1949-09-28-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
res piemiņai
, nav atmu Un
u līdz nervu Bah»,r^
Iv»e l« daaruddizekvāarts . vl5S'^":
1 vfirdā Pridg Gulhu
yi» Pa«a«ta raKtJSS'
uzaudzis Viņa atlSSS*
at TalBu IfimnazljarbS
5 un. Pārgājis uz RiS2
a Jau pazīstam» (Sx5!
eidonim». viņi nosaucfi
tt un ar saviem dzejo-
«sl. Sociāldemokrātā uc,
tara ^nainnieebkiuja" SgrSuSp^S^
neiederējās ari pārfijj
Vida, kas tukšā pai!
p6c Hrievu lutūSstu
rauga nedabiski lauzii»
Ja .,kon8truktIvlsmir«
•^as par maSinām un
ga Dlja nepretenclo»
drīz vien aizgāja sa^
zdzledādams savu Jauni-
-ku^val skumja».
maza auguma, tlk^
• un. Uelfis brlUeslJ;
ra kaut cik vlrllki^
rakstnieku sailkojun^
Uķw priekāfi. vienu
kabatā - laikam, l»(
gftks. fiet tā bija ti.
dabas viņi bija kaut*
Trimda bija atradis
un tad dzimtenes mS*
18 k)uva par dominanti,
-iim Ieskanoties ari ml«
-umju akordiem, zi«
>i)a dots vīna pirmajai
imi VaļSrdlba. Pa*
. td nmljli savā valslN
iTrimda bija tas, kas sa«
ivinfijumfi uzrakstīja ta<
Itfitfis rindas, kuras ari
lUstl skaņraža Norvlla
lugtt» tur es aru
Idu vagas tfi,
Igl dzīvot varu
pagastā.
ļvlņl dtivoja savā Van*
paretam parādīdamies
lamf kfidtt Ukumu pa
n radās arī viņa gle&
apraksti. Kādu laiku
fidot Talsos nepoUtifti
laikrakstu, bet tam bija
trūkuma dSl. vero<
Benet muiSā un pleie*
ļjŗelormas iaJk^ deva
I DiimuiŽa. kai H-išraunsaUnniekam
un
plalākajlem un vCr*
reformas lalkmeU
«Ja Trimda pārdāvejils
[Nezinu, val kāds viņu
^ludlnājl» to darīt, bet
"lrvērm>a nenotikat Vija
Jfiņa Trimdas dzim*
Jzlesmu. ^ .
lēnas puses cilvēki, tad
^tapties au dzejnieku
tžjl bija liels grāmatu
i viņam bija savākta
— tad iebraucot TaJ-
. gājiens bija uz grS-
|k*. kas Jauns plcnacii
ļarl Rīgā viņā stundām
ļun Rapas grāmatnici.
•^ņu pBdēJo reizi m
VAPPa lalkā),^ kad
. bUls pie sava drauga
liku līdzgaitnieka Grl-
• nekādu, darbu neesot
vairs gaisa,** viņS lirā
alā . .
, g. pavasara pus6 pa-manuskrlptos
bij$ at-
' visai interesanta ^ion-roruku,
kas neesot v^J
noskatījies sarīkotajā
^monija un dzīvoot
- an kā vieot"ii8j
llB nepabeigtais 8 88 J
NlēneSraktft). Kad vm
is, daSs sprieda: val te
I miklas atminfijums?
Veldre nav miris, bet.
Sruks, pardāvājles v5i-jJvo
icaSt kur uft «nemeklē
Viņa
i patiesi vaŗāja pave-lomām,
tomēr nav i-t
viņu vēl sastaptu,
laubldams, kāds ske^
.,Ja Vilis veldre vei
iji'tgiiie. tad v^ to
itkal reiz neiegriezies
grāmatnīcā!'*
Jla veldres Pa'^Sanaj^
a atstata Jiem maf^;
[tais dzejovu WJums
e. tāpat kā aRTfiK, d^
'nas motīvi, gan
las rindas P^^}Jl^^
ļun nojaustu itm^^'
Irnleni mūHba
ļiem projām nes
K. Dzlļl«Ja
iTNIEClBA
fpedija sauksies na-hf
A Svābes vaai-fSāks
Izdot apgaJ
zdevums, kas sa u
Ues. iznSks 6 1^
[nteās ik pa 2 ļ
kabūjams tikai aoo
ma Grebzde,
Kanādā, nupat pa-bo
romānu Ci'v^p
larbiba rismas
Uētos P'r^fAs.
Utopija par ceļojuifEi
tuvojas"
gO PAB TO SAKA JAUNĀ ZINĀTNES NOZARE - ATIACUAS
MEDICĪNA
Tļdo)ums starpplanētu telpā, kas
ii^iadus bijis daudzu paaudžu
Spildains sapnis, tagad gūst ar-
^kontoētāku iespējamības for-
L« izteicies Savienoto valstu ģen.
l2Jlj0 Arrostrongs, seviSķ^s „aYi&-
2teā nicinās" skolas vadītājs
ļ ļ ^ a s štatā. Šinī skolā vesels iz-lasītu
zinātnieku Štābs strādā ārkār-
S nozīmīgu pētniecības darbu, mē-jļLt
noflicaidrot, kādā veidā ellīga
ķermeni ietekmētu lidojums
jjļ^ļļ^ ātrumā btegaisa telpā, tā-ļ
ļ ļ^ zemes pievilkšanas spēka ro-k^
tHf tm Hdz kr to — kā būtu jā-iādam
ceļojumam domātās lid-
«rfinas.
vDabs atbildes uz aviācijas medi-
^ jautājumiem jau zināmas. Pie-jļtsm
ir noskaidrojies, ka brataie-uz
Marsu un atpakaļ katram
jlsaHerim" pietiktu apm Vs ton-jSTmerves
skābekļa. Laiku pa lai-
Igm papildinot ar nelielām ^kā-devām
lidmašīnā sākumā ie-fjkngtp
gaisu» to iespējams uzturēt
(ļpoianai derīgu vairākas nedēļas
yiggrūtfik atrisināmā problēma
Jdi braucienā būtu samazinātā —
Jteaibfi pat iznīcinātā — gravitāte,
(ļlvSia ^uskuļi un sensomotoriskā
oem sistēma piemēroti dai'bibai
ļff^ pievilkšanas spēka josslā» bet
Iļarpptoētu lidojumā cilvēks prak-tljkl
savu svaru zaudētu. Locekļu
kustību parasti kontrolē sevišķās
Ua^ mui^uļu un saišķaudujmjūtas,
Iestāj funkcionēt, tiklīdz cil-ffta
ķOTaaiim atņemts tā svars,
ifi^ tomēr — eksperimenti tagad pie-iSdijuši,
ka atlikušās sensomotoris-nervu
darbības šādā gadījumā
fletiek, lai cilvēks varētu pārvaldīt
livas locekļu kustības arī bezgra-viacijas
telpā.
ulidmaSmā, kas dosies kādreiz pa
pasaules telpu, cilvēka ķermenis
kostSsies tikpat viegli, kā ša|jā lid-suilnft
viļņojošais gaiss," neto izteicies
aviācijas medicīnas $peciā«
Ibtf Dr. Hābers, „Ikviens lidmašī-jls
apkalpes loceklis varēs :lt kā
IieUildams aiznirties ar nedaudzām
kiļa un roku kustībām* no viena
piuģa stūra uz otru.
Klda cita nopietna problēma starp-
|dan§tu'fidojtiM^tūs"^
ivam iagiabāšana. Zemes atmosfaili
ikviens no mums izjūt sava ķer-meļļa
stāvokli galvenokārt ar sevišķiem
Mzsvara orgāniem, kas, kā zi-nisii,
atrodas ausīs. Bez tam šinī
palīdz arī redze un spiediena
Turpretim, pārkāpjot 15—
km augstuma robežu, ķermeņa
stSvoklis un līdzsvars bōs no-takSms
tikai vizuālā redzes ceļā.
Ar tikko aprādītajām pārmaiņām
im sakarā/ir arī dažas citas inte-
»Jdntō8 detaļas, kas raksturos dzīvi
Starpplanētu lidmašīnā, Lidotāji
nevar§Sidzert un ēst no parastajiem
traumem. Trūkstot zemes pievilkša-ōaj
spēkam, ēdieni un dzērieni no
tattikd nekavējoties «izlidos" apkaroji
telpS, tiklīdz šos traukus kaut
aedaudz pakustinās. Tādēļ dzērie-iļ|
«m būs nepieciešamas sevišķas no-
«tgtas tvertnes, no kurām tos ie-
Wa»P§8 mutē, un arī ēdienu sa-ĢjaSanai
kalpos īpašas ierīces. Jā-
Ple^mfi gan/ ka ēst un dzert vispār
^ateSs daudz mazāk nekā nor-
JoSaJos zemes atmosfairas apstākl
i Jo fiziskās enerģijas patēriņš ik-
^^m būs relatīvi niecīgs. Ķerme-
?^ filoloģiskie procesi kļūs lēnāki—
yana seklāka, sirds darbība vāra
(gan ne sevišķi) Kad lidotājs
atgulties vai apsēsties im paļas
» kldu grāmatu, viņam būs pa-
Jjjl sevi jāpiesien pie gultas? vai
^8la, lai, nejauši pakustoties, ne-
«aidotu uz telpas otru" stūri.
J^l ceļoļuma sākumā milzi|(ā pa-
Jļnnlļuma dēļ lidotājiem apm. 9 mi-
^^gi būs jāpanes četras reizes
^^^iaks spiediens par zemes pievilk-ļ^^
as spēku. Eksperimenti ar milzī-
J««»^centrlfugālām mašīnr^m tomēr
radījuši, ka cilvēka ķermenis šā-
2 paātrinājumu var izturēt diez-
7 viegli, ja vien tas novietots pa-
^ pozīcijā. Vēl galvenokārt lāno-
Z V ^^^s efekts sagaidāms,
S bezgravitācijas stā-
°^l. Gita noskaidrojama problēma ,
cilvēka domāšana spēs pie-
^^ties neparastajam ātrumam un
m ^^P^^ciešamos lidmašīnas va«
8t?i koTitroles darbus, kas pra-mT.
r,^^^'8^ strauju un momentālu
^^*oloģisko reakciju.
,^as tad nu sagaida pārdrošo ceras
spiedienu un temperatūru. Pie-amejams,
ka temi>erātūras svārsti-
^bas uz Marsa ārkārtīgi Helas: dienā
valda samērā silts laiks (ap 0 gr.),
oet nakti aukstums sasniedz ap 70
grādu.
arī iespējams do-ties
visai tālu no savas lidmašīnas
planētas iekšienē. Ja viņa aizsargtērps
kaut kādas kļūmes dēļ nejauši
atvērtos, tas nozīmētu nenovēršamu
navi 15-20 sek. laikā skābekļa trūkuma
dēļ. Praktiski būtu iespējams
izpētīt vienīgi territorlju pāris simts
metru rādiusā ap gaiskuģi. Tomēr
ari tam būtu ārkārtīgi svarīga nozīme
zinātnes tālākajā attīstībā. Pētī-jumu
rezultāti un minerālu paraugi,
ko Marsa ceļinieki pārvestu atpateļ
uz zemi, ievadītu gluži jaunu laikmetu
ģeoloģijā, botānikā, bioloģijā,
astronomijā un meteoroloģijā.
Aviācijas medicīnas speciālisti vēl
norāda, ka viņu pētījumiem sagaidāma
praktiska nozīme jau vistu-vākajl
laikā arī neatkarīgi no
starpplanētu lidojumiem. Pastāv
gluži konkrēti plāni izveidot lidmašīnas,
kas lidotu 30 km augstumā un
veiktu attālumu no Ņujorkas līdz
Parīzei nepilnas stundas laikā. Apstākļi
šādā lidojumā aptuveni līdzināsies
tiem, kas sagaida starpplanētu
lidotāju, un līdz ar to pasažieriem
būs svarīgi piemēroties medicīnas
atziņām praksē. (j)
Tris latviešu pārstāvji
VMGASs konference
Florencē
FlorencS no 14. Uāz 18. septembrim
notika pirmā Eiropas apgabala YMCA5
konference. Tajā ple<lalljās 27 Uutibu
207 delegāti no 21 valsts. Konferencē
bija ari DP pārstāvji no Vācijas trim
okupācijas Joslām, starp tiem 3 latvieši
— 2 no amerikāņu, bet 1 no britu
Joslas. Par konferences te<*ialsko ie-kārtoumu
un telpājn blJa rūpējusies
Plorences YMCA, godam parādot savu
Itallsko vlesmnibu un rosību.
Konferences prezidenta — dfiņa F. L.
Nlelscna virsvadībā delegāti vairākās
grupās pārrunāja dažādus Jautājumus, se-viSķl
skarot VMCAs biedru misiju Elrcv
pas glābšanā no garīgās bojā ejas. ..Eiropa
ir kristīgās pasaules sirds, un to
nevar aizstāt ne Amerika, nedz AzlJa,**
beigu runā teica pasaules YMCAs pārstāvis
franzūzls Saris Gljons.
Sarunā ar DP pārstāvjiem pasaules
YMCAs komitejas loceklis Kllpatrlks
paziņoja, ka pasaules YMCA turpinās at-balstit.
kaut vai samazinātos apmēros,
tos bēgļus, kas ari pēc IRO darbības
pārtraukšanas paliktii Vācijā un Austrijā,
taču vēl nelzSķlrils pall^ jautājums,
val atļaus oficiāli darboties VMCAs nacionālajām
grupām ftrpus vācu VMCAs.
Sēdē, kurā ptedaUJās pa 2 pārstāvjiem
no katr^ nacionalitātes, ari 4 DP (gan
b « balstiesibm). ievēlēja Eiropas apgabala
komiteju, kuras priekSsēdis būs dāni?
F. L, Nlelsens. pagaidām 8al komitejai
būs tikai padomdevējas tiesības pie
vispasaules VMCAs komitejas.
Lai gan §ajā konferencē, kas bija pirmais
solis Rietumeiropas VMCAs cie§ā-kal
sadarbībai, nekādus IzSķlrēJus lēmumus
nepieņēma, delegāti tomēr šķīrās ar
sajūtu, ka fiī starptautiskā un dažādu reliģisku
konfesiju pārstāvētā konference
Ir izdevies mēģinājums atrast kopēlu,
kristīgu valodu tik dažādām nacionalitātēm
un uzskatiem. Simbols Sal tautu
draudzībai un sadarboties gribai bija brīdis,
kad franču grupas pārstāvis pasniedza
atmiņas velti Hanoveras luterāņu
bīskapam Dr. Llljem, kas tāpat kā
profesori itālietis Flora un spānietis
Gaba, koferencē piedalījās ar lekcijām.
Itālijā. 19. septembri,
Juris Slnka
Operācija Pindamonhangaba
Vai miruša chirurga gers spej izgricst
aklo zarnu?
Teieami sasniegumi
vieglailelihaa meiaimaacikaimsūngliia
A. P U K S T S LODE 14,17 m — Ž. GERTNERS U N J. GERCS T Ā L L Ē K - .
S Ā N A 6,40 m - O. F E L D M A N I S 100 m' 11,5 — J . K A P O S T I Ņ A T X L -
4,80 m.
Londonā 11. septembri no>tlka otrās latvleSu , vieglatlētikas meistarsacīkstēs
Anglijā. Izdevīgie laika apstākli, raitā sacīkSu organizācija tin 50 dalībnieku
konkurence ižvēria meistarsacīkstēs par līdz Slm plaSāko vieglatlētikas sa*
rīkdjuma latviešiem Anglijā. Visumā sasniegtie rezultāti ir viduvēji. Atsevišķās
sacensībās tomcr realizēti sezonas labākie sniegumi un pārspēti daži Anglijas
latvleSu rekordi.
Trūkstot attiecīgiem piederumiem, Šoreiz
atkal ^ Izpalika sacensības bar jēr-
Bkrējienos, vesera mešanā un sievietēm
diskā un Šķēpā, kādēļ apsveicama būtu
īpa5u aactkSu sarīkoSana minētās disciplīnās
un vēl olimpiskā stafetē, 4X80 m
59.1. 3. H. Grants 59,8. 4. A. Skuja 1:00,2.
800 m - 1. H. Grants 2:16,9. 2, 2. Mun-deciems
2:17,0, 3. J. Slagovskls 2:17,1.
15 00m - 1. V. Komejevs 4:42,1, 2. J.
Slagovskls 4:48,1, 3. V. Stelnbergs 4:53,6,
4. R. Burkevica 5:07,2. SOdo m — 1. H.
Rt^M? Si^y4V5|ji,'^ti'^^ I Riekstiņš aa:39,8. 2^R...BurkBVic8.22:10,S,^
fianā; 3. V. Kažoks 22:44,0, 4X100 m — 1. Au-
" " " sēklis^ (S. DVibrihleks, 2. Gertners.' Z.
Zāmuelis, J. Gerc^ 48,2./2. Vestertona
Lielāko interesi šoreiz radīja lod^s
P'riišanS, kur 13 dalībnieku konkurencē
A. Puksts pēdējā' mēģinājumā sasniedza
14,17 m. Mazu Vilšanos sagādāja diska
mešana,. Jo izpaliekot četrdesmitmetri-nleku
A. Jankovska un V. priedes «duelim"
nebaidīti uzvarēja A. Puksts. Tāl-lēkSanā
2. Gertners un J Gercs sasniedza
6,40 m, kas Ir latviešu sportistu Šī
Rada labākais veikums. Neveiltsmīga
diena bija sprinterim O. Feldmanim.
Pirms meistarsacīkstēm Feldmanis val-rāl^
kārt treniņos bija tuvojies 11 sek.,
bet Šoreiz Izbrūkot stairta bedrītei, viņš
nokavēta startu un distanci veica tikai
11.6. Tsais starpbrīdis starp 100 un 200
m fināliem ietekmēja arī rezultātu garajā
sprinta distancē.
Sieviešu sacensībās J. Kāpostlņa realizēja
savu sezonas labāko sasnieg\imu
tāllēkSanā 4,80 m. plrmsi sacensībām mēģinājumos
spējot pat 4,80 m.
Meistarsacīkšu technlskle rezultāti: 100
m 1. prlekSskr. 1. E. Tannis.11,8, 2. Dub-rlnleks
11,8. 3. I. Gablilks 11,9, 4 Gercs
11,9. 2. prIekSskr. 1. O. Feldmanis .11,5.
2. 2. Gertners 11,8. 3. H. NorlņS 11,9. 100
m fināls: 1. O. Feldmanis 11,8, 2. Tannis
11.7. 3. X. Gabliks 11.8. 200 m — 1. O.
Feldmanis 24,3, 2. S, Dubriniekp 25,1, 3.
H. NoriņS 25,2, 4. K. BrastiņS 28,2. 400
m — 1. K. BrastioS 53,6. 2. H. NoriņS
Pirms latvleSu meistarsacīkstēm Londonā.
Bradfordā pulcējās ziemeļu pala
vieglatlēti. Iztrūka gan sieviešu disciplīnas,
taču kupls bija dalībnieku skaits
vīriešiem, pie kam dažā<! disciplīnās rea-lizēlās
krietnSki sasnie^iml kā l/)ndonā.
Technlskle rezultāti: 100 m BeltiņS 12,6.
200 m — PavasaVs 26.6. 400 m — Komejevs
57.7. 1500 m - Komejevs 4:38,6.^3000
m - Slagovskls 11:40,0 AugstlēkSanā
Kornelevs. 1,58. Tāllēk?ianā - Krūmiņš
5 62 Diskā - Krūmiņš 36.29. Lodē -
.Tansons 11,21. Veseri - Valnovskis 43.25.
Skēpā - Olevskls 36,34 4X100 m -
..Trlmda*' 51,6. U. Pr.
(B. Blsk&, A. Skuja, E. Tannls, G. Tan-nis)
30,0, 3. Tālava (H. Brencītis, A. Mac-kars,
R. Mllfelsons, V. Stelnbergs) 51,2
AugstlēkSanā — 1. H. Brencītis 1,85, 2.
Z. Zāmuelis 1.60, 3. L. Brants 1,50, 4. 2.
Gertners 1,50, 5. R. Mlķelsons 1,50. TāllēkSanā
— 1. Z. Gertners 6,40, 2.^ J. Gercs
6,40. 3. V. SaliSs 6,07, 4. A. Stāls 5,98, 5.
H. Biļcncītis 5,93, 6. G. Bergmanls 5,78,
Trīssoli — 1. H, Brecltls 12,18, 2. V, Sa-lišs
'12,14, 3. R. Miķelsons 11,67, 4. Tannls
11,60. 5. A. Mackars 11,42. 6. G. Bergmanls
11,21. KārtslēkSanā — 1. V. Leg-diņS
2.94. 2. J. Runcis 2,59. Lodē - 1. A.
Puksts 14,17. 2. V. Priede 12,53. 8. B.
Misks 11,64. 4. A. Bergvalds 11.58. 5. A.
Goba 11.49, 6. A. Skuja 11,39. Diskā —
I. A. Puksts 3703, 2. A. Jankovskis 37,50,
3. V. Priede 37,42. 4. A. Ber^alds 34,54,
5. A. Zaķis 33,05. 6. Z. Nikazls 81.27.
Šķēpā — 1. A. Baltvilks 50,84, 2. R. Mi-iicelsons
47.55. 3. A. BergvaHs 44,50, 4. A.
Zaķis 44,35, 8. V. Priede 41.40. 6. J. Runcis
40.68.
S i e v i e t ē m : 100 m — J. Kāpostlņa
14.4, 2. V. Admine 14,8. 3. N. Rismane
16.5. 4X100 m ~ Auseklis (J. Kāpostlņa,
V. Admine, N. Rismane. Z. Birnis)l:02.3.
augstlēķšanā — 1. V. Admine. 1,33, 2. Z.
Bimis 1,23. 3. J. Kāpostlņa 122. TāllēkSanā
- 1. J. KāposUņa 4,60 2. V. Admine
4,48, 3. Z. Birnis Lodē - 1.
N. Rismane 8.59, 2. V. Admine 8,18, 3. V.
Tramdachs 6,44.
DVFļ ceļojošo vairogu izcīnīja Blrdlng-burijas
,.Auseklis" ar 124 punktiem. Ārpus
konkurences meistarsacīkstēs ple-dalliās
3 igauņu vieglatlēti: 100 m T.
Vcllends 12,1. kārtslJ^kSanā T. Kasebergs
2.79 m un 5000 m skrējienā igauņu rekordists
V. UUaks 15:46.2.
Sacensību starplaika ar «klusuma bridi
godināja traģiskā navē mlruSo' Dienvidanglijas
sporta vadītāju Rūdolfu Misku,
ka.«;' bija arī i pats krietna vieglatlēts.
Vakarā mei.'^tarsacikSu dalībnieki, rīkotāji
un sporta draut?! pulcēl.ls savle?ī-cā
vakarā. I^PL Izdalīja halv t?;. ko bija
ziedojusi: sOtnis K, Zariņa. DVF, DV
mmatnīca. LSPL, T5;t\'udas ocļrnčl un
lodes grūdējs A. Puksts. Snrlkojumu
patīkami kuplināja Staburaga vlncrot.nHi
grupa. tricUs Priedltls,
kad tas beidzot nokļuvis uz
J^J» Vispirms - viņam atkal jā-mčf^
smaguma. Marsa gra-
^^^^^ trešdaļām
nekā zemes pievilkšanas
tomēr sSkumā smaguma sa-
^^^.^s ļoti liela. Tai piemēroties
r^^ea cilvēka iedzimtais muskuļu
J"^ vien atbraucēis varēs
IJoL«« savu „apbru-
JiSL ^^POšanai un kustībām
tetf aparatūru, kas gādās
•^:8&abM, pietiekamu atmosfai-
S, g. 21. sepembrl Beļģijā miris Latvijas universitātes
profesors '
0
#1 ®
Viņu mīlā ^i^mlņā paturēs
Latviešu Juristu apvienība.
i. g. 21. septembri Briselē uz mūžu acis slēdzis
ur. Vasillļs Sinaiskis e
•^1
Viņa piemiņu godina
^ Latvijas Sarkanais Krusts Beļģija.
Spiritisms jeb jpināšanās ar gariem
ir parādiba,^:|as daudzkārt apstrīdēta
un ko imātmski vēl nav
Izdevies izpētīt, jo vispār to, ko sau-carri
par dvēseli un dzīvību, ne\nens
zinātnieks nevienai laboratorijļā ļ nav
izpētījis. Taču okultismam un spiritismam
mūm dienās daļa zinātnieku
velti daudz ievērības. Seviiķl
daudz par spiritismu interesējas
Brazīlijā, un no turienes ziņo par
sekojošo notikumu, kāds nesen esot
konstatēts Pindamonhangabas pilsētā.
Pazīstamais medijs jej garu izsaucējs
Zabo Kaulfmans ziņoja, ka
esot ieguvis kontallrtu ar miruSā Dr,
Luija Gomeza do Amarala garu.
Gars viņam esot paskaidrojis, ka ir
ar mieru sava dzīvā dēla ārsta Dr.
Edisona do Amarala klātienē veikt
kādu operāciju. Edisons do Amarals
ir katoļticīgs, spiritismam netic un
tādēļ negribēja seansā piedalīties,
bet, daudzu citu ieinteresētu ārstu
pierunāts, beidzot bija ar mieru.
Operācijai izvēlējās pacientu An-drē
de Bernardi, kas slimoja archro-nisku
aklās zarnas iekaisumu. Pirms
seansa slinmieku izmeklēja Dr. do
Amarals kopā ar citiem ārstiem, bez
tam diagnozi apstiprināja arī rentgena
uzņēmums. Seansā piedalījās
40 liecinieku, to vidū 11 ārstu; pārējie
bija žurnālisti, jurisU, policijas
ierēdņi uc. Pirms seansa operācijas
telpas durviS un logus alzj?lēdxa un
aizzīmogoja un telpu no visām pusēm
apsargāja policisti. Zāles vidū
norobežotā laukumā novietoja operācijas
galdu ar pacientu. Blakus
nolika visus operācijai nepieciešamos
instrumentus, pienācīgi sagatavotus,
tāpat chirurga svārkus, masku, gumijas
cimdus, tideni utt., bez tam arī
kādu chirurga rokasgrāmatu. Pacientu,
pirms operācijas neiemidzlnāja.
Sākoties seansam, visi tā dalībnieki
bija sasēdušies lokā ap operācijas
galdu. Istaba bija pilnīgi tumša
un gaiss tajā spiedīgi karsts. Visi
dalībnieki sēdēja klusi, elpu aizturēdami.
Medijs Francisko Bello
transā klusi valdei a. No kakta atskanēja
tu^ novietotā gramofona
atskaņota dobja muziķa.
Pēc divām stundām, kad dalībnieki,
bet it sevišķi inedijs, bija pagalam
noguris» m operācijas vietās
^ atskanēja'kāda' 1)3!'^^: ..PiflDaiii "kutģi,
operācija' ir veikta." TClīt kājās
pielēca Dr. Edisons do Amarals un
izsaucās: „Tā Ir mana tēva balss!-*
Telpā iededza gaismu, un visi «seansa
dalībnieki, spiezdamies ap operācijas
galdu, redzēja, ka operācija
patiešām izdarīta; izoperētā aklā
zarna, atradās ulikta glāzē. Pacients
Andre de Bernardi stāstīja:
„Visu operācijas laiku jutos pavisam
labi. Tikko mani atstāja vienu
tumsā, es ieraudzīju kāiu neskaidru
ēnu, dzirdēju klusus soļus
un jtatu pieskārāmies ķermenim mitras
aukstas rokas. Dzirdēju ūdens
šļakstēšanu, it kā kāds mazgātu rokas.
Pēc tam vēl redzēju, ka rokasgrāmata
paceļas no galda un tas la-pas
šķirstos. Chirurgs — gars runāja
ar mani klusā balsī, paskaidroja
viSi operā:\»*s norisi un apsolīja,
ka es nejutīšot nekāda sapja, Ur>
tiešām — es aek^l'is sāpes aejutu/*
Medijs Francisko Bello paskaidroja,
ka toties viņš seansa laikā j?ju-us
īstas mjc'bas un teicās noktd
vairs līdzīgā pasākumā nepiedullties.
Vēlāk konstatēja, ka zūmogi no durvīm
un logiem norauti, kaut gan policijas
sardze paskaidroju, ka neesot
nekā aizdomīga manījusi un noteikti
apliecināja, ka no telpas neviens
neesot ne iznācis, ne iegājis. De
Bernardi pēc operācijas atkal izmeklēja
ar rentgena stariem, pie
kam konstatēja, ka akJās zarnas piedēkļa
vairs nav. .
Par līdzīgiem seansiem ziņo arī no
Sao Paulo un vairākām citām Brazīlijas
pilsētām. Piem.,kāds pacients
slimojis ar ļaundabīgu uztūkumu aknās.
Ārsti nespējuši viņu izārstēt.
Tad slimnieks licis sevi ārstēt kādam
ārstam okultistam, kas to ari
izdarījis teicami. So grūti pārbau-»
dāmo notikumu rezultātā interese
par spiritismu Brazīlijā vēl pieņe*
musles, un radušās daudzas spirU
tistu biedrības.
Savā laikā arī Latvijā atsevišķi zinātnieki
un citas personas stipri in-»
teresējās par okultismu un spiritismu.
Piem., prof. Blechers šajā laukā
Veica pētījumus un par tiem žurnālā
Burtnieks publicēja plaSāku
apcerējumu. Noslēpumainajai garu
videi tuvu pieskaras ari vairākas
vietas vecajā un jaunajā derībā;
Kristus teicis, ka „garu izsaukšana
tam Kur^gam ir negantība." R. Ki
Stokholmas Latvju Ziņās IB,
septembra numurā ievietots tur«»
plnājums no garāka raksta Sēņo^
taja gaitās, kas, acīm redzot, āo*
māts praktisku padomu sniegša»»
nai sēņotājiem. Rakstā starp citu
teikts: „Ķīmiskā ziņā muskarīns
ir oksidiolīns, bet viela, ko sauc
par cholīnu, ieiet daudzu sēņu
sastāvā. Mikoatropīns jeb mus-karldins
nav alkoloids un tara
nav .nekā kopēja ar antrpfpjnui*.**
Mīļie'•š5ņbmji,v^ sapratāl?. ...
Dienesta pienā-
(cumus veicot, smagi
ievainoja kādas
privātas Bra-
^lllijas dz-ceļasab.
ierēdni, kas kļuva darba nespē-»
. jlgs. Dzelceļu pārvaldes direktors
I» ievainotajam apsolīja maksāt
katru mēnesi atlīdzību tik ilgi,
kamēr viņa jaunākais bērns būs
21 g. vecs. Negadījums un saruna
notika pirms 10 gadiem. Tagad
ievainotajam vīram ir jau 8.
bērni un jaunākais no tiem l gadu
vecs.
VAIJUS ZINĀT,
ka „AGRA" 1. sacensības vērtīgākās
prēmijas Ieguvuši sekojošie sacensības
dalībnieki?
1. Latv. grāmatas DM 25.— vērtībā
- G.VANAGS, Blombergā;
2. Kr. Barona Lavju Dainu izlasi —
V. MURIŅS, Svenningenā;
3. Skatu albumu Latvija — L.
LIEPIŅS, Kleinkecā;
4.. Br, Kaudzīšu Mērnieku laikus —
G. PLŪME, Karlsruē;
5. Aīdas Niedras Kārdinātāju — R.
BĒRZONE, Fišbachē^
6. Latv. prozas izlasi Apvāršņi —
J. BINE, Svābu Gmindē;
7. J. Kadiļa apg. Noveļu izlasi —
ELFR. CANKA Valkā;
8. Verfcļa Dziesmu par Bemadetl —
MARGR. CAUNE, Emdenā, Ma-rlenkaseme.
Prēmijas piesūtīs ari visiem pārējiem
dalībniekiem. Pirmo sešu prēmiju
ieguvēji lūgti piesūtīt sīku adresi
ar vārdu, uzvārdu un paziņot,
ko vēlas saņemt — grāmatas vai
naudu. Lūdz rakstīt salasāmi!
„AGRA"
Grafisks ateljē un spiestuve,
(14a) Stuttgart-S., Neefstr. 10.
. (377)
PIRMKLASĪGU
MAIZNIEK»IEISTARU, KA ARI
KONDITORU.
sakarā ar darba piedāvājumu un eventuālu
izceļošanu, IGdL pieteikties Kāna-das
Latv. Nac. Apvienībai «aJmniec. noz
vad. L Zlguram, P. o. Box 285, Tena.
„A", Toronto, Ont., Canada, pievienojot
tuvākas ztņas par praksi. (372)
Ed. Paegles
LATVJU RAKSTU ABECITE
dažādiem rokdarbiem vēl dabūjama pār
DM 5.— ar plesūU.
LATVJU RAKSTU K R A JA
ar 165 zlm. tekstā maksā DM l.— (past-markās)
(17a) Karlsruhc, Forstner-Kaserne.
(356)
Oktobra sākumā Iznāks
UnMnataatika
Cena DM 3.r plus 0.20 pasta Izd.
vei d a b ū j a m a s:
Llngofona lekcijas DM i.30 + 0.20
Llngofona tulkojumi DM 1.— + 0 20
. R U M A K A GRĀMATNĪCA,
(13a) NOrnberg 2, Valka. '
(365)
D A U G A V A S V A N A GU
grāmatnīca
ar 1949. g. 29. 9. pārceļas no Valkas
uz
(14a) U L M A. DONAU. B O L C K E -
KASERNE, L E T T E N L A G ER
(.378)
IESŪTOT D M 6.--.
(ārzem. 25 starpt, pasta kuponus), dzImS.
dat., stundu un vjetu, jQs saņemsit savu
HOROSKOPU
(raksturs, liktenis). H. KarOsa, Derchtcs-gāden-
Strub, Insula. (373)
IRO S T A R P T A U T I S K A I S MEKLEI-SANAS
DIENESTS, AR0L8ENS,
M E K L Ē :
Antoniju B r ed 1 k u dzim. B5rzJou, dz.
1908. g. 19. 6. Rl^^a, dziv. Cni5ota pio
Danclgas, pēd. ziņas 1914. g, 1.5. 8.; Alfrēdu
C ī r u l i , dz. 1012. g. 19, 10. pēter-
Pul, un nmāru C I r u l i , dz. im. 25.
9. Rīgā, dzlv Rl^ā, ArtJlčrilas Ielā 2, p.
z. 1945. g. no Bltovas (taRf.d Polijā); Barbaru
D a n k a n l , dz, 1024. j?. 1. 9.. Rēzeknē,
pēd. ziņas 1015 ^. maija no Celles
VaclJā; 01t,nj D j e r 1 ņ v, f]z. m). g.
8. 9. Lindenē, dzlv. Rīga MuUea ielā 81,
pēd. z. no Drēzdenes; D i m z
dz. 1921. g. 15. 3. Sīpeles pa;,'., pcd. z,
1945. g. janvār? no Leip^U^ris vnļ nrrzdc-nes.
bija nodomfiju-sl doties \iz B(\i'Mu:
Olgu D r e v i S u Dr^v/lņu vai Drevij)u,
dz, 1921. g. 9, 9, i:iK<i, dziv. Lodza, I'o-lljā,
p€'d. ziņa.s lOH u.. rudmi; Liliju
D u n d u r i , dz 1019. ?,0. fi, Rīga, dzlv.
Rīgā. Avotu Iela 72. deport. uz Vāciju,
pēd. z. no 1944. ^ ifj 10; K.sēniju E g 11,
dz. 1044. g. 5. 2. Y\ī-i^ dzlv Rīgā. UC-plč^
a ielā 140 - ]2 pēri ziņas •044. g.
au^'ustā; Anitu E m 5 l , dz. 1042. t'. 18. 3,
Pālē. (371)
9Q
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 28, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-09-28 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari490928 |
Description
| Title | 1949-09-28-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
res piemiņai
, nav atmu Un
u līdz nervu Bah»,r^
Iv»e l« daaruddizekvāarts . vl5S'^":
1 vfirdā Pridg Gulhu
yi» Pa«a«ta raKtJSS'
uzaudzis Viņa atlSSS*
at TalBu IfimnazljarbS
5 un. Pārgājis uz RiS2
a Jau pazīstam» (Sx5!
eidonim». viņi nosaucfi
tt un ar saviem dzejo-
«sl. Sociāldemokrātā uc,
tara ^nainnieebkiuja" SgrSuSp^S^
neiederējās ari pārfijj
Vida, kas tukšā pai!
p6c Hrievu lutūSstu
rauga nedabiski lauzii»
Ja .,kon8truktIvlsmir«
•^as par maSinām un
ga Dlja nepretenclo»
drīz vien aizgāja sa^
zdzledādams savu Jauni-
-ku^val skumja».
maza auguma, tlk^
• un. Uelfis brlUeslJ;
ra kaut cik vlrllki^
rakstnieku sailkojun^
Uķw priekāfi. vienu
kabatā - laikam, l»(
gftks. fiet tā bija ti.
dabas viņi bija kaut*
Trimda bija atradis
un tad dzimtenes mS*
18 k)uva par dominanti,
-iim Ieskanoties ari ml«
-umju akordiem, zi«
>i)a dots vīna pirmajai
imi VaļSrdlba. Pa*
. td nmljli savā valslN
iTrimda bija tas, kas sa«
ivinfijumfi uzrakstīja ta<
Itfitfis rindas, kuras ari
lUstl skaņraža Norvlla
lugtt» tur es aru
Idu vagas tfi,
Igl dzīvot varu
pagastā.
ļvlņl dtivoja savā Van*
paretam parādīdamies
lamf kfidtt Ukumu pa
n radās arī viņa gle&
apraksti. Kādu laiku
fidot Talsos nepoUtifti
laikrakstu, bet tam bija
trūkuma dSl. vero<
Benet muiSā un pleie*
ļjŗelormas iaJk^ deva
I DiimuiŽa. kai H-išraunsaUnniekam
un
plalākajlem un vCr*
reformas lalkmeU
«Ja Trimda pārdāvejils
[Nezinu, val kāds viņu
^ludlnājl» to darīt, bet
"lrvērm>a nenotikat Vija
Jfiņa Trimdas dzim*
Jzlesmu. ^ .
lēnas puses cilvēki, tad
^tapties au dzejnieku
tžjl bija liels grāmatu
i viņam bija savākta
— tad iebraucot TaJ-
. gājiens bija uz grS-
|k*. kas Jauns plcnacii
ļarl Rīgā viņā stundām
ļun Rapas grāmatnici.
•^ņu pBdēJo reizi m
VAPPa lalkā),^ kad
. bUls pie sava drauga
liku līdzgaitnieka Grl-
• nekādu, darbu neesot
vairs gaisa,** viņS lirā
alā . .
, g. pavasara pus6 pa-manuskrlptos
bij$ at-
' visai interesanta ^ion-roruku,
kas neesot v^J
noskatījies sarīkotajā
^monija un dzīvoot
- an kā vieot"ii8j
llB nepabeigtais 8 88 J
NlēneSraktft). Kad vm
is, daSs sprieda: val te
I miklas atminfijums?
Veldre nav miris, bet.
Sruks, pardāvājles v5i-jJvo
icaSt kur uft «nemeklē
Viņa
i patiesi vaŗāja pave-lomām,
tomēr nav i-t
viņu vēl sastaptu,
laubldams, kāds ske^
.,Ja Vilis veldre vei
iji'tgiiie. tad v^ to
itkal reiz neiegriezies
grāmatnīcā!'*
Jla veldres Pa'^Sanaj^
a atstata Jiem maf^;
[tais dzejovu WJums
e. tāpat kā aRTfiK, d^
'nas motīvi, gan
las rindas P^^}Jl^^
ļun nojaustu itm^^'
Irnleni mūHba
ļiem projām nes
K. Dzlļl«Ja
iTNIEClBA
fpedija sauksies na-hf
A Svābes vaai-fSāks
Izdot apgaJ
zdevums, kas sa u
Ues. iznSks 6 1^
[nteās ik pa 2 ļ
kabūjams tikai aoo
ma Grebzde,
Kanādā, nupat pa-bo
romānu Ci'v^p
larbiba rismas
Uētos P'r^fAs.
Utopija par ceļojuifEi
tuvojas"
gO PAB TO SAKA JAUNĀ ZINĀTNES NOZARE - ATIACUAS
MEDICĪNA
Tļdo)ums starpplanētu telpā, kas
ii^iadus bijis daudzu paaudžu
Spildains sapnis, tagad gūst ar-
^kontoētāku iespējamības for-
L« izteicies Savienoto valstu ģen.
l2Jlj0 Arrostrongs, seviSķ^s „aYi&-
2teā nicinās" skolas vadītājs
ļ ļ ^ a s štatā. Šinī skolā vesels iz-lasītu
zinātnieku Štābs strādā ārkār-
S nozīmīgu pētniecības darbu, mē-jļLt
noflicaidrot, kādā veidā ellīga
ķermeni ietekmētu lidojums
jjļ^ļļ^ ātrumā btegaisa telpā, tā-ļ
ļ ļ^ zemes pievilkšanas spēka ro-k^
tHf tm Hdz kr to — kā būtu jā-iādam
ceļojumam domātās lid-
«rfinas.
vDabs atbildes uz aviācijas medi-
^ jautājumiem jau zināmas. Pie-jļtsm
ir noskaidrojies, ka brataie-uz
Marsu un atpakaļ katram
jlsaHerim" pietiktu apm Vs ton-jSTmerves
skābekļa. Laiku pa lai-
Igm papildinot ar nelielām ^kā-devām
lidmašīnā sākumā ie-fjkngtp
gaisu» to iespējams uzturēt
(ļpoianai derīgu vairākas nedēļas
yiggrūtfik atrisināmā problēma
Jdi braucienā būtu samazinātā —
Jteaibfi pat iznīcinātā — gravitāte,
(ļlvSia ^uskuļi un sensomotoriskā
oem sistēma piemēroti dai'bibai
ļff^ pievilkšanas spēka josslā» bet
Iļarpptoētu lidojumā cilvēks prak-tljkl
savu svaru zaudētu. Locekļu
kustību parasti kontrolē sevišķās
Ua^ mui^uļu un saišķaudujmjūtas,
Iestāj funkcionēt, tiklīdz cil-ffta
ķOTaaiim atņemts tā svars,
ifi^ tomēr — eksperimenti tagad pie-iSdijuši,
ka atlikušās sensomotoris-nervu
darbības šādā gadījumā
fletiek, lai cilvēks varētu pārvaldīt
livas locekļu kustības arī bezgra-viacijas
telpā.
ulidmaSmā, kas dosies kādreiz pa
pasaules telpu, cilvēka ķermenis
kostSsies tikpat viegli, kā ša|jā lid-suilnft
viļņojošais gaiss," neto izteicies
aviācijas medicīnas $peciā«
Ibtf Dr. Hābers, „Ikviens lidmašī-jls
apkalpes loceklis varēs :lt kā
IieUildams aiznirties ar nedaudzām
kiļa un roku kustībām* no viena
piuģa stūra uz otru.
Klda cita nopietna problēma starp-
|dan§tu'fidojtiM^tūs"^
ivam iagiabāšana. Zemes atmosfaili
ikviens no mums izjūt sava ķer-meļļa
stāvokli galvenokārt ar sevišķiem
Mzsvara orgāniem, kas, kā zi-nisii,
atrodas ausīs. Bez tam šinī
palīdz arī redze un spiediena
Turpretim, pārkāpjot 15—
km augstuma robežu, ķermeņa
stSvoklis un līdzsvars bōs no-takSms
tikai vizuālā redzes ceļā.
Ar tikko aprādītajām pārmaiņām
im sakarā/ir arī dažas citas inte-
»Jdntō8 detaļas, kas raksturos dzīvi
Starpplanētu lidmašīnā, Lidotāji
nevar§Sidzert un ēst no parastajiem
traumem. Trūkstot zemes pievilkša-ōaj
spēkam, ēdieni un dzērieni no
tattikd nekavējoties «izlidos" apkaroji
telpS, tiklīdz šos traukus kaut
aedaudz pakustinās. Tādēļ dzērie-iļ|
«m būs nepieciešamas sevišķas no-
«tgtas tvertnes, no kurām tos ie-
Wa»P§8 mutē, un arī ēdienu sa-ĢjaSanai
kalpos īpašas ierīces. Jā-
Ple^mfi gan/ ka ēst un dzert vispār
^ateSs daudz mazāk nekā nor-
JoSaJos zemes atmosfairas apstākl
i Jo fiziskās enerģijas patēriņš ik-
^^m būs relatīvi niecīgs. Ķerme-
?^ filoloģiskie procesi kļūs lēnāki—
yana seklāka, sirds darbība vāra
(gan ne sevišķi) Kad lidotājs
atgulties vai apsēsties im paļas
» kldu grāmatu, viņam būs pa-
Jjjl sevi jāpiesien pie gultas? vai
^8la, lai, nejauši pakustoties, ne-
«aidotu uz telpas otru" stūri.
J^l ceļoļuma sākumā milzi|(ā pa-
Jļnnlļuma dēļ lidotājiem apm. 9 mi-
^^gi būs jāpanes četras reizes
^^^iaks spiediens par zemes pievilk-ļ^^
as spēku. Eksperimenti ar milzī-
J««»^centrlfugālām mašīnr^m tomēr
radījuši, ka cilvēka ķermenis šā-
2 paātrinājumu var izturēt diez-
7 viegli, ja vien tas novietots pa-
^ pozīcijā. Vēl galvenokārt lāno-
Z V ^^^s efekts sagaidāms,
S bezgravitācijas stā-
°^l. Gita noskaidrojama problēma ,
cilvēka domāšana spēs pie-
^^ties neparastajam ātrumam un
m ^^P^^ciešamos lidmašīnas va«
8t?i koTitroles darbus, kas pra-mT.
r,^^^'8^ strauju un momentālu
^^*oloģisko reakciju.
,^as tad nu sagaida pārdrošo ceras
spiedienu un temperatūru. Pie-amejams,
ka temi>erātūras svārsti-
^bas uz Marsa ārkārtīgi Helas: dienā
valda samērā silts laiks (ap 0 gr.),
oet nakti aukstums sasniedz ap 70
grādu.
arī iespējams do-ties
visai tālu no savas lidmašīnas
planētas iekšienē. Ja viņa aizsargtērps
kaut kādas kļūmes dēļ nejauši
atvērtos, tas nozīmētu nenovēršamu
navi 15-20 sek. laikā skābekļa trūkuma
dēļ. Praktiski būtu iespējams
izpētīt vienīgi territorlju pāris simts
metru rādiusā ap gaiskuģi. Tomēr
ari tam būtu ārkārtīgi svarīga nozīme
zinātnes tālākajā attīstībā. Pētī-jumu
rezultāti un minerālu paraugi,
ko Marsa ceļinieki pārvestu atpateļ
uz zemi, ievadītu gluži jaunu laikmetu
ģeoloģijā, botānikā, bioloģijā,
astronomijā un meteoroloģijā.
Aviācijas medicīnas speciālisti vēl
norāda, ka viņu pētījumiem sagaidāma
praktiska nozīme jau vistu-vākajl
laikā arī neatkarīgi no
starpplanētu lidojumiem. Pastāv
gluži konkrēti plāni izveidot lidmašīnas,
kas lidotu 30 km augstumā un
veiktu attālumu no Ņujorkas līdz
Parīzei nepilnas stundas laikā. Apstākļi
šādā lidojumā aptuveni līdzināsies
tiem, kas sagaida starpplanētu
lidotāju, un līdz ar to pasažieriem
būs svarīgi piemēroties medicīnas
atziņām praksē. (j)
Tris latviešu pārstāvji
VMGASs konference
Florencē
FlorencS no 14. Uāz 18. septembrim
notika pirmā Eiropas apgabala YMCA5
konference. Tajā ple |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-09-28-07
