Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1949

              •m '1:
trešdi
Lielāk
'JlL^t 31.
Vienā no Vācijas
vidiem, Klmezer. . ^^^^^^k^
par St. Georgenl^V^^^^^
aptura spilgti uzrafii-^'M
^.^iviba briesmās llJ'^kt
vielas! Si dēvētā ^^ff(^
misko kaujas vielu Ir^.^^^kžg
Eiropā jebkad bijuV^^^^'^^-
Nevis marsieši, bet BitUmZ m St. Georgenas eUl ^ EITOMIS
lako indes krātuvi
nākot tās te atrada priekšā
mājamos vairumos, pie kam šo 2
saraksta netrūka pat drauj
nervu indes - tabuna, šis baigS
zes, kas saindējušos padara neSrS
JamI garīgi slimus.
l)rīz pēc Vācijas kapitulScijas iž,
kas uzkrāto nāvekļu iznicināšana.ia
šis darbs nu turpinājās Jau 4 gadoi
Uz ziemeļiem aizripojuši vairik
1000 dzelzceļu vagonu ar nāvīgo k».
vu, lai to nogremdētu jūra, sade#
nātu vai ķīmiskā ceļā pārstrJt^ti
lietderīgai izmantošanai saimniecibl
Patlaban notiek sevišķi bistaim dar.
ba posms, likvidējot neskaita
smidzināmās bundžas ar kādu Cfr
gantu ādas un plaušu indi, kas ti
uzkrāta nepilnīgi izdegušo m ^
spridzināto bunkuru paliekas.
Vīri, kas te strādā, ik bridi rlM
ar savu veselību un dzīvību. Vķ
darba laiks ir^ divas reizes pa \
stundāih dien§. Viņi nodrošlnājuS»
ar gumijas zābakiem, tērpiem, cte»
diem> gāzu maskām un karstajIM*:
kā ārkārtīgi svīst. Pēc katra ^
cēlienā notiek pamatīga atlndto
procedūra, atindējot apģērbus i
darba rīkus, dušas un 2 stundu it»
pūta, bet pēc visa dienas darba b«l»
gām to pašu atkārto vēl pamati^
|#Bet arī 2 stundas nav iespeļana ap­strādāt
gāzu maskās, un tad slržd»
nieki dodas indes neapdraudētSsvif
tās ievilkt elpu, noņemot gāzu csaJ-ļ
kas. Tādos gadījumos jāuzmana #
virziens, ko norāda signālkarodziŖi
Pēc indigo vielu izvākšanas viiii
apkārtni vēl rūpīgi atindē u n »
rolē, līdz tur var laist iekša strād­niekus
drupu novākšanai.
Aizliegumu zeme
Vācija ir aizliegumu zeme. UitaW
otrā ielas stūra braucējam ^^^^
jāsastopas ar dažādu ^^^^u
kas vairāk vai mazāk ba 6
kur ieiet," kaut ^ur apstāto K u
darīt. Uzmanīgs vērotājs var aira«
selu virkni Sādu uzrakstu. K m u ^
vai saturs bieži vien ir ^ t l kur i. ^
pie divām PlavSm .^HtSt M redzami šādi uzraksti: -fj^^^^
Pp^ļNļaaevvvuui ea«n'tu'A• «un"et•s'l^ū ,di"kz-v "ijreeVnt ampa āanoa gPnliuaavjW u." ft^* ^
Bavārijas pilsētiņa Pif,.^o^^^^^ J^^
^Ukumā. novietots !»^f^f S s M
braukšana un ubagoSana rlksos ^
lekSos stingri aizliegta La^
režot droši vien P r o J , ; ļ « P l 4^
stāde, kas Harca kaln^^^^^
koku grupas Piestlprin^^^^^^^
..Uzmanību! Saja vieta siav
sper zibensi" , . . j j , HoBtsl*
"''skaidru valodu runS kada " ,
ciema amata vT'. "-^le, Mi» »f
kfida laukuma 'Vi ,uvcs
kauna izkraut SaJa vieU vi
cibu. ka V 51 ir cūkas, t'a ^ ^
liktenis gaida iirsiui^ari» f
' gceāļjmis aluāz lp^iefsJtiPpri^nāl'tafiss « r i ' l '*
Aleiu atstāt stingri aiz 'w
"^mā\^ no Braun W 5 0
niem. vistām un citiem SIK^P
laukumā aizliegta . w ,
bergas pļavu sarga ^ŗn,|„^
vien domāts būs pa^"»
..Tiem, kas gul«%.'^"'
atbild par sekām!
' „Lieliski es i"^^^/divi
, , d ē ļ ā divi ŗ^iJs^ŗ^
saules dūriena un K» J^^I-d
M nogaUnaJa savj^Velt^*^'
Trešdien, liMS*. g> 31. augustā. LATVIJA
Daži lugs Dievu, citi
(lomas par piecgadi
Kop5 Apvienoto nāciju organizā-
»^ nodibināšanas daudzkārt iero-
SiSts atklSt katru tās sesiju ar īsu
^kalpojumu. Izteikti ari priekš-
5 ^ ierīkot Jaunajā UN mitnē
^nhatānā spetlUn „bezkorifesiju
Snas telpu'*. J autāj urnu sarežģī
JTļja Apvienoto nāciju locekļi ne-
^ pieder daiādām reliģijām un
Sfesijfim. bet to starpā ievēroja-
^ a l a ir ari stingri atoisti. Pag.
^ ā speciāla UN komisija, ap-
S t o t 5o kutelīgo problēmu, bei-
Zģ^ vienojās ieteikt, ka katra sesija
hatu atklājama ar vienas minūtes
klusuma bridi, kura laikā delegāti
vtrStu P^ savas i2:vēles vai nu lūgt
plttvu. meditēt, vai arī — pārdomāt
ol«cgades plānu . . . Ari ks liberā-kji
priekšlikums tikko guva komi-djas
akceptu. No 15 komisijas lo-cdcļlem
par to balsoja 8. Pad, sa-vienibasr
Francijas un 2 citi dele-gStl
atturējās, bet 3 komisijaij lo-
^ nebija sēdē ieradušies, (j)
gmVI ATRADUSI . , V E € A K 11
KULTŪRAS ATLIEKAS"
Pirms P^i9 dienām padomju
TASS aģentūra zlbjoja, ka krievu zi-nStoieki
Armēnijā atklājuši akmens
laDdneta cilvēku pēdas, kas esot
vecSkds kultūra» atliekas» kiildas
Ddi Slm vispār pazīstamas". Ģeo­logs
Sardariāns tur atradi» darba
likus, kas reprezentējot visus palaio-lltl$
kās ēras laikmetus un esot
IMOO.000 g. veci.
^eturoelropas buržujiskie zinātnie-a,"
teikts TASSa zlņojumii, „visu
laiku sprediķojuši aplamo teoriju,
U kl Armēnija un Aizkaukazija ak-jnens
laikmetā nevarējusi būt ap-diivota...
Sardariāns tagad nepār­protami
pierādījis, ka šo zemi Jau
toreiz aiāzlvojuši cilvēki, kas vei­dojuši
savu kultūru kopš pašiem cil­vēces
vēstures pirmsžikumiem."
Droši vien turpraākajos TASSa zi-ļjoļumos
būs pastastfts ari par ak­mens
laikmeta kolhozu organizāciju
un sociālistiskajām sacensībām.
Japānas peldētāji pirmo reizi pēc kata
piedalījušies starptautiskā konkurencē,
startējot AiSV metstarsacrkstēs L(5san-dželoBā.
Jau pirmā startā Japāņi pār­steidza
ar Jauniem pasaules rekordiem.
15W) m pirmā priekipeldējumā Siro Ha-
5lzame veica distanci 18:35.7, lal>oJot
java tautieša Amano kof^ 1988. g. pa­stāvošo
pa&aules rekordu 18:53,8. Otrā
prlekSpeldējumā FuruhaSi bija vēl levē<
rojami ātrāks, veicot distanci 18:19.0.
launi pasaules rekordi Ir arf FurvihaSi
sasniegtie starplaiki 400 m 4:33.0 un 800
m 9:35.5.
Vācijas meistarsacīkstēs peldēšanā uz­varējusi:
m un 200 m kraulā Dltcingers
1:00.6 un 2:19.5; 400 m Lēmans 5:08.9; m
T\ uz krūtīm Kleins 1:10,0; 100 m uz
muguras |u!;ters 1:13.3; 200 m uz krū­tīm
Kleins^ 2:40.9; 1500 m kraulā Lēmans
20:43.5. Sieviešu sacensībās: m m knaulā
Arende - Jakoba 1:11.6; 400 m kraulā
Herbruka 6:0;t,8: 100 m uz krūUm Krelja
1:25,0; 100 m uz muguras Herbruka
1:18.4; 200 m uz krūtīm Smidte 3:M.3.
50 kro soloSanā Vācijas mel!;tarnosiau-kumu
izcīnījis Jāna Dalina labs par,iņa
no Hamburgas Fricis Prēns. veicot di­stanci
4:44:20.0. 2. Blelvcls 4-53:43.0. 3.
LltiRs 4:56:51.0. PagājuSā gada uzvarē­tājs
Gritners ar 5:07:06.0 ierindojās 8<»stā
vietā.
Desmltciņā Jaunais Vācijas meistars; ir
Gerds Luters ar 6678 p. (100 m 10,8; tāl-lēkSanā
7,03; lodē 12.17; augstlēk&unā
1,70; 400 m 30,6; 110 m 16.9; diskā 32.94;
iķēpā 45.36; kārtslēkSanā 3 30 un 1500
m 4:43.^. Piecciņā Luters sasniedza
5362 p. X)trā vietā desmltclņā ierindojās
Seps Hips ar 6589 p Pieccioā sievie­tēm
U7,varēja jaunā pasaules rekordiste
Lena Stumpfe ar 381 p. (lodē 11,37; tāl-
'ēkSanā 5.60; augstlēkSanā 1.40; Sl^ēpā
37.65; 100 m 12.5).
Vācijas futbola vienības ar labām sek­stēm
startēluiias Šveicē panākot vairā­kas
uzvaras. Vīnes ..Austria' savukārt
guva dlv..s iespaidīgai uzvaras Vācijā,
pieveicot 1860 MOnrhen 4:0 un SJ5V.
VVuppertal 6:2. Vācu - amerikāņu fut­bola
sadraudzības liga u-aiclnājusi 1950.
g. JOnijā Hamburgas vienību viesoties
Ņujorkā.
Pasaules rekordu zviedru stafetē (100;
200; 300 un 40O m) sasniegusi ASV vie­nība
Foks. Dlksons, Stanfilds un Vit-filds
saciksktēs BSzclē. veicot distanci
1:50.0.
Eltels. rekordmēģmājuma sacīkstēs
Hamburgā. vctcls 5000 m 14:42,3. kas Ir
labākais pēc kara sasniegtais laiks.
Dienvidvācljas basketbola mel.<?tar'sa-clkSu
finālspēles nāksies atkārtot 10.
mn 11. septembri Heidelbergā Jo sacen-
Lalviesu IcdcrālisH i:)ulccjas ap Čcrcila karogu
Kopi grafs Kudenliove-Kal( riļjl 1924. g.
BOdibinftJa Paneiropau kustību, lai li īste­notu
gadu simtiem 11|!0» dažādu Elro-
^ lAUtu filozofu un dzejnieku Eiropas
vienības sapoojumus. Sile centieni nekad
DIV gluii norimuāl. Toreiz grāfa Ku-dishovfi-
Kalergl aicintljuml psilika ne-ladiirdfitl,
un ari Bnltijas valstu drauga
Ariliida Brlāna Eiropas savienoto val-ftu
plinus Tautu s^iirienlbā n^tlstenc^a*
Tai*^ eirapldi beidzot sfikufil apzināties
Mvu likte^KppIbu. Saimnieciskie grtktu­mi
un komunisma ekspansijas brlesmns
liliuias pin suvert^nltāies likumam iītfi-eiropiskas
BolidāritiUcs bausli, un
Rietumeiropa sākusi Iet vienības ceļu.
P«c otrā pasaules kara, neatkarīgi no
klda starptautiska centra, dažādās Ei­ropai
zemCs radās orgiimlzācljas, grupas
un klubi, kuru mērķk bija vienota E i ­ropa.
Nezinātājam Ul daudzo organizā­ciju
Tc2ģl pat grCltl orlcntetlesi, un SI
rakita nolūks ir So orlentē5ano« atvieg­lot.
Jaunu svarīgu Impulsu Eiropas vle-nojanas
darbam deva Eiropas kongress
HHjia pag. gada maijā pēc kura lielā­kas
un nozīmīgākus Ellropas vienības
Ideju paudējas orttarilzIkMJas Izveidoja
vienoto KlropleSu kustību. TiUad ari
vada Klropas apvelnoilanas darbu.
EtropicSu kustlbn» jjnda prezidenti Ir
Cfircils. Spāks, Defiasperl un Leons
BlOms. Tā darbojas par koordinētifu
jumta organizāciju, un tajā ietilpst Cer-cila
vadīta Vienotills Eiropas kustība
mml Erio vftditā Franču padome Kl-wp
«i vienībai. VanzOlanda vadītā Ne­atkarības
Ilga eiroplefiu sadarbībai, kā
iirl tie Eiropas kristīgo demokrātu un
lociālistu novirzieni, kas iestājas par
Eiropas vienību, un bez tam plaSā'/ā
rnasu orgainzācija — Eiropas federālistu
Clnija. kurai pievienojudās organizācijas
ar dažādiem nosaukumiem 11 Eiropas
3!emē.«?. ari rumāņu, ungāru un bulgāru
federāllstl trimdā; tāpat ari latvleflu
federāllsti cieši sadarbojag ar Ūniju. Ei­ropiešu
kustības augstākais orgāns ir
tl5š starptautiskā padome, kurā pārstā­vētas
visas jau pieminēti*? SIs kustības
starptautiskās organizācijas. Pārstāvjus
uz starptautisko padomi sūta Eiroplcāu
kustības nacionālās padomes, kādas Jau
radītas visās Eletumelropas valstis.
Eiropas vienības Ideju propagandai lat-vleSos
un latvieSu pārstāvēšanai Kiro-pleSu
kustībā ārzemēs Jau kopS 1947. g.
darbojas Latvli-*5u apvienība ..Eiropas
ūnija", kas apvieno latviešu federāllstiis
visās zemCs. Apvienības kopas darbojas
Vācijā. Anglijā, Beļģijā Austrālijā bet
atsevišķi biedri vēl Zviedrijā. Francijā.
Kanādā. ASV uc. zemēs. SI latvleSu or­ganizācija
ari iestājas par Baltijas clcSu
vienību un velc propafia:^das darbu
starptautiskā vidē. Neatkāri?! no Lat-vileSu
apvienības .Eiropas Onlja" ieros­mes,
1948. g. vasarā Eslinnenā nodibinā­jusies
Baltijas biedrība Klropas Onljns
velclniV.anal, kuras latvleSu sokuiju vada
Roberts Lleplnš. Lai radītu plaSāku lat-vIoSu
Ietekmi EiroDleSū kustībā, ievadī­tas
sarunas par Elrople§t: kustlb<i«» lat­viešu
padomes IzveldoSanu. M. G.
SĒIIU VĒSTS.
DzUlls skumjās zloojam. ka 11. g. l i . augustā ASV Vlskonslnas
Itatfi,, Baglcy. pie farm. MllUe Clark, traģiskā nelaimes gadījumā
aizgājis mOžlbā mQsu loti iemīļotais un iecienītais priekSnlehs,
IlggadljGļnļfl Limbažu policijas iecirkņa priekSnleks un Umurgas pa-gastai
JānlSu māju saimnieks
ArEold
Dzlrnilfii l{)04. g. 20. aprUI. Apbedīts i . g. 15 augustā.
HJias par dzimteni
Sirdi sev nesu .
Apnfima tumsia.
^m%tk viss . . .
Viņa neaizmirstamā piemiņā patnrSs
Valkas nometnes policijas saime
i;
1949. g. 17. aug. Ambeirgas san. pēc grūtām un ilgām cieSanām no
mums šķirās
ilda Leimanis, dzini, MucenieKS
dzlm. 1901). g, 26. aug, Rīgā. Apbedīta S,, g. 19. aug. Ambergas
Sv. Katarlnas kapos.
Viņu mf|ā piemiņa paturas Ambergas
sanatorijas latvie.^u kopa.
ii
UTVI, NEAimniSTI SAVAS
ZEMES VĒSTURI!
dabūjama
I
^^.NaRobada Lutvlļas vēsture . i -
T 6 S nedrīkst trūkt nevienā ceļa
somā.
Medlavāju:
^ m^l?*^ »>vese|u pcienis I, n un
i« d., broš. kompl 10.50
2' ^^ļna Pelēkais Jātnieks . . . . f,l.~
I 2' Grīna Sarkanais; IStnieks . . .
ļ V Melnais jātnieks . . . . 6 . -
1 A T^l}^^^ t»"^va*. rom. . . 150
i tm urna Sapl?sti! krfire, l u. 11 d. 7.60
^ Aiw'^"^^ Saplēstā lirtlze, iesieta
i A d?f iesiets .
$ LS, Kārdlnltāja. rom.
»^^Ja Dainu hiase,, iesieta . . . . 11
wc. Jaunāklis grāmatas.
^^•a ar pecmak«u, pieskaitot pasta
izdevum,us.
Bibās Minchenē 3 vienības guva vienādu
punktu skaitu. BC DarmsUdt Jau pir­mā
spēlē uzvarēja Vācijas meistaru T. B.
Heidelberg 33:29. Dienvidvācljas meistars
MTSV Schwabing savukārt pieveica
darmStaiieSus 36:32 un Heidelbergā pē­dējā
spēlē Svablngu 40:24.
Jagoslavija uzvarējusi futbolā Izraēlu
6:0. Sacensn^a notika Belgradē un Ie­tilpa
pasaules melstamosaukuma izcīņā»
Somijas meistarsacīkstēs Helsinkos.
Helno veicis lQ,m m 29:35.8. ievērojami
tuvojoties Zatopeka pasaules rekordam
29:28.2. Helno starplaiks 5000 m 14:38,0.
ESLINGENAS BASKETBOUSTS
LEPNIS DODAS UZ ASV
Turpinot sākto rosību basketbolā,
svētdien Eslingenas sportisti s^ā
laukumā sacentās ar Ludvigsburgas
čeclīu YMCAs izlasi Volejbolā es-lingiesi
uzvarēja tris setos un bas­ketbolā
pārspēja čechus 30:17 (11:4).
Baskatbolā sacensība notika pēc
vecajiem noteikumiern, kas atļauj
asāku spēles veidu, it sevišķi no aiz­sardzības,
un to čechi ari izman­toja,
visumā sniedzot diezgan pri­mitīvu
basketbolu. Sarīkojums reizē
bija ari Eslingenas basketbolista
Lepna atvadspēle, jo 31. augustā
viņš izceļo uz ASV. Uz Ameriku
dodas ari basketbola tiesnesis B.
Butkevičs, kas kopā ar čechu Kilicu
vadīja svētdienas sacensību. Punk­tus
guva: Lepnis 15, Lietavnieks 6,
Sturms 4, Bumpulis 3 un Veldre 2.
Cechu vienībā labākie bija Hancars
un Kumbaceks, kas kairs guva 6
punktus.
Jau piecas pārbaudes sacīkstes
vieglatlētikā
Emdenes latvleSu nometnē Jaunati.es
sporta svētkos basketbolā Sengvardenas
zēni visai pārliecinoši uzvarēja Emdenes
Jaunležus ar 45:18. Volejbolā savukārt
pārāki bija emdenieSi ar 15.11 un 17:15.
Volejbolā uzvaru guva ari Emdenes
meiteņu vienība pārspējot Sengvardenu
15:9. 12:15. 15:12.
ĻoU rosīgi Sengvardenas JaunleSl ir
vleglaUētlkā. 21. augustā notika Jau
piektās pārbaudes sacīkstes. Labfi'tie re­zultāti:
400 m U. Bluķis 61,1, 800 m L.
Bergmanis 2:35.8. AugstlēkSanā O. Blu­ķis
1.50. A. Zāns un L Bergmanis 1,45.
G. O.
Futbolists augusts Ozols (bij. Rīgas
US) jau otro sezonu strādā Austrālijas
cukurniedru laukos un pelna pamatīgu
naudu.
Džems RaudzIņS, kas 1934 gadā 2enē-vā
palīdzēja Latvijas vienībai Izcīnīt Ei­ropas
melstarnosaukumu basketbolā. Jau
ķopS aprīļa ir Austrālijas latvleSu saimē.
ViņS kopā ar'kuplo ģimeni dzīvo Rie-tumaustrālijg.
Kad vārtsargs un tiesnesis zaudē
valodu. .
Kādā futbola draudzības sacīkstē Le-verkūzenā
rīkotāji bija lelūguSl filmu
aktrisi Šarloti Dodēru Ievadīt sacensību
ar pirmo bumbas sitienu. Aktrise tomēr
Izrādījās negaidīti enerģiska: viņa ne­apmierinājās
ar pirmo sitienu vien, bet
steidzās bumbai pakal un dažos mirk­ļos
pēc pāris jauniem sitieniem tā ieli­doja
jau vienas komanda*» vārtos! Pār­steigtais
vārtsargs nebija Sād?m ..uzbru­kumam**
sa?atavo1lPs un ral^^'ā apju­kumā
nepakustējās ne no vietas. Sacīk­stes
tiesnesis bMn PIU?.1 bc7 Vw^'od^8 un
ilm novarēla led^mMIcs ko futbola no­teikumi
poredz Sādā gadlltimā — kad
vārtus iegūst neviena' komandai nepie­derīga
persona. V)r'">1QTn'nāt.V'ā h'<«!
publika .kas sarīkoja Šarlotei il^as ovā­cijas.
Sacīkstes pēc tam sākās par
ļaunu, (j)
12.50
IS.BO
K. GRSvms
lAtvleSu (ŗrSmatnIca,
J^8cn/N., Weliruecfearstr.
JAUNEKĻU KRISTĪGĀS
SAVIENĪBAS GRĀMATNĪCA
Z v i e d r i j ā
meklē grāmatu talak pārdevējus
un visos kontinentos. Izde%igi noteikumi l
Brīvajā laikā, strādājot interesantu
un vērtīgu darbu Jūs varat viegli
papildināt savus Ienākumus.
Rakstiet:
Lettiska KFUM,
frāmatnlc4.
Regerlngsgatan S8» I I . S t o c k h o Im.
Swedcn, (278)
Iesūtot DM 6.—,
diimS. dat., stundu un vietu. Jūs sa­ņemsit
HOROSKOPU
(raksturs, liktenis)
H. K.\RCS.\. BerchlcsgadenStrab
Insula. (2*2)
Trejādi veidi, kā Anglijā pa
pārsūtāma nauda
8 peniji), tad vajadzīgs P.O. par 2/6 un
markaa par 2d, SIs markas var but vai
Privātām personām nav atjauts Izsūtīt
naudas zīmes vai sīknaudu ārpus Liel­britānijas,
izņemot Eirl. Naudu Liel­britānijā
var pārsūtīt trejādos veidos:
reģistrētā vēstulē, ar „Postal Order" un
ar ..Brltish Money Order'\
l) Reģistrētā vēstulē Jāieliek naudas
zīmes vai sīknauda, speciālo aploksni
var nopirkt pastā (Registered - letter
Envelope). Aploksnes cena atkarājas no
tās lieluma. Uz šādām aploksnēm nav
Jāliek markas, kā ari nav iāpiemaksā
par reģistrēšanu. Jo tas viss Jau ir ierē­ķināts
aploksnes cenā. protams, Ja vē­stules
svars nepārsniedz normālo. (Pār­sūtot
uz Vāciju reģistrētu vēstuli, ne
naudu, ir speciāli Jāpiemaksā markās.)
Ja Sādu aploksni vietējā pastā nav ie­spējams
dabūt vai sūtītājs nevēlas tik
daudz izdot, tad parastai aploksnei Jā­pārvelk
abās pusēs krusts ar zūu zīmuli.
Tas nozīmē ..reģistrēts". Markas Sādā
gadījumā Jāuzlīmē atseviSķ*. kā ari Jā­piemaksā
par reģistrēšanu pēc pasta
ierēdņa norādījumiem. Sādl gatavota
reģistrēta vēstule Jānodod pastā reģist­rēšanai
un Jāsaņem kvīts. Par sūtīju­ma
reģistrēšanu līdz 5 mārc. Jāmaksā
3 peniji.
Pārsūtot vairāk par 5 mārc. par to
Jāinformē pasta lerēdlns. Jo tad par 1*6-
gistrēSanu Jāmaksā vairāk. Pretējā ga-
Dipl. māks1.-grafi[.;a F. Viksnes
grāmata rokdarbiem un auSanai
LATVISKU AUDUMU PARAUGI
Maksā DM 10.—; atkalp. ar uzliktu pēc­maksu
pastā 20 proc aMaide
Pašūt: F. VIKSNE il3a) l^iirnberg 2,
DP lager Flschba h.
No ārzemēm oasūtn.. lesūt. 34 Intcrn.
pasta kuponus.
A n g l i j ā : Mrs. M Ķīlītis 120. Rother-ham
Rd. Covenlry iesūtot 15 8 Sh.
A u s t r ā l i j ā : Mr;^. A. Prledltls. Wo-ronora
Dam vla Waterfill near Syd-ney.
N. S W.. ies. 18'- Sh.
K a n ā d S : Mrs L. Gulbis. Wawa
A. C. R. Post Office. Ontarlo. lesūt.
3 dol.
A .S. V. Mrs E. Graublcs, c/o Mr. J Cay-ncr.
R 2. Wayne.$boro. Wa.. lesQt. 3
dol. (270)
JA.NIS S T E R N B E R G S no Kuldīgas meklfi
radus un paziņas. Rakstīt 3 Slcrn-bergam.
2. Arnold Place Whetley
Hlll. Bradford. Vorks. England.
(250)
Tautiešiem Kanādā un ASV
LATVJU GRĀMATA
Piedāvā visus vacijas Izdevumus,
olcsūtot oa pastu — Pieprasiet
katalogu.
Pieņem ..LATVIJAS" abonentus,
i S 1 — mēnesi.
L s i v j u G r ā m a t a,
Wartburg College,
Waverly. la USA (deriga ari
agrākā adrese). (218)
nu viena' 2d vērtībā, vai divas id vēr­tībā
bet nekādā gadījumā nevar uzlīmēt
vienu Id marku un kllvas '/»d markas
tas kopā būs Jau tīļs marka.s. Vispār ' /i
vērtību nevar pārsūtīt ar P.O.; mazāka
vērtība ir 6d im, uz augSu noapaļojot,
veselos penijos. . ,,,,
Ja P. O, vērtība ir tikai apaļos šili­ņos:
1/-, 2/-. a'-. utt. līdz 21/- (bez 6d),
starpību var Izlīdzināt markās, atkal ne
vairāk par divām un nepārsniedzot lid
vērtību. Pērkot P.O.. Jāmaksā sekojoSa
komisija: 1|) par P.O. līdz 1/- iesk. l'-«d
Udz 5/- iesk., 2d lldz 2L'- iesk.
P. 0. nosūtītajam ar tinti jāieraksta
P.O. saņēmēja vārds uz pirmās brīvās
līnijas, pēc ..PaJ'*', bet izmaksas vieta uz
otrās brīvās līnijas, pēc ,.af. otro brī­vo
līniju Ieteicams neizpildīt tādēļ. ka.
nezinot saņēmēja tuvāko pasta iestādi
un Ierakstot to uz labu laimi. apgrUtlna
saņēmēju. Ja P.O. Ierakstīta Izmaksas
vieta, to var Izpirkt tikai norādītā pasta
Iestādē, kura dažreiz atrodas tālu no sa-.
ņēmēja dzīves vietas. Neizpildot otru ^
brīvo līniju, P.O. saņiTmējs var saņemt
naudu ikkurS pasta iestārlē, pats l ' p i l -
dot otru aili. saņen^ot naudu. Pārsūtot
P.O. jānoplēS pasaknis (kreisajā puse),
paturot to par kvīti.
P.O. var sūtīt bez ierobežojuma uz,
TAUTIETĒS, ATSAUOETIES
nopietnā precību nolūkā trīs vientuļiem
zēniem. Jūs vēlamies no 20--3i gadiem,
neizslēdzot Šķirtenes un atraitnes. No­pietnām
vē5tulēm ar foto un biogrāfiju
atbilde garantēta. Rakstiet Jaunākam,
vidējam un Vecākam R. A. S. C. Be-trlebe.
Linderhdhe, Wahn-Kčln (22a).
(284)
1 ^ 2 9 0 3 2 ilOīHttoTimE. T j f c f c m ^ r ' 8^329 032 /
couNTCRroiL #MiSS3M^!»SS2XiS!^^
to IH ««t«che4 aad
tupt kl Uit ••a<l»r.
« I Hmatm « « t m i «W
mtBĀt* M i i i i i u
Post&l If* Onler
To eSom pea^.—
P O S TM
M k
PotlaļōBumpi —
• A l « * Un k«l B«l « i M V t k t r,
ni « f I* M tm .*rUn %t\»u U
tUi M M l U tm 'W4MI %!mn U U
I i
dljumā. Ja vēstule nozūd, sūtītājs dabū
izmaksu tikai līdz 5 mārc.
Vēstuli vai naudu, ieliktu reģistrētā
aploksnē un Iemestu pasta kastē bez
pasta Ierēdņa starpniecības, uzskata par
vienkāršu vēstuli, Jo reģistrēta aploksne
vēl nav reģistrēta vēstule. Adreses Ietei­cams
rakstīt blokraksta.
2. Postai Order (saīsinājums P.O.) Ir
pērkami pastā un tie Ir iespiesti Šādās
vērtībās no 6 penijiem līdz 21 Šiliņam:
8d. 1/-. 1/6, Ž/-. 2/6. a-. 3/6, 4/-.,
4/6, 5/-, 6/-. 7/~ 7/8, 8/-. 9/-, 10/--,
11/-, 12/-. 13/-, 14/-. 15/-. 18/-. 17/-,
18/-.19'-. 20/-. un 21/-.
Ja pārsūtāmā summa Ir lielāka par
kāda P. O. vērtību bet mazāka par nfi-kamo
lielāko, starpību var Izlīdzināt,
uzlīmējot markas līdz 6 peniju vērtībā
(SI summa nav porto — pasta izdevumi).
Uzlīmēto marku skaits nedrikct būt lie­lāks
par divi. plem.. nedrlkit uzlīmēt
piecas, četras vai trio id markas. Ja
grib pārsūtu, teiksim 2/8 (divi SlUņl un
OiiillilllliilililtlIiillIllliillIlHilillUiliililK^
MATI UZ MELES
Cikaga (DM). — Kāds Dr. Sam-mels
Volfsons Losandželosā konsta­tējis,
ka vairākos gadījumos pacien-tienn,
kas ārstēti ar penicilīnu, uz
mēles izauguši līdz 3 cm gari mati.
Pati mēle pirms tam pieņēmusi zaļ­ganu
vai tumšbrūnu krāsu. Parā­dība
ilgstot apmēram mēnesi un tad
atkal pazūdot.
Kā penicilīna pielietošana šo pār­vērtību
izsaukšanai īsteni iedarbo-ja?.
vēl neesot noskaidrots. Sādl
gadījumi visumā ir reti un parasti
novēroti tad, kad šis ārstniecības lī­dzeklis
pielietots iekšķīgi, ievadot to
slimnieka organismā caur muti.
visām pusēm britu Impciijā un uz britu .
mandāta terrltorllām, Ieskaitot Irnku
(izslēdzot Vācijas uc. Britu Impērijas jos­las
kontinentā). P.O. nevar aūtlt uz
Austrāliju. Kanādu un citām aizjūras
zemēm. Pārsūtot neizpildītu P.O., tas jā­ieliek
reģistrētā aploksnē un Jānodod
reģistrēšanai.
Ja Ir zināms, ka P.O. saņēmējam Ir
bankā konts, tad P.O. jSlzpilrla kā ie-prlekS
minēts, un ..jāsvītro", pārvelkot
P.O. pa vidu divas vertikālas svītras,
kā parādīts uzņēmumā, un ierakstot
uCo",
Uzņēmumā apakSā pa labi apzīmēta
vieta, kur uzlīmēt divas markas ōd resp.
l l d vērtībā.
Sādu svītrotu P.O. nav vajadzības re­ģistrēt,
bet to var pārsūtu vicnUflr.=ia
vēstulē. Jo ar svItroSanu tas nodroSluats
pret katru zādzību. Sādu P.O. var Iz­pirkt
tikai bankā (bet ne pastā). Pro­tams,
pirmai brīvajai ailei ,Pay" jā­būt
Izpildītai; Sinl gadiļumā var izm^in.
ari otru aili, kaiVi gan nav nekādas no­zīmes.
Maksājot abonementu par Lut-viju.
varat sOtlt fiādus svītrotus ī^}
Saņēmējam tie jāizpērk seSu mēneSu
laikā
3) Brltish Money Order (saīsinājums
B.M.O.) ir trcSals naudas pārveduma
veids, kas Jau drusku līdzinās mOsu
naudas pārvedumiem dzimtenē, bet An­glijā
mazāk izplatīts. Ar B.M.O. var
pārsūtu naudu, sākot no id līdz 50
mārc, uz visām pusēm Lielbritānija un
līdz 40 mārc. uz Eirl. Komisija jāmaksā
no 4d līdz Vt B.M.O. Sūtot pa telegrnfu,
komisijas nauda Ir lielāka. Sūtot B.M.O.
ārpus Lielbritānijas, jāuzrāda kādam no-lūkami
nauda sūtīta. Summa nedri' st
pārsniegt 10 mārc. Atļauja fiādam nau­das
darījumam jāizprasa no Accoimtant
General's Department G.P.O (Overs-as
Rrmlttances Branrh) un leprlekS Jāiz­pilda
forma P. 2229H. Komisija fliidā
gadījuma ir no 6d līdz 10/9
Ari B.M.O.. Ja saņēmējam ir konts
bankā, var ,.svītrot" p5c P.o. norS^ī-
Jumlem. B.M.O. jāizpērk 12 meneSu
l a l K ' l .
VAI MĒS ESAM LATVIEŠI?
rai Tie mēs esam un tādi mēs
gribam palikt, vienalga, kur mēs
arī nebūtu, tādēļ atstājot Eiropas
krastus, mūsu ceļa somās ne-drikst
trūkt mums atstātā tēva
gara mantojums
Kr. Barona
LATVJU DAINU
IZLASE
LCK apgāds LATVIJA piedāvā
aizbraucējiem par DM 14.— un
izsūta uz pilnu pēcmaksu, pie­skaitot
pasta izdevumus.
LCK apg. LATVIJA,
(14a) Essllngen/N.. Uhlandstr, 8.
Boris MANGOLDS lūdz atsaukties
draugus un pazīstamus, Adr.: 90,
Warren Street, New Jersey, U.S.A.
IRO STARPTAUTISKAIS MEKLĒ-
8ANAS DIENESTS, AROLSENA,
MEKLĒ:
Leopoldu B e r n š t e l n u . dz. 1889. 3, 2.
Vanagu pag.. 1941. g. deportēts uz Krie­viju;
Ēriku N e l m a n i . dz. 1897. g.,
dziv. Saldū. pēd. ziņas no Greifsvaldes;
Tamāru T i c h o m 1 r o v u. dz. VlSkarl,
dz. 1922. vai 1923, g. 14. 8. Maželkos,
Lietuvā, dzīv. DaugavplU. pēd. z. no
Liepājas; Albertu T e r p l l o v s k l . dz.
1921. 16. 10.. Rīgā. pēd. z. no Hambur-gaij;
Albertu T u r k u . dz. 1920. g. Janv.,
Iespējams, ka atrodas Vācijā; SIgfridu
T u r k u . dz. 1924. g. 31 10. KursKu pag
pēd. z. no Valendaras slimnīcas; Donatu
V i g u l u dz. 1920. g. 4. 9. Rīgā; Va-lerlānu
V l k m a n l . dz. 1910. g Pēter-f^
cm^^li^č^K iespējama, ka' atrodas
Vācija, Pēteri V l l s o n u . dz 1920 B
20. 5. Rīgā. pēd. z. no Ofcnburgas BI:
denē. G. A. E. - S'U Kornp s P
50114; B. P. N. 510; Veru V 11 s o n i dz
Rocl. dz. 1917. g. Krievijā. iesn^Vamp
ka atrodas Vācijā ' ^ ^ ^ ^^
88 -
Britu joslas IRO
galvenais stabs
tlņo par sekojoSlem jauniem darba pie­dāvājumiem
no KOLUMBIJAS:
1) Vajadzifts kvalificēts tcchniķls —
speciālists mala cauruļu un ķlp/^(*lu n^.e-chanlskal
ražoftanal. Alga 500 pe.so mēn.
un tiesība uz zināmu procentu no Icnft-kumlerfi,
apm. 1000 peso. 48 stundu darba
ned.
2) Vajadzīgs inženieris, elektrtķls-me-chaņlķis
ar pieredzi installācijas jautā­jumos,
kas prot apkalpot un uzturēt
kārtībā ma.§Inas. Alga 1000 peso mēn.
48 stundu darba ned
3) Vajadzīgs mcchanlķls, kas varētu
iekārtot speciālu Dubled tipa adāmma­šīnu
labošanas darbnīcu. Vēlams vieni­nieks.
Sākuma alga 400 peso mēn. 48
stundu darba ned. Labs V C S C U K S kli­mats.
Firma dos iespēju 3 mēnegus
praktizēties Šveicē pie firmas Dubled
un Stutgartē pie firmas Fortūna. Jābūt
labam sava aroda pratējam. Jāh-sOta
foto un apliecību kopijas.
Interesentiem anketas izplldlSanal pie­prasāmas
BCP speciālistu kartotēkā (21a)
Detmold, WIUjestr. 14, pievienojot pa.st-markris
atbildei. Sludinājums attli.-cas
tikai uz britu Josā dzlvojofilcm DP.
(208)
un
Britu joslas^ IRO
galvenais stabs
4 « ^ ^^^^^ sekojoāu
Jaunu darba piedāvājumu I T A L I JA
A U S T R Ā L I J A :
VAJADZĪGI
16 ANGĻU VALODAS SKOLOTĀJI
nometnēm Itālijā.
t&nJ^^lT ^^"^t angliski un nSfl^^f \ oLlnguaphone" metode. Ve- gSaa u. PPa.r'r ^pniie'd^ei'r^īgf^iefm"' atzīsSt ietviikeatēi mv ir4u0
vai sievu.
iTrit-^^i"^»"™ ^^^^^^s izplldīganal Jāpie­prasa
BCP speciālistu kartotēkai
Detmold. Wlttjestr. 14. plevieS mŽ
"'t'lka? SludLjumr Mtf^aV tikai uz britu Joslā dzīvojošiem DP.