Bavarijas Latviesu vestnesis, August 18, 1951

              BEZ LAU^AIMNIECffiAS IZGLĪTĪ­BAS
T O M E R NEVAR
KepiMk^tMAfi partijas aktīva
8apu>lcē par ražas nov^ianu im
lauksaimniecības produktu sagādi re-fetēja
Lācis: Musu laukos i r vai­rāki
nopietni trūkumi (nejau nu vai­rāki-
vieni). Republikai i r v i s ^ ie­spējas
likvidēt graudkopības at­palicību
um panākt, lai 1955. g. valsts
ražotu līdz 40.000 t sviesta un 50.0001
^cūkgal8& Sogad jiku} auigas dien­n
a k t i s , lai līdz 1.1 novembrim visu
varētu izkult Boļševiku partija la«
bibas @agādei piešķir lielu nozīmi.
Šogad kolhozi nodos mai:Des labibn —
kvleiufi, Aizliegts nodevu segt tikai
ar rudziem. Ar pirmo piegādes dienu
viss transports jāizlieto tikai labības
piry^āsaaiaif kur jāpiedalās katrai.
koUio^ sētai.., Līdz labības piegldei
atlikušajās dienās jāveic siena pie-gāde#
Atpalikušie ko&ozi jāpaceļ līdz
pirmrindniekiem, (B^t kae. un kā tb
izd<9rls?)r' Pašreiz izvirzīts jautājums»
lai kolhozu F^^^^ži bOini ar vidējo,
vai i^ugstāko latiksaimniecibas izglltl-bur
(Ilgi gan domājuši, līdz atjēgu-
D€batfs B\ejaa rajona izpildkomite
jas ipridsdsēdlē Riaisko sūdizējās, ka
Latzagotzenio novilcina noliktavii re­montu,
kamēr partijas centrālikomite-jas
sekretārs Titovs asi ncmdija da­žās
partijas organizācijās valdošo paš­apmierinātību.
L a u k ^ strādājot 11.000
komunistu un 14.000 komjauniešu.
(Tādēļ Ja\i ari dairbs neiet no rokas!)
GALVENIE STRĀDĀTĀJI - VECi,
. SIEVIETES U N PUSAUDŽI
Reportāžā no Jelgavas iīajona kol­hoza
Zemgale brigā^eris, Kristaps
Liepa stāsta: Manā brigādē 9 vīrieši,
12 tieviešu^^n '3 pusaudži. Brigādei
, palīdz ari gados vecākie kolhoznieki
un skolnieki^ dažu dienu līdz 28 cil­vēki,*^
Tētad-no 52 laiuku da»rba darītā-j
i «n ētikai 9 vīrieši sj^ēk^ gados!) Pie
ķi\m s^jēia^«tr|(jlā ^ .vjrie$i,u^. 2 m-,
vietes. A r ^ to 10 dienās jānovāc 30 ha.
Kūlīšu sējēju vada Roberts Legzdiņš
un «Ijinia Jerškovskis, Pļaujmašīnu ap-
. fcalpb 7 cilvēki — 1 pļāvējs un 6 sē­jējas..
Agrāk labību >ulāin 5 Hdž 6
vietās, bet tjagad tikai divās! Noor
ganizēta ražas aizsardzība noliktavās
un uz lauka,\ Norīkoti ari svēršji,
kas rūpīgi veiks uzskaiti. Pat irvasu
politisko darbu ražas novākšainas lai^
Icfi stāsta komjaunatnes pirmorganizā
ciJBS sekretārs Griķis: Katrā brigādē
izlaiž kaujas lapiņas, notiek aģitatoru
iiiuiuiHiuiniiiiiHiiiiiiiiHimiiuiiuiiiiiiiiiHiiiuiiiiiimi
pārrunas. Labi strādā aģitatori Braže,
Viteere, Ļuļa, Vizina uc. (Te, lūk, iz-put
komunistu un komjauniešu tūk­stošu
„dar4)s bukos"!)
KILOGRAMS LABĪBAS, 600 GRAMU
KARTUPEĻU UN RUBLIS DIENĀ
Rīgas ko&oza Ciņa kolhozniece
Genoveva Liepiņa raksta: Man ir 8
bērni, 5 vēl iet skolā, bet vecāka
meita ir ciema padomes sekretāre:
Kad ie&tājāmies kolhozā, mums nekā
nebija. Mēs saņēmām māju, zemi
©aknu dārzam, govi, cūka®, kazas un
aitas. (Cik no \l jānodod «valstij*-,
to, protams, L neraksta.) Pērn mūsu
ģistene kolhozā nopelnīja 3 t lahibas,
2 t kartupeļu un 4000 rubļu... Ja nu
gadā i i 365 dienas, bet ģimenē 9 gal­vas,
tad, pārrēķinot visa gada peļņu,
ddenā iznāk nepilns kilograms labī­bas,
600 gramu kartupeļu un rublis
20 kapeiku naudas katram. Ko ar
šo „lielo peļņu". Liepiņa iegādājusi
sev un saviem bērniem, tā vis nerak­sta,
bet gan nobeidz ar nepareizi
adresētiem vārdiim — Lai Dievs soda
amerikāņu varmākas un slepkavas!
(Šādiem nolūkiem Dievs noder ari
komunistiem!) ^
PUSDZĪVA TATJANA
Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūs sa­mulsina
un novirza no Inūsu ceļa da­žādi
blakus mērķi — raksta Kenens,
— mēs medrStstam padoties lozungu
tinannijai, dzīvei svešām, augs^rātl-gām,
bet bieži tukšām frāzēm. Mēs
nedrīkstam aizmirst, ka karš ir iz-nicināšana,
vu^ārizēšanās, upuri,
šķiršanās, mūsu ierastās dzīves kārtī­bas
apturēšana un saSnedrlbas pa­matu
satricinājums. Ar karu vien la­bāki
apst^ļi nav panākami. Pat uz­vada
karā gan rada nākošā, pozitīvā
darba priekšnoteikumus, taču šl dar­ba
panākumi atkarīgi no tā, kas re­āli
izrādās iespējams, bet kas nebūt
nav garantēts. .
J A AMERIKA KAROS AR KRIEVIJU
Ja liktenis būs lēmiiis^ ka mums jā<
vērš ieroči preit tiem. kas šodien
valda, pār Krievijas tautām, tad mums
āmeģina novērst šo zemju iedzīvo
ājos domas, ka esam viņu ienaidnie
d, uk modināt pārKecit)u, ka posts,
ko, nepieciešamības spiesti, viņu ze­mēs
nesam, nebija novēršams, vien­mēr
šļem ļaisdlm parādot mūsu lldz-
: utigo izpratni par viņu pagājušo dzī­vi
un mūsu interesi par viņu nākotni,
Mums'jāatmodina jūtas, ka esam kopā
ar viņiem un ka musu uzvara dos
viņiem iespēju, pašiem sasniegt uņ
kalt savu laimi. Tādēļ vienmēr jā­domā
par to, kas Krievija bijusi un
Arhttiša® laiikrakste Aaihus Amtsti
dehde pārņēmis kāda dta dāņu laik
T^aksta Daiņneviirke rakstu, kurā rak
stļts par ^ltij<as valstīm, kas nosauk­tais
par nomaļu vai lobežva^tīm
(R^ndstaterņe): ^
„Robežv)ail$tis Igaunija, Latvija un
Ltetuva noliecās krievu drauiju priek­šā
laikā; k ^ Somdja dzcinija varo­nīgo
uņ izmisīgo ciņu ziemas karā.
Neviena denKA^ vatetšmiv at­zinusi
Krievijas laupljumu,^^b
na taa^ nav palldzējusfi; šim
trim mazajām tautām/Ap 10 gadu tās
aiz dzelzs priekškara visādi spaida un
moca; bet v^ture gan rāda, ka nekad
nav par tyēlu celliies tautai, kas ne­grib
pazusti Un tomēr niūsudvllizē
tais laikmets savā ziņa iŗ ļaunāks
nekā visļaunākie laiki, par kuŗion
mumis stāsta vēsture. Ŗobežvialstu
likteņi rīda, ka tagaidējā laakā, ' lai
iznicmātu mazu tautu, kas pretojas
lieto līdzekļus, kādus agrākās ģehe-rācijas
nepazina, tagadējai Kriev^^^
jai ir kā vara, tā līdzekļi tek d a i ^
cilvēku depoŗtēšaiu šim vaiķtlm
lai Ib tautās viznIcinā:tu,^^T^
v ^ kā Gattdijis \HI viņa piekritēju
tūkstoši vairēja ve©t paislvu pretesti
bfiikāŗu pret angļiem. Pret krievu
komūnistor valdību tas mav pietie
Rbbežvaļstu divēdskā un nacionā­lā
traģediji i r bijis nbpi
juniš Visām m a z ^ valstīm. Brīvības
un patstāvības g i i l ^ jāpierāda ar
darbi^n, kamēr nav jļ»ar vēlu."
Reportāžā Tbo Radiotechnikas ^ dzir
dam, ka tās ražojumi kļuvuši pa
zīstam! tautas demokrātiju zemēs un
pat Ķīnā. Cechoa strādā 70 proc. ko-nūnistu,
kas ir a r i cechu priekšnieki.
Se minēja Nikolaju Ratnieku, Robertu
Tari un Masu^H. A r i meistars Jānis
Bārda ^ t komunists. Partijas orga
nizācija izlietojot savas tiesības kon
trolēt admdnistrādju. Eksperimentā
1ās laboratorijas priek^ieks Droz-dovs
pastāstīja, ka laboratorijā par
konstnilhoriem strādājot Apsitis, Kun
dziņš; Liepiņš^ Langins, Vēmanis uc.
R^adibtechmkas strādniece Tatj ana
Ķise stāsta: Buržuju laikā ruķnica
pledeflfē)a Leibovlciem (daļa gan ari
Apsltim un Zujcovsikim!). 1937. g. sā
kām strādāt pagraba Kr.Barona ielā.2
kur nebija ne ļogu,' ne durvju, un
daitmičā vajadzēja ielēkt pa lūku
Pēc 10 līdz 12 darba stundām iz-nācām
pusdzīvi.: Par atvaļinājumu
mēs nedrīkstējām ne iepīkstēties. Tā
kiājās'Ulmaņa lldzskrējēju — sodāl-demokratu
laikā. (Te riu gan sajukuš;
kā laika„tā d t i jēdzieni!)
DIVI REIZES DIBINĀTA
AKADĒMIJA
LPSR zinātņu akadēmijas sekretārs
Vāleskalns stāsta: Pad savienība i
visprogresīvākā zinātņu zeme pa­saulē.
Kapitālisma kkāiŗta par to pait
sapņot nevarēja. (Diez* no kā gan iz
augusi un uz kā balstās padomju
zinātne?) Ari zādzībās iestigušais
Ulmai;^ režīms žēloja katru kapeļku
izglītībai. (Kapeikas patiešām bija t i ­kai
mūsu muzejos ūn ņmmsmātu krā­jumos.)
Kultūras fonds atb^9tija tikai
izkurtējušā režīma stutētājiK. (Kultū­ras
fonda bibliotēkas bija iekārtotas
visos Latvijas pagastos, kas saņ^a
ari mūzikas instrumentus un naudas
atbalstus kuHūrālāmvi^jadzibāin.) Ar
īpašu LPSR miniMru padomes lēmumu
1946. g. 7. februāri nodibināja Latvi­jas
zinātņu a^adēmdju... Se Vāles­kalns
gan a^mirsis, ka Rīgas' radio­fons*
jau 1946^ g. 8. februāri pl. 7
rītā ziņoja^ ka akadēmija nodibināta
ar PSŖS tautām komisāru padomes
1945. ģi iK)V€mbŗa lēmumu Nr. 2824.
Kam nu lai tic?
,,DAIĻRADES KOMANDĒJUMI U Z . . .
^^/^^^^^^^^ T^
Rakstnieku savienības sekretārs
Lukss stāsta, k a Andrejs Upitis .beidz
romānu par strādnieku kustības uz^
plūdiem pagājušā gadsimta beigās.
Sakse rakstot otro daļu Dzirkstelēm
nakti, kur parādīts, kā huržuju Lat­vijā
radušies cīnītāji par padomju
vmn. tācis strādājot pie darba rez^-
v t o , Bŗodele pie kolhozu celtniecī­bas,
Brante rakstot par strādniekiem
pie Rušas un Maskavas; Vizbulis
Bērce rakstot romānu par stachano-viešu
kustību, Vladimirs Alatorcevs
pabeidzis poēmu jpar Ļeņinu Rīgā,
Mirdza ĶOTpe gatavojot dzeju krāju
cīņai par mieru, kamēr Brants, Imer-mahis,
Cīrulis, Kalpiņš un Tālcis
braukšot ^daiļrades" komandējumā uz
Turkmēniju un Volgu.
kāda tā var kļūt, neļaujot acumiricļaļstāvigi jātur acu priekšā izvēles ie.
diferencēm apmiglot mūsu skatus. spēja, rādot, ka uz mūsu planētas ir
Nācijas diženums reti pierādās Ipa- h^«^^»' kur dzīvei ir v^iiŗāk cieņas,
šībās. ko kāda nādja pati sev pie- P " ^ ^ ' cerību jēgas. Tad agii
dēvē. Tas tomēr piemīt arī Krievijas vai vēlu pienāks diena, kad šis bries.;
tautai. KrTevu kultūra ir v i ^ s dl-k^^^^s '^'"^'l "^i<»u cilvēku
vēoes vērtība. Mūsu vidū ir K r i e - v i atgrūdis ^adu desmitiem atpakuļ;
vijā dzimuši inženieri, zinātnieki. ^ ^^^^^ 9^1 P5n civIUzlt^
raketnieki un mākslinieki. Būtu tra- cilvēces centieniem, vairs neeksistēt;
ģi^a kļūda, ja aiz sašuituma pret lieUJ Ka tas notiks, ļto neviens nevar, pa*
krievisko despotismu un pWk)mjuM^^^^
politiku un uzskatiem aizmirstu šīs - I L ^
U u ^ dižumu, zaudējot viņu uzticību JAUTĀJUMS p KRIEVIJAS i^h
mums. Mēs. kas uz saviem karogiem KOSAS VALDĪBAS FORMU ' ^
esam rakstījumi brīvību, cīņā pret I i j ^umšs un neskaidrs. Šķiet;nav dļiuih
padomju iznīcības politiku spēsim uz- ^^^^^ ticībai, 1 ka Maskavas valdlbr
varēt tikai tad, ja iegūsim pašus ie- pārveidosies m\xm attēlotā virzieni:
dzīvotājus sev pai paHgiem un sa- nenotiks šīs varas pārtrauktai
biedrotiem, Tas ir tikpat nepieci^a- ^ gg^^^ pastāvošo iAtota,^
mi kara, kā miera apst^ļos. Nav pj^|g„j^ ^ ^ ^ ^ ^
iespējatos -reizē karot pret Krievijas L j ^ ^ ^ ^ i s . Lai ^ izzinātu, . kas īsm
tautām un.pret.padomju valdibui \oU^^^ interesēs būtu darāms, muiM'
vajadzēja .saprast vāciešiem, kas ne- ^^^^ ^^^^^^ ^^^^as par HeS£
prata iet karā par brīvību. (So pa- p „ ^^^j^ ciešām nekā neW^
reizo mācību amerikāņi tiešam lai Lingt, Mums jārēķinās ar visām
>ējām, nevienu neizslēdzot
pret Krievijas tautām^ ja grib uzvarēt , I
boļševismu^:-,Ref.) l^Č^'^'l^' i p n s vienm*
Līdakas grialbas šaja ziņa r a d a L ^ .^^^ pi^aloties pasaulesļi
tas. ka teuta Krievija ir pilnīgi ap-ļ jj^jj^g^ ^j^dokļa mums j & |
sver mūsu atti-^kkae^ kā^ar^v
jiem Ķriievijāļ t^ arr^pozlclju;
īiu notiek, kia Ķrdeļi^a atgūs} b n N ^
Laikraksfta Sitars and Stripes Vīnes
lldzs^trādniieks ®tlista par padomju
okupācija^ karaspēka Ipato un vien
muļo dienestu AustrijL Tur pat­laban
ir ap 45.000 padomju karavīru
Pēc amerikāņu vērtējuma, mēnesi no
padomju daļām dezertē.ne vairāk par
10 kareivjiem, un ari tos pašus para­sti
notver. Sādi padomju okupācijas
karaspēkam Eiropā neparasti zemi
pārbēdzēju skaitļi izskaidrojami vie­nīgi
ar stihgirti atšķirtību ņo civiliedzī­votājiem,
stingrām mācībām un spēcl-gu.
propagandu p.ar, briesmām, ķo, slĢpj
sevi rietumu pasaule.
Kamēr vēl pirms gada lielākā daļa
padoinju karavīru Austrij$ bija: pēdē­jā
kara veterāni, tagad vaitums i r 20
g, V. vai vēl jaunāki rekrūšu Atskai-
)ot dažas speciālas vienības, padomju
kareivjus Austrijā ta[gad nepatur ilgāk
par 6 mēnešiem, un ari pa šo laiku tie
tedz gandrīz vienīgi savas kazarmas.
Vienkāršos ierindniekus no kazarmām
nemaz neizlaiž, un tie ari nesaņem
austriešu Valūtu. Sardžu vīri pie joslu
robežām s'aņem 20 šiL nedēļā. Krievu
sargi parasti i r vēsi pieklājīgi pret
austriešiem un ārzemniekiem. Pavi
sam reti krievi ielaižas valodās ar
ārzemniecēm, jo viņiem mācīts^ ka tās
visas slimo ar venēriskām slimībām.
Protams, d t i noteikumi pastāv aug
stāko pakāpju virsniekiem un poļitru
kiem, kā ari civilistiem, kas vada
daudzos padomju saitnnieciskos pasā
kūmus Austrijā. Daudziem no viņiem
ir līdzi ģimenes, un tie ari redzami
klīstam pa pilsētu^ kaut gan nekad
nerādās austriešu restorānoi vai bā^
spiesta un bezspēcīga pret savas Te
mes totalitāro režīmu. Pieredze mūs
mācījusi ieskatīt, ka nmms nav^ izde
vies saprast tautas, kas smok d e s p o - ļ j j ^ ^ ^ režīma lēna^'^iānSiii^
tismia režīmā. Totalitārisms nav kādai Le,g^ ^^.^ ^ brīvības ^ l ā l i l
tautai Ipats režīms, drlzāk^taa, i r f ; Lpeku. tad varētu sacīt, t a mūsu plil
mlbas stāvoklis, kas. zināmā mērāL^^^^^ sekmējusi šādu attīstību W
apdraud visu dlvēd. kādēļ to nevar L g ^ ^^^^^^^^ ttaucSjuilif
uzskatīt par kādas atsevišķas tautas .^^j^j ^ ^ ^ ^ s p r i e d u m i S
vainu. Ja atsevišķais cilvēks totā- ^p^^ietibu vai I izmisuma soļiem, i
htarā valst vispār grib yel kustēties ^^^^^ ^^^^^^^ y
un pastāve^^ tad viņs spiests šim re- L pij^.ozlbas Krievijas valdt
ziinam pieligoties. zināma «eja ar L .^^^g.^^g ^
kalpot Tādēļ totahtārai valdībai L J ^ ^ ^ . ^ ^^^^^^
vienmēr izdosies rīkoties šķietama ļ,^. ^.^^ pgrgrdzlbas ir īstas u n ^
saļcaņā ax tautas centieidem, un at- ^^^^^^ . ^^^^^^^^^
tieksmes starp pilsoni un totalitāro 1^ j ^ ^ . ^ ^^^^^^^ tām lānotJA
valsti ir visai komplicētas un neskaid-' •
ras. Ja to nesapratīsim^ tad ari ne­tiksim
skaidrībā, ko Hekam spēlē, ļ B L A K U S .PROPAGANDAI NEPIBCll
nodibinot mūsu attieksmes aj^ totāli- g ^
tāio zemju ļaudīm, jo šos ļaudis ne- ""^'^^ i»u-i^/%ivo ari^iono
var vienkārši sadalīt koloiborātoros Tā būtu ļoti pavirša vēsture!!^
un mocekļos. Tādēļ Krievijas traģē- pratnei jš mēs ņaitļitu, ka ^tļtt^l
dija mums jāizskata par daļu no mū- gandu un aģitāciju var k d a r U l I l l i i
su pašu traģēdija un Krievijas ļaudis nācijas. ļ^I^es i i ^ t r t a ^ . j^viniiDn]^
par mūsu cļim sabiedrotiem. ļKas tādu ie&pējii pielaiž,: tie; ifš^
uz padomju •propagandas 'IrdKaļfl
J A K A Ŗ S N E S A K A S U N TURPINĀS ļ^rba panākumiem, bet aiani«trj|
šādas 33 gadus ilgas un ar tādu « U ^
ģiju veiktas kampaņat reiļd^^
LĪDZŠINĒJAIS STĀVOKLIS
Bet pieņemsjm. ka taga^^^^^^^ ^ faktiski ' kaut *ttf
vokhs neizrai^ ka^u. Kā. U d mums 1 ^ . j ^ . . ^ , ^ ^ padoļju.iekārtu,.vieniaS
izturēties? Vi&pirms: vai ir oamatsL... _ , .4..* i-^^ji^
A ' M E R I K A S B A L S S RAIDiJUMt;/
UN KUR PALIEK PENSIJAS?
Rakstā ar aizkustinošo virsrakstu
Akmens sirdis^ Pravda 26, jūnija nu
muTā rakstīja pai trim brāļiem Krali
nam un viņu māsu, kas nerūpējušies
par sfvu veco un aklo tēvu. 15. jū­lijā
laikraksts ziņoja, ba arī tiesa ap­stākļus
pārbaudījusi un vainīgie so-dlti.
Gadiem ilgi esam dzirdējuši
tik jaukus stāstus par vecuma pensi­jām
padomļusdādniekiem, ka gribas
jautāt, ķākb tad vecajam Kraļinam
bija jāmeklē bērau palīdzība, — jeb­šu
tās ir tik niecīgas, ka pietiek vie­nīgi
propagandas nolūkiem, bet ne
dlvēka eksistencei.
„DZlVOKĻI PADOMJU DARBA
ĻAUDĪM"
Padomju Igaunijas laikraksts Rahva
Hāāl 7. jūlijā ar lepnumu ziņoja, ka
«individuālo dzīvojamo ēku būvnie­cība
ar katru gadu gust plašākus' mē­rogus".
Pag. gadā esot nodotas lie­tošanai
'376 šādas ēkas, kopā ar
16.800 kv; m apdzīvojamas platības.
— Tātad katrai no šīm nepilnām 400
ēkām, kas gada laikā uzceltas visā
Igaunijā, ir ne vairāic par 44,5 kv. m
apdzīvojamās platības, kas atbilst
divām nelielām telpām.
V ^ • ^^y:''-^\:-^ w*Trr P^li* nepieciešams militārs spiedimil
ticet ka Krievija varētu notikt kādas ' . . , , 5 ^ i « „ 5 U 4 -
pārmaiņās? ^ Nav nekādu objektīvu 1 ^"'^
pierādījumu ne par, ne pret Tas ir
nojautas, spriedumia spēju un lielā
mērā ticības jautājums. Autors domā, ļ To uzdevums ir sniegt padomju ipiļ*
ka šāda ticība, ir pamatota, ko varētu soņiem skaidru sajēgu par mūsu ne
pastiprināt vispirms ar to, ka režīms, apstākļiem un mūsu iztUTēšaioj»
toas balstās uz cilvēku vājībām un Bet tas ir pavisaļn kas cits, nekā tett*
dlvēku dabas ļaunajām īpašībām, ^^^^"^ cijvēkus ui tādu vai citādu p
nevar būt iekšēji stiprs? režīms, kas f^i^isl^^ rīcību. Būtu kjūda, ja JņH
balstās uz dlvēka pazemošanu, uz S^^ētu padomjii pilsoņiem dot,pa
bailēm un naida sēš«anu, uz. psīcholo- dopus, kā viņiem savā zemē rīkoties,
ģisktf ietekmēšanu šāidā^^v^^^
saka tikai tās paau&t^i' vilšanos un apstākļu ietekmēti, bet padomju pH*
sarūgtinājumu, kam jādzīvo šai sal- mūsu padomos vax: sad^eUtt
tajā terrorā, ko radījusi valdītāju visam'dtus nolūkus,
muļķība vai ijespēja. Tikai dlvēki, Protams, mumis liepieciiešama
kas apzinās, ka tie bankrotējuši, varļ ārējā politika,! kur?!
gūt mierinājumu, k a tādā veidā tiem "^^J^kiem jābūt— mobilizēt im liet-iespējams
valdīt par cilvēkiem. N^rīgi izmantot ļvisiiTlafe^^
Nežēlība, nepatiesība, pastāvīga d l - ^^P^ ^'^ "^^su |>4šu līdzekļi^ plr^
vēku pieemošana kbntentrādjaš no-j^^^^^ (kungus,
mietnes, — visas šādas policijas valsts J^^*9s un nereā izejams ir
parādības šīs varas sākumā va; mo- doms panākt savu milzlgd
dināt zināmu ērmotu apbrītiošanu. iedzīvināšanu un vedot viņus pie «t*
Bet agrāk vai vēlāk tas .viss kļūst, līdz ziņas, ka turēšanās pļe šiem nodo«
nāvei garlaicīgs arī tiem, kas paši neatrisina irī viņu pasu
aktīvi līdzdarbojas, jp tie arī paši M^^* ^ » vajadzībļis.
bez*
no*
sevi pazemo, bet «aprot,^at;€ļ^ mums ļoti no
labāku nākotni paši šw aizsprostojuši, ļi^^^vēro, ja gribim aizkavēt kara l ^
un tādēļ līdz pēdējam turēsies pie sā- U^^^šanos un iegūt laiku, kas atļautu
viem amatiem. Bet \iespotisms nespēj iedarboties konstruktīvākiem s p e k i^
pastāvēt t^ai, turot baiļfe savus ie- Bet mūsu pūle^ paliktu bez 8d|
dzīvotājus. Ir nepieciešaina ari stipra mēm, ja mēs tām nedotu jēgu ar kalit
politiska griba kā dzinējs ^ ē k s . S e - ko, kas sniedz pa
nāk, kad 4|Bspotiskā vara bija saistīta vēlēšanos novērst karu vai apturat
ar valdnieku dinastijām, šāda griba agresiju. Bet kas i i ' ^ šis kaut kaif
varēja būt ilgstoša, bet tad despotam Vi^irms tas ir jiSļutājums p a r ^ .
bija ^jāparāda, ka viņš konstruktīvi mēs paši na sevis prasām, tāf ir ļau
piedalās tautas dzīvē, jo tauta viņu [tā jums par garu uņ centieniem, kSd
baroja un uzturēja, un tācfeļ viņš ne- v^lda amerikāņu tauta Katrs mfisu
varēja tautu vienkārši pazemot un vēstījums citiem tikai tad kjūs ipozi-turēt
bailēs, viņš apzinājās ari kādus tīvi iedarbīgs, ja mūsu priekšzīmei Ir
pienākumus pret tautas pagātni, tā- pārliecinātājs spēki», kas r^
gadni un nākotni. Modernai policijas cieņu un uzticību mums. Sī cieņa
valstij šādu īpašību nav. Tas ir sa- mums jānopelna. Ja mūsu gaisma bfll
biedrības drudža stāvoklis, un tāds stipra un spoža, tad tā» stari iesple*
ilgi nevar pastāvēt Apstākļi, kas š dīsies krievu telpas vistālākās malās
du stāvokli radījuši, zaudē savu in- un aizdzīs tumsu, 'un to nespēs aiz*
tensitāti, un visur nostiprinās intere- kavēt nekādi dzelzs aizkari. Bet tad
se panākt veselīgāku, bagātāku dzīvi; mums ar sparu un skaidru savu mēr-
No šādiem apsvērumiem izriet au- ķu apziņu jāiesāk mūsu uzdevumv
tora ticība, ka Krievijas ļaudīm pa- veikšana.