Bavarijas Latviesu vestnesis, May 12, 1951

              h
8 L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 12, maiji
200 zemnieku uzbrūk
komimistu labibas noliktavai
BULGĀRU «OLNIEKI NOPLĒS KOMUNISTU PLAKĀTUS NO SKOLU
SIENĀM, AIZSTĀJOT TOS AR PRETPADOMJU SAUKĻIEM
Askara (ol). — Mums trOkst tikai
Ļevska, — ļpafikaidŗoja preses pār­stāvjiem
kāds bulgāru viisniek», kas
nesen ieradās AnkarS. levskis, ka zU
nāmi, bija bulgāru inacionllais varo­nis,
kas dnljilfl pret osmaņu virskun­dzību
un pBf Bulgārijas atbrīvošanu.
„R(igst ne vien visē ^emē, bet, pār
visām lietām, arī pašS komunistu par­tijā,"
paskaidroja pārbēgušais virs­nieks.
Kā hm, tāpat ari daudziem ci­tiem
bulgāru bēgļiem, kas lielā skai­tā
ierodas Turcijā, ir taisnība, to
gribot nejgribot apstiprina ar! pati
bulgāru komilni6tisk£i prese, kas pē­dējā
laikā nākusi klajā ar nopietniem
pārmetumiem ne vien atsevišķām per­sonām,
bet dažādām saimnieciskām
un partijas origanizScijām un valdības
iestādēm.
„Ja pat tie. kam jllapmāca aģitato­ri,
nepakļauj^ins disciplīnai, neapmeklē
400 meiknu lipina sveiku
pastmarkās
lonaoBi L)f)britiniJ«i ftttivfiU i«-
vērojamus itn^kiiiraus sagAdfljfs kādam ma­zām
Londonas iiiftstmarko tirgotājam. Pirms
kAda laika vio$, labas idejan mudinfits, par
2500 mflrclpAm nopirka rnoDopoltiesIbat ju­bilejas
aplokili)u apmarkoiSanā M speciālām
fettivAla markāoiL Pastmarku tiigotfiji un
krBjiiji no visSm'pasaules malām nodeva sa­vus
pasUtindjumiiit Carlijam Rosām lond^ā.
CAilijam vajadr^ja savu «Iko uitņlmumu io-vērojami
popln^iriāt un pieņemt darbi ar'
vien vairāk darbllaleču. Tagad (cstivAla pasi
markas uz aplokMiēm lipina jau 400 meiteņu.
Udt Sim ar jAinisjām markām aplipināts
3 milj. vēstuļu. Iilofts pēc pašd gatavota u«-
metuma pasūtitnājis ai! IpaSas festivfiU ap*
loksnes. Jau tagad veikli pastmarku tirgotā­ja
tīrā pelp<i pasniegusi 100.000 mārciņu.
Ierosina atrisināt DP un
bēgju vecunna pensiju
jautājumu
kursus un tiem nepietiekami sagata­vojas,
ko gan var sagaidīt no jauna­jiem
aģitatoriem, kam jāapgaismo
tauta," rakstīts kādā bulgāru komuni­stu
laikrakstā. Kādā citā minēta ve­sela
virkne partijas komiteju, kas
„neizrāda ne mazāko interesi" discip-
ITnas trūkuma novēršanai. Ari bulgā­ru
Jaunatne sagādā saviem vadītā­jiem
arvien lielākas galvas sāpes. Tā
komunistiskās jaunatnes organizācijas
priekšsēdis 3. partijas kongresā bija
spiesta ziņot, ka «Jaunatne arvien
neatlaidīgāk noplēš komunistiskai»
saukļus, plakātus un bildes no skolu
sienām un aizstāj t06 ar opozicionāru
saukļiem". Beigu vārdā viņš prasīja
nesaudzīgu cīņu npret opocizionārām
grupām, kas veidojas visā zemē".
Sabotāžu gadījumi fabrikās un rak­tuvēs
kļOst arvien biežāki. Rabolņi-česko
Delo raksta, ka naftai tiekot
piejaukts Qden6, pazOdot rezerves da­ļas,
mašīnas padarot nelietojamas,
nomontējot zobratus un citas neaiz-atājamas
sīkdalas. Tālāk laikraksts
ziņo, ka Pomikas oglraktuvēs tikai
60 proc. no mašīnām e«ot lietojamas,
jo pārējie 40 proc. pastāvīgi atrodo­ties
remontā. 1950. g. no fabrikas iz­laistie
Jaunie bagari nepietiekamas
kopšanas un nemākulīgas lietošanas
dēļ bijuši lietojami tikai vienu mē­nesi.
Bet šai pa daļai pasīvai sabotāžai
pēdējā laikā arvien biežāk pievieno
jas gluži aktīva pretdarbība. Kāda
lielāka zemnieku grupa, turpat 200
cilvēku sastāvā, uzbruka Burga« ostas
labības noliktavām Melnās jūras pie­krastē.
Noliktavu saturs bija domāts
eksportam uz Pad. savienību. Sardžu
posteņus likvidēja un noliktavas no­dedzināja
ar vieu labību. Valdības
iestādes pēc tam apķīlāja visus Bur
gas apriņķa zemnieku labības krāju
mus, 250 lauksaimnieku apcietināja
un nosūtīja piespiedu darbos Lomas
oglraktuvēs pie Donavas. Tikko sle
penā valiits policija bija savu darbu
šeit beigusi, to aicināja uz Kostenecu
Bēgļu nacioniio komiteju amerikfi*
ņu Joslas sakaru virsniciks pie IRO
galvenās mītne» Minchenē prof. Dr- kur bija uzspridzināts lielāks dzelz-
O. Pirkmajers iesniedzis IRO vadībai
plašāku memorandu, kurā lūdz stel*
dzami pārbaudīt un labvēlīgi atrisi­nāt
jautājumu par vecuma p«n§iju un
idciālo i^nSu maksāšanu DP un bēg­ļiem.
Pamatojoties uz savāktiem ma*
terlBliem, atsevišķās nacionālās ko­mitejas
jau miijfinljušas iestādēs šo
jautājumu kārtot, bet tam līdz šim
vēl nav bljiH praktisku rezultātu. Ie­sniegumā
norādīts, ka svarīgās
problēmas taisnīgai atrisināšanai to­mēr
būtu Jāveltī visas pūles.
Ninisi I^r, Zina Dale
Trimdā Amerikā mirusi Irsle Zina
D & ļ e . Nelaiķe dzimusi 1905. gada
15. maijā. Pēc Jelgavas klasiskās
ģimnāzijas beigšanas, studējusi Lat
viļas universitātē medicīnu, pēc tam
strādājusi par rajona ārsti Aucē m
Zaļetilekoe. B%tes galtlii Vācijā Dr.
Dāle strādāja Berlīnē, kur to pārstei
dza boļševiki. Tikai ar frirūtlbām vi
ņal izdevās pārbēgt uz angļu joslu,
kur viņa prakti^Sja Hohnes-Bekenes
DP nometnē. ASV nailalķe strādāja
Jumas, Arizonā, klīnikā par labo
ranti, Dr. Dālo atstāj trīs bērnus.
Iecienītā ārste bSja korpoi cicljas Dau
gaviete locekle.
LABKLĀJĪBAS VIRSNIEKI „PALI.
CBJU NOMETNES BAVĀRIJA
Bēaļu nacionālo kniiUeJa lakitu vlunlekt
pl« IRO gtlv«nlt ailtifs anfinrlktņii lottl
prot. Dr. O. Ptrkmajora pixiņ«];lji tticleallo
grupu ilnāSanal libklil|itMii darlutnleka larak
•tu, kofu Dtdevomt tir paSond«ll«tta un tadJ
vldtiili pilldifte Vicijil ptUekdlo bēgļu no-mttņu
ieMitBlekla» «nvlrlļi, «Iskaitot kito}-
Itcigof on Udoi. lal»ti^jlku daiMnltko ni-devumoi
leUIpst art ftrpuf BOittttnilm attīt*
clflā rtJoBā dilvo)o5c^ bēaļa nprdpii^uia.
Mlacktsas apgabata btrofa WCC lablUā|Ibai
vlrtnleki Ir Mr. K^m% bet lokiljl» misijai
relerenlt Mr. Schvrait, Mosacbii» (blj. Lutt-polda
kaianno) o&iiiiettti — m, Arahold
(WCq un Mtii Ammm (IM), lAtidibutai ua
Anbergat Leopolda kmurma aonalnē —
Mr. T. Per)esiy ua Min 8telnm«M, Roten-beimas
Plonteŗii knsirma socUtafi — Mr.
Tkatschenko on Mist Dannbolz. Ingolštatei
nometnei — Mr. KondtretikT na liUi» Rbets*
bott. Valkai nometnS pie Nlraburgai — Dr.
D. Teodorescn, Miii llaum nn UĪn Fieeie,
Augsborgai apgabala blroļS tnlMnterlju ka-tarmāi
— Dr. Siuikatit, Klelnkeca» sometaS
pitt uinM — Mr. Waitkaa nn Mi«. Spletke.
Memlngenberga nometni pie Mnnlng^nai ->
Falt, Svelnfurte» apgabali, » 0 centri
VlrcburgS — Mr. DlaUļitllagTl m Mi». Dle-
MIsi
Nometiiii dzīve
BODENTEICHAS va<:i3 Uuiu laltni linis
dienās 75. dzimšanas dienu a«Hvin&}a bi]
Ldtvijas policijas inspektoro J. Ķīseļa māte
Jubilāri sveica mītnes draudzes mācītājs A
Grlnbergs. mitiiei latvleSu pāitUivit u. c
Ķiseļa mātes vienigji v^lēSanā» ir vēl rcii
redzēt atbrīvotu Ldtviju.
NElSTATES nometnē (HolSteināl par Dri
ves jēgu referēja cuni. rer. merc. H. Lu*
lers. — Tā kā nometnes kazarmu blokos pa
redzēts novietot policijiis vienības, sagaida
ka ledJlvotfijus izvietos privāto» dzīvokļos
vai atl pārvietos ui citilm nomettiiēm. «- Pē­dējā
laikā bēgļi sis.tēmiiliski uņam boļševiku
piesūtīto literatūru. Tiklldr trimdiis laiferak
stos publicēts kāda ktvicsa vārds un ftnrese
tā krievu misija ,.aplaimo" to savu propa
gandas izdevumu pUulieim.
ce|a tilts m Sofijas^Bur^dd līnijas.
RūgSam turpln8« ari armijā, nerau
goties uz to, ka visi kaut cik aizdo
migie virsnieki likvidēti. Disciplīnas
trūkums, kā ari slepena un atklāta
pretestitia pamudinājusi bulgāru ko
mūnlstisko ģenerāli Dikovu kādā rak­stā
Narotina Vojska pieprasīt „vi6u
to karavīru rūpīgu nopratināšanu un
sodUami, kas grēko pret disciplīnu"
Viņš prailja nepārtrauktu karavīru
kontroli un izsekošanu tiklab kazar­mās,
kfi ari ārpus tām — apmācībās,
brīvlaikā m atvaļinājumā.
Pad. savieniba vel
nav gatava karam —
APGALVO BU. BRITU MILITAR-ATASEJS
M A S K A VA
Londona <ni). — Tagad pensionētais
britu militārais atašejs Maskavā 1948.
līdz 1949. g. ģenerālmajors Ričards
Hiltons, kas pašlaik apceļo Angliju,
referēdama par dzīvi Pad. savienībā,
nule atklāja vienu no ^tūkstoš mili-arājiem
noslēpumiem" par sarkanar-mijas
stiprumu, kurus viņš sakās zi­nām.
Hiltons apgalvoja, ka mitii par
sarkanarmijas varenību apzinīgi izpla­tījis
pats Kremlis, lai radītu lielāku
iespaidu pašu zemē un ar to mulsi­nātu
un iebaidītu rietumvalstis.
Kamēr parādēs un uzņēmumos re­dzamās
sarkanarmijas dalās atstājot
varen brašu iespaidu, caurmēra kāj­nieku
vienība Pad. savienībā esot „vi-sai
nožēlojama un bēdīga". Padomju
bruņotie spēki visumā pagaidām esot
vāji izveidoti, un paiešot ilgs laiks,
līdz tie būšot spējīgi ielaisties lielā­kā
bruņotā konfliktā. Hiltons tomēr
brīdināja, ka atsevišķas divīzijas jau
tagad intensīvi mechanizētas, un, tik
ko būšot attiecīgā gatavībā visi pa­domju
bruņotie spēki. Kremlis neap
šaubāmi sākšot karu.
Hiltons pastāstīja ari par saviem
mēģinājumiem plašāk iepazīties ar
krievu tautas patieso seju, „mazā cii
vēka" domām par pašreizējo režīmu
un nākotnes cerībām. To gan visādi
centušies aizkavēt MVD aģenti, kas
viņam nemitīgi sekojuši. Dažkārt H i l -
tonam tomēr izdevies no savas „ēnas
atbrīvoties, un tad sarunās ar vidē­jās
un vecākās paaudzes pārstāvjiem
viņam vairākkārt apliecināts, ka krie­vu
tautai boļševiku režīma metodes
un saukļi jau sen līdz kaklam.
Viltoti kompartilas pazi'
| | i 0 ; i i i i i i «ACM^l piiiiku
Aiutrijac komunistoi
Vine (md). — Ap 10.000 Austri­jas
komunistu pēdējo 6 nedēlu laikā
saņēmuši ierakstītas vēstule^ no par­tijas
centrālkomitejas. Vēstulē», kas
rakstītas uz partijas blankām un ap­gādātas
ar visiem vajadzīgiem parak­stiem,
paziņota raksta saņēmēja iz­slēgšana
no partijas par „titoisti8ku
novirzīšanos". Vēstules izrādījušās
veikli viltotas, -un tās izplata kāda
slepena pretkomūnistlska organizāci­ja.
Tai arī izdevies pilnā mērā sa­sniegt
savu mērķi, radot Austrijas
komunistu vidū kaut ko līdzīgu pani­kai.
Daudzi no vēstuļu saņēmējiem,
juzdamies apdraudēti, nekavējoties
uzmeklējuši kādas paslēptuves. Ap­jukušā
centrālkomiteja velti skaidro
un aicina daudzu^ uzticamus partijas
bi^rus atgriestles.
ĀRZEMJU DIPLOMĀTU NEDIENAS PADOMIJAS GALVASPILSĒTA
2000 DOLĀRU MENBSl PAR PIECU KRIEVU KALPOTĀJU MALTlT&!Ir
- ĒĢIPTIEŠU SŪTŅA RAKSTURĪGS STASTS ^
„Visas savas darbības laiki Mas.
kavā es pat neesmu redzējis Staļinu **
izteicās Azers Beijs, „un vispār ār­zemju
diplomāta stāvoklis Pad. savie­nības
galvaspilsētā ir gluži kurioii
Teikšu jums atklāti, ka Maskavā es.
mu tikai pasta iznēsātājs. Turklāt es
neesmu vienīgais, Jo ari pārējie v«st.
nieki un sūtņi ir līdzīgā stāvokli un
tikai nēsā šurpu un turpu dažādus vē.
stījumus. Viņu ziņojumi savām vai.
dibām pa lielākai daļai pastāv no in,
formācijas par to, ko raksta padomju
prese,**
Kairo (nan). — Interesantas detaļas
par ārzemju diplomātu dzīvi Maska­vā
presei pastāstīja Ēģiptes sūtnis
Maskavā Aniss Azers Beijs, kas pēc
deviņiem Maskavā pavadītiem mēne­šiem
nesen bija ieradies Kairo atva­ļinājumā.
Zemūdenes uzvar mūžigos
ledus kalnus
FANTASTISKI A M E R I K Ā Ņ U PĒTĪJUMI AIZ POLARA L O KA
Nlgalakii (oe). Vēl pirms dažiem
gadiem bija liela sensācija, ja kāda
ekspedīcijai devās uz polārajiem ap­gabaliem.
Polārā Jūra, kas pēc platī­bas
ir apmēram Eiropas lielumā, at­lantos
vēl tagļad apzīmēta ar baltu
l&utumu. Ai2 arktiskiem ledus kal­niem
pafiaula reiz izbeidzās, bet tagad
šajos kādreiz nepieejamos apgabalos
notiek plaJil arktikas izlases vienību
manevri. Visapkārt polārajam lokam
izpleSas radara un meteoroloģisko sta­ciju
tlkl9. Bumbvežu eskadriļa^ sta-cionētas
starta gatavībā visittālākajās
arkti^āft bāzēs.
Ir zināms, ka polāro apgabalu iegū­šanā
kopš vairākiem gadiem aizrautī­gi
sacenšas amerikāņi un krievi, ne­mitīgi
izmantojot pēdējos atzinumus,
Jaunākās Ierīces un turot gatavībā
speciālas lidmašīnas, lai pirmās nepie­ciešamības
gadījumā izlietotu Isako
ceļu pāri polārajam lokam. Pirms dau­dziem
gadiem saviem sāncenšiem tālu
priekšā bija aizsteigusies Pad. savie­nība.
Pāri Spicbergenai devās pa­domju
ekspedīcijas orupas un lidma­šīna
» Ievākt sīkus datus un novēro­jumus.
Sibīrijas ziemeļu piekrastē uz­būvēja
daudzas bāzes tāllidojumu
bumbvežiem, lai kara gadījumā va­rētu
uzbruki Ainerikai pāri ziemeļpo­lam.
Bet jaunākās ziņas no polāra­jiem
apgabaliem liecina, ka amerikā­ņi
pēdējos mēnešos ne tikai krievus
panākuši, bet aizsteigusies tiem tālu
priekšā. Ar neatlaidību viņi izpētī­juši
bezgalīgos ziemeļpola apgabalus,
izmērījuši tos un sastādījuši kartes.
Amerikāņu pētnieki ieguvuši trīs loti
svarīgas atziņas,, kas arī jau pa daļai
realizētas.
Pirmkārt, klejotājos ledus laukog
uzietas kustīgas, bet stingras salas,
kas pastāvējušas jau gadu desmitiem
ilgi. To izmēii sasniedz pat 30—50 km
un dažas paceļas 30 m virs ledus lī­meņa.
Šīs salas kustas Ierobežotā lo­kā
ļoti lēnām, ne vairāk ka 1 km
dienā. Uz tām atrodas ne vicn upes
un ezeri, bet ari plaši līd?enumi —
ideālas nosēšanāts vietas pat vislielā-kara
lidmašīnām.
Ka šis salas radušās? Polārpētnle
ki to līdz šim nav spējuši Izpētīt, un
militāristiem tas ari nemaz nav nepie
ciešams. Viņiem pietiek ar to, ka šeit
atrastas labas dabīgas lidmašīnu ba
zes. Dažas no salām atrodas tikai 400
km no ziemeļpola, bet 1500 km at
tālumā no tuvākās cietzemes. To pre
clzās atrašanās vi^as ir militārs no­slēpums.
Tikai nesen amerikāņu pre­sē
pavīdēja ziņa, ka 360 km ziemeļos
no Aļaskas uz kādas no šīm peldo­šām
salām ierīkota un sākusi darbu
plaša meteoroloģiska stacija, ko ap­kalpo
15 viru. Stacija dartojas cauru
gadu, un to nepārtraukti apgādā ar
visu nepieciešamo transporta lidmašī­nas
un helikopteri.
Klimatisko apstākļu un stratēģisko
iespēju tālākai izpētīšanai amerikāņu
supercletokšņi pēdējā laikā vismaz
katru otro dienu dodas uz ziemeļpolu
un atpakaļ. Tie atklājuši apbrīnojamu
parādību, ka mūžīgajos ledus laukos
atrodas plašas ūdens joslas, kas ne­aizsalst
ari ziemā. Sig konstatējums
apgāza Nansena apgalvojumu, ka po
lārā jūra esot sekla un sasalusi ledū
Zem arktiskā ledus katrā ziņā jābū
ūdenim. Mēnešiem ilgi šo parādību
pētīja, ņemot palīgā ari speciāli pār­būvētas
zemūdenes. Gala iznākumā
konstatēja, ka zem mūžīgā ledus, kas
pa lielākai dalal nav biezāks pa
2 m. atrodas dziļa jūra. Konstatēja
arī, ka ledus biezums viegli nosa
kārns pēc tā krāsas. Plāns ceļojošai
ledus pelēcīgs, ilggadīgs biezs ledu
zilgans, gluži veci mūžīgā ledus slāņ
tumši zili. Novērotāji no gaisa kon
statējuši arī visizdevīgākos zemūde
ņu ceļus, kas zem polārā ledus vestu
uz Sibīriju. Maģiskā radara acs zem
leduskalniem ienirušām zemūdenēm
visu laiku parāda ledus struktūru.
Jaunākās amerikāņu zemūdenes,
šķērsojot ziemeļpolu, dažās dienās no
Aļaskas var nokļūt līdz Sibīrijai, Tā
ne tikai jūtami saīsinās milzīgais at
tālums, bet zemūdenēm nav jābīsta.
arī no stingri ap«argālām normālām
jūras pieejām krievu piekrastei.
Brisele iztiesās simbo^
lisku prāvu pret Pad.
savienību
IRO NOMETNI ITĀLIJĀ SALĪDZINA
AR KONCENTRAaJAS NOMETNI
Brisele (fm). — Ap 20. maiju Brise­lē
sāksies simboliska prāva, kur ap­sūdzētā
būs Pad. savienība, kas savā
territorijā uztur koncentrācijas no
metnes. Prāva dibināsies uz izmeklē»
šanas rezultātiem un dokumentiem,
kas iegūti no Starptauti^ās komi
tējas pret koncentrācijas nometņu re
žīmiem. Apsūdzības materiāli satur
ap 270 agrāko padomju vergu nomet
ņu iemltni^u liecību. Tiesa sastāvēs
no nacistu koncentrācijas nometņu bi
jušiem ieslodzītiem. No 10 tiesne­šiem
2 būs holandieši, 2 franči, 3 beļ­ģi,
2 vācieši un 1 spānietis. Prokurors
būs kāda francūziete. Sagaidāma 40
liecinieku uzstāšanās, kas sniegs ap­sūdzības
pierādījumus pret padomju
režīmu. Komitejas pārstāvis paskaid­rojis,
ka liecības un dokumenti būs
svaigi un attieksies uz tagadnes fak­tiem
un notikumiem. Sagaida, ka pro­cess
ilgs 10 dienu. Padomju vēstnie­cība
Briselē uzaicināta sūtīt uz prāvu
aizstāvi...
Pieminētā komiteja izmeklē ari sū­dzības
par koncentrācijas nometņu
pastāvēšanu Jugoslavijā, Spānijā, Cs-choslovakijā,
Grieķijā, Rumānijā un
Bulgārijā. Komiteja esot saņēmusi sū­dzības
arī par kādu koncentrācijas
nometni Itālijā. Sūdzība attiecoties uz
IRO nometni Lefraskote Dealtrr|, Fro-šinonas
provincē.
Jugoslaviias meklētais
,kara noziedznieks Nr. T
dzīvo Kalifomijas jūrmala
Losandielosa (fm). -~ Amerikāņu
žurnālisti uzgājuši, ka vīrs, ko Jugo
slavijas valdība meklē kā „vienu no
lielākiem kara noziedzniekiem", dzīvo
komfortablos apstāklos kādā Kalifor
nijas peldvietā. Tas ir Hitlera orgāni
zētās Kroatljas leHu valdības kādrel
zējais augstais amatvīrs Andrejs Ar-tukovičs,
ko apsūdz 1 milj. serbu un
žīdu noslepkavošanā pēdējā kara lai
kā. Artukovičs reportieriem vienīgi
paskaidrojis, ka viņš par 100 dol. ne
dēlā strādājot sava brāja Džona Ar
tukoviča būvfirmā par grāmatvedi.
Arī brālis tāpat atteicās atbildēt uz
jebkādiem Jautājumiem un žurnāli
stiem norādīja griezties Vašingtonā,
kur „viss par šo lietu zināms".
Andrejs Artukovičs īslaicīgajā Kro
atijas valdībā bija iekšlietu, tieslietu
ministrs, kā ari valsts padomes prezi
dents. Tito valdība vēl SI gada marta
beigās prasījusi Artukoviča izdošanu
bet nav vēl saņēmusi atbildi. Belgra-des
valdība norāda, ka Artukovičs bi­jis
Kroatijas leļļu valdības galvas An-tes
Paveliča labā roka. Paveliča vaU
dība pēc vāciešu pavēles „atšķlra
Serbiju un Kroatiju sr asiņu upi", no
slepkavojot l milj. serbu un žīdu. Cik
noskaidrots, Artukovičs aizbēdzis no
Eiropas 1948. g. un iekļuvis ASV, kur
tagad dzīvo ar sievu un trim bērniem
Pirms kāda laika katrai ārzemju
diplomātiskai misijai Maskavā bija
pašai savs tulkošanas biroje padomju
preses izsekošanai, bet tad diplomā*
ti konstatējuši, ka viņi visi velc vienu
un to pašu darbu. Tādēļ tie vienkar*
ši taupības dēl nodibinājuši kopīgu
tulkojumu biroju, kura izdevumus Sr.
zemju misijas sedz kopīgi, saņemot no
biroja angju un franču valodā tulko,
tus pārskatus par padomju preses
rakstiem. Galvenie materiāli, ar ku.
riem birojam darīlana, ir trejāda veU
da: padomju preses raksti par pasau*
Ies politisko stāvokli, kas arvien sa«
tur tos pašus uzbrukumus rietumu ni-cijām,
tikai katru dienu citā itllā}
otrkārt, vietējā informācija, kas pa
ietākai da|ai piesaka arvien jaunas
dižas būves un projektus, protams,
arvien tikai sekmigusi beidzot — zl.
nātnlska informācija.
„Hs Staļinu redzu katru dienu Uik.
rakstos," paskaidroja ēģiptiešu iQt.
nis, „bet nekad neesmu sastapis viņu
pašu, pat ne toreiz, kad iesniedzu sa.
vus akreditēšanās dokumentus Pa.
domju sociālistisko republiku tavie*
nības prezidentam biedram Sverņj.
kam. Domāju, ka gluži tāpat gājii Īle*
lakai daļai manu kollēgu Maskavā/*
Azers Beijs tālāk atzinās, ka viņam
nav bijis nekādas izdevības ne apce>
lot un vērot zemi, ne arī vispār bijis
daudz ko darīt, un tāpēc viņš lielāko
dalu laika pavadījis lasot. — tik
daudz, kā nekad iepriekš savā mūži
„An:emju diplomātu dzīve Maska,
vā tagad kļuvusi gluži neciešama,*
turpināja Azeri B«ijs, „it ssvilķl,'
kopš preču cenas ārzemniekiem k|u*
vušBs tik nepanesamas." Savā laiki
angļu mārciņa bija vērts 100 rubļu,
tad tās kurss kritās līdz 87, vēlāk Udz
32, un tagad mārciņa līdzinoties vairs
tikai 9 rubļiem. Daži no diplomātiem
protestēja, bet padomju ārlietu mini­strija
visus protestus noraidīja, jo
Pad. savienībai pašai esot tiesībai ao*
teikt nibla maiņai kursu. Ateram Bei*
jam uz nenormālo valūtas kursu dibi­nātās
cenas jāmaksā ne tikai par ia«'
vu un Ēģiptes misijas darbinieku štā­ba
apgādi, bet ari par sūtniecībai pie*
cu krievu kalpotāju uzturu. Par kal­potāju
pārtiku sūtniecībai jāizdod 300
rubļu dienā, kas atbilst 33 ēģiptiešu
mārciņām vai 94 dolāriem. Tas nozī­mē,
ka Ēģiptes sūtniecība Maskavā
spiesta katru mēnesi izdot 2820 dolāru
tikai par piiecu kn»vu kalpotāju mal-titēm
sūtniecībā.
li
i l B l
itoai
HaviarSpMkaiiiiKr^
Mnpantells prci koka-kola,
dcfipani mi alo
Teherana (el). ^ Interesantu izpau
5mi austrumu un rietumu konflikts ra
dis Irānas galvaspilsētā. Teheranas ie­dzīvotājiem
ļauts izvēlēUes starp ka­viāru,
vodku un Krimas šampanieti
vai kokakolu, karstām desiņām un
alu. Jau priekš dažām nedēļām ame­rikāņu
vēstnieka Henrija Grēdlja dzī­ves
biedre bija izsūtījusi aicinājumus
uz labdarības svētkiem. Visiem pilsē­tas
iedzīvotājiem bez loterijām, dejas,
zīlniekiem un citām izpriecām* pare­dzēts
pasniegt speciālus amerikāņu
gardumus un dzērienus. Pag. piektdien
padomju vēstnieks Sadžikovs, pārie­dams
„parsteidzējā pretuzbrukumā",
izsūtīja simtiem ielūgumu uz dārza
svētkiem, kas — nejaušības dēļ —
notiek reizē ar amerikāņu vēstnieka
kundzes labdarības sarīkojumu. Sadži-kova
ielūgumos pieteikts, ka pēc krā­su
filmas Musorgskis izrādes pēc ve­cām
padomju Iradicijām viesus pacie­nās
ar augstprocentīgu alkoholu un
kaviāru. Teheranas iedzīvotājiem šī
f.dīvaina sagadīšanās" sagādājusi lie­lu
jautribu, bet tie tomēr pārliecinā­ti,
ka nebūs maz tādu, kas gribēs se­kot
abiem ielūguraion:.
Sarežģījumu
draudi Vidējos
austrumos
Ņajorkt (si). UN ģenerālsekre­tārs
LI, pēc četru nedēļu ilga brau
ciena pa Eiropu un Vidējiem austru­miem,
vērsa uzmanību uz iespējamu
jaunu nopietnu sarežģījumu perēkli
Vidējos austrumos, it īpaši pieminot
pašreizējās žīdu un arābu cīņas pie
Slrljas robežas. Pasaule nekad ncva
rēšot justies droša, Izteicas LI, ie*|
kam nebūs nodibināts īstens un ilg
stošs miers šinī pasaules datā, kas at
rodas krustceļos starp austrumiem un
rietumiem, ir svarīga militārā ziņā un
allaž bijusi rasisku pretešķibu perēk-1
lis. Jel)kādā sadursmē šai apgabali
vienmēr noteicēja loma būs reliģiikām
un rasiskām jūtām, Pretešķibas pa­stāv
arī pašu arābu tautu starpā, bet
tās visas kopā dedzīgi aizstāv pārlie­cību,
ka arābus izmantojuši žīdi ar
ārvalstu atbalstu. Joprojām nav Iz-^
slēgta iespēja, ka šeit var izcelties |
atmaksas karš.
Pašreiz loti svarīga kā saimniecli-:
kā, tā humanitārā ziņā ir bēgļu pro­blēma.
Tūkstošiem arābu bēgļu no
apgabaliem, kas tagad atrodas žīdu
pārvaldīšanā, ieplūduši Libanonā, SI-rijā
un citās arābu valstis, kuras tik­ko
pašas spēj uzturēt savus iedzīvo­tājus.
Pašreizējā UN un citu grupu
palīdzība ir nepietiekama, — tllak
izteicās LI, pareģojot katastrofu, ja
šai virzienā netiks darits vairāk. Paš­reiz
situāciju vēl sarežģī divi svarīgi
apstākļi — naftas avotu nacionalizā­cija
Irānā, kā arī Ēģiptes nodoms iz­beigt
līgumu ar Angliju par britu ka­raspēka
stacionēšanu Aleksandrijā un
Sliecas kanāla joslā un kopīgu pār­valdi
Sudānā.
viecki
Sūftt
^ j t u M , bet
TI
^Btf tam
jglfcijas
^fitftltiltos.
gMIpatu,
ķ 0 BodemI» "
ijn oa ptāok
ļļcsd, ļiifa,'ka
oirerfitStfi io ideja
{(I irstnieclbae '
iH fikoltitS) ka
aii aeSrstlUiffl %
{gffto. Taisni medi
Akislaikai'galveki
VjpBsi paivitro, ka^
ir j^ttti kā'
fte' rai kku abit
^ .TU". Taisni
jidiiiitiia^
JM dntraktb iF
TiMtolldIkit
ia. Pin., tai pa» ^
adiiiotiftta-iliiņ!ba«
im kāl
ķm OD toa pali
imbiv&vflidu '
t.j:viiju
ptmikolojļlsk^^^
mm Ipatlbān
ļttnķ BOTārojpi'
^ it daiidu med^
»ii#idin perioi
^pitli pilnīgi ne
ppi kofeīna devlii
^kmtbdarbojai
% ^ nepanes
!^ TiiMkaitlg&o r
* tmm citlein
^itt^itlgaskā.ci.
^ liela norims
"^«jain ttomenfc
f^t, Jau neiliail
««^«rojuna rādija, \
* «ļtovielu iztriikn
bet citam tā
vi»8d5m
W n^i^
vitamīnu dai
nozīme "
i iztikt i
.^^Hbātir
•«1 vairāt
C£«^^«^lo li • •
|lto!z^„^oino looJ
Ilīte nav VA\\