāpa drukns lauku vīrs. Viņš bija
jautrs sarunu biedrs. Daudz stāstija.
daudz ari taujāja. Mēs sapratāmies
labi. —
Bet tad — ak, nediena! ^ Svābs
man jautāja, no kurienes braucu.
,.No ziemeļiem, no pašas Lībe-kas!"
atteicu. Mv,Ui^ v
,^k tad holšteinietis?" Jautāja
,JNfS ^ latvletisl** ,
«Ārzemnieks?!**
,^ā ^'latvietisl**
Ar to pietika: Svābs zaudēla valo­du.
Viņš nepateica pat, cik tālu vēl
līdz Svābu Gmindei.
aizjura
kādā privātā pasākumā pie laba atalgo­juma;
profesore kādā Anglijas universi­tāti,
teki^iUaailnu lUMUuri iiss mārc
algu gadā. kā ari pensiju un ģimene*
piemaksām; 3 asistenti tekstHmaSInu no­zarē
tai pat universiatē; tērauda gravle-t^^
banknošu un pastmarku gsUvoftinai
ar 500-750 mārc, atalgojumu gadi; n^as
grtvteris pasta (tērauda) «mogu gittvo-
Sanā ar Udz 3 āil. atalgojumu nedēlā;
metalurģijas intenleris kā kvauticēts tech-mķis
cinkokslda ražošanā ar 800 (sākumā)
līdz 1000 mārc. atalgojuma gadā; mācltt
ādu apstrādātāji ar atalgojumu pēc angļu
strādnieku likmēm; bērnu kurpju virsu
taisītājs ar S mārc. atalgojumu nedili;
māta un meita vispārējiem viesnīcas dar­biem
ar labām angļu valodas zlnāSanām;
10 nekvalilicēti strādnieki (sievietes, vl-rieii
vai MTI pracēU bezbērnu pāŗl) vis­pārējiem
viesnīcas darbiem, galvenokārt
Kentaki SUts izsniedz lerobtioiv
t ar darba Uesibim slimnīcās, bn
privātpraksei tictfbim. Ail tur tri
ait sUnnIeas: Ktntacky iiati
Piiivmt, Ky., XfBK; vranam
Hospital, Bopklnsvme, Ky.. U84
ftridi 8 latv. irsU): GMtral Stali
iflbltal, Ukeland, Kv^ USA a lātt«
tSiās gumnicas: Northem Stata Wmsm,
™ aadco WoUey, Wash., USA (S Utv. i i ^ ;
trol, Harristburg. Pennsylvania, USA, us-i Wt8tem State Roepital. FOrt Stitttcooii.
dodot tidbu un tautību. Turpat labas iz-redne
atl vtanam aururfam. MīisUas
Statā bez licences var dabūt darbu psl-chifitriskās
iestādēs bes sevišķām prieki-
Wash., USA a Utv. irsts); Eastem Stati
«eapnai. iMieal Ukt, wa8hH USA.
Kebraskis l u u meklējot darbu, iettieaaii
grlezUes pie Lutheran Resettlemen Servi*
gināSanām psichiātrijā. Sutā Ir 4 āādas'ce for Hcbraska direktora Ift. to c.
— - LWi. SW Summer itr. |Llnkoln,
uiA^ Tur tr I jMiehialrtskU lestādMi
Btitaea State tBMfit, Beatriee, Nitei»
USA (S latv. irsti); Bastlng State BQip.«
Igl^di, Nebr., USA (S latv. arsU); Ua.
iestādes: W«stem State Hospital. Tem^j-
Hospl&l, Kilhvme/ »ann.r USAi- laitl»li
State Hospital, Lyons View, Tenn., USA;
Tennessee Home Trainlng School for
Bil. kaiavTru aliptuliina
recbiemln^et Pirsoīis, l)0iiel»nsiŗi^^ Stata Hos^tal. Nebr^USA (MajTc
' *^ ^arstl); Horfōlk State »>spltal, HortoB^
Nebr., USA. Zlemeļkarolainu itati mtt
iiMdlu«veUct irstu pirbaudljumus. im
tur ir 4 palcbUtriskas iestādes: State Boa»
pitil, Butner, H. C, USA (1 Utv. inHk
SUte RosplUl, Goldsboro, State H<MpiUI
Morganton, N. C, USA; State H o s^
i . i R i a ^ r N . C. USA a Utv. ārst^. 01.
mazgāšanai, ar Izpeldu sievietēm 5. virt- ^^^^1 ^ef^s piras/^««^ vaUts^SSS
liem'is mirc. ae&ļā; i neprecētas Uba DP komisija Ventorfi sāka Uist ^ - JM^rSftaSflb^^
tolkata viesu^apķalpottjas, s'^elas mazgā- lāk Hdz šiin aizturētās blj. baltiešu S S ^ K < r t W š U t s W S ^ ^^
g^ji?uS^??aa?u«.S^ SffiS^^
nti sagatavotājas viesnīcu darbam ar tt-' P « » ™ ™ «5*5^^^ ^^^^^T^Li! iHĒffi^
algojumu pēc angļu parastām darba; naV dtu jmgrūtinājlim^
likmēm; neprecēta farmacelte ar augst-! parasti pāīnmuda vienīgi R^iliiād*|^!^>^^
jas tm atlaišanas laktua no gdsta u n l M l r ^ l M ^ A s t * ^
kJisSŽIpSSTOrt ***5gāJ
tinājumu neuzskata ar! laktus, }a Š^ļfS^^ļ^HUM^
kāds gūstekņu nometni atstājis ļau | itata Hlntonas sUmnlcM diijporti <V« U
agrāk un viņam par to nav atlaiJU- JJJj vtua piea«Bit darbi .IB|*
skolas Izglītību un aptiekas asistente ar
masām ang)u vai. zināšanām darbam Uelā
slimnīcā (kandidātam lespijams pie pir»
baudījuma legOt angļu farmaeeitu dlplo*
mu); precits piensaimniecības speciālistt.
Kandldfitil nedrTkst pārsniegt 58 gadu
vecumu.
Norvēģijā vajadzīgi: t mailnburUlčl ar
m Norv. kronu, t rokas burtUēi ar 159
kr. un i iespiedēji ar 160 kr. aUlgoJumu
nedēlā (vēlamas angļu un vācu vai. zinā­šanas),
prleklroka vieniniekiem; korķu
speciālists, tipografs. audēji un vērpēji,
galvanlzators, virpotājs un sulainis.
Iri Jā vajadzīgi: cepuru veidotājs ar 1,5
mirc atalg. nedili; traipu tlrītijs vilnai,
dabīgam un miksUgam tldam ir vismaz
1 g. praksi jple 3.5 mirc. ned. atalgojuma;
mākslas izšuvējs neapstrādātam kleitu
materiālam pie akorddarba ar caurmēra
izpeļņu 5 mārc. ned.; ķīmiskās krfisotavai
meistars» kas varētu vadīt valkātu mēteļu
Impregnēšanas un krāsošanas nodalu, ar
atftt 5 m^ro. nedēlā Oabl Jāprot angļu
vai.) vn drēbju krāsotājs, katolis. Pie-teUiSanfis
mo birojos.
1
nas dokumentu.
Patlaban Ventorfā no pamatno*
metnēm ierodas liels skaits blj. lat*
viešu karavīru ar ģimenēm. I»s uz
izsauk&anu gafdljiUl gadu 13^^
vēl vairāk. Viņi procesu īdat 2 ^ gosrUSA) atgādina re^ektaatum stroai
nedēļās un var doties tālāk uz G r o * | m ^ i i ^ i « o ^^
nu. Tto%am K s i ^ ^ P^'^ *
ml DP komisijā, šinīs dienās lekār-vieiu
īšrunm un intemista. Art ASV
bruņotie s^iki. sakari sr pēdiJieiiA^
MM Ww AW psEfaisuueu.
UUvUiu ārsta apvienības Mādi Ai¥
ui|3 Kiaiafliŗ k ^ pHekinMi doe; JDt.
Teņu ^ ir — niHsu VāčUas lat­viešu
galvaspilsēta Svābu Gminde,
s l a v ^ IsliHļgei;^ aļzaifājēja.
Tiri\ gaiši dzīvojamie'bloki,^ augsti
pacēlušies kalna virsotnē. Salīdzinot
ar drūmajām angļu Joslas kazarmām
izsistiem logiem un drēgno aukstu­mu
dzīvojamās, tdpās, šis liekas kā
pilis. Bet ŠI jau ari Ir Svābu Gmin­de
— sudraba un zelta pilsēta^ un tās
dabai un ļaudīm piemīt. šo metallu
dzidrā skaņa. Nometnē puis&. dzī­vība
un laužams rosīgs latviskais
gars ņo pagraba līdz jumta stāvam,
kur strādā Latvijas redakdja, ap­gāds
uņ. Arējās iņformādjas fonds.
INVALIDIEM VAJADZĪGS
PAPILDUS GALVOJUMS
BlJ. baltieS'i kafavlri-invalldl, kas
izsaukti uz t^ansitnometnēm izceļo­šanai
uz ASV, tur pavada vairSkus
mēnešus, bet tālāk netiek, un viņiem
jāatgriežas pāmatnometnēs, jo pie­prasa
papildus galvojumus. Dau­dziem
tas nav savlaicīgi norādīts.
Mstftfat. pamatTOdietnes. tie likvidē-juši
vai atdāvinājuši savu iedzīvi
itaati^šlem, ķas*^ laika y tālumā ari
jau izklīduši, uh tā nohākuSi neap­skaužamos
apstākļos. E. M.
Rosīgi darboias draudze un skolas,
jo nometnē dzīvo gandriz tikai lat­vieši.
Lielākā tiesa gaida alcinālumu
izceļošanai, jo šī ir viena no ameri­kāņu
joslas caurlaides nometnēm,
kur novietoti tie, kam izceļošanas
lietas jau ievadītas. Nupat gan gmin-dieSiem
nācis nepatīkams pārstei­gums,
jo paziņota driza nometnes
likvidēšana, kas ziemas laikā nav
patīkama.
Dienas dienvidos skrien vēja spār­niem.
Te pirmdiena, te jau nedēļas
beigas. Un ziemeļnieks sāk posties
atceļā. Gar adm nozib Manhe^ma —
Vācijas Cikaga, Frankfurte pie Mai­nas.
.. Te nakts, bet rita gaismā jaū
redzams Llneburgas tīrelis. B n r . ..
Edvīns firms
tota Ventorfas transitcentra pallg*
nometne Kukshāfenā, ui k u r i ^ no
Ventorfas Jau nosūtīti pirmie trans­porti
arnogaidltājlemu Ddrd runā­jam,
ka ar 1. februāri uz Kukshāfe*
nu i)firvletoSot ari pašu trandt-centru.
i
r i » 0 S t f o t i i M i VAB ļnaiaiiK»
'^ABitttrltta fkA swļiiii1)ai
lekUiisaSp attiBs aiSiMMaai ••
aaiMrtnI aaflata Isiiis 'aaaiftMSss
« • «sdlit» Vtlal endimtM nia
B»lSQMti viea «SMMM t e ^ h ^
apfiii* mm ļasli iUviifili Ir ndft»
gBļTH tār visl Bf ^ M s t iiaiip
sioflMtttēs lasaakteii leklapti viea l a K
MiMĻ «a BeĶSi SmSm mm
VAOIBSI VAIRS NBORIB
MAKSĀT
Visi tie strādātāji, kas apdn^ni-jušies
vācu ^Iestādēs, pēc 6 mēne­šiem
var saņemt bezdarbnidcā pa-balstu.
Tā lleltims atkarigs no algaaļsamēiril neu īres nauda.'^gttai Jiaigļii
un ģemenes sastāva. Līdz šim P*- gl^2SSl\i^
balstu bez ierunām di^bOla v l s ļ l ^^
y^^mi)ask^^Mts;^^'^^
pabalstu viņi nevar laņamt. Jo nuļ JIŅ> «a vpea pfrvautos starpi, kaibMši
jau skaitās A8V vai Kansidas pa- '
^^kt^ts^ja^^ SSuraaT SSātmā^
viņa lūgumu noraida. Ierēdnis atbll-1 inliaijasiis; «i^lrelas
dēlis: .Juikumu pašreiz Izstrādā ļ S S * » ^ !^
Hamburgaa apgabala >ndrāt|. B e t l g g » ^ ^^
to es jums varu noteikti pētdkt --ļiSmiS JSSmiSS^ T^fM
' ' B«ta letlleteleaauae^tai vat sH*^ 1
netais Ir tuut ^āSlJs iiofcifla}aM% vil^^^
art to varētu ittlednit as visu briāļsslii
K. Vide nieks. Veatnfi
naudu jūs nedabūsit."
NoRietjiu dzīve
ESLiNGiESNAS nometnei UkvidēJoUes,
pārtraukusi darbību ari I^Ungenai lat­viešu
ģimnāzija. Pēdēji ielaidumi, kas
blia I. skolas pasāvišanas: laiU,Jļimiii-zlju
beidza Ivars Benks, Jēkabi Ķiploks,
Ivars Banianis un Juris Ulmanis.
NEISTATES nometne, HolŠtaini, Ziem*
svētkos atcerējis savus slimos tautiešus
Heillgenhafenu unvietējis vācu slimnī­cās,
apdāvinot tos svētku Veltēm. At*
saucigu sirdi un devīgu roku l>ija Ettltias
nometneslatvieši. BiJ, Neiitates nometnes
angļu komandants Mr. Gils pie sevis ai­cināja
trfictgo daudzbērnu ģimeņu bimus
un pacfenija pie svētku galda.
PiaSt SVIIO VnrvABBU B A B i l ^
SfamiMrit nav Jibaldis no MUHlautlasiS
Vita vieta iNUdes. aes karieai tos aaai%
rels neauM nevar atnttt kartes» 4»
lielākā autorUite prof• J. Eadselias rlK»
..UtvleB aa vlaa va}eda*« (tatriiša
llftkstB krāļans, eirs teviaits tespledMM»
BIgi. liSI.. 53.1 p.) rniniti divi ifUls
rdMite asvirtfa MOiaekr*« Analifliiia
Ubecn. 6ittlnfett*a.
A. Plakans. GetiaisaI
BedakeUas pleilaiet Batav%
laais astrdit misa valodnieka dOBtts kl^
šaļi JautiJvadĻ tā par sveša vietfif4a
' raksttbaiispir.
AOAIS8 KBIStl ROMĀNS
. , \
\ V (36, turpinājums)
ŅMia* pašūpoja galvu: . ^ i nedrīkstu atteikties no vietas
pto Attttiina. Tā ir laba vieta."
ari lekretāres vieta pie manis nav sliktāka."
nJa, ta(u dieiniēl tikai uz neilgu laiku."
„ nfisifit bes rūpēm. Jaunkundze, e» jums sagādāšu dtu. līdzī­gu
vfetu."
Ntlda paldies, Puaro ktmgs. Taču es neuzdrošinos.'*
Ilaikuli Puaro dažas sekundes uzlūkoja jauno meiteni
^(Al^umalnl jnnd^^^^
. Kša trim dienām atskanēja viņa telefona zvans.
J^om kungs." Dienas balss laada galā likās drusku apmul-auaļ..
«Vai vieta vēl briva?"
„ J i i XJn es tikai pirmdien došos uz Parīzi."
onVal Jūs domājat nopietni? Vai es drīkstu ierasties?'*
.3at protams^ Jaunkundze. Taēu — kādēļ jūs esat grozījusi
savus uzskatus?"
,.Es sastrīdējos, ar Antuānu. Tas. ir — kādu klienti apkal-p6fot
rhan pietrūka pacietības. Aķ. šī dāma bija . . . nē, tēle-ftnlskl
ēs nevaru pasacīt Ķatni ziņā es kļuvu nervoza tm
Riedainu laipnību vietā pateioi.viņai visu, kas man bija uz
sftds.** *
tā, tās tad gan bija Jūsu domas neaprobežotiem at-tllurōlaml"
;ļCi lūdzu?"
'JBi 8adjy, ka Jūsu gars atgriezās pie zināmās tēmas."
,Jla mans gars, bet mana mēle. Jā, es reiz brivl uzelpoju!
U j a i ^ tā'Izvalbīja acis pierē, ka atgādināja savu PeķUias
auBltt Tiiēu sekas Ir tās, ka man Jāmeklē dta vieta; bet vis­pirms
at kopā ar Jums gribētu doties uz Parizi."
JŪibl, viss kfiriībā. Nepieciešamos norādījumus es Jums
došu pārlidojtmia laikā."
Puaro un viņa jaunā sekretāre tomēr neceļoja lidmašīnā,
par ko Diena kludbā patdcās savam radītājam. Viņa negri­bēja
neko zināt par lidmašīnām, viņa negribēja atcerēties
sabrukušo, vienkāršā melnā kleitā tērpto augumu . . .
No Kalē līdz Parīzei viņi brauca atsevišķā nodalījumā, un
Puaro bija Izdevība viņai paskaidrot savus plānus*. „Man Pa­rīzē
Jāsatiek dažādi ļaudis. Vispirms advokāts Tibo kungs.
Tad FumJē no drošības poUčilas — viņš ir melancholisks,
bet inteliģents cilvēks. Un beidzot abi Diponi. Kamēr es no­darbošos
ar tēvu, dēlu es atstāšu Jūsu ziņā. Jūs esat burvīga
un ļoti patīkat kungiem — man šķiet, ka Žans Dipons jūs
atcerēsies vēl no iepriekšējās Izmeklēšanas."
„Esmu viņu pēc tam jau reizi satikusi," sacīja Dzena, viegli
nosarkdama.
..Patiesi? Kā tas notika?"
Jaunā meitene pastāstīja par viņu ^šanos Komerhausā.
.JJeliskil" iesaucās deteldīvs.,, Ak. tā man bija spoža idela
— ņemt jūs līdz uz Parizi. Bet nu klausāties uzmanīgi. Dze­nas
jaunkundze. Ja vien iespējams, nepārrunfiliet ar viņu
Zizeles gadījumu; bet ja 2ans Dipons pats ierosina, ^varat
mlerigl ielaisties sarunās. Nebūtu dikti, ja jūs, tieši neizsako-ties,
radītu ilūziju, ka lēdija Horberija tiek turēta aizdomās
noziegumā. Kas attiecas uz manu Parīzes braudenu, varat
sacīt, ka gribu aprunāties ar Furnjē, bet īpaši izpētīt veikala
lietas, kādas lēdijai Horberijai eventueli varēja būt ar ne­laiķi."
„Nabaga lēdija Horberija — jūs viņu idietojat kā saites
locekļi metalla važiņāl"
„Kādēļ gan lai viņa reiz savā mūžā nebūtu drusku node-riga?"
Džēna kādu bridi raudzījās pa logu, gar kuru slīdēja ru­denīgi
lauki. Tad viņa klusi jautāja: ,Jums jaunais Dipons
liekas aizdomīgs, vai nē?"
„Nē, nē. nē." Puaro steidzīgi apliecināja. „Gribu ievākt
tikai ziņas." Vņš asi uzlūkoja jauno meiteni. „Jums patīk
viņš, vai nē? Viņam ir selcsapīls, vai nē?"
Džēna Greija par šo teikumu smējās: .Jlē, tas uz 2anu
Diponu neattiecas. Viņš ir ļoti vienkāršs im skaito. Tas gan
laikam nāk no tam, ka viņam ir tik garigs dzīves veids."
Puaro acīs iedzirkstījās atzinība.
.Jums taisnība, mans bērns. Viņš, piemēram, nekad nav
nodarbojies ar zobiem un nekad nav pazemojies sabiedrības
godināta varoņa priekšā, kad tas sēž viņa zobārsta krēdfi."
,38 nedomāju, ka Normans būtu Ieguvis par padenttem
ti$4us varoņus."
t.Tā Jāu ari būtu lldca laika izšķiešana, Ja viņš dodai at
Kanādu." .
. JaSreiz viņš runā par Jaunzēlandi. Jo viņam šķiet, ka tu­rienes
klimats būtu man labāks."
JECatrā dņi viņš ir labs patriots viņš turas pie britu
domīnijām."
, 3 i ceru, ka tas vispār nebūs vajadzīgs," sacīja Džēna,
pacēlusi jautātāju skatu uz savu Jauno šefu.
„atiem vārdiem - jūs uzticaties vecajam Puaro? Nu, ai
darišu visu Iespējamo, to es Jums apsolu. Taču man Ir desa
pārUecība. Jaunkundze, ka vēl Ir kāds tēls, kas nav Ittādi
no kulisēm... Kāda loma, kas Udz šim vēl nav tikud
lēta." Viņš sarauca pieri. ,Jā, jaunkundze, šai nodegumā Ir
kāds vēl nezināms apstāklis. Vlia uz to norāda..."
Plvai dienai pēc Ierašanās Parīzē Herkuls Puaro un viņa
sdcretāre ieturēja vakariņas lOklā mazā ititorihiā. un aM
Dlpoņl bija Puaro yieiL Dženal vecais Dipons šķita tikpat
simpātisks kā viņa dēls. Taču vņal negadījās laspēja ar to
parunāties, jo Puaro Jau no paša sākuma bija pwjfcnls vlņtt
gluži savā ricibā. Ar 2anu viņš sapratās tikpat labi kā LOIH
viņa atklātais. Jauneklīgais raksturs ielt viņam patika
tikpat labi kā tur. Lai nu kā visu laiku iarunidamāi m
smiedamās, Džēna tomēr nopūlējās uztvert drusku no abtt
veco kungu sarunas, jo viņai interesēja, kāda īsti Izdņa Puajo
vajacfcīga. Taču saruna, acīmredzot, Slepkavībai nemaz ndrija
pl^rusies. Puaro, kura intereses šķita piederam archalolo-ģeķiem
pētījumiem Persijā un luridāt likās nopietnai m
ļstas, veikli novadīja iavu sarunu biedri uz pagātni Un 2ana
Dipona tēvs priecājās par šo izdevušos vakaru, Jo liktens vi«
ņsun reU kad bija piešķīris tik gudru, dņkāru klaudtāju.^
Dienai nebija īsti skaidrs, kurš no visiem ierosināja, ka abiem
jaunajiem derētu aldet ut kino; taču. kad abi jaunie bija
prom, Puaro pievilka savu krēslu tuvāk galdam un ieminējto
ari par archaioloģisko pēUJumu veikalniedsko pusi. .Jādomā,
ka šais materiāli sliktajos laikos nauda sagādājama visd
grūti." viņš izmeta. „Vai jūs pieņemat ari privātas dāvanas?"
(Turpinājums sekos)
m mm
mm
s^ļadriik^.
mm... ,
atWr<r« i * :
%ēlfttei;ia^
kavē ari
ļDfaada^
<tllņil.bbt
art '
Irto pāvus
^ bez Atndikasi
Jā latdifc;,
retktsaiTO darinu
:W ligad AiņeriMi
ko Ameriku
^mp^ un negrib, wdj«-;
115
.'f
.7
I i i .»
Visa
ar
t • • i