Bavarijas Latviesu vestnesis, August 19, 1950

              MO/g. 19. augustā
IJiTVIESlEM
ļKrievlJu. Vēlāk tie-
Viciejhja apvainoja
m piesprieda
rbos* ūitviešiem,
tiesu ejot, apvaino*
iums blla zināms:
un 25 gadi. Manis
vidū bija ari 14 g.
^kam tāpat piesprie*
viņi 1942. g. bija
vienības virtuvē
[izklausās pēc karā-diemžēl,
ir rūgta
drīkstēja tikai
tīt piederīgiem,
timemt putu vairs
tad bija tikai
mi pUolgi bez at-t
»m izstrādāt
r^^niiku naudas
.'Vi tikai
ittta pār^
*4uml-jftas,
b^t
^tmeku un
V bet aau*
iiļf ka dl*
pMlī varēti
margarīna
lo; ka gaisa uz-
M dzēšanas
ļ<ļ gsidu. Esmu
Jtem, kuŗup at-ibici^
šanas. Ka ari
ttts būtu atbrl-
Ims. Atlaižot no*
Hka mums pa*
Liin^angļiem, ka ar
Icritvl apgājušies
iU un angļu
m un ēdi*
^ Sie izteicieni
JĢiotrā pasaules
jau kļuvuši nesa-
'ita^^nlbā redzētā
t i d l š iespaids, ka
iedsāvotāju atro-p
logiem, kas tur
i, gan laukos, gan
Rs
ļas:>lui)rS izvērsīsies
leigsies ar ameri-isl
lielu setrauku-kas
ir organi-
B locekļi. Lielāks
m pusmilltārām
ar visiem iero-
I, domādami, ka
partizānu dar­īja
UB tvarsta ix-d
smagas repre-
)ifim, ap 1.450.000
šovasar pakļauti
icibām komjau-ķst^,
Sluzba Polsco
organlJBficiJu no-ikais
mieks
ARMUSAM
i«lgim» atvlen JOtt^
brteimaļi'S »»f loclbtt drivoklu le-
Isplaiot art ā^fw
ļibas mafia - vien»
aula suitoi^im pa-
, uzņem tikai I ķ im
llnot un Iesūcot to
ka fiādā veidā mu-vlelSm
dažādas gan
,Iansn bagkatlēvreinjaās p1r»a sība
Irafiām tādēī Ir - If ;
iPārtlkas vielas pec
I. Jānovieto skapjos
sejamls vletās-ļ-abii
mnSpapIrs, kā art
lērcēts un ar cu-unals
papīrs, ko Iŗ
metāt, MuSu atgal-kvēlojogām
oglēm
, lapas, tāpat logj
Igas nātras. Nal^
gultas piestiprināt
cēttt sūkli, lai ga»
muSas vispār ne-*
p var aizsargāt, laj-lot
tās ar lauru eļļā
lējā laikā Jau fabrļ-
' mIdB Metot ķimi-
'spēj nonāvēt mu-
Sen paidstams u-
.Jie, kas sastāv no
rtclņeļlas. Loti ra-l8tai)
as mušām ir
tjums, kam pieliets
its. 8o gķidrumu le-
^e tam iekaisot ta-lalies
druskas. Ļoti
tadas gatavā veidā
i, ko tzsmidrina ar
I., Vācijā ralotals
lekUs Glx, kas pēc
savu Iedarbību vēl
Vienktošs, bet ar-
£ns Ir - aizklāt Ista-
Igus atvērt ieteicams
luēas visvairāk iell*
Vspldētiem logiem.
Sestdien, 1050. g. 19. augusta
LATVIJA
Otttftg BMs Lielā filma
„DzIve ir komēdija", saka dzej­nieks
Vms Cedriņš — „un visi kal-pojam
par aktieriem..." Nejauši
jasitais dzejolis atkal uzpeld atmiņā
tad, Ja 6xwē gadās satikties ar ne-dnāmu
rītdienu.
Cik labi būtu gan, ja mēs, bēgļi,
tlrfām būtu tikai aktieri, kas cits
vairāk, cits mazāk piedalās lielā
traģiskā filmā, ko uzņemtu — kas
cits? — Rigas filma Latvijas
jljntt studijā Rigā, un nostrādājuši
^ dienu gar to, mēs varētu iziet
pogāties Rīgas bulvāros. Bet tā
nu ir, ka pašlaik mēs ^ piedalāmies
jlelfilinS gan varenu dekorāciju
un ļoti spējīga režisora Likteņa va­dībā,
ao kuras pēdējiem skatiem
daudziem ceļš vedis tieši uz Aizsau­les
bulvāriem.
Kāda maza tauta cīnās par savu
brīvību, sacīts filmas programmā,
paudzi ticības pilni bēgļi atkāpjas
pārspēka priekšā, bēg, cerēdami, ka
viņiem ir draugi, kas palīdzes, lai
taisnība uzvarētu. Bet draugi, visā-di
laipni cilvēki, sākumā pat nesa­prot,
ap ko lieta grozās, vēlāk gan
attopas, ka ļaunums, kas aprijis ma­zo
zemi un moka mazo tautu, ķeras
ari viņiem pie rīkles. Nu viņi steidz
drudžaini gatavoties, bet kad sakas
Mo varu ciņa, kad pamalē jau
dimd pērkoni, un zibeņi, velk savus
lokus, pašā slepkavīgā ienaidnieka
(uvumā paliek vārgu vecīšu, invali­du,
kuslu bērnu un nevarīgu sievie­šu
grupa, aizmirsta no visiem, spie­sta
gaidīt galu, jo ienaidnieks žēla­stības
nepazīst. Tā pieder mazajai
tautai, kas jau tikdaudz cietusi. No­beigumā
izrāžu telpu varētu piešalkt
kāpurķēžu dārdoņa un lidmašīnu
draudīgie dūcieni, caur kuriem lau­žas
korāļu skaņas ņo sabrukožajiem
dievnamiem.
Jā, Likteņa kunga aranžētajā fil­mā
nav ne vēsts no tās salkanības,
kas, piemēram, paužas kādā Austrā-
A.8vtde
KLABATĀ^ JAUNA ADRESE!
Pasūtinot Klabataa un rak­stot
redakcijai, vēstules, ievē­rojiet,
ka tās tagad adresē­jamās
uz (21a), Augustdorf bet
DetmoKl, DP Camp.
Turp adresējamas ari Vien­tuļo
skautu vadītājam Bru-nim
Rubesam domātās
vēstules.
lijas laikraksta sludinājumā par
skaisto aktrisi Maiju Zetterliiigu,
kas teļos Hildegardi jauna britu til-
™ P f DP. Likteņa kunga lilmā
aktieri nesapņo par slavu un naudu
un nelielas ar savu skaistumu, ne ari
liek skatītājiem nospriest, ka tas bija
romantiski. Ar meistarību Liktenis
ceļ gaismā visu pelēko, smago ikdie­nu,
grauzošās dzimtenes sāpes, lielo
negribēšanu samierināties, taisnības
prasīšanu, rūgtu sūdzību. Mazāk
viņš rada piespiesti jautrās sejas,
aizbraucot uz pagaidu dzimtenēm
(„tllma gan runā par jauno dzimte­ni,
bet tas nav pareizi — cilvēkam
ir tikai viena dzimtene, un, kamēr
tā nav brīva, nekur nebūs jaunas
dzimtenes" - raksta programmā
Likteņa kungsX bet vairāk gan ne­krietnas,
tāpat apmelošanas un citas
nelietības. Kungs Liktenis ir re­ālists.
Viņa palīgs Mefisto raujas
augām dienām, grupas Izkārtodams
un partnerus sarīdīdams, un tos pie­vākdams,
kam jānoiet no spēles.
Jā, tas tā ir, un mēs pat nezinām,
kur bezgalībā atrodas ekrāns, uz ku­ra
to lieUilmu rādīs.
„Pēdējā8 ainas drīz uzņems," sa­runā
izteicās Mefisto, „un tad re­dzēs,
kas tur būs. Ar tik labiem
aktieriem sen neesmu strādājis. Var
jau būt, ka Likteņa kungam iepa­tīkas
pārgrozīt pasaules dekorācijas.
To vajadzētu. ^ Varbūt tad zustu SI
vienaldzība, šl nlvelēšanās un tuv­redzība,
kā tās tiešās sekas. Perso­nīgi
man sirds kut ar mazu sitienu
aizlaist universa bumbu 4100 null
nuU lieluma, sauktu Zemi, pa maz­liet
lielāku elipsi ap sauli. Kas par
to, ja tad te viss pārklātos ar ledu
— labāk nāve nekā vienaldzībai"
Varbūt nimai būta nosaukums
„Lielais miegs", Jo pasaule tā sauk­tajā
1950. gadā sāk atmosties no
miega, kaut purināta Jau ilgi. Ai,
miegs var maksāt'dzīvību, ja mājas
jumts jāu sprakšķ liesmās. Pašreiz
tajās drāžas kādas lielas ugunsdzē­sēju
komandas šļūtene, ko vada
drosmīgs uguns majors. Bet daudzi
vēl purināmi, kas ari sāk atmosties.
K^ut nu būtu daudz šļūteņu un
daudz drosmīgu viru, jo māja degs
nopietni, ja neapdzēsīs jumtu. „Un"
— Mefisto, nobeidzot sarunu, saka,
„varbūt filmā atskanēs ari senais
sauklis briesmās — glābjiet sievietes
un bērnus, palīdziet vājajiem tikt
tālāk no uguns, esiet stingri pret ne­taisnību!"
Dānis Cimze un vina seminārs
n ļvokll im Vidzmes mtm pirvildē
Sai Dr. K. Ulmaņa laikmetā iekrīt I Iepretim pārkrievošanas Interesēm.
notUcumi, kas Vidzemes muižniekiem {Starplaikā bija notikusi valdnieku
liek sarauties un reakcionārā land-| maiņa, troni kājMi cars Aleksandrs II.
mai^la Nolkena vadībā izlietot vi-i un bija sākusies viņa liberālo refor-sus
līdzekļus, lai atvairītu draudošo I n^u ēra. Vienmēr skaļāk ilovofiļi ar
uzbrukumu, ko ievada slavofilu ie«|Katkovu un Samarinu, šo speciālistu
spaidotais Baltijas ģenerfilgubemā- Baltijas Jautājumos, izvir^ja savas
t^rs Golovins savā ziņojumā ķeiza-l prasības pēc krieviski elementa do-ram:
vai pārvalde Baltijas gub^ās minējoāi iespaida un pēc Baltijas
ari turpmāk atstājama vācu muižnie* provinču pielldzin&ianas pārējai
ku un luteriskās baznīcas rokās, vai KHeviJaL Ari vairāki latvieiu Uu-ta
nebūtu pielīdzināma pārējās Krie- tas atmodas darbinieki Kr. Valde*
vijas pārvaldei? Un vai pareizticīgai mārs, Fr* Brīvzemnienks, Biezbirdis
baznīcai tur nav ierādāma pirmā izmantoja slavofilu iespaidu cerībā
vieta? Baltijas vācieši gan panāk Go- tādā ceļi atbrīvot latvidhis no vācu
lovina atcelšanu, un viņa vietā ieceļ virskundzības. 1063. g. Biezbirdis
viņiem visai pieņemamo kņazu Su« kopā ar saviem domu biedriem pat
vorovu, bet tai pašā laikā Pēterpill iesniedza caram Aleksandram II lū-tomēr
nodibināts t. s. .,OstzeisklJ gurnu iekļaut KritvJjas Iekārti Bal-komiķet",
kura uzdevums pārbaudīt ļtUas provinces. Vācieii BiezbirdI
šos jautājumus un sniegt projektu, I gan Israida no Vidzemes k i bīstamu
kā tos saskaņot ar slovofiļu prasi- musinātāju, bet Jaunais politikas vir^
bām. (zlens PiterplU Joprojām iet plaiumi
Sis komitejas atzinumu ietekmē I un apdraud mazo vicu muižnieku
Vidzemes un drīz arī Kurzemes un {valstiņu Baltijas jūras piekrastē.
Igaunijas muižniecība pasteidzās pie- Klota laiki draudzes skolis ieveļ
ņemt Felkerzāma projektu par zemes | vicu m&cibaa valodu. Drusku villk
izmantošanu un zemnieku māju ie«
pirkšanu, kā ari Dr. Ulmaņa skolas
t i pati skolu virsvalde klusu ciešot
piešuj vācu valodu pagastu skolis
un visidi pabalsta daža laba pagast*
skolotāja pielabiniianos vācu kun­giem,
āolas ar vācu mācības valodu
latviešu bērni nu labāk apmeklē, lai
tiktu augstais skolās, kas visas bija
vāciskas.
Taisni tanī laikā, kad atmodas
laikmets ar Pēterburgas Avīžu li»
nikšanu sasniedz savu kulminicijai
punktu, un latvieiu tauti beidias
nadonilās neap^nlbas periods, Bal«
tiju videtlba sik savu oficiilo pir^
vicoianis politiku. Visis dzīves no*
zarēs vicu iespaids vēl ilgi bija no*
teicošs. Pat vēi 1914. g. pirms pirmi
pasaules kara Rīgas telefonu c ^ t r i ll
varēja dabūt savienojumu tikai, Ja
to pieprasīja krievu vai vicu valodā^
kamēr latviešu pieprasītajam vien*
kārsi atbildēja, ka tādu latvieiu va*
lodu nepazīst Lūzumu ienesa tihal
pasaules kara sākums ar visj^rējo
noliegumu lietot vicu valodu atkli-tibā,
un latviešu strēlnieks ar savim
uzvarām Tlre|a purvi un Nives sali.
fTurplnlJums sekos)
Pa Stabwaga bimu tekam
BARENITES MAT
TEIKA PAR IJNOSRU BTEPJU SiLI
Pirms kāda laika man bija izdevī­ba
satikties ar dažiem Ungārijas
mazskautiem, kas tāpat kā mēs, grū­ta
likteņa piemeklēti, spiesti dzīvot
un skautot ārpus savas dzimtenes.
Pavaicāju, vai viņi zina, ka ditu zem­ju
mazskauti un skauti grib iegūt
kaut mazu Marijas linu pušķīti , ko
ungāru skauti nēsā pie platmalēm un
kas aug un uzzied Ungārijas līdzenu­mos?
Kāds mazskauts teica, ka Ungārijā
šo stepju zāli sauc par bārenītes ma­tiem
un pastāstīja teiku par to.
Sensenos laikos dzīvoja ķēniņš
brīnišķīgā pilī augstas klints virr
sotnē. Viņš valdīja pār deviņām ķē-niņvalstlm,
un viņa abas meitas bija
izcilas skaistules. Vecākai meitai
bija tumši mati, jaunākai gaiši. Viņai
bija līdzcietīga sirds.
Kādā dienā tēvs mežā medīja brie­žus,
un noguris apsēdās strautiņa
malā. Te viņš izdzirda maza bērna
raudāšanu. Veltīga bija meklēšana
vecākiem, tādēļ ķēniņš atradeni
pieņēma par savu meitu un nosauca
par Bārenīti.
Bārenīte auga, un kad viņai bija
18 gadu, viņa bija skaistākā visās
deviņās valstīs un pārspēja pat abas
māsas — āda sārti balta kā debesis
saulei lecot, acis melnas un dedagas
kā melnkoks. Bet viņas lielākais
skaistums bija viņas mati, kas saulē
reformu, lai paceltu stipri novārtā ini, ķim. B. BaMia
atstāto tautskolu stāvokli. Ja Fei-) ^ ^ No Demokrita lidz Hirosimai
ATOBITEORIJA ISARUA GALU ALĶttttJAS UN PKRPirnnJM
/ MOBILS MEKLĒJUMIEM
ieradās un lūdza skaistājķo princes
par sievu. Ķēniņš uzņēma laipni un
iepazīstināja ar meitām.
Princis apstulba no neredzētā
skaistuma un nezināja, kuru no mei­tām
Izvēlēties. Tad princis lūdza
daiļavas pacelt galvas segas, lai re­dzētu
matus. Bārenītes matu pasa­kainais
mirdzums v^am iepatikās
un viņš lūdza Bārenīti par savu sie­vu.
Bārenīte bija ar mieru. Viņas
gaišmatainā māsa apkampa viņu un
priecājās lidz ar viņu. Vecākā māsa
turpretim kļuva bāla no dusmām un
skaudības. Viņa zvērēja atriebties.
Kāzu diena tuvojās. Bārenīte gu­lēja
dziļā miegā, jo viņas ļaunā māsa
bija piejaukusi stipras miega zāles
vakara dzērienam, Tiunšā kaktā pa­slēpusies,
lenaidniece gaidīja , līdz
torņa pulkstenis nositis divpadsmit.
Tad viņa klusi pielīda pie Bārenītes
gultas un ar asām grieznēm nogrieza
brīnišķīgos matus. Līgava, otrā rītā
mozdamās, palūkojās prinča dāvātā
sudraba spogulī un no izbailēm viņas
sirds apstājās pukstēt. Kalpones viņu
atrada mirušu guļot uz marmora grī­das
akmeņiem.
Kad princis ar saviem pavadoņiem
ieradās pēc līgavas, viņu sagaidīja
bēdas, un kāzu brauciena vietā bija
jāpiedalās bērēs. Bārenīti apglabāja
strautiņa malā tai pašā ielejā, kur
pirms atoņpadsmit gadiem viņu
bija atradis l^ēniņš.
Ļaunā māsa aiz bailēm, ka viņu
bija brīnišķīga un savdabīga un lī­dzīgi
krāšņām puķēm apņēma Bāre­nītes
skaisto galvu.
Svešzemju cēlie bruņinieki uzzinā­ja
par trīs princešu skaistumu, un
daudzi lūdza skaistās Bārenītes roku.
Bet Bārenīte negribēja māsas apbē­dināt
un noraidīja visus preciniekus.
Tomēr vecākā māsa kļuva greizsir­dīga,
bet jaunākā par Bārenītes laimi
no sirds priecājās. Arī kaimiņu prin­cis,
uzzinājis par p r i n c i skaistumu,
laistījās kā zelts. Viņas matu krāsa varētu pienākt par vainīgo, izmeta
Bārenītes matus pa logu, kur vējš
tos saķēra un izkaisīja pa visu zemi.
Un lūk - visur, kur tik kāds Bāre­nītes
matiņš bija nokritis, tas iesak­ņojās,
un tur izauga mīksts linu puš­ķītis.
Uz Bārenītes kapa ari auga SI
zāle un saules staros mirdzēja kā
Bārenītes mati. Visas bārenītes iemī­ļoja
šo brīnišķīgo augu, un no ta lai­ka
ungāru stepju brīnišķīgo zāli sauc
par Bārenītes matiem.
Joļi vadltils
kerzāma zemes reforma radlj^ lat­viešu
zemniecībā drošus pamatus, lai
atraisītos no pagātnes važām un gūtu
saimniecisku patstāvību, tad Dr. Ul­maņa
skolas reformas mērķis bija
noturēt latviešu tautu zemnielm tau-as
līmenī. Dr. Ulmanis gan pavairo
pagastskolu skaitu Vidzemē, bet grib, . . . . «...
tanīs mācību līmeni noturēt pēc ie- Nb atombumbas (ipridzitna viri (tikai to palu vielu. 100 gadu vlUUi
spējas zemu! Dr. Ulmaņa skolas re- Japāņu pilsētas Hlrollmas 1945. g. Lavoazjē (1789. g.) atmeU Aristoteli
forma tika fiksēta Jau minēU vācu 0. augustā ķīmijas attīstības vēsture 4 elementus un sagatavoja sarikstu
valodas anatēmā, Jo pagasta skolā kā aizved Udz atomu ta^orijas nodibini* I ar 33 elementiem,
mācības valodu pielaida tikai latvie- tijam sengrieķu filozofam Demokri*! 17. g. tika atdzIviniU ari atomu
šu valodu. tam, kas ddvoja 480.-870. g.pr.Kr.ļ teorija, bet anī|M firiķis Diltom
Cik ģenerālsuperintendenta Zonta* P ^ * L * « ^ 1 * ^ veca. (1766.-1844. g.) to stipri pirvddoja.
ga 1819. g. skolas reforma liecinājaP^jgri^ moiofi Katra elemenU vismaiikisdaļlj^
par Sr apgaismības laikmeta darbi- P ^ * ^ ^ * atririnit Jautijumus parļatomusledomijis apaļu lodllu valdi,
nieka labvēlību latvleSu tautai, tik " ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^ !S ^^^^^ alerawiti vai savittOjiimi
šaursirdīga bija Ulmaņa skolas re- ^ abstrakti jMitniedbasļ atrodas zinimi attilumi viena no
forma. Tāpēc latvleSu tautskolu stā- H^l*^ Vārds atoms - gri^j^dato-^o Ņūtona gravitāciju (pUvUk*
voklis trisdesmitajos gados bija nb- '^^^ nedalIlnM. Pēc Demo- ganās) teorijas iespaidi iot palus
slīdējis zemu, un pašas pagastskolasie^tiem mat<»rija nav kaut pievlU^šanas spēkus,attiecinija ari
izvērtušās par kaut ko līdzīgu soda Pj»? "«P*^^^!ļ» S?.^*?*? atomiem: šie spēki atomus satur
institūtam, kur bērniem nepaklausi- «Tienu sīkākai daUņās, bet, kopā, tādēļ nevajadzīga ir „iķ!iu un
go vecāku dēļ bija piespiedu kārti r*^^* nonāktu pie ir^ļ ķeksīšu" teorija,
jācieš muižnieku ielikto aumeisteru M J ^ ^ mazām nedaltoim matērijas Jāpiezīmē, ka Uetas būtībai tomēr
bardzības. Visai uzskatāmu priekš- atomiem ar noteUitlem.ļvēl arvien neesam tikuši tuvāk neki
statu par tautskolu stāvokli Vidzemē maziem ijunēriem. ļ sengrieķu filozofi. Kas būtibi If
dod Vičs savā LatvleSu skolas vēstu- Ari vielu īpašības mēģinija |E. mistiskais plavilklanM s p ^ kai
rē, uzrādīdams skolu un skolnieku skaidrot pēc līs atomu teorijas. Pia-Pr"^*2' ?f*^ ^^^^ sistēmas m
skaitu Vidzemē 1819., 1834. un mēram, ūSns un (iļļas tāpēc it P*?^"^ ,T?!JS^
1844./45. gados: Uķldruml, ka to vismazākās «aUV" fill/^^^^^^
1819. g. 1814.g. isu/45.g. sastāv no atomiem ar apaļu un «^«^^1? ££1"^^^
Draudzes skolas; 15/341 J3/590 \^ Virsmu, tipēc līs daļiņas var sav* S^\J^f^^ l2lS*£^
pagasta skolas: 83/1900 li/260 67/1000 starpējl pirvietoties. Nelldttnas J^^ļ^^^
MSjmsciba: 0/39.0^ m^m ^^^^\^^^^ Snf't^^^^^^^
Redzam, ka 15 gadu laikā viss gē- Jd^i,S g^^^^^ S SkiSm ttSch^"^*
jis atpakaļ. Neko nepārspīlējot, va* a^^ spēku, diviem ekmwi.
ram teikt, ka tanī laikā nevis kungu ļ^jj ,7 stūri. MetaUu tm dtu savienojoties, apzīmē ar virdu
vadītās un valdītās skolas veicināju-Lļatu vielu atonlem Ir nelīdzena I ^'^'^^^^ radniecība. Tas ir tīri
Šas tautas izglītību, bet gan pati tau- ^ p j g atzarojumiem kas sav- cilvēcisks jēdziens, pārnests uz matē­ta,
uzticēdama pirmmācību latvju gtarpēji sapīti, tāpēc tun^ dēli kopiPJ"^^^^^^
mātei, kuras rokās gulējusi v^sa māJ-L„ ^^sj^^ detuirm. Tā kā līs daļi- ^ļt^.«J^J^^^^ savienojoties un rodoties
mācība. So neciešamo stāvokli Ul-Lg, w s^nigl sikatt un adj nera*!'^'"^^"^^ savienojumam, tas notisk
manis gan pūlējās labot ar savu Oa^a^, tad metaUs izliekas mumsP*!?"^! «J^^^^^ proporcija,
skolas reformu, tomēr viņš to Izveda nepārtraukts un blīva • *^^^™"^m, zināms daudzums ūdeņ-tā
kā skola tautai nedeva vajadzīgo.
t'ādā pašā garā Ulmanis izturējās
arī pret semināru un viņa direktoru
Cimzi, atkārtoti uzsvērdams, ka se­mināram
jābūt ķesteru skolai un tā
audzēkņiem jāiepazīstas vienīgi ar
ticības mācībām.
Vēlākos gados, kad pienākumi Ul­mani
vairāk saistīja pie Rigas, viņi
pielika Cimzem par tādu kā komisā­ru
mācītāju Sokolovski, kas izsekotu
viņa darbību seminārā. Zīmīga ir
viņa vēstule Ulmanim: „Lai Dievs
dod man pacietību pret Cimzil Viņš
ir nabags, slims cilvēks un latvietis,
— tā ir tā pistole, ko tauta jau pastā­vīgi
ceļ pret manām krūtīm". Nedz
Sokolovskis, nedz Ulmanis un visi
vādešl kopā vairs nespēja pagriezt
uz citu pusi šīs pistoles stobru. Bet
jo ilgāk šī pistole paliek Cimzes ro­kās,
jo briesmas kļūst draudošākas
un pats Cimze vēl varenāks. Cimze
apzinās , ka viņš tikai kalpo vēstures
un likteņa paātrināšanai, un ka nav
viņa uzdevums ķerties ienaidniekam
pie rikles.
1856. g. Dr. K. Ulmaņa vietā par
skolu padomnieku nāca Mālpils mā­cītājs
0. Klots, kas pakalpīgi uztvēra
katru mājienu no augšas im sīku­maini
sekoja, kā Cimze šos viņa ri-kojumus
pilda. Taisni šini laikmetā
mans tēvs bija Valkas semināra au­dzēknis
un beidza to 1871. g. Klots
aiz bailēm no krievu pusē notikušā
raža (H— no latīņu Hydrogenium)
Savā ilgajā pastāvēš^mas laikā ato-1 vienmēr savienojas ar 8-kirtIgu sva-mu
teorija piedzīvojusi dažādas pār- ļ ra daudzumu skābekļa (O — no la-grozlbas.
Tai bija dedzīgi alzsUvJI, tīņu Oxygenium), un dabūjam salik<
bet ari daudz pretinieku un nolia*|tu vielu ūdeni (HtO). No II takta
dzeju, pirmā kārtā oU'S grieķu filo-IDaltons taisīja slēdzienu, ka katrs
zofs Aristotels (384.-^:112. g. pr. Kr.)» I elements sastāv no nesaredzamām
kura autoritāte un m&dba par dabu I mazām nedalāmām vienībām ato-bija
vispār atzīta un 2000 gadu pār-lmiem. Mazāko savienojuma vienību
valdīja dabzinitnes. līkai Jaunākos I sauc par molekulu, kas sastāv vismaz
laUcos ar daudz aspriStlbas varēja no 2 atomiem. Odens vismazākā da-pierādit,
ka Aristoteļa mācība navlļiņa sastāv no 2 atomiem ūdeņraža
nemaldīga. Pēc Aristoteļa Ieskatiem un 1 atoma skābekļa, kas sasUda 1
matērija Ir nepārtraukta un nekādu I molekulu ūdens. Attiecību starp ele*
tuklumu tajā nav. Vlņll liek materi- mentu svaru Jeb masu, salīdzinot ar
jas pamatā 4 pamatelementus: uguni, i ūdeņradi kā visvieglāko elementu,
ūdeni, gaisu un zemi ar sevilķām i sauc par atomsvaru. Ja ūdeņradim
pamatīpašībām: uguns ir sausa uniatomsvars 1, tad skābekļa atomsvars
karsta; ūdens Ir mitrs un auksts; gaiss | Ir 16. Tā varam izskaitļot atomsvaru
Ir silts un mitrs; zeme Ir auksta un i visiem elementiem,
sausa. I Katrs niecīgs daudzums elementā
Aristoteļa mācību atzina romieši, Uatur ārkārtīgi lielu atomu skaitu,
pēc tam to pārņēma anibl, un vidus- ļ ^ dažādas metodes, kā lo skaitu no-lalkos
Aristoteļu atzina savā ziņiP«*t- Pl«m., ir IzskaitļoU, ka 1
par „zinitnes pāvestu". Viņa ieskā- «»ms zelU (Au - no latiņu Aurum)
tus par matērijas būtibu un demen- at(wnu skaitu, ko varētu Izteikt
tiem tikai 17. g. s. satricināja angļu «l^ltli 3, ^am leko 21 nuUe (3000
fiziķis Roberts Boils (Boyle, 1627.- ^Uonu biljonu atomu). Tagad pa-
1691. g.), Ņūtona laika biedrs. Sinl fl«*«mo elementu skaits Ir 96, un
laikā astronomi Kepte un Galilejs J« sakārtoti Ubuli uņ numurēti no
radīja heliocentrisko pasaules uzska- ļ "dz 96. 1. numurs ir visvieglika-tu
un Ņūtons gravitācijas teoriju, ļ l ^ elementam ūdeņradim ar atom-
Boils atzina, ka tikai sr mēģināju- L Urānam (U - no latīņu
mlem varam nonākt pie patiesības, | Uranium) elementa numurs ir 92 un
bet nekad pr nepierādītiem apgalvo- atomkarš 238 - tas ir 238 reizes
Jumiem Viņi sastādīja veselu pēt- h"^»*^ Par ūdeņradi
pagrieziena izdeva pārvācošanas pa- niecības un mēģinājumu progranunul Nodibiniti atomteorija bija valdo*
ķimiji, apšaubīja Aristoteļa 4 ele-ili visu 19. g. s. un 20. g. s. sSkuml
mentus un pirmo reizi definēja, k a s l ^ 1912. g., kad mādjos ķīmiju RI*
ir elements substance Jeb viela, I gas polIte<imiskā institūtā, vajadzēja
no kuras nevar dtu Mko dabūt, k i | (TurpiASjumi 6. ipp.)
roU un nevarēja sagaidīt vien, lai šis
process ātrāki risinātos: Vidzemes
muižTiiedba redzēja tanī savu pēdē­jo
glābiņu noturēties noteicošā stā-i
ii
I
it.-., •
I:
I