Bavarijas Latviesu vestnesis, July 1, 1950

              '•H mi
It
i !
i i V. 1
tie ^
I
ir
I
L A T V I J A Sestdien, 1950, g. 1. jūlijā
un
as
Joprojām redakcijai turpina pienākt
liņas par 14. un 17. jūnija paceltajām
mūsu protesta balsīm dsd^dās rietu­mu
pasaules malās. Kā jau agr^ no-rā(
Ht8, tās plaši atbalsojušās ari lielo
tautu presē, pie kam jāatzīmē sevišķi
liela atsaucība amerikāņu un kanā­diešu
presē, kur publicēti gan ziņoju­mi
par mūsu sarīkojumiem, gan pie- rtnto rezolūciju atreferējumi, Ipa-apskati,
attēU uU. Otavas laikrak­sti
ievietojuši ar! baltiešu sieviešu
delegācijas attēlu, kas Kanādas kri­tušo
karavīru piemiņas dienā apmek­lējušas
tiem celto pieminekli un pie
tā pakājes nolikušas ziedus ar len­tām
Baltijas valstu nacionālās krā­tās.
Uelākā ASV Ņujorkas štata zie­meļu
avīze Sirakūzu Post Standart
Ievietojusi ari vēstuli, ko saņēmis tu­rienes
universitātes māc. spēks San-bomt
no sava paziņas Jāņa Dukaļska
Holandē. Dukaļskis vēstulē apraksta
pad<»nju terroru Latvijā un nobeidz
to ar brīdinājumu rietumu pasaulei
būt modrai un gādāt, lai beidzot
uzvarētu taisnība un kristu tirannija.
Uz katru amerikāni var attiekties D.
jautājums savam paziņam: Vai Jūs
n^jat visam šeit teiktajam ticēt un
ko Jūs ieteicat darīt, lai palīdzētu
tai$|)Ibai tikt pie uzvaras?
Ko Btoesotas štatā iebrau]hišiem
vairāk nekā 400 luterāņiem Dulusā
atraduši darbu ap 40 latviešu. Tie
visi ir luterāņu Ciānas draudzes lo­cekļi,
kas šeit iekārtojušies dzīvē un
darbā ar māc. O. M. Grimsbija (nor­vēģu
pēcteča) gādību. Savas lielās
draudzes dievkalpojumā 18. jūnijā G.
īpašā uzrunā atzīmēja Latvijas 10
gadu okupāciju un tur notiekošās va­jāšanas
salīdzināja ar kristīgo vajā­šanām
senajā Roml Pilsētas laik-
Ivkskavāl Kā Idījas jisu karaMajām
meHējat?,
ABN iesniegumi
Trūmenam, Ečesonam un
Trigve LI
Nāciju pretboļSevistiskfi bloka (An-ļja^Mdii^^īailiol^ In^jas g^-
tibolshevistBlockolNations-ABN) vaspilsētai Batavijai, ta^J^i^l^J^I
zonālā komiteja Di«ividrietumvācijfi donēzljas savienoto ^^tu vairnoas
raksts un raidstacija bija izmanto­jusi
Jāņa Klāvsona sagādāto infor­mācijas
materiālu par notikumiem
Latvijā. Radio raidījums nol)eidzā8
ar jautājumu brīvajām tautām, vai
tās grib mums palīdzēt? Ko tās ir no­lēmušas
darīt, tas jādara drīz, jo
otrus 10 gadus padomju jūgā latviešu
tauta vairs neizturēs. .*v*«*«j« * ^ * « , y * u . * ^ « « « w » v . j , « . i - w ,
Par baltiešu trai^jas pēdējo cē- un ABN UtvieSu centrālā del^ādja sēdeklim DjakarW. Ostā
Uenu iespaidīgu rakstu bija ievieto- piesūtījusi ASV prezidentam Trūme- da neskaitāmi kugl, karogoti ^
jis plašais Hamburgas laikraksts nam, ārUetu ministram Ečesonam, kā dju krāsām, kas uzņem J>*Sļf^
Hamburger Freie Presse. ari UN ģenerālsekretāram Trigvem zemes produktus: naftu, ^iku, Kop-
Selbijas laikraksts Ziemeļkarolainā P ākstus, kuros atgādina tris Balti- ni, k ^ u , ^ff^^^^ļ^^^^J^L^
Tbe Cleveland Times starpdtu ie- ^1» valstu vamAcIgo okupāciju pirms dzasdtas IMas, kwn w ^
vietojis plašu māc. Alfrēda Gulbja JO gadiem, kad Padomju savienības Ies tirgos. Pašā f^J^**^,J™^
rakstu par 13. un 14. jūnija deportā- M^aŗaspēks, laužot visus svinīgos soU- stalta <MvmMtu izpriecas
djām un dzimtenes likteni padomju i " " ^ ^ ^ deklarācijas, iesoļoja Lie- Cedioslovddjas 5*^'^Jff^flSf
jūgā, kura beigās uzsvērta mūsu pa-h"vā, Latvijā un Igaunijā un radot karakuģu korpusi, Kuni masios pu-ļāvlba
ASV un ticība brivibas atgū-h*' Pa5u beztiesīgu terrora re»- vo Uelbritānljas kara karogs w m-šanai.
Rietummičiganas plašais teik- Pastāv Krievijā un tās oku- dijas zap balti sarkan&n krāsām
raksts The Grand Rapids presse P^J^s «emēs. Antiboļševistiskais nā- augšējā stūri. Tur ir to^
Iekarotāji kļuvuši par gūstekņiem — Krāsotas lūpas
ņiēles _ lerediļU, kas neprot valsts valodu — Sa­runa
ar Bjakjas sultānu — Slepkavības gaišā dienas
laikā
HANI nSPAIDI INDONesiJĀ (I)
Agrā rita stundā Agranw5vuu«« mūsu kuģis tuvo,- kyaoruarl iRskoāy ala uwgisvteībsa -, kKāā kjliāmjass klājas,
karaliskajām sievām?" — Tāda ir
mana apsveikuma uzruna saskaņā ar
etiķeti. „Allah bless you, my son,
Pastor — AUah lai tevi svēti, mans
dēls, mācītāj," — ir sultāna atbilde,
\m tā ari beidzas mana īsā, bet «ko­dolīgā"
saruna ar šo vismīklaināko
viru jaunajā republikā. Ir iespējams,
ka viņš kādreiz kļūs par šis ttmei
diktatoru, jo viņa rokās ir armija, un
viņa sultanāta kalnus un džungļus ap-dzīvo
vienīgie īsti derīgie jaunās
valsts karavīri — mežonīgi, gaŗma*
taini viri, kam daudz labāk piestāvē-tu
duncis mutē nekā modema Viker^
sa mašīnpistole plecos.
Baskājaini Jaunekļi, zeltā rotātiem
turbāniem galvās, melnās žaketēs un
ap gurniem saspraustiem zaļi raibiem
l5catiem, piedāvā viesiem limcmādl
ar ledu, karstu kafiju un saldējumu
uz sudraba paplātēm, kas kūp no lie­lās
temperatūras starpības. Rmpijam
publicē līdzīgu pārskatu, bet otrsļciJu Woks visu okupēto un terrorizē- kas flotes komandkuģis ar
laikraksts sarunu ar māc Jāni Laup- p> vārdā, nogalināto, deportēto, ņiem, kas atvedis prezidentu Panditu
mani un komp. Jēkabu Poruku, kurā ļ P^^rtizānu un pretestības kustības da- Nertt, vizītē uz Indonēziju.
u»vērta mūsu pieredze bsdgajfi gadā ^^^®^» ari brivajās rietumu ze-ļ Piestājoties krastā, mūs «1^^^ In-un
norādīts, ka deportādju dā tagad patvērumu atradušo emigrantu donēziešu kaŗavM un holandiešu
Latvijā ir novadi, kur nedzird ne su- P^^^^ P^* Baltijas valstu virsnieki. Pēdējie ir bez ieročiem, jo
ni rejam, ne gaili dziedam. okupādju un aicina brivo pasauli viņi šai zemē ofidāU skaitās tikai
u xi . aktīvi atbalstit apspiestās nādjas to viesi, bet neofidāli ir jaunās val^-
Lldz ar baltiešiem 14. un 19. Jūnijā cīņā par brivibas atgūšanu. bas gūstekņi. Pēc ģaŗfim formāUtā- ar anglikāņu mācītāju par jaunai
dievkalpojumos musu traģisko Ukte- iesniegumos īpaši norādīts uz tau- tēm un britu konsula iejaukšanās republikas likteņiem. Novērotāji pār-ni
Pten^eja un par mums ai^^dza L ^ ^ ^ ^ «ani dokumenti nokārtoti, u^māti, ka līdz ar holandiešu ai»,
amerikāņu mācītā Ja viņi iepriekš varu doties malā. Pa asfaltētu ce- iešanu no šejienes pazudīs ari dvIU-bija
par to infometi. »to zemes poUtiskais stāvoklis
seni <Wevfeilpojumi notika ļ^eapo- JJ^^^ centm. Dzīvā satiksme uz ceļa ļoti neskaidrs. Tās robežās ietilpst 7
pLar' ^aiOzve'sLtaiKem* t^eic^a^ a^m ^J^^S ^^"* tas ari totokopS m ^ virzienos dodas territoriālfis vvailesntiīsb aus.n S a9tv neersamtiaeu rlagku-
^'^.^^^1^*?* ^ l & K m T s f a m S u ^ k ā ^ garas limuzīnu, preču' un armijas «tīta ^ ASV parauga,'bet tai daudi
^losā vadīja māc. Grtettns, un v i e - S u s t i i » pSltāS un to pašu ceļu Ueto pretinieku. Indonēzijas 70 miljonu
^jās avīzes f^edza rakstus par mū-LS tūkstošiem riteņbraucēju, zirgu ^valstnleku pieder pie 840 dltim,
su likteni, atgādinādamas amerikā-r^rlļ^^^ rlk-rasiski un ari valodas ziņā vient
ABN latvidhi centrālās delegādjasl^^ _ mū^ienu modernizētie kūMJl otrai svešas. Neviena no zemes valo-
Pēc pamatīgas dokumentu kontro- dām tik populāra, ka to varētu
Ies varam iebraukt pilsētes centrt, Uetot par valsts valodu. Par ofidālo
kuras 2 mUJoni iedzīvotāju pieder pie valodu tādēļ pieņemta angļu, ko gan
visdažādākajām rasēm un ticībām, neprot pat daudzi valsts ierēdņi. Re-
Vecpilsēta pilnīgi ķInUka, ar ratotu- liģiskajā riņā vērojama Uelāka vien-rlgajfim
mājām un tirgus skatiem, veldiba _ iedrivotfiju vairums i»
VeikaU šeit notiek tem klajām debe- muhamedāņi, gan sastop art
ņiem boļševisma briesmas. iesniegumā Trigvem LI starp dtu
ļ teikts: „GodāJamais kungs! Jūs nesen
apmeklējāt BAaskavu, sēdaties pie!
[viena galda un spiedāt roku dlvē-ļ
kiem, ko miljoni uzskata par pasaules I
vēstures vislielākajiem noziedznie-l
Demokrātiskās zemēs visā pasaulē
pieņemts, ka, jaunam parlamentam
sanākot, vecā valdība ailKāpjas im
ļauj politiskajām partijām ar parla­menta
piekrišanu izraudzīt J^unu.
NO RIGAS RADIOFONA;'
f ēl arvien jādnas pet nadonilislieiii
ļ l ļ ļ ļ| | i i y m ^ ^ ļ ļ ^ I Uem un il^kavain. Mums — bo]ie- ^
lI/ZJRt AA.UUDi lZZĪ,Tl lIl JJAAUUINNIl bSlTAAĻĻlIINN AA ĶĶIlFPAARRIl — ^«?1T AA1I ^II^NJ> sKSm^n^ v^lT-.f iT^nlekl, ubagi, dlenM un kabatas zagU, apstākļi nekSda ziņāT ndevleiiTcin^ar via lMstaJ
APSAUC VALODAS REVOLŪGIONAjRIZElAJUS - KSiSfkl var ^{11^^^^ '»?iS!lm'?,2^eM b™^^^^ f"^^
PADOMJU LATVIJAS BUDŽETS MAZĀKS NEKA ^««l! PMaule» dalfi. kamSr otrt kat- otru netraucēdami Jaunajā pilsētas ri, kas vairāk darbojas aizkulisēs
MOSU BRĪVVALSTI te^SPSf'^PSI^^
ne prātā, Jo viņiem dārgas pašu gal- JSJ^JJ, 7^ Tn^f.r^.2!^?*Jf*R?^ uzturas Uelajfis akmens tē- miga partija, bet «tētiņa" !oto|nfi^
vas). Milzīgs bijis latviešu tautas sa- p t , vai ari Jūs tos negribat zināt?* y^ ^jūtama miga Jūras jas, īsais kurss un dti Udrigl f00i
sutums par nekaunīgo amerikāņu ļ vēsma. Ari mēs sēžam už terases un redzami visos grāmatu veikalos,
lidmašīnas ridbu un par a m e r i k ā ņ u l t f f t t f f f f t i i t i i i i i i i i f i i dzeram tasi pēetases stipru^ karstu daudzi taksametru.Šoferi m rikte
4,«.v*«H...« »«a«u*iw j«mm..paikaidroJumu, ka tie Latviju n f e a t r ļ . M . , . , ^ , kafijli «m ledaiM^^^^^^
Pavisam dtādi tas ir Padomju savie-izīst/par padomju territdriju. Viņii|l^Q| Klir l U D U I U "-^U*^'P^^^ nebeidzama rcdba cU* niem ka&Rtfmvi^aā kš|ti
nlbā, kur tagad šopavasar ievēlētā I tas neesot svarīgi un viņa varot tili^ ^ ' vēku straume. Tajā sevitiji atdalās | nes komunisma sūrākais b a^
augstākā padome pēc Maskavas pil- izsaukties: Latv^as zeme ir padomju lad lalkrakitu LATVIJA, sīkās, bet labi noaugušās sievietes | ķiniešu tirgotāji, kam pieder pasa»,
sētas deputāta un laikam ari poUt- zeme un latviešu debesis padomjui kas aiitunmisk patiks un imiks Eiit>-|savos nadonālajost tērpos, m
biroja locekļa Chruščeva priekšUku-ldebesisl Protams, visi tūkstots ķipa- pi. vicut, tuvu dzimtenei. spīdīgajiem matiem sasietiem slaidā i nisma uzvaras Ķīnā kā īsti savar
ma vienbalsīgi pieņēmusi rezolūdju, ri šiem vārdiem vētraini applaudē-Uļ^m laikraksta LATVLTA. ļmezglā. Viņu ģērbs ir vienkrāsaina,!tēvzemes patrioti pēkšņi kļuvuši saN,
ka atzīst PSHS ministru padomes Juši. un tu zinssi, ko <iara varoņi dsimtens deši pieguloša jaka, bet svārku vietā kaoL Atsevišķo dlšu sultāni, kas oflf
darbH>u par pareizu un uzdot tai pravda nublicējusi Staļina pa- 2? S,*».'^®^** ^ epapiedsji. Tu zinSii, aptīts skaisti izrakstīts raibs lakats, dSli gan sadarbojas ar valdību, mē«
ari turpmāk pildīt valsts pārvaldlša- skaidrojumu par marksismu valod- roril^ uJi^bt^^^ ^ kas sniedzas Udz potītēm. Lakats pa- ģina izmantot nenoteikto stāvokU sa«*
nas pienākumus. Nav pacēlusies ne-1 niecībā, kas saprotams kā atbildei \vaBXi ir pašas valkātājas roku darbs, I vas norietošās varas atjaunošanai, k l .
viena balss, kas būtu mēģinājusi kri- ļ tiem, kas vēlējušies krievu valodu ^^^^ laikrakstu LATVUA saviem un tā gatavošana prasa vairākus ga- tas spilgti izpaudās nesenajā kapt
tizēt ministru padomes priekšsēdi ļ vēl tālāk jaunināt un līdzīgi Miēuri-r"^***^*^^^ dus. Visām sievietēm krāsotas lūpas Vesterlinga vadītās un sultānu fl-
Staļinu vai kādu no ministriem, laikam pamēģināt to krustot ar kādu ?r8ko\?MHi if'JSS m S K ^ izdara, nancētās sacelšanās laikā .
gan flnanihļ minMra Zvereva riņ^^^^ lai radītu pavisam Jaunu. „Tē- ifis kultūra pamats, un paUdzēti ari kožļājoV kādu ri^tui to atdala Holandieši. 300 gadus valdot pir
mfi par budžetu kritizēti apstākļi da- tlņš" šos revolucionārus tēvišķīgi no- ^fļeSi«» Vficijā, kam nav lemts iz-ļ karmīna krāsas sulu. V l r i ^ terpi ir ^ v^klibu un paš-tādās
valsts nozarēs. Taču nekur ši rsjis, šoreiz atzīdams Miēurina krus- dažādi. Sākot ar eiropiešu pidžamām g j ^ ^ ^ | g ^ dxšBm iedrivolā-kritika
nepacēlās pāri politbiroja lo- toSanas metodes par nepiemērotām. trimdas laikraksts LATVUA un beidzot ar ubagu skrandām, jj^j^ ~ t a visas Ss loetii^bas sa-ce^
u vai Staļina galvai. Ka tas ne-Krievu valoda e^^ ««L^^m^S^'^^^S^ Pievakarē dodos uz pieņemšanu L ^ ^ , ^ pans^ii g^vas kolonijas ievi-notiks
ari turpmāk, r ā ^ notikušās uzvarējusi dtas. Tā e s ^ ^ fe "J^ūlfcto J ' S l a M ^ ^ ^ ^ Pi^s^tas^ ^ ^ S ^ ^ ^Sdnos«^
augstākās padomes priekšsēža un Le tikai kādas šķiras valoda. Ar t<; SiSi ^"^'^'^^^^ P «2f^\«^^^'^ J^^^^®?' Staļins norobežojies no komunistiskā |ri«.ti nar i ATVĪJAA a^^n^ « J ^ ^ ^ Viesnīcas durvju priekšā garaL^^ Jālikvidē Indonēzul sava
ievēlēti rtp^P^^ S^tii^teku^^^ ^ amerikāņu limuzimi rinda, no ku- i^pTSnS^ST^^
toin Hdz šim tika atzīti par|"?S*^iS^^^^^ un ziņojumu., I^l"^' ^"^""'^^f ^ mat««te. ierote ^Steitok*.
un tu paudzēsi latviešu trimdlmeku sai' žaketes mugurā vilkdami, kāpj ara L ^ ^ i ^ ^ i j o i ^ valsts azmli^billM^
mei paukt vienkopus. | jaunās v ^ vadītāji, diplomāti un jgj^igj^ kaiiftvIiiisiepatzi^Boten*
resa pastāvīgās komitejas darbību, nāda valoda. Ar Staļina paskaidro-kad
Anna Sakse pateikusies Staļi-i jumiem tagad pateikts, ka krievu va-nam
par latviešu tautas izglābšanu i loda ir svēta valoda un ka dažādi
no iznīcības (par deportādjām un ēe-1 eksperimentētāji ap to nedrīkst
kas izridbām runāt ķipariem nenāk [daudz grābstīties. Ari Markss un £n-gels
valodas attistibu atstājuši pašu
bēn^. no Uetuvas Paļeckis un Uētiem, proti, ka valodas cēlušās ne­no
Ipunijas Augusts Jākobsons, vis no dažļm pirmvalodām, bet gan
kas tagad nācis apcietinātā un pazu- ļaužu sociālās kārtās, pie kam dažā-1 Pasotinijumi adresējami un iemaksas I bazmcu pārstāvji ar savām pērlēs u n l ^ j ^ dfāednvotīte repatriētai
dušā Pella vieta. dos ekonomiskās attistibas laikmetos J!2i^2SLZ? ^ * * * ««^u pārstāv- dimantos vizuļojošām dāmām. Jā- nea^rf. bet to V ^ O K šai smS ne-
Latviešu balss atskanējusi vēl de- vienādu attīstības pakāpi sasniegušos {}SJMMt(&^ ^ ^^^^ grāmatas vienkār- ^ ^ ^ i i tēdS atstH iekoptos ui-batēs
pie ziņojuma par miera kong-1 dažādu tautu slāņos pastāvējusi vie- rie-Kaserne, bet i r v a i s 11 s pie mtisu papīrs var panest tik daudz aug- n^nmi^ un dodas uz CIIŪDU. Taga-lJ^?
eSenTlSf SS^S^^iSu^^h^^. ^^onsuls «n iepazīstināt L - f f i S J ^ ^ i T ^S
- ^IT^ prominencēm, to vidu an ^ U a tikai tad bOs briva un lataug|,
LCK apgida LATVUA pjokjas sultānu, kas ir Jaunās valsts kad bite «ōfiallnāts pēdējais holan-
4 4 4 m 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 A A 4 4 A h ^ ^ ^ * o »How do you dietis. &>s T i f ^ daudzi hola •»»^»4»#4444f44444444444Ido, your Royal Highness, how areLevar aīBnirsL lai m
Augstākā padome vienbalsīgi
pieņēmusi visas PSRS un ari atse­višķo
republiku budžetus. Latvijas
PSR budžets sabalansēts uz
x T X - 1 1 , valodnieku ziņā.
Nosities motocikla
braucējs un pazudušas
ietaupītas 265 mārciņas
No ^dusanglijas mums riņo, kaļiJf2;S?^f^i Ja rO^ām
braudenā M motodklu nokties^^^* ^^i^^^ / ^ ^ ^ l ^!
V. Krauze, kas strādāja kādā m- P^^«f
sas tdcstilfabrikā. Kad K. vārds
paziņots vietējā darba pārvaldē, no- J!,^ļ^,*^^J« ^ ^ J ^ » H ^ f l ^
S o j i e s , k^ tur par tulku strādā fe^ ^ n ^ f ' ^ T ^ ' ^ ^ ' ^ T ^ t ^ ^^
viņa māsīca. PSdējā nemaz nav zl-PJ^^^^^^^^^ 1^1 "f,^v^'
nājusi. ka brālēns dzīvo tanī pašā ^ . ^ ^ ^ ^ ^ ^ P^^^^^»
pilsētā, kur viņa. Pēc desmit šl^r-Pl'^^i^.^^^
šanfis gadiem tagad viņai iznāds f/'^^lf^.^fe^P^il^n^t^^^
ar to tikties morgā. natu par heo palīdzību no brāhga-
Strādādams Halifaksā, 33 g. v.P™ republikām.
Broņislavs Veips divu gadu laikā Radiofons vēl arvien piemin nado-paspējis
ietaupīt 265 mārciņas, ku- nālistus un kaitniekus. Pārskatā par
jas glabājis mājās. Kad viņš no 1948. g. dziesmu svētkiem teikts, ka
šāda glabāšanas vdda bridināts, V. buržujiskiem nadonālistiem tos nav
kādu dienu devies uz pasta iestādi, izdevi» izjaukt vai vismaz sagandēt
lai ietaupījumu tur noguldītu, bet Lai tomēr tā būtu pilnīgi droša lieta,
tani bridi iestāde jau bijusi slēgta, koļiem tagad piekomandēti poļitruki
V. maku ar naudu atical nesis at- un attistits politisks masu darbs ko-pakaļ
uz māju, bet pats iegājis ki- ristu rindās. Komunisti un komjau-no.
Kad viņš no tā pārnācis, ādas nieši iesaistīti ari kolhozu kontrolpos-maks
līdz ar ietaupījumu jau bijis teņos un kolhossnieku bri^dēm pie-pazudls,
un, par spīti rūpīgai me- komandēti špaSi aģitatori. Tomēr
Ko lai apspriež 11.347. sēdē
Ar Bsvlm „mlera eņte]!** mlsljim UN
leBerSltekretirg Trigve U pēdēji laikfi,
ki nnSms, legavii ilnāmn popnlliitiUI,
bet reliē kļuvis ari par lobcaUbn objek-tu
diodra noptetal domijoln rietumn
valstsvīrs, sabiedrisko dirblnleku «n pre*
ses JtuJu ads, ABN korespondente ip-fiksto.
ki viņi mēšiniJto dabfit UN
n«^»?«tiUpt tnterrijv, bet nelaimffi
Ura tun ttdidevlei noķert U ne Va-nevar
aisnirsl» kd gan divu gada
laikā minētais vairtsvirs kļuvis no
vajāta partizāna vadoņa par Bdai
un bagātas valsb galvu. Tos neaia-
„Imniteerrvviijiaa" aarr Tinrigmv/ii TL lT 1n"o^ii^e di^ni eki, knmkinaārsHtg aellvemji,e pnotiH utisnB
tsdja Ods iim veikuiiir - Atbilde H^^^^^^^i^ kas ^tra,visu, lai šo zemi
TO paveikusi mllsfsu darbu: ir notikušas tiešām padaritu «brivu un laimīgu", n?l*1Si»»X'C3ShLl!^ sakompromitējot Jauno
ki&anai un izziņām, nauda vēl so­d
i ^ nav atrasta.
3. V .
modri jāseko, lai pašu komjauniešu
rindās neif^viestos kaitīga nadonālis-tu
ideoloģija.
Ituļtoni, ne Fartiē vai Londonā. Sl ne-veliBwņe
nav tomēr bljosl traģiska. Jo
iUBiUsti, Ubl pasidams TrlgvU u u-skattts,
varējis fimi labi ari dOaiU Iz-konstruēt
visas IntervUai atbUdes, kādas
tas batn saņēmis. Intervl|a risinātos ap­mēram
lādi;
J a u t ā j a m s : Ko Apvienotās nāciju
Udi itm darijalas, Ui atdota brivibn ap­spiestajām
pasanles taatām? - A t b 11 -
de: TO Ieteikušas savām dalībniecēm
valstīm pārtrankt attieksmes ar kādas
rietama semes valdība, karas koneentrā-djas
nometnēs atrodu il.Ml cUvēka.
J a u t ā j a m s : Bet vai UN valst&n
nebOta Jāpārtranc attieksmu ar kādu
aosdiima semes valdība, koru koncen­trāciju
nometnēs atrodu nevU lUH, bet
M mUJonl dlvēkot - Atbilde: SIs
lemes pārsttvji mums apUednāJoSL ka
Ue U miljoni sdstekņa pail ififS vi
ņos apcietināt Tādē) ari UN nevu io
2M44I f lāzes idens anm.cn relm viens iekārtu pasaules aas.
otra nolamājoii. Bo kolosālā apmēra dar-| Nepaiet ne diena, kad kāda eiro-ba
nav iespējams pat vārdos istelkt Inieēa vai amprikana māia tp
J a u t ā j u m s : Kādas konkrētos | | , P » « M ^ «nierucaiĶ ma^^ nm-mamas
TO orsanlzāclja pēc ilm daadia» I lauztos bruņoti vin, apšaujot mājai
gm ronām pieņemoši? - Atbilde:! iedzīvotājus. Pirms divām nedēļām,
5»iV±lS;.Tu «««^ ^ »<^va Seiicn-
U galvenajām komisijām on īss aptkiko-1 katoļu pnesteri, kas ar divnteni de«
mlsljāin. ivās uz ostu pa to pašu drivo satik»
SSSS^ . m - '^^^ ^ ni pārtraokSana starp pasaules sodlga-1 ^urp; slepkava aizbēga ar sava upuŗa
Jām valtum on nozledrifo aostromo re- ļ divriteni Divus man paristamui SS%5St."5lX ^'^.b'?.1".S''Sktril^āņus, ko man vaja&gja s a ^
lott Ubl Mproto, ko JOs domājat, betM^&va uz ceļa automobili. Kādu
min, diemSēl. Jāsaka, ka paies vēl «ss jaunzēlandieti, kas tikko no Veling-
!:^'s,2S J S t a r ^ ^^^^^ Djakartas Udlau-lādjā
mn bieži Uetot vārdo VETO, on kā, tāpat nogalināja ceļā uz pilsētu.
2I^J!!Sl **inff draodri» Laikraksti aicina pēc saules rieto
' ^ i ^ T S m iespējams «^Vienam uz ielas, kā ari
noorsanliēt, ka visiem UN pārsavjiem nebraukt vildenos. Nav šaubu, ka
apdetināto katram pa vienam ģimenes daudzām slepkavībām ir DolitiskS
locekUm na nosnato tos os Sibīrija, lai rakefiira tm ta^oV it/l-J-^- KM*
"wrmf^. bLu1 aS psdp1ieē*d.ē? jā^m bato J«ā«prāiiSrņtiSr a"ac. s2a?- mītiemto rd ^triiveot^t npe^isekra^ei dtāimē ip ābr^rbfvadpurdaiīltt^aif iden Sipraa--- 5tn?iem^v i^en^navs^ 'ķ vi^ēn li eat^ipPsl ^a*u pī^ts Zvīami ignlo, gkaali niKātBs
«omja gūstekņi? - U» io pēdējo Jautā- * DJakartā, jūnija Vida
Romāns Reinfelds
Ptfiivft
lugiiunu,
Piim i,
BO ItfBU Dl».,
••IJoAndrtj
āļrļ prātā 'ķ«
ļ blefi"