Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1950

              Sestdien, 1950. g. 7. oktobri
i ē
Bt ne slovaku lolojumiem
ta slovaku ap 100.000 VT
'^retesiSbas armija sn^l
m ievērojamu ,dlvi2i£
tāpec^ās daļa Vācijas sa^
iy nenozīmīga.
lāto P o l i j a s pretes.
kuras militāro dal»
^ ^ a Krajova", bet 2
jadija ^emigrācijas vadība
k .Londonā, ir daudz rak­t
a i dabīgi vajadzētu būt
priekšgalā, jo šeit kon.
'sacelšanās tradīcijas ir
nekā firančidm - no
J. g. PoUja bija pirmā
^bruņotos spēkus vācu
|te lauzt Lietišķi pgti!
•««•^imi tomēr rāda ko
•Ja^iirlenlalcīgl vācieši
^olja apjukumu, ku^
barjcustfbai gāja zu*
tūkstoši piedzīvojušu
^ noti.
SJas bija vērojams pa,
'nazi tūkstoši cīnītāju,
*^dzMxIņaspi^^
^ ibuiief no viņu gūs^
ipurSz tikgtr tjj^^ ^^ okupkārciijea^s
neatgriešanos. Pslcholo-ibvēllgl
turpmāko pre-mēja
an tas, ka polu
t|firfi vadība bija izrādi^
*"'V maz informēta un
jtēH^p^šām frontes
WiJS|? ar varonību un
« ^ y e Izvērtās par
, p ^ s dziļākie ie.
ļ|^e$t!bas priekSno,
l l^ķvēlfgi diezgan, lai
J - p i ^ t l ^ Tā poļiem
ii^m$8 daudzi pazls-
.aļP ļ^aSu armijas ko-ltb$
ļsts no rietumu
J MJa absolūts.%ar-
JļuinShljas slepeni
W un sāka organizēt
PScapm. gadiem
tam drīkstam ticēt.
pie praktiskā dar-ļps.
vislielākās grūti-
P 8 plāksnē. Izrādī­to
valdības priekšga­l
i Jēh, Slkorskis, Pil-
"p^!ŗeJ3ma nesamlerl-aovskis,
pilsudskiešu
stāvoklis, ka pre-
J vadība un politisko
lijā atradās opozīcijas
līurpretim militārā
'"1 viss komandējo-
Ja ļsemē Pilsudska
lākumā visus kara
ubtika slepena ciņa
pēm. Bija pat tā, ka
un nesadarbojās ar
,^ņtu valdības atsū-tt
81 valdība atteicās
"ttārās valdības per-nebija
pa prātam^
^s, ka politiķu no-
Idita neskaitāmās
centās radīt savus
^as štābus un cīņas
lat 1944. g. neizdevās
militāri politiskā
jā. Liels zaudējums
iekrita poļu spējlgā-
1 faktiskais vadītājs
ii nogalināja, unģen.
Is to aizstāt nespēja.
pretestības kustības
debija tik lieli, kā to
icu okupācijas varai
informācija par to,
al mazas briesmas
ļretestibas, jo pollti-nerimžs
pat kon-
„Armija Krajova"
! visos 5 gados iz-sacelšanās
1944. g.
t lielu Varonību ari
is dalībnieki, cik
rī bija veikti orga-
Sdarbl un cik'daudz
ļ, — sacelšanās bija
ļzdevuSos. Poļu spē­līšu
pilsētas rajonu
iS, pēc kam vācieši
[ar to atņemot sva-ikumu
— nodroši-i
cfeļā. Munīcijas un
teriālu nomešana,
B izredzēm, bija ie-ļēji.
Cīnītāji tomēr
hešus bezcerīgā cl-un
īsti poliski, bet
I galvaspilsētas bur-no
zemes virsas.
Ju dēļ nespēja le-
Itie papildu spēki
pas uc. un sacelja-ļmts
palikt lokālai.
% pretestības poli-ķīgi
izpalika, bej
llbai nespēja radīt
)as. Tāpēc poļ^
p nevar pieskaitīt
Inākotnē atdarinā-
L A T V I J A
PA JAUNĪBAS TEKAM
Vecais Mar^
Dēli, meitas svešumā - ko mēs labu darīsim?
Pēc pirmā pasaules kara, kad maoi
bija desmit, vienpadsmit gadu, mūsu
mājās ziemas vakaros visa saime sē­dēja
vienkopus ap vienīgo gaismekli
un katrs^ darījām savu darāmo. Tie
bija Latvijas cīņu un pirmie tapša­nas
gadi, kad vēl visur valdīja na­badzība
un trūkums. Pie rupjās mai-jes
jauca klāt kartupeļus, saldumu
vēkeiz vecās Pēterburgas avīzes, pie
AUunāna Jelgavā Iespiestie briesmu
stāsti un citi latviešu rakstniecības
sākuma laika romāni un stāsti. Pārē­jiem,
kas nevingrinājās novīt sev pā­tagas
auklu nākamās vasaras darba
gaitām, atlika klausīties. Pastarpēm
Pa SlalMiraga bērnu tekam
OTRAS VIENTUĻO ZENU UN MEITEŅU NODARBĪBAS
Mīļie draugi! Pasaules tālēs mums
pattk lasīt par Staburaga bērniem —
Jand un Marēu, kā viņi Staburaga
apkārtnē Daugavas krastos gājuši
tikai pirms viena cilvēka mūža Salds
mežs. Agrākie saimnieki to nolīduši,
im no kokiem uzcēluši daudzās ēkas,
ar ko raksturīgas vecās Zemgales
sētas. Pļavas vienā stūrī bijis avo-ļ visdažādākajās rotaļās, šāvuši bul-tiņš,
kura ūdens dziedinājis visas acu tām, laiduši pūķus; riekstojuši un
^ - .kaites. Mežā zem lielā akmens kaut zvejojuši , kūruši ugunskurus, rau-vecakie
mājas iemītnieki neskopojās kādos laikos tikusi noslēpta kara dzijuši putniņus, peldējušies un ari
ar savām atmiņām un nostāstiem, ko | kase. Pēc Rīgas muižiņu parauga ar vingrinājušies pirmās drives gaitās.
četrām kolonnām lieveni vecās, no- Ari latviešu mazskautu kustības pa-degušās
vietā vedēvs uzcēlis jaunu matā ir Staburaga bērni,
dzīvojamo ēku. Ugunsgrēkā grūti bi-ļ Sl gada 10. oktobri paiet 16 gadi
jis nosargāt lielo pakavveidīgo celtni, kopš miris len^Iļotais jaunatnes
kurā atradušās klētis, staļļi, kūtis un rakstnieks un Latvijas Skautu Cent-dažādi
pieliekamie. Divi akmeņi, kas rālās Organizādjas bledrs-dibinātājs,
vēl šodien stāv pagalmā pa kājām, ir kas tik jauki rakstījis savā grāmatā
vecās mājas pamatnicu stūrakmeņi, I Staburaga bērni par Janci un Mārču,
ko vecāmāte nav ļāvusi Izlauzt. Ari \aņS dzimis 1805. g. 28. sejpt. Saus-ceļš
uz kaimiņiem gājis cauri pagal- nejā, Vidzemē, kur viņa tēvs bija
mam, un tikai tēva laikā, kad iedēs- muižas dārznieks. Valdim vēl mazam
tīts jaunais dārzs, iebraukšana kal- esot, viņa vecāki aiziet no turienes
minos ievadīta no dārza puses. Veco gan par graudniekiem, gan dārznie-dārzu
līdz ar rozitēm pie Istabas dēs- kiem dažādās vietās Vidzemē, Kur-tījis
vecaistēvs un vecāmāte, bet ozo- zemē un Latgalē. Pēc Pļaviņu muižas
lu un lielos .ošus — viņu vectēvs. skolas, Biržu draudzes skolas uc.
Un kur tad brīnišķīgais nostāsts pirmmācības iestāžu beigSansA viņš
par vectēva izdarišanos ar velnu! beidz ari Baltijas skoldtāju semināru
Tai pašā vecajā rijā, kur krāsns 1888. g., bet 1890. g. absolvē Viļņas
gan vairs neesot tā pati, kas toreiz, skolotāju institūtu un sāk strādāt
vectēvs, skalu malku taisīdams, plē-ļpar Rīgas pilsētas elementārskolas
sis pagales. Iecirtis vienā galā, ielicis priekšnieku (Ķr. Barona ielā, vēlā-ķlli.
Iecirtis otrā galā, ari lelids ķīli. kajā 2. pilsētas pamatskolā). No
Te kāds āža balsi uzprasījis, ko tur 1902.—1927. gadam viņš vadīja pil-darot
Vedēvs atbildējis, ka taisot sētas elementārskolu Kalpaka bul-spēles
riku, no kura visiem būšot I vāri. So skolu brivās Latvijas laikā
jautri. Sis — runātājs — izlīdis pin- {nosauca par Valda Zālīša pamat-kains,
ar asti un ragiem, un lūdzies, skolu. Valdis miris 1934. g. 10. okt.
lai dodot paspēlēt. Vectēvs nē un nē. un apbedīts Rlf^ Meža kapos.
Sis sācis aplam lūgties, beidzot pat palasīsim par Janča un Mārča ru-apsolījis
izpildīt to ko vect&vs vēlē- ^ens darbiem
šoties. Vedevs beidzot pielaidies, bet
piekodinājis , lai neņemot ļaunā, ja ļ KARTUPEĻU RAKŠANA.
sāpēšot pirksti: spēlmanim esot va- ^ -^^ 7^ « i . , , «
jadzlgi ļoti stipri pirksti, šis jau ne- , Ar sevi tā netraucēti iztriecies, Jan^
būšot to radis. Tā vectēvs ierādījis, «is sāka lastt un lauzt bērziem sau-lai
šis tikai liekot savas ķepas šķir- sos zarus. Grāvi viņš atrada saUnu
bā, un kad šis tā ari izdarījis, veikli v^^ķ^^i» uguns lekuršanal no liela
ar cirvi izsitis abus ķīļus. Kluds aiz- fY?'?» 1?^ ^ī^^ ^, ^
vēries un neganti spiedis ķepas. Sis M^^P^ P^^ kartupeļu gubiņas.
, gan bļāvis, gan spārdījies, beidzot Mazu brītiņu vēlāk tur Jau pUvl-vārlja
no bērzu vai kļavu sulas, siļķe, paši piedzīvojuši vai kāds cits stās- ladzis, lai laižot no spēles rika vaļā. nājās Jautra liesmiņa.
Tilts pār Gauju pie Siguldas
bija rets gardums, bet gaismai lietoja
no altu taukiem lietās svece4 vai ari
bietes, kurām vidū izgrieza bedrīti,^
Ielēja tur taukus un iestiprināja dak­ti.
Galštna blJl jatauļ)a, tā bija maza
un bieži apdzisa, un vienam pastāvīgi
bija jāuzrauga liesma, dakts un tau­ki.
Kad sveces pietrūka, dedzināja
skalus. To liesma bija gan jautrāka,
bet no dūmiem plekvēpa istabas, tā
ka likās — «pāri visai Istabai kārtu
kārtām būtu izplesti bāli zili palagi.
Pieaugušie sēdēja liesmiņai apkārt
lokā, bet bērni iespiedušies starpiņās.
Vīrieši taisīja tupeles, lemesnīcas,
greba karotes, sēja striiķus, pinekļus,
auklas, sievietes vērpa, karsa, lāpīja.
Jaunatnei bija divas Iespējas: tiem,
kas prata veikli lasīt, bija jāpārcilā
ijis. Ta no mutes ausī, no auss sirdi, Vedēvs tad ari pafaldls un stingri Kad zeme bija cik nedk^karsusi,
'^"f^Ksf^'^'l'" r^"^^ bjja pieteicis lai šite simts gadus vairs jands atrausā uguni mazliet nost, flno iJl^H^^l^^^^^^ !!' ^""l '^^^"^"'^ tū- ierušināja kartupeļus pelnos un uz-neblja
atrodamas. Mes dz^^^^^^ Noruna paliek no- rauša atkal ogteVun uguni virsū.
;iem laikiem, kad mēris bija Iztukšo- runa. . . J
jis novadu, zeme palikusi tukša, dzi-ļ (Turpinājums 8. Ipp.)
vle spiedušies kopā pie tādām pat
mazām liesmiņām un klausījušies, kā
Uiuio iaunaines rosiha isl
Par ASV latviešu jaunatnes rosī­bu
no Čikāgas Aivars Aistars raksta:
„Cikagas jaunieši Ilgi mēģināja vie­noties
kādā latviešu jaunatnes pulci­ņā,
bet bez sevišķiem panākumiem.
Kad Ieradās teoloģijas students An­dris
Lamberts no Teksasas unlversl-
Tad viņš nosēdās turpat un gaidīja,
kas Iznāks.
„Dievs palīdz!" piepeši kāds iesau­cās
Janclm aiz muguras: „Nu, kā tad
tev iet?"
Jancis pēkšņi uzlēca kājās.
„Ak tu, Marč?" viņš teica, priecīgi
nas un cepšanai Ierušinātie kartupeļi
stipri vien kavēja naigos strādniekus.
Viņi bya tikai nelielu gabaliņu no-rakušl,
kad Jau dārzniece atnāca,
„Tfi lūk — tā jūs man esat naski
puikas!" viņa mīlīgi teica. „Tā Jūs
man pattkat Nādet nu tik pusdie­nās,
lai neizdziest — to esat godīgi
nopelnījuši!"
Pusdienai bija putra ar ziediņiem,
kā Jands sauca rūguša piena gabali­ņus;
tad — maize, biezpiens un pašu
ceptie kartupeļi, kas tiešām bija vis-gardākie.
Naigi pusdienas noturējuši, puisēni
stājās atkal savā vagā, bel kamēr
tika galā, bija Jau launaga laiks.
Mammai atlikās vēl vesela vaga.
,JJu, mami" Jands teica priedgl:
„Val nu varu Iet?"
Mamma paskatījās tā savādi tfli
un sadja: „Un tad tu -tiešām gribi
mani te vienu pašu atstāt?"
„Bet, mam*, tu tak paU a tddr
Un Janča balsi skanēja skaidri ii-manāms
pārmetums.
,Jlu, zinfims,** Mte mlerigi itbU-dēja.
* . i i
„Es Jau ari tagad to neliedzu. J a i
jau tev tik steidzami vajag — aj ļ
vien, dēls! Es tikai domāju, ka tev
būs cik necik savas mammas žēl, ka
tu viņai tikpat kādu drusciņu palī­dzēsi,
lai tā ari vakaril drīzāk tiktu
ar darbiem galā. Bet kad nu tev d-tur
patīk labāk - "
Nezin, kā nu nāca, bet Janclm tika
savādi ap sirdi: tā kā kauns, kā žēl
mammas.
Un pēkšņi viņam likās, ka rieksti
var stāvēt ari līdz ritam, vai pat U-gāk.
Un viņš sacīja Marčam:
„Klau, Marč, kā tu domā? Vai pa-
Ukslm?"
,J7u, — es nezinu . • . Zināms! la­bāk
— palīdzēsim gan!" Marčs at­bildēja,
un puisēni tūliņ stājās pēdē­jās
vagas galā.
Kad vakarā kartupeļus šķiroja, iz­rādījās,
ka bija salasīti 8 pūri Uelo
un 4 pūri mazo.
Mamma bija ļoti mierā, un papus
daudz Jautrāks nekā arvien, laikam
par izdevīgo ražu.
„VaVdzlS mamV* Jancis teica, mā­jās
ejot, „tā jau mums no^jpiōriem
būs daudz vairāk kartupeļu nekā
iedēstījām?"
„Nu, zināms, tālab jau viņus ari
dēsta," māte atbUdēja.
Kamēr papus un mamma bēra
kartupeļus pagrabā, Jands aiztecēja
uz Liepavotu paskatīties, ko ta^ dara.
(Valdis — Staburaga bērni)
Pasaules tālēs augsim vienott Lat­vijai!
^entu|o mazslotata vadies
ārā spēris lauskls, gaudojis ziemelis Rgļg vlssis redakcili
un pagalmā aurojuši vilki. Laiki bl- *
juši nedroši un visur tukšajās vietās vienu dien* mūsu laikraksta re- ^ ^
spiedušies sveši ienācēji. Bet cilvēki dakcijā, taisni dedzīgas apspriedes smiedamies: „Tad tarāni sabaidīji!...
^f^ns'i ^,fJi «/J^^^^ ^^Sā apmetās Un tu tomēr atnād! Tad ta labi!
nn^u nolc^^^^^^^^ "^^^^^^ ^^^s^s un ar spilgu brē- Cepsim nu kartupeļus - es jau lell-pildīt
pagastu ar savas dzimtas ļau- cienu pieteicās sarunām. Tas izrā- ku. Nu, ko tu līdz šim darijl? Rlek-
T5H50 «.«.a« «Ira fl*8c*T*« ^^^^^ "^^^^ ^^^^^^ ^oda svārkos stot biji?" J.^J^} *-t • s^as™ tērptu puspleaugušu žagatēnu, kas „Jā. Bet tad tik tagad rieksti! Es L mnfoW^^^^^^^ ^^'^va paņemt sevi rokā un atradu vienu lagzdu ~ tur aiz Liep-ilnw
^Iml i, 5^f i . S ' ^^^^^^ apspriežu galda. Uzņēmu- avota labi tālu - es saku: pilnas ka-, ^
VIH fnnnio<t!!^;r^^^^^ ^iens no mūsu redaktoriem pa- batas no vienas pašas! Un kas par | nh/iACI cflirlS AnnlHa
vfdJrT^^^^ vi^si ar baltmaizes druskām, riekstiem - paskaties: tīri brinulns, LdlVieSI 511106 Angli 6
satikšanos ar velnu, vai pateica, kur P^^^-P^.^^^^^ i» J S n ^ ^ K O T\ ^ 1'^J^r^^^u" LIELĀKS MATERIĀLAIS
diendusas laikā spokojas, kur nauda 'J^l^n^LS^ o! u 1' ^'v-^^'^'^Vu'^ gamp Inu «auju skateHi riekstu, ko c^t.^^™^ žāvējas, kur tek kāds brinumavotlņš. ^i..^'^" " ^ ^ ^ ī l ^ ^ ' ^ ^ ^f'"^ ' " T ^ ^ - ' ^ ^ L * , . , ATBALSTS CENSOŅIEM
§ie stāsti mūsu atmina ipfffiis» drniPa rakstāmdaiktus un beidzot me- „Jā, nu," Jancis pec britiņa teica I
1o dzm mi ^^^^^b* ^adus no spožajiem domīgi, „es tagad^tikpat nevaru iet: Jj^^aļj^f/ējti^^^^ no Anglijas lledna.
30 oziļl, un pat pieaugot, kad musu cQcnro„*o,v^ u , « 8W«!1 A u « h 8 - o M « •«^ ^ « « ^ ^ i , ,.si da«em tauUešlem Se izdevies atjaunot
tātes, viņš ķērās pie lietas un rezul­bas
un burvības. Mūsu mājas ik uz
tātā radās ^^istlgs un nafcionāls lat- ^^^^ ^^^^ ^^^^^ senatnīgas,
viešu jaunatnes pulciņš. Reizi nedēļa ,„t,rflbflina« cfli«mA« niinac .,« niu
zeme jau mirdzēja daiļumā un lab- Pf^^J^ saspraužamiem āķiem - kā
klājlbā, visas pieminētās vietas |^ams, žagatas ir netikai pļāpīgi,
mums likās pilnas savas telksmainl-vlenkopus
pārrunājām dažādus, gan
nacionālus, gan saimnieciskus un ga­rīgus
jautāiumus."
Pulciņš sev licis par pienākumu
palīdzēt trūkumcietējiem Vācijā, se­višķi
bij, latviešu karavīriem. „Mēs
būsim ļoti priecīgi, ja ar sniegto pa­līdzību
varēsim pakalpot latviešiem.
Latvijai būs vajadzīgs Ikviens latvie­tis,"
raksta Čikāgas jaunieši.
Lai šis svētīgais darbs ir piemērs
ikvienam latvietim trimdā.
Ē. M.
f
Raita Strautmale
ZIEDI
Lēnām veras deti zārks,
Lēni sēra dziesma skan;
It kā sapnis skaists un dārgs
Aizgājušā dzīve san.
Kam gan der vairs skaisti ziedi,
Kad jau dobji smiltis krīt;
Nebijām ja paraduši
Dzīvajiem ziedus vīt?
Turpinādami pakāpeniski sniegt
mūsu jauniešu darbus gan prozā gan
dzejā, šoreiz iepazīstinām lasītājus ar
līdz šim visjaunāko autori mūsu
līdzstrādnieku vidū. Raita Straut­male
ir tikai 14 g. veca, un viņas
pirmais dzejolis, kā redzam, ir itin
drūmas noskaņas pilns. Vai gan tās
nav ietekmes no „pieaugušo dzejas",
kurā tagad tik daudz pesimisma?
sudrabainas gaismas pilnas, un pil
sētā mācoties un vēlāk strādājot,
mums nebija citas lielākas vēlēšanās,
kā būt atkal savās mājās.
No dzirdētajiem stāstiem uzzinā­jām,
ka mūsu mājas jau pirms vai­rāk
simts gadiem piederējušas vie-|#
nam no trim brāļiem, kas cēlušies
lielākajās un lepnākajās mājās pie
Gamatas ezera Zemgalē. Pārējiem
brāļiem mājas atradušās pāris kilo­metru
attālumā, visas bijušas ap-jostas
kupliem egļu, ozolu, ošu me­žiem
un sauktas par Dabeikām. Lai
tās atšķirtu vienu no otras, māju
vārdam pievienots vēl katra brāļa
kristītais vārds. No šiem laikiem sa­glabājusies
ar stabiem un lokiem
izpušķotā klēts un vecākais mājas
koks — lielā vīksna. Mēra laikos
dzimta izmirusi, un pārējās mājas
nokļuvušas citās rokās, mainot ari
vecos māju vārdus. Mēs nezinājām,
ka māju robežās — Kapiņkalnā —
senāk bijuši kapi, ka tur, zemi strā­dājot,
atraats daudz kaulu un rotas
lietu. Pievēršot tam lielāku uzmanī­bu,
vēlāk izdevās atrast bronzas ap­roces
fragmentu, pēc kura sidrabā
atdarinātā senlieta, ir tagad vienīgā
piemiņa līdzi svešumā no mīļajām
mājām. Mēs uzzinājām, ka tās strau­ta
paliekas, kas pēdējos gados bie­žāk
bija sausas nekā ūdens pilnas,
tikai pirms simts gadiem bijusi īsta
upīte, bagāta zivīm. Tā sākusies me­žā,
kura vairs nav, no ezera, kas ari
pēdējos gados nolaists, un kura vie­tā
iekoptas auglīgas druvas. Tur, kur
tagad mūsu māju auglīgākie lauki,
Galveno vērību -
iēvzemes mHesfibai
un laiviskēm
ierašām
bet arī visai ziņkāri putni, kam
īpaši patīk spožas lietas.
Tikai pēc tam, kad retais viesis
bija atļāvies svešā vietā neglīti uz­vesties,
viņam apspriežu telpa bija
jāatstāj. Nodoms paturēt žagatēnu
Jaunības teku aizbildniecībā neizde­vās,
jo driz izrādījās, ka putns nav
nekāds klaidonis — pieteicās kāda
Sv. Gmindes latviešu ģimene, kas
to jau bija pieņēmusi audzināšanā.
Kad putns būs izskolots un atgriezī­sies
pie savām māsām un brāļiem
Svābijas kokos, tam būs daudz ko
stāstīt, kā viņš piedalījies redakcijas
apspriedē un kā latviešu maizi ēdis.
jāgaida mamma un tad jānorok vēl. rarS«X?. Da'Sr M"g"^
redz, vesela pusvaga kartupeļu — ļ tādu, kas labprāt studētu, ja izdotos pār-tad
gan mamma teica, varēšot Iet." JlSi^* !J}fi!!l!i!* «GPļ*^* ^^'«^
Nu klmi«;ipq — nAiiiRim nhi! riklSf «^IvertitStes būvinženieru fakultātē
,,WU, klausies ņemsim abll CIK ^ neklātienes studenti imatrikulēts O.
ilgi tas ies? Marčs sacīja dušīgi, „ka-1 Kronbachs. vlņS dzīvo un strādā Bred-mēr
manuna atnāks, būsim galā!" J*«!? sestdienās klau-
Plāns n^hiln filikts iin nnklnl jitS.I !SSi^^^*^*^**.®^^^**^<**« technlskajā kolle-
Fians neoija Slikts un puisem Sta- Užā, kur veic ari praktiskos darbus. Pār­jās
tūliņ darbā. Tikai tas negāja vis | baudījumus K. iztur Londonas unlversltā- tik ātri, kā Marčs bija cerējis: saru- I ? . - f a k u l t ā t e s beigu
^ 'pārbaudījuma pirmo daļu. Tā studējot.
universitātes grādu (B. Sc.) varētu iegūt
4—5 gados.
Sekmīgākām studijām un ātrākai fakul-tātes
nobeigšanai nepieciešams tinams
materiāls atbalsts. Notlnghemas augst­skolā
septembrī studijas atsāka blj. LU
tautsaimniecības fakultātes studente A.
Ķrafte. Eberdinas augstskolas filoloģijas
fakultātē oktobri studijas paredzējusi, at­jaunot
stipendiāte V. Plkse. Līdzīgos ap-stāklos
savu Izglītību turpina vai arī pa­redz
to uzsākt vēl clU latviešu studenti
M?i augstākās mācn)as Iestādēs Ang-
Tas liecina, ka ar labu gribu un drusku
Latvieti skautlsms trimdā prasIJtenfjTJfv^^S,'', 'A^ll**''^-/!"™**-
radikāl^pārkārtojumus, LiLini
jās Vādjas dienvidu un ziemeļu Jen-1 ļJ^ļ^JJ grūtībām, kādēi latvieiu sabiedri-das
apvienotas ar nosaukumu Vād- SnalL&l^r^ll augstākām
1 i j ." »w*«»vM«w » w v * I Zināšanām Jāatbalsta nevien morāliski b#t
jas jenda, un par tas priekšnieku ie- art materiāu. Latviešu studentu c«^^
vēlēts vad G. Eglājs. Par Austrāli- ļ javlenUsas stipendiju fonds, kura mēr-jas
jendas latviešu skautu priel^nie- fctuSl Sll? i^S
ku ievelēts prof. Dr. Ed. Dunsdorfs. «agādl Anglijā, lal atbalstītu turien« stu-
Darbību izbddzis Jersikas apgabals, Sn".?-^"!"^* pas^āv sūtņa K . Zari-kā
ari Sēlijas un Abavas novadi, tā- MfflSi 'alā ^k/^Žc^"*^^^^^^^^
pat 14 vienības, bet no jauna nodi-|^*edriba Lielbritānija. v.a
binātas Vācijā 2. un Austrālijā 3 vie­nības.
Vientuļo skautu vadība izstrādājusi
Latviešu vientuļo skautu pārbaudī­jumu
programmas projektu. Tajā
ietverti 10 audzināšanas virzieni,!
galveno vērību piegriežot tēvzemes
mīlestības un latvisko ierašu un ti-|
kurnu nostiprināšanai jaunatnē. Ap-sver
iespēju izdot kopēju trimdas |
skautu un , gaidu žurnālu. Latviešu
skautu pajreiz trimda ir ap 2000.
J . V .
KA IEGŪT VARA, SIDRABA UN
ZELTA SAKTIS?
Padomus lasiet vientuļo skautu
KLABATAS.
Pasūtiniet: B. R u b e s s, August-dorf
(21a). Cena: DM 0.20 Vādjā,
1 starpt. pasta kupons. ASV —
pusgada abonements $ 2.50.