Bavarijas Latviesu vestnesis, March 14, 1951

              L A T V I J A TreSdien. 1951. g. t i muti
Hr«Nfi«Uika
Pag, plektdlea Bkoļm pclUikh ie-iMējif
tīfi i v i i l g i RClikumi. Firmait
un, varbat, nozlmrļļiikiii fotji Liel*
britlntjai pfedzft'Ofail m rdldlta It*
lietu ntoiitra Emfita Bevm» atk^ip-
Unle no i » a t a lieli iiavļ dziioi*
lanai diesā m oHiiilitm pm^ideciti
* vietnieka Morlsona eM^ttlsaisai pie
Anglljaa lfpolitili;«»» stiUei; Dtri —
BietumvSdjai partitm^mta poltti«lcā
deklaiicije par ¥ a c y « » brlvibu un
vienotlftitti treiali - - i ^ FirsnciJiN^ valdi*
bat noftibilttēiainls, pedzivojusam
radikilioeiēliitu pairlameniianetim
Anrf Keijam ttmmoiies laldib^it
vadibtt.
Emtita i e v iM al^leliiiiā no &rlietu
«inlitfIjai pēc atbilidlgiem darba
gadiem izi^iliuii britās psaaules
presē vērtējumu, nolītu un cildināju­mu
plOsmu. TImeii norlda. ka Bevtni
ielfi Angllias vēsltur^^ kl Iteis irlietu
ministri. Dailf Hereild dldiņa vioa
Aopthiui galveno Elrop^ii jaunuzba-vei
faktoru Mtriala plina tin At>
lantikē pakta fsteiiiolani kott^iktlvāit
drollbii sekmēlanil m\ lielvakitui
iavitarpējis draudzības itsprinālani.
Bez Bevina, saka laikraksti» diezin
vai vispār Marialii plānis un Atlan-t^
ka pek^ būtu leguvii lildu s«»ju kā
tagad. Pievienojoties angļu laikrak
itu domām, jāpiezīmē, ka Bevinīt savu
galveno uzdevumu tiei^āis^i izpildījis a?
liiiu politisku tālredfllbu im perionia
ku neatlaidību* upur^idmi pat savu
veselību. Viņi kā polltlkii «r piašu
pieredzi arS turpmāk pali^^s valdības
iditivā kā ministrs \m portfeli.
Jaunā ārlietu minbtr» Herberti
Moiiioiii d i l v i i illlMi varētu tiauk-ties
— no lzsQtdmā tēm par ārlietu
ministru. Tikai paReicolies vlloam,
UN pASāulef armijai?
*
Ņuiotkā |ip|. — Aizstāvot kollektl-vāsdrollbis
sistēmu agresija* at-vairei.
ASV pārstāves UN kollektlvās
ricrbas komisijā Bankrofts pieprasī­ja
drīzi dibināt starptautisku briv-prātīgo
leģionu, kā ivarlgu papildi­nājumu
ārlietiij ministra Ectsona iero­sinātajai
nacionālo armiju nodošanai
UN rīcība, akcijai pret varbūtēju
agresoru. Kaut vai pieticīga rīcība
iai virzienā un mēģinājumi saskanot
dažādu valstu viedokļus, buru milzīgs
impulss visas brīvās pasaules kopē­jas
drošības iiitēmas drīzai izveido­šanai.
..UN pašlaik ir iesaistīta ak-citā
pret agr<»soru," uzsvēra Bank-rofti,
aizstāvot savu projektu. .,un
neviens no mums nezina, cife drīz to
atkal aicinās uz līdzīgiem soļiem."
Kā zināmi, kopējas rīcības resp.
kollektīvo solu komiteju ar īpašu
rezolūciju pag. gada novembrī no­dibināja
UN pilnsapulce, lai gadīju­mā,
ja Drošības padomes darbu trau­cē
veto, kopsapulce pati varētu sākt
rīcību pret agresiju. Komitejā par
stāvēta Anglija. ASV. Austrālija, Bel
ģija, Burma, Ēģipte, Francijs, Mek
sika, Kanāda, Filipīnas, Venecuēla un
Jugoilavija. Tēs grūtākais uzdevums
būi atrast labāko veidu |tsevišķo re
ģlonālo drošības sistēmu iekļaušanai
kopējā globālā drošības sietēmā.
35 Austrumvādjas iauiaspoU-ļDAZOS VĀRDOS
cijas kaujas pu^
un 14 mācību bataljoni aizsolojusi pāri Ncisei
Berifoe (rs). — Pag. gada decembri
Austrumvācijā izplatījās vēsU. ka
tautas policiju stipri eamazmās. Nā­košajās
nedēļās daudzu pilsētu ieils
parādījās ievērojami mazāk šīs Auji-trumvāciļas
neoficiālās armijas karei-vīru.
Beidzot nācāa pat konstatēt, ki
daudzas kazarmas, kas pirms taza
jauna sociālistu
internacionāle
Londona (ip). — Trīsdesmit sešm so^
ciāliitu vadoņu sanāksmes rezultātā
kuri bija ieradusies no dažādām pa
saules valstīm. Londonā nule nodilbi
nāta jauna Sociālisttu internacionāle,
kas pārstāv 33 valsta sociālistu par>
tijas ar pāri par 10 miljoniem biedru.
Tā stājas Otrās internaclonālee vietā,
kuru iznīcināja otrais pasaules karš.
Sakarā ar ievēlētā priekšiēza, britu
strādnieku partijas sekretāra Morgana
Filipa slimību sanāksmi viņa vietā
vadīja franču sociāliittu pārstāvis Lujs
levī. Jaunas Sociālititu internacionā
Ies pirmā pilnsapulce notiks Frank­furtē
no 30. jūnija līdz X jūlijam.
SMdtaSvilM irUettt mUOttii
kurā piedalīji» I>ini)«i, Noiv-ēģij^^ļg
rijdi UB hUndcs irliotu polUiUi fidlUļiL^
ptgajā komunikē «pņēmuSiet d««(t t i i u
rastu Korejēs konUiklā miermīlīgi gS^*
jumu.
ItkipoUUskss Mspnē}iuittt TMH
. - . . I X I ^««^ī^ jaun*»» valdības pirklrlojian o l
bija pārpildītai, stāv pilnīgi tukšas, i^ŗ^ no Maršala p)āna minUtra PMItti^
Pēkšņi bija pazuduši 35 kauja* pulki ceiu Karao.mano^iu. ko »pēcigi ttbabu J
skaidrots, ka šis tautas policijas daļas natīķi. ja vtņš uis dienu Uiki tt^!!^^
vienā naktī Gubenes. Muskavas. Prī- Uij. mmi^^tru preiJdenu Utm^um^;^^
Nekartiņ kļHil BcpacicflSs
35. platuma grāda pāriešana palfreiz akademisiks iauloļums
ASV SABIEDRISKA DOMA SĀK SAPRAST ANGLIJU
VUtegtona (nl). — ASV ārlietu f matnoteikumu uzskatot brtvu un vie-
•trādniektt partija uzvarilļa 1945. g. ļ ministram Ečesonam prom esot viņa i notu Koreju. Taču pašlaik neesot te
vēlēšanās, jo viņš mmoMedzami ir vietnieks Diēmsi Vebs preses konfe- spējams pateikt, vai iio mērķi varētu
spējlgākali organizators un labikais lencē nesen paskaidroja, ka ASV jo- sasniegt, iznicinot kodnūnistu spēkus,
vēlēšanu cīņas stratēģis un ne savā projām apspriežas ar citām ieintere- diplomātisku sarunu rezultātā, vai
partijā vien. Morlsons dzimis Lon- «ētām valstīm par «nenormālajiem arī. abas šīs iespējas kombinējot
donas nabadzīgākajā Istenda rajonā, militārajiem apstākļiem* Korejā, kas, Viceministrs neapstiprināja, bet ar!
K l Mikdonalda kabineta Irlleti mi- saskaņā ar ģen. Mekartura atkārtotām neatsauca informāciju, ka ASV ar
nistrs viņš izveidoja lielisku satlk- deklarācijām, lielā mērā kavē sekmi- Zviedrijas vidutājlbu stājusies saka-smes
organizāciju London Tran«port. gu operāciju norisi, ros ar komunistisko Ķīnu par kara
Cerčils 1940. g. uzticēja iriņam iekš- Ģen. Mekarturs nesen no jauna gūstekņu apmaiņu Korejā,
lielu ministra posteni, bist pēdējos bija netieši protestējis pret viņam Valdības aprindas Vašingtonā ar
gados Morisons bljs nevien ministru uzliktajiem ierobsžojumiem un uz- lielāko interesi studē Korejas jautāju-prezldenti
vietnieks, bet mī An^ilijas tvēris nepieciešamību UN gaisa spē- mā izdarītās aptaujas rezultātus, kas,
apakšnamu priekšsēdis un ifclbritāni- kiem uzbrukt Ķinas komunistiem pretēji nesen diezgan asajiem strī
jas troņa padomes pre(iid«nts. Visās viņu piegādes un izejas bāzēs resp. dlem abpus Atlantijai okeānam, uz
Londonas skolās izkārti plakāti ar Mandžūrijā un pašā Ķīnā. rāda diezgan lielu līdzību tMitas no ris* Ari jautājumā par 38. grāda pārie.h^*«>ojumā ASV un Anglijā. 73 proc.
gdomā Ifdii. Ari skolotāj, var ktū-ļ^^^^ ^^^^^^^^ J^^^^ ar^itām v a l > ^ iztaujātajiem Izteikušies pret 38.
busas un Citavas tuvumā šķērsojušas l«w «uutni prtiidetu
Neisu un pec tam izvietotas poliem ^^^^^^^ draudrigumu apUatioS' 2
piešķirtajā Silēzijā un Frīdlandes ap- Uami par vftiimeku Vašingtonā ^
gabalā Cechoslcvokijā. Tāpēc, kad srUvu v«ioda tr il fadi ftettsi
janvāra vidū SED ģenerālsekretārs valoda, kai pa visiem ceļiam ^uiūm iļZ
» » » J » « ^ » ,M^»„;«Vc 11^ ved pretim komunismam, - rak»ia IMSS
un ministru prezidentis vietnieks U». uīkraktu Viatu siaSff
brichts paziņoja, ka Austrumvācijā miera t>aiojU tpāraitm' kritn^S I
neatrodas tik daudi policijas daļu un e«ot aiisniegusi viitaiikit paMiOti ^
vienību, kā to iedomājas Ri^tumvāci- »ļļ;^^^j iw«bai fottdN p^ii-i ^
jā, viņš nebija melojif. īsi pirms tam, ^luui pie Fian<sja» »Qtnitclbat 'MffļT i
lai radītu iespaidu, ka tautas policijas frančta liņu alentaraa Franča Pie«t 1^1,^ j
ievērojamu d.lu demobUU6, no parās- X'" .^.«urr*'" tās kārtības policijas patiešam atlaida ||v«ices tiriiuiu MkotēM ^ribniii
ap 35 proc. policistu, protams, izmek- kijat lūiņa Šveicē Taubera mm 'mml
lejot los. kam Rietumvācijā dzīvo J^^J^p R.itu«vāc»ja. apbruņoin,, ļ
radi. vai kas bijuši rietumu sabiedro- i^rtttut fliOre nUlniil koki iigL \
to gūstā. il*l4 ^ Cecboflovakijas w fUsluaiiridjil^ i
k';iiit nAn \\7 PnVnn nn Čecboslova-I *>^» P*'e)ai punkti. Vid |||||. !
^aul gan uz foiiju un uecnosiuva ^ noņimuli ua aooiiii^ i
kiju aizsūtīto tautas policijas dMu "Skji'altvM^^^^ ^^n'^m^^
un vienību skaits nav mazs, stipri Katra iMiltiU ittsrSiii HM«li ir IMĻ ! speķiiT°'^-^''°'':.^„«T;tr^*^^ r«'?.'Jz':r»^fļS Vācija. Berlīnes tiņ.iis grupas pret ,^^,,4»^ p.^^,„ f«dfracijas^ttJEiSi^
necilvēcību politiskai» vadītājs E. aektretin Dr. Maiktlfeldtrs.
Tillichji informē, ka militārā tautas m aiii. «irc kruņoSaOt nMMli^
policija sadalīU 55 pulkos, pa mj) ^ tdl^^^ļļl^^C
viru liatrā. Pulkiem ir atsevišķi pnekiejo gadu. u nt. maUk pai mJL
štābi, lai vajadzīgā brīdī tie spētu mirt.
operēt patttēvīgL liCatcā pulkā L,"jS^**^^^
tilpst ilrīs kājnieku bataljoni, viena i^^'^liailIut^'sulUu
artilērijas baterija un 7 mazākas 8p«- kāplniilanai patlaban būvi dtvai jausMlSp
ciālu uzdevumu vienībus: izlūku ļar ^ ^ ļ - ^ „ i . , u . „ ^ , . „ u.-..-
8 vieglām apvidus bruņmnašīnām). ^.^^"•J'p^J»'»^^^
sakaru, sapieru, prelaviācij<is, pret- cija» pārttāvi» Antomj» Ident. Ssi tsMUp
tanku, smago granātmetēju un tanku h'^tinijai i*[*^* ,Iif«ļ*^»»^« ^^raģtHji #
vadi. Pēdējo apbruņojumā ir vairāki ^^j^^j | ^^^^
T-34 un Stalin-2 tanki. Tautas poli» ta»«. "^4
cija pakļauta padomju kontrolkomisi- f*"^'^.**^^!
|as sakaru vllsniekam ienerālrwio-Ķ,.r^^^
ram Petrakovskim. Katram pulkam roja. ka. par ipUt v i a » pūlim. M t i i ^
ōiekomandēti trīs tautas policijas gal- i™ «ovint imerierencet ivUpittii ml
vena štāba ,ak«r« virsnieki, p a - t e " ! ; «
Iclauti Austrumvācijat drošības pār* ņu geŗ^mu ki Pienvidvicijaa raidltijir
taldei. Sie trii, tikpat daudz iarkan- Divu paiaolti itborttoriiat us Tiis ^
ļirmijas un viens „polltkultūras"' h*'""*" uuooiem ooiOiljulaa ASV. S<»^ M i
ifUinieks. sastid. kiitr» pulka «ug- h^a^Vii;!^
<tt3ko vadību, kas vairik polltlikas | mijlm. puiņoii A S V tuHīdttbu MiiMn,
neka operatīvas dabat. | CtckMictcuia uciit m»tm IMNMI, M
P., Mo,l«,m. k l «inl. i r „ I « " UN jp6ki netai.te pāriešanu ieteicot turpmSt JZ m«^? d.Ldiif d l s f W^ P " " " ««"«kaja laiki un par ,varI-rf^'"«J'i™"» " komun.sUem
fM*^.»""-"? l'M^i?»^"™**: gako uzdevumu uitkala sagādāt ie- 62 proc. ir par to, lai radīju-
Irltattt politiku atk'al noldk* J»Wo. ' " ' ' T f J ' K iitelku^^^^^^ »ļj. Idei^ Tto.. i, plakaptgtt.. «klel | vi»» »«mt mien. on droSlbu. par p.. | l7p',;ŗ,ŗS »
HļMi pamatoti, apgalvodatoi, k i Mo aprindu atzinuma rāda. ka karš Ko-rliona
citai kvilitlltoi lldiiviroi
viņa irpollUikāi pi<iiidziii tzOkmu.
Moriioiui pisliUms k i dedzīgs ko*
mūnismi ienaidnieka, bet viņi nekad
fiiv itteiciti itiprinlīt drau^lzlbai sal«
t i i starp Pid. saviefilbu un Liel­britāniju.
Ministru pnizltou Ell^js.
tevidot jauno ārlietu miniitru diirbā.
deklirēja. k i Lielbrftānljaii ārējā po­litiķi
nekas nsmaiitiliies. Herberta
Moriioni pirmā darba die^ia jautinjā
vieti sākās zlmlgā kārtļ ar svarīgām
stirptitttiikām apspiiedim. Lai mi­nam
kiot Italljis miniiiJ^u prezidinta
Degiiperi un irlietu mlnittra Slokas
Undoftii ip^iemojumn, Zltmeivt^iStu
irpolltikas viditāju viilteti un Jii*go-i
l i v l j i i delegāciju.
Bonnii pirlamenti 124 sēdi pag.
piiktdiim, kurā p i e ņ t e pirmo llieli*
ko melravidjai poUUiilio delOēiicI-i%
divtdzi vietējie m irvemjņ Isik*
l i k i t i nosauc par noilmigliko hopi
pifiamenta levēlišaitīis. l i s k|Qst
•iprotsni, j i ievēro, kit kanclers
Mioittti^ piimo teiil šuva p«iila*
ninta ua tittUi priekiKi Uiilljfai k i
viiii victt Utttii liifeiļilu alūttlvii,
lOgdim pirlamenta iļtuprinit vel-dibii
iutiādāto notu trīs rietumu si*
biedrotijiem. Notai, kuŗll priiiiltii
,.ntipstrldimāi nidonltāii UulhH"
vācti tiutai, nodroil^oi bilvas, pro*
pordonilās un aizklJltas vēliiimas
v i i i Vicijā. lieli vietipriltibi pie*
vienojii visu partiju, ari! opozīcijai —
SPD deputāti, Izņemot 7 k l ā t e i «^
Kro pāritāvjus. levllrojol to, ttikts
noti, ka Vācijas jautliumi ir viens
RIltDANA PADOMJU ANEKDOTI
(2T)
rejā Joprojām ir nepopulārs un kā
amerikiņu tautas vairākums vēl vien­mēr
nesaprot vai neatbalsta motīvus,
kuru dēl ASV valdībai iejaucās kon
nīktā un ir par cīņas turpināšanu
līdz galīgam atrisinājumam. Sai sa­karībā
visai raksturīgs bija fakts, ka
valdība nodeva publicēšanai plašāku
āriletu ministra Ečesora atbildes vēs­tuli
kādam amerikāņu kaprālim, pēc
kura domam cīņām Korejā nav jēgas
Tikpat zīmīga bija amerikāņu preses
veltītā ievērība un ziedotās slejas
ministra atkārtotam Izskaidrojumam
par Korejas kara jēgu, kurā starp
citu bija teikts: „Vdronīgle upuri
kurus pašreiz nes Korejā, dod pasau­lei
cerību pārdzīvot pašreizējo sa
spīlējumu laiku bez tās katastrofas
tiem lidākajiem postījumiem un ne
salīdzināmi lielākiem upuriem, kurus
prasītu jauns globāli konflikts.'
Jugoslavija nevar...
vi»i fobdtai garumi livtldeti
platu kU|u joiltt. Tai kļuvis r^trfiti#.
iai Bovērfttu iedtIvoti}a «arretda tilsiMi.
No VInst siņo, ki ntli lidriU til A«M»
jat UB Uiigiriji! pierobsti. pie ka» isli»
jofii mleēta.
s mUJ, iol. n siģert ••••tdnii
•tliēsēi atvitiJU Rokltltrt, iauaiklll.
l'aausiUtāt Mvt 2S mlll. i i i HMMS. m
>i/iWaī |)«iieitlA«i biglltm aolimuiii
lai pamudialts tri citss valttU ēiUik kiilil
tavat daļu iemaksu.
rrurpinijumt BO I. Ipp.)
Par šķelšanos Kremlī DjUass tei
(tās neko noteikti nezinām, bet dom
(ittarpības politikā pret rietumiem lai
kam gan pastāvot Jugoslavijas pa
Ifas atUeksmēm ar rietumiem jā-1 ,f~*^^!!!l>^!^^r?.;»'**lr*.
I » « ' ^ A U « ^u^MiiM.^ I vJat valdaa iidsvuai Balto grimt^
ve.dojas pēc vispārējiem savstarpē- ļ i ^ p ^ ^ uji^au draudi Jegotu
Jjas cieņas un vienlīdzības princi* I raduSiei, apbruņojot lattUtui n
1 lem. Jugoslavija grib vienlīdzīgi i«l karatpiku Jugoiiaviļu pif«fļji. I*H;irKntw .^r ^,imt^ J* i . * T t ...» I «rSmaU latntegia UN ģeBtriliskritinA
sadarboties ar visām valstīm un jugo-ļu,^ atbisdroto AritiTiit» i t ^
Ilavu strādnieku kustība ar visām f inUioBiiBMiae IlkMra AmkUļlifm
citām strādnieku kustībām, kas •^Jf."* .J!*^*^" ^•^•*»
ievēro vienlīdzības un domu brīvības r^lfJuJf^^^^^ ^'^^'^'^
principu. sītfirttttki rakUt^ bijlt laiaM M
Uz tiešo Observer jautājumu, vaiU«»«*^^*>* P'i«kinieki u& valritt siļjli
Jugoslavija ir gatava pieslieties V i - ^^Jfj^j'.^^t^"
dlusjūras paktam, Djilasa atbilde bija: Vic* Uģera tipa ttiku iieliU skaiti fi»
„Jugoslavija nevar piedalīties nekādā p^""»'"*» spinija — ioreti qan «tfcat ^
Vidusjaras pakts bet ta. nenoŗlmS. rj^tilC'ru,%t
Ea ta nesadarbosies ar Vidusjūras U r i p«ga(dim tikai ..kabaua formiti".
valstīm pēc iepriekš minētiem princi- iritaiiB MsH vil riģiitritt nOjļ; Iļi''^!!!:^:'?'^^ apbrti^šana Dj^ U^S^^r^Si^^^
ll^am neliekoties nepieciešams, bet, m«iks saki tigi^. kaut saaVtarpiaiki i i
pēc viņa domām, esot iespējams šai I >xce|ojuli 55.szo DP un 30«2 rtpatriijgllis»
jautājumā panākt saprašanos. Prem- Umš» fkMm, pēc tiņim so Mi>
jira Etlija sniegtais padomju spēku h!"'n*^.**'' Junanaa profincei virOt j dM
n n v Ā r t f i i M . ^ . fuuvuiju •F^»" komOoiilu ipikl. Pleņtm, ka to nolOkt 9
novērtējums liekoties pareizs. Pad. okupēt ild> l i » fakuiki nUiaM» Mpladiš
savienība, ievērojot divgadīgo obli- šo lemt starp abām vālitln, ko kitrt sivil
agāāttoo kkaafrAaddiii>enn<e»stttiui kkJāijinniUelkriieAmm , ttrrltaji-. 1U ^a^r•it^e*i» •aPp»ti'?mJēl"iu»^il par savu tenUoriitt. gnfalrdfiīrgtfot *«wvijāac/i.ijuai; un lč*ettr—ga.djī-gIo nfl o-I B«>UCai|ria kalartt slabpaa kšnn amialv il ēmguamilue,a kopa pgStfņfalsitSt
tei, var jebkurā brīdī disponēt par «r loa pret I7 btuitm. Umums vil torall
ievērojamiem militāriem spēkiem, ne-| [*ļPļJlP/i*/B*S*l*v."^^
maz neiesaucot jaunui kontlngentui, " " ' " " *"
Neiu roka" «vteņi MV mtum
ATKLĀTA ALA KAPONES LAIKA BIEDRA NO SICRIJAS VADiTA ..fk-
C M D E S VALDĪBA".
vet KAv m nAKi
ASV Miau hftBlnitaoil*ttta« limU»l«.u lioalill.. ks
«takās valSibat apHaSai, ledtlvtell lerm lēmtMot n «1e»e«o« M M I ^ M uklmnm ī» talku varēti k|Qi par btslam. draud» «kumlgļr T . | " I M ! K * " * " "
ks ASV opcfē dni ii«h «n Ubi atduna^n
, Iton^tmtekl albvaukiiit Metkavs pie eof , * . f n ^ L ^ ^
no gilvenajtem priekinoieikuntem «tikis pado«ti ptitklsila KaļiņiBs ai su. *^*^^ Pimida» kuronu Mamj Ciksiju.
problēmii nedrikit mķm bez vācu gsiat» «opittiSi ~ pi^mu*^% v«doou kopi «r ou A . . .
tautai piekrišanai. Vsaai vlico tautas Kaii^tBs loe «tettua: ,.N#kai. biedri, p« CAkm^% %mv.u^n, k«* i<7>ftk
nostāju var uzzināt tikiii iir nobalso- <f*^*t««« - **» »«v ttk traki, ir tem*. ut J'iJ 7 *
šanu. kas katri ziņā jāpanāk visas Atf,kir Gu^ik,. p^ējs utks «,rv,fn v«,rfik
Vācijas mērogā. Bet Viiēitmo priekš-1 Kolko«ltkl brlals . , M » . » « hm i t«#.p'««'"^t«. k« ibi tmd?kln. ka» tr fiHi!**
noiacfjuTOi ir. lai iirl nadomiu ioslāP*»* pad«»|a ttk^fta p«- f*^'"^!^* PJI^IS» ua kat o^^ieij. ,n.
valda t i irXrkt.i\laUt b^^^^^^ ^^«".i'Tar:
brīvajās demokrātiskajiii viilstīs. Dek- ļ
ļjH^djagarrir^plaša tm vispusiīga. prezidenta vietnieku posteņi. Tajos.
oei Ki la. tāpat ka v<ica mostaja vis-ļ i n a u d z ī t i Bido, Plevcns un Mote ļi^^^ks^i UJ A S V v«dei«^iro tpimdām
pār, varētu ietekmēt tmm valstu kon- Pārmaiņas Franr^as ārlietu politikā
ferencei iznākumu vai p^t č e t r u lieU nav sagaidāmas, jo humāns ari turp.
valitu individuālo noiUju, par tci to- māk vadīs savu ministriju -Jaunas
aēr jāšaubās. • mint«tr\i prezidents noiomā^is va rak
Francijā pag. piektdiea IF, valdības pievērsties saimn etibas p!a<^ne-irieli
pēc 10 dienu ilgais krizes. ko Cerams, ka Keijam kā p;ediIvora^^m
Itriisiji vēlēisnu l l i k u m stājusies pollUkim izdosies nottjrēt valdibu
17.--. ridOtiliocIiliditi ^Miil t e l j i līdz jaunajam vēlēUr^hm ko viņš
Vitdiba^ Ministru iBistāvs jauiaajā (jrib sariko! i^evt novembri kā oa-
Frandjis valdībā paliels l ī d z s m ē ļ a i s i ircdj satversme, bet jau jūn: a vn- vēl
Nodibināti vienīgi Iris jauini minisiru agrāk. ' L L
Aby kcnc^rnu dsrfe1b*% »«ik*Ooi«ir}« un
psaklJi-ka apviimv^ant bjļi* xn*i qyUi» uidt*
vn&ii. ko tcrvēr ip#!.ti ttikt kidfi>,2*n«« pt-i*
r?,^* >Ju .-T««t \aldn^#kft C«rlt» Litkiano. .ir
pavārda t^ici!qiti Tr{fdesmtta|ot gade» viOi
feMS p*8h54rs4 k l Ņujorkai natkotsķu ^sJi
k?'.jaiRS!ndijcdzntfka karat?» PoUdiai beidsot
p!yi\ļQ «1 m cietema. Pēc oand^ts 10
pvžVās!!l«nis īe»!odt!|ttf»i vtņa d^poftf.
js u! UiUļvi.. T»<j»d nņi ir ASV rsf>-
?:r^.M:eku p^fildf» B«krt5rsft«!| cari, k^iut «rt
i^^pTOjāa vēl imntĶļ t?«U>i UTI lav.,
,T8ht1ba- vaMa «r ««Karau ltdiilT4dn!#ku
raiīdalbū: ue t^a p.tdtj aSepeaaļai sicjheSu
bas ilgums Belģiji btja 12 minelu.
Jau II.MS Seiertleri intijuiiai so RiitaS
komOntiiu ua kreiso soclilistu partljia, M
siktu ļaunus. *«o Mei^kavas statkarlius cM
— apgalvo Ignacio Silone, paitstaiMll HNi
rakstnieks un sociAUitu vienības parUjai vi*
dltils laikraksti Giornale d'italia. uttvtfSli
ki Jauni kusllbi vēl Ūkai sikuaii HiUji
AagUla plrmi ratlttcēlut Eiropas fUmļ
Strasturgi pieņemto cilvēka tiesību ālkm*
ciju. ar to upurējot de|u tavas sovtri^lta
un spņemoties pakļauties Eiropas UtfM li*
mumiem gadījumi. )a Angliju apsOdilM f«
cilvēku titsfbu nelevēroianu.
Pēc 17 fiditii Rielumbeillni gatifoJiS m
sikt privtt pret Hittora palīgiem en 11^
tinitiiiem 193^1. g. 30. jOntja tlrtSaais. Ti*
reii ..likvidēto" personu skaits vil tagad tltf
nav noskaidrots: pēc pelu nacionilsociiHiM
tiņin. ti ..valsts droilibas labi" skarsit
pnottd»! orq«n)rleiīei KVlnS roks t#»p M<i-1''•^ ^ P«rsonu. pēc citat isfotsicilli
f i M i Irm^^klēian*. ii tpaSi M«tiļai lieti, vēl I "P^I*^ tktiH* pimnieds SOO.
tufp nĀi<«ft, I 3 mil, gadu vecs. pēc psdoBju ^iltfi
V)»n* B« i«>iftAiifl<rai.«ii*«* I I •*'*'J*«Mas «iņim. ir kāda milzu tlloōa •ki' »)rni no iespaidīgāka i:em piemēriem Lu-ļut, b.. *i,.tii A>AV«& i n f A . iti* k.«n<, pa«m«. valdībai' heUjai ietekmei h^.,tp*" alraits Aiovas jUras tiemeļ» fif
ui A-SV j»5l!,»ko djhj h,|a nubernStora vē-tmntu
pžoTidS un MjiUfl. Komit«^ja neap.
Si«t«mi kontiatēiu»}. k« abos gadījumos vē- siņo no Holivudas. ..Ekrina varonea" ^
tēvs Volts Ditni*)» pēc gandrli IS
traukuma paredzējis vienlaicīgi m
ka fiimu itmēSanu.
H% l.eivfriki amaiu b.ja saistitrVr';m7i. I ..P#dēl»t «ohlklņf angls d j
kurnu ka Kani^tst p o l i v a d ī b ā liTJri ī ? ' ^ ^ ' * r^n^*«n> eiHums. Nl
di.. bMa laoēm. . * v ē ' - a m a . VumL^^^^ ^t»^*
kic«u K/^t^snu un aibaU'.u
k».k'4u p.tidrlbu panākt, lai Sjr;rpfi^a!l' J " ! Jugoslavijas valdfti
d«^Su Y=r«tj»okiļfor« M»kk ifik» tavu kandi- ritētu m«ni«tra Kardeija saslimiaoas. i i
dija-) a«M«ktu Kad pēr ^m^ia tVvēlHanM I T ^ preiidenta aaatļ*
i . a . 1 i o toe:»ēr nebii. pHdlt,» Jf ^^^^^ «' airsardllbai
e«^?«^dral«kll^« brīvas roka* d«fblbai lai ra- u l n ^ ^ . . . . . A
m%. Viņu pag. oada apsili r,o^ahni)arsC rX\^^ 'M^**" J'^^^"" ^
kāva» lopr^^již .irodas brīvībā 1 gadā katru dienu patērējusi AJV,
, r u«« onvioa. saiflf«dioi augitāko rekordu preses vēsturi.
PaU ifkiano. ko iuroihitiem itdevies sa- %Hptmtxx «abai» i«viBa« - veltei m
JJTuiri mLr!fLt^^^^^ P*r tiepjo diplomāutkā korti^ loc.k|i nn darbilbdtf
ASV la? Hf^'^Vr.** h'** v^tniekiem un kf«-
iiips A5V lai ļos atspēkotu Lskiano dekla- HM? ar l.fta iēn,wj Udi pal^m pēdēja*
ēf^t _ka ^^««Igās vjpa interetea palUik esot brīdim, kad BevinVm b^a jā.^kirss ^ t t T »
Mclkiu mņu «udtēlaoa. bet k^d ]tu{nfli>tt> vanas veidu tai bti» rūr^ī»\^SIu š^lam^
tomēr neatlaidās veltīja u^krak^'J na- .*k. r^lk%,'::. Ll^^^^ pubhcēiamo virdu koUeka).. » diUjtau Mv«i darba ilut»f iJfaS.
31 m p a » nemel­sis
J«nju arMeko
P
Kffi politiski nnimU-iSgJnioiM,
kamir ap,
M tarbolidmaSInu
^ ilii vajadiiba» brīdij
mSifĀnMm apgaba­l
i ilclbi opeiill-ļ|:
tiii lafomJtas tak-il
1200 - fiiuzemes
li. Bij. italu kB.
^ni un Kučl, ka»
ī^enbīi viesojušies
liteikiišies,, ka pa-iniiiļa
etot tik lie-iBTi
neatvaiiāDii
k» iur ir vai- mm
lU UKVIDE-SMAGI
AP-S
AR
ir^tt',ii^.< ^ Ai^ļ^itisis:
puļS imllot prasību
Mbikini U frenia nt»!
feM MTibii liktenis
lU. U Frensa bija
- . ^ foflUsU iiozīaigā-liliietunptulodē,
tiB,
Nji, ut ticams, ka
1 ^ fil p»ijiU ae.
Mnkiti Argentīnā
idieti phUitifa pa-
"ilifcoi Bsrets pa-
I vir Vitai aeUb-
WJi,levŽrojSi;
'rMi iizdsvomi pie*
"M« lifmii darbti ap. Londl
'PjUt^drutlikaklen; tejas |
g W •ļfflku koirtro. Ventspl
"•I* kitoikit, j»dod tit ļ
J »ŗ-iltitoijtuBieB, jugoslaļ
^''•^
ik
•^Sbll*»*»»-risas v3
Joties
IZZ)
7W0v.^. i joties
NĪKA r^f^ā i
vZv' "«'l^t ja»
•"•vusn joni, kur
' lOarkH