Bavarijas Latviesu vestnesis, September 30, 1950

              Iii
i
i L A T V I J A
Sestdien, 1930. g. 30. soptembīt
Radīta miera patvēruma, o ,
Nodroslnijums skafstam im mīlīgam
mūža vakaram
(Turpinājums no 1. Ipp.)
Bavārijas ministru prezidenta, val­dības
un bēgļu komisāra sveicienus
un novēlējumu» izteica minlsteriāl-dlrlģents
Dr. Ādams: „Varat būt pār­liecināti,
ka Bavārijas valdība un
Iekšējā misija, kas viscieSāk saistīta
ar šo iestādījumu, pildīs, ne vien sa­vus
līgumiskos, bet ari siržu pienā­kumus.
Ļaudīm, kas šeit dzīvos, ir
briesmīgs liktenis un ciešanas aiz
muguras, bet tagad mēģiniet tās aiz­mirst,
jo jums ir nodrošinājums
skaistam un mierīgam mūža vaka­ram.
Daudzu tautu piederīgie, kopā
dzīvodami, mēģiniet satikt un pierā­dīt
pasaulei, ka Apvienotās nācijas
Ir tiešām iespējamas."
LWP bēgļu aprūpes direktors Vā­cijā
māc. Dr. P. Lindbergs uzsvēra,
ka mītne saucās latīņu vārdā — In-sula,
kas nozīmē sala. Un šī sala, kas
agrāk bijusi apmācību nometne ka­ravīriem,
vēlāk bēgļu caurlaides no­metne,
tagad beigusi būt nometne,
bet nākotnē kļūs par patvēruma salu
uņ mājas vietu ilgākam laikam. „Pie
mums Amerikā šos ļaudis vairs ne­sauc
par DP, bet par jaunajiem kai­miņiem,"
teica Dr. Lindbergs, „un
ceru, ka tā viņus sauks ari Berdites-gadenā,
Bavārijā un visā Vācijā —
mūsu vecie draugi un jaunie kaiml
ņi. Cik zinu, tas ir pirmais gadījums
baznīcu vēsturē, kad starptautiska
baznīcu organizācija sadarbībā ar
nacionālu baznīcu rada mītni inter­nacionālu
ļaužu patvērumam." Savas
sirsnīgās runas beigās amerikāņu ga
rldznleks dāvināja viesu grāmatu,
kurā kā pirmie vēlāk parakstījās visi
svinību dalībnieki.
Igauņiem drošības
komiteja Zviedrijā
Igauņu organizāciju pārstāvji Tpa
šā sanāksmē vienojušies dibināt dro­šības
komiteju, kas uzmaTiIgi sekos
starptautiskajam stāvoklim un bries­mu
gadījumā bridinās igauņu bēgļus
Zviedrijā. Tāpat komiteja raudzi»
sies» lai igauņi, kas cenšas Izceļot uz
Kanādu vai ASV, nekristu krāpnieku
nagos, kā tas jau dažkārt atgadījies.
Bavārijas Iekšējās misijas pārstā­vis
diakons Kromms apliecināja, ka
Iekšējā misija ®apzinās uzdevumu,
kāds tai uzlikts, un grib pierādīties
tās cienīga.
Vairāki runātāji cildināja īpaši di­vus
vīrus, kas ar Uelu sirsnību un
Anglija ap-is
visus paziņas
Par padomju afērista ViMna dē«
kām Zviedrijā jau tikām ziņojuši ie­priekšējos
numuros. Tagad Londo-
LAtVUAS BtTŅA PABEBl DR. O. GBOSVALDA PASKAmROJUMS
Sakarā ar Latvijas 80. augusta nu- Romānam atļauju apmeklēt gūstek
murt kāda anonīma autora V. Z.
ievietotu korespondenci no ASV par
nas avīze sniedz tuvākus datus par latviešu kaŗagūstekņiem Francijā
V. gaitām Anglijā. Kāds tautietis, sevišķi.rakstā izteikto piezīmi — „ar
kas ar Vilkānu Vācijā dzīvojis kopā | izskaidrojams, ka vairāki gū-
Svarcenbekas nometnē, starp citu gta smagumu neizturēja un atgriezās
pastāsta: ; dzimtenē, par ko pa daļai vainojama
Selbijā V. apstaigāja visus, kas ^ūsu valsts pārstāvju pasivitāte
kādreiz bija dzīvojuši Sv. nometnē, pŗ^ncijā," Latvijas sūtnis Francija
. Ziedosim grāmatas
vecajiem tautiešiem
Berchtesgādenas veco ļftuSti mītnē savu
dzīves vakaru vadīt VAlrSki simti latvie­šu.
Viņi būs labi apgādāti ar apģērbu un
osturu, bet ilgosies pēc garīgās barības,
ko sniedz latviešu grāmata. PaSreiz viņu
rīcībā Jau ir neliela blbUot«ka, bet tā
gaida papildinājumus, tidSļ veco (autu
sirsnīgs lagums tautiešiem, īpaši izceļotā­jiem,
ziedot viņu bibUotSkai vēl pa sē­jumam.
Viņi būs pateicīgi nevien par lat­viešu,
bet ari ptr vācu, angļu un krievu
darbiem. Grāmatu ziedojumus lOds sfitlt
R. Lazdiņam, (13b) Bercbtesgaden, £v.
luth. Altersheim insuia, Zlm. 3ls.
enerģiju ierosinājuši Šādas mītnes
Iekārtošanu un piedalījušies projek­tēšanā:
IRO darbinieku Hermani Var
Slngtonu — vienu no nedaudzajiem
nēģeriem IRO dienestā — un LWF
direktoru amerikāņu joslā Kenetu
Senftu, kas taisni reizē ar sava lece**
rētā plāna Istenošanos atstāj LWF
darbu Vācijā un dodas atpakaļ uz
ASV.
AtklfiŠanaa svinības ievadīja un
beidza stīgu kvarteta mūzika, un
dziedfeja lekfifijās misijas māsu koris.
Būtu bijis patīkami, Ja svinības būtu
papildinājis ari garigs akts, kā tas
šādos gadījumos pierasts. Pēc oficiā­lās
atklāšanas mītnes pirmajiem 87
Iedzīvotājiem īsus dievvārdus gan
teica prfiv. J. ĶuUItls.
Aprakstu par Insulas iekārtojumu,
Iemītnieku dzīves apstākļiem un no­skaņojumu
sniegsim turpmāk.
un, solot apgādāt dzīvokli, izkrāpa
naudu. No draugiem dzirdēju, ka
V. apbraukājis ari citus agrākos pas­ziņus
un no visiem aizņēmies naudu.
Savā dzīves vietā Anglijā viņš atstā­jis
parādus, ko nespējis samaksāt,
Dr. 0. G r 0 s v a 1 d s mums paskaid­ro:
Baltijas valstis Eiropas
komitejā
Pateicoties mūsu diplomātiskās
pārstāvības Vašingtonā -aktivitātei,
Latvija resp. Baltijas valstis uzņem
tas Eiropas brīvības komitejā. Ko»
Līdz šim Zviedriju atstājuši ap 5000 ļ mitējā, kas par savu mērķi sprau
baltiešu, bet no jaun$ Ieradušies $pļ dusi Eiropas atbrīvošanu no diktā
2000, kas Hdz šim dzīvoja-Vfioliā unItai^m -Austrumu^
Dānijā.
AUSTRĀLIJAS KOksCLA
LfiMUMI NAV PĀRSŪDZAMI
Pēc vairāku lasītāju jautājumiem
redakcija griezās pie mo publiskās
informācijas daļas, lūdzot noskaid­rot,
vai ir iespējams pārsūdzēt Aus­trālijas
konsula resp. ģenerālkonsula
lēmumu, Ja tas noraidījis kādu Izce-oSanas
kandidātu politisku vai citu
emeslu dēļ. Publiskās informācijas
daļa paskaidro, ka Austrālijas ieceļo­šanas
komisijas konsula lēmumi ir
gall^ un nav iespēju tos kādā in­stancē
pārsūdzēt.
ifAViduselropaa valstīsi icas paklau
tas komunisma režīmam: Ar to bel
dzot panākta visu pretboļševistisko
spēku koncentrācija ASV.
Ievērojot.faktu, ka DP komisijas
Vācijas izceļošanas centros sākušas
aizturēt bij. aizsargus un policistus
neļaujot viņiem ieceļot ASV, Latvijas
sūtniecība Vašingtonā nodevusi ASV
ārlietu ministrijai jaunu notu, norā
dot uz šādu netaisnu un nepamatotu
rīcību. Tāpat sūtniecība iesniegus
hotu, kurā lūgtas patvēruma tieslliias
98 latviešu bēgļiem, kas ieradušies
no Zviedrijas un pagaidām novietot
Ellsa salā.
^TOlīt pēc kara resp. 1945. un 1946.
g/dažādās Francijas gūstekņu no­metnēs
atradās diezgan liels skaits
' bij. latviešu karavīru. No zināmās
bieži spēlējis kārtis un tam bijusi jp^ses tika laisti darbā visi līdzekļi,
darīšana ar policiju. Lai darītu ga- / g^g latviešus dabūtu savā varā.
Latvijas pārstāvji — sūtnis un pa­domnieks
atradās visai grūtos ap­stākļos.
Viņiem nebija nekādu nau­das
līdzekļu, lai varētu apmeklēt
provinces, kur atradās nometnes.
Francija toreiz bija stiprā komunistu
etekmē un arī valdībā bija komuni­stu
ministri. „Lielā sabiedrotā" mi­litārām
misijām bija liels iespaids
un viņu rīcība bija ļoti agresīva.
Stāvoklis top pavisam skaidrs, Ja at­gādinām,
ka ari starp nometņu ko-mendantiem
atradās komunisti.
Neskatoties uz visām grūtībām,
Latvijas pārstāvība darīja visu, kas
stāvēja viņas spēkos. Cik vien bija
iespējams, sazinājās ar gūstekņiem,
dažkārt pārvarot lielus šķēršļus. Ar
Amerikas SK palīdzību gūstekņus
apgādāja pārtikas saiņiem un ar dzī­vu
saraksti pūlējās pacelt viņu mo­rālo
stāju. Pārstāvība izgādāja māc.
lu V. machlnācijām, gribēju jau likt
avīzē sludinājumu, lai ļaudis no viņa'
uzmanās, bet tad dabūju dzirdēt, ka
viņš no Anglijas aizbraucis uz Zvied­riju
vai Franciju. Zīmīgā kārtā pēc
aba laika apkrāptajiem paziņām sā­ka
pienākt komunistu propagandas
iterātūra. No tā secinu, ka V. vā­cis
mūsu adreses un nodevis tāš kā­dai
komunistu Iestādei.
Ludvigsburgas arodapmā­cību
centrs turpina
darboties
IKO arodapmleibu eentrs LudvigsburgS
darbību, domājams» turpinās vismaa līda
Janvārim. Patlaban centri noslēdzas
kārtējie tris mSnefiu kursi un tiek reģis­trēti
audzēkņi nākamajiem, kas sāksies
2. okt. Joprojām centrā arodapmācības
notiek 16 dasadās nosarSs, starp tām au-tomechanikfi,
būvniecībā, krāsoianfi. elek-trotechnikfi,
metināšanā, atslfidsnieclbā,
techn. zlmēSanS, aušanā utt. MScIbas Ir
intensīvas un norit labi iekārtotās darb
nic&s, piedzļvojulu Instruktoru vadibi.
Centrā pastāv skolēnu internāts un sko­lēni
saņem 3 maltītes dienā. DP ar pilnu
IRO aprūpi apmeSanās, uvturs un apmi
cibas par brīvu, bet pārējiem Jāmaksā
par usturu 1,10 DM dienā. Pēdējam nolū­kam
var pieprasīt aizgādības pabalstu,
kas parasti svfirst&s ap 40 DM mēnesi. Au­dzēkņi
tiesīfi saņemt arf bezdarba pa
balstu.
Mācības iestādi vada LU bij. rektors
prof. V. Burklvics un ieteic visiem Inte
resentiem izmantot pēdējo iespēju bez
maksas apgūt kādu arodu. Audzēkņiem
uz Jauno kursu Jāpieteicas (i4a) LudwiS8-
burg, Stuttfarterstr. 35, mo Voeational
mming Center. Starp aUdiēlcņiem Jo
projām vairākumā latvieši*
ABN LATVIEŠU SEKTORS
LlļĒLBŖITANUa
' Lielbritānijā sadarbībā ar citu tau­tu
pārstāvjjem veidojas ari Antibpi-i
Ševlstiskā nāciju bloka <ABN) latvie­šu
sektors. Edinburgas apspiesto nā­ciju
kongresā, ko rīkoja ABN sadar­bībā
ar Skotu līgu Eiropas brīvībai
citu nāciju karogu starpā plīvoja ar:
Latvijas krāsas un latviešu pārstāvis
Edg. Betmanis ziņoja par latviešu
pretestību boļševiku okupācijai. Bet-maņa
ziņojums atzīmēts ari presē.
ABN latviešu sektors aicinājis tau­tiešus
aktīvi piedalīties Nacionālās
padomes vēlēšanās Lielbritānijā. No
aktīviem ABN darbiniekiem LCPL
vēlēšanās kandidē Edgars Betmanis
un Ziedonis Surlņš. S,
us un sniegt tiem garīgu atbalsta
Šai ziņā daudz palīdzēja franču pro­testantu
baznīca. Apmeklējot attie­cīgo
ministriju ierēdņus un iesnie­dzot
notas, mūsu pārstāvji aizrādīja
uz gūstekņu grūto stāvokli, aizstāvē­ja
viņu tiesības un prasīja to atbrī­vošanu.
Kaut sākumā nācās atdur­ties
uz amatpersonu vēsumu, kas iz­skaidrojams,
ar nezināšanu un jau
minēto „misiju" iespaidu, tomēr iz­devās
panākt gūstekņu stāvokļa uz­labošanu
un beidzot arī viņu atsva­bināšanu.
Ja daži bij. karavīri lab­prātīgi
izteikuši vēlēšanos repatri­ēties,
tad tur nav vainojama sūtnie­cība.
Neskaitāmās no gūstekņiem sa­ņemtās
pateicības vēstules liecina
pavisam ko citu, nekā V. Z. apgalvo
savā rakstā. Runāt šinī gadījumā'
par pārstāvju pasivitāti var tikai
tāds cilvēks, kas vai nu patiesos ap­stākļus
nemaz nepazīst, vai ari tīšām
sagroza faktus.
Ļaudis dzimteni aphrīno
auufitos apavus
No Zviedrijas ziņo, ka katastrofāli
samazinājies no Latvijas saņemamo
vēstuļu skaits, pie kam rakstītāji ta­gad
gandrīz vai vienīgi veci ļaudis.
Tā šinīs dienās 65 g. v. latviešu itā-muļa
atrakstījusi atklātni, kurā pa­teicas
par aizsūtīto kurpju pāri un
drēbēm. „Visi mani apbrīnoja, kur
es esmu ņēmusi tādus apavus," viņa
raksta.
Novērots, ka sveštautieši arvien
plašākā mērā ieņem latviešu dzīvok­ļus.
Ļoti bieži latvieši ārzemēs savu
bijušo dzīves vietu dzīvokļu un sētu
iaun?i|^5s.^. īpašniekos _ij,zzļmē krievus,
iinonfe<>ļUs.un citus l e b ^ č^
; Polijā pēc kara ļialiluišle latvieši
pēdējā laikā gandrīz visi uzieti un
aizvesti Krievijas virzienā. Sevišķi
plašas tīrīšanas notikušas Gdiņas ra­jonā.
Inženieru un techniķu
ievērībai
LIAA lūdz inienieŗus un techniķus, kas
vēlētos Izceļot uz Kanādu, iesniegt paj
sevi lādas ziņas: personSUJas, kad un kā
du augstskolu resp. technlkumu beidzis,
iegūtais grāds un aroda nosaukums, prak­se,
ģimenes stāvoklis un adrese. Ziņas
līdz i«. oktobrim Jāiesūta prof. V. Bur-kēvicam,
(14a) Ludwigsburg, Stuttgarter-str.
35.
VĒSI ULis
REDAKCIJAI
VAI NEVARĒTU BIEZĀK?
Ar interesi izlasīju Jūsu laikraksta 16*
septembra numura Edvīna Ē. rakstu Gri-bam
ar savu laikrakstu tikties biežfik. An
es esmu par šo Jautājumu domājis diez*
gan daudz un ticu, ka Latviju varētu iz­dot
3-4 reizes nedē}ā. Ja vien redakcija
to vēlētos. Taču manuprāt izšķīrējam va­jadzētu
būt paša lasītāja viedoklim. To
no Edvina £. raksta nevarēju izlobīt, Jo
viņS min tikai da£u tautiešu viedokli vie­nā
nometnē. Tāpēc es gribētu ieteikt
laikraksta apgādam izdarīt savu lasītāju
aptauju par šo jautājumu, ievietojot avī­zē
aptaujas kuponu, kuru tad lasītāji iz-pildītu
un iesūtītu redakcijai.
Mana personīga vēlēfianfts ir redzēt laik­rakstu
pēc iespējas biežāk, kas gan mak­sātu
dārgāk, bet vairāk apmierinātu mū­su
ilgas pēc latviska vārda un labas la­sāmvielas.
G, M a n 8 0 n B, Bjūdā, Anglijā
ES LIECINU UN APSŪDZU
Pēc manām domām LCK Informācijas
nozares broļflra Es liecinu un apsūdzu (I
testify and Warn) ir īsi, kodolīgi un labi
sastādīta. Tā labi noder amerikāņiemi kas
in Bllnkl lasīt garus aprakstus. Esmu to
devii lasīt ap 100 amerikāņiem. Vairāki
man pateikušies par to, ka nu viņiem
esot skaidrība par latvieiiem. Pirms Mm
mani draugi amerikāņi nevarēja saprast,
kāpēc mēs neesot turējušies krieviem
pretij kāpēc esot braukuši projām no Lat­vijas
un kāpēc neizsaucot no Latvijas
Surp savus piederīgos, ja tur esot tikšllk-Ū
dzīves apstākļi.
Lūdzu LCK informācijas nozari turpi­nāt
Šo svētīgo darbu un neaizmirst atkal
Jaunas brošūras piesūtīt. Mēs gribam un
varam kā ziedojumu aizsūtīt internacio­nālos
pasta atbildes kuponus ārējās in­formācijas
darba turpināšanai.
J ā n i s D z e l z i t i s , Memflsā,ASV
PATEICĪBA
Heilbronas tbc sanatorijas latvieSu slim­nieki
izsaka vissirsnīgāko pateicību dtle-dātājai
Fannijai VIksnei par dslesm&m,
kā arī V. Krēsliņai par klavieru pavadī­jumu.
Mīļš paldies ari EsUngenas dāmu
komitejas priekšniecei Ralniņai un pāre­jām
dāmām par garšīgajiem cepumiem
un iokolādl. Esam priecīgi, ka ir vel sir­dis,
kas mūs atceras.
Heilbronas tbc sanatorijas
latviešu slimnieku kopa
KURS VAIN
. AGATES KRISTI EOMSNS
(10. turpinājums)
„Mums taču būtu bljls kaut kaa Jāredz — vlfimaz man.
Ar jums tas bija drusku citādāk. Jūs sēdējāt ar Beju pre­tējā
virzienā. Bet es? Es visu laiku lūkojos vidusejas vir­zienā.
Es gribēju sacīt, es būtu...'* viņa pēkšņi pārtrauca
un pār viņas vaigiem Izplūda spējš sārtums, jo viņa atce­rējās,
ka viņas acis pa lielākai daļai bija saistījušās pie
kāda zlllzala pulovera un ka viņas gars, būdams gluži ne­spējīgs
pievērsties notikumiem ap viņu, nodarbojās gandrīz
vienīgi ar 81 cilvēka personību zillzaļā puloveri.
Normans Gāb pacēla acis. „Kādll vlņ& tā nosarkst?" —
viņš iedomājās. „Ak, viņa ir burvīga... es viņu precēšu...
Katrā ziņā. Bet tikai pamazām, soli pa solim. Pagaidām
5i slepkavība man noder par iemeslu, lai biežāk satiktos...
Bez tam, man šķiet, būtu patiesi labi kaut ko pasākt...
Si reportiera karikatūra un viņa nolādētā reklāma..."
„Džēna," viņš no jauna iesāka, «pārdomāsim §o gadījumu
kopīgi, kas viņu nonāvēja? Izsekosim visus ļaudis pēc kār­tas.
Stjuarti?"
.,Nē."
„Pēc manām domām ari nē. Dāma, kas sēdēja mums
pretim?"
„Lēdija Horberija nepieder tām sievietēm, kas slepkavotu
ļaudis. Un tā otra bija pārāk smalka, lai nonāvētu vecu
francūzieti."
„Tad atliek tas mazais ūsainis. Bet tā ka zvērinātie no­jauš
viņā melno avi, tad patiesībā viņam vajadzētu but glu­ži
baltam. Ārsts? Bet ari tas liekas neiespējami."
„Ja viņš būtu gribējis kādu nogādāt pie malas, viņš būtu
pielietojis kādu neatklājamu līdzekli, un nevienam nekad
tas neienāktu prātā."
.,j-j-j-ā...," Normans domīgi piebilda, Jīs neatklājamās
indes bez garšas un smaržas ir gan loti noderīgas tādai va­jadzībai,
taču es drusku šaubos, vai tādas vispār eksistē.
Kā jūs domājiet par to mazo vīriņu, kas galu gala izrādījās
par pūšamā stobriņa īpašnieku?"
„Viņ§ ir aizdomīgs. No otras puses — viņš ir itin tIkamB
puisis» un tā kā viņS neviena nepamudināta atzinās, ka vi­ņam
šāds dafkts pieder, tad tas alz-domae izgaisina."
„Un DŽemsons... nē, kā ta6u viņu sauca? Ah
Džēmss Raiders!"
„Jā, viņš tas varētu būt."
„Un abi franfii?"
„Tas patiesi ir visiespējamākais. Viņi Ir bijuši vistālākos
zemes stūros, un viņiem var būt savi iemesli, par kuriem
nevienam nav nekādas jēgas. Jaunākais no viņiem, kā man
šķiet, turklāt izskatījās visai nelaimīgs un nomākts."
„Jta jŪB būtu kādu nogalinājusi, jūs ari izskatītos no­mākta."
Jaunā meitene nedzirdēja šo teikumu. „Bet viņi man
šķiet simpātiski, īpaši tas vecais kungs, un tādēļ es vēlos
un ari ceru,^ ka viņi ir nevainīgi."
„Kā liekas mēs ar saviem minējumiem nekur tālu vis
netiekam."
Džēna Greija sāka lēni vilkt cimdus rokās un, aizpogā­dama
kreisās rokas cimdu, piezīmēja:
„Kā gan lai mēs tiekam tālāk, ja mēs nezinām itin neko
par šo veco nonāvēto sievieti? Ne mēs zinām, kas bija vi­ņas
ienaidnieki, ne to, kas mantojis viņas naudu, ne vispār
kaut ko."
„Tad jūs mūsu minējumus uzskatiet par nekur nederī­giem?"
„Vai tad tā nav?"
„Ne gluži." Gāls kādu bridi vilcinājās un tad turpināja
ar zināmu grūtsirdību balsi; „Man ir tāda sajūta, ka tas
būtu lietderīgi, j a . . ."
Viņa pavadone jautādama uzlūkoja viņu.
„Slepkavtba neskar vienīgi pašu upuri un vainīgo" pa­skaidroja
zobārsts. „Tā skar ari nevainīgos. Jūs 'un es
esam nevainīgi, taču mūs ir skārusi nozieguma ēna. Un
mēs nezinām, kādas sekas šai ēnai būs mūsu dzīvē."
„Klusu," izsaucās Džēna un par spīti savam veselā cil­vēka
saprātam spēji nodrebēja. „Jūg padarāt mani bailīgu."
«Es pats esmu drusku nobijies," atbildēja Normans Gāls.
VI.
Herkuls Puāro uzmeklēja savu draugu inspektoru Džapsu
i^as viņu apsveica ar dimdošiem smiekliem.
jūs, nelaimes putns! Daudz netrūka, ka jūs būtu
tikuši iespundēti policijas cellē!"
mČm^T' ^"".3^^ starpgadījums būtu nodarījis man ievē-
J J ^ u a zaudējumus darbā." mazais beļģis atbildēja no-
^^^^ tumšmatainu viru. kura sejā bija
in '^T'^'' ^''^'^"^ iepazīstināt ar S^ri^-''.''^ ^'^^"^^^^ policijas? Viņš ieradies
aeii, Iii kopīgi af mums noikaidrotu šo gadījumu."
.,Sķiet, man jau pirms vairākiem gadiem ir bijis tas
prieks tikties ar jums, Puāro kungs," sacīja francis, pfirmī-dams
rokas spiedienu ar mazo beļģi. „Be2 tam 2lro kungs
man pieminēja jūs." Tikko manāms smaids rotaļājās viņa
lūpas, un Puaro — kas gluži labi varēja iedomāties, kādā
nozīmē viņu bija minējis Žiro, ko viņš pats ironiski dēvēja
par cilvēcīgo medību suni — savukārt atbildei atļāvās mazu,
diskrētu smaidu.
,fJus un mspektors Džapss sagādātu man prieku, ja jūs
spvakar būtu mani viesi," viņš piezīmēja ar uzsvara
«Esmu jau Tibo kungu ielūdzis. Protams — ja jums un
manam draugam Džapsam nav nekas ko iebilst pret manu
līdzdarbošanos."
Džapss_ sirsnīgi uzsita viņam pa plecu: „Gluži otrādi,
jums jājūtas kā gailim groza."
„Mēs uzlūkosim to kā lielu godu," francis oficiāli aplie­cināja.
tiKā jau es kādai burvīgai jaunai dāmai sacīju — es degu
aiz nepacietības atbrīvoties no aizdomām par mani."
Inspektors Džapss no jauna iesmējās: „Zvērināta]lem jūs
nepavisam nepatikāti Herkulu Puaro kungu tura aizdomās
par slepkavību — tas ir lieliskākais joks, ko es kopš ilga
laika esmu dzirdējis!"
Lieliskā cienasta laikā, ar ko mazais beļģis iepriecināja
savus draugus, it kā sekojot kādai klusu ciešot pieņemtai
norunai neviens nepieminēja noziegumu.
„Tātad tomēr Anglijā ir iespējams labi paēst," slavēdams
murmināja Fumjē un visai smalkjūtīgā veidā darbojās ar
zobu bakstāmo. „Lieliskas vakariņas," apliecināja ari Tibo.
„Dru3ku franču gaumē, taču nolādēti garšīgas," tāds bija
inspektora Džapsa spriedums.
„Ēdienam vienmēr jābūt tādam, kas patīkams kuņģim,"
paskaidroja mājas tēvs. „Tas nedrīkst viņu tā apgrūtināt,
ka tiktu traucēta domāšana."
„Es nevarētu apgalvot, ka mans kuņģis būtu man sagā­dājis
grūtības," smējās Skotlend Jarda ierēdnis. „Taču at­stāsim
tagad kuņģi pie malas un pievērsīsimies lietai. Cik
man zināms, tad Tibo kungam vēl šovakar ir kāda noruna,
tā kā būtu ieteicami iepriekš ar viņu apspriest svarīgākos
punktus."
„Protams, mani kungi, es katrā laikā esmu gatavs sniegt
paskaidrojumus, jo tagad varu runāt daudz brīvāk nekā
zvērināto priekšā, pret kuriem man inspektors Džapss, —
pirms tiesas sēdes apspriežoties ar vinu, Ieteica ie\4rot
atturību: tikai kailos, nepieciešamos faktus, citu neko."
„Pareizi,'' apliecināja Inspektors. „Pulveri nevajag pārāk
agri izšaut. Bet tagad, lūdzu, pastāstiet mums kO tUVāk
par ŠO madam Zizele."
(Turpinājums sekos)
Sestdien, 1950. g.
Aita grib i
RUDENĪGS
Vēstule r<
f hiia tik neganti ^«^'"tnāS i ts Latvijas
JVato mSi aizsviedās
^T?: mēteļu apkaklēs, bet
T^idien^ bijusi aukstai
iem Futbola laukumos
ugl drebinājās, pus inala
SSami, bet zirgu sk Jš^
.^tēs Kofildā dāmas bija sai
Ss mēteļos. Vienīgi sra^
S stabos svilpoja jauta V.
d ī un pirmajos ziedos bija
£ s rozes Žimeņu majiņuj
S Melburnas priekšpilseti
Tureka līdz Bomarī un no
līdz Heidelbergai. ^
Veikalniekiem pavasaris
kad tas visizdevīgāk. Laiw
Melburnas skatlogi mainīja
nevis pēc pavasara vējiem un
rātūras, bet kalendāra. Ka lU
ja mājiena parādījās raibi
peldkostīmi, vasaras kleitas
žādas kurpes, un kā no pilnibj
logi bija piebērti vīriešu miV
ķēm, Kalifomijas virskreklu
visādiem sīkumiem, kas derif
ļitiājuma laikā. ,
Neviens tos lāgā neievēroji
pārspīlēšu, teikdams, ka pi
pavasara dienās visu prātus a
ņēmušas ziņas no Sidnejas pa
kalnājam cenām, kādas sasoli
vilnu. Jau pirmajā izsoles dij
gļu un Eiropas uzpircēji devf
linus par mārciņu vilnas. ^
liešu aitu audzētāji divās diei^
23.000 vilnas ķīpām saņēma ļ
3 miljonus mārciņu. Anļerikl
vēl nesolīja, un arī Staļina pi
rādījās, lai gan bija likuši mf
pārsitīs visus.
Pirms pāris gadiem šīs ziņf»
iepriecinājušas katru austrālieļ
gad tās nevien nepatīkami pārJ
caurmēra pilsoni, bet vēl vairāj
dību Kanhērā. Par vilnu si
summa - driaud "āi*~ augstākām
citiem ražojumiem un pāt ar v
tēju inflāciju, no kuras Austrā!
baidās. Nevar noliegt, ka '
mārciņa ir labu nieku mazvēi
nekā bija 1949. g. decembrī.
Melbumieši, šīs ziņas uzņēi
rāk nopietni, devās triecienā
kaliem, un pirka vilnas uzvļ
kleitas, drānas un dziju, dziju,
jo austrālietes ir tādas pat ad
kā vācietes. Valdība aicināja^
bāt mieru, — tās esot tikai bi
ka atjaunošot apģērbu sadali
nas drānu cenas strauji -
Tagad tas viss jau garārr
cel
garām, l2
ka Melburnas veikaliem :
trim mēnešiem, un tos tik vi'
var izpirkt. Šķiet droši, ka š
mēnešu laikā vilnas ražojumi
dārgāki. Arī valdība meklē
vidusceļu, lai visuvarenā Austi
aita nepadarītu nabagu pašu ai
lieti: _grib notejkt cietu cenu
vietēja tirgū vai arī radīt •
fondus un daļu aitu audzētāju
kurnu nobloķēt. • ^
_Līdz ar pavasari pēc ilgām ii LT^-r'"^ praksē iedz vSs
^edikamentu plāns. Katrs 1.
'^^^^ -^^ivotājs var saņemt prS
ī^rosības dēl
VISUS
KANĀDAS DZELZCPT
ATRISINĀJUMS ļ
iesSra 1\ Tsni laikā sfppi 5 ^ad. savied
priekšnieks ancv?^"*'^'^ās YM
un izsaknf Pastāvošoļ
ll"tu im grantu ^«11
kads latviešu UJ
» kāti še "'^'^^ <J«rbi3
Baltiias valst, t neviena'
verstu. Bet ai-"'" turp^iķ
f^^rn la vietirK^^"^ 1
stad u „^l«"cot cau'r i
''^ vairs nav konstatēt 1
f'^P^t lEi"7^na karogH|
logus. " ~- novācot visus