Bavarijas Latviesu vestnesis, June 16, 1951

              s VĀRDOS
rumu blokr'v.u.t'^^t
izejv
parakstītu jZ,
5 «gurnu. ^ "^^^ P«Plalia5
31. decembri. .
m RietumvāciīM * ^ ^ ' ^ -i
munīciju. '°"")™> bJi
Vebu, Ui žarniita» ,''«>
vispSt doms Z,
došanai nākotng ieiii k3
..nevis l i b e r ā l i e m ' u ft
raķešu fabrika Longilie«ti t
aksās ap 1.75 miirS
-arfis sakt pilnu produS ^
«IkJņu tabaku tilu. u^,
vairākām ogu šķirngr J
s dažos ASV dienvidu S
nepārtraukta Musuma.
aši dievkalpojumi, ln
mlltūkitoSl Varšīvii »
tāju izlikti no ddvokļiea v^!
1 ^imperiālistu aģenti, '^J.
a veida tautas lenaidniiki''BI
va» raidītāji. Atbrlvotoi'£
k apdzīvošot ..produktlti |W,
sīvi darba laudii".
aiiitu landejoil ilitui MH
zaudējuši dzīvību tmi-alw
kaujāj, divi krituši koifl.
n trīs pazuduši bei vēiti.
tuma fods pieiprieiti bij. iv
entam Sakašicam, liņo Mi
pvainojumi paraitali -
Sana Austrijā pSc 12 gadupif
ek šogad. 1939. g. AuiUijI kiļi
votāju
lidmašīnu, vairums M1Q tipi
ju un divmotorigo bunbvrk
nlbai Austrumvficiji, liņo p^i
u laikraksts Polak,
pastlprinājnmu saņSnii AID*
acionētais Pad. lavienībst #
pēks.
šu partija nodibināta Diielioril
rnālists pareģo, ka jaonii pir>
Buklis: Vācu Grietiņa, DOitiNl
Ar sievišķību padarīt dlvicķ
iku — gūSot nedalītu priitoi'
Autoru aprindās.
4 sākušās smagas cIļM Kirļ
s karaspēka vienibim milt­iem,
ziņo Der Sudstendeotiet^
aspēku, kas ciešot ievfrojiiit
tbalstot aviācija.
nekā atgrieztie! Auti»
ie« kāds u» Rietumviciji īlit'
s, ko Nldergriūdavai liitl4«
zit par politisku bftgll Ma!^
ma loda pleiprieiti kUao ^
tirgotājam, kur« 5 g. v. oiiti'
ārza audzinātāju - konūiiUtii
tāstijusi, ka t^vs klausJi nf ļ
iņingradas dubultiUeh ^
būve pabeigta, ilņo padosg
līnija kļuvusi nepiccieJama P«
apgabala izveidošanai pu
prāko cietoksni rietumoi.
vietā mleri malie".
no" katru maiies kukulīti. »
umvācijā un Berlīnei mm
tādus kukulīšus piesjt» w»
as kaujas vienibim Auj^
fis un bruņošanai
ā qatavo|as pi«P'»'" ' ,S
6c kura i «f
iešķita 62,5 m% <W«™;
Eiropā, VidSjoi euitn«M »
drošināt /'iS"
zteicā. Harvaida. ^ ^ ^ ^
nants, PtasHa» „
globālu polltto
jo briesmu konutej» P»»'
ostu, no t>»°«i'u8)'' t 206 ..tautas vāeStt 1^
ui Austrāliju W'i ,, 0
„ viesi Itālijas
rijas ..'«l'"»J.,rH«l'^''
al kā pirms "«S,,
1 viņam atja» «",,,||«
komunistu rUot'l»
lltiķus 5
i atrast. Sav
ieto nekstu .
s Šauruma.
LATVIA
Latvian New8paper
ijr 46 l^^)' ^^^^ ^^^^
«..Kīisher; Vilis Janums, August-w
b Detmold. Lager, Germany,
^''^ Pbone Augustdorf 02.
alitorial and Business Office:
rrrafenaschau. Obb.. Regierungs-
^ lager. Germany.
rci Office: 102-15. 85th Drive,
c L o ^ H i U 18. N . Y . . Phone VI
!^^7? SubscripUon rātes USA:
^ $ 2 . - or 1-50 monthly.
Prlnter; Weilheimer Druckerei,
"mhH Weilheim/Obb., Gcrmany.
iubi twice weekly. Grcul. 11.000.
^ Sponsor - IRO. riATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 4e (490)
Sestdien, 1951. g. 16. jūnljS
Iznāk, trešdieciās un sestdienās.
Izdevējs: l-dtviešu Centrālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors: Mak*
sis Čullti», giilv. red. vietn V
LesiņS. Redaktori: G. Grlnbeig«.
P. Klans. E. Miesnieks, L Svarct.
Apgāda saimnuedbas vadītais H,
Zāgars. Apgžlda uh redakcijat
adrese: (13bl GralenaschaM. Obb..
Lager. ASV re<ilakc. vad.: A K J Š V -
sons. 319 N. 23:nd Ave W. Duluth.
Mmn., USA. Austrālijas rcdakc
vad.: A. Smits, 18. Llodea Ave-oue.
\Vendouree. Ballarat. Vic.
Austratia.
Ka Budapcsia s
Robertu Voģ
NAMS ANDRUSIJA ļELĀ 60
yijjBgtona (sm). — Starptautiskas
(elefona un telegrāfa eabiedrlbas vi-ccprMidents,
amerikānis Roberts Fo-oelers,
ko Ungārija tikai nesen, pēc
17 mēnešu pavadīšanas apcietinājumā,
izdeva Sav. valstīm, tagad pēc atve-leļošanās
Nacionālā preses klubā V a.
jingtonā pirmo reizi pastāstīja savus
negantos pieredzējumus Budapeštas
slepenpolicijas cietumā Andrušija
ieli 60.
Ki zināms, Fogeleru apcietināja un-ožni
slepenpolicija 1949. g. 18. no­vembri.
Ar dažādiem morālas un fi­ziskas
spīdzināšanas veidiem no vi­ņa
panāca kaut kādti „atzIšanos" un
notiesāja par spiegošanu uz 15 ga­diem
cietumā. Tikai pēc gadu ilgām
jarunam, ASV ārlietu ministrijai do­dot
pretim dažas diplomātiskas kon-cesijas
Ungārijai, Budapeštas valdība
Fogeleru šī gada 28. aprīlī beidzot
Viņa ..atzīšanās" izspiešana sākās
vispirms ar 78 stundu ilgu morālisku
spidiinSšanu. Sai laikā viņu nesau­dzīgi
vienmēr no jauna pratināja, pa
starpai liekot rakstīt savu biogrāfiju.
Tikko pralināmam draudēja galīgs pa­gurums,
viņam deva kafiju un cigare­tes,
kur, acīm redzot, bija piejauktas
kādas spēcīgas stimulējošas vielas,
kas viņu atkal uzbudināja. Sajā pe­riodā
Fogelers reiz arī kails iemesls
vannā ar ledus ūdeni. Pēc 60. slun-dag
viņam sākušas rādīties hallucinā-cijās,
bet pēc 70. stundae viņš nogā­zies
no krēsla. Tad viņam dots pārak-stīt
..atzīšanos", ka viņš minētās sa­biedrības
fabrikā izdarījis sabotāžu.
Pēc šīs 78 stundu ilgās „sesij:s" Fo­gelers
novests pie ungāru slejiiinpoli-cijas
šefa ģenerāļa Pētera Gābora.
Tas mēģinājis Fogeleru iebiedēt, pa­skaidrodams,
ka viņš esot spiegs un
tādēļ bez starptautiskas aizsardzības.
Fogelers ejjot apsūdzēts par sabotāžu,
spiegošanu, konspirāciju un pali:dzēšā-nu
ungāru pilsoņiem nelegāli izceļot.
Sazināšanās ar sūtniecību viņara lieg­ta;
Gābors izteicies, ka sūtniecība
(Turpinājums 8. Ipp.)
A§V urāna pieliek 2S1.600
alombumbam
ŅuļOTka (ip). — Ka nule paskaid­rojis
ASV atomenerģijas komisijas
priekšsēdis Gordons Dīns. atombum­bas,
kas daudz pārākas par pēdējā
kari lietotajām, ASV pašlaik ražo uz
rūpniecības pamatiem. Nākotnē pa-rediets
blakus vēl tālāk uzlabotām
atombumbām galveno vērību pievērst
atomlidiņu ražošanai tālvadamain ra-ķ
«t8m un granātām, ūdeņraiē bum­bas
izgaitavošanad, kā arī atomener-jijas
izmantošanai zemūdeņu un lid-inalfnu
motoru dzīšanai. Dīn^. bija
visai optimistisks par urāna krāju­miem
atombumbu ražošanai, kas pie­liekot
gadiem, un uzsvēra, ka, pretēji
apgalvojumiem presē, Pad. savienībai
izdevies uzzināt vienīgi tos A S V no-illpumus
atomenerģijas laukā, kas
bija zināmi jau kara laikā, bet pēc tā
beigSm visi Kremļa mēģinājumi ar
«piegu palīdzību piekļūt lielākajam
ASV noslēpumam cietuši neveiksmi.
Pec lietpratēju rūpīgām kalkulāci-ļim,
izejot no salīdzinājuma ar britu
atomprodukcijas centru Harvelā, A SV
rīcībā jau tagad ir pietiekami daudz
apitrādSta urāna, lai pagatavotu
70.400 līdz 281.000 atombumbu. Pir­mais
skaitlis ir absolūti minimālais
^Mējums, un ļoti iespējams, ka pie
jaunajām metodēm arī otrais atbilst
tikai minimālai kapacitātei.
Atombumbu ražošanai ķēžu reakci-
1H ceļa Harvelas reaktoram Anglijā
ir 60.000 kilovatu jauda, un tas spēj
«ijemt 40 t urāna. Jau Brukshavenas
reaktors ASV ar savu 30.000 kW
N u viens pats ir ar piecas reizes
'«laku kapacitāti un spēj uzņemt 200
ļ tirāna. Otrs reaktors, Los Alamos
W§lnājumu stacijā, spēj uzņemt
Jismaz 80 t. Vislielākās ierīces atom-ombu
ražošanai tomēr atrodas Hen-iorda,
Vašingtonas štatā, kur urānu
ittriitaBals tsnma
Jk Vāciju valsts kanclers Konrāds Adi-
;Y«\««tortdten Ieradās oficiālā vlfītē Ro-un
Šveices prese un raldltālt
liitii " «manibu Rletumvācljas kanclera
^ W apmeklēlumam, sevišķi pasvltroļot šo
v!: tadarblbaa nozīmi Eiropas vlenoll-tt
^'«^WIen Adenauers apspriedās
'"Wws galvu Degasperi un ārllcto ml-orālu
Slorcu, bet sesldleo paredzēts
! if •P««'»»^)«nis.
nliiii a*" P«Svaldtbn vēlēSanu gala re
«1.1 f.. S^II^na demokrātiskā* par-
" ^^^8. g. parlamenta vēlē-tlehu
, ^ . " «I^ā piedzīvojušafl ne-
W"JJ*)«nu8, toties, pārkārtotās vēlē-
W Y . U ^ « " Iegūstot vairāk vietu
S L Komunistiskais bloks ieguvis
^i(>»i. P^etkomūnlstl 3.320.822 balsis,
»« vietām demokrātiskai parHlal pie-
U, SH«!5'i..*'^"'""*'*^«™ 320 un neotašistlem
KH kH « 7 valdības galvas Degas-kilittfc'T
® <Ie»okraU ar 35,9 proc n<
ti« IsT? 30 provinču galvaspilsē
M d U I, pārvaldi noteiks valdības
t UJLT. '»'>»«nl»t« bloks. „; '7?»I1M karalis Džordžs, nerau-
W«tvVi.^ veselības stāvokli, turpinās
Us 0 , , s a i v a s funkcijas, riņo no Londo- ^K* "P'^n'ISm. Ārsti ieteikuSi korn-veselības
uzlabošanas atvaļina-
>*JA^^**^^'*la« ministru prezidenti un
L . ? opozīcijas vadītājs J. B. Cif-tri,^
" «^«berā 65 g. vecumā ar sirds-
««cii MM^I*» Srlletu ministrs Morlsons ie-
D r ! , u ^ ^ ^ ^ 3 ' lūgt viņam vai ml-
•fitīt to Etiijam interviju un ie-
««l^aa PresV ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ intervijas
izlieto plutona iegūšanai. PIc visuz-
EMnlgākajlem minējumiem, Henfor­das
reaktora kapacitāte vijanaz trīs­kārt
pārsniedz Bruksihavenaii iesāpējās,
tātad visu triju reaktoru kapkapaci-tāte
urāna atomu sikaldlšanai ķēžu re­akcijas
ceļā. ir 880. t, un tie visu pro­cesu
rezulta-ta spēj dot 3.520.0O!) mār­ciņu
atombumbās viegli pārveidoja­ma
met«illa.
Pie pašreizējā technikas stāvokļa
vienas atom^^umbas izgatavošaniļi pie­liek
ar 25 mārc, urāna. Ja arī uz kat­ru
bumbu rēķinātu 50 mārc, tad no
pieminētā vairuma iespējams izgata­vot
70.400 atombumbu. Ja katiai no
tām vajadzētu tikai 25 mārc. urāna
un reakcijas procesā „bojā ietu" ti­kai
25 proc, kā to noteikti! apgalvo
dažas autoritātes, saražojamo bumbu
skaits četrkāršotos resp. ASV varētu
rēķināties ar tiešām „dstronon:iisko"
atombumbu skaitu — 281.600.
Rietumvacijas
ieteikums
mo IETEIC DP SAISTĪTIES VAIRAKAS IZCEĻOŠANAS PSOGSAMMAS
Ženēva (md). — IRO galvenā mītne
11. jūnijā paziņoja, ka ieteic visiem
DP reģistirēties vairākos izceļošanas
projektos, lai palielinātu savas izre­dzes
iespējami drīz atstāt Vāciju. To
ieteic darīt visiem bēgļiem, kas var
reflektēt uz IRO palīdzību izceļošanā,
ieskaitot tos, kas jau gaida dokumen-tus
izceļošanai uz kādu noteiktu val­sti.
Tiklīdz viena no imigrācijas ze­mēm
kandidātu pieņems, viņu tūlīt iz­sauks
formalitāšu kārtošanai. Ja kan­didāts,
kuru viena zeme jau ir ar
mieru uzņemt, tomēr atsakās uz tu-rieni
izceļot, viņš tomēr driksft kandi­dēt
uz otru zemi, bet IRO norāda, ka,
noraidot arī šo otro iespēju, vai arī
kādu citu iemeslu dēļ šai otrai iespē­jai
zūdot, IRO vairs netuipinās savu
palīdzību šādiem kandidātiem. Kā tā­lāk
teikts IRO paziņojumā, izceļoša­nas
procesā gan bieži rodas ilgāka
novilcināšanās, piem., uz ASV, bet,
pēc IRO domā^^, ātri izmantojama un
apmierinoša iespēja Vācijas atstāša-nai
tomēr ir labāka nekā arvien no
jauna atliktas cerības uz kādu citu
izdevību. Pieminēts, ka, piemēram,
Kanāda vēl dod daudz ieceļošanas
iespēju un arī pats ieceļošanas pro­cess
visumā neesot ilc^.
Augšā minētais paziņojums, ka© no­zīmē
IRO līdzšinējās nostājas, resp.
izceļošanas prakses ievērojamu pār­maiņu,
bēgļiem katrā ziņā būs apsvei­cams,
tikaii loti jānožēlo, ka pie šā­das
atizīšanas IRO vadība nonākusi
tik vēlu — īsi pirms savas darbības
izbeigšanas, kad arī izceļošanas iespē­jas
tuvojas beigām. DP un bēgļi jau
agrāk daudzkārt mēģinājuši kandidēt
vairākās izceļošanas schēmās reizē,
lai tā palielinātu savas emigrācijas
izredzes un izmantotu pirmo no vai*
rakām eventuālām izdevībām. Ir bi­juši
daudz gadījum?u, kur bēgļiem,
ilgāiku laiku gaidot uz ieva<ihta izceļo­šanas
procesa kārtošanos, radusies
arī kāda otra iespēja vai piedāvājums
un tie DP mēģinājusi saglabāt sev
abas iespējas. Bet šādi lūgumi vien­mēr
konsekventi noraidīti un kandi­dātiem
nekavējoties un ultimātīvi
bijis jāizšķiras vai nu jauno iespēju
noraidīt, vai arī atteikties no pirmās,
atprasīt dokumentus un ievadīt jau­no
procesu. Sāda IRO nostāja Wju5i
arī tais gadījumos, kad izceļošanas
piedāvājums resp. izsaukums domāts
tikai konkrētai personai un nevarētu
būt runa par „liekas vietas aizņem­šanu",
atraujot to kādam citam. Par
šo jautājumu esam interesējušies arī
IRO preses konferencēs, bet atbilde
vienmēr bijusi tā pati: tas neatbilst
mūsu principiem un praksei.
Tagad nu IRO vadība šo savu ne­izprotamo
viedokli gan grozījusi, bet,
diemžēl, ļoti vēlu, un daudzi bēgli
starplaikā tādā veidā bijuši spiesti
palaist garām izceļošanas iespējas.
Diezin vai tas būs bijis patiesās IRO
interesēs.
Zviedrija uzņems
100 tbc slimu
bēgļu bemu
ženēva (md). — Zviedrija paziņo­jusi
IRO, ka ir ar mieru uzņemt sa­vās
slimnīcās, kā ari sagādāt pa­stāvīgu
mājvietu 100 tbc slimiem
bēgļu bērniem. Slimo bērnu uj\ 200
ģimenes locekļu pārvietošanai Zvie­drijas
parlaments atvēlējis 1,75 milj.
kronu resp. 288.000 dol., bet IRO dos
150.000 dolāru. Vēl šai mēnesi Vāci­jā
un Austrijā ieradīsies zviedru mi­sija,
lai izmeklētu IRO mandātā eso­šos
tbc slimos bērnus un intervētu
viņu ģimenes. Izraudzīto bērnu ve­selos
ģimenes locekļus novietos dar­bā
zviedru riipmecfbā vai ar amat
nieku organizāciju palīdzību.
IRO ģaierāldlrektors Kingslejs
Zviedrijai par šo jauko cilvēcības
aktu izteicis pateicību. Zviedrija jau
pagājušā gadā uzņēma savās sanato
rijās 150 tbc slimnieku. Sādā veidā
Zviedrija jūtami palīdz IRO atrisināt
grūtH izvietojamo bēgļu problēmu,
jo, kā izteicies Kingslejs, 45 proc. no
bēgļiem, kam vajadzīga pastāvīga
aprūpe, ir tuberkulozes slimie. No
citām zemēm zināmu skaitu tbc sli­mo
uiņēmusi vēl Šveice un Izraēla.
nosana
^ ® «3
kartība
Vašingtona (al). — Amerikāņu aug­stajam
komisāram Mekklojam Va­šingtonā
paredzēta vesela virkne ap­spriežu
Rietumvacijas apbruņoisajias
jautājumā. Oficiālās valdības aprin­dās
norāda, ka ASV līdz šim; nav
steigušās panākt ātru Rietumvllicijas
izšķiršanos, bet ka, Mekklojam at­griežoties,
šo attīstību ievērojam.! pa­steidzinās.
Par Vācijas līdzdalību
Atlantika pakta bruņotos spēkos
augstais komisārs apspriedīsies ar
aizsardzības ministru Maršalu un ār­lietu
ministru Ečesonu. Mekklojs aiz­stāv
Rietumvacijas viedokli par vācu
kaujas vienību izveidošanu vismaz
divīzijas stiprumā. Pēc New York
Times informācijas, arī amerikāņu
apvienotā štāba priekšnieks ģen. Bred-lijs
piekritis vācu vienībām divīziju
stiprumā. Ģenerālis bez tam izteicies,
ka Vācijas aizsardzībai apgabalā no
Reinas uz austrumiem nepieciešamas
vismaz 10 vācu divīzijas.
Beļģijas ārlietu ministrs van Zēlatids iierosi-nājis
Vašingtonā sasaukt vasarā, pēc iespll-jas
jau jūlijā, paplašināto Atlantiica pakta
padomi, kufā ietilpst 12 pakta valstu aizsar­dzības
un ārlietu ministri, lai paātrinātu
bruņoto spēku izveidošanu. Sai sanāksmē
izšķirtu ari Grieķijas un Turcijas u;iņem-šanas
jautājumu Atlantika paktā.
kara. bei nebūs
miera # 0 @
(oe). —• ASV galvas- venokārt, trūkst krievu aviācijas at-pilsētā
vairs nelolo cerībag par kara
izbeigšanu Korejā. Divi paskaidroju­mi
šai sakarībā saistījuši sevišķu uz­manību.
Aizsardzības ministrs Mar­šals,
atgriežoties no frontes apmeklē­juma
Korejā, pasvītroja, ka Ķīnas
komunisti nav ierādījuši ne mazāko
interesi par miermīlīgu konflikta at­risinājumu.
Tai pašā laikā UN ameri­kāņu
delegāts Vorens Ostins kādā
runā paskaidroja, ka esot iespējama
militāro operāciju pārtraukšana pie
38. platuma grāda. Tuvāk aplūkojot,
šie abi apgalvojumi nav tik pret­runīgi,
kā tie varētu izlikties sākumā.
Faktiskais frontes stāvoklis liecina,
ka gaidāmas jaunas pārvērtības. Gal­venā
loma šeit būs daļējai UN kara­spēka
atvilkšanai līdz 38. platuma
grādam. Ar šādu nodomu izskaidro­jams
arī Korejas republikas prezi­denta
Singmana Rē protests pēc ģe­nerāļa
Maršala Tālo austrumu apmek­lējuma.
Rē. kā zināms, noteikti pra­sa
visas Ziemeļkoreja^ atbrīvošanu.
ASV valdības nodomi un izrīcība
rāda. ka tās rīcībā ir sīka informā­cija
par to, kas notiek Ķīnas komu­nistiskajā
valdībā. Maotsetungs, tā
pat arī va:rāki citi Ķīnas politikas
vadītāji, neapmierināti ar Maskavas
palīd7ību. Ķīnas komunistiem gal
Pec kara
Frankfurte (sf). — Stars and Stiipes
Vīnes korespondents ziņo, ka kopš
kara beigām Vīnē bez vēsts esot pa­zudušas
pāri par 2500 personu, un to
skaits vēl turpinot augt. Pazudušo
vidū ir arī divi ASV pilsoņi. Aus-triesu
iestādes norāda, ka lielāko daļu
pazudušo arestējuši un aizveduši pa­domju
aģenti, bet citi brīvprātīgi
si 2500 viniesu
Pēc Austrijas iekšlietu ministrijas
oficiāliem vērtējumiem, krievi kopš
okupācijas sākuma 1945. g., politisku
iemeslu dēļ, nolaupījuši pāri par 1500
austriešu. Nolaupīto vidū ir arī
Austrijas valsts policijas agrākais
priekšnieks Mareks, ko arestēja jau
pirms divarpus gadiem. Krievi ari
domju aģenti, atzinušies, ka^ Mareks ir viņu rīcībā,
devuš'-es uz Austrijas padomju joslu, | bet riētumva,.^tu protestus pret Ma
lai tur darbotos komunistu organizā- r?ka un cftu c.lveku no'.^upisani:
cijās im arestēšanu atstājuši neievērotus
balsta. Līdz šim padomju lidmašī­nas
savus frontes lidojumus veikušas
galvenokārt cīņu starplaikā, lai izlū­kotu
sabiedroto karaspēka kustības
un spēku koncentrējumus. Turpretim
cīņu laikā padomju lidmašīnas turas
aizmugurē. T ^ ē ļ varētu iedomāties,
ka ķīnieši ar mieru sākt sarunas ne­pietiekamās
krievu palīdzības dēļ.
Un tomēr tas tā nav. Ķīnieši bija gan
sabozušie^ par Maskavas trūcīgo at­balstu,
bet tomēr viņi gribēja pierā­dīt,
ka Ķīnas tautas republika spē­jīga
karot arī bez Kremļa palīdzības.
Amerikāņiem un UN bruņotajiem
spēkiem sagādāja patīkamu pārstei­gumu
apstāklis, ka pavasara ofensī­vas
gaidītais turpinājums risinājās
bez bīstamā aviāciļas un tanku at­balsta.
Acīm redzot, komunistiem
nebija izdevies savā ..stratēģiskajā
trīsstūrī" pie Sorvonas un Kumvas
piegādāt pietiekamā daudzumā kara
materiālus un munīciju. UN vienības
turpina uzbrukumus un nodomājušas
ķīniešus pilnīgi padzīt no šī stratē
ģiski svarīgā trīsstūra, ko ienaidnieks
loti labi varētu izmantot par nāka
mās ofensīvas izeja?, bazi. Tiklīdz
bŪ€ pabeigta šī trīsstūra tīrīšanas ak­cija,
ģenerālis Flīts atvilks savas vie­nības
38. platuma grāda tuvumā
Stratēģisko trīsstūri uzmanīgi novēros
izlūkošanas lidmašīnas, un. ja ķīn:eš
mēģinās tajā atgriesties. \JS karaspē­ka
vienības nogriezīs tiem ceļu. Pat
laban gan valda vispārēja pārliecība
ka ķīnieši atturēsies no turpmākiem
uzbrukumiem, jo līdzšinējie lielie
zaudējumi ļoti jūtami atsaukusies
visās Ķīnas provincēs. Labi informē
tā€ militārās aprindas rēķinās ar var
būtību, ka Maotsetunns vadīsies no
saukļa — Nebūs kara, bet nebūs ar
miera.
Bīstama sēriju
sistēma
Noslēpumainā angļu diplomātu no­zušana,
kas, „sacelot kājās" 15.000
slepenā dienesta ierēdņu kā vecajā
kontinentā, tā arī Vidusjūras dien­vidu
krastā, kļuvusi ne vien par sa­traucošāko
meklēšanas akciju krimi-nālnotikumu
vēsturē, bet ar to no­pietnu
sitienu saņēmusi brīvās pasau­les
demokrātija vispār. Kaut arī
skaidrības šinī bridī vēl nav, bet aiz­domas
visiem ir vienas — turklāt ang­ļiem
ļoti nepatīkamas.
Vissmagāk šis nelaimīgais atgadī­jums,
protams, atkal skāris Lielbritā­nijas
ārlietu resoru, kura uzticamība
Un diplomātiskais līmenis zināmā
mērā bija kļuvis par standartu, bet ko
jau bija iedragājusi atomspiega Fuk-sa
nodevība, kā «rī atompētnieka
Pontekorvo nozušana. Par Pontekorvo
pieņem, ka tas patlaban strādā Pad.
savienībā. Sie gadījumi,'kas atkārto­jas
gandrīz jau sēriju sistēmā, radī­juši
sabiedrotajos, sevišķi amerikā­ņos,
šaubas un bažan par kopīgo no­slēpumu
uzticēšanu Lielbritānijai. Fče-sona
paskai-drojums, ar ko tas pievie­nojies
dažu to senatoru viedoklim, kas
gan visu laiku vēl biija noskaņoti par
tālāku sadarbību un uzticību pret
Angliju, bet kuru paļāvība tagad sā­kusi
šķobīties, radījis Londonas val­dības
aprindās satriecošu iespaidu.
Arī pārējās Rietumeiropas valstu gal­vaspilsētās
rodas bažas par to, ka
amerikāņi turpmāk svarīgākās poli­tiskās
atziņās un atklājumos neuzti­cēsies
Lielbritānijai, kas l^ija un, par
spīti visam, arī paliks par vadošo
valsti brīvajā Eiropas daļā.
Anglijas ārlietu ministrs oficiālajā
paskaidrojumā apakšnamā gan izvai­rījās
apstiprināt jebkuru no versijām,
kas cirkulē Rietumeiiropas un Ameri­kas
presē par abu nozudušo diplomā­tu
aizbēgšanu uz Pad, savienību. Un
tomēr arī amerikāņu pārliecība sāk
nosvērties par labu informācijai, kas
nāk no Istanbulas un kas balstās uz
Rumānija^ galvaspilsētas raidītāja zi­ņām
pag. svētdienas vakarā, ka angļu
diplomāti Meklīns un Berdžess ieradu­šies
lidmašīnā Prāgā. Itāļu slepenpo­licija,
kas sadzinusi nozudušo angļu
pēdas līdz Neapolei, pārliecināta, ka
tie aizlidojuši uz Varšavu. Līdzīgās
domās ir arī franču slepenpolicija.
Bez tam līdzšinējā izmeklēšanā pierā­dījies,
ka izslēgta vieglprātīga dēka
vai joks, kā domāja zināmas angļu
aprindas sākumā. Daudzas pazīmes
liecina, ka Meklīns un Berdžess nav
nozuduši labprātīgi, bet ka viņi ievi­lināti
lamatas.
Ar! par to, vai ASV nodaļas vadī­tāja
Lielbritānijas ārlietu ministrijā
Meklīna un Anglijas^ vēstniecības Va­šingtonā
sekretāra Berdžesa rīcībā bū­tu
bijuši kādi svarīgi politiski doku­menti
vai diplomātiski noslēpumi, Mo-risons
izvairījās tuvāk izteikties. Bet
abu diplomātu ieņemtie posteņi vien
skaidri liecina, ka caur viņu rokām
gājuši visi svarīgākie dokumenti, kā
arī lielākā daļa no Lielbritānijas un
ASV politiķu savstarpējās sarakstes.
Bez tam Berdžess bija angļu interešu
aizstāvis un lietpratējs Tālo austru­mu,
sevišķi Japānas jautājamos.
Nepatīkamo versiju par to, ka abi
pazudušie jau agrāk būtu sadarboju­šies
ar Pad. savienību, pavairo fakts,
ka Berdžess, kas ir 40 g. v. un ne­precējies,
mīlējis jautru sabiedrību,
iedzeršanu un bieži bijis sastopams
naktslokālos un uzdzīves vietās. Arī
38 g. V . Meklīns bieži novērots nakts­lokālos,
kaut gan bijis precējies ar
amerikānieti un kopis laimīgu ģime­nes
dzīvi. Meklīna sieva gaida trešo
bērnu. Pirms neilga laika viņš nopir­cis
īpašumu Londonas tuvumā par
80.000 DM, kaut gan viņa mēneša iz­peļņa
neesot pārsniegusi 1400 vācu
marku.
Vai abi angļu diplomāti būtu devu­šies
uz Pad. savienību labprātīgi vai
ievilināti lamatas, tas nespēj grozīt
nopietno faktu, ka Kremļa rīcībā tādā
gadījumā nonākusi informācija, ko
tam katrā ziņā vajadzēja un gribēja
noslēpt Vēl nopietnākas būs šī noti­kuma
sekas pašā Lielbritānijā, un ci­tās
rietumu valstīs, jo ASV katrā zi­nā
pieprasīs pastiprinātu policijas
modrību, politiskas pārbaudes u. t t,
kas savukārt būs saistītas ar denun­ciācijām,
okšķerēšanu u. c. ļaunu­miem
un demokrātisko brīvību iero­bežošanu.
Vienīgās šī gadījuma pozi­tīvās
sekas varbūt būs tās. ka tuvākā
laikā arī Anglijā, tāpat kā ASV, at­zīs
par noziedzīgu nodarījumu padom­ju
propagandu un komiūnistiskāc mā­c
ī b a s izplatīšanu. ' L L