Bavarijas Latviesu vestnesis, August 18, 1951

              m
£ ^ e n , 1951. iii
!j8»M ,tmki; otrtr*"' ">3
lATVIA
latviBB Newspaper
Nr*6tl(^)r Aagust 18,1951
Pttb!f»lwrJ Vilis Janums, (2l8) Au-ļnļļtĀĢīih,
Detmold, Ugdr, Genna-.
ļvf Plione Aagiistdorf 02.
mHotUi ^ Busineis Officej
iiM GiafenMcbati, Obb,, Regie-
JoSriag»» Ge«nany.
PriBler: WcUheiroer Dnīckerei
6:B.b,H.. (I3b) Weilheim. Obb.,
Pablisbed once vreeklv. arcala«
ffoft 7500, Sponsor International
Refugee Organization. Mem-benbip:
A9soc|ation of the Free
Nr. 60 (504)
Ssitdļeii« 1951, g. la aogiistl
ItafiK rtUi nedēļi mtdienāt
lidevēit: LatvieSu Ceatriia IC6.
mitēja. T
Gaiv. redaktori: KUkii» Cul!tt$,
ApgSda ua redekcifat adrese:
im) GfafenaKbau. Obb., Regit^
rvngtiager, Germanvv ļ
AuftrailjM; redakcijai vadītājai
A. Smiu, tB, Undea Aveaoe,
dooiee, B^llarat, Vīc, Austialla.
W« l ķomiara M.vu i
' ^ ļ^ļit^i.dlvkMol. ' " • ft
| f e 3 o o . ^ un 10,000
ABOJfflNTU «VIMBAI
^ ^ g B H , mm itKieeB*
^pli,^^a4;rlņ-a;|,<
ANTffiOMONISTISKA SANSKSMB BEZ RIBTUMVAaJAS TIIMDINIE.
HBM ^ PUSMIUONS APMBKLiTAjU, BET NEVIENA U T V I E S A «
BiaOPAS ONIJAS IDEJA - BEEUNES AKTUAUTATE
g p e c i a i s l ņ o j o m s L a t v i j a i no B e r n ā t i
brīvībai. Sekojot jpedējSs organizā­cijas
ielūgumam, Berlīnē no Parīzes
ieradās mēnešrakstam Der Monat tu­vu
stāvošu aprindu — radikSli sociā­listiski
orientētu trimdinieku pāmtSvji
no Pad, savienības tagadējām satelit-valstīm,
kas atestēja pat vienīgajiem
īstajiem demokrātiskajiem trimdiriie-kiem,
pārmetot no Rietumvācijas
lūgtajiem viesiem fašistiskas tenden­ces.
Sī apstākļa dēl Rietumvācijas
trimānieku un nacionālo grupu pār­stāvji
atteicās no akUvas piedalīša­nās
Tstania palāsta protesta sanāk­smē.
Runātāji tanī komplektējās
galvenokārt no minētajiem Parīzes
ļaudīm, kā zinēms, sanāksmē runāja
arī Berlīnes pilsētas vecākais prof.
E; Reuters, izsakot ticību drīzai Ber­līnes
Un Vācijas atbrīvošanai no ko­munisma
jūga.
Tanī pašā laiki Berlīnē uzturējis
daudzi citi dažādu trimdinieku nacio­nālo
g i ^ u pārstāvjf un lūgti viesi.
Tā, sekojot Free Burope ielūgtmumi.
no Rietumvācijas Berlīnē lidmašīnā
ieradās ap 40 dažādu lautību jauniešu
Kamēr Berlīnes austrumu joslā risi-
]ilj& nPasauleš jaunatnes svētku spē-l^"
f iīs pilsētas rietumos notika vai-riki
preticomūnistiski sarīkojumi, ku-ļģi
piedalījās lūgti viesi — dažādi
nacionālo grupu pāfstāvji no
Mvis pasaules. Tā pag. nedēlā Ber-ttei
tefsdls LCK pārstāvis pie Inco-pore
t Vērmelfs, sekojot Berlīnes
isnita iļn Cīņas grupas pret necilvē­cību
politiskās nozares vad Dr. Tu
Ma ielūgwam« Bez tam Berlīnē
lOifoja sirf slovaku nacionālās j>8do-
Bšs pilnvarotais bij. ministrs M. Cer-ļalSf
Incopore prezidents Suchaneks-
SudisokiS) pārstāvot visas tanī ap­vienotās
bēg}u organizācijas, kā arī
{ecbu nacionālās (ģen. Prhalas) gru­pas
priekteēdis Dr. Pekalskis un slo-vaku
laikraksta Bohemia redaktors
HorakSi kā' arī ci*ti CentraJeiropas
tm Balkānu valsitu trimdas pārstāvji.
I6l39imdm.',bija tiešs sakars ar plašu
pretki^niūnisiiiskii sanāksmi Titaniapa-lesSi
ko koplfi rīkoja trīs organizā-dja
»; Bhropas ūnija, Cīņas grupa pret
necilvēcību un Kongress korltūrālai
LCK apgldu UtVlll
i
^ ^ ^ ^ ^ p S B v ' K b r e l k ^ ' ^ t e
'l^i^dljīuaā pareģoja New Yoik Post ii^
iačlils. bi}. V|cilai valiti b u i i
Mtt::'.utt\witnnieclba» mlnlīt», n
Indonēzijas galvaipUiSa
'M'liat^a' .Reiņlngtona-Randa rablto
i f e i l l w6ftaL< Doma, ka viijl, kaudldH^
$jļ^^ ^rēlSMās repubUkāņn puiS.
.»iidr:gai9s starp BetlīMs mitti
'mim tin lUetamvaciļu, pagaidām et 5 li^ i
^ Iķf46kārto3uSi rietumu sabiearetl». W
iiiSttt ikspoTta preču aaUksmi. ko pf#
It^pgirOtinaja^padomJu ieatadei. ^
mrm\^ atombumba tuvāka laiki ^
.dlttot Dlenvldauatrālijas irmē|[lnaiuB|i W Sliiim^ w: Adelaides. - «Mflcloalll
lāŽS il^ita Daily Telegraph.
illr^jrA. nodibināt «ociaustisko^^^^^
«PparUju plc vacjjaa austrumu joslai 5^.
.mij», pSe britu f « ^ "^
'ļ^'.iumsuiu. b.1 noie VOUSHP»?»i
Eflta...lto»ll vairāk nettlWI^f
būvei. brīdināja
apakšnama '"'•'"7.;, i^r^m^
)s austrumos, ja ASV nep
'.izBargSt pret šauteņu lodSn».. ^
[„, j , tur t.e cerotJ-at
karu «n atombumbām. ^
padomju .mani» ' " • ' " l a i o v - "
U jūras apkārt N»"**''ļelSti» ?
i ^ j i ž : i J r ^ - « -i
karam Pi^aā^ā"
ļegt trešdaļu iekšzemes pa ^
[prese. ,
( LINARDS LAUVA
ciltis uz sacelša­nos.
Tiem atgādi­na,
ka 1945. g.
komūnislru vadībā
l iltāvoklis Irānā tikai tagad sāk beidžanas. Mnacionllals radītājs",
HOt. pMiesi bīstams/; pirms da- kas pēdējSNs nedēļās pārgājis ^trau*
llļft^ dienāin paskaidroja kādb aņ- jā briedēnā. K(»mlnistļsk$ raidīs
9ttt naftas speciālists, tikko iera- tā Ja ulsbruicismos vērojamasi divas
^6$ Londonā nb Teheranas. Pir- tendences abas viga! bīstamas
majā mirklī šis apgalvojums šķiet Irānai,
pSrspīlēts, jo Herimena ierosinātās No vienas puses, komunisti kūda
Stonķsa un Musadeka delegāciju Aserbeidžanas un atsevišķas kurdu
tartmaa guvušas
reaits apveidus un
dalībnieku valstu
intereses varēhi
tapt apmierinātas — iraņl sa- nodibināta „brīvā Aserbeidžana",
glābtu savu naftu, angli prestižu, ka notikušas sarunas un cīņas, ka
bet «amerikāņi nostiprinātai droši- „brīvā valdība" aizbēgusi uz Pad.
bas joslu Tuvajos austrumos. savienību. Atgādina arī, ka ī>8g.
Dn tomēr arī šeit, tāpat kā visur ^adā notikušas asas sadurss^s ar
citur, kur vien kas notiek, drau-Džavanrudas kurdu cilti, kas miti-dīgi
Izstiepusies Krem^ sarkanie nās ziemelrietmnos no Teheranas
taustekli. Stāvokli Irānā rakstu- un kas bijusi apgādāta ar ieročiem
rtgl komentējis Tdieranias parla- no Pad. savienības. Balstoties uz
menta loceklis Dr. Sai-fpuirs Fate- šiem dumpīgiem elementiem, Aser-
Stti, kas patlaban viesojas Prinstaii- beidžanas padomju raidītājs ne-nas
universitātē ASV. Ieteikdams slēptā valodā aicina kurdus un
Anglu-iraņu naiftas sabiedrības vie- aserbeidžaņus nodrošināt savu
ta nodibināt jaunu sabiedrību, kur „brīvlbu" pret „nebrīvo" Tehera-būtu
līdzīgi pāirstāvētas un ieinte- nas valdību. No otras puses, ral-resētas
Lielbritānija, ASV un Ira- dītājs cenšas sēt naidu un neap-aa,
Fatemi nopietni brīdināja no mierinātību pret premjeru Musa-komunistu
iejaukšanās briesmām deku pašā Irānā. Ministru prezi-
Iranā. T«agadējo stāvokli Teherpnā dentam prasa, lai tas ievēro „pro.
viņš raksturoja šādi: „Amerikāņ: gresīvu Irānas pilsoņu" padomus
baro govi, bet slauc to loti reti. un izvairās no „imp«riaJi«t^fi*^o
Angli baro reti, bet slauc par amerikāņu intirigām". Kādā no pe-biežu.
KomūnisU govi apēdīs." dējiem raidījumiem pat ziņoja, ka
Un tiešām Irānas komunisti amerikāņi, slēpdamies aiz naftas
naftas nacionālizācij-as jautājumā speciālistu maskas, sastādot Irāna
Pēdējās nedēļās kļuvusi atkal se- anniju no bijušiem nacistiem un
Višķi rosīgi un nākuši klajā ar fašistiem,
jauniem ..rezerves" saukļiem un Vērojot Teheranas sarunu gaitu
argmnentlem. Ja tudechu partija pēdējās dienās, šķiet, ka ministru
visu laiku varēja mierīgi noraudzī- prezidents Musadeks
ties viņiem labvēlīgā cīņā par naf- pēdējā brīdī izpratis ^f^^^^^f
tu, anglu-iraņu attieksmju sābru- briesmas un atzinis, Pret šada
kumā. darbu pārtraukumā Abada- veida draudiem ir ^^^^^ J^^"^
nS. sekojošā bezdarbā un valsts līdzeklis - ciešāka ^^^^l'^^^^J'
tees krizē, un ja šī pajtija va- rietumiem. Nav gan
raja slavināt katru ministru prezi- ka šī, kaut an pozitīva Teheranas
denta soli un lamāja angļus līdzīgi premjera nostāja ^cumirk^^^^^^^^^
viskrasākiem nacionālisUem. tad briesmas vēl pavairo. Tudechu
kopš neilga laika nostāja pēkšņi parti>as starplaikā apzmaU atsla-mainījusi^
bušā pagrīdes darbība .atkal klust
Komunistiem draud jannas brie- bīstami rosīga, un Teheranas vai-smas.
Vienošanās, kas šķiet klu- dibai drīz ^i^n/avi ska leni no
vusi reāla ar Herimena iejaukša- Abadanas dienvidos ^^^J^P^^^^^^
nos. bija signāls jaunai cīņai. Ta- ziemeļu provincēm ^ ^P"
IM «krāpniece" vairs nav ..kolo- gabaliem, Irānas V^^^^^^^^l^^^
mi laupītāja" Lielbritānija, bet otru Koreju, kur padornju aserbe -
uimperiālistiskā" Amerika.* Mi- džaņi un kurdi uzņemtos zieme -
ftistru preziden.ts Musadeks vairs korejiešu lomu. vel nebūs nover-ōav
patriots, kas Irānai saglābis sta ar Teheranas, Londonas un Va-
^^aftu. bet ,.vājais vīrs kapitālistu šingtonas eventuālo vienošanos
rok^'\ To atkārtoti deklarē Aser- naftas jautājumos.
un studentu, to vidū arī triju latvie­šu
grupa. Jauniešu uzdevums bija
piedalīties Radio Free Europe izstādes
un kluba telpu iekārtošanā, kas reizē
noderēja par vienu lio daudzaj:€m
kontakta punktiem pārnācēju uztver­šanai
no Austrumberlīnes. Izstādes
mākslmieciskai iekārtošanai RFE
bija aicinājis latvieln gleznotāja
Ernu Geisuuti. Dautfeo valstu karogu
vidū, kas nu jau otru nedēlu plīvo
n'urpin. 2, Ipp.j
4. liherhju kongresa Upsala
piedalās arī Baltijas valstu
pārstāvji ^
Liberālu 4. kongresā Zviedrijas uni­versitātes
pilsētā Upsalā 15 nāciju
delegātu vidū bija arī Vesela virkne
bēgļu politisko grupu pārstāvju. Par
ukraiņu pretestības kustību plašu zi­ņojumu
sniedza G. R. B. Pančuks, bet
par liberālu kustības attīstību Polijā
ziņoja Kunickis, Iespaidīgākā kon­gresa
figūra bija franču advokāts,
rakstnieks un žurnālists Dāvids Rusē,
kas pats pieortKlzējis vergu darba no­metņu
baismas Buch^valdē. Viņš iz­strādājis
rezolūciju, kas ne vien no­soda
koncentrācijas nometnes, bet
grib panākt to vispārīgu izskaušanu
nākotnē. Ne mazāk interesants pro*
mkieiito liberālu galerijā bija spāņu
l^lvības cīnītājs Salvadors t:fema-dariaga
» ķas bija pēdējais republikā­niskās
Spānijas vēstnieks Londonā.
Latviešus liberālu kongresā pārstās
vēja M. čakste, M. Salnā, J. Breikšs,
ģen. B. Kalniņš uc. Igauņu 19 perso­nu
delegāciju vadīja prof. A. Perlics
un sūtnis A. Vanna. No lietuviešu
puses piedalījās sūtniecības sekretārs
2ilinskis. Kongresa rezolūcijā ietverta
doma: .«Miers bez b r ī v a s nav nekldb
miers — jo tikai brīvi cilvēki var
garantēt mieru un novērst karu."
JAUNAS ARMIJAS. FLOTES, AVlA-CIJAS
UN APGĀDES BĀZES VĀCI­JA,
BEĻĢIJĀ UN HOLANDE
Gandrīz visu regulāro britu armiju,
atskaitot Vidējos un Tālajos austru­mos
nepieciešamas vienībai, turp­māk
paredzēts pārcelt un novietot
Vācijā, Beļģijā \m Holandē, — ziņo
Sunday Express militāraia korespon­dents.
Saskaņā ar jauno militāro
prograsmiu. kāda pieņēmusi brKu aiz­sardzības
ministrija, uz minētām ze­mēm
paredzēts pārcelt arī visas armi­jai
vajadzīgās noliktavas, apgādes
centrus, darbnīcas utt. Sai Mpriekšējas
līnijas • programmai būs pakļauta arī
flote Un gaisa spēki, un pastāvīgās
bāzēs Eiropas kontinentā novietos
visas britu salas pieciešamās iznici­nātāju
un dažādas citas gaisa spēku
vienības, kuraa pastiprinās Vācijā jau
esošos sabiedroto aviācijas spēkus,
Holandes un Beļģijas ostās iekārtos
„uz priekšu iiviriilM'* bntu flotes
bāzes.
Kā tālāk ziņo Sundav Eipress, nā­košā
gada laikā uz jauniekārtotām
apgādes bāzēm šaipus Lamanša —
Buloņā, Havrā, Serburā un Sennazē^
rā — nogādās pārtiku, municiju, deg­vielas
un visāda veida apgādes rezer­vēs,
ieskaitot tankus ūn artilēriju, kas
nepieciešami aktīvas armijas uzturē­šanai
kontinentā. Jau sākta milzīgas
jaunas bāzes izbūve Antverpenē. kā
(Turp. B. Ipp)
AroeriUtņa augiiali keaiart AtļStrilS V. Dt. DoQBeU|9 «pddiio blgle skant^ eo*
vletojumn, kur pārstāvēta Krievija, Uetuva, Uagirtlatm Utvti^
(Skat, raksto ). tpp.)
iitiitiitiinimiitntiiitniiuifduimaitmimimimimmrotimmtmmimtnimntmnm»^
AmeHkāņo kongresa ^liodis ļoproļte |otl alitiiēls SplBlJ^'
Jautāloms, Senitē irpolittski komisija tUdio plevienojoslis Iede­gumam
par 400 inllj. dolini atvilileiio SpiDlJas mllltlisi QB selm* ^
nleciskal atbalsUianal. Pēc flņojoma mātam, Franko aml|§ pat/
labis Ir 22 dlvlzl|as, ^ liet 30 dltoās Splnlli var mdbiltefit 500.m
im gada laiki 1 mll). vira, Ja tā saņem vajadzīgo dpbnlļolama*
Kamēr ASV vēl bielējas ar saviem
sabiedrotajiem par Spānijas uzne­šanu
rietumu labiešu klubā, tikmēr
pats ģenerālisims Franko cītī0 gud­ro,
ko vēl izkaulēt no tēvoča Sama.
Franko rīcībā ir liela ^mdja un
stratēģiski loti izdevīgs ģeogrāfiskais
stāvoklis, tā ka Penta^na plānotā­jiem,
kas pēdējā laikā sevišķi uzma­nīgi
vēro padomju karaspēka kustī­bas,
gribot negribot jākļūst aizvien
nepacietīgākiem. Spāņu diktatora
400.000 vīru armija ir vislielākā Ei­ropā,
un augstas spāņu amatpersonas
apgalvojušas, ka divi nedēļās varētu
mobilizēt vienu miljonu; bet piecās
nedēļās pat divi miljoni vīru.
„Ari gadījumā, ja Spānija būtu
neapdzīvots tuksnesis," izteicās viens
no rietumu militāriem atašejiem Mad-ridē.
..tai tomēr būtu milzu stratēģiska
vērtība. Palūkojieties tikai uz ģeo­grāfisko
karti un jūs tūliņ sapratīsit"
„Nav šaubu, Spānija mums vaja­dzīga
visādā zinā," spriež kāds ameri­kāņu
ģenerālis Rietumeiropā. „Krie'
viem tagad ir jau vairāk nekā 2(K)
divīziju, un ikviens no mums zina.
ka viņi varētu tagad jebkuru brīdi
izlauzties cauri kontinentam, ja vien
viņi to gribētu."
Sis amerikāņu ģenerālis piegājis
lietas būtībai vistuvāk. Pēc ASV stra­tēģu
ieskata, Pad. savienība var sākt
uzbrukumu jo driz, vēl pirms U pa­beigti
Rietumeiropas aizsardzības
darbi, ^ie karavīri saka. ka viņiem
tomēr esot jārēķinās ar varbūtību,
par kādu politiķi un diplomāti ne
labprāt grib debatēt, proti, ar ideju,
ka Pad, savienība varētu jau vistuvā­kā
laikā (onģtnāltekstā bija teikti:
rīt) ifclauzties Rietumeiropā. Un viņi
uzskata Plrenejua pat vienīgo ģeogrā­fisko
barjeru, ko ASV spēki savā paš­reizējai
stāvoklī spētu noturēt.
Bet' ideja par ASV ..alkēj^šaiios uz
Pirenejiem" nospiež kā smags lietu­vēns
Eiropas politiķa un militāro va­doņu
prātus. Jo viņi Joti labi saprot*
ka Rietumeiropas griba dnltie® un
griba apbruņoties, kas jāu tiecas at­slābt,
sabruks pavisam, līdz ko radi*
^0 • i
Sini numura
lesidt:
i lATVUAS SABOsGS IBSLlNi «
SpedSItiņojumt Latvijai . . I. Ipp.
1 SaiTU BBUŅOTtB 8PBKI fAUCSL-StES
UZ SAZeiM KOfmNEl^ft
Radikālas parD«i04i «ngju «imrdtU
Dtfi stratēģija I, Ipp.
m um SM AB la fAņv APAVU -
Uetuvit kfijSm apkllrt pasaulei 8, Ipp.
i HOBMONU PtTNteSA VAtSTfBā
- UtviaSu zinātnieki jaunatklājumu
pwa» I.
@ JAUNS TfilMDAS SPOBTA IB-KOBOS
I.
s i ^ pārliecība, ka Sav. va/lstīm ir pa­ļāvība
vaira tik^ uz Spāniju vien.
Franko lina labi, cik loti Spāni ļas^
militārais šarms jau ir iekārdinājis
Sav. valstis, un viņi Ir apņēmies
prasīt par to augstu, Jo augstu cenu.
Vispirmā kārtā viņš pieprasa par* brī­vu
labi daudz amerikāņu kara mate­riālu
savas armijas modernizēšanai.
Spāņu ģenerāļi saka, viņi paši varot
sev saražot šautenes, ložmetējus, un
arī mazliet vieglās artilērijas, bet vi-ņiem
gandrīz pilnīgi trūkstot džipu,;
mi
m
Mm ^
i i i