Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1949

              6
Ar šauteni
Slovākijā iekārtotas 5 koncentrad^^^^ nomet­nes,
bet par uzraugiem vervē kriminālistus
Londona (D). — Bij."valsts prezi­denta
Beneša kancelejas šefs Dr.
Smutnijs preses pārstāvjiem Londo­nā
stāstījis par robežas sprostiem
gar Vācijas pierobežu. Visnotaļ ierī­koti
augsti sardzes torņi ar starme­šiem.
Hobešsargiem bez tam palīdz
speciāli dresēti suņi. Mežos izcirstas
plaSas joslas, bet daudzas sādžas no­līdzinātas
ar zemi, lai tur nevarētu
patverties bēgļi. Gar visu Vācijas
pierobežu ierīkoti minu lauki un dze­loņstiepļu
žogi.
Pirms dažiem mēnešiem čechu
un slovaku radiotonos runāja mi-nistr\
i prezidents Zapotockis. Viņš
paskaidroja: „Pie mums pastāv ti­cības
brīvība. Mēs esam patiesi de­mokrāti.
Reakcionāri mums pārmet,
ka niēs ierīkojot koncentrācijas no­metnes.
Par to es varu teikt; mēs
audzinām tautu ar labu piemēru,
ko viņiem rādām."
Biedrs ministru prezidents tiešām
ir rādījis labu piemēru. Vācieši vi­ņu
kara laikā aizsūtīja uz kādu
koncentrācijas nometni Holandē, bet
amerikāņi atbrīvoja, pēc kam viņš
atgriezās Prāgā. Dažus mēnešus vē­lāk
— 1945. gada beigās — Cecho-slovakijā
paklīda baumas, ka holan­diešu
pretesibas kustība pieprasījusi
Izdot 6echu pilsoni Antonu Zapo-tockl,
kas koncentrācijas nometnž
Holandē bijis uzraugs un spīdzinā­jis
savus apcietinātos biedus. Sis
baumas apstiprināja tanī laikā vēl
Iznākošie čechu pretkomūnistiskie'
laikraksti, lieliem virsrakstiem ziņo­dami,
ka Holandes valdiba pieprasī­jusi
izdot kara noziedznieku Zapo-tockl.
Tikai ar lielām pūlēm čechu
valdībai izdevās apklusināt valodas
un holandiešu pieprasījumu. Švei­ces
prese zina stāstīt, ka starptau­tisks
. skandāls esot novērsts tikai
Padomju savienības iejaukšanās re-»
zultātā.
Cechu koncentrācijas nometnes
tagad savukārt padotas ministru pre­zidentam
Zapotockim. Nenoliedzami,
ka šajā ziņā viņš var atskatīties uz
piedzīvojumiem un pieklājīgu prak­si.
Savu uzmanību viņš jo sevišķi
pievērsis Slovākijai, kur pašreiz, pēc
piiPHIPiiiiiiniiiiiniiiH^
IMgaru un cechu laikraksti
skolo šovus lasītājus
Budapeštas laikraksts Szabad Nep
(Brīvā tauta) nesen savās slejās sā­cis
sniegt pamācības par to, kādai
Jābūt komunista privātajai dzīvei.
Starp citām jaukām pamācībām
laikraksts, atbildot kādas lasītājas
vēstulei, norāda: „Pēc jūsu domām,
biedre, būtu laika zaudējums, ja
sieviete ar tīri Izmazgātu blūzi vai
gludi sasukātiem matiem parādītu,
ka viņa dzīvo veselīgā un brīvā ze­mē.
Bet vai jūs esat padomājusi,
kā priecātos jūsu vīrs, redzot jas tīrā
raibā kleitā un svaigi smaržīgiem
valgiem un, rokām? Un, biedre, ja
jūs ejat pie karstas krāsns, aplieclet
priekšautu — vislabāk plastisko gu- ^
mijas priekšautu, tos nav vajadzīgs
mazgāt. . , Pirms ejat pie friziera,
iepriekš izmazgājiet matus—tas iz­nāk
lētāk . . . Balta blūze strādnieku
Šķiras sievietei ir lieka. Vislabākās
ir rūtainās vai svītrotās blūzes, ko
.katrā veikalā var dabūt par 47—59
florintiem (4-5 dol.)."
Līdztekus komunistu privātajai
dzīvei tas pats laikraksts iztirzā arī
„privātās nāves" jautājumu, kritizē­jot
Ungārijas statistisko gada grāma­tu
par to, ka tā ievietojusi «pub­liskai
Interesei nevajadzīgus datus"
par nāves gadījumu skaitu nošaujo­ties,
pakaroties utt. Varbūt laik­raksts
nobažījies, ka šais datos būs
jāietilpina arī Budapeštas slepenās
policijas priekšnieka Gabora nāves
veids, Gabors kļuva sevišķi pa-zīstan^
s sakarā ar kardināla Mind-centija
prāvu, jo viņš bija tas, kas
izspieda kardinālim «atzīšanos".
Tagad saņemtas ziņas, ka Gabors
pats apcietināts un nesen cietuma
kamerā nogalinājies.
Ar mīlestības un laulības problē­mu
nodarbojas čechu komunistu
avīze Rude Pjavo. Komunistu laik­rakstiem,
kā zināms, aizliegts ievie­tot
precību sludinājumus. Rude Prā­vo
nu raksta: «Redakcija vēl arvien
saņm daudz vēstuļu, kurās vīrieši
un ^ievietes žēlojas, ka viņiem nav
iespējams citādā veidā apprecēties.
Kad Padomju savienības cilvēki
^irdēja par mūsu agrākajiem pre­cību
sludinājumiem, viņi bija pār­steigti
un sašutuši par to, ka kāds
var piedāvāties citiem tik kapitālis­tiskā
veidā," Daudzi precību sludi­nājumi
tomēr vēl arvien iekļūstot
avīzēs netieši — meklējot vai piedā­vājot
mājsaimnieču vietas. Mīlestī­ba
jau vienmēr ceļu atrod . • » (j)
Šveices laikraksta ,,Die Wochenzei-tung*"
ziņām, atrodoties piecas no­metnes:
Ilava, Novaki, Ustie nad
Oravou, Lubochna un Sastina.
Šausmu vieta esot Ilava, Arestē­tie
novietoti tuiienes kādreizējā
pārmācības namā ar akmens grīdu,
aukstu kā ledus. Nometnes kārtība
paredzot kilogramu ogļu ik cellei,
bet nekur neesot teikts, cik ilgam
laikam šis daudzums domāts, un ne­viens
nezinot, cik katrā cellē apcie­tināto.
Apcietinātajiem jāceļoties
pulksten piecos rītā. Pusdienas laikā
sekojot pusstundu ilga pastaiga cie­tuma
pagalmā, pēc tam atkal jānīk-stot
Hdz pulksten sešiem vakarā. At-laistiies
lāviņā aizliegts, kaut ko strā­dāt
aizliegts, jebkāda veida apmek­lējumi
aizliegti. Tanī pašā ēkā esot
novietoti arī lu'iminālisti, tikai gan
pie labāka uztura un dzīves ap­stākļiem.
Labāka par Ilavu esot no­metne
Lubochna, jo tur apcietinātos
nodarbinot un tos tādēļ nepārņemot
trulais vājprāts. Parasti gan turp
nosūtot mazāk «nogrēkojušos" un
spekulantus.
Visdīvainākā un noslēpumainākā
Cechoslovakijas koncentrācijas no­metne
kopš šīgada jūnija atrodas
Sastina, tālāk raksta «Die Wochen-zeitung".
Sastina ir maza svētceļnie­ku
pilsētiņa ar baznīcu un vairā­kiem
klosteriem Slovākijas rietu­mos.
Agrāk ik gadus tur ieradās des­mitiem
tūkstošu ticīgo izlūgties Diev­mātes
svētību. Tagad Sastina valda
neparasts klusums. Neskan zvani un
nedzird ērģeļu mūziku. Klosteru
vārti ir noslēgti un pie tiem stāv
sargi ar šautenēm. Valdība kloste­rus
apķīlājusi, apcietinot priesterus
un mūkus un iespundējot tos cel­lēs.
Apcietināto skaitu Sastinas klo­steros
vērtē pāri simtam. īpaši uz­raugi,
pareizāk sakot — čechu ko­munistiskās
valdībai pārstāvji cen­šas
garīdzniekiem ieskaidrot, ka svē- ^
tība nāk līdz ar komunismu, un pie­sola
tiem visus pasaulīgos labumus,
ja tikai viņi veicinātu Prāgas varas­vīru
nolūkus. Komunisti vēlas, lai
no visu baznīcu kancelēm slavētu
Staļinu, kas pasaulei sagādājis .«pa­radīzi".
Līdz šai dienai tomēr ne­viena
no apcietinātajiem garīdznie­kiem
nav pārgājis komunistu pusē.
Pai sodu Sastina ievesta stingrāka
kārtība, un no ceļļu sienām no­vākti
visi krusti.
Pēc līdz šim savāktajiem, datiem
kopš 1945, gada apcietināti .3202
čechu katoļu priesteri, klosteru brāļi
un māsas. Aizturēto un cietumos ie­slodzīto
studentu skaits Ir 5110. Ce­chu
d^Jmokratl ASV domā, ka pavi­sam
Čechoslovakijā apcietinātas vai­rāk
nekā 50.000 personu. Apcietināto
skaits turpinot nepārtraukti augt.
Kā uz rietumiem atbēgušie čechi uz­zinājuši,
tad Prāgas valdībai ļoti
trūkstot uzticamu uzraugu koncent­rācijas
nometnēs. Nesen par tā­diem
uzaicināti Ilavas mūros sēdo­šie
kriminālisti, piesolot visspožākās
izredzes nākotnē. Pieteicies neesot
neviens...
LATVUA TreSdien, 1949. g. 3^
AMERIKĀNI NOMETIS MIEGA
PĒC
OKUPĒS ZEMI
Slovaki cer uz brīnumu
Lielāka indes kiaivv^t
Viena tvo Vācijas skās^«aa tj.
"^^Iteodas viela, to VauU
^^h«a spilgti uuaksiV. \3Bnaāa
Kādā no savām pēdējām runām
čechu valsts prezidents Gotvalds
teica: „Mēs esam viena vienota
tauta no rietumiem līdz austru­miem.
Nekādos laikos mēs neesam
bijuši tik vienoti, lai izkaltu savu
nākotni. Mēs esam cieti kā akmens.'*
Liekas, ka biedrs Gotvalds būs
gaužām nejaukJi kļūdījies, šos vār­dus
sacīdams, jo Rietumeiropas
laikraksti ziņo pavisam ko citu.
Gotvalds būs piemirsis, ka arī Slo­vākija
pieder pie Cechoslovakijas,
ka slovaku galvalpilsēta ir Brati­slava
un ka šai lielajā centrā ar
vairāk nekā 100.000 iedzīvotājiem
runā citas valodas nekā Prāgā. Lai
arī tikai Bratislavas centrs atgā­dina
pilsētu, kiu:, stikliem vizuļojot,
lepni stāv Batas apavu fabrikas no­liktavas
ēka, ceļas vēl daži aug­stāki
nami un apkārt vijas asfaltē­tas
ielas, bet tūlīt dažus kvartālus
tālāk pazūd lielās celtnes, ir vien­kārši
bruģētas ielas, un nav ielu
dzelzceļa, slovaki ir priecīgi, ka
viņu pilsēta atrodas pavisam citā
Cechoslovakijas malā nekā Prāga,
Jo čechi un slovaki tagad ir naidīgi
slavu brāļi. Slovaki uzskata čechus
par apspiedējiem, bet čechi slova-kus
par dumjajiem Augustīniem,
kas radīti tikai darbam.
Slovaks labprāt mielojas un ie­dzer.
Viņš dzīvo un ļauj citiem dzī­vot.
Visu laiku, kamēr vien varēja,
viņš uztvēra dzīvi no jautrās pu­ses.
Tagad slovaki pārliecināti, ka
tik tiešām tā vairs tālāk iet neva­rot.
Badā mirt Slovākijā nevajaga,
jo, lai arī nevar baudīt sutinātu
speķi un zosu cepeti, tad paēst to­mēr
var. Pirmais giūtums sākas ar
apģērbu: uzvalks melnajā tirgū
maksā 20.000 kronu, kas līdzinās ie­rēdņa
četru mēnešu algai. Slovaks
tādēļ var pirkt tikai to, 1 ko valsts
viņam piešķir uz iegādes zīmēm
!Ņujorka aizturēts
slovaku ģenerālis
Ņujorka (HT). — No tvaikoņa Ge­neral
Heintzelman, kas 14. augustā
ieradās Ņujorkas ostā ar 822 Eiro­pas
DP,' noņemts un ievietots ka­rantīnā
ģen. Mikula Ferjenčiks, bij.
Slovākijas aizsardzības un iekšlietu,
ministrs. Kuģim pienākot, to sagai­dīja
grupa amerikāņu slovaku, kas
ar plakātiem un saucieniem prote­stēja
pret bij. ģenerāļa ielaišanu, ap­vainojot
to sadarbībā ar komuni­stiem.
Ferjenčiks 1944, gadā piedalī­jies
slovaku komunistu apvērsuma
rīkošanā un vēlāk aizbraucis speciā­lām
studijām uz Maskavu. Viņš pats
esot atzinies, ka laikā, kamēr viņš
bijis iekšlietu ministra amatā, darba
un koncentrācijas nometnēs ievietoti
3224 slovaki.
RAIBA PASAULE
f Kādas lugas pintnlzrādl Brēme-nē
noskatījās 300 cilvēku, turpretim
filmai Ešnapuras tīģeris bija 30.000
skatītāju. 300 personu klausījās bij.
Vācijas valstskanclera Dr. Lutera
runu; dienu iepriekš Brēmenē kādā
futbola sacīkstē bija 40.000 apmek­lētāju.
40 personu noklausījās pa­zīstamā
publicista Dr, Kogana runu;
28 stundas pēc tās 40.000 cilvēku de­vās
uz Ziemeļvācijas 7 Rietumvāci-jas
futbola spēli Politikas attiecība
pret sportu kā 1:100. Auto un moto­ciklu
sacīkstēs Tībingenā bija 50.000
skatītāju; universitātes pilsētas Tī-bingenas
teātrī arī* ierodas 50.000
skatītāju, bet — viena gada laikā.
Teātris pret motociklu sacīkstēm kā
1:365. Ja tā turpināsies, sagaidāms,
ka kādu dienu prese im radio ziņos:
sports sitis nokautā garu.
^ ASV izgatavots papīrs, kas
„stiprāks par dzelzi". No jaunā pa­pīra
izgatavotas kartes izmēģināja
armijas manevros Teksasā. Tās div­desmit
reizes mērktas! ūdenī, pēc
tam izgrieztas, staipītas un burzītas,
aplietas ar benzīnu, noziestas ar tau­kiem,
vārītas ziepju ūdenī, apstrā­dātas
ar asām sukām, veselu vakaru
izmantotas kādā kantīnē par grīdas
paklāju un beidzot paliktas zem
braucošiem tankiem. Pēc šīm „ink-vizīcijām"
kartes gan vairs neiz­skatījušās
jaunas, bet bijušas tomēr
vēl labi salasāma^. ,
f Kanādas armijā pašreiz izmēģina
jauna sastāva zobu pastu, kas padarīšot
lieku zobārs^ darbu. Pasta, kas izgud­rota
Jau pirms pāris gadiem, pati aiz­taisot
zobos visus bojājumus un līdzino­ties
cilvēka zobu sastāvam. Pēc izgud­rotāja
izteicieniem, kas pats pastu lieto­jis
ik dienas trīs mēneiius. šajā laikā
visi caurumi zobos bijuši pilnīgi aizvē­rusies.
Kanādas armijas virsnieki ap­galvo,
ka Šis atradums esot tikpat no­zīmīgs
kā insulīns un penicilīns.
T Sicīlijas bandītu karalis Džuljano,
kuru Italu poUd^i vēl ai'vlen nav izde­vies
notvert, lipekļu iegūšanai katrji
gadu rīko tā saucamo „][)audas sagādes
kampaņu". Šogad tās upuri ir seši pa­zīstami
un bagāU Sicīlijas pilsoņi, par
kuru palaišanu brīvībā Džuljano no pie­derīgajiem
pieprasa 50-100 milj. liru at­pirkšanas
naudu par katru.
Pretpadomju komunisti Berlinē
par lētajām cenām, bet šī nebrīvī­ba
viņu nepatīkami nospiež. Tai
savkārt seko nepārtrauktas aptau­jas
lapas, pārbaudes; izmeklēšanas
un kratīšanas dienā un naktīs pil­soņu
dzīvokļos. Drošības policijai
izdarot kontroles, uz ielām parasti
atskan jautājumi: Uzrādiet visus
dokumentus! Kā, jums nav partijas
biedra kartes? Jūs tātad neesat
partijā? Jūs esat pret partiju. Ak
tā, pret...
Visvairāk jāuzmanās, it^braucot
svešā pilsētā. Nesen kāds slovaku
students vēlā nakts stundā atgrie­zās
Prāgā no Bratislavas un devās
uz savu dzīvokli. Pie rokas viņš
nesa vieglu koferīti ar divām grā­matām
un uzturu. Piepeši studentu
apturēja drošības policijas patru}a.
No kurienes? Uz kurieni? Kāda no­darbošanās?
Ak tā, students, no
Bratislavas. Kur studē? Ja Prāgā
studē, ko tad meklēja Bratislavā?
Biju tēva bērēs, — tā students. Kas
bija tēvs? Advokāts. Nu, tad viņš
ir pelnījis nāvi. Pēc tam lika stu­dentam
atvērt koferi un atrada
abas grāmatas par romiešu baznī­cas
tiesībām. Policisti uzreiz tvēra
mašīnpistolēm pie gaiļiem un uz­bļāva:
„Marš, prom uz nopratinā­šanu!
Nodevējs, baznīcas .tiesības
grib ievest, revolūciju taisīt."
Strādniekiem neklājas labāk.
Valsts nosaka veicamā darba dau­dzumu.
Kas neizpilda normas, to
var uzskatīt par sabotierl, ja ie­sniegto
pieteikumu apstiprina at­tiecīgā
ministrija, kas arī parasti
notiek. Pēc tam «grēcīgā" strād­nieka
vārdu ieved melnajā sarak­stā,
ko izkar visos pilsētas stūros,
atņem atvaļinājumu un ļoii bieži
pārceļ uz urāna raktuvēm, no ku­rām
strādnieki baidās kā no mēra.
Valsts izsludinājusi lielas prēmi­jas
visiem, kas paziņos par savu
draugu un kaimiņu pretvalstisku
rīcību vai sabotāžu. Prāgas lielākie
laikraksti ikdienas no jauna atgā­dina,
ka paziņot noslēpumus valdī­bai
ir katra pilsoņa svēts pienā­kums.
No visām šīm briesmām slo­vaki
cenšas rast izeju, bēgot uz rie­tumiem.
Aizbēgt izdodas tomēr
ļoti niecīgai daļai — apmēram 100
cilvēkiem mēnesī. Visi pārējie cen­šas
glābties ar iedomu palīdzību —
gandrīz katrs slovaks uzcēlis pats
savu iedomu pasauli, kurai tic ar
tādu spēku, kas spētu kalnus pār­celt.
Šveices žurnālistam Moruā kāds
Bratislavas tirgotājs stāstījis, ka
vēl šovasar notikšot lielas lietas. Tu
redzēsi, — teicis tirgotājs, ka ame­rikāņi
nāks ar savām jaunajām lid­mašīnām,
kas ir bez trokšņa, jo lido
ātrāk nekā skaņa. Un tad viņi no­metīs
apdullinātāju līdzekli. Visa
zeme un iedzīvotāji iemigs. Tu sme­jies
— amerikāņi var visu. Viņiem
ir atomspēks. Vārdu sakot, ameri­kāņi
iebrauks aizmigušajā zemē un
to okupēs. Un tad būs miers, jo tā
vairs tālāk nevar iet un Dievs tā
grib.
Slovaku iedomu pasaule ir neiz­mērojama:
vienreiz tās ir lidmašī­nas,
kas kaisīs narkozes pulveri,
citreiz tālšāviņu raķetes, kas pildī­tas
ar miega gāzi, un tad atkal sle­penie
ieroči, ko amerikāņi pārņē­muši
no vāciešiem, papildinājuši un
kas atnesīs brīnumu. Nemainīgs ir
tikai viens teikums pie šīm runām
— brīnums notiks vēl šai gadā, vēl
šogad.
Dzīvība briesmās - indigas^^
vielasl Sī dēvētā elle ir lielāki
misko kaujas vielu krātuve,
Eiropā jebkad bijusi. AmerikSijii^
Berlmc (SS). — Berlīnē nodibināta
jauna pretpadomju partija, kas to­mēr
sastādās no komunistiem. Inž.
Kārlis Solcs, viens no dibinātājiem,
par partijas mērķiem izteicās: „Mū-su
mērķis ir cīņa ar imperiālistisko
boļševismu. Izslavētais padomju
internacionālisms ir salti meli. Mēs
neatzīstam t. s. tautas diktatūru, jo
tā neizbēgami izvēršas diktatūrā pār
tautu."* Solcs apgalvoja, ka viņa
partijai, kas saucas Brīvā komunistu
partija (FKP), jau tagad esot 4000
aktīvi biedri padomju joslā im 600
Berlīnes rietumu sektoros. „Mums
piesakās arvien jauni biedn, un
drīz mums būs nodaļas ari IRietum-vācijas
joslā." Jau partijas nodibinā­šanas
dienā tās vadība nosūtījusi ap­sveikumu
Tito, solot savu atbalstu.
Partijas dibinātājs K. Solcs dzīvo
nelielā trešā.stāva dzīvoklī Berlīnes
franču sektorā, kura durvis un logi
nodrošināti tērauda stieņiem, jo pa­domju
okupācijas iestādes iisludinā-juišas
10.000 marku lielu atlīdzību
par Solca galvu.
Pēc tam, kad šīs ziņas bija parā­dījušās
angļu un amerikāņu presē,
franču okupācijas iestādes Berlīnē
Solcu apcietinājušas. Viņš apcieti­nāts
partijas dibināšanā, neizprasot
iepriekšēju atļauju, un nodots tie­sai
ja mederb eact ut.o— s tarpa ievcruja-
^^BTl stingri ateisti. Pag.
ļļīģ So kutelīgo problēinu, bel-
S^m(^&s ieteikt, ka katra sesija
Z itUJjftinA ar vienas minQtes
/Sōjuļ hiidit kura Mkā delegāti
I s a v a s izvēles vai nu lūgt /Sfft OttiJtlt, vai arī — pārdomāt
ģļĻšes piSūa . . . Ari Šis liberā-ļp^
diOamūB tikko guva komi-m^
BCtptu, No 15 komisiļas lo-ļļgļ^
par to balsoja 8, Pad. sa-iJUlM
Francijas un 2 citi deie-
0 fHiuīēiis, bet 3 komisijas io-
^a sēde ieradušies, (j)
SKOLNIEKS PĀRPELDĒJIS
LAMANSAS KANĀLI
18 gadus vecais angļu skolnieks
Filips Mikmens trešdien agrā rīta
stundā Izkāpa krastā netālu no Do-veras.
Viņš bija pārpeldējis 28 km
plato Lamanšas kanāli, kas aizvien
bijis daudzu peldēšanas rekordistu
mērķis. Mikmens gan nepanāca ne­kādu
jaunu rekordu laika ziņā, jo
cīņa ar ledaini auksto, sāļo un saban­goto
Lamanšas ūdeni viņam prasīja
23 stundas un 48 minūtes. Bet re­kords
tomēr bija sasniegts citādā zi­ņā:
enerģiskais zēns ir jaunākais,
kam līdz šim vispār izdevies grūto
distanci veikt. Vēl šovasar bija iz­jukuši
vairāku citu peldētāju mēģi­nājumi
iegūt Lamanšas „laurus".
Peldējuma laikā Filips Mikmens
apēda lielu skaitu sviestmaižu un
mēģināja uzturēt kaut cik normālu
ķermeņa temperatūru ar karstu dzē­rienu
palīdzību. Grūtākais posms
bija pēdējie 5 kilometri, kad jaunā
gaŗgabalnieka spēki draudēja izsīkt,
cīnoties ar lielajiem viļņiem Angli­jas
piekrastē. Malā viņš tomēr iz­kāpa
b^z citu palīdzības un smaidī­dams
atbildēja uz daudzo sagaidītā­ju
suminājumiem.
Ieskaitot Mikmenu, līdz šim La­manšas
kanāli pārvarējuši pavisam
27 peldētāji. Ātruma rekords šai di­stancē
kopš 1926. gada pieder če-cham
Spacekam (j). ^
Nevis marsieSi, bet stridni^^
uz St. Georgenas eUi --īSZuS
lako indes krātuvi
nākot tās te atrada priekšā
mājamos vairumos, pie kamsS
saraksta netrūka pat drausn^
nervu indes - tabuna, šīs baiSiA
zes, kas saindējušos padara ne££
jami garīgi slimus. ^
Drīz pēc Vācijas kapltulficijag A
kas uzkrāto nāvekļu iznicināSaaa.\a
šis darbs nu turpinājās Jau 4 u^m
Uz ziemeļiem aizripojuši valršTS
1000 dzelzceļu vagonu ar nāvīgo
vu, lai to nogremdētu jūrā, sadedii.
natu vai ķīmiskā ceļā pSrstrMlu
lietderīgai izmantošanai saimntobl
Patlaban notiek sevišķi bīstams d^^
ba posms, likvidējot neskaitfinai
smidzināmās bundžas ar kfidu
gantu ādas un plaušu Indi, kas t»
uzkrāta nepilnīgi izdegušo un ».
spridzināto bunkuru paliekfis.
Vīri, kas te strādā, ik bridi riM
ar savu veselību un dzīvību. Vto
darba laiks ir^ divas reizes pa i
stundām diena. Viņi nodroSiniJuflil
ar gumijas zābakiem, tērpiem, da-diem,
gāzu maskām m karstajliii-^
kā ārkārtīgi svīst. Pēc katra dub
cēliena notiek pamatīga atindSštai'
procedūra, atindējot apģērbus m
darba rīkus, dušas un 2 stundu at­pūta,
bet pēc visa dienas darba bd*
gām to pašu atkārto vēl pamati^
^Bet arī 2 stundas nav iespējams
strādāt gāzu maskās, un tad strid-nieki
dodas indes neapdraudētās vl^
tās ievilkt elpu, noņemot gāzu mas­kas.
Tādos gadījumos jāuzmana vSJi
virziens, ko norāda signālkarodzĶ
Pēc indīgo vielu izvākšanas vifli
apkārtni vēl rūpīgi atindē uņ kont­rolē,
līdz tur var laist iekšā strād­niekus
drupu novākšanai
Aizliegumu zeme
Vācija ir aizliegumu zeme. Ui tatn
otrā ielas stūpa braucējam vai gfijtjītt
jāsastopas ar dažādu krilsu izkārtne
kas vairāk vai mazāk bargi aizlieilztotfl
kur ieiet, kaut kur apstiitles. kaut ko
darīt. Uzmanīgs vērotājs var atrast v«»
selu virkni šādu uzrakstu, kuļu foroi
vai saturs bieži vien ir Uti kurloil.
Pie divām pļavām Bādenes apgib«i
redzami šādi uzraksti: .,Stalg5t pa W
Pļavu atlkuts ikvienam ragulopam" uj«
„Nevienu nelūdz iet pa šo pļavu." Km
Bavārijas pilsētiņā pie Donavas, asa ceļi
likumā, novietots brīdinājums: „Jāiani,
braukšana un ubagoSana rikSos vai au«
lēkšos stingri aizliegta.*' Labi laiku
reģot droši vien prot tā policijai Ifr
stāde, kas Harca kalnājā pie K M »
koku grupas piestlprlnālusl plakitt».',
,.UzmanībuI Sajā vietā stāvētājus »
sper zibensi" . . ^
Skaidru valodu runā kāda HolStciflfi
ciema amata vīri. kas novietojusi P«
kāda laukuma izkārtni: „Tle. kara
kauna izkraut šajā vietā virtuves auli-tumus.
var saņemt pagasta valrtfi apu^
čību. ka viņi ir cūkas." Pavisam b W
liktenis gaida ceļinieku, kas nejauJI W'
gājis uz kādas šosejas pie Stut^arta.
ceļmalā piestiprinātais uzraksts vēsa.
,.Aleju atstāt stingri aizliegts."
Netālu no BraunŠvelgas lasāms:
niem. vistām un citiem sīklopiem \ ^
laukumā aizliegta", bet kādu V i i l^
bergas pļavu sargā uzraksts. kas^<«»;
vien domāts mīlētāju brīd(n»ļ'
.,Tiem, kas gulēs zālē. būs pa4i€m jā­atbild
par sekām!"
rtlOT ATOADUSIVECĀKAS
•fCLTOlUS ATLIEKAS^
«nu pfiris dienam padomju
f^jktniūra ziņoja, ka krievu zi-
• SdAmSnijā atklājuši akmens
Sgļiia cilvfiku pēdas, kas esot
toūtūras atliekas, kādas
y^^ī^ pazīstamas". Ģeo-
^^Su^^^ tur atradis darba
^ks8repremiejot visus palaio-gģii
Sras laikmetus un esot
g. veci,
j^^iropas buržujlskle zināinie-tiMs
ĪASSa ziņojumā, „vl8u
)ļ!ļ $pKdlķoļ\j£i aplamo teoriju,
tUf^'^^^i^ ^ Aizkaukazija ak-
0t klkmetā nevarējusi būt ap-
IģtļiiB,.. Sardarifins lagad nepār-
{loJasil pierādījis, ka šo zemi jau
gpMvojuši cilvēki, kas vei-
0i lavu kultūru kopš pašiem cii-iinv^
ms pirmsākumiem,"
M vien turpmākajos TASSa zl-
000$ būs pastāstīts ari par ak-fittf
laikmeta, kolhozu organiadju
sa K^iMiskajām sacensībām.
Japflnasļ
Hiarteiot
ātelos^,
steidza aļ
mo m pļ
51zame vt
jōva taut
stāvošo .
vojami fl
launi paf
m 9:35,5. '
VācJJas
\/arēiuh:
['M,6 un
11 uz kri
tlm Kleini
2QA3,8, H\t
Arende -
lierhmka
1:26,0: ml
l.lH.i; 200j
00 km
kurnu licī
no Hambi]
IMlgn i ,
taHa Gtltni
vietā.
Desmlicļi
Cerds Lut^
lekšana 7,f
1.70; 400
m 4:43.JJ. I
3U02 p. X)t
Sopa Hlp6
tfim uzvar
f.ena Sturr
•Manā 6,(
37.fif); 100 •
VacJJas ti
lifim sturfl
kas uzvara
(,'uva dlv.s
Olevelcot "
VVuppertal
bolo uaōrai
«. jOnlja
riļi^ujorka.
Paiaules
200; 300 unļ
niba Foknļ
filŌB sacikl
1:60,0.
EltelB,
fiamhuinA,
iūbRkiiiH pfl
l)\enviū\>&
c\k&u fināli
un U. jiept
Lalviešu Icdcrālisti pulcējas cip
rifi Kudenhove-Kal^rgl 1924. g.
Pinelropas kustību, lai Iste-
™ ™, ļimtiem ilgos dažādu Elro-mmi
filozofu un dzejnieku Eiropas
iMftli ttp90jumu8, fiie centieni nekad
li M\ norimusi. Toreiz grāfa Ku-
Mt^Kalergl alcinfijuml palika ne-
«Mtit un ari Baltijas valstu drauga
UVtfl Brlina Eiropas savienoto vai-n
liinoi tauta aavienlbfi neīstenoja.
Hnplell beidzot sfikuši apzln&tles
wi lllrtentopTbu. Saimnieciskie grūtu-k^
dnlsma ekspansijas briesmas
M plrt luveremtfltes likumam stfl-
Stfltopiiku soltdārltfites bausli, un
fiiiai«bpa sfikusi iet vienības ce\u.
fk otri pasaules ka;a. neatkarīgi no
Utt itirptautlska centra, dažfidfis El-rp
um radfis organizācijas, grupas
e klubi, kuru mērķis bija vienota E i -
Kexln5tfiiam šai daudzo organlzS-
«ih Tdil pat grūti orientēties, un Sl
nolūks ir 80 orlentēSanos atvleg-
^ l U D i ļ Bvarigu Impulsu Eiropas vle-
JMMJ darbam deva Eiropas kongress
m pag. itada maijā, pēc kura lielā-
«un notfmigftkās Eiropas vienības
fīi paudējas orcanlz^ljas izveidoja
Eiropiešu kustību. Tātad ari
^ Eiropas apvelnoSanas darbu
ff^l ķusUbas goda prezidenti Ir
TO. Spāks. Degasperl un Leons
Kfa. T5 darbojas p a r koordlnētSju
^ v f f ^,M^ * ^ " l . ^ " ^^^S ietilpst Cer-
Vienotas Elropar kustība
Franču padome El-
^ « a i . Vanzēlanda vadītā Ne-atkarības
It
ari tie Kirļ
BOClāllHtU
Eiropas vU
masu orgali
Onija. kuraļ
Br dažfidlei
zemēs, ari
federailatl t
federflllstt c:
ropleSu kus
tās starptaM
vēta» VlHBB
starptautiski
uz starptaut
k u s t ī b a s na(
radītas vlsāļ
Eiropas viļ
viešos un
pk-šu kustu
darbojas Li
ū n i j a " , kas
visās zemēs]
V ā c i l ā . Ani
atsevlfiķt bl
Kanādā, AS
ganlzāclja a
vienību un
starptautiski
vleSu apvlel
mes, VJ48.
]\\HWii Balti
vel(?lnā;'^anal
Koijerts Llel
vlošu ieteki
tas sarunas'
vlefeu padoi
^ PW d z i m t e ni
j e v nesu . ,
tumsa. '
ttftlta vUs . .
SĒRU VĒSTS.
DzUfig skumjās zloojam. ka 6. g. i l .
Uatā, Bagley, pie farm. MUUe Clark, ļ
alzg&lls mūžībā mūsu ļoti iemīļotais u|
llggadigaļs Limbažu policijas ieclrki>a
Rasta Jāņifiu māju saimnieks
Arnolds L
Dzimis 1904. g. 20. aprUI. Apbedīta B. g.
Vliju neaizi
Valkas n\
ms. g. 17. aug. Ambergas san. pCcTrūļ
mums 6\^\rā8
Milda Leimanis, dzu
dzlm. 1900. g. 28. aug. Rīgā. Apbedīt
8v. Katarlnas kapos.
Viņu mīļā
1 saiiutc
,,Vai seu var labi izkhidētiesr
es iums sakul Pagijt^
sLni!'^.?'y' "^«''^a' divi tDinno
saules āunena unkads virs grmaī'
«'«^3 nogalināja savu sievu!**
(Die Weltwodieh
tu l^msX \T^kt i\evlena ce\a
t)iiHt\tt putenis 1, 1^
m 1. bT<A. komp\. . • • •
AMuma %ip\H«l ktūie, 1 M . ^ ^' '• _
t>alttu \e6\eta . . •
^ W Nemāto, pieskalot pasta
10.50
5.-
6..
t
.60
.50
.80
JAU
SAVIEI
meklē gi
un vluoa ko
Rrlvaia 1
un v(^itlg
paplU
ttegerlngsl
dzlnig. dat.
KAR