Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1949

              NS
s, kurā Šķita .
liba. likās pa?»3««> u
1. plecos uzkrauts I H " " ^ *
m izķēmo pSuVīel^
es to varu apgaivJ^^'^
JolQk.kas5S?'^i,
plrn» pusnakts, kart v.
m beidzās ari k i j
II i
i
t
n
r
.ŗ^giaien, 1949. g. 31. augustā.
gfffl Ķezbere
gveķi saulē giiiro.
pietvfciis iva» fdls.
Pasaule kur «taro
Zied ittf
minūtēs vestibils ^j??*,^
:fia un iela blRi*?^^^^
f. muļķi un 43^^^^ ^
Juma pēc uz d S ^ ^i
Nemeklējot taku,
Klaiņot tik tur man.
2ilam dadzim mīmi
^ Sveiks! Te Jamkl gan!
Dadids galvu loka:
^ Labi šeit imties!
Tevi ia kas mūk%
Biurp D H O paslēpies! «—
saspiesti vienkopus n ! ^
āJa mudināti, reig^«^ļ%
odaml paši 8a^*
un steidzīgābar?^.?!^ m automobl^^^^^^
auto profektcir»
nu krāsainajāl^ici,
rūcās motori, un
damies ar lejup n ^ »
ūpeja starp cllvēkul^uļS^
iem kā no kSda
.kura svelme, Hgl a l z t t
lika sakustēties dau*?^
un acīm, smadzenēmT J
Sievietes, sastājuSis gnSit
9 malu. no mūzikas. deSaS
Ilmas noguru»as,kagarfi
bmfl. No tumsas k§ no
«vētītas un dzives mazpievS
«)umu pasaules, kurā v6I m
īpas un namu logiem dii4
spīdēja cauri debesis, - noX
ks Iznira bars noplīsušu bte
tanetās pieaugušajiem pa m
klt nomesto cigarešu galui h
m Etell Brauna kundzi ar y,
ļmelteni, kas brinidamfis m
sveSajos palaidņos. Un Udi
no Parīzes atbraukušu nHtti
- tie bija slaida, loti Helna.
cilvēki. Viņi bija nokrboM
sarkanus matusf, plecus
1nl8, zaļš kā koku lapas mii
mt kur vidū zibēja apbrloo^
[alti zobi, kad viņa smSjSt i
|ā ar savu pavadoni - Uelisb
kas laistījās no cepures
zīmju un pats sava lalni
spīduma. Un šaj§ kļ4
i! un burzmā, kas ar savua^
liSķo krāšņumu un dzlvlpi
il^VStSls vtSĶ manu
balss, kādi shvielcli, skanii
Ikludi un tomēr lauzdamies
ļam no bāra iznākuSajampiSt
idn atskatīties.
bija zebiekste. Viņas
|a kā ūdens starp akn
blj drusku atliekusi galvu,
Ima savu balto kaklu, m»
kas, nekur neraudzldani8i,i^
ļšķita kavējamies pie k§ BO-L
vidēja tāda tiksma mp
izteiksme, ar kādu Iztvldi»-
[a karstā laikā ļaujas mf
apūsmal Cilvēks blakus \ ^
h no Ludvigshalenas-^mj
[saini rokās, uzinanigl soļ»
a U2 kāpl&a lejup likw!
n ar dadad
Lemts man dranigos kļūt.
Sveķu emskržti, iillu
Skrds par māju Jūt.
iiliiiiliiiiiisiiiiiiiiiiiiniiiiiiiiiiiiiiiRiiiii
Sifds mozaīka
2gNTAS MAURUi^AS REJAS FAR
CUSANAM TO f EIEKU
fili grSmatas pirmalii lidevums. iznā-diZvTcclrtJā.
Vācijā toijii retums. tādCļ
^Sm te neapspriests, tmd Daugavas
Vaniiu Valliat nodalo mw!i\x krājumu
tflfDieduai otra izdevumā, interese par
to bāft liela k i plafiajal Miuriņas drau-tS
ari tiem, kas viņu darbus vēro
iļŗļļtķi, jo autobloisraflļā (Trimdas
filitoieki Ū) autore iipiļ!&lvo, ka Sirds
gtCT^tkii vioa gribētu mskatit par sa­vu
diSves credo.
Cflttil Sirdi mozaIJcl I^liiurioa doku-
Buoteiusi savu dzīves rAm, to izUrzflt
im litvlt vai pelt podiele nav vajadzīgs,
io nedomājam rakstīt apceri par viņas
ptnonlbu. Mums Interes^f Sirds mozaīka
& eseju grāmata, kaa diomāta lasi tā­liem,
lai tos paceltu augiatākā intetlek-m
iistetiAkli !:>lāliiSii!iiti. Bet kas tad
U me^u lasItSJsT >~ Neviens slavena cit-tsttttt
lutors nav savait «isejas domājis
itfitijam ar parastu vKlusmēra inteli­ģenci.
Eseja kā izteikiimes forma do­māta
tiem. kas pacfiliai9iw pāri vidus-mlnm.
kam gars diezgiii) skolots, lai
vioi spētu patstāvīgi spriest un domāt.
8oi augstās gara kultUrai cilvēkus ese-jliis
tiecas celt vēl au^tfilc.
Oluži citādi esejas bCitlbii un uzdevu­mus
saprot Zenta Mauriņa: Viņa gim ar
lUiedgo problēmu iztlrziljumu, gan stilu
viftt ko popularizē. Sādfi veidā
tieviirldamfis pat no vis^etarežģltākajiem
Uterātilras \m tUozofiJas tematiem. Pro-tīfflt,
ka pamatskolnieki un ari ģimna-tltU
ar to var ari paceltits augstāk, bet
Olrl vidusmēram stāvolitc nereti Jutl-
M ka viņi iekluvuili leklā straumē.
Kuli taiktais Slpaši attleclBlms uz Sirds
moistku. Lasītājs ar «tugstākām pra-dbSm
bOs pārsteigts. c!k pārlieku popu-iin
ittirzāti. piemēram, Grintfila un Zaļ.
m raksturi Blaumaņa novelē (no 22.-24.
tpp^, - tā to dara kurli kntrā pamatsko.
II. Gsn ar citātiem, gan blo^afiskiem
dietiem, gan dažādiem epitetiem piemi-alļl,
gar lasītāja acīm juku Jukām pa-tib
dllgars pēc dižgaru: Dostojevskis.
BaiAlf. Šekspīrs. Rolān». Seneka, Bētho­veni,
Sofokli, Nlēe. Poruks. Sopen-biuers.
, * No visiem pĶ kripatai, viss
,a4l veidā, l a i j a a klQt;u iiaprotams ma­sti
», ritozofl^s protilditiafl par sāpju
eil09iem un nottmi, par prieka avotiem
UB vetditmr par cilvēku attiecībām un
dilvei jēgu tāpat tiek risiniltas populārā
«Ti. nevairoties no vlenpiiKlglem ap-islvojumlcm.
viegli parnanamām pretru-
»lm. Ja visu to gtibēttu Ilustrēt pie-mlrlem,
rastos pārāk garft raksts. Tikai
«alus; ..Nesaki nekad, ka tu pazīsti cU-Jfku,
iekām ar viņu inMiai sastapies
olalu gaitās uz lielceļa vai ari vadījis
ņiktt uz ledus gabala Jtlra^ vidū" (tātad
udi 1S44. g. autore nav cilvēkus pazl-
»^10. - latvleSu UterātOrā nav
nkitnieķō. kas nebūtu glorificējis klu-lumu
»» (kur to darījis, plem.. Janlev-
— nOenijs atlēta ķermeni nav
pieredzēts" (vai tiesam iiutore zina visas
pnules un visu laiku kmlj\x ķermeņa
jonstrukclju un veselihutli. - Clldlnā-
«ma draudzību. Mauriņa teic: „Ja
jrjugs no tevia aiziet tildei, ka tu žāvā­joties
muti nealzklāj ar roku, tad ne-i
i t t uz. --r^ j - j U » «umsti par to." Bet tai paSā rindkopā
,ko Stāstīja V u d a k u n M d ^ ^
ieliekdamies gluii klāt «
irdamies viņas P^^^^^*' V..»^..K. ^n»,^ «.i-
Un 1a labi ieklausījās, ctiJB ļļSf*^» poiņtvistos un heroiskajos, bet
x ^ W o « a r varēia sadlildtt Pozitlvistl un hcrolakjie cilvēki ne-
'^alošanai varēja s a u ^ K v« reizē bUt ari kristīgi? Patapas Jē-alss
pacēlumus un Krwrow K pretstatīta dīkā «tāvešana, bet
xs 1* vs WktetDS.»B» WU patapa var bUt vai nu dīka, vai Itet-
<ļ«rtgi Izmantota.
Jjj"*™' protams, patiks ari naivi reto-
5**1 lautājuml un Lforlsml. piemēram: 5*5* K*^^^ tik daudz asaru?
Sifii P^^^*' radīdams pasmull. radījis
«raibu? - Viss nenovēršamais ir svē-
JPrleks bez sāpju starojuma Ir
kas viegli aizlido. VUidrausmlj^-
«i» ir. ka mēs mīlā cUvēka vietā ne­varam
nomirt, pllvēks ir iiilābts. ja
»Wu cietuma var izcirst cerības log\j...
vērosim stilu. - Ļoti fiaiibos. vai lasl-
!Jļ^ «f augstāku Inteliģenci var apmle-nnjt
..rnelu plūdi". ..sāpju jQra", ..cie-wnu
negaiss", ..baltā prieka puķe un
J««a prieka putns', ,.cerlbu Ulpa". ..tlcl-wMi
migzne", ,,mll<5stlbas »aul«". ..sāpju
^^^^ i^iiegputenlivv ^grOtuma
J.*"», li. tml - Uekas, tas pats lasl-
IvT.l apstāsies, pamanīdams, ka
««iores manuskripti esot .J^tkrlstalllzSta
•madzeņu un sirds sulā", ka viņa gribot
-uKlrtot sava dvēseles tērpa krokas",
S.u^r -spClēt uz dvēsel^is stiītfim". U l
Kti'^^Jan^ vēl šādu ,.Rle:riiainu" t e l -
īmč^' "^of^as sōlauiaias ar jūtām.
vSrdos un prleclgns ŗiar savu
wwzim8anu aizpeld kā mikoņl vasa-
JM dlenvlrtO. kā balti gulbji tumfios
"«008. IzSkoļas no manas lekSlenes kā
Q^ļ^Jjastaoi no zaļa adatalna e2a k a -
_ CriiU ko teikt par neclcRi^mo inter-
JJ^^fMu. - varbūt kļūdas Ierakstāmas
aPRatia resp, korrektoru kontli. Bet to
Lai DP izce}oilanas lietas kārtotos
sekmīgāk resp. lai atsevišķās valstis
uzņemšanas Jautājumā raditu lielāku
pretimnākšanu, IRO „PubUc Infor­mation"
nodaļa Ženēvā nolēmusi da­žos
lielākos centros ārpus Vācijas
sarīkot sevišķas propagandas Izstā­des
ar DP gleznotāju un dailamat-nieku
darbiem. Izstādēm nepiecieša­mos
eksponātus paredzēts sagādāt ie­pirkšanas
ceļā, un šajā sakarā Vāci-
Jas amerikāņu Joslā pašreiz noorga­nizētas
vairākas speciālas iepirkša­nas
izstādes, ar uzdevumu sagādāt
ceļojošās propagandas izstādes klā­stam
iespējami bagātus materiālus.
Visplašākā, reprezentablākā izstā­de
šimbrīžam noorganizēta IRO Area
2 centrā, Nellingenā pie Stutgartes,
kur piedalās deviņu tautību DP. —
ungilrl, baltkrievi, armēņi, ukraiņi,
lietuivieši, poļi, čechi, igauņi un lat­vieši.
Kvalitatīvi vērtīgākos ekspo-nātuis
izstādei devuši igauņu un lat­viešu
gleznotāji un daiļamatnieki, kas
ari kvantitatīvi pārstāv vairāk nekā
pusi no visas izstādes. Klāsta orga­nizēšana
notikusi lielā steigā, kāpēc
izstžides vadītāju un kārtotāju-^IRO
darbinieku Mr. Kvalb, miss Ban-neres
un miss Uaithomes, tāpat ari
J. Celmiņa. K. Deidera un. visbei-dzot,
izstādes mākslinieciskā vadī­tāja,
no ārpuses uzaicinātā prof. J.
Kug;as darbs jo augstāk vērtējams
un ifespektējams.
Atklāšanas dienā izstādes zālēs un
koridoros, blakUir IRO darbiniekiem,
izstādes dalībniekiem un organizē­tājiem
bija ari daudz lūgtu viesu—
augstāku amerikāņu ierēdņu un mi­litāristu.
Izstādi atklāja Virtember-gas-
Bādenes amerikāņu bruņoto spē­ku
komandieris ģenerālis Funks. Sa­vā
uzrunā ģenerālis pasvītroja, ka
viņš izstādi uzskata par pierādījumu,
ka DP, neraugoties uz trimdas grCl-tlbām,
pratuši visur ne tikai pastā­vēt,
bet ari progresēt. Tamdēļ tie
uzskatāmi par vērtīgu ieguvumu kat­rai
valstij.
Kamēr citos DP centros, — Augs-burgā,
Vircburgā,yalkāunIngolštatē
iepirkšanas izstādes noorganizētas ti­kai
uz vienu dienu, Nellingenā to pa­redzēts
slēgt tikai pēc nedēļas.
Izstādi novērtējot, jāsaka, ka tās
smaguma centru iezīmē galvenokārt
latviešu gleznotāju: prof. A. Annusa,
prof. J. Kugas, Annas Dārziņas, Er­nas
Geistautes, Jāņa Gaiļa, kā ari
ļoti interesanto igauņu jaunās pa­audzes
meistaru — Endela Kēksa un
Alfonsa Rammo darbi, tāpat ari igau­ņu
un latviešu daiļamatnieku vērtī­gie
izstrādājumi. Jāatzīmē, ka, pa-rallēli
mākslas izstādei. Nellingenā
paspēts noorganizēt ari IRO aroda
kursu audzēkņu izstrādājumu un
IRO darbnīcās pagatavoto dažādo
ļpriekšmetu izstādi, lai daļēji demon­strētu
pārskološanās akcijas panā­kumus.
Savā laikā IRO Bad Kisingenas
,.Public Information" nodaļa propa­gandas
nolūkos bija sarīkojusi vai­rākas
DP gleznu izstādes gan Augs-burgā,'
gan Hāgā un Amsterdamā,
gap pēdējā laikā ari Parīzē. Cik pa­redzams,
eventuālie jauniepirkuml
nāks kā papildinājums šim, jau vai­rāk
nekā gadu IRO rīcībā esošajam
klāstam. Jau nozīmēta ari nākošās
izstādes vieta, kas paredzēta viņpus
okeānam — Vašingtonā.
Darbu iepirkšanas komisija: visas
amerikāņu Joslas IRO pasākumu no­daļas
vadītājs Bakers, mākslas lietu
referents „Public Infonnation" daļā,
IRO centrā Bad Kisingenā Prande
un darba daļas vadītājs IRO
Area 2—Mr. Kvallo, pašreiz apbrau­kā
pārējās izstādes amerikāņu joslā,
lai galīgi noskaidrotu iegādājamo
darbu skaitu. Cik paredzams, rela­tīvi
lielākie iepirkumi notiks Nel-lingenas
izstādē, kā plašākajā un re­prezentablākajā
no visām.
Iepirkšanas līdzekļi gan ir samērā
Ierobežoti, taču cerams, ka tie pare­dzamajai
reprezentācijas izstādei dos
dažu nepieciešamu papildinājumu, jo
vairāk tādēļ, ka viena autoru daļa
savus Holandes un Francijas izstā­dēm
nodotos darbus vēlas saņemt at­pakaļ.
Mazs nams un pieticīga telpa,
Te latvju gars, te dailes elpa.
J l ū s u piekalni apstājušas lauku
peles. Velk vistu barību prom, rok
sēklas no zemes laukā, apgrauž dēs­tiem
lapas, ziedošos cukurzirņus
pārgriež pie zemes kā ar šķērēm. Ar
diviem slazdiem tad nu esam gan
nedēļas laikā nosituši 47 gabalas.
Bet neko nejūt, ka tiktu mazāk. Nāk
no meža arvien jauni leģioni. ,
?*«'n5\par pasā «asātn. ķa. draugu gaidot. MJāuzpoS ķer-uf^'
j J}"^'^^ dvēsele. jlSu/poS telpa,
tSLJf.."***^ cienīga saņemt draugu." -
Nostāji pret sāpēm cilvēki daliu krl-i
īSuaidz patiesību, «njj
« i e j ā s - pa aPfS'S tik koptu izteiks>risļ«J
•teUiģentu saudzbu, 11
par dzives paW"^ tf
ŠI gludā. Si P"»^fi*
geja - kS tā mani tiW>,
kSl Tā bija tilcpat J ^ '
Ijas, ko šajā paSS b 'dl«
Wetēmunb8raW
, un raudzījās ^ ^ ^ ^
as, gluži viens otra n j ^
aubām, kapteini ŗ>
,ug un Pl«us-un u „>
.devīgi - ^eWt^'*„>!i! dvlgshafenas Jļ^,,^
z otru. Vai ta Wl8t^
ūditu neceļu fļ«lj3. &
ligā P i e s f d f 17 tfcw
I
i
icijas, kas
zskrietu viņam Jg^l
> ar sarkanu , P
em kali
sienas.
Rakstnieks un gleznotājs
JĒgiis Kalme
cetrdesmitgadnieks
Zentas Mauriņas literārā semi­nārā,
kas savā laikā pastāvēja pie
Latvijas tautas universitātes Rīgā,
skolu guvuši vairāki mūsu jaunās
paaudzes rakstnieki. Viņu s^ldū ari
Egils Kalme, kas
nesen atskatījās uz
40 gadiem. Viņš
rakstījis dzejoļus,
stāstus, lugas un
romānus, kas pub­licēti
zem dažā­diem
pseudoni-miem.
Pirmās dze­jas
nolasītas ra­diofonā
1933. gada.
Pēc tam publicē­jies
laikrakstos,
i^iņa lielākais darbs
ir dzimtenē sarakslitais romāns «Sa­va
disīve"; iespiests laikrakstā Tē­vija.
Labus norādījumus darbam
Kalmēm šajā laikā sniedzis prof. A.
J . Jarisons. Kara laikā, eūslā un DP
nometnē, visneiedomājamākos ap­stākļos
Kalme sarakstījis vairākas
lugas, kas garīgi un fiziski noguru­šiem
latviešu karavīriem bijušas vie­nīgais
un daudziem arī pēdējais ga­rīgais
stiprinājums.
Jau ilgāku laiku rakstniekam pie
kāda izdevēja atrodas Jaunais ro­māns
..Devītais vilnis", kur tēlota
modemā cilvēka dvēseles krīze. Ju­bilārs
daļu sava laika ziedo arī vēl
otrai mūzai — gleailecībai, un au­gusta
ijākumā Eltlnas nometnē sarī­koja
savu gleznu izstādi,
E. Kalme dzimis 1909. g. 16. au-gūstā
Madonas apr. Sarkaņu pag.
Pēc pamatskolas beigšanas pārgājis
dzīvot uz Rīgu, kur strādājis par
mūziķi,, vēlāk par konstruktoru. Viņš
beidzis valsts Rīgas technikumu un
Studēji!» Mākslas akadēmijā. Tagad
ubilārs dzīvo Eltlnas nometne,
0. A.
Eptons Sinklers
novērsās no
. skatiem ^^fŗ^^^^
tit>il« sienas. 1^^^^^^^
^ajā a^V'^^ i ^ S
ādēļ? J ^ ^ ^ nav
drīkstam prasīt no esejlsta. IpaSi.
ir baltu filoloftijas d(jl<:tors. lai
J«i»s nebūtu gramatiski neŗx'irelzu t r i -
MTJ^* Mauriņos grāmata, dlemf.51. ar
mīiSJU l^sastopas ne retu reljcl vien. pl<'-
«^«"ŗn: ..Sis faKts vien Jau pietiktu...".
7^'-^e^l^anas cietumā nosēdējis pus-nāS^
i;.^''^''^"^ piespriež nillvi» i>odu. ko
mm tnlrkU p5c tam kad vlņS Jau
«ua aiivests noSauSanns laukumā. Jau
«jerpts baltā nāves kreklā, atcēla.''
n^, .« ^ol^pflzams. ka Sirds moz^iTkā
»f«if . domas par cldlanām un prieka
™ma lasītāju daia lerti^lnSsi svētlpns JTL tT!^''- ^^^«^^0 dlžsarii plemlnKana,
fjmkSanHs uz vīnu darbiem un atse-baudzajos
romānos, no kuriem vai­rāki
(Džungļi, Nafta) tulkoti un i z ­doti
arī latviski, amerikāņu rakst­nieks
Eptons Sinklers iestājās par
nabadzīgo strādnieku interesēm un
apsūdzēja kapitālistus un bagātnie­kus.
Kā dedzīgam sociālisma ideolo­gam,
viņam bija liela ietekme uz v i ­sas
pasaules marksistiem. Tamdēļ
interesanti lasīt par Sinklera novēr-šanos
no Maskavas, ko viņš nesen
argumentējis Ņujorkas žurnālā New
Leader.
..Aleksandrs Fadejevs (Padomijas
rakstnieku prezidents" — Ref.) ie­rindojis
mani «kapitālistiskās pasau­les
progresīvo rakstnieku, mākslinie­ku
un zinātnieku sarakstā", kas kļu­vuši
Padomju savienībai — pasaules
kultūras ziedam—pārliecināti drau­gi."
Savā atbildē es Krieviju no­saucu
par ..reakcionāru, kapitālistis­ku
un imperiālistisku" un sacīju, ka
,.patreizējā partijas līnija ved uz
Jaunu pasaules karu." Es teicu Fa-dejeva
kungam, ka vai nu viņš .,nav
lasījis manas grāmatas," «ai, ka „tās
ir krievu valodā neprecīzi pārtulko­tas."
Es esniu aizstāvējis krievu tautas
tiesības, pašai Izvēlēties sev valdī­bas
formu. Savu dzīvi esmu veltījis
amerikāņu demokrātijai, pie kam
viņas nepilnības es kritizēju, lai pa­līdzētu
tiem, kas pūlas tās izlabot.
Ja kāds Krievijā mēģinātu taga­dējās
valdības trūkumus kritizēt tā,
kā es to esmu savā ,zemē darījis,
to tūdaļ nošautu; un ^skaitāmi tūk­stoši
ir nošauti!
Pasaulei ārpus Krievijas ir nepie­ciešami
ieturēt stingru stāju iepre­tim
patreizējiem Krievijas valdītā­jiem
un aizkavēt viņu varas aploka
paplašināšanos. Tas Ir gandriz vie­nīgais,
ko varam darīt, lai palīdzētu
krievu tautai."
J. JaanBudrabiņi u dilvesbledrl
Tā rakstīja mans draugs nevis no
Austrālijas, bet tepat no Vācijas.
Kaut kas taču jādara.. Nopirku 3
peļu slazdus, tā teikt sālsmaizei, un
devos raudzīt, lai cilvēks pavisam
neaiziet bojā aiz peļu negala, bez
IRO aprūpes palicis.
Mēnesezers — tā liekas būs visko­šākā
vieta Vestfālē. Cilvēka rokas
pirms 40 gadiem aizsprostojušas Mē-nesupes
gultni. Tā radies ūdens re­zervuārs,
līdzīgs mūsu Ķeguma eze­ram,
ko izmanto spēkstacijai.
Ezera ziemeļu krastā Sostea au­dzelīgais
līdzenums arVestfālei rak­sturīgām
kviešu druvām un paegļu
gatvēm. Dienvidu krastā egļu jaun-mežu
apauguši pakalni, kuros patvē­rušās
vasarnīcas un nedēļas nogales
mājiņas sarkaniem jumtiem, no tā­lienes
atgādinādamas sēnes. Rita
ausmā un vakara stundās ezers vi­zuļo
zeltā im purpurā. Dienu tas
atspoguļo debesis un pi^ktastes l^al-nus.
kas it kā tīši meklētu ezera
dzīlēs nogrimušos mežus. Ezera dzīle
tiešām slēpjot nevien mežus un lau­kus,
bet pat ciemu ar visu baznīcu,
ko māņticīgi ļaudis pat dzirdot zva­nām.
Tas gan parasti notiekot lielu
notikumu priekšvakarā.
Pieticīgā trimdinieka māja paslē­pusies
aiz tumši zaļām eglēm. Tas
ir īsts egļu biezoknis. Koki noauguši
cits pie cita kā mūris. Un kā smar­žo!
Nāsis kutina asa sveķu elpa,
asa un tīkama kā senas atmiņas, lie­kas
— esi atkal dzimtenē. Tad ska­tam
atklājas mājas gals un no egļu
zariem darināts žogs. Un tur Jau
ir pats mājas saimnieks, noliecies
pār malkas cērtamo bluķi ar cirvi
rokās. Viņš strādā nesteidzīgi, bet
raženi. ..Dievspalīdz," pārtraucu
malkas cirtēju. Viņš paceļ acis, pa­smaida.
„Ak, tu, tad nāc iekšā."
eiiiiiniisiiiiaiiiiiniiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
KULTŪRAS GHRONIKA
ASV lietuviešu avižniecibas 70 gadu
ŗaŗlaiciba
Bet es •
la vien
i
(Turpmāk bei«5^>-
jlkr. ^^snia oar Sirds n^o*. SitL ^''^"^^"^ €se15m bTstnma. sGV.^k!
ĪS^Ī^n ^«^''^atnel: TS var nok'ōt
tlift J:*^ ar to samaitāt ?a\^ al?t&|
« « 0 Kauml. jjiiniis nudiltls
S. g. 16. augustā pagāja 70 gadu
kopš pirmā lietuviešu laikraksta
,Jietuv1szka Gazieta" iznākšanas
Ņujorkā. Lai gan šis 1879. gadā M.
Tvarovsika izdotais laikraksts bija ar
st pru politisku piegaršu un lietiivie-lics
neatrada lielu piekrišanu, tas bi­ja
Amerikas lietuviešu avīžniecības
pirmais celmlauzis. Dr:zi izdevējs at­zina
savu neveiksmi un laikr&kstu
glāba, pieaicinot par redaktoru lie-tiiuvieti
J. Sļiupas, kufš sešus gadus
vēlāk kļuva ari par izdevēju. Kopā
ar savu sievu, paša dzlvol-li, viņš
veica ne tikai redaktora un izdevēja
pienākumus, bet arī rakstu sacerē-
«^anu un iespiešanu. Laikraksta sa­turam
kļūstot vienpusīgam, daļa la­sītāju
atkrita, pārejot uz 1888. gadā
Plimutā iznākušo katoļu laikrakstu
..Lietuviešu vienība" (tagad Vienv-ba).
Amerikas lietuvieša prāvajam
skaitam un viņu dažādajām intere­sēm
pašlaik kalpo 20 viņu laikraksti,
izdodot blakus arī grāmatas. E, K. i ties'par'derigu Vailg^iT
Beļģijā Luvēnas universitātes me­dicīnas
fakultāti beigusi Aina Tlrz-male.
kas pagājušā gadā iestājusies
fakultātes pēdējā kursā, un .šoruden
jau sāks strādāt kādā provinces
slinmicā.
Eslingenas latviešu teātra aktrise
Mirdza Melkcrte devusies ceļā uz
ASV.
Polijas valdībai pašreiz notiek sa-nmas
ar Francijas valdību par Fre-derikaSopēna
mirstīgo atlieku pār­vešanu
no Parīzes uz Poliju. Kom­ponista
pēdējā vēlēšanās bijusi at­dusēties
Francijas zemē. tādēļ viņš
apbedīts kādā Parīzes kapsētā, bet
urna ar sirdi novietota Svētā Krusta
baznīcā Varšavā. Sakarā ar Sopēna
100. nāves dienas atceri poļi grib
celt Krakovā vai viņa dzimšanas
vietas Zelazovas-Volas tuvumā pie­miņas
kapu.
Iznācis bērnu piedzīvojumu krā­jums
„Nomodā un sapnī" ar Ed.
Alaina tekstu un J . Sternberga zī­mējumiem.
The Lutheran World Fedcratlon
Service To Refugees izdevis „Talā
ceļā". — kristīgu vadoni izceļotā­jiem.
Grāmatiņa bagātīgi ilustrēta
gan fotogrāfijām — ainām no dzim­tenes,
gan zīmējumiem un gleznu re­produkcijām.
Izdevumam pievieno­tas
arī dažu korāļu notis, un tā sa­turs
pavada izceļotājus gan tālajā
ceļa un svešajā dzīvē viņā krastā,
gan ģimenes gaitās no šūpuļa līdz
'tapām. Grāmatai pievienots sīks
baznīcas iestāžu un sabiedrisko or-f^
anizācijas adrešu saraksts, kas emig­rācijas
gaitās tautiešiem var izrādi-
Cirvis iekožas bluķi, un mes kāp­jam
pa koka kāpieniem istabā, kas
atgādina balkonu un tomēr nav bal­kons.
Pie sienām Jauņsudrabiņa
gleznas: Kaukāza kalni. Nfretas ai­navas.
Uz logiem zied sarkanas ge-_
rānijas un fuksijas. Kā sendlenifi
latviešu istabā. Uz gultas rakstīts
spilvens. , . ,
Jā, kas tad ir šis trimdinieks, kas
vēlīgi vedina mani sēsties, kamēr
Nate uzvāris launagu? Tas ir Jānla
JaunsudrabiņS, ko svešniecibas gai­tas
atvedušas pie košā ezera laipnī­gajā
egļu mežā. Savu 72. dzimša­nas
dienu viņš te grib sagaidīt un
pavadīt visdziļākā saskaņā ar dabu
un mūža saulrieta klusināto daili.
Jāni Jaunsudrabiņu trimdas posts
nav padarījis vecāku va^ īgnāku.
Viņš tāpat kā senāk raugās uz vē­stures
netalsnibām un cilvēku zem-sirdlbu
ar sapratēja mieru un piede^
vēja lēnprātību kā Baltās grāmaUs
laikos.
Ir tikai viena lieta, kas pieminēta
satrauc viņa izlīdzinātāju smaidu —
tie ir izdevēji trimdā. Par šiem cen­tīgajiem
tautiešiem, kas dažkārt spē­juši
sakrāt ievērojamas laicīgās
mantas, bet nav varējuši atcerēties
autorus, aizbraucot pāri jūrām,
JaunsudrabiņS saka: „Tie ir blēži un
kovboji, kam nav pietātes ne prot
latviešu grāmatu, nedz mākslu. Bet
ļaunākais ir tas, ka mēs Sos ,,varo­ņus"
ciešam, pat daudzkārt daudzi­nām.
Vai tiešām mūsu tikumus jau
saēstu sveSnieclbas rūsa?"
Protams, visi nav mērojami vienu
mēru. Ar atzinību rakstnieks min
Kadill (Latvju dainas yiens no no­zīmīgākajiem
izdevumietn trimdā) un
Dambekalnu, kas savā laikā izdeva
vairākus Jauņsudrabiņa darbus.
Trimdas vientulībā rakstnieks nav
stāvējis dīkā. Līdztekus tradicionālai
makšķerēšanai, viņš ari neatlaidīgi
zvejojis savu atmiņu ūdeņos. Ir uz«
rakstīta Zaļās grāmatas pirmā daļa.
Patlaban strādājot pie ilustrācijām,
darinot tādā pašā stilā kā Baltai grā­matai.
Iecerēti ari-citi darbi, par
kuriem vēl nav pi^ficia laika runāt,
Turklāt ir zīmēts un gleznots. RakBt-nleka
mapē vairākas Mēnesezera ai­navas,
paša māja, dārziņš, zirņi, to­māti
un sākotnēji minētās peles.
Turpat lidzās maigos pelēcīgos pas­teļa
toņos darināts kaķis.
.,Kur tad tev kaķis?"
,,Bija, bet sabrauca; ari suņuku,
ko atveda no Bīlefeldas. smagā ma-filna
sabrauca. Man nav laimes -ar
mājas dzīvniekiem!" .. . ^
,,Toties ar pelēml"
„Ari tās pamazām pazūd. Laikam
viņu laiks pagājis."
„Tad esmu atbraucis nelaikā."
„Kamdēļ .nelaikā?"
Tinu vaļā sālsmaizei paņemtos
slazdus. „Domāju, tev noderēs, bet
tagad jānes uz ezeru slīcināt.^'
„Nekur nav Jānes. Ja nevajadzēs
Hogad, vajadzēs nākošgad. Sālsmaize
paliek sālsmaize . . ."
Pa 10 laiku rakstnieka dzīvesbiedre
Nate uzklājusi galdu, ļr siers,
sviests, cepti kartupeļi, gaļa, tomātu
salāti, bet no zivīm ne vēsts. Vai
tas būtu iespējams? Rakstnieks lai­kam
pamanījis manu izbrīnu. „Būtu
pavēstījis, ka brauksi, saķertu fore­les,
tagad nekā. Kādreiz ar to ezeru
ir tā, ka gribas dziedāt — „Cik ezers
rāms un zivis mēmas," — nemaz ne­ķeras.
Citreiz atkal nespēji vilkt.
Reiz izvilku pat velosipēdu no eze­ra.
Izlaboju, iznāca Natei brauca­mais!
Ari loms!"
Launagojot JaunsudrabiņS stāsta
kā gājis avenēs, un ogas lasot sācis
dzejot. Dzejolis iekritis kā oga kur­vi.
Lūk viņš. Autors noskandē pēc
atmiņas:
Mazas retas mētriņas
Jaunā meža zālē.
Kādas skaistas avenes
Sārtojas un bālē.
Lasu, ēdu, vāļājos
Noreibis kā rubens.
Lai ar atnāk mežaKargs,
Samaksās mans dubens.
Rakstnieka dzīve Mēnesezera vien­tulībā
nav bez ikdienas rūpēm. Mal­ka
pašam jāsalasa mežā un jāatved
mājās ar rokas ratiņiem. Dzeramais
ūdens jānes savus 400 metrus, maz­gāšanās
vajadzībām jākāpj pēc
ūdens dziļi lejā pie ezera. Elektrības
arī nav. Jāizlīdzas ar petrolejas
spuldzi. ,
„Bet es nekā nesaku, to visu cil­vēks
var paciest, ja viņam ir b r i v l -
ba. Būris, kaut arī tas būtu zelta,
ir un paliek būris. Brīvības vērtību
nesaprot lielās varenās tautas. Ja
mūsu brīvību neatkaros, tad arī viņu
brīvība zudīs. Bet vai viņi to šodien
rau atskārst? Kādreiz uzmācas šau­bas
Ir Jau vēls vakars. Nokāpjam lejā
uz žiosejas. Sur un tur ezera malā
kuras uguns. Oranži sarkanas lies­mas.,
Tur apmetušies tūristi savās
teltīs. At.skan sērīga dziesma. Va­kara
blāzma sārtojas vēl ezerā, bet
augšā mirdz zvaigznes. Te ir labi,
te jūtama dabas un dailes elpa'
Jaurisudrabiņš to pelnījis.
Pēteris Aigars