Bavarijas Latviesu vestnesis, May 26, 1949

              »n» līgana ks t s * .
LATVLA
Latviao New8paper
ptibliihtd tmdtr EUCOM CIvil
Mtfin Diviiiofi Aatborisatton
NViinb«r UNDP 196. ,PtibUsb«r
cfld edi<«r: KirliB Rabāci.
DP Cnn^ Kldslditz sear
Gflfl2būfg/D. Printcr: ,^chwāb.
Volksbi;'* Cfiosburs/D., BgiiL*
UsduL-Pl. 7. Cirealation: 12000
PttblUbed (bre« timss wee]dy.
X A T V I A N OTVVSPAPER
Nr. 58 (282)
C^turidkii. i m g. 26. maijā
Itofifc trīs rcEzes nedēlā. Izdt*
vēis: LatvieSu prestt dtrbinie-
IRI udftrbibas kopa; kopas va-cikaia
M. Cnlftis. Galvenais
rtdaktor» K. %ibācs (darbā
neatrodas); falv. redaktora
vietn. M. CnlItU. RedaktoH:
B. ĶīseUs, A. Uepa, H. Mm-dcnbei;
gs. Redakd^s adrese:
GOnaboTf/Do., Posttaeb 79,
(tālrunis 841.
Angļu un franču virsnieki
r i e vu
te^ ja^nežas pa ^ »
£e« kada Ifefiga aBniMLifeI
•» «Mrajadzēta ļgiui!
irtmātesvaditāKāpaS
iOnnala. tair nekāda» tta
"anKat Tā nu viņa, m]
IStta viodi^ mtita,
mazzamdeka OD M,
AolaB tļōnn pid^, h s Z
a tik attmīgi un nedngta
^ Jttu nevaīfia qenit fa^
li^sveSa.
I OAnpmāk beigas
Chronih
li"
Lazdas dzejoķ fcnni
iadans Kax]a SkaObes isii
«Santā tdbnikā,M
prainias Im^ k»
^fjļ^ififģ ..i^pļp' viļ G^bpi
Stē Aoilaas da& .
lletīnrBeSi izdod fanif
jķara ikrienambbi
i|Bm nnimiram akvies)^
afttiedģā m n ^ ^
ideļjai, žuanala sstssļ
mmm ha&SSss, m 2,
aiig. Uii ām jau iiaial
n
ļpodenifete Oskais
dailiiis ffiOfiia
pakrēsla K j a S lF
'Bocnā. pec kam doto
salāiDL
par Bduaida VIII,
iBOS no
111 ! < •
kas tajā «•'^^tacift*'
'1
^€30$ i r * '
to
ļgaŗo m
•bc4 is»
jtot
ra. kā ari
no Deriines stacijām
EUetumu policija apcietina savus austrumu
koUēgas
Pēc četm diena smagām ciņSm nn btstamim saspBēfamlem 13.0(M)
Berlīnes rietumu dzdzceļnieku streiks pagaidām beidzies ar to» ka aus­trumu
policUa no visiem dzelzceļu mezgliem rietumu sektoros at^ipu-sies
un pametusi tos streikotāju rokās. Šaudīšanās un kautiņi izbei-gulies.
Berlīnē tagad galīgi apstājifides visa pilsētas dzelzceļu satiks­me.
Aļistrumu polidja un streiklauži, ko krievu militārpārvalde ļoti
lielā skaitā bija savilkusi pUsētas centrā un tās apkārtnē, ^neui&ritoSi
atkāpās'' pēc tam, kad amerikāņu, angļu un firanēu mUitārpoUcUa otr­dienas
vakarā pēc ultimāta t ^ i ņ a notecēšanas pL 19 Iztīrīja no Mai^-
grafa austrumu polkUas un krievu milltārposteņiem visas rietumu
sektoru stacijas un mezglus un tos okupēja.
Ar ģen. Haulija rfkojumu, gādībaļjumā un tās komandieris pavēlēja
par mieru un kāittību nodota Berlī- ļ krievu miilitārposteņiem staciju ne-
|!ed lielvecākļajam prof. Reuteram kavējoties atstāt. Krievi pavēli iz-un
rietumu policijas priekšniekam pildīja. Tai pašā laikā ar! franču
Stummam. Krievo komandantam karaspēka vienības iztīrīja sava sek-rietumnieki
nosūtījuši, asu protestu, ļ tora mezglus no krievu kareivjiem
norādot, ka viņš pprkāpls savas tie- un Markgrafa policijas. Amerikāņu
sibas uņ darāms atbildīgs par asi- ļ sektorā tīrīšanas darbus veica
ņainajiem starpgadījumiem. Tā Stumma policija bez amerikāņu MP
krievu' pūles . radīt Berlīnē pla- palīdzības. Visur streiklauži un
Sas sadursmes un nekārtības, kas austrumu policija bez ierunām at-viegli
varēja izvērsties smagā kon- kāpās, vietām lūdzot, lai tiem dod
fliktā arī starp sabiedroto dcupā- ļ laiku izsaukt transportvilcienu no
cljas karaspēkiem, beigušas ar. gaiī- k r i m seiķtora. lai tiem nebūtu „kā
gu neveiksmi Pateicoties rletiim- aitu baram kājām jāiet cauri visai
nieku komandantu ļoti noteiktai rī- pilsētai". To tiem arī atvēlēja. l i e ­cībai,
^austrumu policija padzīta no lākajā „aitu bara" alzbrai&šanā no
visām stacijām un signalizācijas pos-lūlandldas stacijas noskatījās pats
teņiem Berlīnes pilsētas dzelzceļos, ļ Bedīnes lidvec^ais prof. Reuters
kur j^u pēc svētdienas pēpp\isdieņas un policijas priekšnieks Stimims.
smagajām sadursmēm streiklauži unļ Gitur, kur austrumu policisti un ko-austrumu
policija atstāja vairs tikai ļmūnistiskps jaunatnes organizācijas
nelielus spēkusv Krievu milttārpar-ļstredMauži bija spiesti iet kājām,
valde tom^ēr pirmdienļas rītā šos uz-ļ tos ielās apdraudēja '^ti naidīgi no-rau^
ibas posteņus pastiprināja ar skaņotie berlīnlešl. Daudzi austrum-jauņlem
mašīnpistolēm \m ložme-ļ joslu dzeļzceļpollcistl stāstīja, ka v i -
tējipm apbruņotiem austrumu joslas ļņi tikuši nepareizi informēti un tie
pallcistiem, kas ieradās no Sverīnas. [.mobilizēti „amerikāņu provocētu
Ma^deburg^ un Goslaras. Tai pašai riemiei^ apsplešļanal".
lailŠ^^^AVaigizē; G02imdirui}henaf,r Kjatru iaui?tr]pipQllclstu kas paVē^
Ģps^davastp^^ pretojās, rietumnieki apcietina-b
r a u c f c k r i ^ tās ja. l*ādu i r pāri p ^ 100. lepriek*
Okupēja. Svētdienas vakarā ap pl.ļ sējās dienās ievainotos rietumu sek-
22 pilsētā izplatījās ziņas, ka rietu-ļtoru iedzīvotājus,, kas pledalijius
mx rektoru policija saņēmusi atjau- kautiņos stadjas un uz dzelzceļa
ju lietot ieroču^, 1a austrumu poli- uzbērumiem, austrumu policija ipa-dja
vai krievu posteņi atkārtotu šos vilcienos aizvedusi austrumu!
Saudī^ano^, ka tas bija.notlcds svēt-ļ joslā un par šo personu likteni nav
dienas pēcpusdienā pie-Zck) un iSar- ziņu..
lotenburgas $tacijām, kur Markgrafa ļ Ceturtdienas rītā visas Berlīnes
poMclJa šāva pūlī un trāpīja vairā- rietumu sektoru stacijas jau bija
kus gājējus apkārtējās ielās, četrus okupējusi rietumu policija. Mark-
)otl smagi ievainojot. Pie zooloģiskā grafa policisti atgāja bez cīņas. K c ^
dārza stacijas Berlīnes rietumu cent- trešdienas nakts Berlīnē atkal valda
ra salasījās milzīga, ļaužu pūlis, un miers \m kārtība. Padomju iestādes
policija pāri pusnaktij nopūlējās to apmierinājušās vienīgi ar asām pro-
Izklīdlnāt. Pl. 23 Zoo stacijā lera- testa notām. Britu sektora koman­dās
pirmās rietumu policijas priekš- dants ģen. Kotikovam paziņoja, ka
nieka Dr. Stumma apbruņotās vie- vļņš „nelevēros krievu provc^ād-nibas.
Pēc īsas. sadursmes, kurā jas". Savā sektorā padomju lestā-abas
puses lietoja tikai dūres un des turpretim sausas vāclešumas-giimlias
nūjas, Markgrafa pdlclja veida apdetināšanas. „Cīņas grupa
un dzelzceļnieku streiklauži stadjuļ pret necilvēcību" ziņo, ka Potsdamā
atstāla. Tāpat iztīrīja TīrgartenaUlepenpolidja no kādas viesnīcas
Un Sarlotenburgas stadjas. | aizvedusi divus pazīstamās fimas
Pēc šiem notikušajiem faktiem .Solingen" pārstāvjus par to, ka y i -
tikai pirmdienas rītā metumberlī-h>^,„^dr^i^^aj^ noto
nes maģistrāts oficiāli lūdza ameri-P^^*"^"^^ Beriine. Kādam trešajam
kāņu, angļu un franču komandan- vācietim laimējies izb^
tus atļaut rletumsektoru policijai Padomju k<mtrdetas ^ d ^ ^
atbrivot austrumpallcljas neliku- r^^f^^as parsta^ pēc 10 stundu
migl Ieņemtās stadjas un pārmijas. UaJamapspriedOT^
Oficiālajā Iesniegumā bija uzsvērts, Paf^alde (SMA) Karishorsta pazi-ka
austrumpollcljas ricība ir nesa.h?<^^* ka netimiu dzdzceļnidd sa-vienojama
ar tai paredzētajām tie- atalgojmu r i e ^ markās,
sibām, kam jāaprobežojas ar ripo- f^^^^^odbiejkību pārstāvji velē-jošā
materiāla apsardzību, un ka rie- J^J? H^a^^ .^^^"^
tumjoslu berlīnieSi «evar pieļautP^^leta zu?u aģentūra fojnfor-tiem
naidīgas varas un idcāri^s pār- ŗaciju atsauca JWe A b ^ e i -
stāvjlem apdraudēt pilsētas iedri- h^ng" sakas zinam^ č''^^''
votāju dzīvības, jo iepriekšējās die- se^t^ra pdicijas priek&iieks M ^ ^
nās Maricgrafa pdlclja lietojusi Sau- ^^^^s rikojinnu a t o l atjaunot
jamieročus pavisam 14 gad«umos>!ves sodu par «f^fj^^f^»"
Sādu atļauju Dr. Stummam rie- P^m". Ka ^ ^ m s , fato^
tumu komandanti arī deva. ASV^r^^^^u pompu j)aziņ<^alw ^n^^^
joslas komandants ģen. Haulijs tm aiptāte^.ar 25 gadu l ^ ^ ^ ^
angļu komandants ģen. BonTkopā 2^™-^' .^^^^ '"^J^^rf^^-T ^ ar savu franču kdlē^ lesnle<ka Beriine notikusi pec SMA rīkojuma.
J^evu kārtības spēku komandsai-ļ
^ Berlīnē ģen Petrovom ļoti ^ R r s i 7 i 1 i i A nlififl imidri»
protesta notu ar ultimātu līdz otr- *2i* " J « P^^^^
dienai pl. 7 vakarā atvilkt visus IDA
krievu militāipoštojrus no ieņ^nta- CliaS UgUmU af uSXJ
im stadjām. Bez tam rakstā bija ^ , , , « i
teiKts, ka ģen Petrovs galu galā No Rio de Zandro ziņo, ka Brazi-
Ir īstais vainīgais Markgrafa p d i - Hja plāno plašu ieceļošanas pro-cijas
noziedzīgajā rīcībā, kas parā- grammu, kuras ietvaros paredzēts
da patieso padomju idcārtas izturē- tuvākajā laikā uzņemt Brazīlija v^-
Sānos pret streacotājiem strādnie- rāk desmit titotošu DP ģinaeņU; No
kiem. Notā ļoti zobgalīgā tonī bija Austrijas VICTI domāts uzņemt 10.000
aizrādīts, ka Maskava līdz šim ar* ^eņu. Brazīlijas valdība paredze-vien
šauŠMiu streikotājos un ap- jusi n o s l ^ līgumu ar IRO pec ta
bruņotu streiklaužu sūtīšanu apzī- līguma parauga, kāds jau pastāv ar
n^ējusi par kapitālistiem rdcsturīgu Itāliju. Samaņā ar šī līguma notd-parādību,
kas padomju Iekārtā ir kūmiem, katra ieceļotāju ģim^e sa^
neiespējama un ndedomājama. ņem māj^ zemi, ^mniecibas i n -
lekām ultimāts bija notecējis, jau ventāru, mašīnas, seklu un uztimi
Višinska neveiksme
Parīzes konferencē
Rietumnieki noraida ^^pārdzivotu sistēmu''
Parīzes ārlietu minisku konferences otrā sēdē Padomju Savienības
ddegats Vlšinslds pledrivoJa pirmo nevdksmL Maskava savam ārUetu
ministram bija uzdevusi mēģināt Iesniegt trim rietumu ārlietu mi-nistrion
priekšlikumu atjaunol līdzSnēJo Tidjas un Berlīnes ^valfes
vddu ar koņ^u kontrolpadon^ So priekāUkumn Eē«»ms, Bevins uu
Sumāns vienprātigi n<NraldiJa un paskaidroja^ ka tas k i^dzlvote UB
novecojis.
Sēde tomēr noritēja, kā BBC korespondents ziņo, ļoti mierīgā noska­ņojumā.
Višinska pārējos, Iepriekšējās dienās iesniegtos sensacionālos
priekšlikumus par Grie^jas, Japānas un pat Ķīnas jautājuma apsprie­šanu
Parīzes konfer^cē rietiimnidcii^gaidām atstājiiši bez ievērības,
jo nz to viņi neesot sagatavojušies. Tāpēc ari turpmākajās sēdēs ap­spriedīs
tikai Vācijas pārvaldes, satversmes un saimnieddros jautāju*
mus no četru okupācijas varu viedokļa.
Otrdi^iias sēdē, kas Uga 2 stun-lrā^a Višii^dm/ka pašreiz Vādja
das, padomju delegāts Višinskls nā-i.lau atgādina smagi ievainoto, kas
ca klajā ar savu pirmo konkrēto 11& tālu atveseļojies, ka var lietot
priekšlikumu, kādā vddā kāriojama I triis no saviem četriem locekļiem,
turpmākā Vācijas okupācijas polī-1 Višinska prasība nedētu šos jau
tika un saimniecība. Viņš prasīja kustības spīgos locekļus par jaunu
atjaunot sdoiedroto kontrdpadomi I ieģipsēt, elin^iiidcu a^tkcd noliekot w
uz līdzšinējiem prindplem, kas sa-| gultas.
vā laikā izstrādāti Potsdamas kon-ļ A i ^ a s āriietu n ^ t r s Bevins
ferencē m foimātt nav atcdti ari skaidri pateica padomju delegātam,
vēl šodi^ Tāpat VlSln^is domā-ļ ka britu valdība Vižlinska prasībām
ja, ka „miera un kārta)as nodibina- nekādā gadījumā nepidcritls, jo tās
šanal" Berlīnē atjaunojama sabied-ļ nozīmē visu līdzSinējo, smagā darbā
roto kopēja komandantūra ar v i s u n ^ t o psmiāfcumu iziiIcināSanu Rie-četru
okupācijas varu pārstāvjiem, tumvādjā. ,J)iemžēl« teica Bevlns,
Viņš prasīji lai Vācijas zemju par^ L,V!iņa Bto^tātes vMdIbai nav t l -
lamenti ievelētu Vācijas valsts pa- cS)afl, k a Vācijas kontrdorgancfi, k u -
doml, kurai būtu padota visa Vād-lŗos piededlsies Padomju Savienības
ja un Berlīnē radītu kopēju visu ļ pārstāvji, varētu rilļēt sdanīgs un
sektoru maģistrātu. Citiem vārdiem i nekavēts daribs, kas prasa i ^ g u
— Višinska plāns paredzēja rietumu I partneru saprašanos.*^
Višinskifl
bību tMab^oto^ādj^jalstu, kā k ^ ^ ^ ^ ^ kurā pārmeta
wi vācu p d i ^ parmu organc». ^sv, Anglijai un W a i Pt>tsda.
Bez^tam ViSin^a prasībās tika for- 'īSSaiaušanu, Padon^u Sa-mi^
ēta^ Ruras a p g ^ a toternaclo-ievēro*^
un to uzitort spēkā ari
č ^ dcupadjas valstm piedalītos LQ ^ rietuflonleku ^ a i d -
ģia^^HotondCjJ^^^ PoBja ASV, A n ^ a un Prandja Pots-
^TVnlfl^u%s ^Stous .Višinska is»je4.k1t.*u, 8 t^r a^ dāmas li^g:u nm uzskatot p•a r neeksis-rietumvalsti
ārlietM mintetri v i a i - | t> 4 ^ . , - J a ^ - i « « « ». ^ ^
prātīgi noral<^. ftrmals Višinskim
atbildēja Frandjas ārlietu ministrs ^"^uJi?!!^^?^, "f-^^
Sumāns. pa^aidrodams, ka SādsPf^^Pf ^ « 5 ^
plāns nozīmētu atgriešanos pie ve- 5^J^»^2LX1!^^^ lEf^^Jj^*-^' cās sistēmas, kas četros gados nav K^J^ a _ ^ at­devusi
nekādus panākumus un pie- ^etumnidni vieddsļa ddclaradju.
rādījusi sevi nevien par mazvērtīgu, Kā zināms, Višin^is pirms konfe-bet
pat bīstamu. Kon^ 1945. g. čet- rences siScSanās svētdien rietum-ras
dcupādjas valsids mēģinājušas ļ niekiem darija zinijnu, ka labļprāt
sastrādāt tiklab kontrdpadomē, kā I pārrunātu ari Gridļ^ļas, Japānas un
arī Berlīnes komandantūrā, bet Pa- Jļaaas jautājionus.. ASV ddegādja
domju Savienības īl;>atnējās izturē-1 par to ziņoja V)9tšingtonu, kur
šanās dēļ šis daibs visur un vienmēr o t r d i ^ ofkdāli pasltiaidro^ ameri-
Iz^ījles gdīgi nesdanig^. kāņu āriietu minislaijas viedddl.
ASV āriletu ministrs ECesons lie- Kā BBC ziņo, Vašingtonā izsaka vis-toja
d r a s t i ^ salīdzinājumu un aiz-1 lielīgo izbrīnu par l ^ o m j u Savie­nības
vēl^anos konferencē, kas do­māta
Vācijas Jautājuma apsprieša-
SANGHAJA TREŠDIEN KRITUSIļM'^ffi^'SS:
Imu jautājumu apsprieSanai neesot
FILSETI PAUaS imVECĀKAIS TOI P(MJCUAS PREZIDENTS P ^ « ^ ^ ' ^ . . ^ i * ^''^^
cijas lie^rat^i
Rietumi cer uzveikt
Maskavu sainmie<>
ciskā kara
,JJew£wee^" ziņo, ka rietum­nieku
ārlietu ministri visumā
esot optimisti^ noskaņoti. Lai
gan nedz Ečesons. nedz Bevlns
negaida, ka varētu panākt sapra­šanos
Vācijas lietās, rietunmieki
tomēr pieprasīs karaspēku at­vilkšanu
no Vācijas ar prasību,
lai Padomju Savienība tai pašā
laikā atvelk ari visus szvm «sa­tiksmes
līniju nodrošinājumus"
no Polijas un Cechoslovakijas.
Udākais risks un grūtākais nz-idevums
būšot Ečesonam, Bevi-nam
un Sumānam atrast pareizo
Ikompromisu saimnied^o saka­ru
atjaunošanā starp rietumiem
un austrumiem. Krievi .par kat­ru
cenu esot apņēmušies profitēt
no Maršala plāna pēc tam, kad
tiem nav izdevies to Iznīdnāt
Ari ASV esot Ieinteresēta saim-niecļskajās
attiecībās ar Maska­vas
satdītlem, jo tas nozīmētu
reālu sacensību starp kapitālis­tisko
sainmleca)u un padomju
valsts saimniecību, pie kam pir­mā
droši parādītu savu pārācu-mu.
kas nepalMu bez politiskām
sekām. Ja šai laikā satelītu ze-nies
vairs nebūtu krievu karaspē­ka,
tautas pašas nokratītu komu­nistu
jūgu.
Sūtnis K. Zariņi
iesniedzis notas
Anglijai un Kanādai
L A T V U S U ĒMIGRĶCUAS JAU-T
X J U M Ā
Pēc atgriešanās no sava Vādjas
ceļojiun^ sūtnis K. Zariņš iesnle-
.dzos A n ^ a s valdībai un Kanādas
ķi^^jlišti komisāram notsis^
t i ^ trūkumi«si un šķēišliefiii,
kav€ latviešu Izceļošanu; Plašāk.no­rādīts
par mūsu bij. karavīru no­raidīšanu,
par pārak bai^o medicī­nisko
izmddēšami, par veco ļaužu
liktoii, par vajadzību atgriezties no
Anglijas uz Vāciju, izceļošanai kopā
ar ģimeni, par apstiScļu' uzlabošanu
sardžu |\m darba vienību vīriem, par
mūsu invalidiem. Ministrs lū­dzis
angļu iestādes atzīt L C K par
juridisko latviešu bēgļu pārstāv­niecību
ari angļu joslā, līdzīgi kā
tas jau i r amerikāņu joslā.
kanadas augstais komisārs pazi­ņojis
sūtnim K. Zariņam, ka nota
nbsūtīta tālāk Kanādas valdībai
L C K inf. n.
4 p. p. lidajā Vannzē stadjS
sdrfora ieradās angļu mm-l^
rpdicijas nod^a pBsA aptasņo-lidz
pirmajai ražai. Sniegtās palī-dzS>
as atmaksa sākas tikai pēc otra
saimniei^^ gaiku
uz trešdienu kmūnlstu ka­raspēks
pēc koncentrēta 48 stundu
ttzbrukuna Ielauzās Sangbajas cent-ra.
Ar lielāko piepūli nacIoiuUis-tiem
pagaidām Izdevies vēl lļat^rēt
brivn ndidu spraugu pilētas aust­rumu
nomalē, kur tie mēģina at­kāpties
pa Vangpū upes kanlUL Tā­pat
pēdējb kaujas spējīgie pulki
savilkti i^e lidāa pisētas Jank-
Jungas mmiales, M segki atkMa-nps
uz Jangtsē grivu. Pilsētas dro-pdteša
kvartālos cīņas torpliuis Bnn-da
bulvāri, kur HelaJos debesskrāp­j
i » nadonālisti i2iiysīgi cinis bez
Jebkādām izredzēm.
v a pirmdien no Sangbajas zi­ņoja,
ka sdanigi atvairiti visi ko­munistu
uzbrukiani m tie cietuši
smagus zaudējumus. Pilsētā gan
nepārtraukti križa granātas, bet v i -
s^mā rēķinājās, ka kauja var turpi­nāties
vēl vianaz pāris nedēļas. Tad
ar koncentrētu uzbrtdounu no aust-rumiein
un rietumiem rdzē, komu­nisti
meta cīņā pret galvetio pilsē­tas
aizsardzības līniju savus labilos
spSoīs. Tos sākumā atsita un P u -
tunģas pussalā pat ielenca l i d s^
komunistu vienību. Tomēr dažas
stundas vēlāk komunistu raidītājs
vēstīja, ka Mao Tse Tunga kara­spēks
ieņēmis dienvidos no Vu-sungas
Vangpū upes krastu im tā
nogrieas pēdējo atkāpšanās ceļu no
iSanghajas. Ar spēcīgo artilērijas
ugunis ' komunisti aizdedzināja uz
Putungi^ pi^salas atrodošos ,3tan-dart
Qā Co** naftas \m benzīna
taidcus^ \m nadonālistiem bija jā­pamet
arī šī poridi^. Tad pilsētā
izplatījās baumas, ka nacionālisti
pavēlējuši kaŗaspScam pilsētu at­stāt
Otrdienas rītā sākās ^uns
komunistu U2^rukmns, kas salauza
nadonālistu pretošanos. Kā Reu-tera
korespondents ziņo, pusdienas
laikā komunisti jau soļoja pa pilsē­tas
galveno i d u — Bua\da bulvāri.
Tā kā daudzas nadonālistu vie­nības
bija idcārtojušās pilsētas centra
Ūdajos dzelzbetona namos uz aiz­stāvēšanos,
kaujas Idās tinpinājās.
Idcām beidza darbotl^ San^ajas
raidītājs, visi iedzīvotāji tika uz­aicināti
palikt savos dzīvokļos im
nākamajās stundās nerādīties ielās.
Pilsētā tomēr sākās daudzi uguns-
(Bdgas 5. Ipp.)
Līdz apiiļa vidum
sai
159.000 galvojumu
ANZ ziņo, ka, pēc ASV D P komi­sijas
locdUa H. Rozenfnda paskaid­rojuma,
līdz 1. jūlijam ASV ieceļos
45.000 Eiropas DP. Komisija cer, ka
pēc 1. jūlija katru mēnesi izdosies
nogādāt ASV 16.000 DP. Rozenfīlds
vēl paskaidrojis, ka līdz 18. aprflim
vien ASV iedzīvotāji izsnieguši pa-vissmfi
159.000 darba im dzīvokļu
garantiju. 21<*/o no visiem līdzšinē­jiem
ieceļotājiem izvēlējušies nodar­bošanos
lauksaimniecībā. No Ņu­jorkas
ziņo, ka līdz šim ASV iece­ļojušie
DP visvairāk novietojušies
Ņujorkas štatā 4683 personas jeb
dilvas piektdaļas visu i ^ ļ o t ā ^ Lie­lākā
daļa no tiem i r s^natnieki, fab­riku
^riidnieki un laukstrāciiieki.
V a i r ^ augsti valdības ierēdņi iz­teikuši
lielu apmierinātību ar iece­ļotāju
i^jām \m darba gribu.
Parīzē otŗdi^fi Ieradās ari ameri­kāņu
milltārgubmiātars Vādjā ģen.
Hejs. kas ziņoja Eče^sonam par stā­vokli
Berlīnē. Viņš paliks Parīzē
visu konferences laili:u kā ārlietu
ministra ^>edālpadofnnieks. Bene-
I luksa valstis arī iesniegušas ofid-
Slu prasbu atļam ^tām piedalīties
Parīzes sarunās par Vādjas pārvaldi
un mieri^umu, bet liizsveŗ, ka vēlas
lldzrunāt tikai jautājumos, kas tieS^
skar šīs valstis.
Jau pēc pirmfinv divām kcmferen-ces
<Menām rietumu ]?olītiskajās ap­rindās
nostiprinājusies pārliecība, ka
ViSin^teis vēlas, lai Rietimivācljā at­kal
atgrieztos chaoss un bads. Prei
ses komentātori Londonā \m Va­šingtonā
i z s s ^ , ka i r maz cerību
uz panākumiem Parīzē. Ļoti iespē­jams,
ka četru iu^lietu ministru kon­ference
iždidcs t ^ t , kā izjukušas
apsprieda Londonā IMl, g. decemb­ri,
kad toreizējak ASV ārlietu mi­nistrs
Maršals patdcai: „Kungi, man
liekas, ka tālāk vairs nav nozīmes
runāt." Sl pārliecība jo vairi^c no­stiprinājusies
pēc, padomju preses
konferences. Kā<is žurnālists krie­vu
ddegācijas pārstāvim jautāja,
vai nevajadzētu starptautisku kont­roli
arī SMēzijas ogļu apgabalam U i
šo jautājumu krievs atbildēja: „Nē,
ser. Silēzija taču atrodas Polijā un
nevis Vādjā. Bet par Polijas rie­tumu
robežas resp. Oderas-Neiset
līnijas grozīšanu Padomju Savienī­ba
nav nmājfflna."
BBC pdītiskais redaktors, komen­tējot
minēto Maskavas deklarādju,
atzīst, k a tā ir „vfca dziesma jaunās
Skaņās". Ja Višinskim ir tik vien
I labās gribas sadarboties, neveil^sme
Parizē i t neizbēgama.
\