Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1950

              LATVIJA
Sestdien, 1950. g. 7. oktobri
Konstruē jusies
Rielumvācijas DV
valde
ZSiiātnēi un Tēvzemei
Latvijas imiversitātes dibināšanas atceres svinības
Atceroties Latvijas universitātes
NODIBINKTS DV CENlIEtiLAIS. 31. dibināšanas dienu 28. reptembri,
FONDS, KAS APTVERS VISU bij. Baltijas universitātes mācības
PA8AUU
(Turpinājums no 1. Ipp.)
kumentlem Ueto IRQ ģ§rbdni, tikai
at buliem iKBi; būtu kidl » ^
SU v6i pierādttjurtii paif
lūtgts tos nosu%publiik|s informā­cijas
daļai (BūhUc Information,
Svābu Gmindē atceres aktu
ievadīja svētbrīdis, ko noturēja māc.
Fr. Baumanis, aizlūdzot par mācības.^^-^ - - r . „ ,
spēki un studenti, kas vēl n-i '--^i spēkiem un studentiem, sevišķi tiem, Muenchen-Freimaim, neaa-
* . ^ ^ X . P i n e b e r g ā, pulcējās cienīgi de-. kas atrodas Sibīrijas tundru naktī un quarters) tālākai rīcioai. ^ Jii i , izDfigušas koretā YMCAs zāl^, kur st^.p u-^^a dzimtenes pārbaudījumā. Nometnef Konferences turpinājuma Mr. Rai-
DV luetumvācijas Joslu valdes, un 2sjciem greznojās Latvijas karogs ar kom. pr-dis plkv. R. Jēkabsons mu- ners paziņoja, ka oktobra vidu _ šā­viņu
funkcijas pārņēmusi DV Rie- uzrakstu Scientiae et Patriae. Pēc dināja nezaudēt ticību mūsu Alma nāks IRO ģenerālpadome, kas ari iz-tumvācijas
valde, kas konstruējusies prof. Raistera atklāSanas runas, spē- Mater augšāmcelšanās brīnumam un šķirs, vai organizācija ar ricibā eso-šādi:
priekšsēdis un aprūpes daļas cīgi atskanēja Latvijas himna. Tad aicināja vienoties tautas lūgšanā. Se- šajiem līdzekļiem varētu darboties
vadītājs V. SFanums (Augustdorf b. prof. J. KārkliņS attēloja grūtos lai- koja doc. 1. Stauvera referāts pār vēl pēc 1951. g. 31. marta. Saja sa-
DētmoM, Auslānderlager, Bar. 9), kus, kad pirms 31 gada bez ^^^^^^^ — ,.i^=.=r========= vars IRO ģenerāldirektors Kmgslejs
pr-Ža biedrs un biedrzinis V. Hei- līdzekļiem un^ibliotēkas bija jādibi- . Arm/nrcīT n?KTiiXf X aizrādīja; ka Vācijā un Austrijā vel
manis (Augsburg - Hochfeld, Fim- na universitāte. Taču grūtības paš- ^AI^/SSJ^^^ F 240.000,DP, Icas tiesīgi izceļot;.di-haberstr.
89-2), sekretārs un DV bi- aizliedssīgi pārvarēja ūn pēc 10 ga- KARTOTĒKA rektors domājot, ka 150,000-220.000
militārajām iestādēm iesniegs kadu
DP evakuācijas plānu un uz kurieni
DP evakuēs?
A t b i l d e : Esmu lasījis oficiālo
rakstu par šo jautājumu, un tas nav
nekas cits, kā tā p^ti versija, par
kuru informēju preses konferencē
augustā. Tā attiecas uz amerikāņu
laikrakstu sagrozīti atreferētu IRO
ģenerāldirektora . Kigsleja interviju.
Direktors nav teicis, ka IRO būtu
kādi DP evakuācijas plāni,- bet ka
IRO darīs gan iespējamo, lai kon­flikta
gadījumā DP palīdzētu. King-
^ejs īpaši norādījis, ka briestnu ga­dījumā
okupācijas spēki pārņems ne­vien
transporta līdzekļus, bet pat vi­su
satiksmi uti un IRO atliks visai
maz ko darīt. Arī britu joslas in­strukcija
nesaka, ka būtu kādi pl&d -
DP evakuācijai.
Jautājums: Kādas iespējas ta-f
gad DP pāriet no vienas joslas uz otru
darba dēļ vai lai apvienotos ar pie-
LATVIEŠU CENTRĀLS
KARTOTĒKA
ļetēna redaktors V. Hāzners (Evers-ļdiera unlvereitāternodaļām^^ ziJ>o Latviešu centrālā komiteja, ļšīg iespējas vēl varētu izmantot, ja
burg/Osnabruck, Vocational Train. bibliotēkas ar vairāk simts tūksto- ar 23. septembri darbību Vācijā iz- vien IRO būtu laika visu procedūru
SdU)Ol), aprūpes daļas vad. ASV jo- šiem grāmatu. Prof. Šturms pakavē- beigusi un sakārtota nosūtīšanai Lat- veikt; taču līdz nākošā gada 31. mar-slfi
A^ BŽ-zlņš (Wūr?burg 7, Nord- jās pie Baltijas universitātes- pastā- vijas sūtniecībai Vašingtonā. tam tas nav izdarāms, bet, pēc Kings-kaseme,
BL 4), kasieris X Celms vešanas cīņām, kad angļu» militārās s== vērtējuma, gan līdz septembra
(Augustdorf etc), kultūras nodaļas iestādes to gribēja likvidēt Tās bi-U. . ..^^ nnhr^r«HSfo« *,«H5m ^qkat P^^^^"^- '^^^^^ vadītājs lugs
ļas vadītājs A. Silgailis, viņa palīgs jušas tik sīvas, ka par to pat deba- ™ f SSfanlil^^^^^ ticību Ženerālpadomi org^jzacijas darbību rigajiem?
R Ancāns (Neuburg/Donau, mo Voc. tēts Anglijas pari ^^1^LtSun^^^^^^ Atbilde: Noteikumos par pār-
Tr. Scbool), informācijas un propa- tijas universitātes mācības spēki un būs izvietoti, vai ari l i ^ tam h^g^nu no amerikāņu joslas uz angļu
gandas Aoz. vad. G. Odiņš (Rastatt studenti beidzot uzvarējuši, dodot ļ f ™ / ^ ^ ^ ^ kad^ izbeigsies IRO līdzekļi, ļ ^^i otrādi nav nekādu grozījumu; tā-
(ITb), Poststf. 9) un saimniecības iespēju daudziem baltiešu jauniešiem * - -
noz. vad. P. Balodis (Esslingen/N., studijas beigt vai ari pavirat tās
Schillerstr. 10). krietni tālāk. Daļai mūsu zinātnieku
Tttiimifik Vācijas angļu un ameri» H^rādlta deniga vieta ārzemju uni-kfattJ<
H^ darbosies DV organizād- v^^^ Svinīgā akta noslēgumā
jai aprūpes biroji^ kas v ^ s UdzSl- studentu dubultkvartets nodziedāja
nējo Joslu valžu funkcijas' aprūpes dārgās .
daiM. Amerikāņu joslas biroju va- *«*HHHHH5=aHBHS55i^
dis A. Bēndņš (VlrcburgāV bet an- KTAmptlltt fl^tlTA
gļu Joslas birojs atradīsies August- *^ U USAVt?
dorfāi leņākuSo līdzekļu izlietoSa- HAMBURGAŠ PXWKII;RMA baraku
piedotu pareizu pieaoiu pareizu ggaar«žuu ssaaob ieedorrīibuaaii ulunī i J"a utājums: A. r galvenās ,D^rP,|l avid^ers ^nSormveitneetso pširrmv^s ^zi^em^a^s lestā.
tautai'; un ka „sals nereti ir samai- komisiiL Važlnetonā 1 sentembra ^ - ' vel parvietosr vai ir jau a-tāta"
teica māc. A. Goba. V. Dāle fg^^{?\X^i^ karaviriTre- P^'»^' nometnes pastāvēs lid«
pieminēja LU nozīmi un tās dibina- S t i i S ^ ; d 5 i ? a L s S £ ^ ^ ^ '^U^oi^ 31. martam?
n^as^kS^rHibae n^em^ainiīsmies , ajon rvOis^als Jo-rlntnom. etnts^ maz igvaod ileem t ,uno«mbuet n,oe« b iijea mtiri .lia^t- ^u.\^fr^. mkeļd' lFSetdTer^s. ^Ap\sZveli^ca^ ig^a u- ņotiem pret AS^V . Vai DP komisi- mal šis nometnes vv^a^^ir^s^ nepan^ietos,
idcraiņu studentu pārstāvji. | jas izceļošanas centros jau saņēmu- bet kādas nometnes paliks lidz 31, S^oSTSTaSS.^*"' "**^''^v"alir»s .tSik'afiS 13'0,r, U^elnākMā tiensai nbijr. fk^ar^avī^ru^, «^««l^^» him-|jas ši lēmuma instrukcijas? martam, vēl nav zināms.
PM«"«iMor^"ninn«m« «4o*,, I dpkumentējuSies izceļošanai uz ASV. I ^n uauaeamus. sanaKsmes aa- ļ Atbilde: Savienoto valstu DP ļ Jautājums: Kāpēc DP nomet.
rwc3a waes seae pieņemu siaiu- i^vaUdi,'slimie uh vecie ļaudis. Nometne llbnieki studentu stipendiju fondam komisija tiešām atcēlusi vispārējo «sknlotāil kons 1 'iūUia vairs ne,
tt DV centrālajam fondam, kas ap- ^^^^J^ » u Mcu^v^^^^^ saziedoja 86 DM. ieceļošanas aizliegumu baltiešu kara- sSem S
S ^ ' ^ S ^ i ^ S ^ transitcentrā LU di- vīriem, un kopš 14/septembra D P ^ t ^ i de^ No 1. jūlija līdz 81.
uc. aprūpei paredzētos fonda lldzek- un aizgājuši dzīvot ārpus nometnes ap 50 blnāSānas atceri rīkoja akadēmiķu komisijas emigrācijas nometnēs ap- L.pnWhHm «knism hlL vncnroa
ļus sadans un izlietos pa joslām proH JfJ»«^^^^^ saistības grupa. Akta da-| strādā bij. karavīru izceļošanas lie-|
OOrdOhfiU anrūnSiamo - skaitam «««^«s un mājas. Latviešu reli- j:^"^^^"**" «mcuud. grupa. u<i-puaaa m^. īsarav ru izceļošanas brīvlaiks, tādēļ šajā laikā Skolotā-porcioiau
aprapcjamo '^SĶ^^^ aprūpe atrodas prot K. Kundziņa libmekus uzrunāja mae. Lange, nom. tas, katram gadījumam pievēršoties L nealeoia bPt no i oktobra vini
Amerikāņu Joslas DV invaUdu uc.: rokās un draudzes priekšnieks ir Arvīds komandants Lapkašs un inž. Zariņš. I individuāli. (Cik zināms, karavīri uz Mj;^^^^^^^^ of^«^4«t.« ts
ktucr^plm ādkē liuz li0e t^o sfo snadsak aņHā ^ar^^^S^I fonda ^^'^^^ ^^««'^^^^^^^ M Eglītis prof.
stātatiem, tā pārvaldē paliekot V. tnrA^«rtu«!?'\^n^^^^^ O m s t e d e s nometnē LU gada
Reimanlm, A. Bēreiņam un:V. Pau-Pp^/r^rvil^^^^^ prol Dr. P. Jurēvičs sniedza
zeram. , / tvers. priekšlasījumu par tēmu Dzīve un kā
Vistuvākajā laikā sāks iznākt DV PINEBERGA^ smis dienāg vācu skoiu viņu uzvarēt. Pēc priekšlasījuma
bijet^.. Nodaļas un kopas, kā ari J^gg^^^^^^^ un^ sIsS^ DP b^^^ ^^^^^^ locekļi bija pul-
Visi DV Migti iesūtīt DV ideoloģijai nicm. Latviešu bērnu grupu vadīja vēr- dējušies pārrunās. Prof. Dr. P. Jurē-atbilstbSus
rakstus, kauju aprakstus, zemnieks ^ Jēkabsons. Tautisko deju vičs bija ieradies no Delmenhorste-c
l m ^ jo gatavojas iz-dlu
par organizācijas darbu. Raksti U i meitenītes rožu krāsas svārciņos. Bēr- ceļot uz Austrāliju.
lesMāmi biļetena redaktoram V. hL^^la J^oļaļās, piedalījās dažādās sa^^
UBmAfo m To„ « 5 «.,/i*k«t,«v*« gfijienā ar krāsainiem lākturl-
Hāzneram. Jaunā izdevuma cena ne- Uem. kad iestājās krēsla, sarīkojumu no-
^pfirsniegs DAf 1» un nodaļām tag ob- slēdza kopīgs azaids, kur bērnus an ap^
« - . « ^ ^v^^»!.^^^- • * 'iģ|vinsja.^.5^^^ ļzdevumus. sedza v&cu
skdM^^ S^tM Jāuiskata parTž-nditl|
ftHlnā|lraraudzIbu:dft^
Atzinība IRO
Ugāti c^ējīeiins;
EKSfEBNU PSRBAUDIJVMOS
EAMBURGā
Sinis dienās ASV joslas tRO df-
biEedJŗrmiskAāS dalartbviineišeuk as auimn eta auttvsakdoīljaāss npoār szai--1 rektor*» Fu . EIL. Rlianilaannss iiz7s«njniiepddz7a» mīpaa^saa»s?
ņa R. obrama, kas izceļo m ASV. viņS naudas balvas 7. apgabala'IRO auto
LCK izglītības nbzares vadītājs ^^^il^^^^^ ^^^^f^jŗ^^^sļu;^^^^^^^ augusta mēnesī no-
Arv. B.
VES7 UIB3
Celms mūs informē, ka Izglītības no­zare
izraudzījusi pārbaudījumu ko­misiju
prof. K. Kundziņa vadībā ek­sterņu
pārbaudei Hamburgā. Visiem,
kas šoruden vēlStds kārtot eksterņu
pārbaudījumus, jāpieteicas pie koini-sijas
priekšsēža dir. Fr. Smitchena
(Hambuiig 88, Wdhnlager Zoo, Bar.
n 5 ) līdz 15. oktobrim.
rriK^K braM 258.055 jūdzes ar vienu vie-dzam
» vēl aktivizēt, organizējot referātus,, glu,klizmu, kurā gūto bojājumu iz-kino
izrādes no AŠV dzīves^ sp^^^^^^ maksājusi tikai 1 dolāru,
uc. Uz ASV devies ari publicists im BU , T . . , *' - , , .
mācības spēks A. Punka. "īsas joslas meroga nobraukts
LINGENAS latviešu nometnes komitejā f^,? ^^If.^fn^^^^^
ievēlēti A. stamgerts, R. Kuģeniece un kuras nodanti zaudējumi 619.10 do-
R. Ziglēvice, bet revīzijas komisijā - J. laru apmērā. Visumā autonelaimju
Klierēns, J. Leitis un A. Ķučeris. Ļldzši-1 g^aits strauji sašauriņājies, visze- nējais latviešu grupas vadītājs devies uz
Falingbosteli. māko līmeni sasniedzot augustā.
komiSl^^^^^ «t^^goi-^^ P^a^tl
žos gadījumos. — Red.) Viedokļi, kā Tā kā publiskas informādjas daļās
katrā gadījumā rīkoties^ Ir DP ko-^ vadītāja Rainera pienākumi turp-misiju
kompetencēs, un IRO tajās māk paplašināsies, jo viņa ziņā no-neko
nevar teikt, bet zināms, ka uz dotas informācijas lietas ari angļu
ASV varēs izceļot tikai tie bij. bal- joslā un Austrijā, tad preses konfe-tiešu
karavīri, kas armijā nav ie- rences nākotnē nesasauks noteiktos
stājušies brivprātīgi. Tā kā līdz šim datumos, bet pēc vajadzības, kad būs
karavīru izceļošanas gadījumu vēl radušies steidzami un svarīgi jautā-nav
bijis, tad pašreiz grūti pateikt, ļ jumi
kā šis jautājums praktiski kāriiosies.
Jautājums: Vai sakarā ar mi­nēto
DP komisijas lēmumu no IRO
aprūpes un aizsardzības izraidīta­jiem
(izskrlnēt^le#*!ļf%aiīvīriēth
ļĶ izBOfees atgūt IRO statusu un vis­maz
palīdzību izceļošanā? . >_
A t b i l d e : DP komisijas 15- ^ ^ ^ « ^^
mums nekādā gadījumā neietekmē t o ^ S T e S «SS^I^'f^.
IRO Statusa noteikšanu. Ja kads austrāliešiem tiekot rīkoti speclāU feart-
IRO aizsardzību par savu darbību imsi, un jautā, vai t| Uk neesot
reozu to atgūt lācljas briesmai neslēpjas^ Tikpat labi
Jauta jums: DP britu josla sa- var aslmUētlcs, iejojot polku vai valsl kā
ņēmusi norādījumus drošības iau- ^a^stonu, rumbu' vai sambu. lAbs ir viss,
I5iiim3 nSr^^^^^^ arosioas jau- jj^, jgjjj^ tas ne-tajmnā,
pec,kuriem eventuāla kon- runā pretim civilizētās sabiedrība» tradi-īlikta
gadījumā okupācijas armija djām. lin pie«tām, kā zināms, pieder ari
pārņemtu visus satiksmes līdzekļus, J?Jiļ?*ļfef^^^^
nn TPn Anr^o «T-ru xu i x-x * T M tlesu tautleSu tuvināšanā un uaz ar TO
un IRO doma šo rīcību atbalstīt. Vai nadonālās apziņas sagiā^^āganā.
IRO vispār un ari amerikāņu joslā I H, P U ķ I t I «, Toronto, Kanādā
VAINĪGS?
AGATES KRISTI ROMĀNS
(12. turpinājums)
JWu, Ja jums tik, es atstāšu jūs sarakstā kā aizdomīgu,"
Jokoja Džapss. ,^Seko stjuarti. .No varbūtības viedokļa vi­ņiem
nav gandrīz nekādas nozīmes. Viņi droši nav aizņē­mušies
lielas naudas summas, un — priecājas vienīgi par
labu peļņu: tie ir krietni, skaidri vīri. No iespējamības
viedokļa mēs nedrīkstam piemirst, jo viņi skraidīja šurp un
turp,^ un teorētiķi varēja atrasties tādā stāvoklī, kas pie­ļautu
pūšamā stobriņa lietošanu. Taču grūti iedomāties, ka
divi stjuarti viesu pilnā telpā nepamanīti varētu izšaut no
pūšamā stobriņa indes dzelksni! Gan no paša piedzīvoju­miem
zinu, ka ļaudis lielāko tiesu ir akli kā sikspārņi, taču
tanii'iir savas robežas. Protams, tas attiiecas tik pat labi ari
m ikvienu dtu personu. Ak, tas bija vājprāts, īsts vājprāts
šādā kāriā pastrādāt noziegumu. Iespējas tikt notvertam
bija 99 pTĢt 1! Tam puisim^ kas nogalināja Žizeles kundzi,
galvā bija krietns žvingulis, bet pār visām lietām — nolā-ļdētl
muP}:igs slepkavības veids..
Puaro, kas sēdēja mierīgi smēķēdams un nolaistiem plak­stiem,
pārtrauca viņu ar jautājumu: „Jūs tātad, mans mī­ļais,
uzskatiet to par muļķīgu veidu?"
JProtams, par tīro vājprātu."
„Un tomēr visam par spīti tas tomēr izdevās. Mēs trīs,
kam patiesi netrūkst pieredzes — mēs sēžam šeit un sprie­žam
pftr to, nezinādami, kas noziegumu izdarījis. To es
saucu par panākumiem, par'Hzdošanos!"
,,Ta ir laime," Džapss ietiepās. „Slepkavam bija jābūt
vismaz jau piecas vai sešas reizes atklātam." Kad Herkuls
Puaro īgni sakustējās, iejaucās Fumjē: „Kas jums kait,
Puaro kungs?**
„Nekas. Taču mans viedoklis ir, ka ikviens notikums no­vērtējams
pēc tā rezultātiem."
„Uh taču viss tas izskatās pēc brīnuma," sacīja francis ap­mierināti*
Viņa angļu kollēģis diezgan strupi iebilda: „lBrI-nums
vai nē — lakts paliek fakts: mums ir ārsta atzinums,
un mums ir arī ierods. Ja man kāds pirms nedēļas būtu
teicis, ka man būs jāizmeklē noziegums, kurā kāda sieviete
nonāvēta ar čūsku indē iemērktu dzelksni, es viņam smie­tos
sejā! Tas ir apvainojums, šl slepkavība!"
Puaro pasmaidīja par šo dusmu izvirdumu, bet Purhjē
sacija, it k| viņš runātu pats ar sevi: „Kas zina, vai slep­kava
nepastrfidāja savu noziegumu slimīgas» izvirtušas hu­mora
sajūtas dzīts? Ir ļoti svarīgi dabūt nojēgu par slep­kavas
psīcholoģiju."
Izdzirdīs vārdu psīcholpģiju, ko Džapss nicināja, viņš sa­skaitās
no jauna: „Na, Puaro kungs, nu jums gan ir liels
prieks? Psicholoģija — nekā skaistāka taču nevar būt!"
„Mani tas interesē."
„Jums taču neliekas, ka viņa noslepkavota kādā citā vei­dā?"
inspektors neuzticīgi* jautāja. „Es pazīstu jūsu elastī­gās
smadzenes."
„Nē, nē, mon ami. Sis punkts nenodarbina manas sma­dzenes.
Nāves iemesls ir zinilmais dzelksnis, ko es pacēlu
no gridas. Kopš tā laika esmu sastapies ar dažām dīvainām
lietām šinī gadījumā... Taču pagaidām atstāsim to."
,Jā, atgriezīsimies pie mūsu abiem stjuartiem," tūliņ pie­krita
Džapss. „Man liekas, mēs varam viņus svītrot, jo
man šķiet neiespējami, ka kādam no viņiem būtu bijusi da­rīšana
ar slepkavību. Vai jūs man piekrītat, mesjē Puaro?"
„Lūdzu atceraties to, ko es .jums jau iepriekš sacīju. Sajā
izmeklēšanas stadijā es nevienu pašu nesvitrotu. Izsvītrot
— mon Dieu, kas tas par vārdu."
„Kā jūs vēlaties. Tātad — pasažieri Sāksim ar sēdekli
Nr. 16, kas atrodas šeit, starpdurvju tuvumā," Džapss ieurba
zīmuļa smaili plānā. „Tas piederēja Džēnai Greijai, frizie­rei.
Viņa laimēja iru loterejā un notrieca laimestu Le Pinē.
Tas ir: meitene ir spēlniane. Varbūt viņa atradās spīlēs,
aizņēmās naudu no Zizeles kundzes; kaut tā tikai ar grūtu
sirdi būtu aizdevusi viņai lielSku summu vai citādi kā sa­grābusi
viņu savās rokās. Un man neliekais, ka kādai jau­nai
frizierei būtu bijusi iespēja iegādāties čūsku indi, ko
taču nelieto ne matu balināšanai, ne masāžai Zināmā mērā
tā bija kļūda — lietot čūsku indi, jo šādā kārtā loks, kurā
meklējams ļaundaris, pats no sevis sašaurinās. No simts
cilvēkiem augstākais divi varētu būt informēti par čūsku
indi un spējīgi to dabūt savos nagos."
„Tas katrā ziņā pilnīgi noskaidro vienu punktu," iejaucās
Puaro. Fumjē pameta uz viņu ziņkāru skatu, kamēr in­spektors
Džaps turpināja nodoties pats savām idejām.
„Sādā kāri;ā mēs iegūstam sekojošu ainu," viņš sadja.
«Slepkava nenoUedzami iekļaujas vienā no divām grupām:
vai nu viņš ir virs, kas klaiņojis pa visatālākiem zemesstū-nemj
virs, kam šis tas zināņis par čūskām, pa vinu bīsta­mākam
pasugām un par iedzimto tikumiem, kas izlieto indi
ciņa pret saviem ienaidniekiem. Tā ir pirmā grupa."
„Un otra?"
„Tas ir zinātniskais virziens. Pētniecība. Es par to ru­nāju
ar Vmterspūnu. Eksperimentus ar čūsku indi izdara
purmšķirigās laboratorijās. Kobras indi, piemēram, lieto
medicīna. Jaunākos laikos ar to ārstē epileptikus, un tam
esot itm labi panākumi. Bez tam zinātne cītīgi nodarbojas
ar čūsku kodienu ārstēšanu."
„Interesantl un nozīmīgi," domāja Fumjē.
i,Jā. Bet tagad tālāk. Si Džēna Greija neiederas ne­vienā
no abām grupām, aktāl par viņu var būt runa, mo«
tivi ir neticami, un iespējas iegādāties indi — mazas. Tā­lāk
praktiskā iespēja lietot pūšamo stobriņu līdzinās nullei
Palūkojaties šurp.** Visi trīs.ieinteresēti noliecās pār zī­mējumu.
„Seit ir Nr. 16, un te, pavisam tālu prom ceļa
biedru un tukšo sēdekļu atšķirts — sēdeklis Nr. 2, kas pie­derēja
Žizeles kundzei. Ja Džēna .Greija neattālinas nd sa­vas
vietas — uņ visi apliecināja, ka viņa neesot piecēlusies,
— tad viņa vienkārši nevar trāpīt mirušās kaklu.
Tagad sēdeklis Nr. 12, tieši pretim. īpašnieks zobārsts.
Normans Gāls. Ari uz viņu attiecināms gandrīz tas pats.
Nenozīmīgs, jauns cilvēks, kam, lielākais, attieksmē uz čūsku
indes iegādāšanos bija labākas iespējas nekā frizierei Viņš
varēja būt apgrozījies sabiedrībā, kas nodarbojas ar tum­šiem
reibinošo līdzekļu veikaliem; bez tam viņam varētu
būt kāds draugs zinātnieks. Citādi viņš puslldī aticrit
Protams, viņš atstāja savu vietu, taču vienīgi, lai dotos uz
tualeti — tātad pretējā virzienā: Nu, vai viņa gadījums ta­gad
nokārtots?"
„Jā,** sacīja Furnjē. „Tālāk."
^ „Tagad šķērsosim viduseju. Sēdeklis Nr, 17.**
«Sākotnēji tas bija manējais," Herkuls Puaro ļāvās savai
kārtai. „Es to atdevu kādai no abām dāmām, jo viņa vē­lējās
sēdēt tuvāk savai draudzenei**
„Venēdja Ķerra — hm, viņa pieder tai sabiedrības šķirai,
no kuras nāk Zizeles kundzes upuri, taču viņa neliekas
tāda, kam būtu apgrūtināta sirdsapziņa. Tomēr mums jā­veltī
viņai drusku uzmanības. Viņas sēdekļa stāvoklis ir
izdevīgs atentāta izdarīšanai. Ja Zizele būtu nedaudz pa­griezusi
galvu, .lai palūkotos pa logu, Venēcijai Ķerrai būtu
radusies izdevība izšaut uz viņu meistaršāvienu. Viņa droši
prot lieliski mērķēt, jo rudeņos pastāvīgi klaiņo apkārt ar
šauteni. Taču — vai laba marķēšana ar šauteni labvēlīgi
ietekmē ari pūšamā stobriņa lietošanu? Man šķiet — viss
atkarīgs no acs, no acs un vingrināšanās. Un iespējams,
ka viņai ir draugi vīrieši, kas piedalījušies lielo meža dzīv­nieku
medībās visneiespējamākos mūsu zemeslodes stūros.
Ar viņu paHdzIbu viņa varēja iegūt ari indi... Nieki!"
— viņš pēkšņi pārtrauca sevi. „Tam visam taču nav ne
jēgas, ne nozīmes.**
„Es redzēju Ķerra Jaunkundzi šodien iepriekšējā izmeklē­šana,
un nākas grūti pielaist, ka viņa iejaukta kādā slepka­vības
lietā,** atzinās parīzietis.
,,Sēdeklis Nr. 13,** turpināja'Džapss. ,,Lēdija Horberija.
Viņa nav diez* cik šķista. Man ir zināms par viņu kaut kas,
ko ari jus tuhņ uzzināsit, un tas'mani nemaz nepārsteigtu,
ja viņai butu glabājams viens otrs ti^mšāks noslēpumi*
(Turpinājums sekos)
1950. fr'
; oktobri,
Svētdiena
pasai
A
1 • '
„ *kā H?f'L^Tēia. debesis 5
aizķiiP ,.luzīnā, kaut ari
^^^^^^
danJi to5k ^^fj^ Jo laika <
gar*. P^rlleonam « ^
dsiileeam mājiņa-^ „«ira
nošVnu pie vairākiem latviešu
SeSem (Sildega, Zuntaga gSKev«^ mājiņā Uekas
saniērā niecīga. Tevs ar dSu
S saņemot 125 d(i.
simaņu ir tšs,
mašīna ir pi^iekami U d a ^
vieii dodamies tālāk uz baznīcu.
gu Iceļa mērķis Lēkvlu - n
miestiņš Mičiganas Statā, kur
dzēts latviešu dievkalpojums.^
ciens, kas turptoājaj «dā
rikānlskā tempā, drizl vien ir
Esam vieni ņo pirmajiem un -
mazliet pagaidīt, kamēr ierodas
Lēkvjū — tulkojumā nozīmē «
skats. Patie^m - mūsu acu
Sa gluds kā ;spogulis paveras^
zilgais irmett(s; krastmalā n^uu
ūdensrozes, k«da laiva, bet tāl&
4;ms met vletoļš peldētais. 19
un ari mūsu btenlca. Bet M nav
lāga torņa, ne krusta, ne gaiļa f
— vienkārša, neliela celtne, Kai
vērojam apkārtni, jau plebrauk
vairākas citas mašīnas un, lūk,
viļeSi jau pazīst cits citu, sasvd*
jās kā ved draugi, kaut ari
laļļs redzēs pirmo reizi iņūžā.
tiem tuipretUņ ceļi jau vairā
knistojušies. \
Ari es, gluži negaidot, sastopu
vu amata brāli skolotāju Banķ<
h ar ko jau esam tikušie»
Slezvigā, gan Flensburgā. Viņam
atbrauds romāna Sirēnas aut
E. Aistars, ar kuru ari jau paž^*
mies Latvijā. Bankovlčs iietālu
Šejienes rentē (uz pusgijauda) kS
lauku mājas, ūn ir neatkarigs si
nieks, kāpēc ari ^iar uzņemt vi
- iUstaru ar kundzi, kas atbrauro
no Čikāgas, lauku klusumā pava(
savu atvaļinājumu. Un, lūk, ierod
ari mācītājs, ar kuru vēl pirms
tem nedēļām biju sastapies Ventoi
Tas ir bijušais Augustdorlas mScIti
Prav. J. Ozols. Tiešām - pasaule
tik maza! Prāv. Ozols pastāvīgi d:
vo Grend-Rapidā un atbrauca
805 noturēt dievkalpojumu. ViņS
fiņigl sasveicinājās ar visiem bam
IzrMas, ka baznica, kur r»
«ōsu dievkalpojums, i ame.
kSm. metodistu draMzel LI ^
valrSk k l gadu strādā S S s ^ '
Lietuviešu ārste Venecuēl
pelna 5 5 0 ^ r u mēnesJ
^rtuvieSu trimdas laikraJ
beigusi ;4oteni'*=ll^'"8«'«>S
«'nistrija viņu
P« Pilsētas un a^!v*^ Guana
apmēram 350 apgabalā
Karakasas, jāsn^n «alvaspUsēte
ŗui^uJS^i^^^^^^^
\