1946-03-13-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillitigen/Donaiu. Bāyern (13b) Iznāk divi reizes aedēlS — Published twice a week»
Nr.20(22) Attthorized by Mtliiary Govemment and UNRRA Diliingeni, trešdien, f946. g. 13. marti
Arturs Tllmanis
Bavārijas Svabijas novada Latviešu
komitejas priekšsēdis
Klusie darbu vqceji
Daudzas, jo daudzas ir vietas, pa
kurām svešumā izkaisīti latvieši. Tik
pat daudzi un dažādi ir apstākli, ku-fo8
latviešiem jādzīvo. Tikai viens
Ir kopīgs šajos ārējos apstākļos: latvieši
nav radīti dzīvei nometnēs, sevišķi,
ja tāda dzīve ieilgst. Arī ar
vjsu rūpīgo gādību par mums, mēs
neesam apmierināti. - Meklējam vainas
vienā vai otrā apstāklī, bet aiz-mirstamv
paskatīties paši uz sevi un
meklēt vainu tieši tur. iSlevar jau
teikt, ka mēs paši būtu vienīgie vainīgie,
nē. Vaina ir tā, ka mēs, latvieši,
savrup dzīvot un darboties pieraduši,
jau tā esam nelaimju gana
piemeklēti un tagad, «sabāzti" vienkopus,
esam padoti bezdarbībai. Šo
pēdējo apstākli pamazām cenšamies
novērst.
Dzīvošanu nometnēs, visiem kopā,
bez iespējas veidot savu dzīvi individuāli,
neesam pašlaik spējīgi novērst
Nespēdami to grozīt, mēģinām atrast
vainu vSl kiir citur. Mēgiiļiām saskatīt
to mūsu aprūpētājos vai i arī pašu
izraudzītos vai vēlētos I pārstāvjos.
Nomettiu vadītājus un komitejas ievēlam
un gāžam. Meklējam labākos
no labākiem, kufus pēc kāda laika
atkal paši vairs nevēlamies.
Kādi tad apstākli atsevišķām personām
liek uzņemties šos gan vilinošos,
gan arī nepateicīgos amatus?
Liela ^ala tos uzņemas tāpēc, ka vi-
. ikus mudina apzina strādāt visu mūsu
labā Bet ir arī tādi, ķuftīs'^iiitia kāds
maleriāls labums vai nu atalgojums
Yai arī kādas īpašas devas.
Netrūkst pat tādu, kam vienjīgais dzenulis
ir godkāre. Visos gadījumos
nebūtu jāprasa pēc iemesla. Galvenais
ir tas, ka ievēlētā persona savu uzdevumu
veic kārtīgi un godīgi.
Diemžēl, ne vienmēr tā ir. Pazīstams
vefcais teiciens, ka nepateicība
ir sabiedrības alga. Visiem pa prātam
nekad neiztaps, sevišķi (tur, kur
tik daudzi dzīvo vienā kopā. Vienmēr
rodas kāds val'as tīkotājs, kas
Izmantos neapmierinātību, 'lai pats
aabutu kāroto amatu. Daudziem liekas,
ka tikai tad var strādāt vispārības
labā, ja vini ir kādā amatā. Bet
vai tad amatpersona bez sabiedrības
atbalsta viena pati var ko veikt? Vai
visa sabiedriskās dzīvas rosība mūsu
nometnēs ir tikai amatpersonu nopelns?
Vai koru koncertos,^ teātfa izrādēs
un citos mūsu rosmes^^izpaudumos
katrs mazākais dalībnieks nav
upurējis savu laiku un spējasļ labam
iznākumam? Vai maz māmiņas ziedojušas
savu ^acu gaišumu mūsu nelaimē
nonākulo jaunekļu likteAa nastas
atvieglošanai, gatavojot un lāpot
tiem drēbes, veļu, zeķes un citas mantas?
Kur ir šo mazo un nezināmo
vārdi? Kur ir vinu amati? Tos mēs
nekur nedzirdam un nelasām. Mēs
tos tikai izjūtam. Tos izjūt' tie, kufu
labā viss tas veikts. Tā ir visu mūsu
latvieSu īstā kopība. Svešumā tā
mums darījusi labu slavu, ka esam
kārtīga, darbīga un kultūras tauta.
Uz āru mūs vērtē pēc visu mūsu kopējā
darba un kopējām spējām. Atsevišķas
personas mums var' dOt tikai
zināmu nokrāsu, savā ziAā izkārtni,
bet ne saturu. Saturu mēs sev dodam
paši, to īstenībā rada tie klusb un
pieticīgie mūsu vidū, kas veic lielāku
vai mazāku uzdevumu mūsu kopībai,
neprasot ne atzinību, nedz arī saistot
to ar kādu amatu.
Katrs mazākais, arī klusībā veiktais
u n veicamais uzdevums veicina mūsu
kopējo lietu un ir vienlīdz nozīmīgs
un svarīgs kā atklātībā veikti uzdevumi.
Taisni šo daudzo, klusībā veikto
darbu rezultāti ir mūsu panākumu ci3-
lonis: spilgti indiviudālisti būdami, ar
npmetAu" (dzīves pagaidām nenovēir-iamo
saspiestību un kopīgumu sasaistīti,
mēs tomēr esam latvieši, ticētāji
un cīnītāji mūsu kopējai taisnai
lietai un -- agri vai vēlu -
igaišākai nākotnei, ,
Profesori Kundziņs un Svābe pārstāv latviešus
ļu kontroles komisijā Vācijā
Latviešu Centrālās komitejas prezidija locekli prof.K.Kundzinš un
prof. Dr.A.Švābe izraudzīti par latviešu pārstivjiem pie angļu kontroles
komisijas ģenerālštāba angļu okupācijas joslā Vācijā. No Detmol-das
mūs informē, ka šie Latviešu Centrālās Padomes ievelētie latviešu
emigrantu pārstāvji jau pieteikti angļu kontroles komisijai un jau tuvākās
dienās varēs stāties pie jauno uzdevumu veikšanas pēc angiu
okupācijas iestāžu norādījumiem.
Jau ziņojām, ka pie angļu kontroles
komisijas ģenerālštāba darbosies /īpaša
B a l t i jas k o m i t e j a ar Igaunijas*
Latvijas un Lietuvas pārstāvjiem;
Ahglu kontroles komisijai šī komiteja
būs padomdevēja visos uz Baltijas
valstu pilsoī^iem attiecošamies
jautājumos, it sevišķi izglītības, aprūpes
un darba sagādes lietās. Par
komitejas priekšsēdi angļu kontroles
komisija izraudzīs augstāku angļu
virsnieku.
Ari pie katra angļu armijas korpusa
ģenerālštāba tagad sāk darboties īpašas
Baltijas komitejas, kurā katrai
Baltijas valstij būs savs pārstāvis.
Šīs sekundārās Baltijas valstu pilsoAu
— emigrantu komitejas' darbosies
angļu ģenerālštāba izraudzītā angļu
virsnieka tiešā vadībā, pie kam tas
būs attiecīgā angļu korpusa vai divīzijas
DP daļas priekšnieks.
Angļu kontroles komisijas ģenerālštāba
priekšraksts nosaka, ka Baltijas
valstu pilsoņu aprūpei un darba
sagādes izkārtošanai arī atsevišķās
Baltijas valstu pilsoī^iu lielākās nometnēs
izraugāmi vajadzīgie aprūpes
darbinieki, ķas pakļaujami Baltijas
komitejai t^ie^ katra angļu korpusa
ģenerālštāba. Ste pārstāvji, kārtojot
latviešu, igauņu un lietuviešu pārvietoto
personu lietas, tātad būs pastāvīgā kontaktā
ar angļu militārām iestādēm. Pārstāvji
-^aprūpes darbinieki pārbaudīs
visu DP prasības, kas pretendē uz
zināmas Baltijas valsts pavalstniecību,
piedalīsies savu tautiešu pārrau-dajībā
un pārvaldē, it sevišķi attiecībā
us aprūpi, militārām resp. UN-RRA*
8 iestādēm ieteiks piemērotas
personas no savu tautiešu vidus, vkas
ieceļamas par nometņu pārvaldes da^
biniekiem, padomniekiem, skolotājiem
u. t. t.. palīdzēs, kur tas iespējams,
saviem tautiešiem vidu dažādu
pretenziju pierādīšanā un kārtos darba
sagādi un darba.grupu organizēšanu
Baltljaa valstu pilsoAu DP no^
metnēs.
Angļu joelfi sfik organizēt DP darba
bataljonus
Angļu militārās iestādes, kfi mM
informē, Baltijas valstu pilsoņus jau
vistuvākā laikā jo plaši iesaistīs darbā.
DP īpaši darba bataljoni būs
pdiklauti angļu armijai un safiems tās
apgādi un aprūpi.
DP darba bataljonus, pēc angļu no-teiikumiem^
veidos pārvietoto personu
darba grupas. Katrā no tām būs 1050
vīru — 1000 strādniieku ar vecāko
priekšstrādnieku katriem 100 vīriem
un ar priekšstrādnieku katriem 25 vīriem.
Pavārus un citus personāla locekļus,
kas izrādīsies par nepieciešamiem
DP darba grupu nometņu kārtīgai
apsaimniekošanai, rekrūtēs virs
katras grupas noteiktā 1050 vīru skaita:
Ikvienu DP darba grupu komandēs
tās pārstāvju izraudzīta persona,
kufai jābūt tās pašas tautības, kāda
ir darba grupas locekļiem. Darba^
grupas komandieris atbildīgs par darba
grupas organizāciju un disciplīnu
kā darbā, tā arī nometnē. Ikvienā
DP darba grupā būs tikai vienas tautības
personas, kas saftems angļu armijas
noteiktās pārtikas devas pēc
kustīgā darba devu normām. Apavus,
zeķes, veļu, kreklus un citus apģērba
piederumus, kas paredzēti pārvietotām
personām, izsniens no angļu Militārās
valdības krājumiem, bet pirmā
kārtā tām personām, ksis brīvprātīgi
piesakās DP kustīgās darba grupās,
Ikvienam grupas loceklim izsniegs ari
2 segas, par cik to atļaus krājumi.
DP darba grupas locekļiem maksās 3
vācu markas ua 25 feniņus par dienu,
priekšstrādnieks saĀems 3,50 markas
dienā un vecākais priekšstrādnieks 4
markas. Pavāriem un citiem nometnes
darbiniekiem maksās parasto likmi.
Nodarbinātiem nometņu pārstāvjiem
— līderiem ufc nometāu komandantiem
maksās 5 markas dienā.
Harijs Mindeņbergs
Dzelzs priekškars no Stetines līdz Triestai, -
saka Vinstons Cerčils
Baltijas Savienotas
Valstis?
UNRRA's vienības direktors
majors Elliots B īd i n ge n ā, Liet-hesenā,
kur februāra beigās sfika
veidoties jauna liela- latviešu kolonija,
L martfi. latviešu pārstSv-jiem
paziiioja, kaļ Baltijas valstu
liktenis izšklršoties jau marta beigās
vai aprīļa sākumfu Anglijas
valdība esot izstrādaļjtlisi plānu Latvijas,
Igaunijas un Lietuvas turpmākās
valstiskās eksistences nokārtošanai,
Izveidoja šo valstu
federāciju, kas saukŠ^ities par Baltijas
Savienotām Valstīm. Šo pli-iiu
Lielbritānija apdimusies aizstāvēt
kā Vienoto ļNāciJu organizācijā,
tā ari tiešās sarunās
ieinteresētām lielvalstīm,
Mag. Jur. Alberts K a I n i d I
musii
ASV prezidenta Trumena viesis —
Anglijas bij. ministru prezidents
V i n s t o n s C e r č i l s sava Amerikas
brauciena nobeigumā 5. martā
Fultonā, Vestminsteras koUedžā teica
negaidīti atklātu runu, kas visā pasaulē
izsaukusi lielu ievērību un plašas
pārrunas.
Kafš un tirannijas briesmas apdraud
cilvēci, sacīja Cerčils, un bez
brālīgas ASV un Lielbritānijas sadarbības
tas nav novēršams. Visu
angliski runājošu tautu aizsardzība un
militāra sadarbība uz zemes, turas un
gaisā jāpastiprina, cik drīz vien iespējams.
UNO-Vienoto Nāciju organizācija
gan ir miera instruments, bet,
lai tas mieru nodrošinātu ar panākumiem,
tam jābiit starptautiskai militārai
varai. Atombumbas noslēpums
tomēr arī UNO vēl nav nododams,
jo nav iedomājamas briesmas, kas
apdraudētu visu civilizēto pasauli, ja
šis ierocis nokļūtu komunistiskas vai
fašistiskas varas rokās.
Pār zemēm, kur Sabiedroto ierofti
izcīnījuši uzvaru., klājas ēnas. Neviens
īsti nezina, ko domā PSRS un
tās komunistiskā internacionāle. To
ekspansija apdraud pasauli. Cerčils
apliecināja savas simpātijas kairabie-dram
Staļinam un krievu tautai. AngJi
saprot krievu vēlēšanos nodrošināt
savas rietumu robežas pret Vācijas
iespējamu uzbrukumu nākotnē. Un
tomēr ir pienākums runāt par stāvokli
Eiropā.
;No Stetlnes līdz Triestai nolaists
dzelzs priekškars. Krievija nosaka
par Eiropas galvaspilsētām — Berlīni,
Varšavu, Vīni, Budapeštu, Bukarestu,
Sofiju un Belgradi, pie kam Maskavas
noteikšana aizvien pastiprinās. IzAe-mot
Cecboslovakiju, šajās zemēs nav
īstas demokrātijas. Skaitliski niecīgai
komunistu partijai ir neierobežota
vara, un tā valda ar policejisku
diktatūru. Daudzās zemēs, kas ir
tālu no PSRS robežām, komunistu
partija darbojas kā piektā kolonna.
Tas apdraud visu civilizēto un kristīgo
pasauli
Cerčils plašāk apskatīja krievu un
komunistu partijas tautu un brīvās
domas apspiešanas metodes krievu
okupācijas joslā Vācijā, Polijā, Itālijā,
Turcijā un Irānā. Viņš konstatēja,
ka Austrumeiropā nav demokrātijas,
ka Eiropas ,,atbfīvo8ana-V nav
tāda, kādu Sabiedrotie gribējuši panākt,
ka piekāpības politika iepretim
PSRS nu ir jāatmet un ka jāaizkavē
PSRS spiediens pret Turciju un Irānu.
Otrs pasaules kafš izcēlies tikai,
tādēir ka. lielās demokrātijas nebija
pietiekami bruņotas un stipras. Es
labi pazīstu savus draugus — krievus^
sacīja Cerčils, nespēku tie nicina,,
bet spēku cienī. Agrākās kļūdas
tādēļ nedrīkst atkārtot, visi iespējamie
kafa cēloni jānovērš nekavējoties
un — ar spēku.
Runas nobeigumā Cerčils brīdināja
no angļu impērijas spēku novērtēšanas
par zemui Pašā Anglijā ir 46 miljoni
iedzīvotāju, bet visā angļu impērijā
viii 80 mii j. britu* kas kopā ar ASV
ir tāds spēks, pret kuļu neviena vara
nespēj stātreg pretim. Pasaulē atkal
jāvalda runas un domu brīvībai. Tad
nākotne būs brīvā mums un mūsu
nākamajām paaudzēm;
Asas debates ASV kongresā
Vinstona Cerčila runa ASV kongresā
izsauca asas debates, 7; martā no
Vašingtonas ziAo „UP;' Republikānis
Frederiks Smiss pārmeta Cerčilam,
ka „ta8 mēģina iejaukt mūs trešajā
^.asaules karā." Smiss apgalvoja, ka
Cerčils lielās ar to^ ka vi6š ASV jau
reiz ievilcis kafā, un vaicāja: „Vai
Trumens vinu klausi» tāpat kā to
darīja Rūzvelts?" Angļu un amerikāllu
atklāta alianse nozīmēšot 3. pasaules
karu un ASV, kā parasti, būS jāuz-
Aemas tā vislielākā nasta. Demokrāts
Eižens Kokss turpretim teica, ka Cerčils
,,visu krietnu cilvēku sirdīm it
visur devis cerību. Krievi grib izplēsties,
un pilnīgi iespējams, ka tie
visu pasauli padarīs komunistisku."
The Stars and Stripes
Latvijai: Slava! Slava! Slava!
Latvijas republikas Saeimas priekšsēža
vietnieks — bīskaps J ā z e p s
R a n c ā n s 3. martā apmeklēja lielo
latviešu koloniju Esiingenā, Vīrtem-bergā.
Uzrunā tautiešiem, viņš starp
citu, sacīja: Tagad mūsu zeme lielvalstu
konfliktā sagrauta un izpostīta.
Mūsu valsts tomēr nav mirusi un nav
beigusi eksistēt. Latvija atkal dzīvos!
Mūsu valsts tagad ir daudz labākā situācijā
nekā 1918. gadā. Viria ir tikai
paralizēta, bet dzīvotspējas tai
nav laupītas. Latvijas republiku vēl
arvien atzīst lielais pasaules kultūras
nāciju vairākums. Mūsu neatkarīgās,
demokrātiskās valsts pārstāvji vēl
joprojām ārzemēs turpina darboties
un veidot pamatus Latvijas demokrātijas
atjaunošanai.-
Bīskaps J.Raneāns tautiešiem norādīja
par saviem pārstāvjiem Izraudzīt
eilvēkus, kurus mēs pazīstam, par
kutu demokrātisko pārliecību mēs
nešaubāmies, kas to pierādījuši jau
agrāk un kam mēs pilnīgi varam uzticēties.
,.Izvairieties no tiem vīriem,
kas draudzīgi sastrādāja un sēdēja
kopā pie viena galda air varas vīriem,
kufus Rīgā sauca par ..fazāniem," no
tiem, kas šiem brūnajiem dāvāja pārāk
daudz uzticības un aizmirsa brī-vās
un neatkarīgās Latvijas ideju. Tā-
•pat izvairieties no tiem, kas pārāk mīlēja
.,sarkanos stūrīšus." Ar viņiem
mums nav pa *celam. No vilkiem
mums. demokrātiski domājošiem. Jānorobežojas,
āīs personas nedrīkst
stāvēt pirmā rindā, tām jānoiet pie
malas. Es nevēlu nevienam ļaunu,
negribu nevienu sāpināt, bet Šiem cilvēkiem
novēlu, lai viiii nereklamētos,
necenstos nostāties priekšgalā, bet
ieņemtu to stāvokli, kas viņiem pienākas.
Sie vārdi man jāsaka kā bīskapam
un Latvijas tautas pārstāvim."
Vatikāns atzinis Latviju par
suverenu valsti vel šodien
Latvijas Romas katoļu baznīcas
bīskaps Jāseps Rancātis sa&imia šfidm
2idu: Latvijas valdības pārstāvji —
sūtnis K. Zaridš Londonā un sūtn s
Dr. A. Bilmanis Vašingtonā 1945. g.
beigās iecēluši moasinjoruJ, Čamani
par pilnvaroto lietvedi pie Svētā
KfUlū. Pāvests Pijis l i tam tr piekritis
un līdz ar to atzinis Latviju par
suverēnu valsti v$l todien.
„Esmu un palieicu latviešu
draugs", šalca Kjbadas
^eneiilguberiīiStioris
Kanādas dotninijas jaunais ģenerālgubernators
feldmaršals Aleksandrs
kādā vēstulē Latvijas bij.
ministru prezidentam A. Blodniekara
raksta, ka esot izredzes Latvijas nākotnes
jautājuma labvēlīgai izkārtošanai
» ..Kā ari nebūtu," piemetina
angļu lielais karavīrs up Lielbritānijas
karaļa augstais pārstāvis. ..nezaudējiet
ticību savai nākotnei un neaizmirstiet,
ka esmu Kabādas ģenerālgubernators
un tanī pat laikā esmu
Un palieku arī latviešu draugs..,"
Mag. jur. Alberts Kalniiiš
Gatavības apliecības
eksterņiem
Augsburgas latviešu ģimnāzija no
1946. g. 2. līdz 17. aprīlim rīko pārbaudījumus
tām personām, kas eksterņa
kārtā vēlas iegūt ģimnāzijas
gatavības apliecības. Lūgumi līdz 30.
martam iesniedzami ģimnāzijas direktoram
E. Aistaram Augsburgā (DP
Camp Hochfeld, Firnhaberstr. 69,
Augsburg, Bayern). Lūgumam, kufā
uzrādāms arī nodomātais ģimnāzijas
tips — humanitārais vai reālais, pievienojams
pašrocīgi rakstīts dzīves
apraksts un apliecības par-agrāko izglītību,
ja tādas ir.
2. aprīli bOs pārbaudījumi vēsturē
un sabiedriskās zinātnes. 4. — psīchd-logijā
un zīmēšanā. 5. — reliģijā un
ētikā, dziedāSanā (neobligāti), 6. —
latviešu valodā rakstos un vārdos.
8. ^ latīņu vai angļu vilodā. 9. —
otrā un trešā svešvalodā (vācA. fran-ēii),
10. — trigonometrijā un kōsmo-graf
i jā. 1L — analītiskā ģeometrijā,
12. ^ algebrā. 13. — ģeonļetrijā, 15.
fizikā, 16. ~ ķīmijā, 17.—ģeogrāfijā.
E. Aistars, Augsburgas latviešu
ģimnāzijas direktors
Augstais baznīcas gans un valstsvīrs
izteica pārliecību, ka šis^ gads mums
būs izšķīrējs. Pamazām i noskaidrosies
pasaules lielo varu attiecības. Drīz
masu likteņa lēmēji $āks runāt demokrātisku
valodu. \
Bīskapa Rancāna aicināti, tautieši
vienojās Latvijas valsts himnā MDievs,
svētī Latviju!" Pēc tam 1 bīskaps aicināja
sumināt demokraltisko Latviju,
Par godu Latvijai tad atskanēja:
..Siava! Slava! Slava!" ' ^ \
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 13, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-03-13 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460313 |
Description
| Title | 1946-03-13-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | LATVIAN NEWS BULLETIN Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillitigen/Donaiu. Bāyern (13b) Iznāk divi reizes aedēlS — Published twice a week» Nr.20(22) Attthorized by Mtliiary Govemment and UNRRA Diliingeni, trešdien, f946. g. 13. marti Arturs Tllmanis Bavārijas Svabijas novada Latviešu komitejas priekšsēdis Klusie darbu vqceji Daudzas, jo daudzas ir vietas, pa kurām svešumā izkaisīti latvieši. Tik pat daudzi un dažādi ir apstākli, ku-fo8 latviešiem jādzīvo. Tikai viens Ir kopīgs šajos ārējos apstākļos: latvieši nav radīti dzīvei nometnēs, sevišķi, ja tāda dzīve ieilgst. Arī ar vjsu rūpīgo gādību par mums, mēs neesam apmierināti. - Meklējam vainas vienā vai otrā apstāklī, bet aiz-mirstamv paskatīties paši uz sevi un meklēt vainu tieši tur. iSlevar jau teikt, ka mēs paši būtu vienīgie vainīgie, nē. Vaina ir tā, ka mēs, latvieši, savrup dzīvot un darboties pieraduši, jau tā esam nelaimju gana piemeklēti un tagad, «sabāzti" vienkopus, esam padoti bezdarbībai. Šo pēdējo apstākli pamazām cenšamies novērst. Dzīvošanu nometnēs, visiem kopā, bez iespējas veidot savu dzīvi individuāli, neesam pašlaik spējīgi novērst Nespēdami to grozīt, mēģinām atrast vainu vSl kiir citur. Mēgiiļiām saskatīt to mūsu aprūpētājos vai i arī pašu izraudzītos vai vēlētos I pārstāvjos. Nomettiu vadītājus un komitejas ievēlam un gāžam. Meklējam labākos no labākiem, kufus pēc kāda laika atkal paši vairs nevēlamies. Kādi tad apstākli atsevišķām personām liek uzņemties šos gan vilinošos, gan arī nepateicīgos amatus? Liela ^ala tos uzņemas tāpēc, ka vi- . ikus mudina apzina strādāt visu mūsu labā Bet ir arī tādi, ķuftīs'^iiitia kāds maleriāls labums vai nu atalgojums Yai arī kādas īpašas devas. Netrūkst pat tādu, kam vienjīgais dzenulis ir godkāre. Visos gadījumos nebūtu jāprasa pēc iemesla. Galvenais ir tas, ka ievēlētā persona savu uzdevumu veic kārtīgi un godīgi. Diemžēl, ne vienmēr tā ir. Pazīstams vefcais teiciens, ka nepateicība ir sabiedrības alga. Visiem pa prātam nekad neiztaps, sevišķi (tur, kur tik daudzi dzīvo vienā kopā. Vienmēr rodas kāds val'as tīkotājs, kas Izmantos neapmierinātību, 'lai pats aabutu kāroto amatu. Daudziem liekas, ka tikai tad var strādāt vispārības labā, ja vini ir kādā amatā. Bet vai tad amatpersona bez sabiedrības atbalsta viena pati var ko veikt? Vai visa sabiedriskās dzīvas rosība mūsu nometnēs ir tikai amatpersonu nopelns? Vai koru koncertos,^ teātfa izrādēs un citos mūsu rosmes^^izpaudumos katrs mazākais dalībnieks nav upurējis savu laiku un spējasļ labam iznākumam? Vai maz māmiņas ziedojušas savu ^acu gaišumu mūsu nelaimē nonākulo jaunekļu likteAa nastas atvieglošanai, gatavojot un lāpot tiem drēbes, veļu, zeķes un citas mantas? Kur ir šo mazo un nezināmo vārdi? Kur ir vinu amati? Tos mēs nekur nedzirdam un nelasām. Mēs tos tikai izjūtam. Tos izjūt' tie, kufu labā viss tas veikts. Tā ir visu mūsu latvieSu īstā kopība. Svešumā tā mums darījusi labu slavu, ka esam kārtīga, darbīga un kultūras tauta. Uz āru mūs vērtē pēc visu mūsu kopējā darba un kopējām spējām. Atsevišķas personas mums var' dOt tikai zināmu nokrāsu, savā ziAā izkārtni, bet ne saturu. Saturu mēs sev dodam paši, to īstenībā rada tie klusb un pieticīgie mūsu vidū, kas veic lielāku vai mazāku uzdevumu mūsu kopībai, neprasot ne atzinību, nedz arī saistot to ar kādu amatu. Katrs mazākais, arī klusībā veiktais u n veicamais uzdevums veicina mūsu kopējo lietu un ir vienlīdz nozīmīgs un svarīgs kā atklātībā veikti uzdevumi. Taisni šo daudzo, klusībā veikto darbu rezultāti ir mūsu panākumu ci3- lonis: spilgti indiviudālisti būdami, ar npmetAu" (dzīves pagaidām nenovēir-iamo saspiestību un kopīgumu sasaistīti, mēs tomēr esam latvieši, ticētāji un cīnītāji mūsu kopējai taisnai lietai un -- agri vai vēlu - igaišākai nākotnei, , Profesori Kundziņs un Svābe pārstāv latviešus ļu kontroles komisijā Vācijā Latviešu Centrālās komitejas prezidija locekli prof.K.Kundzinš un prof. Dr.A.Švābe izraudzīti par latviešu pārstivjiem pie angļu kontroles komisijas ģenerālštāba angļu okupācijas joslā Vācijā. No Detmol-das mūs informē, ka šie Latviešu Centrālās Padomes ievelētie latviešu emigrantu pārstāvji jau pieteikti angļu kontroles komisijai un jau tuvākās dienās varēs stāties pie jauno uzdevumu veikšanas pēc angiu okupācijas iestāžu norādījumiem. Jau ziņojām, ka pie angļu kontroles komisijas ģenerālštāba darbosies /īpaša B a l t i jas k o m i t e j a ar Igaunijas* Latvijas un Lietuvas pārstāvjiem; Ahglu kontroles komisijai šī komiteja būs padomdevēja visos uz Baltijas valstu pilsoī^iem attiecošamies jautājumos, it sevišķi izglītības, aprūpes un darba sagādes lietās. Par komitejas priekšsēdi angļu kontroles komisija izraudzīs augstāku angļu virsnieku. Ari pie katra angļu armijas korpusa ģenerālštāba tagad sāk darboties īpašas Baltijas komitejas, kurā katrai Baltijas valstij būs savs pārstāvis. Šīs sekundārās Baltijas valstu pilsoAu — emigrantu komitejas' darbosies angļu ģenerālštāba izraudzītā angļu virsnieka tiešā vadībā, pie kam tas būs attiecīgā angļu korpusa vai divīzijas DP daļas priekšnieks. Angļu kontroles komisijas ģenerālštāba priekšraksts nosaka, ka Baltijas valstu pilsoņu aprūpei un darba sagādes izkārtošanai arī atsevišķās Baltijas valstu pilsoī^iu lielākās nometnēs izraugāmi vajadzīgie aprūpes darbinieki, ķas pakļaujami Baltijas komitejai t^ie^ katra angļu korpusa ģenerālštāba. Ste pārstāvji, kārtojot latviešu, igauņu un lietuviešu pārvietoto personu lietas, tātad būs pastāvīgā kontaktā ar angļu militārām iestādēm. Pārstāvji -^aprūpes darbinieki pārbaudīs visu DP prasības, kas pretendē uz zināmas Baltijas valsts pavalstniecību, piedalīsies savu tautiešu pārrau-dajībā un pārvaldē, it sevišķi attiecībā us aprūpi, militārām resp. UN-RRA* 8 iestādēm ieteiks piemērotas personas no savu tautiešu vidus, vkas ieceļamas par nometņu pārvaldes da^ biniekiem, padomniekiem, skolotājiem u. t. t.. palīdzēs, kur tas iespējams, saviem tautiešiem vidu dažādu pretenziju pierādīšanā un kārtos darba sagādi un darba.grupu organizēšanu Baltljaa valstu pilsoAu DP no^ metnēs. Angļu joelfi sfik organizēt DP darba bataljonus Angļu militārās iestādes, kfi mM informē, Baltijas valstu pilsoņus jau vistuvākā laikā jo plaši iesaistīs darbā. DP īpaši darba bataljoni būs pdiklauti angļu armijai un safiems tās apgādi un aprūpi. DP darba bataljonus, pēc angļu no-teiikumiem^ veidos pārvietoto personu darba grupas. Katrā no tām būs 1050 vīru — 1000 strādniieku ar vecāko priekšstrādnieku katriem 100 vīriem un ar priekšstrādnieku katriem 25 vīriem. Pavārus un citus personāla locekļus, kas izrādīsies par nepieciešamiem DP darba grupu nometņu kārtīgai apsaimniekošanai, rekrūtēs virs katras grupas noteiktā 1050 vīru skaita: Ikvienu DP darba grupu komandēs tās pārstāvju izraudzīta persona, kufai jābūt tās pašas tautības, kāda ir darba grupas locekļiem. Darba^ grupas komandieris atbildīgs par darba grupas organizāciju un disciplīnu kā darbā, tā arī nometnē. Ikvienā DP darba grupā būs tikai vienas tautības personas, kas saftems angļu armijas noteiktās pārtikas devas pēc kustīgā darba devu normām. Apavus, zeķes, veļu, kreklus un citus apģērba piederumus, kas paredzēti pārvietotām personām, izsniens no angļu Militārās valdības krājumiem, bet pirmā kārtā tām personām, ksis brīvprātīgi piesakās DP kustīgās darba grupās, Ikvienam grupas loceklim izsniegs ari 2 segas, par cik to atļaus krājumi. DP darba grupas locekļiem maksās 3 vācu markas ua 25 feniņus par dienu, priekšstrādnieks saĀems 3,50 markas dienā un vecākais priekšstrādnieks 4 markas. Pavāriem un citiem nometnes darbiniekiem maksās parasto likmi. Nodarbinātiem nometņu pārstāvjiem — līderiem ufc nometāu komandantiem maksās 5 markas dienā. Harijs Mindeņbergs Dzelzs priekškars no Stetines līdz Triestai, - saka Vinstons Cerčils Baltijas Savienotas Valstis? UNRRA's vienības direktors majors Elliots B īd i n ge n ā, Liet-hesenā, kur februāra beigās sfika veidoties jauna liela- latviešu kolonija, L martfi. latviešu pārstSv-jiem paziiioja, kaļ Baltijas valstu liktenis izšklršoties jau marta beigās vai aprīļa sākumfu Anglijas valdība esot izstrādaļjtlisi plānu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas turpmākās valstiskās eksistences nokārtošanai, Izveidoja šo valstu federāciju, kas saukŠ^ities par Baltijas Savienotām Valstīm. Šo pli-iiu Lielbritānija apdimusies aizstāvēt kā Vienoto ļNāciJu organizācijā, tā ari tiešās sarunās ieinteresētām lielvalstīm, Mag. Jur. Alberts K a I n i d I musii ASV prezidenta Trumena viesis — Anglijas bij. ministru prezidents V i n s t o n s C e r č i l s sava Amerikas brauciena nobeigumā 5. martā Fultonā, Vestminsteras koUedžā teica negaidīti atklātu runu, kas visā pasaulē izsaukusi lielu ievērību un plašas pārrunas. Kafš un tirannijas briesmas apdraud cilvēci, sacīja Cerčils, un bez brālīgas ASV un Lielbritānijas sadarbības tas nav novēršams. Visu angliski runājošu tautu aizsardzība un militāra sadarbība uz zemes, turas un gaisā jāpastiprina, cik drīz vien iespējams. UNO-Vienoto Nāciju organizācija gan ir miera instruments, bet, lai tas mieru nodrošinātu ar panākumiem, tam jābiit starptautiskai militārai varai. Atombumbas noslēpums tomēr arī UNO vēl nav nododams, jo nav iedomājamas briesmas, kas apdraudētu visu civilizēto pasauli, ja šis ierocis nokļūtu komunistiskas vai fašistiskas varas rokās. Pār zemēm, kur Sabiedroto ierofti izcīnījuši uzvaru., klājas ēnas. Neviens īsti nezina, ko domā PSRS un tās komunistiskā internacionāle. To ekspansija apdraud pasauli. Cerčils apliecināja savas simpātijas kairabie-dram Staļinam un krievu tautai. AngJi saprot krievu vēlēšanos nodrošināt savas rietumu robežas pret Vācijas iespējamu uzbrukumu nākotnē. Un tomēr ir pienākums runāt par stāvokli Eiropā. ;No Stetlnes līdz Triestai nolaists dzelzs priekškars. Krievija nosaka par Eiropas galvaspilsētām — Berlīni, Varšavu, Vīni, Budapeštu, Bukarestu, Sofiju un Belgradi, pie kam Maskavas noteikšana aizvien pastiprinās. IzAe-mot Cecboslovakiju, šajās zemēs nav īstas demokrātijas. Skaitliski niecīgai komunistu partijai ir neierobežota vara, un tā valda ar policejisku diktatūru. Daudzās zemēs, kas ir tālu no PSRS robežām, komunistu partija darbojas kā piektā kolonna. Tas apdraud visu civilizēto un kristīgo pasauli Cerčils plašāk apskatīja krievu un komunistu partijas tautu un brīvās domas apspiešanas metodes krievu okupācijas joslā Vācijā, Polijā, Itālijā, Turcijā un Irānā. Viņš konstatēja, ka Austrumeiropā nav demokrātijas, ka Eiropas ,,atbfīvo8ana-V nav tāda, kādu Sabiedrotie gribējuši panākt, ka piekāpības politika iepretim PSRS nu ir jāatmet un ka jāaizkavē PSRS spiediens pret Turciju un Irānu. Otrs pasaules kafš izcēlies tikai, tādēir ka. lielās demokrātijas nebija pietiekami bruņotas un stipras. Es labi pazīstu savus draugus — krievus^ sacīja Cerčils, nespēku tie nicina,, bet spēku cienī. Agrākās kļūdas tādēļ nedrīkst atkārtot, visi iespējamie kafa cēloni jānovērš nekavējoties un — ar spēku. Runas nobeigumā Cerčils brīdināja no angļu impērijas spēku novērtēšanas par zemui Pašā Anglijā ir 46 miljoni iedzīvotāju, bet visā angļu impērijā viii 80 mii j. britu* kas kopā ar ASV ir tāds spēks, pret kuļu neviena vara nespēj stātreg pretim. Pasaulē atkal jāvalda runas un domu brīvībai. Tad nākotne būs brīvā mums un mūsu nākamajām paaudzēm; Asas debates ASV kongresā Vinstona Cerčila runa ASV kongresā izsauca asas debates, 7; martā no Vašingtonas ziAo „UP;' Republikānis Frederiks Smiss pārmeta Cerčilam, ka „ta8 mēģina iejaukt mūs trešajā ^.asaules karā." Smiss apgalvoja, ka Cerčils lielās ar to^ ka vi6š ASV jau reiz ievilcis kafā, un vaicāja: „Vai Trumens vinu klausi» tāpat kā to darīja Rūzvelts?" Angļu un amerikāllu atklāta alianse nozīmēšot 3. pasaules karu un ASV, kā parasti, būS jāuz- Aemas tā vislielākā nasta. Demokrāts Eižens Kokss turpretim teica, ka Cerčils ,,visu krietnu cilvēku sirdīm it visur devis cerību. Krievi grib izplēsties, un pilnīgi iespējams, ka tie visu pasauli padarīs komunistisku." The Stars and Stripes Latvijai: Slava! Slava! Slava! Latvijas republikas Saeimas priekšsēža vietnieks — bīskaps J ā z e p s R a n c ā n s 3. martā apmeklēja lielo latviešu koloniju Esiingenā, Vīrtem-bergā. Uzrunā tautiešiem, viņš starp citu, sacīja: Tagad mūsu zeme lielvalstu konfliktā sagrauta un izpostīta. Mūsu valsts tomēr nav mirusi un nav beigusi eksistēt. Latvija atkal dzīvos! Mūsu valsts tagad ir daudz labākā situācijā nekā 1918. gadā. Viria ir tikai paralizēta, bet dzīvotspējas tai nav laupītas. Latvijas republiku vēl arvien atzīst lielais pasaules kultūras nāciju vairākums. Mūsu neatkarīgās, demokrātiskās valsts pārstāvji vēl joprojām ārzemēs turpina darboties un veidot pamatus Latvijas demokrātijas atjaunošanai.- Bīskaps J.Raneāns tautiešiem norādīja par saviem pārstāvjiem Izraudzīt eilvēkus, kurus mēs pazīstam, par kutu demokrātisko pārliecību mēs nešaubāmies, kas to pierādījuši jau agrāk un kam mēs pilnīgi varam uzticēties. ,.Izvairieties no tiem vīriem, kas draudzīgi sastrādāja un sēdēja kopā pie viena galda air varas vīriem, kufus Rīgā sauca par ..fazāniem," no tiem, kas šiem brūnajiem dāvāja pārāk daudz uzticības un aizmirsa brī-vās un neatkarīgās Latvijas ideju. Tā- •pat izvairieties no tiem, kas pārāk mīlēja .,sarkanos stūrīšus." Ar viņiem mums nav pa *celam. No vilkiem mums. demokrātiski domājošiem. Jānorobežojas, āīs personas nedrīkst stāvēt pirmā rindā, tām jānoiet pie malas. Es nevēlu nevienam ļaunu, negribu nevienu sāpināt, bet Šiem cilvēkiem novēlu, lai viiii nereklamētos, necenstos nostāties priekšgalā, bet ieņemtu to stāvokli, kas viņiem pienākas. Sie vārdi man jāsaka kā bīskapam un Latvijas tautas pārstāvim." Vatikāns atzinis Latviju par suverenu valsti vel šodien Latvijas Romas katoļu baznīcas bīskaps Jāseps Rancātis sa&imia šfidm 2idu: Latvijas valdības pārstāvji — sūtnis K. Zaridš Londonā un sūtn s Dr. A. Bilmanis Vašingtonā 1945. g. beigās iecēluši moasinjoruJ, Čamani par pilnvaroto lietvedi pie Svētā KfUlū. Pāvests Pijis l i tam tr piekritis un līdz ar to atzinis Latviju par suverēnu valsti v$l todien. „Esmu un palieicu latviešu draugs", šalca Kjbadas ^eneiilguberiīiStioris Kanādas dotninijas jaunais ģenerālgubernators feldmaršals Aleksandrs kādā vēstulē Latvijas bij. ministru prezidentam A. Blodniekara raksta, ka esot izredzes Latvijas nākotnes jautājuma labvēlīgai izkārtošanai » ..Kā ari nebūtu," piemetina angļu lielais karavīrs up Lielbritānijas karaļa augstais pārstāvis. ..nezaudējiet ticību savai nākotnei un neaizmirstiet, ka esmu Kabādas ģenerālgubernators un tanī pat laikā esmu Un palieku arī latviešu draugs..," Mag. jur. Alberts Kalniiiš Gatavības apliecības eksterņiem Augsburgas latviešu ģimnāzija no 1946. g. 2. līdz 17. aprīlim rīko pārbaudījumus tām personām, kas eksterņa kārtā vēlas iegūt ģimnāzijas gatavības apliecības. Lūgumi līdz 30. martam iesniedzami ģimnāzijas direktoram E. Aistaram Augsburgā (DP Camp Hochfeld, Firnhaberstr. 69, Augsburg, Bayern). Lūgumam, kufā uzrādāms arī nodomātais ģimnāzijas tips — humanitārais vai reālais, pievienojams pašrocīgi rakstīts dzīves apraksts un apliecības par-agrāko izglītību, ja tādas ir. 2. aprīli bOs pārbaudījumi vēsturē un sabiedriskās zinātnes. 4. — psīchd-logijā un zīmēšanā. 5. — reliģijā un ētikā, dziedāSanā (neobligāti), 6. — latviešu valodā rakstos un vārdos. 8. ^ latīņu vai angļu vilodā. 9. — otrā un trešā svešvalodā (vācA. fran-ēii), 10. — trigonometrijā un kōsmo-graf i jā. 1L — analītiskā ģeometrijā, 12. ^ algebrā. 13. — ģeonļetrijā, 15. fizikā, 16. ~ ķīmijā, 17.—ģeogrāfijā. E. Aistars, Augsburgas latviešu ģimnāzijas direktors Augstais baznīcas gans un valstsvīrs izteica pārliecību, ka šis^ gads mums būs izšķīrējs. Pamazām i noskaidrosies pasaules lielo varu attiecības. Drīz masu likteņa lēmēji $āks runāt demokrātisku valodu. \ Bīskapa Rancāna aicināti, tautieši vienojās Latvijas valsts himnā MDievs, svētī Latviju!" Pēc tam 1 bīskaps aicināja sumināt demokraltisko Latviju, Par godu Latvijai tad atskanēja: ..Siava! Slava! Slava!" ' ^ \ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-13-01
