Bavarijas Latviesu vestnesis, May 9, 1951

              L A T V I J A rrešdlen, 1951. g. 9. maija
Pasliktiniļies Anglijas latviešu
veselibas stavoldis
LNPL PREZIDIJA MEMORANDS BU. LEĢIONĀRU LIETĀ
Latviešu nacionālā padome Llelbri-tānijd
IpaiS memorandā britu Sriietu
mlniilrijdi lūpsi vaUlibas piriiavju
palīdzību novirst pārpratumus, kSdf
joprojām pastliv attiekfimē pret bij.
latviešu karavīriem — leģionāriem.
Šie pirpratumi fkaf ari latviešus
Lielbritānijā. Vairālci latvieši, kuru
galvotijl iasnilii tos pfircelt uz Liel*
brltāniji t. s. 2000 DP schSmas ie«
tvaios, noraidīti, jo IRO viņiem aiņē.
musi DP tiesības tāpēc, ka viņi bijuši
le^onāri pirms 1943. g. 17. aprīļa.
Sis datums, km fiksēts kā mobillzl*
djai sākums, ir neparelts, ]o mobi-
Itzicija Latvijā faktiski sākusies 1943.
g. 20. februlTĪ.
Memorandā tālāk mJnēti dokumen­ti,
kas teikto pierāda. Citēta SS ģe*
nerāta Jeketna telegramma Himlera
personīgajam Itābam Bertīnē 1943, g.
19. februārī. Tajā starp citu teikts:
„Vi«i kara dienestam derīgie vīri iet
uz leģionui tle« kas nav 100 proc. pie*
Sociāla apdrošinām
šana A$V
Pieredze rāda, ka vairums Iebrau­cēju
ASV sailfntlanas gadījumā nonā*
kuli grtltībēdi, Jo vietējo apstākļu un
Boteikusnu neidnālan^is dēļ nav 8o«
ciāli apdroliniti. Ja ievēro, ka ārsts
par slimnieka limeklēllanu prasa apm.
2,i^S dolārus I bet listēšanās trešās
šķiras slimnīcl māksi 4-^ dolāru
dienā, kam kllt vēl nāk Izdevumi par
medikamentiem, ārstu palīdzību, ope
rācijām u. t t.„ kas v-lsi jāsamaksā
pašam, ir ]oit svarīgi jau pirms iz
kāpšanas ASV krasti zināt galvenos
turienes sociālās apdrošināšanas no
teikumus.
GrOtības A9SV socillli apdro&ināša
n l rada tas, ka visi strīdnieki nav
automātiski oMrošinIlti. Sociāli ap*
droUnltt ir tlltal dzelzceļu, raktuvju,
lidāku fabrtkii strādnieki un valsts
iestāžu un lletlku uzi(ilmtimti ierēdņi.
Laukstrādniokii zvejnieki, mājkalpo
tāji, gffi(m% $trādniekf un mazu uz
nlīņumu ieridiM ne vienmēr ir apdro
imiti. Tidēl pēc ierašanās ASV Jā iauti tavam ^rdlvotājam, vai un par
;8dll tarifu Ir sociāli apdrošināts.
ParastO^ats i apdrošinišanas veids
ASV ir pret nelaimes gadījumiem,
kad toņēsnunits maksā par saviesu
strāfdniek&em i]>droiinālana8 sabied*
ribai prēmijas^ vai ar! pats uzņēmums
uzkrāj līdzekļus slimo pabalstiem. Ja
strādnieks nelaimes gadījuma dē|
klQit ilgstoši darba nespējīgs, viņš
saņem izmakm apm. 50-^70 proc. ap­mēri
no «avaii nedēļas algas. Apdro
šina ar! pret bezdarbu un vecumu
Sājos gadljunitos prēmijas apd.ošinā
ianas sabiedi Tfciai maksā stridniek!
un darba devējs kopīgi (strādniekam
atvelk no alga» apm. 3 proc). Bez-darba
gadSjurina lzmaks<f apm. 20 dol
nedēla, bet viscākiem par 65 gadiem
vecumA pabilstu 40 proc. apmērā
no agrākās izpeļņas. Vairumam
strādnieku tomēr atliek apdrošināties
pgrivāU. Katrā lielākā ASV pilsētā ir
Government Soclal Security Omce,
kur iegūsim^ tuvāka iniormācija par
daiādiem apdrošināšanas veidiem un
sabiedrībām. Ilr svarīgi sevi apdroši
nit tida 8abiedrfi>ā, kurai ir laba ala
va. Viena no vecSkajām un pazīsta
mākajām ir t a, Bluo Cross, kur var
apdrošināt pr«t saslimšanu kā sevi, tā
ģimenes locekitis. Vajadzības gadīju*
mi sabiedrību maksā arī ārstēšanos
slimnīcā. Apdrošināi^ana pret slimī
bēm visai ģimenei izmaksā 30—40 do
laru gadā, j. S.
Prof Jāzepa Viiola
piemiņas bridis
libekā
?īO$, Jizep^ Vītola nives dienu 24
aprīlī U b ^ a i latvieti atzīmēja ar
piemiņas bridi Forverkera kapsētā,
kur ieradās un ziedus nolika LCK
pārstāvis Sllhrvigl. Koliteinā Aug.
Vanags im Artilērijas nometnes pār­stāvis
J. Markavs. Dievkalpojumu
vadīja māc. J. Raman8> Piemiņas
virdus teica «)v. lut baznīcas pārval­des
pārst&vis māc Lange un veco
strēlnieku plirstāvis 0. Neimanis.
Dziedāja Arili<irijas nometne» vīru
kvarteu Elvifa va<Hbi. Vakarā Mē«
zenes nometni notika piemiņas kon­certs,
kuri pieidialījās nometnes ko­ris
R. Matīsa vadibii, dziedātāja A.
Rubene-Raila m pianists I. Hesse.
LCK pirstāvli A. Vanags nolasīja
kritiķa J. Rudzīša no Zviedrijas pie­sūtīto
vēsttrii. Personīgas atmiņas
par profesoru stā|tija pianiste I. Hes-se.
Neskatoileii uz jlelo izceļotāju
skaitu, katn nākamās dienas agrā
rīta stundā Itiija jiatttāj nometne,
koncerts bija kupli apmeklēts. Iera­dies
bija arī LCK IcKreklis J. Niedra
un angļu viesi.
mēroti, tiks nosūtīti bruņoto spēku
komandierim par Izpalīgiem ziemeļu
armiju grupai. Tie, kas der tikai dar­bam,
tiks nodoti gauleitera Saukela
rīcībā." 1943. g. 17. aprīlī un 4. maijā
SS ģenerālis Bergers ziņo par mobili­zācijas
progresu Himlera stabam se­kojoši:
,,,,.iesaistīti līdz 1943. g. 15.4.:
15.025 latvieši un 6455 igauņ:. Ieskai­tīti
armiļas vienībās: 2478 latvieši un
2850 igauņu." Memoranda norādīts,
ka Šie dokume?iti s^vā laikā darīti
pieejami arī IRO iestādēm Vācijā.
Britu ārlietu ministrija, saņemot me­morandu,
solījusies ievadīt attiecīgu
rīcību,
LNPL prezidijs savā pēdējā sēdē iz­tirzāja
Jautājumu, kā ciešāk iesaistīt
latviešu medicīniskā aprūpē toe lat­viešu
ārstus, kam tiesības šeit dar­boties.
Nolēma ievadīt ciešāku kon­taktu
ar poļu ambulanci, kā arī ai
atsevišķu slimnīcu darbiniekiem. Par
lielu problēmu izvērtusies Lielbritāni­jas
latviešu veselības stāvokļa paslik­tināšanās
un darba nespējīgo tautie­šu
aprūpe. Prezidijs noklausījās Dr.
Mežciema ziņojumu šajos jautājumos.
Slikti veselība daudzos gadījumos iz­skaidrojama
ar kara laika un gūsta
apstākļiem. Tagad tiem pievienojas
dažkārt ne sevišķi apskaužamie dar­ba
un dzīves apstākli, kā arī nepa­reizs
dzīves veids. Valodas grūtības
un angļu ārstu Ipatā pieeja bieži
vien ir par Iemeslu tam, ka ārstēšana
nedod vēlamās sekmes.
Konstatēts, ka atsevišķos gadījumos
pabalstus pieprasa tādi tautieši, kas
paši nav pildījuši savus pienākumus
pret tautas kopību. Nolēma turpmāk
oabalstufi piešķirt tikai tādiem, kas
palldzēj'aši attiecīgos aprūpes līdzek­ļus
saglldāt. LNPL labdarTgieim mēr­ķiem
notiks īpaša mantu loterija lat­viešu
stibiedrības ietvaros. Paredzēts
ļz^lozēt laotociklu, pulksteņus un citas
vērtīgas mantas.
Par konsultantiem darba un tiesību
jautājuntos LNPL prezidijs apstiprinā­ja
A. Plūmiti (Ņuporlā) un A. R^zen-tālu
(Koventrijā). Konsultantus iecels
vēl pāris citos novados. Tālāk prezi­dijs
apsprieda iespējas, kā paplašināt
korespondences skolas. LNPL nāka­mā
sesija notiks 26. un 27. maijā.
—ns
Luūz paaugstināt
Latvijai kvoti
ieceļošanai ASV
T i kā ASV kongresi jau ilgāku
laiku debatē par jaunu imigrācijas
likumu pēc kvbšu sistēmas, Latvian
Relief iesniegusi kongresam lūgumu
paaugstināt Latvija^ pavalstnieku ie­ceļošanas
kvo i uz pusi, jo pašreizē­jais
skaits — 236 gadā ir par mazu.
Iesniegumā senāta juridiskās komisi­jas
priekšsēdim senatoram» Mekkerē­nam
Latvian Relief prezidenta H. L,el-nors
izteica pateicību par darbu jauna
imigrācijas likuma sagatavošanā,
reizē lūdzot revidēt Latvijas kvoti, jo
tā nav samērīga ar pārējām naciona­litātēm.
Tāpat lūgts, lai uz DP liku­ma
pamata ieceļojošos latviešu bēg­ļus
neieskaita Latvijas kvotē; pretējā
gadījumā latviešu ieceļošana ASV
nākotnē praktiski tikpat kā neiespē­jama.
H. Lielnors jau eaņēmis atbil­des
no tautas vietnieku nama un se­nāta
juridiskās komisijas priekšsē­žiem
Vollera un Mekkerena, kurās
viņi sola atbalstīt iesniegumu. Tas
nodots tālāk komisiju apspriešanai.
Darba milotāii
SARUNAS AR U2ŅBMIGIEM INVALIDIEM
Jāizņem Latvijas
ārzemju pases
LAT\^IJAS SŪTNIECĪBAS ASV
AICINĀJUMS
Latvijas pilsoni, kas ieradušies
ASV un nav līdz šim izņēmuši ār­zemju
pases, var pieprasīt nepiecie­šamo
informāciju sūtniecībai Vašing­tonā
(Latvian Legation, 1346, Con-necticui
4venue, N. W., Washington
6, D. C,). Konsulārā nodeva ārzemju
pases iegūšanai ar derīgumu vienam
gadam ir 5,50 dolāri, ieskaitot nodevu
par pasu grāmatiņu. ASV dzīvojošie
Latvijafli pilsoņi var pagarināt savas
ārzemju pases sūtniecībā Vašingtonā
uz laiku no 1—3 gadiem, piesūtot tās
līdz ar konsulāro nodevu — 5 dol.
par gadu. Ja pases derīguma termiņš
jau izbeidzies, papildus piesūtāma
nokavējuma nauda — 0.50 dol. par
katru pasi. Tas attiecas arī uz tiem
ASV dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem
kas savas pases izņēmuši citās Lat
vijas pārstāvībās. Tautiešiem, kas
konsulāro nodevu nespēj samaksāt
jiiesnie<fe sūtniecībai motivēts lū
gums viņus no nodevas atbrīvot va
to samazināt. Atlikt nodevas samaksu
nav iespējams.
Sūtniecība Vašingtonā norāda, ka
pēc mūsu likumiem Latvijas pilsoņi
irzemē» var uzturēties tikai ar Lat
vijas irzemju pasēm. Pēdējās ir pie
ricUjussSi ka to īpašnieki ir Latvijas
republikas pilsoņi, bet ne bezpa
valstnieki. Pase dod iH īpašniekam
tiesības uz Latvijas pārstāvību aiz
sardzību. Sūtniecība uzaicina tau
tiešus, kas līdz šim iesnieguši par
sevi ziņas, izpildīt reģistrācijas an
ketas, kuras sūtniecība izsūta pēc
piepraslljuma. Sakarā ar dažu pilsoņu
izteiktam bažām par adrešu eventu­ālu
nonākšanu nevēlam^ rokās, sōt-niecība
norāda, ka tā adreses neiz-
Sfnleidz, bet adreses pieprasījumu
nodod meklējamai personai, kura tad
pēc vēlēšanās pati var sazināties ar
adreses pieprasītāju.
Dīvainā kārtā diezgan liels skaits
mūsu pilsoņu, to vidū pat pazīstami
sabiedriski darbinieki, nav ne reģis­trējušies,
n© paziņojuši savas adre­ses,
nedz izņēmuši Latvijas ārzemju
l80paiMzieabč<ļlem,
Kaslzceļenozvieirllas
Daudzi bēgli, to vidū arī latvieši,
gatavojas no Zviedrijas izceļot uz Ka­nādu
un ASV. Sinī sakarībā arī IRO
misija Dānijā saņem daudzu izcelot-gribētāju
vēstules ar lūgumu piešķirt
naudu ceļa izdevumu segšanai. Tikai
nedaudziem cerība palīdzību saņemt,
jo viss lielais bēgļu vairums nav pie
IRO reģistrēts, un viņiem nav arī
tuvu ģimenes locekļu ar DP statusu.
Lai tomēr palīdzētu ari pie IRO ne­reģistrētiem
bēgļiem. IRO misijas
vadība nesen vienojās ar Kanādas
sūtniecību Stokholmā, ka IRO trans­portu
braucienam uz Kanādu varēs
izmantot arī nereģistrētie bēgļi, ja
viņi paši maksā ceļa izdevumus, kas,
salīdzinot ar parasto maksu, ir sa­mērā
mazi.
Ar 24. maiju izceļotāju kuģi aties
no Kopenhāgenas, neskarot Vāciju,
tieši uz Halifaksu. Paredzēts, ka kuģi
aties regulāri ik pēc 3 nedējām. Bēg­ļus
uz Kanādu pārvedīs modernajā
12.000 tmotorkuģī Anna Salcn. Brau­ciena
maksa noteikta: pieaugušiem
(virs 12 g.) 740,74 Zviedrijas kr.; bēr­niem
no 1—12 g, 370,37; bērniem no
V'j—1 g. 77,70. Brauciena kartes pa-sutināmas
IRO misijā Dānijā, IRO
pārstāvībā Stokholmā un Kanādas
sūtniecībā. Tiem, kas brauc ar IRO
palīdzību, transporta lietas kārtoja­mas
kā līdz šim — Kopenhāgenā.
LTdzņemtās mantas nedrīkst pārsniegt
150 kg uz personu. Par tām atsevišķi
nav jāmaksā.
Latvie&u apvienība Dānijā saņēmu­si
no IRO sīkākus noteikumus par iz­ceļotāju
transportiem. Interesenti var
informēties apvienības birojā, Prags
Boulevard 71, vai rakstiski Postbox
212, Kobenhavn V.
Mag. oec. V. Briedis
„DarIt tldii darbu, kas nav piem€>
rots kaulam, nav viegH," saka „jauri-štutgartieUs"
Vēliņš. „Kopš 1947. g.,
kad amerikāņu joslā spēcīgi „dīdīja"
bij. karavīrus, šķīros no DP nomet­nes.
Sākums bija grūts. Ar toreiz
maksāto invalida pabalstu — 40 mar­kām
mēnesī izdzīvot nevarēja. Citu
ienākumu nebija. Neatlika nekas cits,
kā ņemt dakšas rokis un staigāt pa
vācu zemnieku tīrumiem. Biju vis­maz
paēdis, bija cava istabiņa, kur
jutos netraucēts.
Dzīve nemīl tukšumu. Arī mana
dzīve prasījās pēc piepildījuma. Ar
pūlēm iekļuvu par mācekli kādā
Stutgartes galdniecībā. Nu jau trlfs
gadi, kopš nepārtraukti strādāju vācu
uzņēmumā. Atalgojums, salīdzinot ar
pašreizējo dzīves dārdzību, nav liels,
taču iztikt var. No 200 markām mē­nesī
pāri paliek tik daudz, lai ap­ģērbtos
un arī nedaudz ietaupītu ne­baltām
dienām."
Kad nejauši Vircburgas dzelzceļsta-cijā
sastapu savu kādreizējo istabas
biedru vācu kara slimnīcā, to vairs
nepazinu. Toreiz vēl bērns, tagad ga
lanti tērpies kungs. Arī viņš savā lai
kā bijis tā paša skrīninga upuris, kas
tik daudziem pretkoroūnisma clnltii-jiem
slēdza DP nometņu vārtus. Vācu
valodas labās prasmes dē| viņš darbu
dabūjis Rīgas vācieša P. pārtikas pre­ču
veikalā. ..Mēs saprotamies teica
mi. Sen izkūpējis no darba devēja
galvas uzskats par „kungu rasi". Esmu
jau tik daudz iekrājis, ka drīzumā
pirkšu mājiņu, lai nebūtu jāklīst no
viena dzīvokļa otrā. Sešos gados či­gānu
dzīve apnikusi."
„Bet..."
„Zinu, zinu, ko vēlies teikt. Bet
kad Latvija būs brīva, tad man mi-
Neredzīgais latviešu bij. karavīrs
no Hamburgas raksta: „Esmu pavisam
jiņu Vācijā vairs nevajadzēs."
laimīgs, jo atradu darbu. Gatavojo
futbolistu zābakiem korķus. Nopelna
labi. Savā laikā cerēju nokļūt Nor*
vēģijā, taču piederība karavīru sai­mei
nodomu izjauca, Varbūt labi, ka
neaizbraucu. Ar jauno invaMa pa­balstu
vien varu sevi un ģimeni ap­gādāt.
Tā kā Vācijā futbolu spēlē
cauru gadu, tad arī „korķi" dtltt lie.
lā vairumi. Dažreiz pieprasījumi tik
lieli, ka nespēj gandrīz vai izpildīt.
Vācu meistars saka, ka šinī nozarē
bezdarba neesot'*
Sr
„Mūsu organizāciju un biedrību pū­les
latvisko rotas lietu un daiļamat­niecības
priekšmetu propagandēšanā
nav palikušas bez panākumiem. V i -
cieši samērā biezi apjautājas pic lat-viskiem
Izstrādājumiem. Viņittn oan
mazāk interesē Rīgas vai Siouldis
skati, bet vairāk vērības tie plevlil
izstrādājuma kvalitātei,'* stāsta div-kārsi
amputētais invalids. .JParastl
pasūtina alus kausus ar Vācijas ai*
navu iedsdzinājumlem, šķīvjus, dati-das
pūra lādītes, koka stdctiņas n. t
Pagājušo trīs mēnešu peļņa bija tisil
300 markas, kas blakus pabalstam Jau
ir jūtama summa. Prieks arī ļar te,
ka „simtnieks'*, k i mūs, pilnīgi ne­spējīgos,
dēvē, arī pats var kaut ko
dot savai dzīvei."
Tis visi bija pēdēji pasaulss kara
invalidi, kas savus locekļus un te*
sellbu zaudējuši cīņu laukos par
dzimtenes brīvību. Viņu dzīva svili
i*
s-zemē
nav vieglā, daudziem ne rati
saskaras ar trimdas dzīves rūgto īs
nlbu — trūkumu. Taču pesimisti in*
validi.nav. Reti kādā zudusi domi par
atgriešanos dzimtenē, lai tur vai nu
tēva mājās, vai algotā darbi svešos
uzņēmumos veiktu savim spējim at«
bilstošu darbu. Apsveicama ir Invali­du
vienprātība, kādas mūsu trimdas
dzīvē bieži vien trūcis. Invalidi tri»"
di vadījušies pēc vecis parunas: ro*
ka roku mazgā, abas baltas. E L
Simpātiskie norvēģi
- V - DP srsfa nn zobarsla pimic Iespaidi NsncMi
Tos Vācijas DP nomelnēs dzīvojo­šos
ārstu6 un zobārstus, kas pag. ga­da
maijā .pieteicās izceļošanai uz
Zviedriju, izsauca uz attiecīgo IRO
apgabalu dokumentēšanai tikai jan­vāra
beigās. Izrādījās, ka Zviedrijai
mēs esam vajadzīgi, bet mūs uzņemt
un sagādāt darbu solīja Norvēģija.
Februāra vidū ieradāmies Norvēģijas
komisijā, kas sastāvēja no diviem
profesoriem, viena ārsta un viena po­licijas
pārstāvja. Ārsti un zobārsti
bija sabraukuši ne tikai no Vācijas
trim joslām, bet arī no Šveices, Fran­cijas
un Itālijas. Nepatīkami pārstei-
^\hde pamsati
Pēc ilgas gaidīšanas pavasara sau- daudz gan dotU, lai šā apbrīnot va-
Sutniecība lūdz tai pastmarkas un
naudu atbildei nepiesiitīt. Turpretī
vēlams, lai vēstules sūtitaja adrese
būtu ne tikai uz aploksnes, ko ne­uzglabā,
bet arī vēstulē.
līte sākusi sildīt arī citkārt drēgnajā
Briselē. Kastaņi pavēruši pretim sau­lei
savas zaļganās ziedlapas un bal­tās
sveces sāk aizdegties ziedos. Ir
patīkami ziedoņa laikā sēdēt uz sola
Mākslinieku kalna parkā un lūkoties
pie kājām dusošās pilsētas namu
smailēs. Pašā priekšā paceļas orchi-tekta
Jana van Reisbruka diždarbs —
majestātiskā rāts māja gotiskā stilā,
kas celta 1454. g. 90 m augsto torņa
smaili rotā zeltkaļa van Rodes dari­nātais
svētais Miķelis ar paceltu zo­benu
un pie kājām dusošu pievarētu
velnu. (Svētais Miķelis ir Briseles
sargeņģelis.) Tā ir netikvien dižākā
celtne rietumos, bet pat visā Eiropā.
Tālāk skatfi saskaras ar rātslaukumu
(Grande Place), kas ietverts brini^H»
veidotām celtnēm. Nevar atšķirt^ kas
krāšņāks — vai gotu stilā celtais Ka­raliskais
nams vai Ģiižu nama lasā-des.
Blakus šaura ieliņa, pa kuru ik­dienas
plūfit tūristu straumes, lai re­dzētu
un apsveiktu Morisa Sevalje
apdziedāto „vecāko Briseles pilsoni'
Mannenkenpi. Leģenda stāsta, ka ka­ra
cīņām plosoties Briseles ielas, sa­traukumu
radījusi rātskunga dēlēna
Manncnkenpja nozušana. Pēc vairā­kām
dienām viņš tomēr atrasts uz
kādas ielas stūra, kur „kārtojis ikdie­nišķas
vajadzības'. Priekā, ka dēls
atradies, rātskunga uzdevumā 1619. g.
mākslinieks Zeroms Dīke«nuā uzcēla
kuriozo strūklakas figūriņu. Mannen-kenpis
ir ne tikai vecākais goda pil­sonis,
bet arī ,.prominentākā perso­na"
pilsētā. Viņa formas tērpiem,
ordeņiem un militārām nozīmēm,
kuru pirmsākums meklējam^ franču
karaļa Ludviķa 15. valdīšanas laikā,
līdz pat mūsu dienām ir atvēlēta mu­zejā
atsevišķa nodala.
rētu Rīgu... Bērni bezrūpīgi rotaļā­jas
pavasara saulītē. Čalās un smiek­los
jaucas vecas franču tautas dzies­mas
melodija, kas drusku atgādina
mūsu sērīgo tautas dziesmu Saulīt te-cēj'
tecēdama...
Kaut kur pāri pelēcīgiem jumtiem
plīvo baiti karogi ar sarkanu krusta
Bflielet pttiētai floboli MiRoenkeipts
zīmi. No kalna raugoties, ir iespaids
ka miers, saticība un ziedonis ienācis
šai pilsētā. Bet — kaut kur lejā skati
^ sauklis: mes gūsim brīvību ar sarka-
Klaigas mani uzmodināja un atveda ļ ^^^^ karogiem...
atoakal īstenībā. Bi)u tālu aizsap-1 Izabela Aire
aojusies svešas zemes īpatnībās. C:kļ B r i s e l ē , maijā
VĒSTULE LATVIJAI NO OSLO
dza paziņojumst ka ģimenēm spm.
mēnesi Jāpaliek Vācijā. Norriģl so­līto
arī pildīja, un mūsu ģimenes pie
trīs nedēļām laimīgi sasniedza Nor­vēģijas
krastus. Ģimeņu alzturUsnu
norvēģi izskaidroja ar dzīvokļu krīti,
jo vācieši atkāpjoties esot nodsdii*
nājuši vairāk nekā 80.000 miju.
Jau komisiju laikā mūs iepazīstini*
ja ar noteikumiem, kādi mums Nor­vēģijā
būs jāievēro. Tis, starp citu,
nosaka, ka ārstiem būs jāiet četni mi*
nešu kursos; šinī laikā jidzīvo intsr*
ņātā; visi saņems kabatas naudui pic
veiktiem pārbaudījumiem viens
jānostrādā slimnīcās un viens ļ%i$
par rajona ārsta palīgut pēc itm ļHl^
šķirs prakses tiesības. Gandrīz fifi
DP ārsti noteikumus parakstīja, Jo
bija izdevība strādāt savā arodi
Februāra beigās itradlmlts N w i -
ģijā. Brauciens bija labi noorgaaisits,
par ko patsicH)a Libekas. Xop«iha-genas
un Oslo IRO pārstāvjiem. Ār­stus
novietoja vieni no daudzajim
tautas augstskolām, apm. 16 km no
Oslo. Katram ierādīja atsevišķo ista­bu
ar visām labierīcībām. Uzturs labs
— 4 reizes dienā. Dominē zivju ēdie­ni.
Ģimenes sākumā novietoja Oslo
viesnīcās, bet tagad tās izvietotas ir*
stu ģimenēs nelielā pilsēti zlemsļoi
no Oslo.
Jāatzīstas, bijām bēdīgi par to, U
Norvēģijā tik maz latviešu, bet totits
iepriecināja vietējo tautiešu, ki
njaunnorvēģu", tā „vecnorvēģu", it-saucība
jaunatbraucējiem. Sarīkoji
tuvināšanās un sadraudzība* vakarus
pie enerģiskā un sirsnīgā tautieša K.
IRO un Eiropas palīdzības biedrība
līdz šim sarīkojusi trīs ekskursijas uo
sagādājusi ieejas kartes operu Isri-dēm.
Apmeklējām arī neredzīgos DP.
kas novietoti apm. 45 km dienvidos
no Oslo, tūristu viesnīcā, un dzīvo
šeit kopš pag. gada sākums. Mitai
pašreiz ir 54 neredzīgie DP, to vidū
2 latvieši ar ģimenēm. Ar dzīvi viņi
apmierināti, kaut arī kabatas nauda
pēdējā laikā samazinita. Var stridil
un samērā labi nopelnīt Kad Jūniji
beigās darbību izbeigs Eiropas piU*
dzības biedrība, neredzīgos Izvistoi
norvēģu ģimenēs.
Dzīve Norvēģijā rit normāli. Kara
drudzi nemana. Racionēts tikai cu­kurs,
kafija un manufaktūras prscss.
Algu starpība ir niecīgs, piem., itt-ženieris
pelna tikai apm. 50 eras stun­dā
vairāk nekā strādnieks. Valdība
pūlas paaugstināt strādnieku dxlvi«
standartu, lai tā samazinātu arī ko­munisma
piekritēju skaitu. 9idai f i l -
dības politikai bijuši panākumi, Jo
pēdējie stortinga (parlamenta) vēlUa*
nās komunistu partija neieguva
vienu pārstāvi. N. X»
O s l o , maijā.