Bavarijas Latviesu vestnesis, April 2, 1949

              LATmA, IMKI. jt i«rill
^gād pāsōule atceras
Pušķim un
fiO n A t t f t t i M Mis?
l l m i s gari Imltdras vi^fturi io-. Ar 6im ais^Ilun^m pietic,
i i d iSffPf^ ivifilt divi tev6ro)«iiftS I ]i tagad vSētoa istelkt imsināju-
Sļfttifpm dtooas: mitjā ^etlmtt: $mim domfit par latviaitt Gē-
ISO gadu Ba tafiavu (te Alek*|tea v^mitom avinSUnt BOtu ^Mk
immWKI^ bat m l nm darīts, ap m augustu Oēt^
augvvts ir vicu di»)ni^ It^bssuii I dslmumdienu atdm9tu tikai
Vjflļfļingfl fmi Qet«i dzlmum*|mQsu periodika attiecīgiem pie-lUnT^
Sai sekarl k i krievi, t i va*|miņas rakstiem. Domālu, ka piemi-eliil
Jau laikus gatavojusies savulņas atdnUtenu ar varētu
ieiiUo ^luieku daitda veida go-1 sagatavot Latvis preses Uedifta,
J K i a n a i . Vldell pgt visu sadarblM ar PEN Mulw, «Osuje.
gadu IsaaukuU par Oites gtdu. uii>|ātŗi varētu pāmmlt iespējas nmHi
iniram. vicu tefitios iau KO|d|kMu Gētes drāma mCkni grāmatu
^ v i r a sikuma TM&Ļ svinīgas un I izdevējiem varbot nemās neblltu
īpatnas plem^as izrādes. | neiespējams per Jaunu lādot Raiņa
Ir idcaidrs, ka ne PuBdns» ne konģeniāb FausUi tulkojumu. Bei»
OKe nttv vai» tikai krievu un v l c u l d s o t v a i mūsu trimdas dsives va«
dMilniakI ^ Viol pieder Itoopal, dftijiem nevajadzētu iroklēt k<m«
vftil pleAr visai kulttras psttiulel taktu ar vācu kultOras darbinle-
IpaU tas sdcims par Gēti« kura pie- ķiem. lai kādā no Vācijas latvislu
i^Sis godinUanu par i^iriedelanm lielākajiem oen^em 28. augustā va*
alUnuirt ttsa rietumu pasaule iaipi» I rētu sarīkot kopīgu aktu ar tfm tau
didi« aiAart. ^iteresanti piesi* I tibu piedališan<^?
miti ka alavenals ameriklou Jānis Rudsitls
djsmids rakstni^ m SOtmU Timi*
tcna Vailders, H gada lākuml via»
sodāmie vairākās vācu unlverslOhi « «
« { - 5 ~ - * « ^ ^ libekes mjxems
Ja Laikrakstos lasīts par vtoi Oē-
A l d a H i e d ra Alfrēds Dsiļums
POSTS
<Ho kS^ c&Oa ntlrb^as zesnes NIRNBeGAS PRĀVA
Ua pakali^ d M vagu arājs. Z^ue
birst
^ridte alamaloa X4b^M iikm II*
^ vU āodisn rēgojas viss Mans
mny> t> k>ii«>rf it?m« r^mSmiS ^SfiM£f ft A(FiSSinSaI »I ^^*Š"i^^ ^VSlai!r^flg'.a ,^ v id oa)ot«Js rm«-^
Uto «F«nbat «Ptoto ap fe^^^rtt^aa v«rgua. tJh
i "^'"^ tikai Cetnia kUometnia no Jūraa H«»
NU «pUuit lopa un cav«a ķgg I ^ ^ ^ ^
Deg teil pai«a, «Omos tinas 1 « £ : SKi ffi^ŽSSJfSSLSS
P«t tlU vtSot posu «da. 0 « ? n S & S l a ^ S S ^ -
Ito pakalns «(saucam S l S ^ i a ^l*»- *> ^ vrtta seklajā JOras
UmitilringUas «emeMBSar^ 5'* ^ f *5?^*Tlf
mslaa mjnleki dna »tāstlt,'ka ku
Vaid taure, visur brēžas J««»«idnl*s J ^
Un palo nu svetel. P r l e l ^ f ^^S'^an^,, ^««^^a
I Iballsiniso notUnumi Mmbargas pri-
* 'va» laiki, kad dema ledsivotfijt la-aljd
lafltrakstoa' ziņas nar Eiropas
kaltastrotas autoru tlņfilanu un lie-
»•••• *« — kuUgl vlenaldiibl paraustīja plecus,
tM wS^ilinTari'Em 8l Rāmas pIMta ar saviem ka-Inas Dam(*la zobens karājas pār vI-ļPJ"JfcJļ» «o notikumu ustvSra daudķ
mitOB •w«BDu K i Mm I ^ mailiet ņiim tomēr tas nekavē Allmlu dzljŗ». Dc dienas JOrmalas aņaUļu
VaAOt tā Ir «kal ttiadHanās, bet | atgādina „IUfu. _ Bet taa jr tfcriļMlumu rafcrtlt Jauno wmtouMP«r ļ J j s k ^ S a viņu^^liS
aavutfevuplU
aan AlWBan<tt» nensnasu TOIKBJU-i «ĶUH IW i«vu» miium» Duici<n. m i i t u u » « «uiu oujtvu uuuv oan». n»»i—r>.— "zrii' ^tt'^ nebija at-
S Btsevllki «rtmaUna hdota Pul- tiAsnesI izslipuials rate apvlriņa gan v i l neaimu saņēmis bcmoriru f n ; « « »o J5>» «J*^""""
Htifcrl MMi>itiinriddrilsata.lmaia ūdenui vllaolamlea. par Jau IzdoUem un iiļ>8rdotU!m «J« «va «*«^ mmm, atiodaiļ Tbm«NMrwm^ Ubekalat- romāniem, bet Jiraksta Jauns, hda- vteīnleklem, v«doņl«m un parttJM ^i^ZijsSna WwS^ alrdlj no£n«u tuksnesi vfijlem natid* vajadzīga!- dlIvMemr mOēJa^ k««im rtwt
MKKUprlriilplMta Uuk««s to^ ispUnotl un v i«M« VMM\ JSnls Ŗudīdtls kjuvls par b « . ^ I * ; ^ ^ ^ « « « « ^ ^
_ l i S o S - N e k i ^ ,*tlatvlskolan^ P!!f*n«»«*«>*«^ '^«J'Ivo bei d i^
^ d i r d l t s para«ae p l ^ ^ Vlņ» raksto par grāmatām mP*Sž;j*J*",»
«Mn un pJemtoa» «imiton, ko lu' kolonija i^lniSil ^«Li*- palīda tām tapt Gleznotājs Atis ^ •'5SSS^1S2!S!i«?2KL %
S»rpwJaiSj^W»aJI paaaiii pUdspitui a© fl«*WĢa M l n ^ petormalal ka naktssargs. ^"^^«•^^•JS^^ SSS!!t,H^Saffi 2 S S ^ ^ « - lU «l*u bet diena «le«>o LIbeka. t e a W m ^ S ^ i ^ ^ ^
T!gltO««amdstaumdkn«.>-^^^^ ~ h»»^ «
tei VIeUai iKtvtaiiam ņabttt Mno-U»M lo«MM i f * ^ ^ ^ Cīnlls ari Ubekas l^vieSu J;ffif,'»gļif»"£
M icat tOk ko lisak» vecais sa- mis, tanas viņl kidids dIvUia »- ansamblis, salkans. Zulka; Hkal «^f ™ ^oa"^ eta-
UMnlids: kl PMAml mtl. tiivaija Mputkam VldJI, tand ndtt- Mutg, ka dzl^d. slimojot BunN» .
d i M m dsladL^ĀN^^ ir nan>- nia latviešu blg|L Ostroa attvot Ir hatvleSu grāmatnīcas kiasto madlet «eņģu lavetajas jm^^ nedabOn
i i t a i m M ^ ka t o ^ aaratojun» ritta. Ra- atgādina Rapas vitrīnas. Ari pubU-pe, «miti atplest, kad biedri to aa-iBil
i l * » atrodairtaa • Intmse Ir. Tikai trOkst apgro- grtlbj ate ^koniem, alarauj uz pus-iļB
# takta Isblertcibam un ari bez I u d z e k l u . Tomb apgal^la vs-|Mgruvuflo bunkuru un iatfr&i mas>
iMkim tninanlbu māt vicu nldja* ļ jrtetlekamaa gatenaa, tomir pajumte Uitajs St. Jaudzems arvien lalŗus l»ra vaininieku tumsa,
svinībām. Taa mOsu attleksn^s arlpaUek PtkJunņte. Oaraji galteia sa- un drosmes pUns stftv eav8 posteni. Itolfs nekavējoties sadala amatus.
MBlaflm'itr^^^^^i^^ m, ^^l^'^^J^ «Mla Uturtabo,» viņi saka. Protama, vtņS pats bfls augstākais
IMBOflkmM^kltttiraito^^^ KadralT daudzināti un vestu- tteimesls un sūdzības uztui«tajs, abi
ttlldlLkM^I^ latvldStt ailmntea, dlem-dema kārtībnieka pulkasnozledsnle-
~m itMSisMl» Jftiilabojasi; apMitea pid«rtlurt_^*Bi t l detis i», pa, pusgiaudnled ku apsargās, skololaja dfis būs ma-
Tafcl. ki tdktļ, ne ta» ir W^««Ja« va detakai. UtvleluLn ,|S««i8d pia vedeUem. bet cftijs. bet tuklala^nleanleka zeņķis
v«Mls. QaĶ«»al} k taa. k i Gete, Izpalldalgals un isdarigais iapOdli bandas amatu
bOdams vldetis. Ir a r t f S i ^ garai» apstikll. ka 1»-19 eDveMem,I(ļyiiuM| or. Arveds Alksnis stivl TinnMiihui« «M» nHaUdMia
abnbois, un mis. latvieil, ari esam daftBrt «otram ģlmenSm, jādzīvo ^2tn«nod« p«^utSttveseS)a ««īSrJSff JSSS JSSK? SSi. Kaut>ttcja veidi a«?h"'K2^/'JS'*^ik^ «Stu^ maTSto^"^
Mtart « lAtvUu tm lajr^Bilem rt^^ bet aUmnloas labils v a i d s r ^ f ^ ^ ^ J ^ . " ^ ^
ķi«_^yeldotl«Jau viņa d»hj«^^ tom» par deiu. ^ Latv^tis un t l gan Ir
IrtjUidarbojas v l ^ ?*!i.^L"^'»™ Grūsnam «kundzi iort-Lntsla,un dondetlgs. Lai Dievs d t o d P " 2 M ^ t ^ ^ „ f ^
Iļlitkajtam draugiem - dzajniata I dita maza savrupa lst«Wņa kazannu n,ua„i ui^e„^jflrt. I"7 . J " ^ ? *^ " " ^ . ' f ' iS
mmleittjs Reinholds Unca. K i j u stOrt. Gotisks smails togs. saule no ^ SaMTMlJtth nanem n.!zl ^ ' vārda, tomSr «ēnu ptdka tobpŗat
nīku toriiojas ari Gētas dsivl ziemeļu puses neleapld, valda ndj- JS,,*f~^ .^tS^ta P ^ ļ ^ ^ Ikmi^lgalii vicu flkaob Her- krtslls. Tbmlr fritstnlekam palam zvejnieku puisis
teMm te^» &ian«lbrrm^l jls SpiaSrt laatr- vsaivms .«JcialktatlņZŠ ^i r Pgaallideakm v iuetnas i filrau dkl-- PHS»^»ff*i^^, " ari: J^e matēs. Vinņeip avtOīk a.ruvziteunr «glaeia-neatems
valis, kSds vlņt iadcatijla.
Toties viņS pats, plfioas lūpas kustU
nfidams. ir luUia tēva Isfia vēiftutei,
00 rvtL i«ti «tnUc no tālajiem aiu»
trumlam. AgrBk ari mata par tlvu
bltU runlja. btt kopš t* atnBca Ro.
landa, viņa to vaira nedara. ^
vairs nesalidc lOgSanol ralns, blelt
skaU amaj un tralUna dejaa. Rīdudt
brauc kaimiņiem Ildzi JOrl ar mitni
laivu, Ueil piadzartt un ttikņ. t M
Ma&oam vli^ Jisauc par tēvu, tte Ir
PNtIgikia mlrkU viņa dsivli Vn
zina nosioiirDt, kBda mita aada»
aarianmattatno p m n . . .
Bet tag^ aolodams ata» tlaaH
kirtlbnlddcnt, Halbea Jūtas piSZ
sinlgs un lepns. Slavteaja moAmii
gaa privi vlnm^itllo galvenais k».
r« noaladsnMcsl ViņS lant aavu 1^
mu tateamL Jo tuvik viņi nik tla»
au sēdei. Jo nevarīgāki kļbtvlai
loļL Baldaot kirtlbnidd idņu ilimi
būgi tteaneia prtekiiVtfuli s i ^
kultt un notēlojamu. Pie )
detuna pavaditlain nAMiiam
tikko turaa ktjis . . .
RoUi isallenas ua paaugsUidihni
arvien gaŗika, brinunvĻ k a ^ n ^
Jflrtņalaa^wi^ viņa akala a«mn
n^ttrliul.
JUana tsuta^' viņi
kUfds. VOa ladttt IM
«SMtM atmodai lalkm«itu, Gētea dar-ltam. Istabas slanaa tīras, Izbalslna-lAm
nancUedzaml liaia letdone UEltasL
litvieitt UtaritOra. Sl Mdima kul- Starp dtu, laianntt balsiniiani
mini ar mflstt Raini, kas GIU allal pledaUJIes ari rakstnieks Olfterts
dlvlji par savu vadivtt. jUepIņl, Pie poļu alaleBanas telpas
ļbljvias diezgan «baigas*. Lleplņi
m »t «t- ** Imīcoties balsinātajā darbu, hd botu Kuršu velava Vdc^as « « ^ J«»wan«»i^ ^^1?^'J*,?2!-
' Inteks ar kritu var atkal to izbalsl-
Pēteris A i g a r a Ida tēvu atgrieiamiea no gūsta, kaut
„Homkts" un anglis Laurenss Olivjē
iegūst izcilāko filmu pasaules godalgu
Htdlvudas filmu akadinlja paga-
' M'Sm^m^au 9iM,AMij%o ko cttl plekv^lnajuSL VariiūtlJuSa nedaa piesprieda 194S. g. la-grOmaiU
VCtnaiOS arf laJl daiM saAatama sava mo- bakajam filmām Oskara godilgas,
imš kiita* ttmib, Unu mtaMiaii^la sūtlbs. Oruzna gan Liepiņām |l»s Ir viena no visaa pasaules filmu
l>M&5r taTiMi «TsS^ vēl ncadas meistara haužu i^bmirlk klrotajlm atzinības
M T t A i t i •^(«ŗML*'*^ *'*>^ rakstu, Jo balslnljums loboties nost. tmivl
S S f ' . I ^ S ? » ! ! ! ; ^ W ~ de- fltam^rtrina ^ u «Mraņ*.
<*»M un m um* VMltt -Ibeaim! Itura Renka ražojumu .Hamlets", un
i!S!I!f»»Jl?^.,?"£^^^^^ par labāko vlrielu lomu |o-
Sr«HtaS^*SSl « m t ' ^ i ^ ^ WM«4«««« kri- dalgu saņēma tis paļas filmas V
S d M m i M m ^ ^ ^ jātnieku rirglēn. Tagad tullomas t«otajs sērs Laurenss
MMT» Uik mtMM ī* ««Hd* toik^iMt- itaUtt vIenB stūri latvlelu sainmle- Ollvjē. LebBkas aktrises godu Its-
SS* i M * ' ••'«^ cea lemltlniJuSas savas vistas. Bija pelnIļBs Diena Vīmane par kurlmē-runTiMmH
- utmm I M U I ««««ril*»!»* nolūkotlea. ar kBdu īstas mBs lomu filma JMonlJa Bellnda". 2t u «MaiUdnUM M (n vtm Nt trt» I saimnieces rūpību viņas Bka vtotaslPar labāko fOrnu svelvaloda atzina
J'.St&'JE!*lli?'*^K-.ilS'1^.2S:P*'^ guldlnHanal. Protams, bēgļu tranēu ļ „Vinsenta kungu-, par la-
SLSXi2?lIlJdJfc*ri%^ ar augu Iz- bako dokumentarfllnm amerikāņu
viatffl uv ttmu iittaot m timt l«f|IasL Toties galUs tdtalts k i no I flotes Izgatavoto ^Noslēpumaino
^.•1Sh»!^5!'.SŠtelJlS''U.Lffil'^ saritanu aujstu adcsti un stlstu". kas attēlo admirSla Bairda.
-^dJ l&lSri(SlST^^^^ ^ ^'««" ^* PMIo Antarirtldas ekspcdidju.*
mrmSn Mm mOr Ir - iittN Mivai ebeces vAca. Uz lidrtas difojas Amerikāņu armija godalgu Ieguva SffX'55^JS?^«i2Sf*L^ >«• ar plrcellanos par i labāko dokumentāro īsfilmu m«lS'S-%PSSri«Sw^»iZM?^^ visas stevML Vistas ganĻuz neatkaribu". labBkes krBsu «1-
«IM« t a ttcttatvatai ^n(«MM nt«ra ū* I lakstojas un, sHtumu nmtlēlot glau- mas nosaukumu atkal lzpdnl]ā9
IktasSii^Ai^SJSl^M^^ -Saricanas kurpes".
sS^JS^sutorttrtŽ^^^ «evar mzstai VIņl Par labāko reilsoru Izsludināja Ho-ņmi*
NkraMn Btktniatdttoiaa fedman. I svaiglņu atkUlēlu
OriioM «Mvn K ^ t m «Nmtt iHpit«»>|barotBJa ar matēs rūollra noglāsta Deividu, SelsnOra un bddzot reU|as
CH* «I^SdSi'S.jri!?.>.?°i.ilJH y^^^ muguru tu notu]ļstas zamBk godalgu Ieguva Dtois Hastens par
* ^ S^^ISSisS*^^ ^ filmu JSJeras Madn» dlrguml-.
laSci» «tMitt v*|i (vt(t> MT «ttimst»,! Maza putnu kūts lielajos kazarmu I .Jiamlets" ir pirmā angļu filma tcas
feiSte itspiia m m lim aat iīdttittl"^^ pārmainu, un, atgrieBotles gara- aujrstako atzinību.
BStSitt itdmoniliiit kUjL tad tēi «nritalJos vfenmulajos kazarmu g a i t a i , Jaunais' Oskara balvaa laureilts
I j g b ^ ļ j ^ ij^Hjļt r & btvirf^ likteni, ļ ifcOo I aktrisi Vlvjenu Lēju neaten
iCvuma
Ķ I Nekas tā nemuž miesu un garu kā piedzīvoja ar! kādu citu ievēro^ainu
bezceriba. aivSki cenšas to pieveikt godinājumu: vUji kfi pirmais filmu
visiem dvēseles spSciem, pretoda- ļautu laulātais pāris un kā otnals
mi^ lēnai iznīcībai laulātais pāris vispār lekluvuSl s!la-
, ļatvleSu LIbeka tomiēr rcms un venajā Tlso kundzes vaska figtlru
t A n^t * \?'». « - S^., ^ y^^^ sarkano kazarmu galerijā Londonas Panoptikumā.
i s nm ftio UUš ItHm r«aioc«e, S. gās l i k v i d ^ a s depre^ilļas atkal
SAS TO ZOflA?
m leprMifa
lOi AUUSM, e» lUtk^GiiBft kspM ^« iB|u.| sākusies jauna dz!vf>d Kas izceļo
CttIiL tTvitBtrtt Enietti» Bittmiņa ļaudis gan _
aa iNft «MIS VMk tfli Bterte Veltei I J«as mazM n e d i ^ Jo pārvletoša-mmāin: L a u r ^ ^ ft^^
passiu
Ies slavenībām vienīgie laulātie ļau­dis
bija princese Eltzabcte un prlin-cis
Filips,
Laurenss Olivjē un Vlvjena Lilja
izdiu vārdu ieguva ar lielajlim
ne
pa
un Indriķis V« Vivjena kā Skarleta
0^ Hara filmā „Vēji«n lldz" un
KliBopatn „Oezari un Klei^trā".
Bez tam v i ^ ir^ar! Ueliski skatuves
akiasfi, kurus An^jā uzjāta par
l^Hem labākajiem. Kad viņi pirms
pāiris mēneāiem bija viesiMžu tur-ā
Austrālijā, kur teātra entuziasti
48 stundas gaidīja p9c ieejas bi-teātris
LonAmā, kuri viņi
dairbojas. bila pustukās, bet tagad
taa atical izpflrdots Jau visam apri*
lint AbvL OHvjā skatuves ricfila ir
ārkārtīgi plaāa: Laurensam no ko­miskiem
tāliem līdz Sekspfra traj^
dijtt varonim» bet VIvjenas tētoju-mus
izcel viņi» āarms. Kā uz skatu­vei
», tā filmā viņi kopā tēlo visai
reti, tādēļ tagad Ibndoideāu sevliķu
interesi modinājules trfs higas, ku­rās
Latn^enss un Vlvjena piedalās
abil Tās ir angla Saldena JĶetiku-mu
skola", „weards m- un pirmo
reizi uz AngUlas skatuves ia^dltā
frs ncOia AnuTja „Antlgone*'. , ^ t i -
gonē^, kur, tāpat kā Seridena lugā,
Oljlvjē pats vada ari reBju, viņi, tē-lodama
nelielu lomiņu uzstājas fra­kā,
ar lo moderno tērpu vēsturiskā
lugā i^rsteigdams skatitljus tānat,
kā taodams Hamletu Ielas uzvalkā.
Bet Olivjē aktiera un reilsora ta­lants
šādus dcsperimentus var at­ļauties,
tie viņam izdodas. Par
OMvjē pāra panākumiem un slavu
liecina arī tas, ka Anglijas karalis
n^tcn iecēla Laurcnsu sēra kārta,
kamt gan galmā bija jāsastop diez­gan
j sīva pretestība, jo abi Olivjē
piitns tagadējās laulības ir SķīruSles.
(Godalgoto Ollvjē filmu ^Hamlets",
)m Vācijā līdz Mm angļu valodā iz­rādīta
tikai Berlīnē, drizumā varēs
skatīt ari amerikāņu joslas kino­teātros,
jo pašreiz nobeigumam tu­vojas
slnchronizēSana vācu valodā,
ko velc Geizelgalteiga filnui darbnī­cās
Mlnrhg>na
—Olas
vaiiEiinitini un visas JDasauka
nieku ite mantsa kijimt Viņi i|t
^ Iš vicu ttultt iM)«^ tm m
elUs Jauno ttit^pu» bM tti&vls to nāt
lādētiem UwmaMii^ ĪMsm
vet«, v^ tu «{«Mes^
Jkr ^elttct vizti p l M Sfli^
^ n i e k t o 1 ^ sidiid
lēna lodsii. Kiut
vm> kmi, ttfitt HeĪMMi
ir demi vedDd dēls, kis dai^
kārt glufi privāti vtņm la|fQtti
«ļ^ēdgu dunku sānos.
,Jfodevējr tiesnesis bargi tutpbii.
»Tu isi vainīgs, ka tautai Jātlrsi kH»
ifi(Ļ Jo tu a i s k a i ^ i Tondfos, tu
apmētāji ar rokas fķenātām Jeļdm
zemOdoies, tu izbradāji Ivana W*
postusi Tāpēc tauta tigad cMI
Mums JāizU^ bea āokolādes. mis
netiekam pie Jaunām cepurēm, bel
uz svēru dāitu mfe vīram almiidiei
tikai reizi gadāl Mans tēvs, kiii
dema vecākais, nedrfkst zufus M
dk patflc, bet mamma nevir ai»
braukt pie Stetlnes radiem! Dtmne^
veter, kamftr tas kuģis gulēs J(1T% tu
bOsi tatitas nodevējs! Bet tieta tr
žēlīga, tā spriedīs tev nāves sedtĻ
tu tiksi vaļā no tautas Ustiemf —
Kaa ir pret nāves soduT Ktt do*
mās dtādi ndcā tiesa, tas pats isbl-
:ds galvu cilpāf*
Neviens siuiedumam nerunā pieS.
PuScas stāv ap notiesāto svinitf nih
pietnām sejānt
JKaŗt nodedznidc nummur viMi
Mrnbergas tiesa tev piespriei nāvt
pakurot! SaproU?"*
Mfloals Reincs paQ#4gi noUee
vu, kā to redzējis žurnālos, kur m>
2i iespaidīgi attfiotas notiesāto pdl»
tiku sejas. r
JSpried\ttni ndctvēJotieB fsfif
dāmst** Bolb komandē tālāk, pati
Ugli nolfiedams no isdeguiās ntf»
nas dzelžiem.
Z&d uztraukti sakustas. Art fl|^
Žurnālos ir daudz lasfjuāi par dm»-
mlgiem notikumiem spfdzinātmrāi
un krnicentrldjas nometnēs, ttpl
pēdnra tUmu chronikās viņi rediē*
Juli karātavas un dažādus nāves sa*
da veidus. Ar lielu aizraulanoi t»
tagad var atdarināt tepat jdrmslsi
smtltfs pie veoajiem kara laika bin^
kuriemw
„UzceH karātavMl" Kolāi ifko tā«
lāk« „Ziņnesim stdgties uz floUkta^
vu, mantaa pārzinim izsnieg virfir
Pussagrautajā bunkuril, b l ^ da­tuma
telpām, atrodas art daib&IelS,
noliktavas un sēžu zāle slepoiflm
si^iedēm. MantoiSdl glabājat tdmi
patronu Čaulas, izdeguiasi
daļas, bemi^ tvertnes, salauzti m
m no svejttidcu laivām izzagtas vi^
vei — viss, kas noder sekmīgai nft
veianid un tautu valdUand,
(Turpmāk bdga« r
Chronikō ' -i
Daudzajiem teātra māMinlddig
kas drīzumā gatavojas izceļot, taffa
pievienojas ari Esllngenas latvi»
teā^ aktieri X Neimanis, &
un E. Tauriņa, un apgaismoMā^
meistara J. B&intiks, kas saņftiMH
galvojumus iecelolanai ASV.
Kārla Skalbes tēlojumu
roze un Friča Dziesmas poēmu Zvjr
nieku svētais vsdcarēdiens ar W
Zvirbuļa zīmējumiem un VllWā
MetJOia apceri izdevis AP aptf^
Augsburgā. Abas grāmatiņas w^
ārējā ietērpā, iesietas un ar vili>
rūpīgu tedmisko apdari
HoUvudā miris pazīstamais Iffļļ:
ķls Fēlikss Bresarts. Pēdējo ttm
viņā skatīts kopā ar Grētu OSfW
filmā „Ņlnoēka", kur tēloja padoBtftt
komisāru.
Aprīļa sākumā uz Tlbetu
Jatma ekspedīdja, ko vadīs pazfi»*
mais Hlmalaju pētnieks I v d ^
Alfrēds Suters. Ekspcdīdjas
vums sasniegt 7000 metru āu^t»
Tvaina un PiranLdas virsotnes Ssa^
lei^junga madvā.
v!«^
«ffiji atbildi, te 8M|
n W3K Int n.;
ļWom|ttSaf
iliuaiiikd)! kiuvuai #
m—ajiodii,, k» u^^^
Amt^ jadsrtibu s r i ^ ^
mm «tt»^«)Sa^^ Ihter-f
i l i ^ de G6119 Ūka saprii^
AiiiitSv» aeii^ pie wm '
Iftidiu, ^eiidž, ka viss
IMte smagļuns bOs ^
IAB V ' nvlcm pledleīn)' JO
i i nl UMtenUa, catčerēclģ-'
iMnb pMiWa tera,^^^#
81 MiipBkia panftitli^
IftlteKg^ visiem «nteil'
, «itiitoun tdevMJal/K^
M b katīt Metu^ . f l ^ ^
1TJ& J'*^!'^ vPiSŠels
%iia mUitara • 1 •
dņā ir
J»? velti
sefeSdas ba
. aprindas
Ķalio Jr
«•tadpui*
i2i^l!!l'^vte^*«J^^