Bavarijas Latviesu vestnesis, March 17, 1951

              ZOS VAR0
ļpiiustru prezidenJa R a ^
ministru
^ paŗ vēstnieku iSSg^M^
pretim komūnismU ^**«(
tedŗlbtt' Ulkrakķts' vJ"^ti
lATVIA
Latvim Newf paper
īt. 22 (466), Marcb 17, 195i
jblislier: Janis Kiedra, Aucust-lorf
b. Detmold, Lagtr, U, I—9.
Pbone Aogustdorf 02.
Printeri Wcilheinier Dnīckertl,
G.m.b.H.. WeUbeim« Obb.
Editorlal Office:
Grafenascbau. Obb., Lager.
Published twice weeki7.
Circulation 11.000.
sponsor — International Sefingee
Organization. LATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 22 (466)
Settdiea, 1951. g. 17. marts
Iznāk tretdienls os sestdienās.
Izdevējs: . UtvieSu Centrālfi Ko-niteia*
Galvenais redaktors: Mak>
sis CuHtis, galv. red. vietn V
Lesiņl. Redaktori: G. Grlnbergs,
P. Kllnt. S. Miesnieks. L. Svarcs.
Apgfida laimnieclbas vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakcijai
adrese: (13b) Grafenascbau. Obb,.
Lager. ASV redakc. vad.: A. Klāv-sont.
319 N, 22nd Ave W. Dulutb.
Minn., USA. Austrālijas redakc.
vad.: A. Smits. 21. Unden Ave«
ttue, Wendouree. Baliarat» Vic.
Australia.
m,ēfchtt drollbi^ polieti^ ^
pie Fŗandjas iiūtniedh!''*^
?iņu aģentūra^'īSri*^ •^šo iestāžu apļS^t^^^S
uzrMt dokumS ^^^'^IH)*^
Flāh prdģāUā ai2sard2ibas
iiklf no hūMjm liāz Mandžurijai
sei iiirnālliu b^lkotžlnu
«etņa Šveicē i^m^Jf'
^ncicRietumvāctjis ,
ļVailngtona (ni). Kā rīda žur-lā
American Aviation niile publicē-s
pārskats, pēc amerikāņu gaiia
ku lietpratēju domām, Pad. savie­si
ir spēcīga pretgaifia aizsardzības
tēma, bet stratēģisko bumībvedēju
vispār ofensīvas ziņā tā nespigj
roties ar ASV.
ittteiinis ita^i^Ē^^J^
daudzieto ari ni«H*rf.rllB»»dukcija gadā sasniedz 8500, no tam
nif flgOitt pakāruši koki
ttz Cecbosļovakijii
u jioņēmuSi
I .difvnemā, un ne
ēc ASV pārskatā minlUaJiem da-savienibas
kara lidmašīnu
p^:a^iwzieto piederC
^.Atvēlējis Anglijas
sjo gadu, ir ne | mazāk iTļ,
W J i i ir tik jdaudz ti«h.wj
trts tanku ditejas, ISSA'^
!ttat patlaban bdvē divas jia»,,
f1« «vīzijai jāsota ni Vitf
pieprasīja Anglijas apakšnaS
M jārada stra^^ģislca k«7
te) p l c ^ l S š a r i ā s varfitu,
l | ittlficlgā bridi izradltoi
OB Potsdama tr4uce Stmaiiiti
Oietovidvācijas faidltājuT
tei raidītāja dļtektor» Rup,
P«r tplti viaļām pOlftm, j
novērst interferbnces ivilBiiw1
Ul, ,ko r«da RIgis un P o lC
jo Uē abi darbdjas ar tJdaiS
«pu. ka Dienvid^ācijai raidiuļr
peidoiat lebo^toriju ui m
tideņiem nosūtījušas ASV. Ssl
asbtis pasargāt Pacifika teluii
ilplf^iī» lipīgai^ slimībām
paiiņojft ASV aizsardzībai
|^M? c 8 i^ļ« e lm pi,
f «gaifuniā ieveidotu v\m\
, joslu. Ta4i kļuvis nepi
īvērslu iedzivotfijto masveidi.
' r^xlņp,, ka meži izcirsti d .
i»girijai pierņMfi, pftc kni
}. m 33 nHm lugitikok
atvēlējis Rokl^iers, jiuoftik
tialt fāvtt 25 B^ilj. do. pitilikj
{^aieitlnai. bēgļiem Mm\k,
ildi&ātv ari citai valstis iallftl
iemaksas,
tas pret padomju spledim
valdība izdevusi Balto grioiti,
pUlē/iztirzāti draudi Jugoiiiiljti,!
8, apbruņojot u^ielltui tm Im
aspekti Jugoslaviias pitrobstL
i iesniegta UN i ļģenerfilisluitiia]
sabiedroto pārstfivjient B M
ititiiko Uktiiiti A«8tri)i|l|M
i t f l&ull augstākā valiti tlM f
V l ^ b a v iikumj^ pieņempi, «oi |
lavas pilnvarasJ i
UtasUbfi Pakistānā bijis tijiiili
tlba priekSnieķt un viirlki
tr kat kopā ar i pārējismi ņ
ļlģeŗa Upa tankus lieiāU iltitij
usi Spānija — Šoreiz gan iiKiif
ja» rotaļlietu m«sē Nimbsiļl
brālība ar to išķiet stjatutpti
[i^$m tikai „kabatas (omm
ārzfmju bēgļi vēl reģistrēti w
Itālijā. Sākot iiarbibu 1947. V
amo bē^ļu skaits bija pat fllf
*%Ski tagad, kiiit gan it
_r5S.820 DP uii 3042 repatril
:M^. rpbežānii ļ pāc liņto »
tiri Jiinanas provincei virzai
ipēki. Pieņem, ka to '
ISazlim faktiski neviesa»
'^•taip abām valitlm, ko lutn
apzīmējusi par savu territorij».
tautība uz divi gadieai ]
i r apakšiiama lēmumu, lw
fret 87 balsitm. aēmuoi vfl
rina senātā. Līdzšinējais «I
ms Beļģijā bija 12 mēnešu.
I.ŌOO toertteru iastājušiis w
itu un kreiso sociālistu W
aunus, -no Maskavas neatkarlg»
Ivo Ignacip Silone, pazW»*JJ,
ks un sociālistu vienības paŗ^J
laikrakstā Giornale d'Italia,
kustība vēl tikai ittu»*
|a pirmā ratillcēJMi Eiropai
gā pieņemto cilvēku tiesībai
to upurējot daļu savas i u wj
emotieš pakļauties Biropas^
gadījumā, ja AngUJ« «P»"^^
liasibu neievērošanu. ļ-ļ
7 gadiem Rietumberllnl
Ivu pret Hitlera p a l ^ ^ Sļ
em 1934. g. 30. jūnija if^ļ
kvidētp" personu skaits
kaidrots; pēc paSu nacloo^j^
tā „yal8t8 drošllļas labā
^50 personu, pēd citai 1
Mis pārsniedz 500.
.gadu vecs, pēc P^ļ^f^m
jas ziņām, ir kāda " i l ^ ^ ^ ^^
atrasts Azovas jūris
pemei_.griešanās ^^^g^
Holivudas. ..
'va Volts Disnejs pēc S
auķuma paredzējis vien!««'«'
I filmu, līmēšanu. .g^
andH ..pēdējie «Poh'^'^'Liu»^^
^dīti ar trīs mēnešiem cie
visiem soda izciešana "v
rienigi komjauniešu gruP"
|s jāizcieš. ,
bīda trls^ ^"^'liii»*.
Ietu ministra Kard^ija «J " 7 . - i
blakus ministru preziden ,
ilgāka laika ir
posteni, , .
m eksemplāru ^^^^^Zi^m
ag. gadā katru dienu P^««^ •
>t augstāko rekordu pre««J
lU gabalu Bevinam -^^^^
k dienas gadījuma ^ <|ail
[Lislkēā, ksoārkpouts a ar l ovfcstenkielkiie»S*j^.
[lifti zēniem.
kad Bevinam bija
idu, tas. bija rūpifj'^^f
^lēplims. Bevins [^^'^V^'
« v a i darba istabai » ^ ,
kaujas lidmašīnu, galvenokārt
jderni turboUdaparāti, 250' bumb-iēju,
1260 transporta un iOiOO māci-lidmašīnu.
Pad. savienll)a gadā
tu ražot 60.000 lidmaiimu, bet ari
būtu mazāk nekā ASV gada pro-
Lcija pagājušā karā —• 100,000.
'adomju pretgaisa aizsardzības si­ta
iedalīta trīs galvenajās grupās,
ilvcnie spēki, kuru uzdevuais ir aiz-ļvēt
uzbrukumus Pad. «lavieidlbai pa
r8ko gaisa ceļu no ASV, novietoti
Ipā starp Latviju un Ķīnas ziemeļ-jistrumu
stūri, ^ar padomju arktisko
|bažu. Otrā grupa aptver pretgaisa
lardzlbas spēkus politiski un mili-nozīmlgākos
rajonos, kamēr ap
Lstoš MIG-15 tipa turbolidmašīnu
lv gatavībā, lai vajad'/.ības brīdī
ilgtos palīgā apdraudētiem apgaba-
[Pavisam padomju rīcībā operātī-lem
nolūkiem esot 18.000 lidmašīnm.
»lākā daļa no tām saformētas tak-
Kkās vienībās pa 1200 — sauszemes
iŗaspēka atbalstīšanai. Bij, italu k<>-
Inistu vadoņi Maņani iin Kiiči, k«is
W pagājušajā septembrī viesojušies
id.' savienībā, izteikušies, ka pa-
)mju sauszemes armija esot tik lie­ka,
piemēram, Kijevā neatvairāmi
ļdies baigais iespaids, ka tur ir vai-k
lielgabalu nekā koku.
ArFsenats pievienojies
ASV iekšējas dro^bas
likuma mīkstināšanai
Vašingtona (el). — Pirms kā­da
laika ASV tautas vietnieku
nams pieņēma papildinājumu
pie iekšējās drošības likuma,
kas mīkstina ieceļošanas notei­kumus
zināmām bij. totalitāro
organizāciju piederīgo katego­rijām.
Trešdien ari senāts pie­vienojies
šiem papildinājumiem.
Kā zināms, tieši iekšējās dro­šības
t. 8. Mekkerana likuma
noteikumi bija tie, kas kavēja
latviešu karavīru ieceļošanu
ASV. Tagad šos ierobežoju­mus
atcēlušas abas Sav. valstu
kongresa instances — kā tau­tas
vietnieku nams, tā ari se­nāts.
Kā tas atsauksies uz
mūsu karavīru izceļošanu, to,
protams, rādīs tikai nākotne.
UN ATRĀS TANKU VIENĪBAS
NEVAR PANĀKT DĒGOSO
IENAIDNIEKU
Kur Mao macijas savu kara mākslu
2450 GADU VECA ĢENERĀĻA SUNCU KARAVĪRU ROKAS GRĀMATA
IZSKAIDRO ĶINIEŠU KOMUNISTU DĪVAINOS CiŅAS PAŅĒMIENUS
Londona (If). — Jaunākās ziņas no Korejas ciņu lauka vēsti, ka fron­tes
vidējā sektorā komunistu vienības tādā tempā atrāvušās, ka pat UN
karaspēka ātrās tanku vienības nav spējušas nonākt kaujas saskarē ar
ienaidnieku. UN karaspēks gan iegājis komunistu pamestajā Korejas gal-vaspilsētā
Seulā, bet atteicies no nodoma sekot strauji bēgošam ienaid­niekam
ziemeļu virzienā. Maotsetunga kara vešanas paņēmieni ir neap­rēķināmi,
konstatējuši Korejas cīnītāji ne vienu reizi vien. Arī tagad
ķīnieši koncentrē aiz 38. pl. grāda jaunas stipras karaspēka vienības, lai
negaidot pārietu pretuzbrukumā.
VispSr kopi Korajas kafa akuau daudzreiz koastatēts. ka ķfnleiu ..lautas anit)a" iķttt
rīkojamies pie pavisam dtiem principiem, nekā to radu» amerikiņl ua dU rietumalekl.
Maotsetuaga cīņas taktiku lielā mēri Izskaidro 34SS gada vea ķlaleiu ģe«erS|a Suacu
milltlrā rokas grāmata Kara niksla. šī teksta eksempliru Ieguvusi Dallr Esprtts redak-dja,
Izstudējot to ua rezultātā secina, ka lelt meklējami ari tagadējis Ķfaas komd-nīstu
cīņas taktikas izskaidrojumi, laikraksta mlIttSrals komeatltort DSesels sniedz Intere­santus
senās ķiniešu kara mākslas rokas grāmaUs UvUkamos.
Visa kara māksla dibināta uz viltī­bu,
— māca ģenerālis Suncu jau pirms
divarpus gadu tūkstošiem. Kad esi
spējīgs uzbrukt, tev jāizliekas nespē­jīgam.
Kad lieto savus spēkus, tev jā­izliekas
pasīvam. Kad esi tuvu ienaid-
Vini nav aizmirsti
Perons pieliek
TUo svina ceļojums luVenispili
) E JO PRESES BRĪVĪBU I I K V I D B -
lA A R G E N T Ī N A SMA(3I AP-
[RAUD S A K T O T U V I N A J ; A N 0 S AR
A S V
r i o e n o s a l r e s ā (ip). - Argentīnas
ilsls ļalvam Peronum norfiidot prasību iit-
^It neatkarīgajam laikrakstam l.a Ihrensa uz-
«os ierobežojumus, preses brīvības liktemls ļ j ^ ^ i j , , n,^,,^ lld/braucēji. No kreisās: Ro
bjlem laikrakstiem visā rietumu puslodē, un, augšā Ērika MotIvāne.
ļm zaudējot lldzSlnēJo seju, miz lUcams, ka ^^^^^^ 3 jp. . paUdzIgas lokas snle
|āku laiku varēs turēties vifl pēdējais ne
(ārīgais konservatīvo laikrak«ts Argentīnā P»" i^^^^
La Naclon. Kā ASV ārltelu ministra pa
|gi latiņu Amerikas jautājumos Derēts pa
taldrojis, Jaunākā attīstība var visai nelab
lUgl Ietekmēt attieksmes abu vali tu starpfl
II pēdējo 6 mēnešu laikā bija nevērojami
ilabojniāf un rezultējušās al^ideruma pie
J « ' 1 a i & la Frensas darbu ap-1 Londona (ip).-Daily Express sniedz
tUiāja netieši, neizsniedzot pietiekamu interesantu ziņu par 100 t jugoslavu
audzamu papīra un mēģinot citādi mazināt gksportsvina klizmaino ceļojumu
ilkraksta Ietekmi tautā. Kad tomēr nelldzē- ^ . hanaainiem
ae saimnieciskais spiediens un citnzOra, »e vairāk neka 4000 judzu pa banga niem
l draudi laikrakstu slēgt par šķietamo ne- ūdeņiem, līdz sūtījums pēc vairēkkar
favas celšanu valsts galvām un 13, kundzoi, ^g:g pārkraušanas beidzot nonācis
'^Bs blJ spiests ķerties pio draBllskāklem ,ri„. „ VK
ļiem. Februāra sākumā vaMIbai konlrō- venispiil.
Hā laikrakstu Izplatītāja arodbiedrība katē- p^^ oandrīz 3000 jūdžu ceļojuma
orlskl pieprasīja, lai laikralists iiodod lai . , J ; . ... cacnioHaic I nr».
proc.no Ienākumiem par s)udii«ājumiein, Jugoslavu svms bija sasn edzis Lon-laikraksta
Izplatīšanu BuenotalreMs apga- donu. TaCU te krava nepallica. Apga-
III aodod pilnīgi arodbiedrības zināšanā. (jg,. ministrija konstatēja, ka svina l^Virri.»^^^^^^^^^^^^ vērtība ir;13.600 mārc. un vai-
•iiicijas" patruļas. Ari piesauktJi polidļa rāk par to neinteresējas. Preci par-iiitlcās
Iejaukties, un laikrakHitim i«nākSana krāva holandiešu kuģī Timo, un tā cē­l
a jāpārtrauc. Pēc dažām dienām, saorga-tClot
vienā laikā pie spieiluves pāri p a r^
kstoS darbinieku un lepiIokS {Informējot
fatsls galvu, kā ari darba un iekšlietu nil-
M j u . redakcija atkārtoU meģlnSja Ielikt
piaituvē, bet ari šoreiz mēģ^iiijunis beidzās
ķiekBigl. Kārtības uzturēšaniit Mj» atsOtUtl
10 policistu, un darba vietā izmāca sma
sadursmes, kuru rezultātā \lentii personu
fogallaāJB. 14 Ievainoja, bet lielāku skaitu
BtOĶoblļu pUnlgl Izdemolēja.
Sakarā ar starpgadījumu bija Iespēja lietā
Kjauktles valsts tiesai, kas mi izdava oHcll-limunu
laikraksta Iznākšnnu apturēt ..līdz
Vai zemestrīci Rietum-eiropa
izsaukusi
atomu eksplozija
Frankfurte (al) — Rietumvāciju,
Zāras apgabalu, Beļģiju, Luksemburgu
un Holandi trešdienas priekšpusdienā
piemeklēja zemestrīce, kas vairākās
pilsētās sagāza mūrus un skursteņus,
un radīja paniku ļaudīs. Vairākās
vietās Reinzemē, Bonnā, Briselē, Li-tlchā,
Sarleruā nami tik «pēcigi grī­ļojās,
ka iedzīvotāji bdga uz patver­tnēm.
Cilvēkupuru nav, vienīgi da­žas
personas ievainotas. Kādā skolā,
skurstenim sabrūkot, ievainoti vairāki
skolnieki. Briseles meteorologi iz­skaidro
šo zemestrīci ar kādas sprau­gas
rašanos zemes iekšienē 40.000 m
dziļumā. Dažas meteoroloģiskās sta­cijas
neizslēdz varbūtību par eventu­ālu
atombumbas eksploziju.
Kāds ciklons, kas Atlantijas okeāna
piekrasti sasniedza ar 200 km stun­das
ātrumu, prasīja lielus upurus
Francijā. Nonāvēti 13 cilvēki, ievai­noto
skaits vēl nav zināms.
^.Liesmaina sajūsma
par godu 1 maijam''
IZZVEJO 15 TONNU MENCU
Rīga (az). — Pēc Pad. Latvijas ra-jaļpgadījuma
noskaldroSanar. Valdības koa-ļ ^. • - nedēļas vidū okupētajā
rolēlā arodsavieniba starplaikā pieprasi usl "'V / ^ j i *;i, » 5 erxarā <r^^iāli«.
•ikrakstu nacionalizēt un pec pSrmaiņām re. dzimtene pašlaik pilna spara socialis-lakcijas
sastāvā turpināt to izdot „kā tan- tiskās sacensības par godu 1. maijam,
las orgānu, kas kalpotu visai zemd". ļ^r^g. vaoonu fabrikā darba ražība ar
laikraksta liktenis praktlslU biju «Pilra»»- ^ I ri:" ri^u. nar 20
t»it Jau ar to bridi, (ad vahits galva izSķl- jauniem paņēmieniem celta par zu
la par tā likvidēšanu; acImr«d«ot, atzīdams, proc. un norma elektrisko vagonu bu-fa
pat ASV draudzība un linaaciālā» palldil- „= imilHita oar 107 oroc. Daudz no-j
; opurēšfaa nav pārāk liela maksa par pl- ° ^ hioHTam Jos'fam un
Mlli opozidjas M apkiusii^āšanu. levS- pelnu pie ta esot biedram Josjam. un
•>lot jaunās prezidenta vēlēšanas Arjļrentiriā labākie darba ļaudis ar sajusmu sia-
Ua«ajā gadā. | jQ{jgg jauno saistību pildīšanas.
, Kāda skārda fabrikā strādnieki apne-
VISINSKIS RUNA VAIRĀK NEKA Liības pilni par godu 1. maijam sara
PAR VISU NAUDU zojuši 20.000 skārda plākšņu, kamēr
Ņujorka (md). - Izpētījot Apvienoto nā- zvejnieku artelis Dzintarjūra izvnlcis
% sanāksmē pag. gadā teikto runu daudzu- . c ^ mencU vispār izvirzoties izcilā ".ira ;?[err:;e^,v^^^^^^^^ -
}Wki priekšgalā, MaskavieSu paniugam d- izpildījis par 282 proC. tel«r'uN« «: Uz laukiem, pa tam gatavojas sējai
'1 savienības vai Austrumeiropa» satelIlt-U* lauksaimniecības artelU vadlīajl
*tlm. Pad. savienība sedz tkai 10 picc. i^,, visDUSĪai iepazīstinājuši bn-ļoja
177 jūdzes tālāk uz Roterdamu,
šķietami, preču apmaiņas nolīguma
ietvaros. Taču arī Roterdamā svinu
neizkrāva, un tas ar visiem holandiešu
starpniekiem drīz bija atpakaļ Lon­donā.
Beidzot kravai radās noteikts pir
cē^, un svinu pārlādēja padomju kuģī
Sestroretsk. Kuģis ar jugoslavu svinu
devās ceļā uz Stokholmu, lai no tu­rienes
mērotu pēdējās 150 jūdzes uz
„VentspiIi, krievu okupētajā Latvi-jā",
kā burtiski raksta Daily Express.
Angļu iestādes piemetinājušas, ka
gadījumā, ja svins būtu britu īpa­šums,
dārgās kravas ceļojums uz
Ventspili nebūtu pieļauts, jo angļiem
viss savs svins ir vajadzīgs pašiem.
Tā izvešanai vajadzīga eksportlicence,
ko izsniedz tikai ārkārtīgi retos gadī­jumos.
Krieviem šāda licence kravas
nopirkšanai un izvešanai uz Pad. Lat-nlekam,
viņam jātic, ka atrodies tālu
prom, un otrādi. Ak, veiklības un
slepenības dievišķā mākslai Caur tevi
mācāmies būt neredzami un nedzir
dami un tādēļ varam turēt ienaidnie
ka likteni savās rokās. Augstākais,
ko tu vari sasniegt, izstrādājot savus
taktiskos plānus, ir — noslēpt tos.
Kusties vienīgi tad, ja tu ar to vari
ko reālu iegūt.
Simulēta nekārtība, — tālāk māca
vecais Suncu, prasa priekšzīmīgu
disciplīnu. Simulētas bailes prasa dro
smi, simulēts vājums — spēku. Sva
rīga ir māksla turēt ienaidnieku ku
stībā. Varbūt tu kaut ko noupurē, lai
pēc tā grābtu ienaidnieks. Bet, izlik
dams viņam ēsmas, tu visu laiku spied
viņu kustēties, bet pats, labi sagata
vojies, īstajā vietā nogaidi īsto brīdi,
lai dotu triecienu.
(Turpiaijumt S. Ipp.)
Gcnu Eizenhaucrs
rupcjiu par flangu
nodroSinalanu
SPĀNIJA UN JUGOSLAVIJA JA
UZŅEM ATLANTIKA PAKTA
Vašingtona (11). — Atlantlka bru­ņoto
spēku virspavēlnieks ģen. Eižen
hauers ASV senāta militārai un ār
lietu komisijai pieprasījis Spānijas
Turcijas, Grieķijas un Jugoslavijas ie­saistīšanu
Atlantlka pakta aizsardzī
bas sistēmā. Viņa motivācija bija tā
ka stipru gaisa un jūras spēku atbal
stā Atlantlka aizsardzības sistēma a
Šo valstu iesaistīšanu panāktu spēcīgu
flangu nodrošinājumu. Sai pašā saka­rībā
Eizenhauers arī ieteicis kara ga­dījumā
nekavējoties lietot atombum­bu,
kas pašā sākumā ietekmētu cīņas
iznākumu.
Ģen. Eizenhauera prasība uzņemt
Spāniju Atlantlka pakta saimē Madri-dē
uzņemta ar lielu gandarījumu. No­rada,
ka viņš ar šo priekšlikumu esot
parādījis sevi kā reālistisku karavīru,
kaut gan spāņu politiskās aprindas
drīzāk noskaņotas par aliansi ar Sav.
valstīm, nekā par pievienošanos At-lantika
paktam.
Pret ģen. Eizenhauera ieteikumu lie­tot
atombumbu asi nostājies Indijas
ministru prezidents Nerū, pasvītro­dams,
ka atomeksplozija sagādās cie­šanas
veselam miljardam cilvēku. Se­kas
būtu pilnīgs cilvēces morāles sa­viju
nav bijusi vajadzīga, brukums.
nninitiiifiiiiimiiniiiiiinimmiiiiiiiiniiiimtiiiiiiiiimiiiiiiiiin
. T A I S N A I S
J Ā Z E P S "
A R E Ņ Ģ E IA
S P Ā R N I EM
,.Kā gan tik daudtl
var but k | u d l g i . . . un
@s viens pats tik
taisns?" vaicā pats sev
..lautu tēvs" §al ame­rikāņu
karikatūrā. i@-
rakstīdams ..agresoru"
sarakstā vtsas brīvās
pasaules valstis.
iļ^f* g«a piedalās budžeta rnnksljumos ai
|n.37 proc, teikuši tikai 2,70 pioc. ao visām
iniaa».
jonā, kur viens pats kalējs salabojis
10 arklus un 8 ecēšas.
Klusaia nedeld
ieejot
Nea pla kzatta savas bēdas, gurdais
ceļlalek,
Kai laS dts to remdēt prastu — tut
zel prieks.
Vilti mtttn domu mi visi mOsn
ikatteni lai lalkl tr vērsti uz vienu
•tētu — Golgatas kmstu, kas atkal
savas ēnas met pir pasaules lejim.
^^in itrdli no jauna aavllņo vēsts
par Lielo Cietēju, kas dodas ceļa uz
Jenualeal, lai piepildītos viss, ko
pnvleil raiutijuil pir Cilvēka Dēlu.
Kaut ari ial celi Viņu pavada tikai
ilpju UQ d^anu dziesma* Viņi do­du
turp, lai vlsaugstikis idejas labi
mirtu, to apliecinot ar savām svētim
upura asinīm. Ti dilve, kas ilkis
ar gavilēm, ganu un eņģeļu slavas
dileimim Betlēraes silītē, beidzis ar
lausmigu nivl Gcrfgatu kalnā. Tam,
ku bija nēcli pasaulē, lai palīdzētu
cilvēcei, bija sipigl ]ilzjOt ērkSķu
vainags un Golgatas krusts. Un to­mēr
viņi mira tur tikai semel un lēs
ļaunumam, bet krusti nēve to pacēla
vēl lleliki godlbl.
Dievi dei. Dieva mīlestība dei
Golgatas kalni. Dievs Ik dienu mums
atklāju ki detējt mīlestība, kl aug­stāki
personllMi, kas savu dzīvību
atdod par daudziem, lai daudzi tiktu
pestlU. Peitliana nenik no cleia-nim,
bet caur ciešanām , kas atraisa
dlvēka dvēselē spārnus mīlestībai un
palīdz tai pacelties lielai skaidrības
spolaji galsml«
„Un tas, ka Dievs kopfi ar mums
clnēs un dei, tu daudziem var k|at
nar stipriko mierinājumu," saka
Stumpfs. Cieianas ce|u ir gfijls Jēzus
Kristus, pats klOdams par ceļu, par
dzīvu vadoni, kas aicina ņemt savu
krustu un Iet tam lldz, ti apsolīdams
savu klātieni lldz pasaules galam.
Draugs, tas pieiķlŗ ari tavim cie-ianim
Jēgu un nozīmi, |o tu vairs
neesi viens. Ar tevi kopi cinis un
dei tavs Dievs, tavs Pestītājs, kas
tevi balitot un stiprinot grib vest caur
delittu dzīlēm pie skaidrības tvota.
Un tomēr — ko gan cilvēki visu da­rījuši,
lai Izbēgtu krusta, ciešanu, ko
Dievs tiem uzliek, EpikOrieši māca,
ka, 1it Izvairītos no dēšanām, jidze-nu
pēc priekiem un baudim. Stoiķi
pat noliedz ciešanu esamību, mācot,
ka cilvēku tikai misldlnot nepietieka­ma
atziņe. Budisti cenšas atbrīvoties
no ciešanim, nonivējot sevi gribu
dzīvot Sopenhauers saskata nevis
cilvēka rlcjTba, bet Jau paši dzīvoša­nā
grēku un ciešanas. Modernais cil­vēks
domi, ka viņa prāta varenie sa­sniegumi
to Jau paceļ pāri ciešanu
dzīlēm uz drošības un svētlaimlbas
kalngaliem. Tikai vēlāk, redzēdan.s,
ka viņa paša radītā augstā technika
Ir nostādījusi viņu uz visbīstamākās
laipas, jo tam vairs nav Šodien dro­šas
patvertnes ne uz zemes, ne gai­si,
ne fldenl, viņš pārsviežas uz irra-cionilim
sfairām, uz dziņām. Un, tuk­šojot
dziņu kausu, tas nejūt, ka tai
pašā laikā viņš to pilda ar savām
sirdsasinim, kas ātrāk vai vēlik viņu
pašu nostāda zem krusta zīmes.
Dzīve ir nopietna. Tā runā nopietni
uz mums. Tā bleii satriec InOsu do­mu
audus un prāta darinājumus un
atstāj mūs mocoši nedrošībā un sma­cējošā
nākotnes neziņā. Bet dzej­nieks
Saka: „Tad manas kājas gāja
pie krusta Golgātā, Tur mani mieri­nāja
tā Jēra ciešana."
Ku krustu patiesi ir uzlūkojuši, tie
zina, ka tas gan sāpina, bet ari mie­rina,
sit ,bet ari dziedē. Tie pazīst
krusta svētību un spēku, kas dara tos
garīgi bagātus, stiprus un veselus.
To zina ari latvju tauta. Tāpēc
latvju mitei nav labākas zīmes sava
bērniņa sargāšanai, ki pārmest pir
viņa nevarīgo galviņu krusta zīmi.
Tāpēc vēl šodien mūsu cerību pilni
Jaunatne, kuras tālais ceļš vēl miglas
autiem klāts, nāk, lai savām sapņai­nām
acīm uzlūkotu un apliecinātu
Krustā sisto. Tāpēc vēl šodien latvju
viri un sievas, atrazdamies pasaules
lielceļa malās, nes uz savām krūtīm
un sirdis krusta zirni, nes to nevis kā
smagumu, bet kā tādu, kas tiem ir
dārga un tuva, k u tos stiprina.
Nopietns un drūms ir Kristus cie­šanu
laiks. Neizmērojamas pasaules
skumjas šai laikā trīc ērģeļu melodi­jas,
baznīcu sienās un cilvēku sirdis.
Bet Golgatas stāsts, ko mūsu mātes
mācīja mums saprut un mīlēt, lieci­na,
ka nav tāda ļaunuma, sāpes un
grēka, ko nevarētu izdzēst un baltu
mazgāt Krustā Sistais.
Tāpēc gribēdami būt lieldienu cil­vēki,
AugSimcelšanās divēki, tauta,
kas iet pretī mūžīgai atmodai, no­stāsimies
ari klusajā nedēļā zem
krusta zīmes ar vienu saucienu uz lū­pām:
Esi sveicināts, krusts, tu mūžīgi
ļmirdzošaisl Māc. A. L I e p I ņi