Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1949

              1949. «• 81. Treždien, 1949. g. 31. augustā. LATVUA
fSTE VAI
par izdevumu T^'ļ.Uhi,,
bilst, ka tlešSm , ^
l aizbraucējam: f t e ^
LATVIEŠI ANGLIJĀ.,.
Atvadoties archibīskapam
Smiltenes
rika. bet pie
mnergam
baznīcas atslēs^u
l l
0 0 •
. « nav redzēt» Tsr"^ ii)
«tautietim. u!?J
'arētu atgūt.
piezīmēt, ka mūsu«
lens LCK locekU, u."""^
k u laikā e s T d Ž r SK
terejumu vakars
^ pasi LCK locSllTtR
d nav brīnums, ka i ? , '^
turas atturīgi. TāMt^'i
vairākus gadu»
ļHolStelna» apabai &
Vlātl Latvi u lai aiSL
itrlkfivlpaidomfttJ^SŽS
J8 TOMER SVARlGtei
KIJNGA INFORMASS
27. 7. Ievietoto vSsti .
gr bu tās rakstītajam owS
-lai iesāk mūsu iz5a Jlals vairums ar v4tuis ^
^aaimnieclfiklem stravoļunta
takstiem par pasaulei
Hem? Mums pašlaik jvartS
- sameklēt valstis, kura!
uemērotl mūsu cllv6clg5i I.
ļ8 nodrošināšanai. Toi
ļjot, laikam gan mūsu ta.
'Tēs gūt vairāk konkrStas ta.
las reālos dzīves aprakitci
18 sniedz kāds X. kungs v3
kundze. Ja mūsu nedauto
mi^kl vēlas gūt ziņas m>^
ufl jautājumos, tad tSi it
rodamas visu valstu spedllii
^vumos. J. Zibens, Beļ^ļi
SVŅI VN OILVEKI
>ilde Leonijas Ozolkalna
vēstulē),
[olkalnes vēstule (Latviji (1)
ar jauku ievadu, kas paia)»
10 patiesību, ka latvietis rs^
un dzīvību ap sevi, Un ^
to liecina jau daudzas tai>
^smas. Latvieši mllo ar! i>
tas ir labi. Priecājos, ka iii
ir suņu mīļotāji ^Mani
llftbS,^ kas aiziet suņu bariH*
>lkdne. Bet— Jai viiuiiV
Sfida ieskata, tad dris vlG
is p\^u dobēs būtu JSitS^
ļŪ» skaistie parki JfipM
vai ganībās utt., - Jo, Ifili.
taču nedod nekādu materii»
:umu, ar ko varētu paba«t
ias mutes.
vēstules autore saka: M
fTurpinājums no t Ipp.).
Anglijā ir jāsamierinās un vienā
otrā citā zemē latviešiem klājas slik­tāk
Taupīgi dzīvojot, no pelņas var
atlicināt ari nebaltām dienām. La­bāk
situēti ir vieninieki, bet tos īsa-vukārt
nomāc ilgas pēc ģimenes dzī­ves.
Sajā zinā mūsu bijušie karavīri,
sastāda skaitliski lielāko latviešu
dalu Anglijā, stāv grūtas problēmas
priekSl Mūsu uztverē grūti Izprota-nia
ir krasā sabiedJ-isko aprindu šķi­rošana
Anglijai Angli savukārt neiz­prot
latviešu tiekšanois tikt dzīvē
aizvien augstāk un ieņemt labāku
(iarbu un stāvokli, šinī ziņā pārspē­jot
darba biedrus angļus.
Pēdējā viesošanās tiiedēļā archi­bīskapam
kopā ar sūtni K. Zariņu
bija vairākas sarunas ar ang]u baz­nīcas
dzīves vadītājiem, no kuriem
(ļaii ir ari Anglijas darba ministri­jas
pārstāvji, par iespējām novietot
Anglijā daļu Vācijā palikušo veco
ļaužu un bez apgādnipikiem paliku-jSs
mātes ar bērniem. Pašreiz Lon­donā
apspriež iespēju Iekārtot Ang­lija
speciālu hosteli mātēm ar bēr­niem.
Mātes paredzēts nodarbināt un
bērnus dienā aprūpēt Sim nolūkam
Iekārtotā bērnu dārzā. Iespējams, ka
pirmām izmēģinājumam Aliglija uz­ņems
apro. 100 mātes ar bērniem.
pgc mācītāju un draudžu pārstāv­ju
konferences vēsturisicajā Trafal-gara
laukuma St B^airtin-in-the-
Fields baznīcā archibiakaps T. Grīn­berga
vadīja atvadu dievkalpojumu,
asistējot viņa vietniekam prāv. K
Bergam un visiem Anglijas latviešu
ffižcitājlem. Baznīcas vadība reti sa­vu
dievnamu piešķir ārzemnieku
dievkalpojumiem, bet šoreiz izrādīja
vislielāko pretimnākšanu, izliekot uz
kSpnēro Helu uzrakstu ar paziņoju­mu,
ka baznīcā notiek latviešu diev­kalpojums,
un atļaujot 'ieiet tikai
tiem tautiešiem, kas dievkalpojumā
visu laiku ari paliek. Dievkalpojumā
piedalījās lielāks skaits angju, ku­riem
atsevišķi paskaidroja tā nozī­mi
un norisi. Baznīcai vadība bija
rilpējusies, lai iesildītu latviešu
trimdinieku sirdis. Altāra telpās pret
tumši sarkano fonu bija sakārtoti
balti ziedi, kas simbolizēja Latvijas
kan)gu.
Pēc dievkalpojuma baznīcas sa­nāksmes
zālē londoniežJi vēlreiz pul­cējas
atvadu.bridi, kurā ardiibiskaps
saņfima visu Anglijaia latviešu lute-rSņu
draudžu kopēju velti — Smilte­nes
baznīcas atslēgu. Kad Smiltenes
draudzes kopēja, kas tagad strādā
Anglijā un atslēgu visājļ trimdas gai­tās
bija glabājusi kā savu lielāko
dārgumu, uzzināja par archibīskapa
viesošanos, viņa baznīcas atslēgu no­deva
baznīcas pārvaldei ar vēlējumu
pasniegt to archibīskapam kā visu
Anglijas latviešu velti.
Apmeklējuma braucienu archibīs-
T. Grīnbergs beidza Rietumvcl-pie
svētdienas
skolas bērniem, kas Bitītes onkuli
I aicināja tos vēlreiz apciemot vai vis-
I maz uz Zlcmsvētliiem atsūtīt Bitī-
I tes kalendāru. M.
lodiet mājvietu
reņiem — bērniem. Kopjiet
KSpjiet un milJJlet dlvlto 1 !?5,Žlmeņu hosteU
! Ne Jau suns kavS dlv»
ā pret savu tuvāku, bet^
ba un ļaunie paradumi
Ozolkalnel nepatīk un
'. man, piemēram, m»
: riebjas, ka sievietes
lūpas un nagus, «mW«»
TdzSrienus un izdod daļ
„modēra". Ja visu ņaudftb
kal minētiem netikle»
labdarīgiem mērķiem. >d»
pabarot i«alk«J«'»
pasaulē, bet ari kSttlC «
mSmmļŗ
SKOLOŠANAS CENm
OŠANA TBC SĻMNB
KIEM NEVEICAS
tvieglotu tbc slto^;!"^
0 savā laikā no\mŗļ
šanas centm « J l ^^
lai tos sagatavotu V*
rScilai vai iek auSaniJ
bS veselībai p p e «
as IBO komisi]i>8/P^",,^
Izklaidētība tuvina
reliģiskam parclomam
PIRMAIS LATVIESlU DIEVKAL­POJUMS
ADELAIDE
Adelaides centra debesskrāpju ēnā
3tav nelielā Svētā Steiaiia luterāņu
baznīca. Tās iekšieni rotā uzraksti
yku valodā, kas liecina, ka draudzes
locekļu senči nākuši galvenokārt no
> Vācijas. Daļa austrālioĀu, sevišķi b r i -
lu pēcnācēji, vāciešus kliiimigo karu
^^^t visai cieni un miē ar to ska­ļas
neuzticīgi arī uz luteniņu ticību.
Ir bijuši gadījumi, ka arī mūs mūsu
^cibas dēļ pārāk tuvu pielīdzina vā­ciešiem.
• i^Srfl no
Umnicas un levS» "^jS s
vajadzīgos datus. J""'--
n- be-rlig^un(inpBieS Mmman^i 1^
a uzņemt pa"KO'^. ^ bii«
tbc slimniekus. Sg^.
vērt smalkmejflļtt.
tāju. radiotechniku.
trādājumu. gļ"^
a darbinieku kufs«
a«cei«ti es aVrod u at rnl
viss ir £ >
vSelIbaivisma^fiac^
leku darbn-c . S„d»J
MŪSU UDZSTEADNIEKA VĒSTULE LATVIJAI
Kad kādreiz kādā Hesenes nometnē
Tautiete V. Grinberga pasniedz archibiskapam Dr. T. Grtnbergam Smil­tenes
baznīcas atslēgu. Archibiskapam pa kreisi Jorkas-Ņukastles draa»
dzes sekretārs J. Dišlers un prāvests E. Bergs. Stāv Baznīcas pārvaldes
sekretārs R. Pavasars. (V. Kārkliņa uzņēmums).
ANGĻU Sl RĀDNIEKS UN MĒS
/
SKATS BRITU RCPNIECIBAS NOZARĒ, KAS NODARBINA ĒVW
dažām
av saskatāmas
botles no* ^^gt
mēnesī minētajā baznīcā no-
"ka pirmais dievkalpojums latviešu
valodā Melburnas latvie&u draudzes
"Mācītāja Buģa vadībā. Dievkalpoju-
JJļU kuplināja diriģenta Krūma va-
Adelaides latviešu viru koris,
"lacitājs, apgaismodams mūsu paš-
^^^^čjo stāvokli, lika katram pie
sirds, krāt garīgos spēkus vēl vairāk
^^kā materālās veirtibas. Mēs ^e
^^am k ā piliens, un mums vajadzēs
aaudz garigo spēku, jo mēs zinām,
notiek, ja piliens sastopas ar lie­gajiem
ūdeņiem.
, Dienvidaustrālijas lutorāņu drau-prezidents
Dr. Stolics, kura aiz-
S^ļdibā atrodas ari latviešu draudze,
J'^cu valodā aicināja mu.«; kā kuUū-ļ?
3 tautu izturēt sākotniējl^ materiā-
M i b a s un nekad neaizmirst, ka
|)ļt^s nākam no Eiropas un nesam
Ildzi lielas garīgas vērlibas. ku-p
paturot mēs še varēsim celt sa-
^ļi, \m palīdzēt celt visa.s zemes lab-
Dievkalpojums bija labi aDmeklēts.
ļļl^^^k'Ct, ka lielais atfalvims no pn-tautiešiem
mūs tuvina reli-pārdomām.
R. D.
Viena no britu rūpniecības noza­rēm,
kas diezgan plaši nodarbina
Eiropas brīvprātīgos strādniekus, ir
cementa rūpniecība. Pēckara apstāk­ļos
tā ir svarīga saimniecības no­zare,
kas cenšas ražošanu paplaši­nāt,
lai varētu apmierināt visus pie­prasījumus.
Darbs šai nozarē, ievē­rojot
visai pieticīgo atalgojumu (sa­līdzinājumā,
piem., ar autorūpniecī­bu)
un diezgan nepatīkamos darba
apstākļos, negūst vēlamo populari­tāti
angļu strādniekos un tāpēc ie­rindots
to skaitā, kam drīkst pie­saistīt
EVW.
Kādā no lielākiem šīs nozares uz­ņēmumiem
strādāju jau vairākus
mēnešus. Bez lielām cementfabri-kām
uzņēmumam pieder arī sa­vas
akmeņlauztuves. Sākot ar
tām un beidzot ar cementa
saiņošanas un transporta nozari,
kuva pieder pie nepatīkamāka­jām
cementa putekļu dēļ, visur
strādā EVW. No manas fabrikas
300 strādniekiem viņu ir ap 60, gal­venokārt
poļi un ukraiņi. Darba
laiks 48 st. nedēļā ar pamatalgu ne­kvalificētiem
strādniekiem ap 130
šiliņu bruto. Darbs iekārtots nepār­traukti
trīs maiņās. Algas aprēķina
pēc īpašas sistēmas, un tās dažkārt
sasniedz arī 140 šil. nedēļā. Visvai­rāk
gan izpelna akorda strādnieki
akmeņlauztuvē, kam nedēļas atal­gojums
dažkārt sasniedz pat 9 vai
12 mārciņu, tikai šo iespaidīgo sum­mu
manāmi apcērpj ienākuma no­doklis.
Bez tam šādu rekordistu nav
daudz, jo jāstrādā smagos apstāk­ļos
un ar lielu fizisku piepūli.
Nevar tomēr teikt, ka angļu strād­nieks
arī šajā smagajā darbā pār­pūlētos.
Darbu viņš prot darīt lēni
un pamatīgi, bet grūti būtu teikt, ka
viņš tieši slinkotu. Arī tādu iespēju
gan izmanto, bet tik veiklā veidā,
ka to var uzķert tikai lietpratīga
acs. Protams, EVW šai „darba māk­slā"
no sākuma ir stipri neveikli.
Bet pamazām iemanās arī viņi un
drīz vien tēju paredzēto 10 minūšu
vietā „dzeŗ" veselu pusstundu.
Attiecības starp angļu strādnie­kiem
un EVW nosaka dažādi ap­stākļi.
Vispirms ārkārtīgi svarīga
loma ir arodorganizācijai, kuras vie­tējo
pārstāvi dēvē par „sliop stc-vvard'*,
Sim virām, kas līdzīgi citiem
strādā savu darbu fabrikā, ir liels
iespaids, un viņa ieteikumiem kā
strādnieki, tā fabrikas vadiba mēdz
paklanīsit. Un tiešām — praksē jūt
pastāvīgu spriegumu, kāds valda
starp darba devēju un arodbiedrības
pārstāvi. Boz tam arodbiedrība kār­to
strādātāju pabal.'^tus slimības, ne­laimes
un nāves gadījumos. Tāpat
arodbiedrības īpa.^a komiteja pārzi­na
strādnieku pa.<darbības pasāku­mus
un labklājības fondu, kam
katrs ;?trādnieks maksā 1 peniju ne­dēlā
un kura līdzekļus izmanto kan-tīnes
uzlabošanai, kulturālai pa>-
darbībai, sporta panākumiem utt. Tā
kā EV\V bija diezgan kūtri šīs ma­zās
nodevas maksāšanā, britu strād­nieku
simpātijas v i ^ i iegūt nevarēja.
Visumā tomēr savstarpējās att'iok-
>mo? nevar novērtēt par sliktām.
Pastāv £:an diezgan spēcica an^iu
strādnieku opozīcija pret ārzemnie­kiem
vispār. Zināmas aprindas
centušās viņiem iepotēt uzskatu, ka
EVW ir kaut kas līdzīgs diedelnie­kiem,
kas strādā maz, bet ēd vairāk
nekā paši angļi, un kuru uzturē­šana
Lielbritānijai izmaksājot nail-jonus.
Tāpēc arī bieži viens vai otrs
deputāts apakšnamā valdībai mēdz
uzprasīt šo to par EVW darbu vai
vēl biežāk par uzturu. Kaut visai
šai propagandai nav nekāda pamata,
vienkāršais angļu cilvēks tai tic, jo
viņš pa laikam nemēdz interesēties
par politiku, bet gan par jaunāko
boksā, futbolā vai zirgu skriešanās
sacīkstēs.
Vispārējos vilcienos raksturojot,
britu strādnieka un tautas nostāja
pret EVW izpaužas divējādi — vai
nu pārākuma sajūtā pret ārzemnie­ku,
vai arī sirsnīgi iežēlīgā laipnībā
ar vieglu protekcijas pieskaņu, kādu
parasti dāvā bērniem. Un ja nu tad
zināms procents EVW ar savu dzī­ves
un darba veidu mēdz aepatīka-mi
pārsteigt britu pilsoni, tad par
sekām nav daudz jābrīnās.
Mūsu fabrikā un cementa rūpnie­cībā
vispār angļi ar EVW un viņu
darbu liekas būt apmierināti, kaut
arī tiem dažkārt jāpiecieš viens otrs
untums un darba disciplīnas pārkā­pums
no mūsu puses. Uzņēmums
cenšas EVW novietot pastāvīgā dar­bā,
kā arī viņu skaitu pavairot. Ta­ču
visa tā pamatā ir fakts, ka paši
angļu strādnieki sākumā minēto ap­stākļu
dēļ labprāt šajā darbā nesai­stās.
Turpretim EVW viņu līguma
saistību un valodas neprašanas dēļ
vieglāk dabūjami un arī vieglāk
paturami. Ad. Mārzems
jna un Brazīlija gata­vojas
masu Imigrācijai
No Buenosairesas ziņo, ka Argen­tīnas
ieceļošanas ministr* plkv. J. A.
Gonzalezs pagājušos mēnešos imi­grācijas
ministrijā izdarījis pilnīgu
reorganizāciju, lai, cik vien ātri
iespējams, nokārtotu uzkrājušos un
piesalušos" 20.000 ieceļošanas lūgu­mus.
Vairāki augstāki ministrijas
ierēdņi atlaisti, ieceļošanas atļauju
piešķiršanas procedūra vienkāršota
un nodibināta speciāla misija J. V.
Smita vadībā, kas apceļos Eiropu un
Romā. Madridē un citās pilsētās no­dibinātos
ieceļošanas birojus. No­teikts,
ka katru dienu jāizšķir ne
mazāk kā 500 lūgumu, lai līdz 1950.
g. jūlijam Argentīnas iedzīvotāju
skaits pieaugtu no 16.790.000 uz 17
milj. Optimisti saka, ka jau līdz š. g.
oktobrim Argentīna uzņems 210.000
jaunu ieceļotāju.
Arī Brazīlijas valdība izstrādājusi
plaša apmēra ieceļošanas program­mu.
Ieceļotājus vispirms paredzēts
novietot Goijas štatā, kur paredzēts
dibināt jauno Brazīlijas savienoto
valstu galvaspilsētu. Pirmā paņē-micļnā
paredzēts tur novietot 10.000
t:imeņu, kas pārstāv dažādas profe-sjijas.
Pēc to novietošanas sekos
ciaudz lielāks skaits. Sl akcija domā­ta
ne tikai DP, bet ari vāciešiem un
alI^'r:e^iom. Paredzēti plaši kredīti,
zon-ies piešķīrumi un citāda veida
pabalsti, ' - • 0. S.
emigrācijas ierēdnis pie sava dēja
vienā laikā izkāra trīs uzaicināju­mus
braucējiem uz trim dažādām
iemēra — Austrāliju, Venecuēlu un
Kanādu, es izvēlējos tālo ziemeļze­mi,
jo ģeogrāfijas grāmatas taču
mācija ka tur kUmats esot loU lī­dzīgs
Latvijas klimatam. Domāju,
ka ģeogrāfijas grāmatas nebija me-loJuSas.
bet pasaulē jau notiek vi­sādi
brīnumi, un tfi tas. Sķlet. ir arī
ar Kanādas klimatiu
Kad pagājušā vasarā no pārmērī­gās
svelmes kādā Dienvidontario
stūrīti man gandrīz vai acis no pie­res
sprāga ārā. farmeris mierināja:
.,Tā tas Ir tikai Šogad. Tik drausmīgs
karstums Se nav piedzīvots kop§ 67
gadiem!"
Bet šovasar karstums vēl lielāks!
Kā jau katrā kārtīgā cāļu farmā, ari
mūsējā termometri atrodas ikvienā
cāļu mājiņā. Uz tiem gan neviens
jau sen vairs neskatāls, bet, cik esmu
pametis skatu, tie gandrīz pastāvīgi
rāda pāri simts Fārenhelta grādiem,
tātad starp 40 un 50 grādiem pēc
Celsija . , ,
Farma izskatās kā IznUrusl. No
paša rīta gan vēl parādās saimnieks
tropu ķiverē, pasaka dažus vārdus
un tad pazūd uz visu dienu. Ap
azaida laiku no kungu mājas iz­skrien
ari saimnieka dēlēni ar lie­lām
kovboju pistolēm, izkliedz kā­dus
indiāņu kaujes saucienus un ari
pazūd. Farmas sargs — foksterjers
Denijs visu dienu guļ vēsajā olu tel­pā
un smagi elso, bet cāli — baltās
leghornietes — ari parādās tikai rī­tos
un vakaros, visu dienu pavadot
savās mājiņās. Rezultātā barības
un ūdens siles stāv gandrīz neaiz­skartas,
Jaunās vistas nepaaug, un
saimnieks Jau zaudē pacietību gai­dot,
kad tās beidzot sāks dēt.
Laime vēl, ka gandri?: arvien pūš
diezgan stipri vēji un tā palīdz pa­ciest
milzīgo svelmi. - Bet nedod
Dievs kādā karstā un bezvēja dienā
atrasties uz lauka! Saimnieks Jau
mani vairākkārt brīdinājis, lai taču
nestaigājot ar kailu galvu, Jo saules
dūrienu še varot dabūt visai viegli.
Saimniekam Joti brīnoties par to,
es viņam iegalvoju, ka saules stari
pat ir }otl veselīgi. Novērojis manas
mazās atvasītes basās kājas.un t i ­kai
mazās biksītēs tērpto brūno
augumu, „boss" reiz sadūšojās un
nosoļoja pa farmas grantēto ceļu ar
abiem zēniem pie rokām, pie kam
puišeļi bija basām kājām.
„Ikviens sākums ir grūts," es no­teicu,
kad saimnieks ar laimīgu
smaidu pieveda abus s,avus mazuļus
pie putnu mājas, gluži kā putnu
māte, izejot ar saviem bērniem pir­majā
pastaigā ārpus ligzdas. Zēni
gan vieba sejas, jo oļi llem nežē­līgi
grauza kāju pēdas, bet tomēr
centās arī smaidīt, jo no manis ieteik­tās
pastaigas ar basām kājām ce­rēja
lielas lietas. Bet nākošajās die­nās
zēni vairs nemaz nerādījās.
Saimnieks ar neapslēptu vilšanos at­tēloja,
ka pulkas esot tā apdedzinā­juši
kājas un visu ķermeni, ka ne­varot
vairs pat kustēties. Jā, ne
Jau viss tas, kas ir veselīgs daudz
pieradušajam bēgļu bērnam, ir tik­pat
labs ari izlutinātam Jaunās pa­saules
mazajam pilsonim . . .
Saule mūs tomēr cepina pārāk ne­žēlīgi.
Kad mēs, farmu ļaudis, kādā
brīvā dienā iebraucam pie tautie­šiem
pilsētā, tad, salīdzinot ar tiem,
esam līdzīgi cilvēku drēbēs ietērp­tiem
Tarzāniem, bel mūsu bālie pil­sētas
draugi, diemžēl, ļoti atgādina
neizceptus kriņģeļus un Jaunkun­dzītes
— pienā izmērcētas neaizmir­stules
. . .
Tādā lielpilsētā kā Toronto kar­stajās
dienās grūti kur patverties.
Tādēļ no šis sutas arī mūk visi, kam
vien tas iespējams. Arī mūsu maz­mājiņā
kādu dienu ieradās pilsētas
draugi, glīts bariņš — četras dāmas
un viens kungs. Līdzi tiem saules
brilles, teltene, makšķeres un citi
ieroči. Jau pirmajā dienā tie gan-t
daļp
»nNISTRS KALVEL8 APSVEIC
MAZO VAIRU
Ar kuģi .,Falr Sea" 12. augustā no
Genujas Frimentlē ieradās 11 tau­tību
189^ DP. Viņu vidū bija ari 7
g. V. meitenīte Vaira Kalniņa, kuru
Austrālijas imigrācijas ministrs A.
Kalvels noskūpstīja un apsveica kā
50.000. DP Austrālijā. Mazā Vaira
atbrauca kopā ar vecākiem un brāli.
Ministrs mazajai uzdāvāja skaistu
lelU un koalas lācīti, bet viņas maz­liet
vecākam brālim rotaļu ķengu-rēnu.
Sveicot atbraucējus, ministrs Kal-vels
teica, ka Austrālija ir zeme
kurā valda patiesa demokrātija!
MMCS par demokrātiju nevien runā­jam,
bet pierādām to ari darbos
Musu zemē ir cieņā brīvība un vien­līdzība.
Ikviens cUvēks te ir brīvs"
sacīja ministrs.^ A, 8os
drīz skriešus metās uz Ontario ezer­malu
un atgriezās tikai vēlu nakti.
Tad sākās liela zivju cepšana, un —
galvenais — vispārēja muguru
kontrole, jo dāmas sūdzējās par sā­pīgu
sūrstēšanu. Atklājās baigi
skati: muguras bija nevien sārtas,
ko vēl varētu paciest, bet vietām
pilnīgi zilas vai violetas, kas vēstīja
jau nopietnas briesmas. īsā laikā
iztukšojās daudzas dažādu krēmu
bundžas, olīveļļas pudele, un beidzot
pat ķērāmies pie cūku taukiem . . .
Un tas viss notiek nevis Āfrikā
vai Urugvajā, bet tepat Kanādā,
kur, pēc ģeogrāfijas grāmatām, kli­mats
esot tāds pats kā Latvijā, Ja
visās pasaules malās pieredzamās
grūtības izturēsim kā fiziski, tā ga­rīgi,
tad kādreiz Baltijas piekrastē
atgriezīsies visai spēciga pasaules
staiguļu cits . . .
K a n ā d ā , augustā.
Alb. Kalniņš
Grūts darbs, godīgs atal­gojums,
augsts dzīves
standarts
VĒSTULE LATVIJAI NO RIETUM-AUSTRĀLIJAS
Ir interesanti lasīt citu tautiešu
pieredzējumus Austrālijā un dzirdēt
viņu domas par šo zemi, pašam at­rodoties
šeit. Tomēr dažādie raksti,
kas parādījušies Latvijā, rāda, cik
uzmanīgi jāpieiet šādiem subjektī­viem
vērtējumiem, kas viegli var
radti aplamu uzskatu par šo zemi.
Tā nepiepildītas cerības izskanēja
cauri kādas latviešu meitenes rak­stiņam,
kur^ tā konstatē, ka „aust-rāliešu
miljonāri*' neskatoties virsū
DP meitenēm; vai atkal neapmieri­nātība
ar darbu „bušā" kāda stu-,
denta — mežinieka rindās, kas var­būt
cerējis strādāt kādā galvaspil­sētā
un studēt. Man šķiet, ka, brau­cot
šurpu, katram jābūt skaidrībā
par to, ka pirmos divos gados mūs
te sagaida grūts darbs, bet arī godīgs
atalgojums par to.
Pēckara konjunktūra AustrāUlS'lf^
stabila, un šejienes dzīves standar­tu—
ar to domāju cenu un algt^^a!-^^
tiecību — pārspēj varbūt vienīgi
ASV. Ar noteiktu minimālo algu
likmju noteikšanu it sevišķi nekva­lificētais
strādnieks ir nodrošināts
pret darba devēja patvaļībām. So-ļciālā
likumdošana un slimo kases
ļstrādnieku savukārt nodrošina ne­paredzētos
nelaimes gadījumos un
slimībās. Tāpēc dažkārt jāpabrīnās
par dažu ieceļotāju žēlošanos par
visādām netaisnībām, kādas viņiem
it kā nodarot. Kā arod^avienības
biedram, kas te pa lielākai daļai ob­ligātas,
katram arī dota iespēja ie­sniegt
tai sūdzību, pie kam arod­biedrības
še strādā visai efektīvi un
sūdzības izšķir ātri.
Mūsu darba vietā esam četri lat­vieši,
astoņpadsmit lietuviešu un
viens igaunis, un tagad jau 10 mē­nešus
strādājam jaunas kokzāģēta­vas
būvē, kas būšot viena no lielā­kām
dienvidu puslodē, Varums no
mums, bijušiem DP, strādā par
amatniekiem savās profesijās un sa­ņem
attiecīgas piemaksas pie pamat­algas
— „basic'a". Tā viens mūsu
tautietis strādā par vecāko galdnie­ku,
otrs ir traktora vadītājs, un es
pats strādāju par noliktavas pārzini,
pie kam manos pienākumos ietilpst
īsviļņu raidītāja — uztvērēja apkal­pošana,
pirmās palīdzības sniegšana,
daļa darbu izmaksas aprēķinu uc.
Lietuvieši strādā par galdniekiem,
mūrniekiem, kalējiem, viens ir me-chaniķis,
un mūsu vienīgais igaunis
pelnās par krāsotāju.
Četri jau paspējuši iegādāties mo­tociklus,
citi sapirkušics galdnieku
darba rīkus, radio aparātus, šautenes,
bet citam jau itin paprāvs bankas
kontiņš. Daži, kas runā angliski,
piedalās dažādos korespondences
kursos un pa vaļas brižiem cītīgi
mācās. Diemžēl ir ari daži, kas dzī­vo
pec Omāra Heijāma skaistajiem
vārdiem, atzīstot tikai acumirkļa
skaistumu un saldo vīna reibumu.
Sie puiši tad ari ir mūsu mūžīgi ne­apmierinātie.
Tā, lai gan dzīvojam
nbuša" 30 jūdzes no tuvākās pilsēti­ņas,
vairums ar savu dzīvi un dar­bu
esam apmierināti.
Ar šīm rindiņām negribu teikt, ka
visas^darba vietas ir līdzīgas mūsē-
|ai, tā radot aplamu vi.spārēju ieska­tu,
]o darba vietas ir tik daudzas un
daža_das. Ir labākas un sliktākas par
mūsējo, un katrai būs .sava priek.šro-cība
un ēnas puse. Gribu tikai pa­radīt,
ka ir arī apmierināti ieeoļotāji
Austrālijā, kas savās vē.stulēs piede­rīgiem
un draugiem raksta, ka iet
labi, nevis negribēdami atzīt pretējo
bet tāpēc, ka tā ir patiesība.
Eietumaustrālijā, augustā. A. K.