Bavarijas Latviesu vestnesis, March 14, 1951

              TreSdien, 1951. g. 14. martā
L A T V I J A
;jļļ|<inM UDNA VAIB,
Nekļūstiet citādi
ai
9
teīkops4puIces priekšsēdi
K ^ a n g u l j . Vald^ p &
tJZ pēdējos 1 trīs gados veitu
:1947; g. 21 septembŗa/lS
jais-sūtniecībā sapulcējušos
frolft ^ņolērha dibināt DVP »
priekšsēdis lir sūtnis K 7^.
ļ ^ g . , f e b r u ā r ī bija'2
W».i.mBx\M ^ 3000,
5800, tet patlaban - ap soool
iķiltļa samļazināšanās
%t|lid»telu Izbeigšanos; S
laiĶS, līdzjšl iemesla del i
l^^uviet^ nodibināsies ) 1
ļlļban orgaiiizācijā 109 nodZ
^|S^6toē]i bvF mērķis 2
ļ?lqiļas: tautiešiem. Taču J
^n^e^ms palīdzu^.
^ ļ ^ g l i j a J Atbalstot taut^
centienus, nodibinitan^
^ vfe^^ arī bibHotēb m!
Jtlaban loiļida rīcībā blakus?
MļiibMotek^^
» ; j a u n a t | i e s bibliotēka «
vpffiiatti. T^pat noorganizēta
licma sūtīšana uz VācijiL ,
i f ^ j i s Saglābt daudzu bij. i
lapošu ļvesellbu.
neuzskata sevi parpoi
pŗHlu, b^et gan par kultūrar
m09is organizāciju, kas ir p,
j$m; cīņāņi pašu latviešu,^
|Mup|8j j vienotam pulkam,
:|ii|iu kopējas cīņas mērķis ir
Padome 17 fi
i^ļlā ievēlējjisi par organizf"
ijl feledriem ģen. A. Auzānu,,
ijiei Jl Alksni un ģen R
I ziņojot par fonda kultūras «i
Zi Bukovekis sīkāk pakavēft
||ōl« un bibliotēku noorgaimS
1^ pag. vasarā noorp
ii|irkalnes koncerta turneja (1(1
jfejr-^et rudenī Jansones deja
;|ia (9 vietas). Drāmas kopa.
Iptt 8 izrādes. Ir arī 18 lektomi
|wŗauc uz provinci ar prielj*
lifīs gaduļ laika fonds ķ\
p6i mārc.,|no kurām 11.500'^
i»|^allbniek\^ iemaksas. Galveaii
IpuSf •-- 3180 mārc. par Vs
iSifitltām mantām, 809 marcpai
liķamehtiem un 2.818 marc.
^ p S m a | ņ ī c a , par kura*
joja Alksni», pag. g. devusi
JirCi peļņas. ; Nama komitejas ļ
.Strazdiņš ziiņoja, ka DV mi
:irkt0 par 13.000 mārc.
purni še seguši 1.229 mlrc.,bel
' iļ^itoiu veidā dabūts 750 maic.
saimniecības plāns īstenoji»
Otti sanāksmes dienā
. statūtu grozījumus. Pi
pjrlncipu, ka DV valdē par loo
var būt arī personas, kas navb
' aŗavīri. Vienojās arī par del
./lilces sasaukšanas kārtību E
iumiem, kā arī par pabalsU
ķiršanas secību.
Jfaunajā valdē ievēlēja A!
tauriņu, Rumbu, Lazdiņu, Stri
Ukovski, Kursieti, Manguli im
^ti^ valdes priekšsēža amatu"
^^Iksnītim. Nākošā gada b
il^ņēma 4.000 mārc. apmēra,.
tfem Anglijā paredzot 1.200, bet
' i i 600 mārc. V»
NOTEIKTI TAUTSKOLU 0\
PĀRBAUDĪJUMI
LČK izglītības nozare noteikui^
Ifl^u tautskolu šī pavasara»
Srbaudījumus latviešu valoda
'I un vārdos), (matemātiķi i'-
- vārdos) un vēstuie (ieskauo*
jļsg Vēsturi).
. barakās, bet 60-70
s vācu bēgļu nometnē. 200
;liem jādodas uz Heidenheiffljļ
• izvietos bij. policijas r
V bet atlikušiem uz Nellm!
,enu, Gepingenu un Vaicn
9. martam paredzēts li 10\
t) aprūpē esošāfi Jaunulmas^
lia un Reinharda kazarmu"
-r iedzīvotājus, to vidū a]
viešu, pārvietojot uz Aui
Olstates un Minchenes
tiiēm. Vācu saimniecība P
jādodas uz GrāfenasavU'
J.
tu Joslas sardžu un iraītfjļ*'
nlbfim v a l a d z ī g i »^
•tu joslas MSO (sardžu ^
:bām vajadzīgi mūziķi koW F
Ptttēju un sitamo
-8tS pieņems 18^5 \ , ļ k i i*
IRO Izceļošanas tiesību vai ,..
brīvprātīgi atsakās. JaPļ^^ „
t vficu darba pārvaldes^,c^i
ķs formulārs (Form Cfļ^g^l
tam jfigoida aicinājums 'era ^ ,
isrvlcē Depot pārbaude^
tā.
Nep •ariMtais ASV ikdiena
VESmE UTVIJAI NO ITAKAS (Skat. mūsu Uilcraksta 3. janv. n-,^)
DSAUD2U DZIVI!
SalimitciilH» jridtai un mcs
V 6 s t t i U Latvijai no Londonas
Kārtīgs amerikānis Ik 8vltt<iiena« Iet
aznlcā. Tā kā jaunlebraucēju lielākā
aļa še nokļuvuši ar baznīcu orgāni-adju
palīdzību, tad arī 1iem <ir šo
pstākli katrā ziņā jārēķinlis. Se kon-rēti
runāšu par metodistu — šejienes
elti^ās protestantu grupaii — drau-szem*
Vispirms dievkalpojums ir īsāks par
ums parasto. Driesmu grimatas (ar
otim) glabājas baznīcā, īpašos plauk-iņos
pie katra sola. I)raudzēm savi
oŗi, kas dziesmu izpildljuiinu padara
ērtīgāku. Svētajam vakarēdienam
ellcto oblātes, bet sagriciztus balt-alzos
gabaliņus m vīnogu sulu.
ievgalds reizi mēne^sī, un pie tā iet
ez izņēmuma visi baznīcēJii, ar! ma-i
bērni. Ziedojumu vākšanas bļodās
audu liek aploksnēsi tāpat arī kār-
:ēJos draudzes maksājumus, uzrak­to!
aploksnēm m^iksātāja vārdu. Gal-enajām
lūgšanām eeko dažas minū-
BISTAMĀ SPIRĀLE ļ cīšanos, varbūt pat zināmu varonību.
Iepriekšējā rakstā (sk. 14. n-rā) pār- Un tieši ģim«iēm jācīnās visniknāk,
runājām dzīves dārdzlbe» kāpianul «.-^ « . ^ ^ P ,
Anglijā un tās ietekmi daiadu laužu UNĀM, BET DROŠI
tes ilgs klusums - pārdomu brīdis.! izeēj tā tuvumā māksllaos mēslus N«P*rpro*am» redzams, ka šai Nedižosimies, bet konstatēsim fak-
Dievkalpojuma beigās mācītājs dodas Darba ražība liela un iedēstītie» stāl sākusies bīstamā algu un cenu tus. Uelbritānijā mūsu ļaudis materiā-nz
priekštelpu, kur ar rokas spiedie- di ieaua loti lab skriešanās spirāle, ap ko tautsaim- lā ziņā progresējuši lēnām, bet droši,
nu un pāris vārdiem atsveicinās no n^eki tik bieži lauzījuši galvas. Sa- Citās imigrācijas «emēs tas noUcis
ikviena baznīcēna, kas tuvina māci- TAUTISKĀ lELLE AMERIKĀNIETES ļ ^><^i"ot ar 1947, g. līdz šl gada sā-ļ daudz straujāk un ar redzamākiem
tāju draudzes locekļiem. IPASUMĀ kūmam, cena* bija kāpušas par 25 rezultātiem. Taču progresa ir nenolie-
Daudz baznīcām nav zvanu bet tos Pšri č i m n ; » r a T 3m riarka r.:»«s proc.. apsteidzot algu pieaugumu. I dzams arī šeit. Mēs redzam, ka ne-atvieto
Bkaņu plates un skalruoi ko J^^^ v ā d S aribas tceU kādu "«'«i'*'"' ''^''^'l*
nezinātājs pat nepamana. Baznīca bie- aadlLr kas Uka ^^^^^^ klāt U^"»' ^'^^^ ««^«"i nebija «pmietl- dona* Istenda. poeta rajonos, ka ne-a
rīko sanāksmes, kas līdzīgas mūsu esošo lat'viešu srdīm LIkuzu an N " - Nemiers daireiz Upaudēs strei- vien. nav iekrUi$ paupertenē. reep.
vakarēšanām. Vasaru tās Helāko tiesu k ā r t n ^ E visbiežāk - nebeidzamās tkrandu proletariātā, ka» citād» nav
notiek brīvā dabā t.«. ..pikniku" v:e- JuSier koDēiā luSanSs diskusijās, konferencē» un prasībā», pilnīgi zudi» v51 šodien,
tas un noris amerikāniskā tempā: no- DžemS KrSsU viešu •'*J' iespējams, valdība ne- Salīdzinot latviešu strādnieka ģune-vietošanās
(galdu uzklāšana) aizlū- S j u i n o s kl^^^ bha ari a v e u P'^'^^'P''*' ^ " nevarēja, nl ar viņa darba biedru *lmenem. pir-gurns,
ēšana un aizbraukšana. Sādi aTv^Tderstell kun^^^^^^^ «'8" «ie-Uajā konstatējama lielāka mērķtiecl.
izbraukumi notiek ne vien svētdienās, kiL'anas vārdus tu^ot uz^ saldēšanas' politika bija un palika ba. it sevišķi tai posmā, kad jāiekar-bet
arī darbdienu vakaros. Dažreiz toš Usku"elli valdības rīcības diktētāja, kas no- toja» jaunai dzīvei. Klāt nāk arī lie-kuplina
arī rotaļas. Dejošanu baznīca '. . . ^ „ .zīmēja cenu un algu līdzsvarošanu Mākas piemērošanās spējas un elastl-neatzīsti
vienīgie, kur draudžu aorin- • • • ' ^ «irsnigais draugs - jūim mi- noteiktā līmenī. gums. kas reti kad līdzīgā apjomā sē­das
piedalās ir t.s. ,,skvērdanči" ^ •
kaut kas līdzīgs mūsu tautiskajām de­jām.
Ļoti oriģināli izklausās deju va­dītāja
resp. teicēja mūzikas ritmā
sniegtie norādījumi — kas dejotājiem
jādara.
rusais sutms Blimams man daudz .... . ., stonams nie analu kollēaām. Domāju,
stāstījis par savu zemi un >'viešu B«P«fJ"»5v|'^^^^^^^^ .niu
tautu. V,ņs man dāvāja arī šo ^"tu " ^ ļ «P9« » ifs«mu Ja «Sr k'^giem. i\ teikšu, ka Ueši mūsu
meitu. Nedomāju, ka kādreiz miin ra- . ^ daudzaiāi nelaimēs esam māciiušies.
Pa?apkalpo?anas veikali
Pašapkalpošanai} veikalu Se loti ļ sien ķīpās un ved mājās. Darbs racio-
^- • - . . . . ciņa* riPvalvSrl Jr lOiO fl n,Z«T
disies iespēja tikties un sadarboties "'"^^.."valvācljas 1949. g. rudeni ' ^ . j senseniem
ar latviešiem, bet tagad tas notlcisj ^ i» «r^^^^^^ kart%nut S"»^'^^^^^^^^ " v u ier.5lu gaitu, pat
y - ' i " v T " J ' ' " " ? - "n'-^M k a s T t o l k S i r^^^^^^^^^ nesniegdama to mainīgo nir-tadi,
kādus biju iedomājusies pec Bil- }9 saKar», apraka peaejJs Hu- uj, u .nnrūiināiusi milt Tānēc
maņa stāstījumiem, kas bija jums P J " - Gatavodamās "Mauno karu. 1^^^^
glaimojoši Nekļūstiet citādi kā P^^a^'e «āka steidzīgi tvert pēc izej- "P**"®''® k»"»"» "mās, ja KMS lai
gamojosi. Nekjust.et citadi ''Mvielām - vUpirms LtalUem%n vil-h'^^^
ļnas Un ja nu reiz starptautiskajā r**"^^ mūrnieks, krāsotājs un
daudz. Jauniebrai^cējiem, kas vēl pie-ļnāle/izlīdzi^ Ar šiem vārdiem arī beigšu. Kaut tirgū izejvielām kāpj cenas, tad ne,h«??^«JjS' ^^^SIP^^?,!**^^^
ļtiekami nepārvalda angļu valodu, tie mus pļauj tad, kad brīvāks laiks. Pār J savādākas un bie- h^bēgami tās kāps arī patēriņa priekš-r^*j*^^\^\« ''L^,*^*^* " n ^ ^ . ^ f "^^^^^^^
. . . — - ' ,birst arih;,:?'," mums neizprotamas, tacu ne-Uetiem iekšzemes tirgo. Un tā^vien-^Pf» ^^r.^^^^^
inomecindsim tas. jo mes baudām sisUj^Sais cilvēks, kam visai maz rūp «^/^J^dzj^^t ģimene« b^^^^^
zemes v:esmilibu; bet nekāda ziņā Koreja, pasaules mēroga izejvielu hnvēM^^<i2
neaizmirsīsim an savējas, jo tas ir piedāvājuros un tamlīdzloas ietas Pretestības spējīgāku ari pašreizējā
m ū s u . l a t v i e š u paražas. Jēkšņi r ka viņar^^^^^^^
" mazāk naudas... ^ h « P^^^^fL^; Ar diezgan Īle u drošību
varam teikt, ka mūsējie vieglāk va-
KĀPŅU APAKŠGALĀ rēs atrast viena vai otra 4ztrūkuroa
Sai nelīdzsvarotajā pasaulē nu esam ļ aizpildītāju nekā pārējie,
iekļuvuši arī mēs, latviešu trimdi-oti
atvieglo iepiikš^mos, sevišķi pār- augt tie nevar, un nenobirst
tikās nozarē. Ieejot veikalā, pircējs graudi,
ņem redzamā vietH stāvošus ratiņus aiTisi^^tr ««T^T^.,?^
, stumjot tos gar preču novietnēm, MĀJLOPU MĀKSLĪGA
ats paņem, ko vēlas, un krauj savā I APAUGĻOŠANA
lun
vienmēr atcerēsimies šTs latviešu lab<
esat!"
It a k ā , martā.
H. Ritums
..karietēs Pie ize^^^ Sugas lopu audzētājiem Latvijā ; ^ n ā ? ^ ' % e k l ū s t l e t citām
•meki par izveletijām precēm Iekasē diezgan lielas grūtības dažkārt sagā-' ®^ "^e^^l^^^et citādi kā
naudu, iesaiņo te*, un tā bez liekas dāja sugas uzlabošanai piemērota
unāšanas (var iztikt pat gluži bez īpatņa sasniegšana. Bieži vien sugas
tās) lieta nokārtota. Tā kā viss še tālāka izveidošana apstājās, jo teorē-bundžās,
stiklā vai celofānā, tad grū- tiskl vispiemērotākais īpatnis nebija
ļtibu nav. No zagšanas amerikāņi, se- sasniedzams. Savā laikā lasīju ap-, - ^ « . i r
h?išl^ J^ultos--nebaidās. Daudz ēkām rakstus par zviedru sasniegumiem I AII/I 13^1 II i m V A r i I hi
ļun telpām se atslēgu nem.^z nav, un, govju mākslīgā apaugļošanā, un izrā- * ^ ^ * ^ * W U **** V u LU
jāatzīst, zādzības tiešām notiek ļoti dās, ka arī amerikāņi šai nozarē gu
^reti. vuši ievērojamus panākumus. Se or
LAULteU GREDZElSfS UN APRAKSTI attiecīgs centrs kur vajadzī-
LAIKRAKSTOS go īpatņu spermas uzglabā konservētā
_ , , , , , veidā. Vajadzīgā gadījumā pēc kata-
Laulību gredzenui valkā kreisajā loga jāizmeklē piemērotākā, un pārējo
rokā, pie kam biezi vien kopā ar de- nokārto izsauktais veterinārais darbi-1 • • • 1 J • •
ribu gredzenu, kas rotāts akmeņiem. Lieks. Atri. ērti un oriģināli. Sākumā SēlITiniēClSKOdZl V I
Pēdējo valka labajl rokā no saderi- gan bijušas bažas par sugas izviršanu,
našanās līdz laulībām. Tradīcija - bet tas tomēr neesot noticis, Arī dzi-vlsmaz
provinces pilsētās, — ir, ka mušo gosniņu procents esot liels,
nar katrām laulībām vietējā laikrak-
^stā ievietots plašs apraksts at līgavas ļ ' siENU NEŽĀVB
uzņēmumu. Uzsknitlts arī, kā tērpu
KUR IZEJAt
Pa tam jauna preču sadārdzināša­nās
atņem mārciņas vērtībai nost pe­niju
pēc penija. Ja līdz šī gada sā-nieki.
Kad iebraucām šai zemē, bi­jām
pārliecināti, ka vairums perso­nīgo
problēmu atrisināsies visai vieg­li,
vai ir jau atrisinājušās ar Iebrauk­šanas
faktu. Taču īstās problēmas I kurnam bija runa par 85 proc. lielu
tikai sākās: pēkšņi Ieraudzījām, ka cenu līmeņa pieaugumu kopš kara ne­esam
sabiedrisko un ekonomisko kāp- kuma, tad tagad drīz vien šim skait*
ņu pašā apakšgalā, kur mums bija Um varēs pielikt jaunas 25 proc. Ogļu
ierādīta visai pieticīga vieta.. cenas palielināšana par 4 ftll 2 pen.
Sākot cīņu par augšupceļu, mēs h^»«ā atsaukusies gandrīz uz Ikvienu
konstatējām, ka esam handikapēU gan- rūpniecības nozari, vispirms, proUms,
drīz ikvienā veidā. Pirmkārt - mēs h*^ transportu. Pag. mēnesi smagu dis-
, bijām bez drēbēm, un nesamērīgi P^^Uu un streika draudu rezultātā
Kanādas laikraksts Globe and Mail liels procents ienākumu pirmajos ga- jāpaaugstina algas «««ceļnl^^
ziņo, ka Ņufaundlendas valdība uz- dos aizgāja, uzpošot savu ,.per8onīgo M^^^r» caurmērā par 12 proc. Nav Jābūt
ņēmusi lielāku skaitu latviešu un vā- fasādi", kas DP laikos bija kļuvusi tauUalmnlekam, ļal pateiktu, ka tas
ciešu svarīgos amatos, īpaši nozarēs, visai nožēlojama. Otrkārt — Jau kopš «*^^^^^^ P*^^^* transporta izdevumi»
kas saistās ar dabas bagātību izman- pirmās dienas bija vēlēšanās tikt ārā reizē ar to gandrīz Ikvienas pre-speciālisti
ceļ Ņu
fdundlendas
jsies līgava un viesi, kādas puķes pa- Sienu un āboliņu daudzās saimnie- tošanu. Nesen par saimnieciskās at- no hostejiem, kas taču pārstāvēja ^*riu. Un neviens nevar pateikt
sniegtas, kādas dziesmas dziedātas, ^ i ^ ā s nežāvē, bet visu sagatavo skāb- tlstlbas departamenta direktoru iecel- tieši to dzīves veidu, no kā gribē- radikālu līdzekli, kā rodama «eJ«
kādas laulātiem izgliitiba, kur tie dzī- kārībai. Ievākšana tad iespējama ne- tais Dr. A, Valdmanis ministru pre- jām izbēgt. Un ja kāds tika laukā stāvokļa. Daudzo minējumu vidū
Ivojušl, kur dzīvos turpmāk u. t. t. h^^^rlgļ no laika apstākļiem. Esam zidenlam Smoludam dažādo jaundibi- no neērtā patvēruma, tad tūliņ tamr^^*^^* strādniekiem jasnieaz
ļ to darījuši pat ļoti lietainās dienās, nāto vai vēl projektēto pasākumu re- vajadzēja rūpēties oar citu dzīvei ne- M^^^*^* produktivitāte, un jāpanāk
GALDA PARAŽAS
Ēdot iespējami
ļpēc lietošanas
imalas un ēd tikai
ļcīgl jau tas sokaa
Darbs nav fiziski grūts: no pļaujma- alizēšanai ieteicis lielāku skaitu liet» pieciešamo, sākot ar gultu un galdu r^^'P^*"*^*^ līgums par izejvielu sa*
Šinas ar piemontētu sagrlezēju, kas pratēju. Vairāki latviešu un vācu in- un beidzot ar podiem un pannām. Un, K?^*- P^^^^^^' /i!* i
iSTv3'1"^^^^^^^^^ ^'.^.^^'^ "^''"-"^f ? ^ u ' " Kāds latviešu inženieris palīdz rea- vietām un rūpīgi uzraudzīti. Tagad
|abajā rokā un, kad kumoss apēsts rit, jo vajadzīga ari sausa lopbarība. L^gj ^ūves programmu, strā- 9^" Sis pēdējais punkts fonnāll at­kritis,
bet toties apģērbu un apavu,
_ _ _ _ _ _ _ _ dzīvokļu un namu, gultu un trauku
Ti^<»rTv.* ..n n.}A. T M - S V . 1 - •. . pVānūs'^vairāklem tUtiemTk^^^^
^ot nedrīkst^ M^^^ majas Amerika tikpat ka nepazīst, ļ 55,^5 jūdžu garā posmā Sākumā mums, kas visādas elles un
L o n d o n ā , martā.
|tās vieta ir klēpT. Uzmaniigam jābūt
jarī ar „paldles", ja ko piedāvā. Sāda
latbilde še nenozimē vis atteikšanos,
bet gan piedāvāta vēlēšanos, un dau
it D«troltu Utviefitt ipviMiIbi ttaiaiml
S T Ā D Ī Š A N A A R M A S I N ĀM
pāri Ņufaundlendas lielajām upēm. postu izstaigājuši, bija jāpasmīn, kad rotlgu dirbiira. NoorgmUfu •vētaienit rto.
Kā rakstā norādīts, pēdējā laikā vai- dzirdējām angļus žēlojamies par lS,2Swii**«!^^^^^^ ak?«wlJii
Pirms nebiju to redzējis, grūti bijaļrāki latvieši iesaistīti arī valdības or- ves ikdienas grūtībām. Mums tēs li- Uopi. vsku iiedoļumi oan uuUtliem Vā-domāties,
kā tas notiek. Mašīnu bez ganizētā filmrūpniecibā. Viņu uz- kās putekļi, salīdzinot ar tām traģē- cijs, gan iiiviely orginīiiifStccM In ASV. Pit- ^«JVM^S^^^^ ' traktora vadītāja apkalpo vēl divi uz devums būs parādīt filmās Ņufaund- dijām un šausmām, kam esam bijuši ļ X "ClSSlii * X k ^ aJS?tJēllu
^saka vismaz „Ne, paldies! ļ ^^^^^ ^jj^-j^j .^^-^^^^ ^^^^^^ ļ ^^^^^ skaistumu un dabas bagātības, liecinieki. -Bet tagad redzam, ka arī ]^m»lioiuX\ loc. ? RadlSS. ^0*1.
SKOLAS mašīnas Izveidotā dobītē. Pēdējo tō- i No vairākām pusēm jau izskanējuši ikdiena prasa niknu cīņu, ka arī na- ļ M, Pr. sīpolu on v. Sakni.
. . . . iliņ aizspiež īpaši riteņi-veltņi. Pie tā iebildumi, kādēļ šis darbs nav uzti* mamātes pūles savilkt kopā salmnie-
Mums Vācijā nebija īsti pareiza p^g^^ mašīna iedēstīto arī aplaista unļ,cēts nacionālajai filmu pārvaldei. Icibas galus prasa uzupurēšanos, atsa-priekšstata
par skolu sistēmu šeit. Tā­dēļ
arī bieži par lielu panākumu uz- uiiiiiHHiiiiiniiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiUHiiiiiuiiiuiiiiiiiiininiiiiiniiii^
skatījām gadljum^u, kad mūsu bērni, » i i o ^ i i « c * ! • [nepārzinot valodu, nokļuva tanī pašā duna latviešu kolonija pie oidnejas
ļvai nākošajā klasē, kā bijuši Vācijā,
un pie tam arī ļoti sekmīgi varēja
skolas kursam sekot, Faki:s tomēr ir
tas, ka, piem., 6. klase mūsu tautskolā
un 6. grāds šejienes skolā nav viens
un tas pats. Mācības še parasti sāk
6 g. vecumā 1. giadā. Tautskolā ir 6
grādi, nākošie trīs ir t. s. Junior High-school
un tikai tO., 11. un 12. ir vi­dusskolā.
Mūsu vidusskolu pēdējo
Itlašu kurss jau saskaras ur šejienes
koUedžu programmu, kādēļ mūsu vi­dusskolu
absolventus darba doku­mentos
bieži apzīmē par 2 gadus kol-ledžu
apmeklējušiem.
Tātad mūsu tautskolas 6. kl. fak-
I tiski atbilst jau Junior Highschool
' 8. grāds, un, iekļūstot zemākā, mūsu
bērni ir zaudējuši. Protams, ir cits
jautājums, vai mūsu tautskolas 6. kl.
audzēknis varētu sekot 8. grāda kur
sam. Personīgi domāju, ka varētu,
bet šai jautājumā kompetentāki būs
mūsu paidagogi. Skolniekiem uzdod
ļoti ņaz maļas darbu. Kontroles darbi
skolā un arī mājas darbi parasti ir
jau sagatavoti jautājumi, kuriem do­tas
vairākas atbildes; no tām tikai
jāizvēlas un jāuzraksta pareizā.
VISPIRMS IZKUĻ, TAD PĻAUJ
Neticami, bet tā tomēr ir.. Ar kom
bainu pārbrauc labības lauku, nogrie
žot tikai vārpas, kuras turpat uz lau
; ka tūliņ izkuļ. Tad kombains nopļauj
atlikušos salmus, ar īpašu mašīnu sa
FOTO VĒSTULE LATVIJAI NO
AUSTRĀLIJAS
JaoDi, prSvē latvieSu kolonija patlaban
veidojas Vtndzoras džungļos, apm. 25 km
no Sidnejas. Daudz tautieSu tur Iepērk zemi
un ceļ savas mājas, sākumam paSu spē>
klem Isveldojot pagaidu mītnes, lai vēlāk,
liekot pit lielākas turības, būvētu kārUgas
mājas.
• Oklandes un apkirtnes latvieSus sabied­riskā
rosībā Itdz 81m saistīja paldarbību ko-pa
Līgo ar skol. L. Bēntņv un J. Zābaka
priekšgalā, kas ooorganizijuil vairākus l a l -
vteitt sarTkojumus. saaāksaes un teitr* ti­rādes,
k ā ari Ukārtojnil dāvāts sOUI«Mtt
Vācijas tauUeSlem. Platākas baies radllaaat
tagad nodibināta latvielu apvienība Oklandl,
Tās valdē ievēlēti: priekin. l . lēRtņl, vleln.
A. Slabale, lekr. V. Gulbis, ku.-bledrt. J.
Peipis, mantt. J. Zābaks, sekr. V. GulMs;
revltijas komisijā l . Kalve, M. tergs «n
E. Legrels.
• Pulkv. Kalpaka bataljona studentu rotas
gada svētku atcerē 3. martā Indlanā todi-binālē
korporāciju kopa.
ir Diiua nodiblnāU latviešu kopa ar 51
biedriem. Ik mēnesi noUek dievkalpojumi, t n
II. febr. dievlfldiēji pirmo reiti diirdēja
sprediķi latviešu valodā, vIesojoUes Oklika-mas
māc. BOmanlm, kas nesen Ieradies
ASV.
H Utvietts R. TtrvSns. kas Kanādā strā­dā
jis meita darbos, saslimis ar nervu sibfu-komu
un 11 mēneiu ārstēts pslchlatrlskā
slimnīcā. Sakarā ar Ukumu, k a ikviets, kas
nav Kanādas pavalstnieks un finaiclāli ap­grūtina
vatsU, itsOtāms atpaka) ut to v l t t u ,
Bo kurienes ieceļojis 4>> S. Tarvāss nogā-dāU
uz Vāciju.
it Mag iur. A. Kampe iecelts par locekli
Kanādas tautu apvienības cilvēka Utsibu att*
sardzibas komisijā, ko vada prof. SaifveU.
Pārējie IS komisijas locck)i i r kenadiell.
it Latvieio gaidu vienība Indianapollsā re-ģlsUējosies
vietējā amerikāņu galda orgati-tādjā,
paturot sava latvisko patstāvību.
Amerikāņu gaidu organizācija soUjusl ne
vien mateHSlu atbelstu, bet arf telpu vienī­bas
vajaddbām un divi ēkas vasaras nomet-
Augšējā «ņemamā tautieša Kagalņa cel- ļ P" "T" pirbaadljama
I priekšmeta Veslfīldas amerikāņu gaidas l i ­ti
pagaidmājiņa, kas izmaksājoši tikti IfS | vēlējošās Latviju.
nārc. bet dzīves uzaklanai pietiekami I it Anburnā, Zicmeikalifomljā. noUkosI lat-
UU. V . . a . . ^ 5 a n . .«ne. d.M.. P " C^^St? ^'vJK*r.Sr.^^^^^^
m mārc. izmaksājot 1 gados. Apaklējā I Skatē sekojošā koncertā piedalījās V. Oto-uzņēmumā
- tautieša \1tola Ukko oicel- h ^I""*' ^' " ^^tvielu
I s u ņ f l a r D i e m .
tais pagaldmājiņas stāvs. A. Z. | ^ g ^ j prieUUsījumu turnejā K. Ujumtl-
A B uu^ . I I nolasījis ari lekcijas Albertas unlvtrsi-
A. Puķītes uzņēmumi | {^^^ „ud«tiem. ko atiinlgt nttlmējoil K*.
nades laikraksti.