1951-07-18-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
•'īt "
II ;
8 L A T V I J A TreSdien, 1051. 18. jfUiji
PaiMasMaslKii^
A I KREMĻA J A U N Ā K O Ā R P O L I T I K A S K U R S U B I K T E BAILES NO
S T A Ļ I N A NĀVES V A R B Ū T Ē J A M S E K A M ?
Londona (ip). Suiulay Dispatch
m\eiāz sava diplomātiskā korespondenta
sensacionālo ziņojumu, ka \xz
miera sarunām Korejā komunistiskās
Ķīnas valdību burtiski piespiedis
Kremlis, Staļina visai sliktā veselības
stāvokļa dēl, un aiz bailēm, ka sajukuma
periodā, kas varētu rasties pēc
viņa nāves vai atkāpšanās, starptautisks
konflikts varētu nozīmēt drīzu
visa padomju režīma sabrukumu. Vadošās
Kremļa aprindas jau maija vidū
vienbalsīgi atzinušas, ka ciņu turpināšanās
Korejā noteikti nozimtētu
lādu globāla konflikta risku. Pagājis
tomēr labs laiks, kamēr izdevies pārliecināt
Pekingas valdību, ka bez
Maskavas atbalsta tālāka dņa butu
bezcerīga, un Maliks oficiāli varējis
nākt klajā ar savu mi«ra piedāvājumu.
Staļina veselības stāvoklis jau i l gāku
laiku radot nopietnas bažas padomju
vadošajās diplomātiskajās aprindās,
un bieži tiekot cilāts jautājums,
cik ilgi vēl Staļins „b\is pie
stūres". Sakarā ar pasliktinājušos
veselības stāvokli, Staļins jau vairāk
nekā kopš divi mēnešiem atteicies
piļpņemt ārzemju diplomātus. Viņš
lauzis pat tradiciju — ikgadus per-sdnigi
pasniegt Staļina mieia prēmijas
Izvēlētajiem laureātiem, kuru vi-dō
šogad, kā zināms, bija ari bēdīgi
slavenais Kenterbērijas sarkanais dekāns
Hjūlets Džonsons,
Nepārprotams pierādījums tam, cik
Staļins līdējā laikā novecojis un slimīgs,
esot amjerikāņu žurnālā Life nesen
publicētais neretušētais uzņēmums,
ko žurnālam izdevies iegūt no
padomju ļ oficiālās aģentūras Sovfoto.
Kad Sunday Dispatch ASV pārstāvis
gribējis iegūt šl uzņēmuma reproducēšanas
monopoltiesības Anglijā, viņam
lakoniski paskaidrots, ka katē-gorlirt^
I aizliegts uzņēmumu vispār
k»ut kur tālāk reproducēt.
Sunday Dis-patch diplomātiskā korespondenta
ziņojums ir diametrāli
pretējs informācijai, kādu par Staļina
veselības stāvokli padomju presē
pēc personīgas vizītes Kremli šķietami
snieguši baltiešu ārsti, tāpat padomju
slavenāko speciālistu mēģinājumiem
palīdzēt padomju diktatoram
nodzīvot simte gadus, par ko ziņojām
vienā no iepriekšējiem mūsu laikraksta
numuriem. īstenībā abas versijas
nav pretrunīgas — aizvien vairāk
novecodams, Staļins dabiski cenšas
atrast līdzekļus, kā šo procesu
palēnināt. Padomju varasvīri, par cik
tie paši gatavojas cīņai par Staļina
vietu, savukārt cenšas tuvojošos diktatora
galu par katru cenu noslēpt
^biedrības acīm.
lielākie plūdi Amerikas
vēsturē
ūdens postai, negaisi, eksplozijas un lidmaShu
. katastrofas visa pasaule
Krievu atomfizikis
Anglija apgalvo, ka
Kremlim esot jau
50 atombumbu
Vašingtona (ag). — Vašing-tonā
kļuvis zināms, ka apmēram
pirms gada uz Angliju aizbēdzis
kāds krievu zinātnieks —
atomspeciālists. Izbēgušais zinātnieks
angļu iestādes informējis,
ka pirms gada Pad. savienībai
jau bijušas 29 atombumbas,
bet tagad pēc plāna to
vajadzētu būt 50, un nākošajā
gadā — 75. Pēc tam produkciju
paredzēts kāpināt, ražošanu
pavairojot trīskārtīgi. Nešķiežot
laiku un līdzekļus jau-nu
tipu izmēģināšanai, krievi
ražojot galvenokārt parastās
plutonija bumbas.
G r a f e n a S a v a (oe). — Laik-raksti
un radio raidītāji svētdien un
pirmdien ziņoja par smagām dabas
katastrofām — negaisiem,, plfidiem,
kā ari par eksplozijām un lidmašīnu
nelaimēm, kas pagājušā nesējā pieredzētas
dažādās pasaules malās.
Vissmagāk cieta Sav. valstu Kanza-sas
un MisOri štati, ko piemeklējusi
lielākie plOdi Amerikas vēsturē. Kan-zasas
pilsētas centrā vispārēju paniku
vairoja uguns postaža. 2,5 milj.
višļ^i nepieciešams tadē], ka Kanzasas
pilsētā, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz
900.0000, atvērtas tikai aptiekas,
slimnīcas un daļēji pārtika* veikali.
Tā kā pārplūduši arī dzeramā
ūdens ^ūkņi, tad pilsēta palikusi arī
bez ūdens. Topekā, Kanzasas štata
galvaspilsētā sabrucis lielākais dzelzceļa
tilts.
Plaši apgabali līdzinās īstai postažai.
Desmitiem kilometru auglīgās
zemes slīkst ūdeni. vSimtiem apdzl-litru
naftas, kas desmit tankiem, eks- votu vietu un pilsētu nogriezta^ no
Diplomāti Maskavā nesaskata
kara draudus
KAMĒR V I E N I MBRITU M I E R A " G A T A V O J A S O U M P I S K A J A M SPĒLĒM
HELSINKOS, cm PĒRK MĀJAS F R A N C I J A U N G A T A V O J A S UZ
MIERĪGU DZĪVI T E H E R A NA
piedējot, degdama plOda līdzi ūdens
masām pa ielām, ietina pilsētu biezā
dūmu segā. Vietām liesmas uzšāvās
pat 150 m augstumā. Izmisušie pilsētas
centra iedzīvotāji nezināja kur
glābties, Jo sevišķi tādē], ka liesmas
draudīgi tuvojās kādai ķīmiskai fab*
rikai, kuras noliktavās glabājfts se*
Višķi eksplozīvi materiāli.
Prezidents Trumens sestdienas vakarā
izsludināja Kanzasas un Misūri
štatus par ]5osta piemeklētiem apgabaliem,
un vēl tai pašā dienā kongress
speciālā sēdē katastrofā cietušo
apgabalu postažas mazināšanai atvēlēja
15 milj. dolāru. Tāpat prezidentam
dotas pilnvaras karaspēka
speciālo glābšanas vienību izsūtīšanai
un apgādes organizēšanai, kas jo ee-
Maikava (gi). — Neatkarīgi no dažu
britu laikrakstu spekulācijām, ka
padomju valdība nevar idaisties nekādās
ārpolitiskās dēkās, iespējamās
iekjpplltiskās krizes dēļ, A P Maska,
vaa korespondents ziņo, ka karam
šogad'netic gandrīz neviens no rietumvalstu
diplomātiskiem pārstāv-jiem.
AP pārstāvis intervējis 45—50
v3doš^s rietumvalstu diplomātus,
Vācu aviācijai
ipecialishi jauna
tēvzeme
Buenosairesa (Rx). Bez austrieša
Ronalda Richtera, kura atompētijumi
lisguvuši lielu ievērību visā, pasaulē,
ari vairāki izcili vācu lidotāji un
konstruktori palīdz veidot jauno Argentīnas
aviācijas rūpniecību. Tāpat
kā Huemulas laboratorijās rit drudžains
darbs, lai iegūtu lētāko atom-enerģijii
pasaulē, tā aviācijas izmēģinājumu
centrā, Kordobā notiek sekmīgi
mēģinājumi ar pirmajām argentīniešu
pašu ražotām turbolidmaši-nām.
Līdz šim labākie rezultāti sasniegti
ar bijušā Focke-Wulff konstruktora
Kurta Tanka gatavoto tur-boiznlcinātāju
Pulgui II, ko dēvē par
ātrāko pasaulē.
Pie stratēģiskās gaisa epēku vadi
šanas un kārtošanas strādā tādi H i t . - « « « o v i s f V^AC trscfn^oīrc tivvA
1*.- lera laika a..v..sā^c;ij;a, s ,r^dru,*zi; " 1k,5a DR.u,.d^«eiles , ' *•3^S ..aJpZme.l ^clse;t,.. . tK: .a.c^l.s^ ;v^e stnieKs; .^t„iKI^icTo
kutu galvenais uzdevums ir informēt
savas valdības par Kremļa nodomiem.
Jautājumam, vai pēc viņu domām
Kremlis šogad sāks vispārēju karu,
neviens no intervētajiem nav atbildējis
ar kategorisku „jā". Daži izteiku-šies,
ka tas eventuāli varētu notikt
vai ari ka uz kara sākšanos ir „labas
izredzes", taču nebūtu domājams, ka
tāds bridis pienāktu jau šogad. Visi
diplomāti gan ir vienis pratis, ka
starptautiskais stāvoklis ir visai nopietns
un saspīlēts, un ķa tas prasa,
lai ikviena valsts dažādo križu pārvarēšanu
un grūto problēmu atrisi-nāšariu
uzticētu visspējīgākajiem vīriem.
Pēc Kremli akreditēto rietumvalstu
diplomātu vērtējuma, galvenie briesmu
punkti pašlaik ir Koreja, Ķīna,
JugoSlavija, Indoķīna, Irana un Vācija.
Vairāki diplomāti iiorāda, ka
kaut ari nav nekādu iemeslu sevišķi
priecāties, tomēr vispārējā aina katrā
ziņā liekoties mazāk pesimistiska
nekā gada sākumā.
Neviens no ānemju diplomātiem
neesot vēl sācis būvēt atompatvertni
vai par to kaut ieminējies, un neviens
ari neatstājot kaut kādi nospiestu
iespaidu. Pieņemšanas un viesības
esot tikpat jautras un bezrūpīgas
kā agrāk, un ikviens turpinot kaldināt
nākotnes plānus. Gandrīz visi
pārliecināti, ka starplaikā neradīsies
nekādi šķēršļi olimpiskajām spēlēm
Helsinkos nākatmajā vasarā un taisās
Par >,saldbsanas...
(TurpinSjums no 1. Ipp.)
Mierllguma projekts nav galīgs un
to var grozīt 3. septembra konferencē
Sanfrancisko, kurā aicinātas piedalīties
50 valstis, kas savā laikā skaitījās
Japānas pretinieki. Līgums stāsies
spēkā, kad tam būs pievienojusies sabiedroto
lielākā daļa. Līgums satur
5500 vārdu" un tajā ir septiņas noda
ļas ar 27 paragralienu Sarežģītais
jautājums par to, kādai Ķīnas valdi
bai būtu jāparaksta līgums, apiets ar
paskaidrojumu, ka Japāņa pati varēs
izšķirties, ar kuru no abām Ķīnas vai
dlbām*tā vēlas slēgt mieru.
Projekta publikācija izraisījusi
daucko ieinteresēto valstu komentārus.
Francijas ārlietu ministrijas pārstāvis
paskaidroja, ka franču vēsiniekam
Vašingtonā un Londonā dots norādījums
celt iebildumus pret tagadējo
mierllguma tekstu. Francija pieprasa,
h\ mierllguma parakstīšanā piedalītos
ari trīs Indonēzijas valstis —
Vietnama, Kambodža un Lao, kas
smagi cietušas zem japāņu okupāci
jas. Austrālijas ā*rlietu ministrs Kei
sijs norādīja, ka ptojekls gan neatbil
stot visiem viņa zemes vēlējumiem,
tomēr Austrālijas valdība uzskata to
par saprātīgu pamatu sen nepiecieša
mam atrisinājumam. Filipīnu valdības
pārstāvis izteicās, ka no viņa valdības
viedokļa, projekts \,pilnigi nepieņemams".
Vislielāko' iieapmieri-nātību
radot līguma pants par reparā-cijām.
Filipīnu valsts prezidenta ieceltā
15 vīru komisija sestdien vienprātīgi
noraidīja Japānas mierllguma
projektu. Prezidents Elpido Kvirino
svētdien asiem vārdiem vērsās pret
mierlīgumu, kurā ignorētas Filipīnu
reparāciju prasības.
Itāļu oficiālās aprindas visumā līgumu
apsveic, bet piebilst, ka „8e-višķi
vīlusies" Itālija jūtoties pārāk
mīksto noteikumu dēļ, jo Itālijas mier-līgums
bijis daudz stingrāks un nepil-kāpīgāks.
Pati Japānas valdība, kas
principā jau agrāk pievienojusiies
Dallesa priekšlikumiem, paskaidrojusi,
ka tā rēķinās ar līguma ratifikāciju
sabiedroto parlamentos līdz 1952.
gfada maijam. Tokio uz līguma ratifikāciju
gatavojas jau šī gada oktobri.
Komunistiskais Pekirtgas raidītājs
gaidāmo Sanfrancisko miera konferenci
nosaucis par ..starptautisko līgumu
rupju pārkāpšanu".
ārpasaules. Dzelzceļu satiksme pārtraukta.
Ari lidlauki, kas nepiecie
šami palīdzībai gaisa ceļā, pārplūduši.
Visi tūkstošiem brīvprātīgo izpalīgu
drudžaini'Strādā, lai ierobežotu plūdu
postu. No pārējiem ASV štatiem nemitīgi
pienāk palīdzība katastrofas
apgabaliem. No Ņujorkas ieradāv^
piedzīvojuši jūrnieki, lai piedalītos
glābšanas darbos. Lidmašīnas neml
DAŽOS VĀRDOS
Ftg. ectnrtdieii •tbrlv^Jt ao mitt
aiļģitus ASV ārliehi mimstriju ierēdņiu
Dina Ečesona plinoliju štāba loc«kliDl««
Dēvisu un Ķīnas lietu pinraldet pri«kSiii«kQ
Ollveni Klabu, atzīstot tos par valsts droB*
bai kaitīgiem. Piiis dienas TtUk, |iU(
ministrs Ečesons paziņoja, ka bez 8iem «bii
ari vēl cili ārlietu ministrijas dtibiniaki Ue-1
kol turēti aizdomfis par valstij kaitīgo d«
bibu. Prezidents Trumens pieprasīja, lai g
cionālS drošības padome pSrbauda, vai Iii
atbrīvošana no valsts dienesta, drc^Obti
meslu dē}„ nerunā pretī ASV satven&ii.
Par sabiedroto brtiņoto tpēkv vienību ^
pavēlnieku Dānijā iecelts dfiņu ģen. Mo
Kauju vienību sūtllanu ux Koreju UN plt^
teikusi Irana. '
Suvēresabt pret Hiile Selii! atklāta A
sabebl. Apcietinitas 8 personas, to vidū
ministru prezidents Bitudots Negals. Sai
restibas cēloņus vēl izmeklē, bet pieņu,
vainīgie bijuši komunistu uzkūdlU.
i9 reiz vairāk šampanieša kā 1S36. g. ta
raio Pad. savienībā, i^ņo Maskavas radio'
Uelikā pilsēta pasaulē pēc pēdējās tf
skaitīšanas datiem ir Londona ar 8.346.
iedzīvotājiem. Lielbritānijas un Īriju IMM
votāju kopskaits ir 53.327.333.
Jaunus zemfldeņu isnlciBātājui tuvāki U
kā izmēģinās angļu flotes ministrija. Ar
ciālām bruņu platēm jaunie iznicinātāji a
sargāti pret radioaktīviem' intaroj
tātad piemēroti atomkaram.
'350 • garu un 13 m plato pelddb
kur varēs nosēsties vislielākie modi
bumbvedēji, varēs nolaist un ievilkt lielL
amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģii, kuiH
bOlve maksās 218 milj. dolāru.
IsU masu kautiņš izcēlās kādā Cl
ielā. kad ..balto" kvartālā gribēja le
nēģefu ģimene. 200 policistu un 250
tīgi nomet no gaisa roecMkamentus, «^«'a" \ļf^^^^^^ bija nepieciešami,
^-r... .? . . . — 1 r I «Mi^u gāzes bumbām un ieroču vari
pārtiku im gumijas laiviņas. Topeki hinātu satrakoto pūli. Ar durkļiaiT
kida lidmašīna atveda '100.000 potes I noti 8 civnisti. Tikpat dauds ievainoto bU
rtrAt tīlii I <i'I Icautiņa likvidētāju pusē.
Vici mu. j * u , I Amerikāņu 2. tanku dJvIzIjM, ko kopi
Kada AP korespondents, kas pār- dienām dēvē par eill uz htiņitm.
lidoja 90 km plato katastrofas apga* I vienības ieradušās Brēmenē.
balu, r1a-1k st4a :- J "„TItI -vJi sur• t5L -p ati aina: ILš,iNe»s P»G•v»a»t^ePm'a•l«a*s• "r^e^pu^b^l ikā, JC*e"n!t*rā!l?a.j.ā* *A?i
nami slīkst udeni hdz jumtiem, izpos- Gvatemalas valdība lattādai ae ki!
tīti tilti, straumē klīstoši gruveši, I noikanoiiem politiķiem,
pārplūdušas fabrikas, pilsētas un celi.l,^»'*;*!».'"** melnkalniešu g^vupiisM
Vkaas/ « 5prā^rrvSērrft„uXšii-e^s n^eJ^tfīrr^o * kLa.naāl«os5. 1 / ^m- ^Iuē Ipzātrediczāīvs,o juksai : Jutgaogsaldsv le sao ts anvoute igkrtttt t
Kanzasas plūdu briesmu bilance iri mats raudzīties nākotnē ar optimitmu.
17 cilvēku upuri un 500 milj. dolāru i ASV parakitljulai iTgumo ar Šaudi
tiešie materiSlie zaudējumi. 75.000 J^i^^P*^» i^^*^»!*» i ^ ' ^ ' ^ i " «clj Ui
personas evakuētas, bet 400.000 trau- ff^J^ T g a S '''''^'''^''^^'^
cētafi satiksmē un darbā. Kopš svēt"| MuioUni meitai Edai Caao vum^
dienas ūdens Hmenls sācis pamazām K«P/J «f^» vliai pirkt Ēģiptes karalis Pat
kristies. Pašā Kanzasi ek^lodējot L S ^ ' p T ^'^^^^
jauniem iiaftas tankiem., arī vēl K|,pte .tlelkusles pledaUUti altitrd
pirmdien plosījās uguns jūra. I konferencē Pretorijā, kur Lielbritāaiji-
Arl Vācijā pag. ceturtdien un piekt-ļ^^«nvidafiikas' ūnija uuiclnājuii vim
dien pēc svelmainā karstuma plosījās NetSāV^novērotāJa ut KalKmgu mltrt
vētras un krusas negaisi, kas sagā-lrunfim' noīēmuias sūtīt UN. Ģenerālsekri
dāja miljoniem marku zaudējumus, T^S^» " ieteicies, ka tai būšot kāda
sevišķi Virtembergā un Badenē. Zi- ntinu^^^^^^^^^^^
bens nospēris vairākus cilvēkus un L^f'jL^beVem^^^^^
aizdedzinājis daudzas lauku mājas, i Japānu, vietnamu. Kambodtu tm Uo, ,
Ari Dānijā un italijā neparasta vētra J?'^^".;, levērojamais-^piļnsapuict; lēmtwr
«agādāja lielākus zaudējumu. Fine- l-'J-,.^}?;^^^
nas salā zibens aizdedzināja desmit I rikā, Meksikā un Tuvajos ausuumoi, kā
saimniecības, no kurām vairākas no- J Korejas iedzīvotāju kuitūraa dzivM v<
dega līdz pamatiem. Krusas negaiss M^SSJipuutiskāi bri^^^
Itālijas ziemeļu apgabalos iznīcināja I baa kongrets Milānā beidzās pag. ci
labības ražu. Apūlijas provincē vien I P^*"" Punktu programmai
iizznniiccimnāatiaa rraažžaa Tp»a«rr vvaaisrrSalkr nn»elKf5a i1n^o1 ,I^ ^^,^^ ^u„p as vispārēPjaroisg rasmaumkali ip Jtru l ļ_
mU). nx\L I jonu biedru aptverošai arodbiidilba
Par nopietnām plūdu briesmām pa» turpmāko politiku.
ces. / Līdz pag. nedēļas nogalei tur I lēmumu pēc piespriestās drošībai aiudīt
viļņi! prasījuši 93 cilvēku dzīvību,I Jaunā'apcietināšanai pivilt l^^*
1!5 pazuduši bez vēst», bet 350 ie- l'f
vainoti. sniegt informāciju par līdzekļu fa(
kas veica 2530 kaujas lidojumus, ģen.
Galands, bumbvedēju speciālists plkv.
Baumbacbs un pirmās bezastes lidmašīna
» konstruktors Valters HaJtans.
Līdztekus Richteram, labus panākumus
atomrūpniecibā sasniedzis arī
vicu zinātnieks Gvido B ^ .
Visas šīs slavenības ifc jaunie atklājumi
pārvērtuši Argentīnu par
īstu pasaules spiegu centru. Tur darbojas
vairākas lielas grupas, kas kat-
; ra spiego saviem mērķiem un pavēlniekiem.
Tur ir vācu nacionālisti,
kas vēl nav beiguši sapņot par nacionālsociālistiskas
Vācijas lielvalsts
atdteimšanuj tur ir Kremļa aģenti,
kas darbojas kopā ar labi samaksātiem
vietējiem komunistiem, un ar-g
«itlmeši, kas.savus iegūtos materiālus
pārdod tam, kas vairāk maksā.
Bez šim spēcīgajām un labi organizētajām
grupām darbojas aii atsevišķas
personas, no kuŗāfb slavenākā ir grāfs
Alfrēds fon Roišesnbachs. Lai spētu
clnlttes pret šiem spiegu plūdiem, valdība
izdevusi jaunu likumu, kas par
spiegošanu paredz cietumsodu līdz 10
g a d im
iegādājies māju Francijā, otrs ieguldi
jis līdzekļus nekustamā īpašumā Īrijā,
bet kāds — ..trešais vīrs" par šķietami
mierīgāko vietu, kur omulīgi iekārtoties
uz pastāvīgu dzīvi, izvēlējies
Teheranu.
Padomju prese apstiprina
cilpas ar nacionālajiem
partizāniem Dienvidklna
Stokholma (ga). Rīgas radiofons
pānaidīja Saveljeva rakstu „Tautas
spriedums" no Ļileraturnaja Gazeta.
Tajā starp citu teikts, ka Dienvidkīnā
atklāts slepenais nacionālas Ķīnas
brīvprātīgo korpuss, un dažos mēnešos
vien likvidēti 44.600 partizānu.
Tie sādžas nogalinot komunistus, saņemdami
rīkojumus no katoļu misionāriem
un amerikāņu pretizliikošana^
dienesta Hongkongā. Ka nacionālā
partizānu kustība vēl nav likvidēta,
liecina Ļileraturnaja Gazeta sauklis:
^Bandīti jāiznīcina, citādi Ķīnas tautai
nebūs gaišas dzīves,"
lenesigs veikals ar
^skidro gaiiu''
Cikaga (al). — Lielu ievērību Ameiikā radis
Čikāgas firmas Linde Company pasfikums
sadalīt gaisu tā sastāvdaļSs'un pfirdot to pa
tērētājiem pārtikas vielu iesaiņošanai un
uzglabāšanai, olu izperināSanai, nogurušu rik
Šotāju uzmundrināšanai, rotaļlietu ražošanai
un daudziem citiem nolūkiem, j Pieprasījums
jau pašā sākumā bija loU liels, un veikals
plaukst vareni.
It visur bagātīgi atrodamā „jēlviela'* «-
gaiss satur apmēram 78 proc. slāpekļa pāri
par 20 proc. skābekļa un mazākā mērā citas
gāzes, kas pārvēršas Šķidrumā pie dažādām
temperatūrām. Milzīgās rūpnīcas aparātu
halles gaisu vispirms atdi^. saspiež un
pie starptemperātūrām atdala to sastāvdaļu,
kas pie attiecīgas temperatūras kļūst šķidra.
Visvairāk pieprasa šķidro skābekli, ko ar
sevišķi labiem panākumiem izlieto medicīnā,
sirdsslimību un plaušu karsoņa ārstēšanai.
Ari putnu audzētavās skābeklim liela nozīme,
jo izpētīts, ka cāļu izšķilšanās procents
daudz lielāks, ja olas apņem nevis parastais
gaiss, bet tīrais skābeklis. Pārtikas vielu
iesaiņošanā turpretī arvien plaSāk sāk pielietot
slāpekli. Pārtikas vielas, kas konservētas
vai uzglabātas ar slāpekļa palīdzību,
d&udz labāk saglabā navu dabīgo garšu
un bagātākai vitamīniem.
Dabas katastrofām pievienojusies i Ueit panākumi liialegU Jaunti amtril
vesela virkne eksploziju un satiksmes I aviācijas atbaistpunktu izbūvi Ziei9c|tfi
nelaimju. Vilmingtonas naftas rafi- ^i^*^^'*'/* P^^^^^
« s * a „ 5 iv^\'t -'-i ' 17 T. Istaba priekšnieks ģen. Vandenbargp, at{
netava (Kallfomija) viens pēc otra žoties Vašingtonā no lava inspekcijai
eksplodēja pleci milzīga apmēra I Juma Eiropā un Dienvldafrikā.
benzīna tanki. Zaudējumus vērtē I llV^}^
«Sri c - . - i ; j 1 * .71 nebūšot nekādu sevišķu panākumu, i
pāri par 6 milj, dolāru. Četrus cil- hoja Lielbritānijas vēstnieki Sepherdi,
veku upurus un lielus materiālus zau-1 līganas valdība t i kā tā esot noraidljuil
dējumus prasījusi arī eksplozija D i - 1 8 » Jif«" ^^''"T.'"!:.
n^kā. Vairāk nekā stundu dega an-n«r<tdušies Valkas bēgļu nometnē. Bēgļu/
glu karalisko gaisa spēku satiksmes ļj. !^*^» T}^^ ^^'^^i notieiāttit jtuu^
1t/»mat7«a; 1 ^i^T^^ i,s,*5 ; j I kāds Zinātnieks un Prāgai amerikāņu *
lictaiašmai. Uimigā kārta izdevies ļ niecības bijušais šoferis,
dabūja galu četri aviācijas kadeti,! ixraeu leroitnājuii itiaoki UN li
Līdzīga katastrofa apm. tai pašā laikā f***^?> ^^^Ji apsprieitu Ēģiptei nHtlai
notiVa tt*«/tlrr.V5 rQ^««5\ P« kuģniecībā pa Suecai kaaim
notiKa Bangkoka (Siāma), nogāžoties ļ Ekapiozija ^urbomotom fibrtki li
Pac'.fika gaisa satiksmes sabiedrlbasļ Miā prasījusi 7 strādnieku dzīvībai,
limdašīnai. Laimīgā kārtā izdevies! / P z v i r b u ļ u Begauti trokšņola ķl^
izglābt ne Vien vums pasažierus, bet ''^„'v.\fm"!i?r*j;"4M
ari lidmašīnas apkalpi. Brazīlijas gai-1 sirmgalvi uz nāves gultai. Kopi 6 «idi
sa satiksmes sabiedrība Linnas Aereas I P*' '''i* *^*''L"*'
Paulistas nar^nninci Vii *®**"«» noteku «iO itikU M
rauiisias^ paz^ņojusi, ka, nogāžoties iietot Vācijas padomju joiiā, H*il«. W
(Uvmotongai satiksmes lidmašīnai, | taupītu metaiiu. Saksijā-Anhaitā viaa (
galu dabūjuši 28 pasažieri un 4 ap-U*^^* cer gadā ietaupīt 27.000 kg dnl
kalpes locekļi. Katastrofa notiku^
stipra vētra. i p|.gi jorai un gtiii ipēki MtBirrl Vi
Puzanas ostā, Korejā, nogrimis vie-P®'* ^^^^ tuvākajos mēndioi. I
lējās satiksmes kuglt^ ar IM pasa- ^run^'^Jf^r/of.V T / v K
zieriem. Ostas polīaja varējusi iz- bas.
glābt tikai 55 pasažierus. Kuģītis no-1 ^ cietumi anerikāņu «lljoa
grimis «tiprls pamladzes dēl jo tam S T o ^ ^ M ^ ^ ^
bija atļauts uzņemt ne vairāk kā 92 ļ dolāru, kurus viņš iemakiijii kā dftl
pasažierus, tādēļ tā īpašnieks apcie-1 P«r četriem komūnutu līderiem.
tas policijai izdeva* atrast 33 līkus, ļ īpašumā.
Sabrūkot kādai kazarmu jauncelt-| tfoņmantiniece prlactii BUzt'
Kaŗavin, bet 140 smagi ievainoti, ziņo I IM vācu teciuisko augiukolu
Vīnes laikraksts Die Presse. ļ varēs papildināt savu izgliabu ASV
Pie Osnabrikas Vāriiā nn *l<*kHSt« I Maršala plāna admlniitrāclļa ttvi
ir/krPiiJst/l^t^^^^^^ jusii 358.000 dolāru, lai vācu itudenU va«
izsKrejir ātrais precu vilciens ar dziv. ļ uzturēties Sav. valstis 2 gadus,
niekii kravu. 15 vagoniem nogāžoties I ^ - Hjaimara Sachta, bij. vādjai v
lejā na stāvo nooāzi «it.;*« 4iAr»ua i *»Mikas prezidenta aicināšanu par Indonēfl:
\lL^ n^hJlr^ nogāzi, OU aitas Mraus-ļ fj^Aneu ministrijas padomnieku tagad oficfj
uias gaoaios. | apstiprinājusi ari Indonēzijai vēstniecība
rIzJJ,
Vācijai himnu (Deutschlandlied) picl
poimā pirmoreiz oficiāli atskaņoja i««t<
Gmcā, kur vieglatlētikas valstu ^sacīkstē
(Turninainm. i i«« \ | stapās Austnjas, Jugoilavijai un VādJ
tīoo rīr b 7 ^ r r . „ ?.ie„ V , vieglatlētes. Oficiālo atļauju nacionālai Wi
tigo ncibu, ir jau-taisnība, ka pēcļ nas atskaņošanai devis Rietumvācijai vai-'
visā pasaulē valdošiem uzskatiem po-1 kanclers Adenuen.
lītikai ar morāli neesot nekā konīrra I pretestībai knitlbu clBltlJi 2.
un Ira ninVslo Uc^ r r s ^ f - ^ - * ^ Morāvijā nošāvuši trii komunistu fu
un ka morāle vēsture lieie«JOt; bet cionārus. kas ar spaidiem gribēja panīkt
SOOien, stāvēdami bezdibeņa malā, | «bas un gaļas noderu izpildi Sablcai
mēs skaidri redzam, pie kāda chaosa I ^*c*^?; . . .
pasauli novedu.! i i ' p W . bez mo4H»TiV: / 5 i ' . t i T l I S ; ^^
rales. Sīs pašas morāles trūkumā arī I novērsta.
Atlantijas chartas vekselis līdz šai I .""'īt"* ^^^^^ koppeidēuvai un le
daiipenn;aiii npaaliiicriis. bKenz^ esengnuumm a. , un ari SO I atētmse višiķerao»s inpāejuldsvi ietFarsa ibvuīrrgieašsi emar chuinb likapli
grēku mēgma segt ar neīstu miera I An skolās esot jālikvidē jauktās kiaies •
gribēšanu, ar vairīšanos no neatvai-h*"^ jāatdala no meitenēm, i^^ovi^i^
r ā m S X » |iais^]i8 dzīvas pārrunai Fielburgai Jid»
T. P. I tajos.
piaiprif
Si vis pacem
ļ^j0 tonišr 4tc
(rficiāli
Kjepriedniti. Arīl
Iiģii piedmidēje ir^
Iļitfitoianu, ja Spā
!iwk89u apgelvojurf^
Pnf, nespšja atturēt
tr^M valdību no n miim ASV āridett
l?)ļSrietiiiira.lielv^
ļkilas^ visiem
pretosies ne
^ ai Atlantika "
Jjulnl M M sadf^
pijinikSdu pakta vaU
hiiiķ paskiidfoja, ki
i r ^ r k ^ jķtēma ^
ts9ab&ļ
,^ lin
-.,.-ir'Ma*idi:;:
'v btivo' Eiropas'
P pblli^s ap2ii_
p^itas, ka iBilitāriel
ASV uh Spānd|as| iti^ pinns dažām 6i4
mV^n paretāvjiem I
Ptotas, ka tās gaisā
plrtik«i87B36 tipaU^
ļffōiiaiblbM rādijs
Maskavu vsi atpi
pil
^ t f to kjuivfe
J p l Pad. savienībai tii\
l ^ t a punktu jautāja
Pŗlotipiemerpiia SpI,
PļM ta labi nodroši]
fĶņjōiJivķiju. A S VL
lida lomai
ļff.»Pfta atbalsta punkļ
^^«Nrietiumi pleki
atrodas Lakon^
FJIiri afb^Ltial.tlal.r a, bet R
K ' N f l i S , Jau
SpSnijasvflotes
' I
Sw. valstīm
m »pēku ,Jil
!)'• Repuibli
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 18, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-07-18 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510718 |
Description
| Title | 1951-07-18-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
•'īt "
II ;
8 L A T V I J A TreSdien, 1051. 18. jfUiji
PaiMasMaslKii^
A I KREMĻA J A U N Ā K O Ā R P O L I T I K A S K U R S U B I K T E BAILES NO
S T A Ļ I N A NĀVES V A R B Ū T Ē J A M S E K A M ?
Londona (ip). Suiulay Dispatch
m\eiāz sava diplomātiskā korespondenta
sensacionālo ziņojumu, ka \xz
miera sarunām Korejā komunistiskās
Ķīnas valdību burtiski piespiedis
Kremlis, Staļina visai sliktā veselības
stāvokļa dēl, un aiz bailēm, ka sajukuma
periodā, kas varētu rasties pēc
viņa nāves vai atkāpšanās, starptautisks
konflikts varētu nozīmēt drīzu
visa padomju režīma sabrukumu. Vadošās
Kremļa aprindas jau maija vidū
vienbalsīgi atzinušas, ka ciņu turpināšanās
Korejā noteikti nozimtētu
lādu globāla konflikta risku. Pagājis
tomēr labs laiks, kamēr izdevies pārliecināt
Pekingas valdību, ka bez
Maskavas atbalsta tālāka dņa butu
bezcerīga, un Maliks oficiāli varējis
nākt klajā ar savu mi«ra piedāvājumu.
Staļina veselības stāvoklis jau i l gāku
laiku radot nopietnas bažas padomju
vadošajās diplomātiskajās aprindās,
un bieži tiekot cilāts jautājums,
cik ilgi vēl Staļins „b\is pie
stūres". Sakarā ar pasliktinājušos
veselības stāvokli, Staļins jau vairāk
nekā kopš divi mēnešiem atteicies
piļpņemt ārzemju diplomātus. Viņš
lauzis pat tradiciju — ikgadus per-sdnigi
pasniegt Staļina mieia prēmijas
Izvēlētajiem laureātiem, kuru vi-dō
šogad, kā zināms, bija ari bēdīgi
slavenais Kenterbērijas sarkanais dekāns
Hjūlets Džonsons,
Nepārprotams pierādījums tam, cik
Staļins līdējā laikā novecojis un slimīgs,
esot amjerikāņu žurnālā Life nesen
publicētais neretušētais uzņēmums,
ko žurnālam izdevies iegūt no
padomju ļ oficiālās aģentūras Sovfoto.
Kad Sunday Dispatch ASV pārstāvis
gribējis iegūt šl uzņēmuma reproducēšanas
monopoltiesības Anglijā, viņam
lakoniski paskaidrots, ka katē-gorlirt^
I aizliegts uzņēmumu vispār
k»ut kur tālāk reproducēt.
Sunday Dis-patch diplomātiskā korespondenta
ziņojums ir diametrāli
pretējs informācijai, kādu par Staļina
veselības stāvokli padomju presē
pēc personīgas vizītes Kremli šķietami
snieguši baltiešu ārsti, tāpat padomju
slavenāko speciālistu mēģinājumiem
palīdzēt padomju diktatoram
nodzīvot simte gadus, par ko ziņojām
vienā no iepriekšējiem mūsu laikraksta
numuriem. īstenībā abas versijas
nav pretrunīgas — aizvien vairāk
novecodams, Staļins dabiski cenšas
atrast līdzekļus, kā šo procesu
palēnināt. Padomju varasvīri, par cik
tie paši gatavojas cīņai par Staļina
vietu, savukārt cenšas tuvojošos diktatora
galu par katru cenu noslēpt
^biedrības acīm.
lielākie plūdi Amerikas
vēsturē
ūdens postai, negaisi, eksplozijas un lidmaShu
. katastrofas visa pasaule
Krievu atomfizikis
Anglija apgalvo, ka
Kremlim esot jau
50 atombumbu
Vašingtona (ag). — Vašing-tonā
kļuvis zināms, ka apmēram
pirms gada uz Angliju aizbēdzis
kāds krievu zinātnieks —
atomspeciālists. Izbēgušais zinātnieks
angļu iestādes informējis,
ka pirms gada Pad. savienībai
jau bijušas 29 atombumbas,
bet tagad pēc plāna to
vajadzētu būt 50, un nākošajā
gadā — 75. Pēc tam produkciju
paredzēts kāpināt, ražošanu
pavairojot trīskārtīgi. Nešķiežot
laiku un līdzekļus jau-nu
tipu izmēģināšanai, krievi
ražojot galvenokārt parastās
plutonija bumbas.
G r a f e n a S a v a (oe). — Laik-raksti
un radio raidītāji svētdien un
pirmdien ziņoja par smagām dabas
katastrofām — negaisiem,, plfidiem,
kā ari par eksplozijām un lidmašīnu
nelaimēm, kas pagājušā nesējā pieredzētas
dažādās pasaules malās.
Vissmagāk cieta Sav. valstu Kanza-sas
un MisOri štati, ko piemeklējusi
lielākie plOdi Amerikas vēsturē. Kan-zasas
pilsētas centrā vispārēju paniku
vairoja uguns postaža. 2,5 milj.
višļ^i nepieciešams tadē], ka Kanzasas
pilsētā, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz
900.0000, atvērtas tikai aptiekas,
slimnīcas un daļēji pārtika* veikali.
Tā kā pārplūduši arī dzeramā
ūdens ^ūkņi, tad pilsēta palikusi arī
bez ūdens. Topekā, Kanzasas štata
galvaspilsētā sabrucis lielākais dzelzceļa
tilts.
Plaši apgabali līdzinās īstai postažai.
Desmitiem kilometru auglīgās
zemes slīkst ūdeni. vSimtiem apdzl-litru
naftas, kas desmit tankiem, eks- votu vietu un pilsētu nogriezta^ no
Diplomāti Maskavā nesaskata
kara draudus
KAMĒR V I E N I MBRITU M I E R A " G A T A V O J A S O U M P I S K A J A M SPĒLĒM
HELSINKOS, cm PĒRK MĀJAS F R A N C I J A U N G A T A V O J A S UZ
MIERĪGU DZĪVI T E H E R A NA
piedējot, degdama plOda līdzi ūdens
masām pa ielām, ietina pilsētu biezā
dūmu segā. Vietām liesmas uzšāvās
pat 150 m augstumā. Izmisušie pilsētas
centra iedzīvotāji nezināja kur
glābties, Jo sevišķi tādē], ka liesmas
draudīgi tuvojās kādai ķīmiskai fab*
rikai, kuras noliktavās glabājfts se*
Višķi eksplozīvi materiāli.
Prezidents Trumens sestdienas vakarā
izsludināja Kanzasas un Misūri
štatus par ]5osta piemeklētiem apgabaliem,
un vēl tai pašā dienā kongress
speciālā sēdē katastrofā cietušo
apgabalu postažas mazināšanai atvēlēja
15 milj. dolāru. Tāpat prezidentam
dotas pilnvaras karaspēka
speciālo glābšanas vienību izsūtīšanai
un apgādes organizēšanai, kas jo ee-
Maikava (gi). — Neatkarīgi no dažu
britu laikrakstu spekulācijām, ka
padomju valdība nevar idaisties nekādās
ārpolitiskās dēkās, iespējamās
iekjpplltiskās krizes dēļ, A P Maska,
vaa korespondents ziņo, ka karam
šogad'netic gandrīz neviens no rietumvalstu
diplomātiskiem pārstāv-jiem.
AP pārstāvis intervējis 45—50
v3doš^s rietumvalstu diplomātus,
Vācu aviācijai
ipecialishi jauna
tēvzeme
Buenosairesa (Rx). Bez austrieša
Ronalda Richtera, kura atompētijumi
lisguvuši lielu ievērību visā, pasaulē,
ari vairāki izcili vācu lidotāji un
konstruktori palīdz veidot jauno Argentīnas
aviācijas rūpniecību. Tāpat
kā Huemulas laboratorijās rit drudžains
darbs, lai iegūtu lētāko atom-enerģijii
pasaulē, tā aviācijas izmēģinājumu
centrā, Kordobā notiek sekmīgi
mēģinājumi ar pirmajām argentīniešu
pašu ražotām turbolidmaši-nām.
Līdz šim labākie rezultāti sasniegti
ar bijušā Focke-Wulff konstruktora
Kurta Tanka gatavoto tur-boiznlcinātāju
Pulgui II, ko dēvē par
ātrāko pasaulē.
Pie stratēģiskās gaisa epēku vadi
šanas un kārtošanas strādā tādi H i t . - « « « o v i s f V^AC trscfn^oīrc tivvA
1*.- lera laika a..v..sā^c;ij;a, s ,r^dru,*zi; " 1k,5a DR.u,.d^«eiles , ' *•3^S ..aJpZme.l ^clse;t,.. . tK: .a.c^l.s^ ;v^e stnieKs; .^t„iKI^icTo
kutu galvenais uzdevums ir informēt
savas valdības par Kremļa nodomiem.
Jautājumam, vai pēc viņu domām
Kremlis šogad sāks vispārēju karu,
neviens no intervētajiem nav atbildējis
ar kategorisku „jā". Daži izteiku-šies,
ka tas eventuāli varētu notikt
vai ari ka uz kara sākšanos ir „labas
izredzes", taču nebūtu domājams, ka
tāds bridis pienāktu jau šogad. Visi
diplomāti gan ir vienis pratis, ka
starptautiskais stāvoklis ir visai nopietns
un saspīlēts, un ķa tas prasa,
lai ikviena valsts dažādo križu pārvarēšanu
un grūto problēmu atrisi-nāšariu
uzticētu visspējīgākajiem vīriem.
Pēc Kremli akreditēto rietumvalstu
diplomātu vērtējuma, galvenie briesmu
punkti pašlaik ir Koreja, Ķīna,
JugoSlavija, Indoķīna, Irana un Vācija.
Vairāki diplomāti iiorāda, ka
kaut ari nav nekādu iemeslu sevišķi
priecāties, tomēr vispārējā aina katrā
ziņā liekoties mazāk pesimistiska
nekā gada sākumā.
Neviens no ānemju diplomātiem
neesot vēl sācis būvēt atompatvertni
vai par to kaut ieminējies, un neviens
ari neatstājot kaut kādi nospiestu
iespaidu. Pieņemšanas un viesības
esot tikpat jautras un bezrūpīgas
kā agrāk, un ikviens turpinot kaldināt
nākotnes plānus. Gandrīz visi
pārliecināti, ka starplaikā neradīsies
nekādi šķēršļi olimpiskajām spēlēm
Helsinkos nākatmajā vasarā un taisās
Par >,saldbsanas...
(TurpinSjums no 1. Ipp.)
Mierllguma projekts nav galīgs un
to var grozīt 3. septembra konferencē
Sanfrancisko, kurā aicinātas piedalīties
50 valstis, kas savā laikā skaitījās
Japānas pretinieki. Līgums stāsies
spēkā, kad tam būs pievienojusies sabiedroto
lielākā daļa. Līgums satur
5500 vārdu" un tajā ir septiņas noda
ļas ar 27 paragralienu Sarežģītais
jautājums par to, kādai Ķīnas valdi
bai būtu jāparaksta līgums, apiets ar
paskaidrojumu, ka Japāņa pati varēs
izšķirties, ar kuru no abām Ķīnas vai
dlbām*tā vēlas slēgt mieru.
Projekta publikācija izraisījusi
daucko ieinteresēto valstu komentārus.
Francijas ārlietu ministrijas pārstāvis
paskaidroja, ka franču vēsiniekam
Vašingtonā un Londonā dots norādījums
celt iebildumus pret tagadējo
mierllguma tekstu. Francija pieprasa,
h\ mierllguma parakstīšanā piedalītos
ari trīs Indonēzijas valstis —
Vietnama, Kambodža un Lao, kas
smagi cietušas zem japāņu okupāci
jas. Austrālijas ā*rlietu ministrs Kei
sijs norādīja, ka ptojekls gan neatbil
stot visiem viņa zemes vēlējumiem,
tomēr Austrālijas valdība uzskata to
par saprātīgu pamatu sen nepiecieša
mam atrisinājumam. Filipīnu valdības
pārstāvis izteicās, ka no viņa valdības
viedokļa, projekts \,pilnigi nepieņemams".
Vislielāko' iieapmieri-nātību
radot līguma pants par reparā-cijām.
Filipīnu valsts prezidenta ieceltā
15 vīru komisija sestdien vienprātīgi
noraidīja Japānas mierllguma
projektu. Prezidents Elpido Kvirino
svētdien asiem vārdiem vērsās pret
mierlīgumu, kurā ignorētas Filipīnu
reparāciju prasības.
Itāļu oficiālās aprindas visumā līgumu
apsveic, bet piebilst, ka „8e-višķi
vīlusies" Itālija jūtoties pārāk
mīksto noteikumu dēļ, jo Itālijas mier-līgums
bijis daudz stingrāks un nepil-kāpīgāks.
Pati Japānas valdība, kas
principā jau agrāk pievienojusiies
Dallesa priekšlikumiem, paskaidrojusi,
ka tā rēķinās ar līguma ratifikāciju
sabiedroto parlamentos līdz 1952.
gfada maijam. Tokio uz līguma ratifikāciju
gatavojas jau šī gada oktobri.
Komunistiskais Pekirtgas raidītājs
gaidāmo Sanfrancisko miera konferenci
nosaucis par ..starptautisko līgumu
rupju pārkāpšanu".
ārpasaules. Dzelzceļu satiksme pārtraukta.
Ari lidlauki, kas nepiecie
šami palīdzībai gaisa ceļā, pārplūduši.
Visi tūkstošiem brīvprātīgo izpalīgu
drudžaini'Strādā, lai ierobežotu plūdu
postu. No pārējiem ASV štatiem nemitīgi
pienāk palīdzība katastrofas
apgabaliem. No Ņujorkas ieradāv^
piedzīvojuši jūrnieki, lai piedalītos
glābšanas darbos. Lidmašīnas neml
DAŽOS VĀRDOS
Ftg. ectnrtdieii •tbrlv^Jt ao mitt
aiļģitus ASV ārliehi mimstriju ierēdņiu
Dina Ečesona plinoliju štāba loc«kliDl««
Dēvisu un Ķīnas lietu pinraldet pri«kSiii«kQ
Ollveni Klabu, atzīstot tos par valsts droB*
bai kaitīgiem. Piiis dienas TtUk, |iU(
ministrs Ečesons paziņoja, ka bez 8iem «bii
ari vēl cili ārlietu ministrijas dtibiniaki Ue-1
kol turēti aizdomfis par valstij kaitīgo d«
bibu. Prezidents Trumens pieprasīja, lai g
cionālS drošības padome pSrbauda, vai Iii
atbrīvošana no valsts dienesta, drc^Obti
meslu dē}„ nerunā pretī ASV satven&ii.
Par sabiedroto brtiņoto tpēkv vienību ^
pavēlnieku Dānijā iecelts dfiņu ģen. Mo
Kauju vienību sūtllanu ux Koreju UN plt^
teikusi Irana. '
Suvēresabt pret Hiile Selii! atklāta A
sabebl. Apcietinitas 8 personas, to vidū
ministru prezidents Bitudots Negals. Sai
restibas cēloņus vēl izmeklē, bet pieņu,
vainīgie bijuši komunistu uzkūdlU.
i9 reiz vairāk šampanieša kā 1S36. g. ta
raio Pad. savienībā, i^ņo Maskavas radio'
Uelikā pilsēta pasaulē pēc pēdējās tf
skaitīšanas datiem ir Londona ar 8.346.
iedzīvotājiem. Lielbritānijas un Īriju IMM
votāju kopskaits ir 53.327.333.
Jaunus zemfldeņu isnlciBātājui tuvāki U
kā izmēģinās angļu flotes ministrija. Ar
ciālām bruņu platēm jaunie iznicinātāji a
sargāti pret radioaktīviem' intaroj
tātad piemēroti atomkaram.
'350 • garu un 13 m plato pelddb
kur varēs nosēsties vislielākie modi
bumbvedēji, varēs nolaist un ievilkt lielL
amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģii, kuiH
bOlve maksās 218 milj. dolāru.
IsU masu kautiņš izcēlās kādā Cl
ielā. kad ..balto" kvartālā gribēja le
nēģefu ģimene. 200 policistu un 250
tīgi nomet no gaisa roecMkamentus, «^«'a" \ļf^^^^^^ bija nepieciešami,
^-r... .? . . . — 1 r I «Mi^u gāzes bumbām un ieroču vari
pārtiku im gumijas laiviņas. Topeki hinātu satrakoto pūli. Ar durkļiaiT
kida lidmašīna atveda '100.000 potes I noti 8 civnisti. Tikpat dauds ievainoto bU
rtrAt tīlii I |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-07-18-08
