Bavarijas Latviesu vestnesis, July 18, 1951

              t A T V I JA TrcidiCT, 195f. g. \tmm
Ko nespēj vara, panāk
KA PAO. SAVIENĪBA REPATRIĒJA mm ARMĒŅU
BalgiJI pidoalii ••Idībts BOfi«gi»ti virknē tr diodi tāda. piur lioŗiem brfvā
piiiult v8i mis Isfonsētt. Vtent BO lādien DoziegomleB ir 100.06® ārzemēs dzl-voloSd
trmēņti atvILima pidoBl)o, kur iie turīgi» emigranti aplaupīti uo pak)aatt
parastajam repatriantu likteni» — postam, verdzībai an pakāpeniskai iznIciniSanai.
8o neģēlīgo machināctiti padom|a aģenti veica, visai veikli Izmantotot ne vien
armēon tautas reliģiskos un vēsturiskos ftktonis, bet ari viņa psicholoģiskās Ipa-tlbas.
Sava pamatīgi sagatavotā un ilgākam laika sprīdim aospraostā plāna reāli-zēSana
Maskavas kombinatori sāka^ar slepena iefiltrē^nos armēņu baznīcā, lai
paKuān Iegūta savā varā 8o garīgo citadeli, kas ko)^ gadu simteņiem bijusi ari
daodi cietušai armēņu tautai nacionālais un intelektuālais centrs.
DcsinU dicnii nomirsaiiai
^JKVD ,rlEKAŖO" ARMĒŅU
BAZNĪCU
Armēņu gari«feiuek.i nekad nav bi­juši
a.tsevišķa kasļa, bet cieši saistī­jušies
&t Mvu tautu un, upurējoties
nacionfilajim interesēm, iemantojusi
visu armēņu uzticību un cieņu. Ar­mēņu
baznīca bija kļuvusi par visu to
vērtību glabātāju un sargu, kas sdi-ētlja
tautu ar tās vēsturisko pagātni,
tradīcijām, diimto valodu un literatū­ru,
kas armēņiem palīdzējis panest
ilgus verdzības un trimdag gadus, ne­zaudējot
savu nacionālo garu un īpa-tības.
Tldēl arī vienīgais ceļš, kā Mas­kava
varēja atvilt savā varā brīvajā
pasaulē izkļuvušos armēņus, lai galī­gi
apsl&pētu šīs tautas nacionālos
centienus, bija uzlikt ķetnu armēņu
baznīcai, nomainot tās' vadītājus ar
saviem aģentiem. Jau 1^9. g^ kad
nomira pēdējais pirms revolūcijas ie-vdtoiA
ttrmēņu katolikoss, boļševiki
gidT^i Morganizēja jaunas vēlēšanas".
Pad. «tvieņlbl notika rūpīga vēlētāju
iftlrfiaiia": visus padomju vialdībai
nevēlamos armēijus NKVD iebāza
cietumoi vai izsūtīja, kamēr Maska
vai nevēlamos ārzemju vēlētājus
vienkārši neielaida Armēnijia.s terri-
•torijl. Un t8 vēlēšanās no ārzemēm
bija ,4eradnšies" tikai seši armēņi,
kuņftr pašai pad. Armēnijai bija 80
deleģētu..
Protama, — patriarcha krēslā nāca
padomju kandidāts archibīskaps Ho-renSf
un ar šo brīdi armēņu baznīcas
liktenis nonēca NKVD rokās. Jaun-iiivēlētals
katolikoss šo situāciju ne­spēja
grozīt, kiaut ari to vēlētos.
Viņš čīkstēja iesvētīt par garīdz-nlej(;
iem un bīskapiem tikai tās per
sonas, kas iepriekš bija saņēmušas
viņa politisko padomnieku „svētī-bu",
bet uz ārzemju kolonijām sūtā­miem
gadrldzniekiem bi>s jābauda pil
ņlga NKVD uzticība.
'Uii tē jau pžc dažiem gadiem visās
armēņu kolonijās, sevišķi Tuvajos
austrumos, varēja hiovētot taksintī^u
parSidIbu: komunistu propaganda ska
neja no dievnamu altāriem. Padomi
j-as atsūtītiem „gaffīdzniekiem" ar
izdevās iekalt ticīgo armēņu galvās
ka padomju Armēnijā tauta reiz īste
nojusi"^ savu ideālu, radot brīvu ur
neattearigu valsti, kas pacēlusies no
vēstujres drupām. Patiesība par dzīv
un apstākļiem Armēnijā līdz bēgļiem
Snemēs nenokļuva, jo izbraukt drīk
stēja'tikai paši uzticamākie, bet visa
korespondence gāja caur stingras
cenzūras sietu.
1945. g. nomira arī katoUkoss Ho-rēns.
IJz jaunā patriarcha vēlēšanām
komunistiski sapropagandētās armēņu
kolonijas nosūtīja padomijad labvēlīgi
nof^aņotus delegātue. Erivanā vēl
īpaši sagatavoti, tie pārveda Tuvajos
austrumos, Anglijā, Francijā un ASV
dzīvojošiem tautiešiem tik skai<ytus
stSsitus par padomju paradīzi, ka tiem
noticēja pat sk€qļxtiskākie armēņi.
Un tad Maskava stājās pie sava plā­na
otiās daļas īstenošanas.
REPATRIĀCIJAS SAGATAVOŠANA
Armēņi visas zemēs izceļas ar sa­vu
darba mīlestību, neatlaidību un
komerciālo iniciatīvu, kas tierri ivo-drošina
ne vien tuirību, bet bieži pat
bagātību. Tuvajos austrumos armēņu
kolonija bija monopolizējusi veselas
nozares titrdzniecTbā un rūpniecībā,
kādēļ viņiem piederēja ievērojami
īpašumi un kapitāli. Izkāmējušai un
laupitkārai padomdjai tas šķita gards
kumoss.
Sākot ar 1947. g., padomju iearēdņi
un diplomāti —• armēņi apmeklēja Tu­vo
austrumu valstis, kuir earīkoja re­ferātu
virkni armēņu kolonijām. Sa­jās
sanāksmēs viņi padomju valdības
vārdā pirmo reiz ierosināja ārzemju
tautiešiem repatriēties uz pad. Armē­niju*.
Svešumā dzīvojošie tautieši pro­jektu
uzņēma air entuziasmu, un sim­ti
tūkstošu sāka gatavoties ceļam uz
,,dzimteni".
Sl kustība strauji pārņēma ne vien
Tuvajos austrumios ^dteīvojošos, bet
«ari Eiropas un Amerikas armēņus.
Gan nacionāli domājošās dašnaknutu
partijas vadītājs, labi pazīdams boļ-ševismu,
pūlējās atvērt acis apmāto
tautiešu masai, taču viņā neviens ne­klausījās.
Turklāt repatriācijas fanā­tiķi
dūrēm tm nažiem apstrādāja kat­ru,
kas iedrošinājās apšaubīt padomju
paitadizk Vienīgi katolisko armēņu
garīdzniecībai izdevās atturēt vairu­mu
savu draudžu locekļu no repatriē
cijas psichozes*
Un tā armēņu tūkstoši visās ār­zemju
kolonijās apsēda repatriācijas
komiteji^JS, kur reģistrēja braucējus uz
dzimteni. Reģistrētie pameta savas
dzīves vietas, pārdeva īpašumus un
uzņēmumus un gaidīja kuģus Vidus­jūras
u. c. ostās, jo padomju Armē­nija
visiem repatriantiem bija a];)solī-tas
..Zviedrijā gatavotas ozolkoka dzī­vojamās
ēkas, kā aŗī 10.000 rbļ. ne­atmaksājama
pabalsta, 10 ha zemes
uz personas u. d. (ŗ, labumi."
Gaidot solītos kuģus, pad. Armēnijas
dibināšanas dienā visās Tuvo austru­mu
valstis padomju pārstāvji rīkoja
grezraas svinības, kur skanēja runas
par godu pad. valdībai un „armēņu
labvēlim" — ģeniālajam Staļinam.
UN TA 100.000 ARMĒŅU AIZGĀJA
UZ POSTU
Be^ot 1947. g. septembrī, Sīrijas
UTL Ēģiptes ostās iegriezās pirmais re­patriācijas
tvaikoni^ Pobeda. Sis ag­rākais
vācu kuģis, ko sabiedrotie bi­ja
piešķīruši Maskavai uz reparāciju
konta, bija speciāli pārvērsts par pel­došu
pad. Armēnijas reklāmu. Arī ap­kalpe
bija īpaši komplektēta no ar­mēņu
komunistu vidus.
Savā pirmajā braucieni Pobeda uz­ņēma
ap 5000 repatriantu. Sajūsmā un
ar dziesmām apstulbotie ļaudig kāpa
lepnajā tvaikonī. Maskava tiem bija
laipni «atļāvusi ņemt līdz ne vien ka­pitālus
Un vērtslietas, bet pat auto,
motorlaivas un? dažas fabriku iekār­tas.
Sl brauciena pasažieru skiailā ie­tilpa
ari m turīgu Amerikā dzimušu
armēņu.
Otrā braucienā' Pob(?da apmeklē­ja
Beirutu un Aleksandriju 1948. g.
un atkal uzņēma ap ^)00 repatrian
tu. Un tā divi gadu laikā no Tuvo
austrum-u. Balkanu, Eiropas un Ame­rikas
v^alstīm uz pad. Armēniju de­vās
ap 100.000 repatriantu — gan pa
jūras, gan sauszemes ceļiem.
Bet 1950. g. sākumā no pad. Ar­mēnijas
sāka nākt baigas vēstis. Par
spīti stingrajai robežapsardzībai un
pasta cenzūrai, Tuvos austrumus sa­sniedza
ziņas par drausmīgo patiesī­bu,
un drīz Sīrijas, Libanonas, Pale-stīnas
un .Ēģiptes armēņi šādā vai ci­tādā
ceļā bija informēti, ka gandrīz
katrs no viņiem zaudējis piederīgos,
radus vai dnaugus no to priecīgo aiz­braucēju
pulka, ko „uz dzimteni" aiz­veda
Pobeda vai citi satiksmes lī
dzekļi. Tie visi bija gājuši bojā vai
nu badā, salā vai «airī no čekistu lo­dēm.
Pārradās arī reti laimīgie, kam bi­ja
izdevies pārbēgt Turcijas vai Irā­nas
robežai un atgriezties brīvībā, un
viņu stāsti lika šausmināties pat ag-
HITLERA AGONIJA
M. A. Musmano, ka* savā laikā
darbojās Nimbergas tiesā un perso­nīgi
nopratinājis visus dzīvajos pali­kušos
nacionālsodiHstiskās Vācijas
diktatora tuvākos līdzgaitniekus, ta­gad
izdevis grāmatu ..Desmit dienu
nomiršanai", kur attēloti dramatiskie
notikumi vafets kancelejas bunkurā
īsi pirms Hitlera pašnāvības.
IELENKUMA LOKĀ
1945. g. aprīlī, kad ap sagrauto
Berlīni neatvairāmi savilkās ielenku­ma
loks, nacionālsociālistiskās Vāci­jas
diktators mmtinājās ērtā un drošā
bunkurā zem valsts kancelejas, Vil­helma
ielā. Kaut gan bumbas, gra­nātas
un šrapneļi, kas grāva un plo­sīja
virszemes ēkas un ļaudis, Hitle­ram
nekaitēja, taču Vācijas valdītājs
sen vairs neatgādināja to „pārcilvē-ku",
kāds viņš šķita savas varas zie
du laikos. Hitler» baja kļuvis par
kādreizējā ..visuvarenā vadoņa" kari
katūru un sen jau vairījās parādīties
plašākās sanāksmēs. Sagumis, nokār-
Slepkava spēle futbolu pret polici­stiem
un velak sadala kopējo pelnu
^ V /
P A D O M J U PRESE S A L Ī D Z I N A , . K A P ITĀLISTISKO" U N „B0ĻSEVISTIS^
K O " SPORTU
Pazīžamais Šveices žurnālists Mār­tiņš
Maiers, uzturēdamies ilgāku lai­ku
Vīnē. savācis no dažād-ām pa­domju
avīzēm interesantus materiā­lus,
kas spilgti rāda, kādā mērā ko­munisti
izmanto pat sportu propagan­dai
pret brīvajām pasaules tautām.
Dabiski, ka, pēc padomju preses
spriežot, ..kapitālisti" sportu saista ar
blēdībām, noziegumiem, varas aktiem,
viltojumiem u. t. t., turpretī padomju
zemes tas ir tīrs un kalpo visai tau­tai.
Labākais apliecinājums ir dōžl
piemēri no Martina Madara savākta­jiem
materiāliem.
BURŽUJS, BĒGOT NO ATENTĀTA,
VEIC JAUNU REKORDU
Kādreiz daudz apbrīnotais franču
skirējējfi 2ils Ladumegs ilgu laiku par
saviem skaitīja vairākus pasaules re­kordus.
Padomju prese tomēr nedrīkst
pdelaist, ka arī buržuji būtu spējīgi
veikt rekordus, tādēļ Maskavas Sov-jetsklj
Sport pastāsta, kā buržujs Zils
Ladumegs sasniedzis vienu no saviem
rekordiem. Laikraksts gan raksta, ka
minētais rekords ir vienīgais, ko spē­jis
šis Francijas buržujs. Un tas bi­jis
iespējams arī tikai ārkārtējo ap­stākļu
dēļ.
Toreiz 2ils Ladumegs, izvairīda­mies
no gatavota atentāta, kā nobai-dīts
zaķis skrējis par sav^ veselību,
jo pi«rms starta viņam kāds labs
draugs pačukstējis: ..Tas ir briesmīgi,
2il, bet man tev tomēr jāsaka. Tavi
pretinieki sagatavojuši tev uzbruku­mu.
Viens no skrējējiem visu laiku
turēsies tavā tuvumā, un, skrējēju
barā mēģinot paiet tev garām, ne­jauši
klups, un kritienā savu kurpju
naglām saplosīs tavu kāju musku­ļus."
Ladumegs spēji nobālējis, jo pa­zinis
rietumu pasaules gangsteru me­todes.
Atskanējis starta šāviens. Un
tad Ladumegs skrējis kā vēl nekad
savā dzīvē. Viņš sapratis, ka jau pa­šā
sākumā visi pretinieki jāatstāj tā­lu
aiz sevis, lai saglabātu savus lo­cekļus.
Tā savās lielajās bailēs La­dumegs
izskrējis caiiri mērķim, pat
nedzirdot skatītāju gaviles par sa­sniegto
pasaules rekordu... Fiziski un
garīgi Ladumegs pēc šī skrējiena iz­rādījās
ruinēts.
NOZIEDZNIEKI SPĒLĒ AR POLICIJU
..Kapitālistiskās" pasaules sportā to-mēr
notiek vēl trakākas lietas. Prā­gas
Mlada Fronta zina pastāstīt gadī­jumu,
kā Holandes policija sadarbo­jusies
ar dažādas kategorijas noziedz­niekiem,
kd izkrāptu darta tauitai
naudu.
Laikraksts pastāsta, ka Holandē no­tikusi
futbola sacensība, kāda ^ot
īsti raksturīga rietumu zemēm, bet
ģenerāļa Ceicera liecības Hitltt^..^^
došā doma bijusi.: „Ja maii jāiet boi
ies bojā arī vi^a vācu tauta."
vācu zvēresta tekstā, ko 193i g. iĻ,
sa Vācija noklausījās ra<Ko raidliti*
mā, skanēja: ..Hitlers ir Vācija btf
Vācija ir Hitlers." '
Tādēļ saprotams zvēriskais ni^.
nums, ko Hitlers izgāza pār GērinW
kad pēdējais, Bavārijas kalnos nosiēl
pies, bija uzdrošinājies nākt ar jau*
tājumn — vai tagad tam nevajadilJ
tu uzņemties vadoņa aizvietotāja l<h
mu, Gēringu izsludanāja par nodevēit
un atcēla no visiem amatiem, bet tta
kojošais Hitlers kopā ar Gebel^
sava drošā bunkura turpināja dot paj
vēlēs par uzbrukumiem un krieva
frontes pārraušanu, kad Berlīnes li^
lākā daļa jau bija ieņemta un saikaai
armija nonākuša saskarē ar ama
ņiem.
Bezspēcīgas pret sarkano howki _
brukumu bija arī Gebelsa afišai, kti
ŗā tas aicināja atvairīt un lalaiot
brucēju loku. Krievu priekšējās
nības jau parādījās valsts kancaUj
ēkas kaamiņrajonos, kauit arī uib
cēju virzīšanos pa apakšz«snes du
ceļa tuneļiem bija apturējusi Hitl»
nežēlīgā pavēle — pārpludināt |
pazemes artērijas, kau^t gan tajis
ja novietoti tūkstošiem vācu lev
noto karavīru, lai paglābtu tos
aviācijas bumbām.
Pa tam arī Himlers, ko Hitl
tuvajās aprindās dēvēja pat „iBt
Helmridiu", Vācijas ziemeļos bija
cis veltīgas sarunas ar ^M'ķ
karaspēka vadību. To uzzinājis,
lers histeri-^i iebrēcās un uz vii
pavēlēja nošaut Himlera drauga
Fegeleinu, kas bija apprecējis B
Brauņas māsu un ,dzIvoja valsts
cēlējas bunkurā. Agonizējošait dik
tors vēl joprojām cerēja,uz
Venka armiju, kurai pēc Hitlera ^
liecības vaja^hēja nākt kā ^Ibi]
h i gan patiesībā šiiņ jaunajam i
drošsirdīgajam ģenerālim fcaŗtvli
tikpat kā vairs nebija.
Stāvoklis bija neglābjams, tin
lera svītas ļaudis Jau saka rakstīt
vadvēstules saviem piederlgaji
pavēle — atsist krievu uzbrukumu pg^ tam ari Hitlers diktēja «eķrt
un likvidēt Berlīnes ielenkumu — pa- Ugi savu testamentu. Viņš sSca to i
lika neizpildīta, jo attiecīgā ģenerā- norādījumu par tikko notikušo lit
ļa rīcībā vairs nebija vajadzīgā ka- EVU Brauni un tāe gatavfl
raspēka, Hitlers savā bunkurā tra- labprātīgi sekot viņam nāvē. TāU
koja, pēc kam krita izmisumā. Viņš viņš prasīja, lai abu līķus sa<
jau sāka atklāti runāt par pašnāvību un aprok valsts kancelejas
un pavēlfja sadedzināt visus perso- jālāk sekoja parastās augstprātl^
nīgos dokumentus. Gan viņa ll<lz9ait- un melīgās frāzes, kas atkārtoja "
niekiem, kas jau daļēji bija atbrīvo- lera „polītiskās gudrības" repi
jušies no Hitlera hipnotiskās ietek- ra, Viņš neaizmirsa ari vēlreiz
pilnīgi nedespējama padomju «porta h'^'^^^^.l ^^^^^ nodevējus Gēringu un
laukumos. Vienu vienībai komplektē- P^. pašnāvības taču viņš ^noraidīja h^ru.
juši policijas darbinieki, bet otrā spē- 111^ 7 'Bavarim kur iepazinies ar testamenta saturUr
lējusi krāpnieki, kontrabandisti, zagļi ^^^^^^/^^^ J^^?^ patvertnes kā kom- belss tam pierakstīja klāt, ka airi
un citi noziedznieku Viņu vidū bijis r^?T^^ ^^.^^^^^^ savu ģimeni labprātīgi darU
arī kāds slepkava - centra uzbrucējs f^P^^^ apspriedē tika nolemts palikt galu tūliņ pēc vadoņa, kaut ail .
ar atkārušamies ausīm un pieaucmšu !^^*^' ^^^^^^ ^* ^^^^^ ^'^^5 daļa viņa bērnu bija vēl mi
auss ļipiņu. Lai policisti g a t e r u s ^^J\^^f"^^. ^^^^^ veste, gadīgi,
nespētu pazīt, pēdējie spēlējuši mas- iemītniekiem deva zinā
kās. Sacīkstē noraudzījušāfi m U z ī g a s r ? ! . , f "^^^ u-. «
skatītāju masas Kā policija, tā gang- L " ' " ^ ' ^ tuvākajā lokā bija Eva
• • ^ • y » 1 Brauna, ar kuru viņš uzturēja «aķa-rus
jau 14 gadu, dažas skaistas sekre
tāres, klibais Gebelss ar_sievu un bēr
niem. kā ari Dr. Morells, kas līdz na- glābšanas armiju. Viņš pat
cionālsocļālisma nākšanai pie varas lefoaiski apvaicājās, vai Potada
Berlīnē bija pazīstams abortu speciā- laukums jau nav zem šīs spoku
lists. Tagad viņš (biedināja diktāto- "^^^^ lielgabalu uguns. Sevišķi atkl
ru no dažādām slimīb^n — gan ^"^ ^iņa bailes un gļēvums parādlj"
ni - • u- j . . .īstām, gan iedomātām, — pastāvīgM pienāca vēsts par Musolini v
Pilnīgi citāda izradās sporta dzīve Uzturot viņu garīgā sasprindzinājumā U^^^nāšanu un viņa līķa apgāniian
padomju zemes. Tā Budapestas radio U r injekcijām, kas Hitlera veselības Hitlers nekad nebija bijis kaujj
stāstīja par metallslradnieku Imri stāvokli padarīja aizvien ļaunāku. ^^ukā. Kad Minchenes puča laikā
Hlavanu. Viņš apsolījis pārsniegt dar- Hitlers negāja gulēt ātrāk par p l Hcija apšaudīja nacionālsoci^istu
ba normu par 210 proc. Bija jau sēst- U naktī, bieži žēlojās par nespēku, pi^estantus, viņš rāpus aizbēga nc
diena, pedeja darba diena pirms ter- krampjiem, sāpēm mugurā un vēderā, draudētās ielas un noslēpās pie
miņa. bet Hlavanam bijis Ukai 190 Kopš 1944. g. viņu piemeklēja biežas P^JJ^ām drēbju skapL Pēc 1943. w
proc. Tadeļ viņš smagu sirdi piegājis nervu lēkmes, un. lai novērstu pastā- atentāta viņš arī nekāpa vairs Ud
pie tālruņa un paziņojis savas futbola vīgo roku rauMīšanos. viņam nācās ««slnā un baidījās pat no favi^
vienības kapteinim, ka nevar ierasties atbalstīties uz krēsla atzveltnes vai bārddziņa. Visā savā dzīvē viņš tika
uz sacensību jo nolēmis pēcpusdienā g^id^ ^aias. Tā kādreiz dievinātais reizi bija šāvis ar pistoli un ari tō<
rākajiem repatriācijas entuziastiem, ļ tu galvu, drebošām rokām un kājām
Pievilto ļaužu dusmas vērsās pret vi- viņš slēpās savā bunkurā līdz af tu-ņu
nelaime* vaininiekiem repatriā- vākajiem līdzstrādniekiem un dažām
cijas komisiju locekļiem un armēņu Lļ^vjetēm, to vidū arī Evu Braunu.
garidzniekiem, kam nu nācās pārdzī- protams, — tur netrūka arī drošas
vot nepatīkamus brīžus. Dauitki noLardzeis un .uzticamu kalpotāju,
tiem paglābās no nolinčošanas tikai Hitlers nekad nebija redzējis ne­ar
policijas palīdzību. Pēc armēņu vienas sagrautas pilsētas, neviena
koloniju pieprasījuma va<irākus ar- bumbu izārdīta lidlauka, nedz arī bi
mēņu garīdzniekus, kas sevišķi cen- jj^ frontes ugunslīnijās. Visu šo ne
tīgi bija kalpojuši boļševiku nozie- aprakstāmo ciešanu un posta vaini
dzjgiem nolūkiem, izraidīja no Tuvo nieks pats slēpās drošībā, tēlodams,
austrumoi valstīm. militāro ģēniju un dodams rīkojumus,
Repatriācijas akcija, lai gan tā ne kas dažkārt no militārā viedokļa bija
tuvu nebija p»aguvusi realizēties pēc absurdi un fantastiski. Pat savās pē-
Ivia-skavas paredzēti plāna pēkšņi ap- dējās dienās viņš deva pavēles, kas
sīka un izbeidzās. Padomju tirdzniecī- nebija izpildāmas karaspēka um kara
bas flotes lepnums — staltais'tvaiko- materiālu trūkuma dēļ. Viņa smadze-nis
Pobeda pārtrauca savus braucie- nes vēl joprojām eksistēja tas vare­nus
jau krietni ātrāk: 1948. g, beigās Uais militārais spēks, ar ko viņš vēl
tas , nodega visai mīklainos apstāk- nesen bija pakļāvis savai varai gan-ļos,
un kuģa pārogļojošos vraku ie- drīz visu Eiropu un daļu Āfrikas,
vilka Odesas ostā ugunsgrēka cēlo-1 bet tagad, jau bija iznīcinātas.
ņu noskaidrošanai. Taču nevienam
nebija noslēpums, ka tā bija armēņu
atriejbība par saviem bojā aizgāju-šiem
piederīgiem. —ga
«PĀRCILVĒKA" SABRUKUMS
Kad SS vienību komandierim dotā
steri šai spēlē bijuši ļoti ieinteresēti,
jo katra puse saņēmusi 50 proc. no
tīrās peļņas. Pēc spēles policisti un
noziedznieki sadalījuši peļņu un šķī
rušies, lai katrs atgrieztos savā ikdie­nas
..darbā".
STAĻINA RAKSTI PALĪDZĒJA
DIKTATORA GALS
Taču Hitlers nekādi nevarēja
šķirties par savu pēdējo soli un vi<
mēr vēl tvērās pie cerības «agal(
ari
unrn
& ! » f £ burtie» raķ-
J^B*"^" Neizdevās
KŽl^I'ļaviSa vai
C ā biju gau
^%0<^ bet ta u
dit
» , jirbet
W';fiem. Kāds in-
Sieks, ar ko
^•Srmm tautas
^"•''•^m kop5 « viņu
latviešu tau- jot
^'"iSrsioerbundets ats]
1950. g.), sav^
KiMesk>,d t^ā5s v«ojoottZ i vf ie^dy-
'**^r!tašies atšķirt zvied- ci]
•ļSi, cilvēki to parašu
, la esma atbraukusi no
Vļļoti inteliģenta va-
JS'AI «k skaisti <izi-
Jītf'BiBitikstSios labot,
ļīSosi »evis' no Norvegi-fJ^
SSitls. „NIls Une
% tMalffl visvairāk iemīļo-
Stoiespar tādām atbil-
^Tesani daudz labāki? Vai
^ pleairam, |r daudz tādu, pāq
0i nimāņu kultūru no bas
Atceios, Akurātera mīļākā Q1
W ju, '
ie). Biezi viņš man. gan ci- ^ j ^ ,
ittliis priekšā yiņas bezga-^^^^
Juljejoļiis, bet nekad nt-bair
rumāņu princese, kas
i francūzi. Es to uzzināju
trimda, pētījot, kādus ,im; ^
m tautas-dāvājušis lielām. . ^
nktoiece Marta Bibesku ne- ļ^^^
itak par Zudermani, ļbet ^
«itradisies kSds latvietis, kas .
• darbus. Tikai vispedējā
Georgija (Virgil Glieor- ^^^^
Divdesmitpiektā stundā j^^..
nirikas valodas, par ruiņāņu j.^^ļ
sak rasties noteiktāks liecii
reti
U
izjutīsim. ļ sūdzētajiem nacionālsociālistu dižvī- ļ zaretē, kur dziedināja krītamo kait
Kad spēlētāji pēcpusdienā ģērbtu- riem Musmano veltīgi meklējis Hit-1 «^rī tagad, jau teatrāli atvadi
vē pārģērbušies sacensībai, negaidot lera slavināto ..gaišmataino, zilacaino N^^s no visiem, tuviniekiem, viņš ne-ieradies
ari Hlavans. Vienības kap- valdošo āriešu tipu". H^adi nevarēja savākt tikdaudz droi^
teinis drūmā balsī jautājis: „Kur pa- mes, lai darītu sev galu. Pārvarēt nā-liek
darbs?" Hlavans, starodams pār ,,JA MAN — TAD ARI T A U T A I . . . " ^es ^ai^es tam izdevās tikai 30. aprī-visu
seju, tomēr atteicis: ..Es palasī- j^ču savā pašdievināšanā Hitlers P^' ^^^kodis indes kapsulu viņš ielaid
jos Staļina rakstos un man radās lie- turēja sevi par neaizvietojamu pilnī- ^^^^ 9^^^^' Noindējās arī Evr
1 bu. Viņi; n^t nA;)Māva ni»\rvomam r%rs\
vienībai, bet savu darba normu es
sasniegšu vēl šodien brīvprātīgā
nakts maiņā." Kapteinis juties aizku­stināts
un sirsnīgi spiedis apzinīgā
futbolista roku. Bet svētdienas rītā
Hlavans lielā gandarījuma sajūtā de-
.3ia;ind i d K b i ^ un mūli ratias ue- ^
hska doma Es tagad palīdzēšu savai Viņš pat neatļāva nevienam no ^'^^^ ^^"^a ^"^^^ ^'
, n . . , K . , u.. ™ , .,1^^^ tuvajiem audzināt raksturīgās f^.^^^^^^J^^"^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^«^«^^^
ūsiņas. Viņš it kā stāvēja uz ppaaaauugg- l}^^^
stinājuma, no kurienes kā dieveklis Hitlera nāve atraisīja rokas pāri
vēroja pie viņa kājām notiekošo. PēcM*™ bunkura iemītniekiem. Gebdi
gan vēl uzņēma sakarus ar sarkaai
karaspēka komandieri Zukovu, b(
vies no fabrikas mājup. Domās par ceturto —- Gotvaldam, piekto ~ pret kad parlamentārieši atgriezās ar 2
i^ara kūdītājiem, u. 11. ņu, ka krievi pieprasa padošanos bc
Visi rekordi ari tiešām realizēti, noteikumiem, Gebelss nošāvās. Pt
lieliski sinchronizeti ar attiecīgajiem tam visi bunkura iemītnieki, kun
dienas notikumiem. Kad cauri ielām skaits ar kalpotājiem un sardzi bijr
virzījās maija demonstrantu kolonnas, ap 700 cilvēku, atsevišķās grupās at-,
baseina^ realizējās 1. maija rekords; stāja savu patvērumu, un lielākajai^
tikko Gotvalds Staļina laukumā asā daļai arī izdevās dzīviem doties sa?
runa uzstājas pret imperiālistiem, biedroto gū^ā. ,
peldētāji ar jaunu rekodu ..kapitāli- Kad Hitlera nāves vēsts sasniedza
stiem iedūra duna mugurā. Polītis- viņa līdzgaitniekus citās vēl neieņem-kie
notikumi kelisb grieza sporta tās Vācijas daļās, vairums atmodai
n t l m i J , ' ^ ' ' ' ' T ' tomēr no dīvainās hipnozes, kag tiem bija
piemirkusi izcelt un uzsvērt: garajā Uku^i ticēt Hitlera augstākai smi.
I!fw f' T P^^'^^u^^^ apņēmās bai. Un ja vēl tagad no dažādiem ne-!
veikt šo rekordu senju. bija parakstī- zināmie avotimn dažkārt uzpeldi
jusies ari laika tiesnesi resp. vīri, šaubas par diktžrtora nāvi, tad sim-.l
kas uzņēma jauno rekordu laaka at- tiem paša autora nopratināto UecībaiI
Zg. ļto neapgāžami apstiprina.
- No dzejniekiem, kas
atoļii mija franču literatūrai
i asinis, ir vairāki, kas "^^l-ui
bijuši franči, kaut Piedt
iču valoda. Minēsim te P^s
a M. Heredia (Jozē Ma-1
W J , ! 1905. g.); klasicis-pSrstSvis,
spānietis no
Kaislīgais svētceļnieks
I (! 1910, g.) ir grieķis
wi viņa īstenais vārds'
Beizrunājams — Papa-Ŗ^
i- Sai sakarā nedrīkst
1 vientuļo ideālistu Albertu
f^, 1 1900. g.). kas pēc
W flāms un kas šodien
m ll Moreass, piedzīvo
'«ajBsi.
^is5 parasti tiek iztirzāts 1 t<
izcilākiem 'angļu rakst- ^^^a
^ viņu personīgi ne ar ko i^devļ
J , apvainot, ka pieskaitot viena
^.^Mautai", Sis patrio- ^PSta
5 ļļ-viņunekavēja pa- bas,
5^ Ikara
^J^rpus Īrijas. , kad ,
rindu varētu a i zM uli^'l}'^"^^^' bet ga. brēkd
E i L zolītij
«v^ure jāraksta no jau-Utbals
ai arī islandieši^ ceturl
^^^^^^^ I ^?^bi
Tl(
Staļina vārdiem viņš bija sasniedzis
pat 228 proc. Un viņa vienrba bez tam
bija uzvarējusi.
REKORDI TĀ VIEN BIRST PAR
GODU STAĻINAM
Ja Ladumegs spēja sasniegt jaunu
pasaules rekordu, panisku baiļu dzīts,
tad padomju zemē lieta pilnīgi savā­dāka.
Viss notiek pilnā apziņā, ar ie­priekšēju
apņemšanos sasniegt jaunu
rekordu, lai tā godinātu lielo Staļinu
un citus dižvīrus. Tā Pravda ziņo, ka
Bratislavas peldētāji apsolījušies
veikt veselu jaunu rekordu sēriju:
vienu par godu 1. maijam otru —
Staļinam, trešo — miera sekmēšanai,
^CJv?^'^^^ vieta, rīkles
^ f i S ? ' ' īpašības, ba^ul
)i ti./*^^isķas nācijas die-ķ
^ ^ v v i ^ n a bez
^ W ^tšķi.
"^m;^^^^^^^^ šķir,
\Ķ ^ VISU tautu brīvajā
l^hTt^'^ no tu.