Bavarijas Latviesu vestnesis, July 1, 1950

              Sestdien, 1950. g. 1. jūlijā
Sestdien, 1950. g. 1. jūMjā
iem — Krāsotas lūpas
^Ic^^^irasts valodu — Sa-
Slepkavības gaišā dienas
Boyal wives — Kā Jums klājas,
• ' 1 augstība, kā klājas jūsu
_jjām sievām?" — Tāda ir
apsveikuma uzruna saskaņā ar
„Allali bless you, my son,
^ AUah lai tevi svēti, mans
-^IttMtlJ," ir sultāna atbilde,
jļuri beidzas maņa īsā, bet „ko-
«aruna ar go vismīklaināko
ili|}ā republikā. Ir iespējams,
lldreiz k}u6 par šis zemes
jĻ^Dŗ viņa rokās ir amija, un
.|^i||l)itii kalnus un džungļus ap«
V i ^ i ^ ^^^^ derīgie jaunās
r iM^vli^ mežonīgi, gaŗma*
^ 4ļludz labāk piestāvēs
isnmtē nekā modema Viker-plecos.
Jaunekļi, zeltā rotātiem
igalvās, melnās žaketēs un
Jsc&īn^ raibiem
H^dāvfi viesiem ' limonādi
kafiju un saldējumu
l^fitēm, kas kūp no lie«
flr^ starpības. Runājam
mācītāju par jaunās
ikteņi^. Novērotāji pār^ ālfdz ar holandiešu aiz-jfienes
pazudīs arī civili-eš
|K)lītiskai8 stāvoklis
Tās robežās ietilpst 7
"^ļ^iJstis un 9 neatkarīgas
•lēnībai Satversme rak-ilSRļf^
tai daudz
* Indonēzijas 70 miljonu
pieder pie 340 ciltīm,
ļin arī valodas ziņā viena
Neviena nb zemes valo-līk
|P0pulāra, ka to varētu
^llits valodu. Par oficiālo
pievemta angļu, ko gan
lUdzl valsts ierēdņi. Re-
^ļi^ērdjama lielāka vien-jed:
dvotā]u vairums ir
lai gan sastop ari
iu un budistu. Visi šie
idā ziņā neveicina valsts
X to nestiprina daudzās
as, kā arī divi fakto-
^ i l ļ t žisffbojas alzkuUsēs
P i i f c ļt?p:eivīgie sultāni. Pa-iiwStol8^
m Vēl nenorir
llilto l#|B un līdzīgi raksti
. . . . . . .
icāmos
k p ^ j l e -
.^,„tals i)alšts ir
^iii^ pieder pasa-.
:i|ļ|itts'pēc komū^,
lā īsti savas
i l p i fUttfii^, kas ofi-
^ ^ i t l r valdību, mē-iemoteiktd
stāvokli sa-»
^:^$a^,atj8lu^ k9.
^ou^; nesenajā kapt.
Vadītās un sultānu fi-iacdšanfis
iaiikā,
f^NiaiML m gadus valdot pār .
ipĻ ar mi veiklību un paš-iMm
ttelfbu došanu iedzīvotā-
, prata Hm šīs pretišķības sa-
^0^^ p|«4|ko|; savas kolonijas ievē-ilīļtoitt^
u. Tagad noslēg*
ka Holandei 6 mē-i
IBU^dS Indo^^^^ sava
^(^Hftal^ IMā armija, nododot
luīi tetiobis uh iedzimtos ka-
|aUQii valsts armijai, bet ho-lelli
kMf?J^ repatriējot, Holan-civBtedJdivotSjus
repatriēties
bet to vairums šai zemē ne-
IĻ «dā atstāj iekoptos uz-m
us^Nas uz Eiropu. Taga-
Indonēsdjas vs^ts prezidents
^ «vl iadi?m telcii, ka Indonē-tlkai
vtiB«i Afls btīva un laimlgf,
Ms^OgaHnlts pēdējais hoļan-
Sos yted^>daudzi bolandlesl
al«mbtt,.l»t gan divu gadu
ijaftiSteii f r t ^ kļuvis no
pm0m mim par ^^r
«ift "«lits galvu. Tos neaiz-
" * « d i karstgalvji, politiski
li;i3*ntoāli elementi un
l&llaar^visu, lai šo zemi
Isito librīvu un laimīgu ,
^lā sakompromitējot jauno
M i ^ - a c ī s .
mm diena, kad kāda eiŗo-
^:imerikāņa mājā te neie-l3
«Uņotl vīri, apšaujot mājas
Pirms divām nedēļāmi
i b a a laikā nošāva šejienes
Itfesteri, kas ar divriteni de-rtU.
pa to pašu dzīvo sauk-
.pa, kuru es braucu šodien
ipriviizbēga ar sava upura
.. :Plvus man pazīstamus
^ ko ihan vajadzēja isatikt,
m ceļa automobilī. Kadu
aidi^tl, kas tikko no Veling-bila
Imdies Djakartas lidlau-
»t noēdināja ceļā uz pilseui.
Iddna pēc saules rieta
n^nam uz ielas, kā an
t vilcienos. Nav šaubu, ka
llegkavībām ir politisks
m tāpat ir Mmlgi, ka lidj
V« aplaupīts vai nogalināts
ķinietis.
ļ'a* ar tā, jūnija vidū.
Romāns Reinfelds
L A T V I JA
P
Lalvietis vada ekspedīciju uz pasaules
augstāko ūdenskritumu
MES GRIBAM IEKAROT VELNA KALNU NO ZIEMEĻIEM
Ne vienmēr pilnīgi pareizs būs tra­faretais
nzskats, ka latvieSl Ir tikai
mierīga arāju tauta, kas vairās mek-l|
t piedzīvojumus un dēkas tālu aiz
lavas zemes robežām. Protams, itņē-
«uml Jau apstiprina likumu, — bet
vienu otru reizi Sie Izņēmumi tomēr
tr )otl spilgti un zīmīgi. Jau leģendā-isjoft
hercoga Jēkaba laikos, — nemaz
neievērojot agrākos gadsimteņus, <~
iui viens vien mūsu tautietis kļuva par
litii ^Augustu, pasaules apbraucēju**,
j^f tilāk pasaules Jūras izbrauki^l
un didiādu krāsu kontinentus izstallgā-daudzi
pārgalvīgi un drosmīgi
ļs^cltt viri. Mūsu dienās firzeibju
pmi^^^i pieminēts lauvu mednieka
Aiekiiiidra Ziemeļa vārds, kas savus
reiz piekļūt tam pa zemes ceļu, lai
gan bija slcaidrs, Ica tas ir bezgala
grūts un gandrīz neveicams uzde­vums,
jūdzēm tālu ceļš ved pa
biezu mūža mežu, un jāpārvar ari
klintis, kalnu upes un citas apvi­dus
grūtības. Ūdenskrituma vir­sotne,
ko indiāņu valodā sauc par
Aujan-Tepul, t L Velna kalnu, —
kājām sasniegta gan jau agrāk no
dienvidu puses. Neviens tomēr
ūdenskritumu nebija līdz §im sa­sniedzis
no apakšas, cauri Kurunas
^eKisna» ^.iemeta varas. Kas savus «nes aiTfli
«lisffos džungļu pretiniekus uz^relc I "^^^^
ptt bes Baujamlem ieroēiem. l^aSlatkl Tikai 19
^vi I m garajā laivā ceļojumā ap le- «5» ntrUir
BM lodi devušies latvieši KaruliVunKf ^?!^^*V' cr™*:"
t^ļtp, ar! Izpelnīdamies miljonu pil-1^^.»^^ iespējams lekļut Kurunas
Kur palikuu viena diena
Vieta m zemes lodes, kur sestdienai seko
2 svētdienas
littt avīžnieku Ievētibu. Varbūt dtus- aizā. Es gluži nejauši saštanos ar
in auttfik skaļuma vijas ap kāda «Ita Wvi€ti Aleksandru Laimi ^ C
Biļftt teutieSa vārdi^, kas Jau ugi dzl- , iucKsanaru Lainu, Kas jau
vo pirmatnīgo Indiāņu vida kalnaina- P^ops vairākiem gadiem dzīvoja tās
jol Venecuēlas milža mežos. 8ls ^irs ap^^^ un labi pazina šejienes
SSS tlfX*'&s{ilSS^ 5^^^^ Pi??avSjās būt
siiiāms, ka Laime tieši pi^ms ga^ļP^]^ vadQni manis izplānotajai eks-vadījis
kādu amerikāņu ekspedīciju pedīcijai uz Endžela ūdenskritumu.
» pasaules augstāko ūdenskrttuniu, Vonļg; DomnāiāmieR ari ar H^unc-par
šo bīstamo un dēkaino ceļojmttu {;"P7,\®P^^^^^ an ar Ožung-ekspedieijas
dalībniece Ruta Robett- 1^ PU^^^ m nolemam, ka
sone amerikāņu žurnālā The National i Laime kopā ar pulcinu indiāņu vIs**
cUto; Sniedzam tiuplnājumos Robert- p e ļu daļu, kur indiāņi izcirtis ne-
^sones raksta saīsinātu tulkojumu. lielu klajumu^ lai t^jā varētu no­laisties
UdmaSina., Sādā veidā ce-
} ^Austrumu Venecuēlas džungļu cie- pj^m par vairākām nedēlam salsi--
toipJ no augsta klinšu k ^ a vai- nāt savu nogurdinošo gaji«iu. Plāns
lik nekā pusjūdzes dziļumā gāžas paredzēja, ka es ar dažiem pavado-ll^
di# ūdenskritums. Tas ir auģ- ņiem, vispirms lidmašīnā došos uz
transporta lidmašīnā un pacēlāmies
mākoņu jūrā, kas klāja plašu ap­kārtni.
Pēc īsas nolaišanās i^e
Orinoko upes devāmies tSlaīc uz
dienvidiem un pusdienas laiicā sa­sniedzām
Urujenu. Primitīvā lid­laukā
tur mūs jau gakilja sarkani
krāsots mazs lidaparāts, kura pilo­tam
Olsonam vajadzēja mūs pa
vienam^ nogādāt tālāk uz jauniz-cirsto
džungļu aerodromu. Olšons
vispirms devās izlūklidojumā, lai
izpētītu precīzo aerodroma atraša­nās
vietu un nodibinātu kontaktu
ar Laimi un indiāņu grupu. Viņš
paņēma līdzi ari nelielu konservu
daudzumu, jo Laime ar savu „ko-mandu*<
atradās džungļos jau kopš
Vietējais laiks vietā uz zemes ir
atkarīgs, no saules stāvokļa tās
šķietami kustibā pa debess velvi.
Viaii un tai pašā bridi austrumu
apgabalos vietējais laiks būs vairāk
nekā rietumu apgabalos. Ērtības
labad semes lodes katrā vietā ne­lieto
vis tai vietai atbilstošo vietē­jo
laiku, bet ir noteikts pieņemtais
joslas l a i k s . Tas nozīmē, ka
visa z^es lodes virsa laika skaitī­šanas
ziņā ar meridiāniem ir sada­līta
joslās, pie kam vienā tādā joslā
viscaur lieto vienu un to pašu lai­ku,
un katras joslas laiks atšļļdŗas
no Udas citas joslas laika par ve­selu
skaitu stundu. Piemēram, ja
mūsu joslā pulkstenis rāda 7, tad
tajā pat bridi hlBkm joslā uz aust­rumiem
pulkstenis rāda jau 8, tur­pretī
divas joslas uz rietumiem no
mūsu joslas pulkstenis rāda vēl ti
kal 5. Tā kā zeme apgriežas ap
savu asi 24 stundās (un šai laikā ari
saule šķietami apiet ap zemi), tad
pēc joslu laika principa zemes lo­des
virsa austrumurietumu virzienā
sadaUta 24 laika jodās. Katras
loslas idatums tad imSk V74 no ze­mes
lodes virsas, kas iztaisa leņķa
mērā 15* (3W:24). Katra Josla
stiepjas zlemelu-dienvidu virzienā.
Piemēram, kad Rietumeiropā ir
1|(^na j»ll2, tad tai pašā bridi
iustrumiem pulkstenis
rāda aizvien vairāk, līdz kamēr uz
Iņiju rietumu vind^ā, viens ,da«
tums Jāizlaiž (piem., svētdienas ag­ra
rīta vietā jāskaita pirmdienas
agrs rīts, stundu nemainot). Vie­na
diena (minētajā piemērā svētdie­na)
šķietami zudusL Piemēram,
pēc 3. aprīļa Jāskaita S. aprīlis. Ot-ādi,
pārbraucot demarkādjas Uni-u
austrumu virzienā, to pašu datu­mu
Jāskaita atl nākošajā dienā
jpiem, Ikdienas agrā rita vietā
jāskaita vēlreiz svētdienas agrs
rīts, stundu nemainot). Viena die­na
(mūsu piemērā svētdiena) iķia-tami
i ^ t a otrreiz. Piemēram, pēe
8. Jūnija jāskaita vēlreii tas pati 8.
jūnijs. Tagad ari saprotams noaau-kums
^demarkācijas Unija** vai ,4a-
^ u robežUnija**, jo katrreiz, pār­braucot
šo Uidju, Jāmaina datumi,
lai tos saskaņotu. Demarkācijas lī­nija
iet ziemeļu—- dienvidu virzie­nā
pa Bēringa Jūras šaurumu, pa
Kluso okeānu starp Japānu un
Ziemeļameriku un tālāk austrumos
no Jaunzēlandes.
Guntis Nātre
BIEZOKNI
jMkds visā pasaulē salids^āju-lūrujenu — Velna kalna dienvidu I mdiāņu zens mēģina palīdzēt bait^jamllSO. meridiāna, KlusaJS okeānā,
mā 15 reizes augstāks par populāro da]ā, un no turienes lidosim tālāk r a d i b t e i e s n i t ^ t a m ' I p ^ t e o i s rāda Jau 24 (pusnakti no
Niagaru vai ari 2 reizes augstāks]uz ^unierikoto džungļu „aerodro-ļ aparātu. svētdienas un pirmdienu). Virzie-mu",
kur sastapsim Laimi un indi- ^ ^««ism to «, uz rietumiem tai pašā bri<M pulk*
X sarunas Laime nekavējoties ^^"^ ^ ^ i ^ tuvojas bei- L^ēr uz tā paša 180. meridiāS S-devas
atkal atpakaļ uz ^uhgļiem. P^fj^ģ. ^- ..^ •«ma,.r^^ pienākot no pretējās puses —
Šopavasar mēs' noejam ziņu; laiL.f^ffi'J^.^^^^ austrumiem) tas rāda vēl tikai 0
v M saskaņā ar agrāko noruAu sāk P^"J^^«J^^^^^ no sestdienas us svētdie- Bkot Udlauku. Izlidošanas dienu U^f^f^^^ Tātad vlenā^un tai pašā vietā
Karakasas noteicām 23. aprfll. P^^^^J"* zemes lodes vien* un tai pašā PēdŠirSēlarSā^ toidžainā k^lV^n raidītājs nefunkcionēja. Mū-U,,-^ ^ ^
ffi vi un tā pati stunda): pus- sjeiga. AT ^^^ļļ-ļr ,^ fS*i ieradās. Bet visļaunākais bija .t^8,ļwrte «o sestdienas uz BvfitdĪMiu
dpSies an radlot^egratists. Sapirr L.^^ meklēlamS džunfilu aerodroma - ^ K r ^ ! * ~
pŗnles neskaitāmas ka^^^
I ja Laimi un indiāņus braucam vien-ļ Lai §o neskaidrību datumu skai-
HWus vl?^r kompasus! k S ķ"*^"^ "T?*." ^ ^ J ? «šanā novērstu, 180. meridiāna tu- njuus, virves, Kompasu», iiau^^^ niedre ievietotu zīmīti, vumā iedomātas demarkfi c i i an spuldzes, pirmās palīdzības Udzek-K „.g „^~im.o ini fndiSn.. imiJiNT?... •
,us un'k=%iruet" ^dz- Jf.tJJg^^^^^^^^ niecības nolūkiem ar indiāņiem F*, ^^s^/^^as uz izcirsto aeroarwnu. tumu Jeb Āzijas pusē datums ir ik-aerodromu,
bet pēc tam viss kon­takts
ar šo grupu pazuda. Starp­laikā
iepazināmies ar vairākiem
Agrā rīta stundā
temkSu daudS Tarta^ r^'^L'''^^' "jr/ff"" « austnimu Jab Ai^erikasl^ "TF-spoguļus,
zvejas aķus un auklu, n- h-,^. te™,|„sm!«« «r v»<rSlriJm
Diovtfķl mki '\ 1' u
Debem lauks,
Siipojai atmatā
RItrasās trauks*
Klausos et bUIbā»
Viss dildri klusi:
Paoelta skalilami
Pasaule ^ni.
Iieja, trauooi es
Burvibl kļflt:
Sirds dabas iflpa|0B
Milfibii jfit*
Dvēsele laimīgā.
Ikdienas deds —
Vēmstes rltauimā,
Skaidrota tiee.
Turpinot ievietot JaunleSu darbus,
sniedzam Šoreiz Ounta Nātres dzeju.
Autors ir 16 gadus vecs, un pantu
mākslā dažu ierosmi acīmredzot gu­vis
no mūsu pazīstamiem dzejnie­kiem.
Taču viņam ir sava veiksme,
kas drīkstētu uzmudināt un iedroši­nāt
ari citus jauniešus, kas mējļnās
sd^im melnās pupas. ^ sarkanādaiņiem, to vidQ ar «totUs Nortom
»- » » . ' « s i i " ' - ļ ^ S T f ^ »SSS Mūsu Andris uzber ogles
. rw . o» -^i*«i H,, '"^^«r "S ^ ekn>edTcijam wyiv, ^j
par Ievērojamo Bmpire State celtni brauca filmu operator» Ernests Nijs „ , z,' Laurftfi «ainilfi n^*i»» O « » » I M « I O » . I.
Ņujorkā. Ūdenskrituma precīzais un radlotdegrafists Itoriks G o m e z 8 , ^ j ™ ^ 3 ^''l^f ™ „ ^ M t « ^ f
augstums, kā tagad noskaidrots, ir bet vēlāk bija paredzēts sastapties ^ e^lū^ S i ā d i t M^mtSu K ^ i i f f i l ^ i o ^ ^ ^
8212 pēdas resp. apm. 1 km. ari ar topogrāfu Periju Laureju. kas ^ ^ '^h
Pirms 2 gadiem man bija Izdevi- ekspedīcijas gala punktā cerēja pre- ' {tm^^^m X
ba aplūkot Endžela ūdenskritumucizi izmērīt Endžela ūdenskritumu L Nemanot bija pienācis 1. maU'J?!?^^ X r ^
no putnu perspektīvas. Sajūsmā par augstumu. 23. aprila rītā sakrti- Sai d^eņā mēs no paSa bUām g ' I » » o*™ « P ^ ^ ^ rai-lielāko
ai^vu nolēmu mēiināt kād-Ivām visu milzīgo bagāžu DC-3 «Pa «eliskām « r i b ā n . ^ ^ ^ ^
mOsu sengaidītais topogrāfs Paijs dauzīties pie durvīm ap desmitiem
DZIMTENES PAGALE SKAUTU as^'^^..aSste«p. ~ UGUNSKURA W* ISSE^S^Mt f
UVaUMaNUKM Uosu cerības tomēr izšķīda PmēsP^ Sōpuļkrēslfi, nolika
ieraudrijām gar kSdu Indifiņu būduļ^^^ uj; grīdas un neizteiksmīgi
vppT nmATTCT nākam šurp — Aleksandru I^almll r^*^® novērot pretējo sienu.
VECIDIIAUGI Viņš ar saViem IndlSņlem bljVdt »»Val jūs nenovUksIet mēteU?"
m\o Andri!
Vakar gadījās sastapt kādu vecu
draugu uz ielas. Viņš nāca pretim,
laipni sveicināja, bet es viņa vārdu
nevarēju im nevarēju atcerēties. Bet
tās pašas lielās acenes, tā pati staltā
gaita, slaidās rokas, ko es pazinu tik
labi Tā gadās, lai gan pavisam nav
labi, ka aizmirstam vecu draugu vār­dus.
Domājot par vēstuli Tev, man tad
ienāca prātā kāds cits labu, vecu
draugu pulks, ko labi pazīstam kā
Tu, tā es. Vai atceries viņu vārdus?
Pirmais nēsāja lielu platmali un
kuplu, pavisam savāda veida kakla­saiti.
Viņa dziesmas gandrīz vai ie­guva
himnisku nozīmi.
Otrais bieži redzams ar makšķeri
pār plecu vai otu rokās. Dažkārt ar
bārdu, dažkārt bez tās, bet vienmēr
vienkāršs un laipns.
Trešais savos darbos nedzīvoja glu-
8 šai pasaulē. īsredzīgas acis, salme­nīca
galvā. Vēl mūža gals viņam ne­bija
mierīgs, vajadzēja doties tālā
JOrās braucienā, bet dzīves vidū sve-
8a vāra viņu iemeta cietumā.
Ceturtais ir īstenībā ceturtā. Savus
matus sasukājusi augstu virs galvas
Sl dāma cīnījās par sievietes tiesībām
kas viņas laikos bija visai ierobežo­ts.
Parakstījās ar pieņemtu vārdu.
So vārdu gan nesa arī kāda vieta
Rīgā.
Piektais pieder jaunākiem laikiem,
tādēļ viņu vajadzētu pazit vislabāk. |
Strādā ģan ar spalvu, gan ar otu. Un vies šurp jau nakti. Jo, nesaņem-ļ^^JLJ^J^^l^.- , ^ .
kad ar spalvu, tad bieži par cilvē- dams no mums vairs nekādas tālā-ļ amerikānis papurināja gal-kiem,
kas strādā ar otu. Sevišķi viens kas ziņas, bija nodomājjļs, ka esamP^./»^ J»^ ™ " ^ bridi iegrle-viņa
darbs ar tādiem ļaudīm mudž. atgriezušies atpakaļ. Tiagad vairs %A i ^
Viņa uzvārds ir vismaz vēl trim viņa nebija nozīmes dofles uz džungļu pi^tlm uz dl-aroda
cilvēkiem, bet droši var teikt aerodromu ar lidmašīnu, jo indiāņu Jļ^ gmdljām, kas notiks.
• pat vēl vairākiem. grupai, bez kuras Iztikt mēs neva-Lsrl «5L^ 1^^' ^
Nu tā. Un kad Tu būsi atminējis, rejām, vajadzētu doties turp lai- P f k l u s u m u,
kas tie par vīriem Ir, Tev nebūs grūti vās. «MtrtmU" ^epViņ<»
SLK'ka virs beidzot sapra-
,pējs apzīmējums. | ^ ^ « % J J ^ O B , Ļ A S^jSuaSU^!^
STARMEŠIEM h^j^j^ ^^^^ ^ ^
0CXXXXXX>COX0COCOCXXD0C^ mēteli sēdot, demiņS jau bija
krietni vien sasilis.
«Andri," mēs teicām latviski,
„no8kreJ klusu pagrabā un uzber
oglei.**
Pēc piecpadsmit mlnūtto no sU-
. « mumu.^ ^ pievada istabas sienā izsi-
—+-—+ |is^īu'i^'w7ji^pimk^*'p^^ katiBtums, un driz vien uz de-lamerikiņa
mdeiitn teknilai, kt f« tted-lmfiaa pieres parādījās sviedri. Vioā
+
._ + +^+ +
+
+
+
+ _+ ++- +-+
++-- Latviešu veiksme ASV
augstskolās
Latvlelo ttnflentn tUpendtl^ Mkmetj
iktfen
ā risina vizītkaršu mik-Sd'ifS
, , m. - ^. t.2tSrt^sSZ«*Tn h,ir. *»• »«»rt»iKrt»i «•«.•». mii- deniņus un ledCJa nekustīgi tālāk.
padiktu pāri. ARNIS KEKIS, Kas irļj^aņseti, KalllmUi, VāStetoiOĻ Tene- Utam iet gultā?"
tsiefi augsim vienoti Lat^ «Susljiill kopstalāpUļpir m f^t^fm\.r^y^Ff'^ drīkstat,
taies migsim vienou totervu»s MT iitiH^s ptoMlnim I kal paklausāties, ko pa
bet tad ti-par
Jums ru-šls
kungs?
Pasaules —o— l4«viiSl tntervuas par i
v|Jai! ļitii, pateleotltt I M I M tekmiio, ffivoii ļ nās,"
Ttevs vientuļo tfcairtii vadītājs ļsdpendilis ui iiikoi|iam gadam. Uk«ļ mx tnii»m KUa Vo «fti4<ui9»o
P Mana adrese tagad — fiti, kaveivjBi Itottafino, prttiii gadlja- atrast kādu vddu, lai amerikānis
vari Bnmis Rubess. I»* «n»toS f***^»?* *^?^h Labo aizieto pats. Nolēmām \rēl mēģināt
(Ma) Sdiwab. Gmund, Artil- kātiem n^JoSia valodas nepSrvaMf. ,P^" karstumu un piedāvā-lerieKaseme-
lUntu Ijam viesim teju.
„Labprfit,'* viņā mums par prieku
atbildēja. Dzerot karsto šķidrumu
mēs svidām kā t r ^ ^ .
„Rā tas cilvēks var to izturēt?**
mēs gudrojām.
.Tiešām laba tēja,*' viņi pēc kā­da
laika sadja, „tlk laba mums to*
rdz nebija pat naktsmalņā uz ku-ļļa.**
. H T Ū S bijāt uz kuģa?" Andris Iein­teresējās.
nJā, kara laikā par kurinātāju.*"
Mēs gandriz nokritām no dīvā­na.
Tad tādēļ ciemiņš varēja Iztu­rēt
karstumu, kamēr mJk paši slā­pām
nost bez svaiga ^ a t Pulk-stens
Jau tagad bija pāri vienpad­smitiem.
«Andri!** mēs čukstējām. „Kitf
paliek tavas ātrās Idejas?**
,Ji^n būtu Jāpalīdz?" zēns Iesau­cās.
„E8 to tipu aizmānīšu piecās
minūtēs; pagaldi tikai, kamēr es da­būju
draugus ārā no kakninu bal­les.**
Driž vien mūsu pieņemanvā istaba
pildījās demiņiem, tikai šoreiz tie
nāca pie Andra. Dažos mirkļos
Istaba bija fipgriezta otrādi No
lldzatnestā patafona sāka bļaut
nregmap-blbidl-bfipWamdam*', b«e-bola
bumbiņas triekts, no griestiem
nokrita kaļķu gabals, un pēc briža
visa grīda līgojās kā emigrantu ku­ģis.
„Well,** mūsu nelūgtais demlņS
pasniedzās pēc savas cepures, „man
tā kā būtu laiks iet mājās."
„Tik ātri?** mēs rādījām bēdīgas
sejas. „Vēl Jau tikai pusnakts.**
nWell, es tiešām jauki pavadīju
laiku,** demlņS tomēr atvadījās, «uz
redzēšanos!"
«Paldies par apmeklējumu," mēs
tagad patiesi bijām priecīgi, ,4ūd2u
nādet atkal**
„Ak kungs!" mēs beidzot atkritām
augšpēdus. „Un tagad, pulkas, pa
mājām!'*
JWe tik driz!" Andris piepeši
Iejaucās. «Vispirms jums viņiem
jāizmaksā saldējums."
— Amerikā gan laikam bez nau­das
neko nevar Iesākt...