Bavarijas Latviesu vestnesis, March 17, 1951

              i
A 4
•mm
l i»
I l
L A T V I J A Ststdien. 1951, g. 17. «ntf
ilVi^#f / ^ ^ ^ BALTUAS VĀCIEŠU NmCA- '
īSrf līltvi/ Ml U I M I G A IZGLĀBŠANĀS
m\ām HtltflM tidtlila pfe t l m4Hm ««ctfētl U i U ii^vtet tftMīpi
" I
Mll4li|l(l « l « i f f«»^li tt«l»c«Ml *ilra'j^^'^rifii^fi4«>dlē« Ud»vt«t veci-
V V i l 1 • Boaatlntijjaaii fuloonte i JiniicU Kronstates dumpis/ KM»^
Mmm mh%, k«i arf bija paliku-1 Tēvam tagad 75 gadi, bet milei 68.
• i I l g i , «,^prii!Cējāi ar iveicieti. kas Jau kopi 1949. g: Šveices konsulātā
lar diil$<c>j|t Sarkani krusta uidevu- Maskavā atradSa Bernes valdībai iz-ml,
un im^ viru 1944. \i aizbrauca dota ieceļošanas vīza. bet Maskava
iix Sv«Jd Mana nslte, ari dzimtai I tomēr maniem vecākiem liedza iz-
Iveldii»,, ļiēc kara beigām visādi pā- braukšanu. Abi slimīgie vecie laudia
l i j i i kopā ai tēvu aizkiōt no Rīgas. | klusu dzīvoja Āgenskalnā, iesniegda­mi
vienu lūgumu pēc otra un. kā visi
rīdzinieki, bija pastāvīgas bailēs no
deportēšanas uz Sibīriju. Bija jābaidās
par katru nepārdomātu vārdu, bet via-vairāk
jāsargās no tā. lai boļševiki
neuzzinātu par abiem dēliem, kas bija
kalpojuši vācu armijā; bija jābaidās
ari no kaimiņiem un draugiem un no
katras vēstulea. Mani vecāki dabūja
frmin Da'irida cina
ar komuKiifibko
aoKttttt
Mi» l\ņ), ftmtn radikl1socil<
liftu dtpiufltl Dr. ©āvids jau ilgāku vismaz septiņus parakstus, aplie-lalktt
w i «Igi cinā» pret k«Qnlitiiko ^ c^^^ ka viņiem nav dēlu. Daudzas
propagiuidii PrancijiL vairākkārt ra- t^vam palīdzēja viņa labā krie-dldMt
«ipmulimimu kreisi noakaņoto valodaa prašana,
tautas mitu īdomēšimā uin padarot Kādu dienu 1950. g decembri pie
imiikUgti» iiirkano varaiviru sauk- ^«cēkiem atkal ieradās kāds komisāra
|yi, laaitidlt jaunu protokolu viņu izceļo-
Savl ..Dlviila ciņll pret G o l i ā t u " l ū g u m a lietā. Māti. kas slima
enerģiskai! firanču polltiķki Hngaa g«l^ja gulti, pratināja atsevišķi. Kad
vletl llisto homeopātisko metodi Atl'^m atkal, kā jau nezincik reižu, bi-miljoniem
plakātu un desmitiem mil- Ja atkārtojusi visas vajadzīgās ziņae.
jonu •kirmjlapiiiu. kuim Izplatīšanā Pa- no jauna apliecmājusl. ka viņai nav
īiM rajonā vien nepārtiraukti no-H*J« un ka meita aizprecējusies uz
darbinflti fin 20 cihrēku. Dāvids, tā-pveicl. viņa beidzot izlikdamās un se
pat kā komunisti, |audlm ļauj lasīt viškl vārgā balal sacīja komisāram:
un redzētt iDaloius. olīvu zarus, miera '.Tam visam jau nav nekādas nozi
•aukluf, mim no ii gada. pag. gada Tagad es rakstīšu tētiņam Sta
tin vēl ipSku laiku LHumanitē, To-Mnami viņš ari ir vecs vīrs un. ja
rēza agrik m tagad par Kizenhaucra vien grib. ie«pēj visu. Tikai viņa varā
teikto uti. Visa mSksla ir. kā mūs- »r atfaut man braukt uz dzimteni, un
laiku Dlividf lo dara, viņš ari noteikti sapratis mani." Ko-
UW «iiiiadaiēs. ka humora Ir komū- «^««rs aizgāja, un nedēlu vēlāk manu
nlitu Adillas papēdin. Dāvids blakus »«Sll visā apkaimē un pat run^ dau
komunisti miera baloža plakātiem «l^^^SJa par uzticamu Staļina piekritē
lika uzlīmēt liteiksmlgu «arkanu dūju i«i vecās, slimās sievietes neierobe
līdz it «miiecigiem |>arakstiem. potā uzticēšanās ..tētiņam" visiem esot
„Mākflfg| pāioiiana" atstāja milzīgu J^oem par paraugu,
iespaidu. Citu diemii Dāvida lika iz- , Uti pSrsteigtt bija mani vecāki,
galavot lipupai dllgi» plakātus ar fran- ««d P«c dalām nedēļām viņiem pazi-ēu
komCirtiitu vadoņiii ģīmetni un uz- ooja, lai ierodas pēc ceļojuma pasēm,
lakitoi ,,.Aibrlrojiet Torēzul" Ļaudis Tikai pēc vilcināšanās un ar lielām
lasīja umn^vairēļa faļļ>ra«t, kas gan toP®^*'» ^^vs devāa uz norādīto iestādi,
būtu Izgatavojis golllsti. katoļu i<> no varbūtējām jaunām bries-tautai
paHiJa, trocklUi. Torēza kun-pn^»- Bet viņš patiešām dokumentus
dft? Vai» varNit, vliia franču komū-h" dabūja. Vakarā pie vecākiem ie­nīstu
pairlljis bitu kluvi»! par upuri^a^*» ^^d» virsnieks un teica: ..Brau
tltolsmamlt Tailu ielām vienkāršdisM^^et prom. bet brauciet tūliti Pametiet
cilvēki blli^ «iradis atbildi, Dāvids visu kā «tāv un dodieties prom. t:ik
pats parilplļā» par to. izlīmējot jau-h*®» *l^i varat, jūs laimīgie cilvēki!*
fiue piaklltuit. It kā t l būHii komūnis- V»^^*»'! vēl gribēja šo to tirdot, lai
tu itbtldt, plakltā Torēz» bija attē*P«9^lu naudu ceļam, bet kāda drau
loti omuirļii ktiplnām cigāri divu ee- h^^l^ā latviete, uzzinājusi par viņu
kistii durkļu apsargātu, un paraksts Saldāmo aizbraukšanu uz Sveici, rau-vīstīja:
T<>ril2, lu esi mijās. Paliec." M*«l««n« ^^«J" pieņemt no viņas 1000
KomanistiJiko iStokholmaa miera uz- r"^!" vm vēl dedzīgāk mudināja
saukumu „L*Appel dt Stockholm*'P^«ukl nekavējotiea. 1000 rubļu ve-
Dāvida pttneidoja un tautas masāsp*^» bija dabūjuši no Šveices konsu-popttllrlzēja
k l ,.La ļielle" de Stock-M***- Kad tēv« par gaidāmo aizceļo-bolm
resipi. iStokholmas lāpfttu franču panu pastāstīja kādam pazīstamam
brīvību apifiklonal. irstam, tas gandrīz noturēja tēvu par
Zinot, cik milzīgus panākumus ko- P'^l^ jukušu, jo tādu lietu, kā izcelo-mūnistl
giit. ijenkārlajam cilvēkam panu uz Sveici, vienkārši uzskatīja
nemitīgi alkārtcijot vārdu ,.miers", P«r neiespējamu. Ārstu pārliecināja
Dāvids Sliriitojii atti4K:lgus plakātus!vienīgi tēva parādītie ceļa dokumenti
daudz llellikl irairumli nekā to spēji neticamais tomēr notika. Stei-komunisti
liekot cilvēkiem uz šo 9& atdāvinājuši visas «āvas mantas
jēdzienu un saukli sākt skatīties skep- ināni vecāki deviņu diennakšu brau
tiskl. Tāpat Diivids visai bieži pie-pienā cauri Polijai. Cechoalovakija
»ln Stalin«j un Ļeņlni^ vārdus, radot p n Austrijai sasniedza Sveici. Pie po
plakāta lasltāin iespiiidu. it kā tā tu robežām viņiem gribēja atņemt pa-autors
ir vistiztilcamākab kompartijas bet tēvam ar savām labajām krie-biedra.
Piemēr^im, kāiia plakātā. ku-|vu valodas zināšanām un pārdrošo
ra galvi ir daudzsološais uzraksts: I uzstāšanos izdevās komisāram iedvea
fiUs jums runā marlalls Staļins" un bijāšanu. Tas tiešām noticēja, ka ve-kurl
redsam tipisku ..lautu tēva" ģl-pākl bauda sevišķu paša Staļina lab-metnt.
rakstllis: ..Staļins — ..Pasakiet, pēllbu. lika vņiem mieru un pat at-cik
jums Fi'aiJdp ir kiiujas divīziju?" vainojto. kad tēvs viņam bija gandrīz
Pulkvedis Pu|āHi ..Kaujas gatavībā p a i uzbrēcis. Polijā. Cechoslovakijā
piecas!" Staļins — .JKIļ tas iespējams p n Austrijā abus ceļotājus vjsur «a-tik
lielā zem<i. kāda tr jūsējā. & uz- gaidīja un aizvadīja Šveices diplomā
dzeru uz firanfru armijas veselību.j*i»^o patstāvību amatpersonas un
kurā ir 60 diviiiiju.' (Izvilkums nop^rtēji ziņoja konsulātam Maskavā
sarunas Kremļa banketi 1944. g.) par vecāku ceU gaitām. Vi«ā celi
Viena no iespaldlglltajām akcijām I no Rīgas līdz Austrijai vai ik uz «ola
franču DIvidim htde^'ās ap^bruņola-ļ bi ja redzami karavīri un ieroči un
nāi jautājums, sagādājot lielu sašu-|ātkal karavīri un ieroči. Bi;a sajū
tumu komCiiniittu prop«|andlitiem un p a . it kā visa telpa no Baltijas vai
atstājot tcii neitiņā. vai citu dienu j^^lm Hdi Vaciļai nobruņota līdz zo
i » viņu plakitiei»! nebuls vēl bīstamā-1 biem.
kas atbildes. Kldu dienu komunisti
bija izlTmējuli plakātu: Viena apbru
ņo*a divUija — 100^) peldbaseinu.
Viins 1944 g. railots tanks — 30 apor
ta stadiju atr ICIO.OOO rietām katrā
Viena turboliteallna 8 vieglatlē­tikas
lauktumi Divas dienas vēlāk
blakus bija redz^ima Dāvida atbilde.
PETiOGEADAS STRĀDNIEKU
NEMIERI
Pirms 30 gadiem, 1921. g. februāra
beigās Petrogradā (tag. Ļeņingradā)
sākās nopietni strādnieku nemieri.
Saimnieciskā krīze bija paasinajusies
lldz galējībai, fabriku un rūpnīcu
darbs apstāja, un strādnieki rīkoja
mītiņus. Viņu rezolūcijas prasīja
pāriet uz tautvaldību un brīvu tirdz­niecību,
un sīm praslbta bija redza­mi
pret komunistiska raksturs. Ap*
draudētie lielinieki 2 i februāri nodi­bināja
aizsardzības komiteju toreizējā
ziemeļu apgabala diktatora Zinovjeva
vadībā, lai apkarotu strāibiieku kus­tību,
kas izplatījās pa visu pilsētu.
Sākās streiki, un strādnieki no Vasi-
Itja salas devās uz admiralitātes darb­nīcām
un Hallera ostu, kur pārtrauca
darbi^ Ari dalu garnizona vienību
bija pārņēmis revolucionārais noska­ņojums:
tās atteicās uzstāties pret
treikotajiem, kādēļ vienības atbrlvo-a.
27. februāri strādnieki izplatīja
proklamācijas, kurās prasīja valdi-mm
nanoBa
Nākošajā rakstā lasiet
VĒROJUMUS TAGADĒJĀ RfGĀ
B«di im komiiiiifiiia
hdtmūt - akutikii pro*^
kas balstījis ta dtātiem no 1947. g l k l i n i A i T i l A l f s t n s s a ē n i m ^a
novambra lllumanitē safkanafmijasp**X™*
parādes apraksta Maskuvā: ..Sāk ska- Koioaibo ļni). - Kā ASV ārlietu
nit padonrju hioma. Llielgabali dārd. ministra vietnieka Mckgiis Dienvid-
Sajūsmas tttes».. Lielā pairāde sā- āiiļas valstis darbojošos diplomātisko
kas.». 1500 mūiikti spēlē, un tad pa- pārstāvju konferencē Ceilona dekla-rādās
pirmās lilates vienības... Dū- rējis, par pašlaik svarigākaiaro pro<
mos un dārdfDņl tita, tuvojas pats blemfiro ša: pasaules dalē vienprātig
kara dieva: ižk «iftilerija Un tad tan- atzīts pārtikas trūkum* un draud
ki — masveidīgi;-Noslilgumā Dāvida Dienvidāzijas tautu neatkarībai no
jautijums: ..Cik sporta stadiju iznāk komunistiskā imperiālisma puses. Pēc
00 ti?" ļ Mekgija domām, komunisma briesm,^«
Dāvids ir hĶ franču mln^tru pre- še visumā saprot, taču iopro]ēm i
tidenta Plev^a parsonigs draugs, plašas aprindas, kas to nespēj vai ne-bet
tam ar viņa pasākumu nav ne- grib. Konference vienojas par abso-klda
sakara. Kuir viņi ņem līdzekļus lūto nepsecieiamlbu arī nākotnē
savam pasliknmaiin. pafaidām, ir no- sniegt Dienvidazijas zemēm saimme
slēpums. Bet mierģiskaii polll!ik?s ap- cisku palīdzību, kā ari iiadarhot.es a
tinās, ka viisia diirbs ir visa» franču tām pa!id?iba5 «nlT^i «ada
tautas l a b i uiti k« dadJtis komunistu he:. ASV kongresa ;aa jcsn;€gt« pe-U# ;e a7';fim"ei em - f-anri nekr
miea duras iiivji& diij^k m diaak, | mēroU plāns. ^ tēj.em cel jaunu nocietināiuata for^
AriRumanlfaaug^
pretkomuiīisilskā kiisiiba
Pretēji pārējiem padomju satell-iem,
Rumāniju hermētiski ieslēdz ko­munistisko
kaimiņu dzelzs siena, at­šķirot
to no rietumu pasaules. Tādēl
arī Maskavu nekai nekavē neiero­bežotā
Rumānijas bolševizēlanl. Kād­reiz
ziedošā Rumānijas galvaspilsēta
baa politikas grozīšanu, dodot bri-ļkls uz Kronštatē noviatotisa JJtiL
vibu strādniekiem un zemniekiem, kuģiem Petropavlovsk un Sen^sp^
kas negrib dzīvot pēc lielinieku rīko- kas 1917. g. kopā ar llnijknftl ^
jumiem, bet pali vēlas lemt savu publika bija galvenais U^lni^
likteni. Paļaudamies uz komūnistis- balets. , . ^ „
kās valdības ..demokrātismu", strei- l. martā Kronštatē. ReVOIŪCIJM ķi^
kotāji aicināja sasaukt sapulcea, pie- kumā notika plašs mītiņi, kur blJi sā.
ņemt rezolūcijas un sūtīt delegācijas nākuši 15.000 protestētāju. Mltiļi
pie valdības, lai panāktu savu pra- vienbalsīgi pieņēma reiolūclju. \^
sību īstenošanu. | prasīja padomju pārvēlēšanu un fj.
su Petrogradas nemieros arestēto i^t*
„OKTOB»A RBVOLOaJAS lEP- I brIvoSanu. Nākošajā dieni s ^
wfTu«« PBrr vnufTNiSTiEM ^^^^ delegāti, lai r a M ^
NUMS - PRET KOMUNISTIEM L^ivokli atrisinātu mierīgi <»lin^
Taču strādnieki savās cerībās vīlās: mau solis bija pagaidu revolUckNlI.
no provinces un frontēm steidzīgi at-1 rās komitejas radīšana, dodot ttf
vestaia karaspēks ar lieliniekiem pa- Kronštatea cietokšņa un pilsētas pļr.
rasto nežēlību apspieda strādnieku valdīšanas pilnvaras,
revolucionāro kustību. Tas ietekmē- Kaut ari komitejas rezoldeili tĶi
ja Kronstates jārniekus. Daudzi no sekojošās prasības nepārkāpa pateļķ
tiem bija apmeklējuši savas dzimtās ju konstitūciju, taču Ļeņins un TMe»
pilsētas vai sādžas, personīgi pārlie- kk( izdeva pavēli, kas Kronitatis tais*
cinādamies. cik cietsirdīgi jaunā tlbu kvalificēja par ..franču prttUI*
valsta vara apietas ar iedzīvotājiem košanas roku darbu", bet pani mĻ
un cik tā naidīga zemniekiem. At-|]0clju — par «.n^lnsksitnl
klāta līdzjūtības un timpatiju is- Hsku". pierakstot kustlbīt ndMJ
pauame Petrogradas strādniekiem sā-|iomu ģen. Kozlovsklm. KrodUttM
izsludināja Irpua likuma, un sAo[
ultimits ^ izdot visus nemieru 1^
ciātorus un atteikties no uvām piari*
bām.
DUMPINIEKU LIKTENĪGĀ KĻODilf
Revolucionāriem' vajadzēja vai 4i
Cels uz brivlbu
.Ja tev draud arests vai bojā eja,
zini, ka krievu emigrantu komiteja
atvērusi pārstāvību Rietumberllnē.
Vilmersdorfā. Glzelerstr. 13" — tā
rakstīts padomju joslā izplatītās skrej­lapās.
Sl komiteja pirmais posms
ceļā uz brīvību — darbojas kopš pag.
gada 1. septembra, un tajā ik mēnesi
ierodas ap 200 pārbēdzēju.
Kāda jauna krieviete, kaa jau ilgi-ku
laiku dzīvojusi Berllnea padomju
joslā, kādu dienu dažas minūtes sa­runājusies
ar ārzemniekiem. Ar to
pieticis, lai NKVD viņu arestētu, ap­vainojot
spiegošanā. Bet kāds NKVD
virsnieks viņai pačukstējis Berlīnes
komitejas adresi un palīdzējis viņai
izbēgt. Tas liecina, ka pretkomūnis-tiskās
organizācijas NTS ietekme jau
iesniegusies pat NKVD rindās. Sis
ietekmes plašumu liecina ari seko
jošs fakts: kāds krievs, kas izbēdzis
no padomju koncentrācijas nometnes,
stāsta, ka šajā nometnē — tūkstošiem
kilometru aiz dzelzs priekškara — da
būjis lasīt krievu emigrantu pretko
mūnistisko laikrakstu Posev.
Bukareste pārvērtusies par pa-, , , , , ... .
mestu un miruša pilsētu. Pārtikas vie- P;^««*»*^» ^f^^'Z^
lām noteikta kartīšu sistēma, kādēļ PW«i«^'J* ««^VM^ro^^
par noteiktajām cenām pērtiķu grūti M^f»' ^: .«Jfl '^^ļ^^^^
dabūt. Melnajā tirgū kilograms ga- *T'"** J
las maksā 280 leju. bet litrs piena ~P^»J^.^"*« ' ^ f f r t i ^ ^ ? ! ^^
50. Augstākie partijas funkcionāri «^^f^^^if
vairās Jāditiea rumāņu iedzīvotāju P^^/f^^^Ji
acia atklātās vietās. ^'^^\ uzbrukumam. revolOclonlrl
Kā Bukareste, tā Rumānijas pro- p!;^«l* "^1^^ ! noraidīja lai
vinces pārpildītas policistiem, sle-P»^^^ ^^^""ļ iiUeianas, tā pali
peņiem novērotājiem un ziņotājiem, hf \« Kronstates piemēram s^
Komunistiskās žandarmērijas koman- P ^ " « ^^«^^^^^^
danU Vietējiem iedzīvotājiem sarīko U*'»' ^.^J*
īstas varmācības orģijai. Ja kāds .^'"^"l^if}^, LM'"!/'' ^. i ^ * ^ * ! ?!
zemnieks iedrošinājies'izpaust kauth^"?^,*^^^^' ^ļ'tV^ '""'^^
mazāko neapmierinātību, vai ari |cā Priekšzīmīga kārtība un. visus bij
citādi izpelnījies vietējā komandanta /«^^J^/j^*^*^^^
aizdomas, nonāk ..kulaku" vai „tau- ^P^^^^^^^^iS • ^"j»^^^."^
tas demokrātijas nodevēju" sarakstos [«^^^^f^^*^*^* ^'''^'^flu ^^^^
un drii vien ari cietumā vai koncen-MV"'^***', ."ļl/*^^^
trācijaa nometnē "^^^^ aicinājumus valsts Iedzīvoti»
Taču. par spīti šai drakoniskai \iM^^^' P^^^u dienu laikā vēl nebija at-rīcībai,
pretkomūnistiskā rumāņu pa
grides kustība aug. Vairāk nekā di
vu gadu laikā komunistiem vēl jopro
jām nav izdevies Iztīrīt Karpatu un, jru j * u
Piedonavas apgbalu partiju no pret-hP^^^. vadību uzdeva 7. armijas k^
k«mOnkitkikiem elementiem. Buka- »«n^»erlm Tuchačevsklm. Joprojlg
restas iedzīvotāj! izrāda lielu interesi P^«"i^* ^fiļ"" ^*fW!/'*%iJ
par anghi sūtniecības eksterritoriālajā 2^ ^^^«^^J^*^"? ?'L>L"^*^i
joslā izliktajiem plakātiem, kur pa-P«^^°9radā l«luf nāja karaslāvol*
, . . . . _ r _ ' f I epsargfija visus tiltus, bet Nevas iidļi
salauzīja ledlauži, lai pilsētnieki
varētu pāriet dumpinieku pusē — ^
Kronštati. Sarkanarmljas vienība
skanējis neviens šāviens.
Bet Zinovjevs un aizsardzības k^
mitēja drudžaini gatavojās uzbruka»
mam. Visu pret Kronštati sapuldtņ
rādīta dzīve Anglijā. Tas. starp citu,
licis rumāņu iestādēm aizliegt kājnie­ku
kustību gar sūtniecības namu,
motivējot to — ar ietvju remontu., . . ^ u . ^ « *
Bet ari šis aizliegums nekavē iespīdēt drošības labad turēja kazarmās ttj
patiesības stariem nomāktajā rumāņuPf .^^'^^^^«"•.^ pilsētā novietotdi
tautā.
DEGOŠA ZEME
jūrniekus steidzīgi pārsvieda uz Msķ
no jūru. Strādnieki gan juta l lM
dumpiniekiem, taču viņu nostāja ^
(Baigas) ļbija nogaidoša. Arestēto un ķīlnieki
skaits sasniedza 20.000} to vidū valf
rīmas bija kronštatiešu ģimeņu. <
Latviešu gaitas franču arzemnielcu leģiona
LABĀK LODI
Apmāciei Rupjas lietus lāses sitas
forta logos un rada nelāgu sajūtu.
Viss liela.n līdzenums aiz mūriem.
S«v«« tlk(»ft|« ^ i i M i t tntaitcUt, kai ^Sr-
Utk no iHeU«. lialiAiņlca un «vott Odtat
kas vel tikai pirms stundas bija kā
tumsļ za|s smaragds, tagad gul zem
ūdens. Bezgala nepatīkami, ja šādās
reizēs gad^ trauksme. Tad limāk iz-peldēšanāa
līdz apnikumam ar visām
mašīnām. Tanke!«i vēl «rbrauc. bet
auto parasti ies? eg, un tie i<ivelk.
— Nāves smaka! — kdds pukojas.
Taču šoreiz peldēšana nc!7nak. Lse-tus
apstāja un līdz ritam ūdens j^u
pazudis.
Pu)ks?en desmitos mūs atkal Izsauc
uz kalniem. Bet šodien nav nipkā no­pietna,
parasta apiaudHanas. kāds ie­vainotais,
un lad atkal m*ers.
Atceļā satiekam if7.ēmiHi, kas vai­rāk
lidznās ģindenim- Vins nestagā,
bet rāpo, un tā u/turs; 5l:eka« un ze­mes
kiskasoi. Viņš pamests šajos kal­nos
nomJrianai. un neviens par viņu
neliekas f\n)$. Nelaimīgais mvms
kaut ko stās!a savā valodā un rāda
u? debesim, bet rops nekā nesaprotam
un nevaram atbildēt V'enīgais —
nofotografē!am viņu piemiņai no šīs
VĢI apstājamies kādā v^eta, kur mfj-
14.000 VIRU TRAĢĒDIJA
7. marta rītā Tuchačevska baterijai
atklāja uguni uz Kronstates cietoksfll
un fortiem. Reizē ar aplankuttli
tu. Tāds jau te bijis agrik, bet kidu I lielinieki sāka arī propagandas ksm
nakti uzbrukuši anamīti un iznicina- apmelojot un noķengājot dumplnlS'
juši to. Tikai daļai vīru laimējiea iz- kus. Starp citu lielinieki apgalvoja,
glābties, kamēr pārējie krituši cīņā ka ceļā uz Kronštati esot troņa prs4
vai ari izbeiguši dzīvi paši. Gūstā? tendents lielkņazs Dmitrijs Pavloi
Nē. — tad labāk lodil vičs. Bet, par spīti šai propagandsli
— Kādēļ? Ik dienu auga to komunistu skaitsi
— Kādēļ, kādēļ, — nokrekš mans'kas izstājās no partijas.
blakus sēdētājs. Tūliņ jums pastā
stišu kādēļ... Tas notika, kad jūs vēl
te nebijāt. Kauja kā parasts. Tomēr,
Dievs vien zina — kā, viens no mū­sējiem,
laikam ievainots, bija kritis
Pēc artilērijas apšaudes lieliniski
sāka uzbrukumu, apsēzdaml Kron*
štati no visām pusēm. Taču astoņai
dienas tiem neizdevās nonākt detok*;
šoa tiey tuvumā, un uzbrucēju rla*!
ienaidnieka rokās. Otrā dienā atra- dās bija linll zaudējumi. Bez t^m ļstt
dēm viņu zvēriski sakropļotu gularo
savās asinis.
Un tad neviens vairs nerunā, bet
mal vienu vienīgu domu — par šo
nemīlīgo zemi. kas jau ilgi deg kau­ju
ugunīs un kur uz katra sola draud
pārsteigumi, briesmas un nāve.
Tad aikal esam fortā, lai jau pē»
mmutēm vai «tundam. trauksmes lau­kā
rauti, mestos jaunās kaujinieku
gaitās. Ilgstoša miers un atpūta še ir
loti retas lietas.
ArttMMffkv 1fģlo«« tUi Upi tr •ttiailea
pirmajā uzbrukuma dienā pie dumpi
niekiem pārbēga ap tūkstoš kajravln,
kamēr no aizmugures ložmetēju dll*
tās vienības negribēja clnltiesļ.
Kronstates garnizonā bija ap 14.0001
viru. Taču tiem bija JāalzsargI;
gara fronte — daudz fortu un batarlļti
Somu juras līča telpā. Turklāt. Kroft»
štates cietokšņa baterijas bija plstfi
gotaa cīņai pret jūras ienaidniska^i
tā kā tās nevarēja atbildēt Jucba*
čevska lielgabaliem. Gan dumpinirto
gars bija mundrs, taču ilgstošais i i*
lenkums tos fizluki novārdzināja. At^
kārtotie pārspēka uzbrukumi, ilgito*
šais be/miegs un pārtikas trūkaflH
pamazām sabeidza aizstāvju spēkus.
16. martā, pēc stipras artilsrilss
viesuluguns, sākās pēdējais trlēdens.
Rīta krēslas un balto pārvalku SSf*
gāti. Tuchačevska vīri nāca uzbro*
kumā no visām pusēm. Drīz vJ«i
krita virkne fortu. un vājākajā visti
— caur Petrogradas vārtiem — liali*
nieki ielauzās pilsētā. Vīrišķīgi sl^
stāvēdamies, dumpinieki nepadevās,
bet atkāpās soli pa solim, lldl bsl*
dzot no cietokšņa izsistās garnizons
atliekas ar kaujām atgāja uz Somljo.
Un 19. martā Tuchačevskis varējs fl*
t>ot partijas centrālkomitejai, ka prs*
testība salauzta un Kronšuta kritust
Tā komunistiskais materiālisms no»
žņaudza naivo revolucionāru idaālif-rou,
kas vēl ticēja tautas gribai
miermīlīgām rezolūcijām.
mmā.
Bie^. Bet
^jLļtttlalinoi'
fllBlMlM'"','
kai B
SRW par i»« M
ļ/jļģi teica: ,Jui
«ri)a nftunl p«a
Mn sidevuai <l
^NhAMa» 24. febrol
i .
iVin iMttadim. Gri(
pstin
6. Gdetiņo
Iļpft MBitltl, Kam <a
lim lan» U
- lauiiat
Gtlotini&eUiidi
.1*11 M f THU v«k
IftUtlA m agil m
TliraHgojoL Lec«
14 litaliiM piied;
Itiuda, Tia^ IK
Wr lua, mlSkdaj
«tai Tla aebij* Ii
anilņai.
iMikai driedlja
ļ^Miila gauiai tw
««HUTOaizi, Avotii
• *« bfcMi miimt.
|,>J»«^ Tima. .tl
viri nzB--