1950-09-30-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Iii i i L A T V I J A Sestdien, 1930. g. 30. soptembīt Radīta miera patvēruma, o , Nodroslnijums skafstam im mīlīgam mūža vakaram (Turpinājums no 1. Ipp.) Bavārijas ministru prezidenta, valdības un bēgļu komisāra sveicienus un novēlējumu» izteica minlsteriāl-dlrlģents Dr. Ādams: „Varat būt pārliecināti, ka Bavārijas valdība un Iekšējā misija, kas viscieSāk saistīta ar šo iestādījumu, pildīs, ne vien savus līgumiskos, bet ari siržu pienākumus. Ļaudīm, kas šeit dzīvos, ir briesmīgs liktenis un ciešanas aiz muguras, bet tagad mēģiniet tās aizmirst, jo jums ir nodrošinājums skaistam un mierīgam mūža vakaram. Daudzu tautu piederīgie, kopā dzīvodami, mēģiniet satikt un pierādīt pasaulei, ka Apvienotās nācijas Ir tiešām iespējamas." LWP bēgļu aprūpes direktors Vācijā māc. Dr. P. Lindbergs uzsvēra, ka mītne saucās latīņu vārdā — In-sula, kas nozīmē sala. Un šī sala, kas agrāk bijusi apmācību nometne karavīriem, vēlāk bēgļu caurlaides nometne, tagad beigusi būt nometne, bet nākotnē kļūs par patvēruma salu uņ mājas vietu ilgākam laikam. „Pie mums Amerikā šos ļaudis vairs nesauc par DP, bet par jaunajiem kaimiņiem," teica Dr. Lindbergs, „un ceru, ka tā viņus sauks ari Berdites-gadenā, Bavārijā un visā Vācijā — mūsu vecie draugi un jaunie kaiml ņi. Cik zinu, tas ir pirmais gadījums baznīcu vēsturē, kad starptautiska baznīcu organizācija sadarbībā ar nacionālu baznīcu rada mītni internacionālu ļaužu patvērumam." Savas sirsnīgās runas beigās amerikāņu ga rldznleks dāvināja viesu grāmatu, kurā kā pirmie vēlāk parakstījās visi svinību dalībnieki. Igauņiem drošības komiteja Zviedrijā Igauņu organizāciju pārstāvji Tpa šā sanāksmē vienojušies dibināt drošības komiteju, kas uzmaTiIgi sekos starptautiskajam stāvoklim un briesmu gadījumā bridinās igauņu bēgļus Zviedrijā. Tāpat komiteja raudzi» sies» lai igauņi, kas cenšas Izceļot uz Kanādu vai ASV, nekristu krāpnieku nagos, kā tas jau dažkārt atgadījies. Bavārijas Iekšējās misijas pārstāvis diakons Kromms apliecināja, ka Iekšējā misija ®apzinās uzdevumu, kāds tai uzlikts, un grib pierādīties tās cienīga. Vairāki runātāji cildināja īpaši divus vīrus, kas ar Uelu sirsnību un Anglija ap-is visus paziņas Par padomju afērista ViMna dē« kām Zviedrijā jau tikām ziņojuši iepriekšējos numuros. Tagad Londo- LAtVUAS BtTŅA PABEBl DR. O. GBOSVALDA PASKAmROJUMS Sakarā ar Latvijas 80. augusta nu- Romānam atļauju apmeklēt gūstek murt kāda anonīma autora V. Z. ievietotu korespondenci no ASV par nas avīze sniedz tuvākus datus par latviešu kaŗagūstekņiem Francijā V. gaitām Anglijā. Kāds tautietis, sevišķi.rakstā izteikto piezīmi — „ar kas ar Vilkānu Vācijā dzīvojis kopā | izskaidrojams, ka vairāki gū- Svarcenbekas nometnē, starp citu gta smagumu neizturēja un atgriezās pastāsta: ; dzimtenē, par ko pa daļai vainojama Selbijā V. apstaigāja visus, kas ^ūsu valsts pārstāvju pasivitāte kādreiz bija dzīvojuši Sv. nometnē, pŗ^ncijā," Latvijas sūtnis Francija . Ziedosim grāmatas vecajiem tautiešiem Berchtesgādenas veco ļftuSti mītnē savu dzīves vakaru vadīt VAlrSki simti latviešu. Viņi būs labi apgādāti ar apģērbu un osturu, bet ilgosies pēc garīgās barības, ko sniedz latviešu grāmata. PaSreiz viņu rīcībā Jau ir neliela blbUot«ka, bet tā gaida papildinājumus, tidSļ veco (autu sirsnīgs lagums tautiešiem, īpaši izceļotājiem, ziedot viņu bibUotSkai vēl pa sējumam. Viņi būs pateicīgi nevien par latviešu, bet ari ptr vācu, angļu un krievu darbiem. Grāmatu ziedojumus lOds sfitlt R. Lazdiņam, (13b) Bercbtesgaden, £v. luth. Altersheim insuia, Zlm. 3ls. enerģiju ierosinājuši Šādas mītnes Iekārtošanu un piedalījušies projektēšanā: IRO darbinieku Hermani Var Slngtonu — vienu no nedaudzajiem nēģeriem IRO dienestā — un LWF direktoru amerikāņu joslā Kenetu Senftu, kas taisni reizē ar sava lece** rētā plāna Istenošanos atstāj LWF darbu Vācijā un dodas atpakaļ uz ASV. AtklfiŠanaa svinības ievadīja un beidza stīgu kvarteta mūzika, un dziedfeja lekfifijās misijas māsu koris. Būtu bijis patīkami, Ja svinības būtu papildinājis ari garigs akts, kā tas šādos gadījumos pierasts. Pēc oficiālās atklāšanas mītnes pirmajiem 87 Iedzīvotājiem īsus dievvārdus gan teica prfiv. J. ĶuUItls. Aprakstu par Insulas iekārtojumu, Iemītnieku dzīves apstākļiem un noskaņojumu sniegsim turpmāk. un, solot apgādāt dzīvokli, izkrāpa naudu. No draugiem dzirdēju, ka V. apbraukājis ari citus agrākos pasziņus un no visiem aizņēmies naudu. Savā dzīves vietā Anglijā viņš atstājis parādus, ko nespējis samaksāt, Dr. 0. G r 0 s v a 1 d s mums paskaidro: Baltijas valstis Eiropas komitejā Pateicoties mūsu diplomātiskās pārstāvības Vašingtonā -aktivitātei, Latvija resp. Baltijas valstis uzņem tas Eiropas brīvības komitejā. Ko» Līdz šim Zviedriju atstājuši ap 5000 ļ mitējā, kas par savu mērķi sprau baltiešu, bet no jaun$ Ieradušies $pļ dusi Eiropas atbrīvošanu no diktā 2000, kas Hdz šim dzīvoja-Vfioliā unItai^m -Austrumu^ Dānijā. AUSTRĀLIJAS KOksCLA LfiMUMI NAV PĀRSŪDZAMI Pēc vairāku lasītāju jautājumiem redakcija griezās pie mo publiskās informācijas daļas, lūdzot noskaidrot, vai ir iespējams pārsūdzēt Austrālijas konsula resp. ģenerālkonsula lēmumu, Ja tas noraidījis kādu Izce-oSanas kandidātu politisku vai citu emeslu dēļ. Publiskās informācijas daļa paskaidro, ka Austrālijas ieceļošanas komisijas konsula lēmumi ir gall^ un nav iespēju tos kādā instancē pārsūdzēt. ifAViduselropaa valstīsi icas paklau tas komunisma režīmam: Ar to bel dzot panākta visu pretboļševistisko spēku koncentrācija ASV. Ievērojot.faktu, ka DP komisijas Vācijas izceļošanas centros sākušas aizturēt bij. aizsargus un policistus neļaujot viņiem ieceļot ASV, Latvijas sūtniecība Vašingtonā nodevusi ASV ārlietu ministrijai jaunu notu, norā dot uz šādu netaisnu un nepamatotu rīcību. Tāpat sūtniecība iesniegus hotu, kurā lūgtas patvēruma tieslliias 98 latviešu bēgļiem, kas ieradušies no Zviedrijas un pagaidām novietot Ellsa salā. ^TOlīt pēc kara resp. 1945. un 1946. g/dažādās Francijas gūstekņu nometnēs atradās diezgan liels skaits ' bij. latviešu karavīru. No zināmās bieži spēlējis kārtis un tam bijusi jp^ses tika laisti darbā visi līdzekļi, darīšana ar policiju. Lai darītu ga- / g^g latviešus dabūtu savā varā. Latvijas pārstāvji — sūtnis un padomnieks atradās visai grūtos apstākļos. Viņiem nebija nekādu naudas līdzekļu, lai varētu apmeklēt provinces, kur atradās nometnes. Francija toreiz bija stiprā komunistu etekmē un arī valdībā bija komunistu ministri. „Lielā sabiedrotā" militārām misijām bija liels iespaids un viņu rīcība bija ļoti agresīva. Stāvoklis top pavisam skaidrs, Ja atgādinām, ka ari starp nometņu ko-mendantiem atradās komunisti. Neskatoties uz visām grūtībām, Latvijas pārstāvība darīja visu, kas stāvēja viņas spēkos. Cik vien bija iespējams, sazinājās ar gūstekņiem, dažkārt pārvarot lielus šķēršļus. Ar Amerikas SK palīdzību gūstekņus apgādāja pārtikas saiņiem un ar dzīvu saraksti pūlējās pacelt viņu morālo stāju. Pārstāvība izgādāja māc. lu V. machlnācijām, gribēju jau likt avīzē sludinājumu, lai ļaudis no viņa' uzmanās, bet tad dabūju dzirdēt, ka viņš no Anglijas aizbraucis uz Zviedriju vai Franciju. Zīmīgā kārtā pēc aba laika apkrāptajiem paziņām sāka pienākt komunistu propagandas iterātūra. No tā secinu, ka V. vācis mūsu adreses un nodevis tāš kādai komunistu Iestādei. Ludvigsburgas arodapmācību centrs turpina darboties IKO arodapmleibu eentrs LudvigsburgS darbību, domājams» turpinās vismaa līda Janvārim. Patlaban centri noslēdzas kārtējie tris mSnefiu kursi un tiek reģistrēti audzēkņi nākamajiem, kas sāksies 2. okt. Joprojām centrā arodapmācības notiek 16 dasadās nosarSs, starp tām au-tomechanikfi, būvniecībā, krāsoianfi. elek-trotechnikfi, metināšanā, atslfidsnieclbā, techn. zlmēSanS, aušanā utt. MScIbas Ir intensīvas un norit labi iekārtotās darb nic&s, piedzļvojulu Instruktoru vadibi. Centrā pastāv skolēnu internāts un skolēni saņem 3 maltītes dienā. DP ar pilnu IRO aprūpi apmeSanās, uvturs un apmi cibas par brīvu, bet pārējiem Jāmaksā par usturu 1,10 DM dienā. Pēdējam nolūkam var pieprasīt aizgādības pabalstu, kas parasti svfirst&s ap 40 DM mēnesi. Audzēkņi tiesīfi saņemt arf bezdarba pa balstu. Mācības iestādi vada LU bij. rektors prof. V. Burklvics un ieteic visiem Inte resentiem izmantot pēdējo iespēju bez maksas apgūt kādu arodu. Audzēkņiem uz Jauno kursu Jāpieteicas (i4a) LudwiS8- burg, Stuttfarterstr. 35, mo Voeational mming Center. Starp aUdiēlcņiem Jo projām vairākumā latvieši* ABN LATVIEŠU SEKTORS LlļĒLBŖITANUa ' Lielbritānijā sadarbībā ar citu tautu pārstāvjjem veidojas ari Antibpi-i Ševlstiskā nāciju bloka <ABN) latviešu sektors. Edinburgas apspiesto nāciju kongresā, ko rīkoja ABN sadarbībā ar Skotu līgu Eiropas brīvībai citu nāciju karogu starpā plīvoja ar: Latvijas krāsas un latviešu pārstāvis Edg. Betmanis ziņoja par latviešu pretestību boļševiku okupācijai. Bet-maņa ziņojums atzīmēts ari presē. ABN latviešu sektors aicinājis tautiešus aktīvi piedalīties Nacionālās padomes vēlēšanās Lielbritānijā. No aktīviem ABN darbiniekiem LCPL vēlēšanās kandidē Edgars Betmanis un Ziedonis Surlņš. S, us un sniegt tiem garīgu atbalsta Šai ziņā daudz palīdzēja franču protestantu baznīca. Apmeklējot attiecīgo ministriju ierēdņus un iesniedzot notas, mūsu pārstāvji aizrādīja uz gūstekņu grūto stāvokli, aizstāvēja viņu tiesības un prasīja to atbrīvošanu. Kaut sākumā nācās atdurties uz amatpersonu vēsumu, kas izskaidrojams, ar nezināšanu un jau minēto „misiju" iespaidu, tomēr izdevās panākt gūstekņu stāvokļa uzlabošanu un beidzot arī viņu atsvabināšanu. Ja daži bij. karavīri labprātīgi izteikuši vēlēšanos repatriēties, tad tur nav vainojama sūtniecība. Neskaitāmās no gūstekņiem saņemtās pateicības vēstules liecina pavisam ko citu, nekā V. Z. apgalvo savā rakstā. Runāt šinī gadījumā' par pārstāvju pasivitāti var tikai tāds cilvēks, kas vai nu patiesos apstākļus nemaz nepazīst, vai ari tīšām sagroza faktus. Ļaudis dzimteni aphrīno auufitos apavus No Zviedrijas ziņo, ka katastrofāli samazinājies no Latvijas saņemamo vēstuļu skaits, pie kam rakstītāji tagad gandrīz vai vienīgi veci ļaudis. Tā šinīs dienās 65 g. v. latviešu itā-muļa atrakstījusi atklātni, kurā pateicas par aizsūtīto kurpju pāri un drēbēm. „Visi mani apbrīnoja, kur es esmu ņēmusi tādus apavus," viņa raksta. Novērots, ka sveštautieši arvien plašākā mērā ieņem latviešu dzīvokļus. Ļoti bieži latvieši ārzemēs savu bijušo dzīves vietu dzīvokļu un sētu iaun?i|^5s.^. īpašniekos _ij,zzļmē krievus, iinonfe<>ļUs.un citus l e b ^ č^ ; Polijā pēc kara ļialiluišle latvieši pēdējā laikā gandrīz visi uzieti un aizvesti Krievijas virzienā. Sevišķi plašas tīrīšanas notikušas Gdiņas rajonā. Inženieru un techniķu ievērībai LIAA lūdz inienieŗus un techniķus, kas vēlētos Izceļot uz Kanādu, iesniegt paj sevi lādas ziņas: personSUJas, kad un kā du augstskolu resp. technlkumu beidzis, iegūtais grāds un aroda nosaukums, prakse, ģimenes stāvoklis un adrese. Ziņas līdz i«. oktobrim Jāiesūta prof. V. Bur-kēvicam, (14a) Ludwigsburg, Stuttgarter-str. 35. VĒSI ULis REDAKCIJAI VAI NEVARĒTU BIEZĀK? Ar interesi izlasīju Jūsu laikraksta 16* septembra numura Edvīna Ē. rakstu Gri-bam ar savu laikrakstu tikties biežfik. An es esmu par šo Jautājumu domājis diez* gan daudz un ticu, ka Latviju varētu izdot 3-4 reizes nedē}ā. Ja vien redakcija to vēlētos. Taču manuprāt izšķīrējam vajadzētu būt paša lasītāja viedoklim. To no Edvina £. raksta nevarēju izlobīt, Jo viņS min tikai da£u tautiešu viedokli vienā nometnē. Tāpēc es gribētu ieteikt laikraksta apgādam izdarīt savu lasītāju aptauju par šo jautājumu, ievietojot avīzē aptaujas kuponu, kuru tad lasītāji iz-pildītu un iesūtītu redakcijai. Mana personīga vēlēfianfts ir redzēt laikrakstu pēc iespējas biežāk, kas gan maksātu dārgāk, bet vairāk apmierinātu mūsu ilgas pēc latviska vārda un labas lasāmvielas. G, M a n 8 0 n B, Bjūdā, Anglijā ES LIECINU UN APSŪDZU Pēc manām domām LCK Informācijas nozares broļflra Es liecinu un apsūdzu (I testify and Warn) ir īsi, kodolīgi un labi sastādīta. Tā labi noder amerikāņiemi kas in Bllnkl lasīt garus aprakstus. Esmu to devii lasīt ap 100 amerikāņiem. Vairāki man pateikušies par to, ka nu viņiem esot skaidrība par latvieiiem. Pirms Mm mani draugi amerikāņi nevarēja saprast, kāpēc mēs neesot turējušies krieviem pretij kāpēc esot braukuši projām no Latvijas un kāpēc neizsaucot no Latvijas Surp savus piederīgos, ja tur esot tikšllk-Ū dzīves apstākļi. Lūdzu LCK informācijas nozari turpināt Šo svētīgo darbu un neaizmirst atkal Jaunas brošūras piesūtīt. Mēs gribam un varam kā ziedojumu aizsūtīt internacionālos pasta atbildes kuponus ārējās informācijas darba turpināšanai. J ā n i s D z e l z i t i s , Memflsā,ASV PATEICĪBA Heilbronas tbc sanatorijas latvieSu slimnieki izsaka vissirsnīgāko pateicību dtle-dātājai Fannijai VIksnei par dslesm&m, kā arī V. Krēsliņai par klavieru pavadījumu. Mīļš paldies ari EsUngenas dāmu komitejas priekšniecei Ralniņai un pārejām dāmām par garšīgajiem cepumiem un iokolādl. Esam priecīgi, ka ir vel sirdis, kas mūs atceras. Heilbronas tbc sanatorijas latviešu slimnieku kopa KURS VAIN . AGATES KRISTI EOMSNS (10. turpinājums) „Mums taču būtu bljls kaut kaa Jāredz — vlfimaz man. Ar jums tas bija drusku citādāk. Jūs sēdējāt ar Beju pretējā virzienā. Bet es? Es visu laiku lūkojos vidusejas virzienā. Es gribēju sacīt, es būtu...'* viņa pēkšņi pārtrauca un pār viņas vaigiem Izplūda spējš sārtums, jo viņa atcerējās, ka viņas acis pa lielākai daļai bija saistījušās pie kāda zlllzala pulovera un ka viņas gars, būdams gluži nespējīgs pievērsties notikumiem ap viņu, nodarbojās gandrīz vienīgi ar 81 cilvēka personību zillzaļā puloveri. Normans Gāb pacēla acis. „Kādll vlņ& tā nosarkst?" — viņš iedomājās. „Ak, viņa ir burvīga... es viņu precēšu... Katrā ziņā. Bet tikai pamazām, soli pa solim. Pagaidām 5i slepkavība man noder par iemeslu, lai biežāk satiktos... Bez tam, man šķiet, būtu patiesi labi kaut ko pasākt... Si reportiera karikatūra un viņa nolādētā reklāma..." „Džēna," viņš no jauna iesāka, «pārdomāsim §o gadījumu kopīgi, kas viņu nonāvēja? Izsekosim visus ļaudis pēc kārtas. Stjuarti?" .,Nē." „Pēc manām domām ari nē. Dāma, kas sēdēja mums pretim?" „Lēdija Horberija nepieder tām sievietēm, kas slepkavotu ļaudis. Un tā otra bija pārāk smalka, lai nonāvētu vecu francūzieti." „Tad atliek tas mazais ūsainis. Bet tā ka zvērinātie nojauš viņā melno avi, tad patiesībā viņam vajadzētu but gluži baltam. Ārsts? Bet ari tas liekas neiespējami." „Ja viņš būtu gribējis kādu nogādāt pie malas, viņš būtu pielietojis kādu neatklājamu līdzekli, un nevienam nekad tas neienāktu prātā." .,j-j-j-ā...," Normans domīgi piebilda, Jīs neatklājamās indes bez garšas un smaržas ir gan loti noderīgas tādai vajadzībai, taču es drusku šaubos, vai tādas vispār eksistē. Kā jūs domājiet par to mazo vīriņu, kas galu gala izrādījās par pūšamā stobriņa īpašnieku?" „Viņ§ ir aizdomīgs. No otras puses — viņš ir itin tIkamB puisis» un tā kā viņS neviena nepamudināta atzinās, ka viņam šāds dafkts pieder, tad tas alz-domae izgaisina." „Un DŽemsons... nē, kā ta6u viņu sauca? Ah Džēmss Raiders!" „Jā, viņš tas varētu būt." „Un abi franfii?" „Tas patiesi ir visiespējamākais. Viņi Ir bijuši vistālākos zemes stūros, un viņiem var būt savi iemesli, par kuriem nevienam nav nekādas jēgas. Jaunākais no viņiem, kā man šķiet, turklāt izskatījās visai nelaimīgs un nomākts." „Jta jŪB būtu kādu nogalinājusi, jūs ari izskatītos nomākta." Jaunā meitene nedzirdēja šo teikumu. „Bet viņi man šķiet simpātiski, īpaši tas vecais kungs, un tādēļ es vēlos un ari ceru,^ ka viņi ir nevainīgi." „Kā liekas mēs ar saviem minējumiem nekur tālu vis netiekam." Džēna Greija sāka lēni vilkt cimdus rokās un, aizpogādama kreisās rokas cimdu, piezīmēja: „Kā gan lai mēs tiekam tālāk, ja mēs nezinām itin neko par šo veco nonāvēto sievieti? Ne mēs zinām, kas bija viņas ienaidnieki, ne to, kas mantojis viņas naudu, ne vispār kaut ko." „Tad jūs mūsu minējumus uzskatiet par nekur nederīgiem?" „Vai tad tā nav?" „Ne gluži." Gāls kādu bridi vilcinājās un tad turpināja ar zināmu grūtsirdību balsi; „Man ir tāda sajūta, ka tas būtu lietderīgi, j a . . ." Viņa pavadone jautādama uzlūkoja viņu. „Slepkavtba neskar vienīgi pašu upuri un vainīgo" paskaidroja zobārsts. „Tā skar ari nevainīgos. Jūs 'un es esam nevainīgi, taču mūs ir skārusi nozieguma ēna. Un mēs nezinām, kādas sekas šai ēnai būs mūsu dzīvē." „Klusu," izsaucās Džēna un par spīti savam veselā cilvēka saprātam spēji nodrebēja. „Jūg padarāt mani bailīgu." «Es pats esmu drusku nobijies," atbildēja Normans Gāls. VI. Herkuls Puāro uzmeklēja savu draugu inspektoru Džapsu i^as viņu apsveica ar dimdošiem smiekliem. jūs, nelaimes putns! Daudz netrūka, ka jūs būtu tikuši iespundēti policijas cellē!" mČm^T' ^"".3^^ starpgadījums būtu nodarījis man ievē- J J ^ u a zaudējumus darbā." mazais beļģis atbildēja no- ^^^^ tumšmatainu viru. kura sejā bija in '^T'^'' ^''^'^"^ iepazīstināt ar S^ri^-''.''^ ^'^^"^^^^ policijas? Viņš ieradies aeii, Iii kopīgi af mums noikaidrotu šo gadījumu." .,Sķiet, man jau pirms vairākiem gadiem ir bijis tas prieks tikties ar jums, Puāro kungs," sacīja francis, pfirmī-dams rokas spiedienu ar mazo beļģi. „Be2 tam 2lro kungs man pieminēja jūs." Tikko manāms smaids rotaļājās viņa lūpas, un Puaro — kas gluži labi varēja iedomāties, kādā nozīmē viņu bija minējis Žiro, ko viņš pats ironiski dēvēja par cilvēcīgo medību suni — savukārt atbildei atļāvās mazu, diskrētu smaidu. ,fJus un mspektors Džapss sagādātu man prieku, ja jūs spvakar būtu mani viesi," viņš piezīmēja ar uzsvara «Esmu jau Tibo kungu ielūdzis. Protams — ja jums un manam draugam Džapsam nav nekas ko iebilst pret manu līdzdarbošanos." Džapss_ sirsnīgi uzsita viņam pa plecu: „Gluži otrādi, jums jājūtas kā gailim groza." „Mēs uzlūkosim to kā lielu godu," francis oficiāli apliecināja. tiKā jau es kādai burvīgai jaunai dāmai sacīju — es degu aiz nepacietības atbrīvoties no aizdomām par mani." Inspektors Džapss no jauna iesmējās: „Zvērināta]lem jūs nepavisam nepatikāti Herkulu Puaro kungu tura aizdomās par slepkavību — tas ir lieliskākais joks, ko es kopš ilga laika esmu dzirdējis!" Lieliskā cienasta laikā, ar ko mazais beļģis iepriecināja savus draugus, it kā sekojot kādai klusu ciešot pieņemtai norunai neviens nepieminēja noziegumu. „Tātad tomēr Anglijā ir iespējams labi paēst," slavēdams murmināja Fumjē un visai smalkjūtīgā veidā darbojās ar zobu bakstāmo. „Lieliskas vakariņas," apliecināja ari Tibo. „Dru3ku franču gaumē, taču nolādēti garšīgas," tāds bija inspektora Džapsa spriedums. „Ēdienam vienmēr jābūt tādam, kas patīkams kuņģim," paskaidroja mājas tēvs. „Tas nedrīkst viņu tā apgrūtināt, ka tiktu traucēta domāšana." „Es nevarētu apgalvot, ka mans kuņģis būtu man sagādājis grūtības," smējās Skotlend Jarda ierēdnis. „Taču atstāsim tagad kuņģi pie malas un pievērsīsimies lietai. Cik man zināms, tad Tibo kungam vēl šovakar ir kāda noruna, tā kā būtu ieteicami iepriekš ar viņu apspriest svarīgākos punktus." „Protams, mani kungi, es katrā laikā esmu gatavs sniegt paskaidrojumus, jo tagad varu runāt daudz brīvāk nekā zvērināto priekšā, pret kuriem man inspektors Džapss, — pirms tiesas sēdes apspriežoties ar vinu, Ieteica ie\4rot atturību: tikai kailos, nepieciešamos faktus, citu neko." „Pareizi,'' apliecināja Inspektors. „Pulveri nevajag pārāk agri izšaut. Bet tagad, lūdzu, pastāstiet mums kO tUVāk par ŠO madam Zizele." (Turpinājums sekos) Sestdien, 1950. g. Aita grib i RUDENĪGS Vēstule r< f hiia tik neganti ^«^'"tnāS i ts Latvijas JVato mSi aizsviedās ^T?: mēteļu apkaklēs, bet T^idien^ bijusi aukstai iem Futbola laukumos ugl drebinājās, pus inala SSami, bet zirgu sk Jš^ .^tēs Kofildā dāmas bija sai Ss mēteļos. Vienīgi sra^ S stabos svilpoja jauta V. d ī un pirmajos ziedos bija £ s rozes Žimeņu majiņuj S Melburnas priekšpilseti Tureka līdz Bomarī un no līdz Heidelbergai. ^ Veikalniekiem pavasaris kad tas visizdevīgāk. Laiw Melburnas skatlogi mainīja nevis pēc pavasara vējiem un rātūras, bet kalendāra. Ka lU ja mājiena parādījās raibi peldkostīmi, vasaras kleitas žādas kurpes, un kā no pilnibj logi bija piebērti vīriešu miV ķēm, Kalifomijas virskreklu visādiem sīkumiem, kas derif ļitiājuma laikā. , Neviens tos lāgā neievēroji pārspīlēšu, teikdams, ka pi pavasara dienās visu prātus a ņēmušas ziņas no Sidnejas pa kalnājam cenām, kādas sasoli vilnu. Jau pirmajā izsoles dij gļu un Eiropas uzpircēji devf linus par mārciņu vilnas. ^ liešu aitu audzētāji divās diei^ 23.000 vilnas ķīpām saņēma ļ 3 miljonus mārciņu. Anļerikl vēl nesolīja, un arī Staļina pi rādījās, lai gan bija likuši mf pārsitīs visus. Pirms pāris gadiem šīs ziņf» iepriecinājušas katru austrālieļ gad tās nevien nepatīkami pārJ caurmēra pilsoni, bet vēl vairāj dību Kanhērā. Par vilnu si summa - driaud "āi*~ augstākām citiem ražojumiem un pāt ar v tēju inflāciju, no kuras Austrā! baidās. Nevar noliegt, ka ' mārciņa ir labu nieku mazvēi nekā bija 1949. g. decembrī. Melbumieši, šīs ziņas uzņēi rāk nopietni, devās triecienā kaliem, un pirka vilnas uzvļ kleitas, drānas un dziju, dziju, jo austrālietes ir tādas pat ad kā vācietes. Valdība aicināja^ bāt mieru, — tās esot tikai bi ka atjaunošot apģērbu sadali nas drānu cenas strauji - Tagad tas viss jau garārr cel garām, l2 ka Melburnas veikaliem : trim mēnešiem, un tos tik vi' var izpirkt. Šķiet droši, ka š mēnešu laikā vilnas ražojumi dārgāki. Arī valdība meklē vidusceļu, lai visuvarenā Austi aita nepadarītu nabagu pašu ai lieti: _grib notejkt cietu cenu vietēja tirgū vai arī radīt • fondus un daļu aitu audzētāju kurnu nobloķēt. • ^ _Līdz ar pavasari pēc ilgām ii LT^-r'"^ praksē iedz vSs ^edikamentu plāns. Katrs 1. '^^^^ -^^ivotājs var saņemt prS ī^rosības dēl VISUS KANĀDAS DZELZCPT ATRISINĀJUMS ļ iesSra 1\ Tsni laikā sfppi 5 ^ad. savied priekšnieks ancv?^"*'^'^ās YM un izsaknf Pastāvošoļ ll"tu im grantu ^«11 kads latviešu UJ » kāti še "'^'^^ <J«rbi3 Baltiias valst, t neviena' verstu. Bet ai-"'" turp^iķ f^^rn la vietirK^^"^ 1 stad u „^l«"cot cau'r i ''^ vairs nav konstatēt 1 f'^P^t lEi"7^na karogH| logus. " ~- novācot visus
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 30, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-09-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500930 |
Description
Title | 1950-09-30-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Iii
i
i L A T V I J A
Sestdien, 1930. g. 30. soptembīt
Radīta miera patvēruma, o ,
Nodroslnijums skafstam im mīlīgam
mūža vakaram
(Turpinājums no 1. Ipp.)
Bavārijas ministru prezidenta, valdības
un bēgļu komisāra sveicienus
un novēlējumu» izteica minlsteriāl-dlrlģents
Dr. Ādams: „Varat būt pārliecināti,
ka Bavārijas valdība un
Iekšējā misija, kas viscieSāk saistīta
ar šo iestādījumu, pildīs, ne vien savus
līgumiskos, bet ari siržu pienākumus.
Ļaudīm, kas šeit dzīvos, ir
briesmīgs liktenis un ciešanas aiz
muguras, bet tagad mēģiniet tās aizmirst,
jo jums ir nodrošinājums
skaistam un mierīgam mūža vakaram.
Daudzu tautu piederīgie, kopā
dzīvodami, mēģiniet satikt un pierādīt
pasaulei, ka Apvienotās nācijas
Ir tiešām iespējamas."
LWP bēgļu aprūpes direktors Vācijā
māc. Dr. P. Lindbergs uzsvēra,
ka mītne saucās latīņu vārdā — In-sula,
kas nozīmē sala. Un šī sala, kas
agrāk bijusi apmācību nometne karavīriem,
vēlāk bēgļu caurlaides nometne,
tagad beigusi būt nometne,
bet nākotnē kļūs par patvēruma salu
uņ mājas vietu ilgākam laikam. „Pie
mums Amerikā šos ļaudis vairs nesauc
par DP, bet par jaunajiem kaimiņiem,"
teica Dr. Lindbergs, „un
ceru, ka tā viņus sauks ari Berdites-gadenā,
Bavārijā un visā Vācijā —
mūsu vecie draugi un jaunie kaiml
ņi. Cik zinu, tas ir pirmais gadījums
baznīcu vēsturē, kad starptautiska
baznīcu organizācija sadarbībā ar
nacionālu baznīcu rada mītni internacionālu
ļaužu patvērumam." Savas
sirsnīgās runas beigās amerikāņu ga
rldznleks dāvināja viesu grāmatu,
kurā kā pirmie vēlāk parakstījās visi
svinību dalībnieki.
Igauņiem drošības
komiteja Zviedrijā
Igauņu organizāciju pārstāvji Tpa
šā sanāksmē vienojušies dibināt drošības
komiteju, kas uzmaTiIgi sekos
starptautiskajam stāvoklim un briesmu
gadījumā bridinās igauņu bēgļus
Zviedrijā. Tāpat komiteja raudzi»
sies» lai igauņi, kas cenšas Izceļot uz
Kanādu vai ASV, nekristu krāpnieku
nagos, kā tas jau dažkārt atgadījies.
Bavārijas Iekšējās misijas pārstāvis
diakons Kromms apliecināja, ka
Iekšējā misija ®apzinās uzdevumu,
kāds tai uzlikts, un grib pierādīties
tās cienīga.
Vairāki runātāji cildināja īpaši divus
vīrus, kas ar Uelu sirsnību un
Anglija ap-is
visus paziņas
Par padomju afērista ViMna dē«
kām Zviedrijā jau tikām ziņojuši iepriekšējos
numuros. Tagad Londo-
LAtVUAS BtTŅA PABEBl DR. O. GBOSVALDA PASKAmROJUMS
Sakarā ar Latvijas 80. augusta nu- Romānam atļauju apmeklēt gūstek
murt kāda anonīma autora V. Z.
ievietotu korespondenci no ASV par
nas avīze sniedz tuvākus datus par latviešu kaŗagūstekņiem Francijā
V. gaitām Anglijā. Kāds tautietis, sevišķi.rakstā izteikto piezīmi — „ar
kas ar Vilkānu Vācijā dzīvojis kopā | izskaidrojams, ka vairāki gū-
Svarcenbekas nometnē, starp citu gta smagumu neizturēja un atgriezās
pastāsta: ; dzimtenē, par ko pa daļai vainojama
Selbijā V. apstaigāja visus, kas ^ūsu valsts pārstāvju pasivitāte
kādreiz bija dzīvojuši Sv. nometnē, pŗ^ncijā," Latvijas sūtnis Francija
. Ziedosim grāmatas
vecajiem tautiešiem
Berchtesgādenas veco ļftuSti mītnē savu
dzīves vakaru vadīt VAlrSki simti latviešu.
Viņi būs labi apgādāti ar apģērbu un
osturu, bet ilgosies pēc garīgās barības,
ko sniedz latviešu grāmata. PaSreiz viņu
rīcībā Jau ir neliela blbUot«ka, bet tā
gaida papildinājumus, tidSļ veco (autu
sirsnīgs lagums tautiešiem, īpaši izceļotājiem,
ziedot viņu bibUotSkai vēl pa sējumam.
Viņi būs pateicīgi nevien par latviešu,
bet ari ptr vācu, angļu un krievu
darbiem. Grāmatu ziedojumus lOds sfitlt
R. Lazdiņam, (13b) Bercbtesgaden, £v.
luth. Altersheim insuia, Zlm. 3ls.
enerģiju ierosinājuši Šādas mītnes
Iekārtošanu un piedalījušies projektēšanā:
IRO darbinieku Hermani Var
Slngtonu — vienu no nedaudzajiem
nēģeriem IRO dienestā — un LWF
direktoru amerikāņu joslā Kenetu
Senftu, kas taisni reizē ar sava lece**
rētā plāna Istenošanos atstāj LWF
darbu Vācijā un dodas atpakaļ uz
ASV.
AtklfiŠanaa svinības ievadīja un
beidza stīgu kvarteta mūzika, un
dziedfeja lekfifijās misijas māsu koris.
Būtu bijis patīkami, Ja svinības būtu
papildinājis ari garigs akts, kā tas
šādos gadījumos pierasts. Pēc oficiālās
atklāšanas mītnes pirmajiem 87
Iedzīvotājiem īsus dievvārdus gan
teica prfiv. J. ĶuUItls.
Aprakstu par Insulas iekārtojumu,
Iemītnieku dzīves apstākļiem un noskaņojumu
sniegsim turpmāk.
un, solot apgādāt dzīvokli, izkrāpa
naudu. No draugiem dzirdēju, ka
V. apbraukājis ari citus agrākos pasziņus
un no visiem aizņēmies naudu.
Savā dzīves vietā Anglijā viņš atstājis
parādus, ko nespējis samaksāt,
Dr. 0. G r 0 s v a 1 d s mums paskaidro:
Baltijas valstis Eiropas
komitejā
Pateicoties mūsu diplomātiskās
pārstāvības Vašingtonā -aktivitātei,
Latvija resp. Baltijas valstis uzņem
tas Eiropas brīvības komitejā. Ko»
Līdz šim Zviedriju atstājuši ap 5000 ļ mitējā, kas par savu mērķi sprau
baltiešu, bet no jaun$ Ieradušies $pļ dusi Eiropas atbrīvošanu no diktā
2000, kas Hdz šim dzīvoja-Vfioliā unItai^m -Austrumu^
Dānijā.
AUSTRĀLIJAS KOksCLA
LfiMUMI NAV PĀRSŪDZAMI
Pēc vairāku lasītāju jautājumiem
redakcija griezās pie mo publiskās
informācijas daļas, lūdzot noskaidrot,
vai ir iespējams pārsūdzēt Austrālijas
konsula resp. ģenerālkonsula
lēmumu, Ja tas noraidījis kādu Izce-oSanas
kandidātu politisku vai citu
emeslu dēļ. Publiskās informācijas
daļa paskaidro, ka Austrālijas ieceļošanas
komisijas konsula lēmumi ir
gall^ un nav iespēju tos kādā instancē
pārsūdzēt.
ifAViduselropaa valstīsi icas paklau
tas komunisma režīmam: Ar to bel
dzot panākta visu pretboļševistisko
spēku koncentrācija ASV.
Ievērojot.faktu, ka DP komisijas
Vācijas izceļošanas centros sākušas
aizturēt bij. aizsargus un policistus
neļaujot viņiem ieceļot ASV, Latvijas
sūtniecība Vašingtonā nodevusi ASV
ārlietu ministrijai jaunu notu, norā
dot uz šādu netaisnu un nepamatotu
rīcību. Tāpat sūtniecība iesniegus
hotu, kurā lūgtas patvēruma tieslliias
98 latviešu bēgļiem, kas ieradušies
no Zviedrijas un pagaidām novietot
Ellsa salā.
^TOlīt pēc kara resp. 1945. un 1946.
g/dažādās Francijas gūstekņu nometnēs
atradās diezgan liels skaits
' bij. latviešu karavīru. No zināmās
bieži spēlējis kārtis un tam bijusi jp^ses tika laisti darbā visi līdzekļi,
darīšana ar policiju. Lai darītu ga- / g^g latviešus dabūtu savā varā.
Latvijas pārstāvji — sūtnis un padomnieks
atradās visai grūtos apstākļos.
Viņiem nebija nekādu naudas
līdzekļu, lai varētu apmeklēt
provinces, kur atradās nometnes.
Francija toreiz bija stiprā komunistu
etekmē un arī valdībā bija komunistu
ministri. „Lielā sabiedrotā" militārām
misijām bija liels iespaids
un viņu rīcība bija ļoti agresīva.
Stāvoklis top pavisam skaidrs, Ja atgādinām,
ka ari starp nometņu ko-mendantiem
atradās komunisti.
Neskatoties uz visām grūtībām,
Latvijas pārstāvība darīja visu, kas
stāvēja viņas spēkos. Cik vien bija
iespējams, sazinājās ar gūstekņiem,
dažkārt pārvarot lielus šķēršļus. Ar
Amerikas SK palīdzību gūstekņus
apgādāja pārtikas saiņiem un ar dzīvu
saraksti pūlējās pacelt viņu morālo
stāju. Pārstāvība izgādāja māc.
lu V. machlnācijām, gribēju jau likt
avīzē sludinājumu, lai ļaudis no viņa'
uzmanās, bet tad dabūju dzirdēt, ka
viņš no Anglijas aizbraucis uz Zviedriju
vai Franciju. Zīmīgā kārtā pēc
aba laika apkrāptajiem paziņām sāka
pienākt komunistu propagandas
iterātūra. No tā secinu, ka V. vācis
mūsu adreses un nodevis tāš kādai
komunistu Iestādei.
Ludvigsburgas arodapmācību
centrs turpina
darboties
IKO arodapmleibu eentrs LudvigsburgS
darbību, domājams» turpinās vismaa līda
Janvārim. Patlaban centri noslēdzas
kārtējie tris mSnefiu kursi un tiek reģistrēti
audzēkņi nākamajiem, kas sāksies
2. okt. Joprojām centrā arodapmācības
notiek 16 dasadās nosarSs, starp tām au-tomechanikfi,
būvniecībā, krāsoianfi. elek-trotechnikfi,
metināšanā, atslfidsnieclbā,
techn. zlmēSanS, aušanā utt. MScIbas Ir
intensīvas un norit labi iekārtotās darb
nic&s, piedzļvojulu Instruktoru vadibi.
Centrā pastāv skolēnu internāts un skolēni
saņem 3 maltītes dienā. DP ar pilnu
IRO aprūpi apmeSanās, uvturs un apmi
cibas par brīvu, bet pārējiem Jāmaksā
par usturu 1,10 DM dienā. Pēdējam nolūkam
var pieprasīt aizgādības pabalstu,
kas parasti svfirst&s ap 40 DM mēnesi. Audzēkņi
tiesīfi saņemt arf bezdarba pa
balstu.
Mācības iestādi vada LU bij. rektors
prof. V. Burklvics un ieteic visiem Inte
resentiem izmantot pēdējo iespēju bez
maksas apgūt kādu arodu. Audzēkņiem
uz Jauno kursu Jāpieteicas (i4a) LudwiS8-
burg, Stuttfarterstr. 35, mo Voeational
mming Center. Starp aUdiēlcņiem Jo
projām vairākumā latvieši*
ABN LATVIEŠU SEKTORS
LlļĒLBŖITANUa
' Lielbritānijā sadarbībā ar citu tautu
pārstāvjjem veidojas ari Antibpi-i
Ševlstiskā nāciju bloka |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-09-30-02