Bavarijas Latviesu vestnesis, August 18, 1951

              8 L A T V I JA Sestdien, laSl. g, 18. ««jusa
NEDĒĻAS POLITIKA ĪSUMA
HTurpinfijtisis no t. Ipp)
raaģo mntcwnasinii, sma-ģo un vieglo
tanku, smagās artiHerijas, zenitliel*
^bslur radara, signālierīču un visu
tipu ixK>derno lidmašīnu.
HVISS musu apbruņojums ir 1938. un
19^./g.. ražojums," rezignēti noteica
kāds spāņu ārlietu ministrijas ierēd>
' i>Tas ir pagalam ņemdderns un
nolietots/* — ,rUn tas ir viscaur de-fļ^
tfvs/' viņam piebalsoja kāds ār-zemju
miiKtārais atašejs.
Otrā kārtā Franko pieprasa par sa­vu
sadattibu ar rietumiem mii joniem
dolāru lielu saimniecisku palīdzību
Maršala plāna Ietvaros. — Pirms divi
gadiēņi Andrej Moreno, Franko spe­ciālais
finahču emiiārs, paziņoja (gan
gluži jreltil) Eks|K>rt^'*dmpofta bankai,
ka Spānijai, lai (ā varētu tikt saim­nieciski
uz kājām, esot vajadzīgs
1.275,900.(K)0 dolāru. Pati Vašingtona,
turpretimr domā par apm. 150 milj.
dol:a][tt ai^evumu sākumam.
„V>8i vispār var runāt par adzsar*
'dzibu. ja ai saimniecību iet pagrūti?"
^ tā šinīs dienēs Madridā ievaicājās
kāds augsts spāņu fiinanclsts. „Mums
it nepieciešami traktori, mākslīgie
snāsH; eldctriskie piederumi, mašīnas,
k6kviliwr kvieši."
; Vļensnb svarīgākiem XK>te|ikumiem,
ar.kSdu Frānko grib salslft savu līdz­dalību
rietumu aizs^ardzlbā, ir tas, ka
viņa armijai jāpaliek uz vietas Spā­nijā,
vism'az pagaidām.
-Nesen 9 amerikāņu senatori apmek­lēja
spāņu diktatoru. Braucot uz viņa
vasaras piblir viņi netāhi no tās ie­raudzījuši
lielā skaitā konoientrģtu
zuavu, senegālu, moru un cita kolo­niālā
karaspēka. Sarunā diktators
dižojies, ka kara gadījumā ar Krievi­ju
Viņš varētu mobilizēt 2 milj. viru.
„Bet dk. dauda; no šiem divi miljo­niem,
jūs, seņor Frankb, varētu no­rīkot
ārpus Spānijas RietumeiTOpas
ai^irardzlbai?" jautāja senators Dži-lets.^
Franko, ,viņa aizsardzība ministrs
un tulks ©atbāza galvas kopā un kedu
ktikii saiuJkstējās: Pec tam tulks pa­ziņoja:
„Atbiiide m šiem jautājumiem,
senpior, ir atkarīga no specifiskiem
Notikumiem, un apstākļiem, kas va­rētu
v ē l ^ rakties "
. Džilets tomēr-neatlaidās: „Vai jūs
būtu air mieru norīkot vienu kareivi
Ŗietumairopas aizsardzībai?" viņš pre­cizēja.
Franiko atkal apsprļedas, un
tulk$ pēc taiŖ paziņojam „Uz io jau
i l j ^ ģenerālisnss jau atbildējis/''
y B6t,kā(^ē| gan Šav. valstite šādds ap-,
piSsļm vispār līgst iar tai tik nēsim*
jļŅlli^lso^ņud^^ ^Uz to pa­sauks
prese devusi' tikai pavisas^ ne-l^
iln!^" atbjļdL' Bet mums toti^ jd
svarīgāk ir 8katiti>^ paliiaslbai acis-,
esam, taču piedzīvojuši, ka nekas
mums nav tik ļoti kaitējis, kā visādas
pusi^iatie^Ibas un ņepatiestbas.
' Anglijā^ sociālistu partijas, kreisais
sjpļārns bremzē aipbruņošanos, un Ellija
valdība jau grib noviicināt agrāk no
^^raustā aizsardzības plān>a . izpildi
šaņu* Francijā iekšējais stāvoklis ir
loti nedrošs. Kara gadījumā komū
nistu sa-boti^ii paralizētu kara'rūp
niecību un transportu. Pēdējā laikā
Sav« valstis aizvien biežāk paceļas
bažīgais jautājums, vai var paļauties
uz franciju briesmu brM. Atlantijas
12, nāciju armiju organizēšana noris
d^ds lēnāk nekā bija' cerēts. Skaistu
plānu ^an ir daudz, bet to realizē
i^na visuir uzduras iiz grūtlb*ām.
Eizeoshauers nevar pietiekami ātri da
bi(t vajadzīgos lidlaukus, ieroču pie
gāde klibo, dzIVā spēka miobilizēšana
kavējas. ,
' Visi šie uii vēl daži citi apstākļi
amerikāņu stratēģus maz
liet revidēt viedokli, ka Sav. valstīm
visi pūliņi ' katrā ziņā * jākoncentrē
Francijā, Beļģijā un Holandē. Penta
gona plānotājiem rodas dzīvāka in
teŗese ari pār Vidusjūras telpu,, jo
krievu impērijas „mlkstā piavēiiere"
visvieglāk sasniedzama, izmantojot
Vidusjūru. Bet Spānija pārvalda ie
«ju šinī jūrā un saviaio Eiropuj ar
Afrjķu. Un tieši Ziemeļafiikā ameri
kāņiem drīz būs septiņas lieliskas
gai^a bāzes, no kurām pāris stundu
laikā būs sasniedzama Ukraina un
Kaukazs.
Bet kādēļ gan Vašingtonas nodoms
iesaistīt Spāniju Rietumeiropas aiz
sardzlbā, sacēlis kājās Franciju un
Angliju? Ne jau antipātija pret Fran­ko
d^tātorisko režīmu te ir izšķiri
gais mcmi^ts. Simpātijām vai anti­pātijām
nav vietas lielajā politikā, un
nav šaubu, ka Francija un Anglija
būtu gatavas līgt pat ar pašu nelabo,
ja vien tas pasargātu rietumus no
Kifemla uzmācības.
' Etlija kabinets laikam kristu par­tijas
iekšēju strīdu dēļ, ja valdība pa­rakstītu
līgumu ar Franko. Franči
i^vukārt baidās, ka Maskava varētu
iztulkot ASV-Spāttijas militāro paktu'
PAD. SAVIENĪBA:
Pēc nesekmīga miera propagan­das
fanfarām, kas ar Sverņika un
augstākās padomes prezidija vēstīju­mu
izskanēja tukšuniā, Kremlis nācis
klajā ar jaunu „pārsteiģumu". Kā
Sverņika 5 valstu koblerences un
miera pakta priek^umi, tā ari lifas-kavas
gatavība piedallti<es Japānas
mierllguma konferencē 4. septembri
Sanfrancisko kalpo vienīgi brīvās pa­saules
sadarbības jaukšanai. Tā kā
Pad. savienība jau iepriekš noraidī­jusi
angļu;^erikāii^u izstrādiāto mier-llguma
projektu, tad Kremļa piedalī­šanās
nolūks ir kavēt ne v i ^ Japā­nas
mierllguma parakstīšanu, bet ari
citas tai sekojošas rietumu sabiedroto
konlorenc^. Ārlietu viceministrs Ģro-miko,
padomiju vēstnieki Vašingtonā
un Londonā Paņušķins uņ Zarubins,
kas iietilpst Maskavas delegācijā; pa­zīstami
kā profesi6nāli sarunu stie­pēji.
Mančhester Guardian pārlieci­nāts,
ka ar Sanfrancisko sarunu ie*
iigšanu kavēsies septembra vidū pa­redzētā
angļu, amerikāņu un franču
ārlietu ministru konference Valingtonā
par Vācijas piedalīšanos Eiiopas aiz*
sardzlbā, kā ari Atlņntika pakta pa­domes
apspriedes Otavā septembra
beigās* Parīzē l o i padomju manevru
uzskata par jaunu iazi Kremļa ,3iera
ofensīvā", kuras nolūks jaukt ameri­kāņu
politiku Pacihkā. Arī Japānas
politiskās aprindas nobažījušās par
niierllgunia novikināšanu. Padomju
pf^e un raidītāji, izvairoti^' no pla­šiem
komentāriem, uzsver, ka inier-llgumts
ar Japānu bez Pad. savienī­bas,
Ķīnas un Ziemeļkorejas pārak*
stiem nevarot stāties spēkā. Ka Ja­pānas
nākotnes jautājums ļoti no­pietni
inteiresē Kremli, ;>ar to liecina
padoņiijii gaisa ^delanta vieitibu trls-kār^
šāna Sachalinā un' jaunu izjplēt-ņu
lēcēju vienību formēšana M^ndžu-rijā,
kā arī komunistu bruņoto spēku
Korejā apgādāšana ar jauniem sma­giem
padomju ieročiem rni lidmašī­nām*
AUSTRUMVAaJA:
Paidomju ārējai mdeia propagandai
ūn iekšējā spēka demonstrācijai in­scenētās
pasaules jaunatnes spēles
Berlīne austrumu sektorā, kas ar
milzīgām, masu demonstrācijām* bei­dzas
sVētdien,, 19. āu^tā, vārda
biļrtiiki, tioiimi pārvSrš^ par bu­merangu.
Par spīti stingrajām kon­trolēm
un viOtlgi izdomātiem okšķeru
paņēmieniem, vairāk nekā pusmiljons
jaiiniešuviepazinušies ar ^„br.Ivāfi pa­saules
stūrīti", kā paši spēļu dalīb­nieki
nosaukuši Berlīnes sektorus rie-tumos
no Brahdenburgas vārtiem.
Līdztekus BrīVās Eiropas raidītājam,
Cīņas grupai pret necilvēcību un ci­tām
brīvās pasaules organizācijām
izskaidrošanas darbu spēļu dalībnie­kos
no austrumu bloka valstīm veica
krievu pretestības kustības organizā­cija
NTS. Bez vispārējā skrejlapu
Ueius, īpaias ^ejlapas izplatīja „tau-tas
demokrātiju" un ārzemju delegā­ciju
mītnēs. Dalībniekiem no Baltijas
valstīm, Polijas un Gechoslovakijas
Rietumbedinē bija iekārtotas īpašas
pu!lcēšanās viotas. „Tautas republi­ku"
delegāti pārbaudīti dzimtenē ve­selu
pusgadu, un Berlīnē tie nedrīk­stēja
ne soli attālināties no savām
nacionālajām grupām, ko stingri pār­raudzīja.
Un tomēr lOO.CKK) vāciešu
vidū, kas iepazinās ar dzīves apstāk­ļiem
rietumu sektoroiT, bija arī pa at­sevišķam
„tautas republiku" pārstā­vim.^
Par pa^ules ijaunatnes spēļu
moto pieņemto „miera ideju" skaidri
atsedza austrumjoslas ministru pre^
zidenta vietnieka Ulbrichta vairāk­kārt
pasvītrotā prasība jaunatnei rie­tumu
joslās izrādīt organizētu prete­stību
un rīkot s^abotāzas.
SATELITVALSTIS:
Uz ārieni uzkrītoši pasvītrotās pa­domju
„miera gribas" vietā zemes iek­šienē,
sevišķi satelītvalstīs, pastiprinās
terrors un„tīrīša^", ku|u nodūks
salauzt tur pastāvošo pretestību. Ne­senajām
deportācijām no Rumānijas-
Jugoslavijas piarobežas, kas skāra ne
mazāk par 20.000 zenMu^tu,pievie^
jies jaunai deporiSciju vilnis Cecho-slovakijā;
l Pēc pagrīdes organizāciju
informācijas, 21. jūlijā padomju iestā*
deš u Sl<yvafcij ā « a ņ ?^
120.000 dlvēkupiespiedu^i^^
uz Pad. Siļ^ieribu/ Depprtic^
pašnāvību izdarijuii 3 siļovaku ģene^^
rāļi. Slovakijār kut lldz^^
rojama visstingrākā pretestība komu­nistu
režīmam, sagatavo mājokļus ka­raspēka
vienību novietošanai. — Bu*
karestas spiegošanas un valsts node^
ylbas prāvā pirmdien nāves sodu pie­sprieda
52 g,, V. b;j. rumāņu aviācijas
'ģenerālleitnantam., Roman<^u, kas
bija apsūdzēts par militāru dokumen­tu
pārdošanu.angļu vēs^
karestāi Nāv^ sodus piesprieda ari
bij. Buikaŗestas apelācijas tiesas
priekšsēdim Udusam, armijas pulk­vedim
Bozoahkam un izdlākajam.Bu-karestas
advokātam Polikam-Miško-neti.
— Varšavas ģenerāļu prāvā
mūža spaidu darbus piesprieda' 4 ģe
nelrāļiem, bet 5 štāba virsnieki sa
ņēma cietumsodus no 10—15 gadiem,
Si® notikuāni, tāpat kā nesenais dumpis
Viļņā, liecina, ka Kr^inOis, par «pīti
pafiitiprinātam terrc^am un deportāci­jām,
tiav drošs par pakļautām tau­tām,
kādēļ Staļins spiests rilp^gi pār
domāt kaitru avantūrist^u soli Ei
ropē.
Lai apspiestai čechu tautai <fiota jau*
nas cerības, un pareizu informāciju
par apstākļiem brīvajā pasaulē, pinn
dienas vakarā Bavārijā dzelzs priekš
kara visUešāikā tuvusņS. us^l^4& 9^^^
im bālbtni, kas pāri robežai aizneisa
draudzības vēstījumu vairāk n ^ā
milj. eksemplāros. «Neviens cietums
nav tik dziļš, lai Us spētu, noslēpt
taisnību; neviens mūris ,,,tik augsts,
lad tas spētii nosa^rgāt brivibaļfi vēstī­jumu,"
teikts skrejlapās. Dažādlo or­ganizāciju
vidū, kas piisKiailījāf šini iz­mēģinājuma
pasākumā, bija ļ arī Brī­vības
krusta kara organizāi^jas vadī­tājs
Harolds Stasens,/.amoril^aņu pub­licists
Drjū Pirsons, Brīvā/? ^Eirdpās
nacionMās komitejas prwdeA.te Džek-soļhs,
Starptautiskās" .br!Wžtirnafi^^
apvienības pārstāvji Boļeslavs Vierifc-bjatoskis
un Geoi)g€',Joņe5ķu.
R I E T U M V A C I J X : "
Rietumvādjas politiskajā,dzīvē pē­dējās
dienas aitnesušas vairākkārtīgu
vilšanos un ilūziju sabrukiiņu. ŗ Vā*
cia^i bija it kā^ i ^ ^
jumu- un pitekšrocibu piķīajf'^ē^^
apbruņošaMs pbstnā, ko,
dokļa raugoties, būtu is&devīgi stiept
līdz pilnigaf; līd^Uesī^
pat Vēl tāilāk. Ka Rietus
vēl valda okupādj^^^^^
jHrms pierād^ā Boni^ i i i i i ^ mi­nistra
sarunas ar sabiedrotajiem Pe*
tersbergā par dlcļ^ izdevinniem.
Ja Bonnas valdība nevārēs ,4zS>urt^'
1,5 miljarda DM Okupādjasizd^
segš«iai, apliekot v ar speciālu no-
(ikM luksa priekšmet^^
lietotājus, tad - sagaidāma vispārēja
nodokļu paaiigsiināšana. V^ smagāk
par Petersbwga8 lēmimoiu, va^W^^
koāliciju ^ar starptautiskās Rūras
pārvaldes iestāja. Pi«
Blichera protestu JŖūras pārvalde ari
gada pēdējā ceturksni nesamazināja
to ogļu daudzumu^ kas pēc iepriekšējo
ceturkšņu parai:^a Bonnas valdībai
jāeksportē uz kaimiņu zemēm par pa­zeminātu
cenu.' Rietumvldjas val­dības
pārstāvis Rūras pārvaldē Bli*
chērs, protestējot pret šādu nostāju,
nolika savas pilnvaras. Opozīcijā no­stājušas
arī valdības koālicijas parti­jas
CDtJHinFD
par pārējam! Vācu prese, protestējot
pret saibie<^otb pēdējiem lēmfumi^,
prasa vispārējas sarunas ne vien par
abiem augšā mii^tiem jautājumiem,
bet Mī par Žāras apgabalā strīdiem,
nabas katastrofa Mrlae, kas pSdējis
ļfis piemeklēja dažādus pasaules kontineati
kalngalus sasniedsa ar smagu xemasWcl S •
cijas provincē Anatolijā, kasļ pradja Aijii^^
par 100 cilvēkupuru. Nogalināto iUeīil6Bu ibL^
pārsniedz 10.000. | ī
tirdzniecību ar austrroiem, Strīdīgajā ļ Ap loo cnvēkupurn tai paUl i^iki ptMni^
advokāta Kemrica lietā uc. Kanclers ļ art lielākas lidmaSinu, autobusu, kuģn
sies no atvaļdnijtima Šveicē, preses ļ ieties RēzijasOTerā^ bet 22^uģa ļaudiTSi
pārstāvjiem izteicies, ka sarunās ar ļ pasažieri nogrima j ū r ^ dzelmē- avarējot B #
sabiedrotajiem viņš cerot panākt pie^ tvaikonitim Bes^
desamuatrisinājunm tiklab bkupāci-^^^^.^ ^ . j _ r i j I ditaltt Rietumvāa3& Iscdts Aniolds Roibri^^^
jas izdevumu, kā arī Rūras pārvaldes 1 k^^^
nodalu. Pirms sliSauās UN ļUeiesUL,
kolts bija norvēģi^! arkanā krusta fteaww.5
sekretārs. Augstā Wglukoml5āift^^ļ^^
jautājumā.
FRANCIJA:
Kaut arī Wab^^-^
ārzemēs valdības rekordkrizes pār-vficijas
birojs Boņnfisfiks darbību t, sapili
Pār Japānas uībnrfriima pUton ASV, Klļikf |
jai, Singapurai ūn Sļunatral Pad.; savicatti
jau 1941. g. oktobrf informējis vācu varēšana uzņemt^ ar atvieglojuma sa-ļ ŗ^i^^ļj FrMikfurter Z«tung ķ(fepiadeBti^^^^^
jūtu, jaunajam Plevēna kabinetam I panā Richards Zorg^ - to atilājis am
pēdējā parlamenta sesijā pirms ru-p^uutas vietai
dens pārtraukuma' (no 21.--31. augu­stam)
stāv priekšā nopietns pārbaudī­jums
— skolu jautājums, kur sociā-misijfi
japāņu Uesli eka minl^ijas ii
Jošikova.
Māsit apcietināšanai Argeni
opozīcijas partiju piederīgos, ļievijķl
UstTioproipn «piekipl^i i e s g ^ par| J Ž Ž - -
konfesionālo skolu prmcipu, bet radi-'
kāļi stāv par pasaulīgi. Vai valdība
ar savu provizorisko kompromisa I augustam pied^ujās^ ASV, uēibritiņiji
. t » X- 24 *^ . s j , - 1 Frandjas un «aujas jlrAs, sauszemes un -
priekšlokumu spēs pastāvēt, to-rādīsi ^ ^p^^.^^^^^^^^
augusta pēdējās dienas. — Kaait arī ļ Maitas salu. ŗ |. i
jaunajā franču ininistru sarakstā irļ Kaisōņgas^iert s^nas^ j^^^^^^
Visi paztetarti .m. fi Mevto^ ,^1- ^Jl^'ll^Sii^
£ba maaSBU atšķiras no, m ā a ļ jop,ņjsm pieprgM dmiM
priek$t«cēm. Atiķiriba nepaetSv ,ne-| 38. platuma grādu, »tt UNt unikn
MeJajā pagriMieni pa labi. kas atbiUt "«"«j^
p^ruJZ vēlēšanTiznākuma», bet ' f J ' « ^^^^ ^^^^^' ^
gan frančiem neparasta mēģinājumā ugiudināu pēc
kontcentrēt valsts vadību. Pāri pārējo ļ vietējo padomju gaTļiiz6nu.^^4^^^^
ministru un valsts sekretāru saimei ļ personu.
stsv « « « r u ŗ - vm^ 1 ^ 4SāS^
ar saviem vietniekaiem Zoržu Bido unļ partraukl^uar Cechbskvakiju^^^i^^^
Kenē Maieru. No lldZāinēļiem tĶ>daļ respondentaOtisa atbrīvošanai, i >v4v.,.
posteņiem ministru prezidei»8i viet- • .AdWeslbM.z^^^
• 1 - 1 1 ii -«s^s 4- x , s ««c^-^l tiem 4 polu bēgļiem, kas 3. augustā ir
meki kļuvuša anāmā taērā pat vese- «.gjnu nolaidās i^ai»es tuvumi^S^
1as mdnistru virknes ģenerālinspek-1 Par jauno Uelbrttfini jas vēibiļi
toriem, Maieram, kas skaitās finanču ļ iw««'i'^t» iWiSinejais britu iietvi4u:j^
im saimniecības mdnistrs, pakļautasPj;^;^^^^
vmļas 6 ministrijas salmniiecrbas, ļ Araertkkņu Hersif i ļ m^emi^ i ^ ^
rūjinteclbas/lauksamniecības, enerģi ' " * " " - .
pieņēmis ASVtli
tirdzniecIbajBļtttiikii
jems Randolfs flersts
cumfi. Herstam ASV
9.žumāli ASV un 3
miris dtrtļUa M i i
piedētajai 33|l8iki||
AngUjir im iviiiiill
cerha vērtība pfirsnled za iltK^niļijVļdcļttļi^^
Vēr 500 J9ļlnas^va I ; o r e ] u : k | m t ļ^|f
duŠi^ Čechbslbvakijfi/ kur to| §)aietl|^
mm
•mi
jas \ sagādes, tirdznieJcIbas, ārējās
tirdzniecības, dairba,, sociāilās nodro­šināšanas
un jaunuzbūves nozarēm*
Bido, kas skaitās aizsardzības ministrs,
bez ministra aizsardzības jautājuropsJ J ^ ^ f - ^ ^ ^ ^ - ^ ^^
pakļauti trīs ieroču šķiru. vfilstsJ Torēk pie l a ^ veselības,
sekretāri. Bido kārtos arī Atlantika | smaiciļošs, apgaivb^^e^^^
pakta lietas un pārstāvēs Franciju
/ « 1 - J savienības,•• .^-v-: V"':-^
Starptautiskas konferencēs, kuras ru- dolāra staibiiutUk^^^B^^
nās p^r adzsardzļbas jautājumiem* I Udzibas fondam piebrasljis^^^
Savā jaunajā pastiprinātajā pozīcijā ASV kongresi l ^ ^ ^ k
līdzi arī ārpolitiskos jautājumos, ko , noskaidrots kādā apta^ār ki
ar^ UiZ p r i ^ u pēršanās Roberts ^U* I amerikāņu augstais k<^mlsfir0 Vlidjl
m ^ L L. |^« «Augstu; dēltt^^^^^
komend^nts ģen. Metjūzens
domju armijas piiģmineī clim vBerilui i f i^
ņu lektorē pie Pptsdin as Sosejaļi^
Pēc tam, kad JC(nijfi (emonstraJfUļ',^!^
juši pieminekli7lar bepzinu un a^
Cēlendorfas apgal^la parlaipeiU^^ lilļo^I
amerikāņu iestādes )ikw
dauzibas' objektu", ^ • ^^^^A^-Mm^
Pēc , dramatiskās b ē j l a n a ^ ^ ^ a u d i^
austrumu bloka valstīm un Austi^jM^ļ^
joslai 10 nedēļfisr Itāliju sasnliiļlzlsļpadc^
Vācu poUdja^lindavār'franču Joslā, Pētieris Jegorovs.
liotvēk 13 li^as kbnt^^^ Jārlraukt jebkāda v^da' aiaort^
iAi.i^i«i ,t« ^T>.i,«^i«- rf*,r.r \ ^ darbUm Polijā pieprasījusi
d ^ locītu un ar tlcineļlas,^^
līdzību atņēma tie^ amēri-J iniormScijas dienesta, biļetenuļ - ^ b i i ^
valūtu 23eX)(K)vdoLv
diba pieprarijusi :2i st^du l a l U ^ l^
poļu propagandas biroju darblbiii ŅUJoitilv^
250.426 DP azņemti /Imērikā JUte^S^
gūstam. 12.000 pārvieto to peribitļi galdā
Ar ricine|ds palidzibu
aipem kontrabandis*
WaiV^Sm dol.
tā, kā tas ir arī īstenībā, proti —
ASV nopietni apsver atkāpšanos aiz
Pirenejiem padomju uzbrukuma gadī­jumā.
Tādas pat bažas, droši vien,
ir arī angļiem.
Bet Anglijai. uh Francijai ir vēl
kāds dts dibināts iemesls nostāties
opozīcijā, ko atjautīgi formulēja kāds
amerikāņu diplomāts Parīzē: ^Mums
tagad iet tāpat kā divi draugiem, kas
ielūgti viesībās, kur uz galda ir divas
viskija pudeles. Ja nu ieklīst I vēl
kāds trešais draugs no ārpilsētas, tad
saturs jāsadala jau už trim
rīklēm, un pirnued^^
par vienu trešdaļu mažii/: Arī bagā­ta
jam tēvocim Samam ieroču krājums
nav neierobežoti liels.
Meklēdamas sev militāiiazes Spā-nijā,
ASV uzsākušas augstu spēli.
Nav jādomā, ka pretspēlētājs Kremlī
izturēsies pasīvi. Kāda varētu būt
viņa atbilde, to šinīs dienas Varšavā
pateica Molotovs, izteikdams tiešus
draudus ^ t Tīto un Jugošlaviju.
bija ievietoto n e ^^
lās, un ar kontraibaņdist^
ārstu palīdzību noslēpta ziarnāš^ Ban­da,
pie kuras piederējusi notvertie,
pēc policijas vērtējuma^. pēdējos 6
mēnešos paguvusi nelegāli pārvist no
V&ijas uz Austriju valūtu ap 3Q miij*
nuarku vērtībā.
transportus, bet 75.000 reģistrētfk^^jļ
DP likumā ietvarbs viz iB varSs šaņeat
vairs •:35.Ō(H) personiir;- :-:^;,bv-?^:;^'.':
Aleksandrs Kerenskls, provlzoījUkls kri<
valdības pēdējais miniiitru prezidents plr;
bolŠevistlskās oktobra' iļevolūcljāB; i^^ lfo|
lai piedķntd» krii
,revolūcleņiiāS^ļni
s • • •
(Turpinājums no j . Ipp.)
arī 26 nometņu būve Beļģijār kaš ko
kas atlidojis Minchenē,
bēgļu konferencē par
bas brganižēiSanu pret ļ;>ādomju
,vijfi:';.-.-.>
Prezidenta Tnunenā kandiaītflra alkuBi
prezidenta vēlēSānfim iBrosinlJusl dbmokļŗM
partijās izpildu komiteji KaliforniJfi^i
Aziltlesibās 12 poļu )Qmiekiea,: jkāf meļ
i — x - < A -I' - • r^ X ^1 ^ ^ i * patvērumu Istādes ostār otrdien" pl
pā izmaksās 10 milj. mamņu. Bet art riisi Zviedrijas valdībā. Dienu pltmi
tas, kā norāda korespondents, eSOtļ Stokholmas firlletu ministrija bijā Borāldlji
tikai sākums, un dtas nonietnes un 1 P°^^ piepra«j\ļmu bēgļus tīdot.
aniia^s rAntm« nari^rlTSti ^ftlrārl^f I ralnistŗtt prezidentu Oesāfipifl i ^ga^ieŗ centrus p^edzets iekārtot apmeklējumā v^J septembri pavadīs ami
Holandē Un varbūt arī Francijā. J kfiņu Vēstnieks/Romā Dans un ItaUJāl Wž
Sādi pārkārtojot ļ>i&l^ bruņoto ļ niecības ministrs Pella.
spēku sidalījimiam, britu ^^a^
resors izgājis "
Apmeklējumā:
aitieksmjtt
ņo apsvēruimiem), *ka Everela Heilraeua^TrBineBa specUilpU^
smagu gaisa resp. atombumbu uzbru-1 ta leraSaaos Kairo a t c ^ no Iranās
kuma gadījumā britu ostās būs gluži ministrijk.
ekspedīcijas aimiju. Saskaņā ar,jau-ļķijas, Turcijas, Spānijas un Ju^oslāt*
no plānu, no regulārajām karaspēka ļ pārstāvjiem. Šautene, kas ir praktisklķa
gam, sķiet, palikšot tikai viena divi-ļ kaņu šautene GarandTpēj izSaut tikai
zija, viena kājnieku gvardu brigāde, ļ reizes minūtē. Ari w spējd ziņā Jā
dažas patstāvīgas daļas un pretgaisa i **^^«n« pārāka par visām līdzšinējām.
' aizsardzības vi©nH)as. Arī karaspēka \ amerikāņu arjālļas konilngeaU^^
« ; ^ « r k a i , 1.*- ™ ^ 4 « s j - *u - i I 1300 viru - ieradies jiunajfi ASV apgfi*
vienības, kas eventuah atbrīvotos Vi-ļb,^^
dējos un Tālajos austrumos, stāvo- ļ Preiidents, Trumens d^vu savn pi^
klim tur nomierin(^ies vai arī rūpes ļ P^^^a» par amerikāņu rūpniecības \\
par drošību pārņemot britu domini- ^ļj ««^«ļfS^"
'X i - j - J - ^ uym*m I atombumbu uzbrukuma gadījumā. I
jam,taaa gadījuma neatgriezīsies visļ sazvērestība p^t ASV rēstnielka s^aļ
britu Sāl&> bet tās novietos Vācijā, ļ^ientonuGrlflsn atklStufas spāņu valdibi
Holandē un Beļģijā. Reizē ar tik ^««^ādes un viņu brīdinājušas. Sazvēmi-
- u esot Franko valdībai naic^igi ālemāntt Zi
plasameroga britu bruņoto spēku pār- spānijā un Fraņtijā. Gr fisa mitnf, tagai
celšanos kontinentā, uz šejieni pār-1 ^ana 4 detektīvi, un viņa auto piavādā
craesl s marāīc īdbauu diezsatsā dteesc.h niskas un militā-1 nav puozliņcēijmaiss apuātroā.k vno^ tnieks bridinfij
turpmāk pie sevisk nēsāt
pietnl. bet āollji^
pisioli.
1?^'-•••iii
^^^^
mmā m4
i r a
H T TOM f Mr-T' IBS''* i
tai
« ir
m
mm