Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1950

              LATVIJA Sestdien, 1950. g. 7. oktobri
tanneimiiiiijima
Mēs aiz prieka raudājām
B^chtesgadenas veco ļaužu mitnē ap ?0 proc. būs latvieša
„Mēs aiz prieka raudājām, kad ie­radāmies
šeit un redzējām, kā par
mums domāts. Atstājot Prīnu, ne­viens
gan negribēja ticēt, ka šeit būs
Latviešu un igauņu pār- ļ labāk nekā tur," — pēc veco DP mit-stāvji
Eiropas lauksaimnie- ZTS'Z!^^^,
kas kopā ar pārējiem 36 pirmajiem
iemītniekiem, to vidū 30 latviešiem,
uz Jaunajām mājām pārvietota tikai
kopS pāris diaiām. Apskatot telpas
čības parlamentā
No 29. septembra līdz 1. oktobrim
Strasburgfi sanāca Eiropas lauksaim-niecibas
konfederācijas kongress.
Konfederācijā pārstāvētas 18 valstu
183 lauksaimniecības organizācijas^
kas aīļvleno 37 milj. lauksaimnieku.
Kongress bija radis dzīvu atsaucību
— pieteikusies ap 500 delegātu. Ta(u
un vērojot čaklo māsu gādibu par
sirmajām galvām, jāatzīst, ka mā­muļas
prieka asaras nav veltīgi rau­dātas.
Insula, kur līdz pagājušam rude­nim
vairāk nekā 3 gadus bija lat-braudens
uz Strasburgu saistīts ar viešu nometne, savam jaunajam
sare^iitām formāUtātēm, k^dēļ daži ļ mērķim Iekārtota tiešām lieliski. VI-delegāti
nebija varējuši Ierasties. gas 5 ēkas, no kurām viena pare-
Ar gmdarijumu jāatzīmē, ka kon- dzēta ģimenēm, un baznīca pamatīgi
federācija valda veselīgs gars^ J^as izremontētas un uzpostas, dzīvoja-iziet:
UznetumU|jautudrau^ibas.unUā8 telpās - katrā no tām mīt 3
saprašanās stiprināšana Kongresā 4 ^^g^j _ sagādātas ļoti glītas,
^ c^-' Pet vienkāršas mēbeles, gultām veļa
KS^S" AI- M sniegs, logiem aizkari. KL
tSJumu. par referentiem uzaicināja "^"J^J^^^-
tieil Baltijas valstu speciālistus otru, uz
un iVaunilas bij^auksaimnie- « S & n ^ n ^ v
ciba» biedrības sekretāru Bkbaumu.n?iil:r*??l,!^r
Šogad uz kongresu jau tiku aicināts '«.f^"^^^
kā konfederācijas agrārpolltiskās ko- f
hiiiijas loceklis un konfederācijas
vadības viesis, Jo latviešiem nav or- CL^"^:
ganizācijas, kas būtu konfederācijas J^t ^«^TL t «
locekle. Igauņi šai ziņā bijuši aktl-P'/^'" »\k^^
vāki, nodibinot Stokholmā Brīvo Pf^f^rJaicIgā bru-
Igaunijas zemniek» savienību, kas ,^5,,J?*„P"';, ^ "
Šogad uzņemta konfederācija par
biedni-velclnātfiju ar tiesībām sūtīt '^".MtrasMie-^
deletf tus uz HUK kongresiem. Ja ari . 'aos
latviešu lauksaimniekiem un lauk- .^^f'""^^^
sainmlecibas speciāUstiem Motos El- K;»!^^^^^
ropā nodibināt Sādu organizāciju,, l""^,"^®^^
nav Baubu, ka ari to uzņemtu par "Jl™; ,. .
konfederācijas biedru. ^^^^^ '^^^^J
Konferences galvenais Jautājums
Šogad bija - lauksaimniecības stā- l^Z^. ,f« „^,„ „i„
voUls projektējamās iBiropas savie- 8
notajās valstis. Par to referēja seši g™^,//^f-. .
izcUl «pedāllstl, no kuriem pirmais 3°^°^
- Apvienotās Eiropas idejas celm- "J™/™ .f™^^
lauzis grāfs Kudenhove-Kalergl. Pēc ™?? JfP'f'5
paredzētajiem referātiem kongresa P"^™^^^^^
vadība aicināja ari pārējo valstu HV,mJiJ^fs'r«
pārstāvjus formulēt savu vledokU. Se iT n ™Ji«i ai!»
nolasīju isu referātu par Eiropas J^ļP^""^^^^^
lauksaimnie(Sba8 apstākļiem sakarā 0,,^*^ ^Js^^ '^1'
»- kolhozu sistēmas nodibināšanu'**^ P*"*
Gustavs CelmiņS
Prelesfibas kusfibas Cdz
sim un nākotne
II
F r a n c i j ā pretestības kustība
balstījās uz zināmām tradīcijām, kas
sniedzās atpakaļ līdz 1870./71. g. ka­ram
un ko uzspodrināja 1914yi8. g.
Toreizējos franc-tireur'us, — brīvos
strēlniekus, var uzskatīt par moder­nās
pretestības kustības pionieriem,
kuru leģendārā slava franču tautā ir
dzīva un ko jaulaiku technika šoreiz
prata racionāli izmantot un viņu
Zandersonu māte un rāda sava dēla
— turīga Teteles saimnieka — pēdējo
vēstuli no vācu koncentrācijas no­metnes
Salaspilī, no kurienes viņš
laikam nav atgriezies.
70 g. V. Ženija RudzJte dzimteni
pēdējo reizi redzējusi 1915. g., kad
Rīgā apciemojusi māsu, bet lielākā
daļa viņas mūža un spēka gadi aiz­vadīti
ciešanu un vaidu zemē — Pa­domju
savienībā. 1909. g. Rudzīte
Viņņicā, Ukrainā, sākusi strādāt par
skolotāju, pārlaidusi tur pirmo karu, ^
bet vēlāk vairs nav tikusi uz dzim- spēku tūkstoškārtot. Mažino psicno-teni;
1943. g. vācu karaspēks sirm- zes pārņemtajai Francijai 1940. g. ne-galvi
nogādājis Vācijā. „Padomijā es gaidīti sabrūkot, tauta no kara vel
strādāju medicīnas institūtā par Jek- pebija nogurusi. Zemē palika ari ka-tori,
un varētu domāt, ka man klājās ļŗavņri, kam automātiski bija jānoiet
labi, bet nevienam negribu novēlēt pagridē, lai glābtos no okupantiem,
dzīvi tajā zemē. Nervi man samocīti Arī Anglijā, Ziemeļafrikā uc. atradās
līdz pēdējam," stāsta Rudzīte, kas [ievērojami kadri. Ģen. Degolam tā-savai
tautai atgūta kaut mūža vaka-ļpēc nenācās grūti šos spēkus iekļaut
rā un svešumā. „Tautiešus pēc 30 ga- organizētā pretestības kustībā, kā arī
diem pirmo reizi satiku 1945. g. Vā- izbūvēt Francijā un ārpus tās plašu
cijā, un latviski varēju parunāt tikai aparātu, kam bija lemts kļūt par pa-dažus
vārdus." Bet tagad viņa savu raugu citu rietumu zemju kustībām
mātes, valodu runā atkal tikpat labi kas radās vēlāk,
kā kādreiz bērnu dienās Jelgavā: pjašj izmantojot radio un aviāciju
. Jaunākais ar saviem 68 gadiem ir franču pretestības kustību izbūvēja
Reinholds Lazdiņš, kas kustīgs un ^ik metodiski, ka vēlākā stadijā to
ņo vienas izdarigs, kādēļ ari izraudzīts ne vien ļ ^^ŗgj^ yadlt un apgādāt kā jebkuru
normālu armiju, ar komandējošā sa­stāva
un kadru regulāru atjaunoša­nu
un uzlabošanu, ar kārtējiem ko­mandējumiem,
slimības atvaļināju­miem,
papildināšanas kursiem ārpus
Francijas utt.
70 g. V. 2enija Rudzīte Insulas iemītnieku vārdā pateicās
IBO ģenerāldirektoram D. Kingslejam par skaisto mītni
mūža vakara pavadīšanai.
šanās termiņu, kas gan nāca par
abu tai, bet ne slovaku lolojumiem.
Tomēr ari tā slovaku ap 100.000 vī*
ru lielā pretestības armija spēja
atraut vāciem ievērojamu , divīziju
skaitu, un tāpēc^ās daļa Vācijas sa­kaušanā
nav nenozīmīga.
Par daudzināto P o l i j a s pretes­tības
kustību, kuras militāro daļu
veica ts. «Armija Krajova", bet poli­tisko
daļu vadīja emigrācijas vadība
Parizē, vēlāk Londonā, ir daudz rak­stīts.
Tās vietai dabīgi vajadzētu būt
citu kustīl^u priekšgalā, jo šeit kon­spirācijas
un sacelšanās tradīcijas ir
vēl vecākas nekā frančiem no
1831. un 1863. g. Polija bija pirmā
valsts, kuras bruņotos spēkus vācu
pārspēks spēja lauzt Lietišķi pētī­jumi
im apsvērumi tomēr rāda ko -
citu.
Poliju iekaroja vienlaicīgi vācieši^
im krievi. Tas radīja apjukumu, ku«*
ra dēļ pretestības kustībai gāja zu-*
dumā vairāki tūkstoši piedzīvojušu
virsnieku. Pirmos mēnešus pēc noti­kušās
okupācijas bija vērojams pa-•
radokss, ka daudzi tūkstoši cīnītāju,-
kas bija palikuši dzīvi cīņās pret vfi<«
ciešiem un paglābušies no viņu gūs^
ta, bēga pāri uz krievu okupācijas:
joslu un labprātīgi nodevās krievu
rokās — uz neatgriešanos. Psicholo» •
ģiski ļoti nelabvēlīgi turpmāko pre-'
tošanos ietekmēja ari tas, ka poļu
w.v/ . v « . v » , * ^ « V « ^ . ^ . ^ v . * ^ , v ^ , augstākā militārā vadība bija izrādi» '
mi'VormandiFru informēta un
tiem izdevās ietriekt tanku ķīli vācu tuvredzīga (pretēji^ pašam frontes
aizsardzības lokā, kā ari uzsākot in- vienH^am^ kas cmiļas ar varonību un
vāziju dienvidos no Vidusjūras, izrā- Pfatjaidību), un sakāve izvērtas par .
dīļās pārsteidzoši lieli un prasīja sa- P^lgļp katastrofu. Tas dziļākie ie-mērā
mazus zaudējumus. Jo protesti-ļ«^6sU nav nejauši.
bas armijai, tāpat kā krievu partizā- ļ Tomēr poļu pretestības priekšno-,
niem Baltkrievijā, bija iedevies ie- teikumi'bija vēl labvēlīgi diezgan, lai
dragāt vācu karaspēka morāli un radītu ko patiesi pozitīvu. Tā poļiem^
dezorganizēt piegādi un bruņošanās bija palikuši ārzemēs daudzi pazls-rūpnieclbu.
o taml ģenerāļi ar pašu armijas ko-
J n ^ n s 1 fl V i 1 a 8 Dari;izānu kus- "^^ndieri maršalu Ridz - SmlgUJU
tīb^asikme^u^^^^^^^
mas galvenā kārtā ar ļoti izdevīgiem ^.^f^^^^^^^^
dabas apstākļiem (kalnāju josla no ^^^Jģ^m^
Bosnijas līdz Melnkalnei). kā anje- Pļ^^^^^
dzīvotāju kareivisko dabu. Tikai le- E'^^^^^
nām izdevās noorganizēt sakarus un r^^^/f,;™'/^^
piegādi no ārienes. Piegādes bāzes . Bet tikko ķērās pie praktiskā dar-atradās
patālu un sabiedrotiem Ju- ^ a , negaidīti radās vislielākās griitl-goslavijas
tautu īpatnības nebija tik PfS tieši politiskā plāksnē. Izrādīs
labi zināmas. Bet kolīdz pirmās grū- | f , K a emigrantu valdības prlekšga*
tlbas bija pārvarētas un vadība un bija izvirzījies ģen. Sikorskis, PlI-So
iemeslu dēļ sabiedroto panāku-
Austnunftiropas Vitlstis. :kftB Pikļau^^^^Ptl,^^^^^^^
tas komūnIiLi w«mam. Wratā
norādīju, ka pēc otrā pasaules kara r^^^P»'®^^*^^ ^^^^^ iemītnieku,
komunisma varā no jauna iekļautās krj",^^?^^ vMe^M.
zemes aptver 15 milJ. zemnieku JS^ā mītnē uzņem tikai luterticīgos,
sainmiecilaas 100 milj. ha kopplatM, J^d majoritātē bus latvieš - ap
kas sastāda vairāk par 40 proc. visas 300 vai 70 proc. Attiecīga komisija
Eiropas lauksaimniecības zemes. Bet M^andidātus Jau Izraudzījusi-un pa-tfi
kā ari Ķīnā nodibināts komunistu redzētais skaits Ir Jau pilns. Prāv.
režīms, tad ļsagaldāms, ka ari tur Ķ"i"tis, kas ari bijis viens no ko-par.
latvie|..betparvisuiemltnieku^^^g^
maza kantīnite ar rakstāmlietām un štābiem — Jugoslavi as pretestības vadīja gen. Sosnovskis, pilsudskiešu
S^maS beT vTsvJirSt^di'S sektors vāciešus ,āka ļoti apgrūtināt, g^I^- ^^^^^
priecājas par kādu LCK pārstā;^a"P«e bija spiesti pārsviest uz tu^^^^^
Bavārliā A Avotiņa ierosinālumu ^ dažas no Savām SS izlases divīzi- ^peku kadri Polijā atradās oporicijas
kristenolot viņš cer To t a Sm Jām. Vēlākā gaitā vācieši bija spiesti PaŗMju rokās, kurpretim militārā
sanemrnTveUei k^SD^^^^^ W armijas divi- vadība ārpusē un viss komandējo-s^
lleS gaJi^n mie4 taisni tad, kad tiem viņu Eiro- fals. sas āvs , paša zemē Pilsudska
, . , Viss šiit redzējis un dzirdētais rā- Pas cietokšņa tālu izstieptajās citās rokās. Iznākumā visus kara
lauksaimniecība notiks parastie ko- ««Isijas locekļiem, domā, ka vietu ^ g , ka ļaudīm, kuru spēka gadi aiz frontēs bija dārgs katrs bataljons. \S»aus tad ari notika slepena ciņa
' * _ 1 ^ - - a i - i Starp aoam pusēm. Bija pat ta, ka
karavīri neatzina un nesadarbojās ar
milJ. lauksaimniecību, kas aptver PS- un__ungāri. ļnam, cik nu-vien svešā zemē un sve- U ē r hl^^^^^ valdības per
ri par 40 proc. visas pasaules apzinā­tās
lauksaimnieciski apstrādājamās
zemes. Sim apstāklim var būt tālu
ejošas un ārkārtīgas sekas pasaules
leidzivotāju apgādāšanā ar uzturu.
Ziņojums kongresa dalībniekos iz­raisīja
lielu interesi, un vair|ki val­stu
delegāti vēlāk atzīmēja referātā
minētos skaitļus, lai varētu tos pub­licēt
presē. Ari turpat uz vietas
Stračburgas laikraksti Jau publicē­juši
mana referāta datus, izceļot at­ziņu,
ka kolhozu sistēma nes cilvē­kiem
badu tin postu, kas patlaban
grau] ari Latvijas lauksaimniecību.
Tā kā runu laiks bija ierobežots, vie­nojāmies
ar Igaunijas pārstāvi sa^
skaņot savus referātus, lai panāktu
iespSjami lielāku efektu. Es runāju
par kolhozu sistēmu vispār,-bet igau­ņu
pārstāvis savukārt par Igaunijas,
Latvijas un Lietuvas zemnieku tra­ģisko
stāvokli. Ari viņa runai kong­resa
daHbņjteki veltīja dziļu Interesi.
Konfelrencet laikā sarīkotajā ban­ketā
ieradis ItrI Francijas zemkopī­bas
miņistrsr uzstādamies ar plašu
TāTc kāda laika Insulā saplūdīs LTļa^^^^^^^^^^^^^ ?c^r>^^ ^^'^^ 'l^^
simti cilvēku, kuru mūžā daudz pie- dība par viņiem ir baznīcas ziņā, un SSHreto^^^^^^^^ vKaS^^^^ ""t^ ""^^ ^t-^^ P'^fc""?:
dzīvots un pārdzīvots un kas lielā- tā jau ir droša ķīla veco ļauži iab- X S a r i tāslnaS^^^ saskaldīta neskaitāmas
ko tiesu palikuši vieni šajā zemes klājībai. vum^ bilrmērenāk^^^^^^ kasvis^s centas radīt savus
malā. Jau pirmo iemītnieku vidū ,^ums taču šeit patīk un apciemo- ursevi ku S u ^nelna Tā vai S^l^^^^^^f f ^^f ni^?^''' A'^^-I
cik galvu, tik daudzkrāsainu un bie- sit mūs vēlreiz," atvadoties ar sirsn!- rāic SobežS^^^^ ^,^^1 ^'^-^^^ ^ntf- '''^frll
ži traģisku dzīves stāstu. 87 g. V. Z. gu smaidu saka māsa Helga, skaista SžuSScī^^^^^ sabo- saliedē vienota miM^^ polī iskā
Zandersonei uz pleciem vislielākais kā pati Dieva pasaule pavasari. Kā ^P^i^cibas pasākumos. pretestības kustn)a. Liels zaudējuma
gadu skaits, un kas viss tajos nav lai te nepatiktu, un — ir jāapsolās. Par nākošo pēc nozīmes jāuzskata fija an tas, ka iekrita poļu speliga-pārlaistsl
Viņai gan Kanādā ir mei- • Slovākijas pretestības kustība, ^^^s ģenerālis un faktiskais vadītājs
ta un meitas meita, bet „es to garo Veco mītņu izbūve un iekārtošana P^^ kuru atklātībā tikpat kā nekas f ^ ^ - k o vācieši nogalināja, un ģen.
ceļu vairs nevarēšu izturēt," saka līdz šim jau izmaksājusi 1,2 milj. zināms, bet kas raksturigā kār- ^ors-Komorovškis to aizstāt nespēja,
marku, — improvizētā preses kon- tā bija vienīgā Eiropā, kas spēja no- Tāpēc arī poļu pretestības kustības
ferencē žurnālistiem paskaidroja ^^^ļ^st līdz atklātai sacelšanās pašu guvumi ne tuvu nebija tik lieli, kā to
kāds Iekšējās misijas pārstāvis, bet pP^i'^i^^» visas valsts apjomā. Tās iz- varēja gaidīt. Vācu okupācijas varai
vēl būšot vajadzīgas ap 250.000 DM, veidošana, norise un kulmināciļa bija pārāk plaša informācija par to,
Tā kā no jauna celta tikai viena sniedz ļoti pamācigus materiālus, kas cik īsti lielas vai mazas briesmas
Tipisku boļSevistiskās birokrātijas pie- ļ ēka, šl summa nespeciālistam šķiet spēj saistīt kara lietpratējus, it se- draud no poļu pretestības, jo polīti-mēru
parāda VeCerņaJa Moskva ^i» « . r,. , , ^r,«„ 4-. v 1 1 . = _ . . , ^ f
numurā, kur kritizēts
Kā padomi jā racionāli
izmanto darba laiku.,.
Eiropas apvienošanās
piedeSamlbu kongresā neatskanēja
neviena balss. Jautājums tikai — kā
labāk šo apvienošanos izdarīt: vai di­bināt
apvienotu Eiropas valsti, vai
radīt Eiropas valstu apvienību, kā
ari — vai vispirms būtu panākama
politiska vai ekonomiska apvienoša­nās.
Kongresa pieņemtajā rezolūcijā
sīki deklarēts lauksaimnieku viedok­lis
šinī jautājumā.
Vēl jfiatrimē, ka šai kongresā noti­ka
konfederācijas prezidenta maiņa.
No konfederācijas dibināšanas šo
posteni ieņēma plaši pazīstamais
Šveices profesors E. Laurs, kas vecu­ma
dēļ atteicās — nupat tam piepil­dīsies
80 g. Par ELK jauno preziden­tu
ievēl§ja grāfu K Dandlauu,(
(Christian d'Andlau), kamēr līdzšinē­jo
vienbalsīgi ievēlēja par konfede­rācijas
goda pcļezidentu.
Prot P. Starca
dLb^^ezIfvifmi r i ^ ^ i ^i®^^» Pi® ii^^as, ka daža vīšķi mūsu, jo slovaku tauta (3 milj.) kāņu daudzrunība nerimās pat kon-
W8trijas jauns rīkojums par cauriattu sisi labiericība varbūt bija ari piecieSa- ir mūsējai kurmet Udziga skaita spirācijas darbā.
IlS^fsi*^,*^^***^*®™' dienesta gaitās ma, piem., apakšzemes ejas, kuru ziņā. Tādējādi polu „Armija Krajova"
jāSrziWarbiSiTte praktiskā vajadzība neattaisno izdo- Slovaku kustības lielā priekšrocība vienīgais veikums visos 5 gados iz-mesls,
kāpēc viņs atstāj uzņēmumu, uz tos lldzekļus. RIkojoties taupigāk un bija neskartie savas armijas kadri ari rādījās Varšavas sacelšanās 1944. g.
vSilm atw\''«1^7?p^f^^^^ minūtē pārbūves laiku neizstiepjot gapimā, visu augstāko vadību, kas noderēja 2. augustā. Lai cik lielu varonību ari
minūtē jāatgriežas si^ai^^^^^^ ^^^ūta nauda vēl citu par kodolu pretestības organizācijai, izrādīja sacelšanās dalībnieki, cik
rakstu vienīgi nodaļas vadītājam vai vi- iidzigu, kaut mazāku mitņu iekar- Izcili vadītāji gan nespēja parādīties, negaidīti rūpīgi ari bija veikti orga-pa
vietniekam. Tālāk caurlaidē ir ailes, | tošanai. jo slavaki nav kareiviska tauta un nizātoriskie priekšdarbi un cik'daudz
saim- čechu majoritāte ne labprāt ļāva slo- arī solīja sākums, — sacelšanās bija
, , bazni- vaku virsniekiem avansēt. jāuzskata par neizdevušos. Poļu spē-s?
a" pa^^rn^dlias "^^^^^^^^^ ^ ISī'lnf ^ ' r s l ^ i ' ' ' * o.^'n^ Nelabvēlīgā ārējā situācija un pa- ķ.ļ spēja noturēt visu pilsētas rajonu
jfiteraLta visas oaLriai« hdai^a^^^^^ j^^ ^^^^^^ l^^vēja vēlamos rezultātus, «kai dažas stundas, pēc kam vācležl
Sfi«*;'.™«n^^^^ 5""°"""* Sfj^ * ? ^ ~ Gan ari slovaku Tatru kalnājos pie ^^^^^ sadalīja, ar to atņemot sva-
*^Sf glcTs^JauSf sl.«mas kaa stMās n^hm^nf CILTMI-^^^^^^ «t^ba atradās pastāv gas sa- "gāko priekšnoteikumu - nodroši-spēks
^ Wa. V w S vaX aizfeth?!!i™."Sl!S^!l'!5L^^^^^^^ We<lroto misijas, kas nodrošināja sa- P?tu piegādi gaisa ceļā. Municljas un
zņi
gums Jādod apstiprināt ti<
niekam; Jāgaida, līdz var tikt
vadītāja, lai dabūtu viņa rej
uzmeklē nodaļas darbvedis, kas izraksta I arī izsniess kabatai nnnHirVHnnrnTo
īsto caurlaidi; pēc t^ra atkal Jātiek pie HI^MA l o naudu, vleninie-nodaļas
vadītāja, lai dabūtu viņa pārak- ^^^^ i"' i^ulatiem — 15 DM mēnesi,
stu uz caurlaides. AtgriežoUes darbinle- Līdzīgu mītni pareizticīgajiem un
K l u rvU'froSes^^^S^^^^^ piederīgajiem
gānzaciju. Ja nodaļā Ir 80 darbtaieku. ijl P^»'^^'^. '^^^^0 Domštate pie Ulmas,
Ādams un Ieva -
pirmie komunisti
maksa par to bija galvaspilsētas bur­tiska
noslaucīšana no zemes virsas.
Sākuma neveiksmju dēļ nespēja ie­rasties
ari norunātie papildu spēki
no Krakovas, Lodzas uc. un sacel Ja-
X A K,^liS:«a ?Z1 S"vei;>^SerLCt'lL'', ""--^ ^^PP-^' nās akcijaibija lemts palikt lokālai
Jāatstāj uzņēmums, un Ja vienai Caurlai- munes apaZlVOta]US no | lasāms, ka nirmle 7.emps lod^s iemītnieki I Visu konā TiPmn+ r»rofae+TV»oc nnU-des
iegūšanas procedūrai rēķina tikai 12 IT^TrlZriZ^^^^^ T'T^^^^'^^n^^^^^^ ;o|militārie vācu valdībai nespēja radīt 1 ^ domātas veco ļaužu meža augļiem un saknēm un viņi Jutās nopietnākas griitības. Tāpēc poļu
mītnes kato ticīgajiem DP, Ansbachā kā Paradīzē. Tā kā Ādams un ieva sada- nretestība<; kif^fīhn V^vor n^P-^k^itlt slimajiem, bet Kemptenē tbc slimnie- ^'^^ «avā starpā visu, kas tiem bija, ar! ^i^ustibu nevar pieskaitu
_ j , uci xv.enipiene IDC siimnie i ^^^^ ^ komūAisti. sekmīgam un nākotnē atdarinā-mlnūSu
laika, tad uz caurlaižu dabūšanu
vien aiziet tieši astoņas darba stundas.
Un tas Ir rīkojums, ar kuru boļševiku
birokrātijas aparāts grib „uzlabot darba
disciplīnu un panākt katras darba minū­tes
produktīvu izmantošanu' kiem. Arv. B. Os) imam.
1950. i' oktobri
Pēli, meitas
kad vēl visur valdilj
»» 8"^ „ Kūms. Pie rupja»
TUtS pir
vāri ja no bStzu vai kļavu iļulks,
bija rets gardiims, bet gafsiiiai Heļ
no altu taukiem lietās sveceļJ^ vali
bietes, kuŗāih vidu Izgriez^ ijer*
ielēja tur taukus urtie8ti|rfināl8; ti, Q^\mm^%^Mm^^
un biežl'apdtisa, un vienatti p^tl
bija jāuzrauga liesma, dakts un
ki. Kad sveces pietrūka, dedzi
skalus. To liesma bija gan jautri
bet no dūmiem plekvēpa istabas]
ka likās—.pāri visai istabai 1
kāriām būtu izplesti bāli zili pal
Pieaugušie sēdēja liesmiņai ap]
lokā, bet bērni iespiedušies istarpt
Vīrieši taisīja tupeles, lemesni
greba karotes, sēja striķus,; pirieH
auklas, sievietes vērpa, kārļsa, lā)
Jaunatnei bija divas iespējas; 1
kas prata veikli lasīt, bija jāpi
\m linM nil
Par ASV latviešu jaunatļne»
bu no Čikāgas Aivars Aistaŗs n,
«Čikāgas jaunieši ilgi mēģināja
noties kādā latviešu jaunatnes pu,
gS, bet bez sevišķiem pan^kumic
Kad Ieradās teoloģijas studfente
dris Lamberts no Teksasas iiniv*
ta es, viņš ķērās pie Uetas un te
tatā radās kristīgs un nSlonāls «
vie^ jaunatnes pulciņš. Reld ned1
vienkopus pārrunājām dažādus, rrigius, ^jaurtāļfum u"s.f^-." *" saim. niecislnls un
laiciņš sev Ucis par pienāku
i , J: ^ Čikāgas jaunieši
Ē.
ZIEDI
*«i5. šoreiz len^ut '-^^'^ P^ozl «
l'<bstrādnielrvM^° ^^^ort 5
P^^alB dzejollskl vln
^as noskaS.''^,/«'32am, l, f
,..V t