Bavarijas Latviesu vestnesis, August 19, 1950

              i\ ii
III
Ū
L A T V I JA Sestdi^ 1950. g. 19. augusti
ORORE D£ BALZAKS/ i m 20. V. - IB50.17^8. Vm.
«.I^igito mOifi b!]a d a ^ valrfik
^nekā dienu," teicis Viktora Igo 1850.
g. 22. aug. pie Balzaka kapa, un, kaut
gan no Balzaka nāves nu paiet apa]S
gadu simts, viņa darbus, kas jau
I^^rdiāvojuši (Uvus autora mūžus, ar­vien
v3 izdod visās pasaules kultū­ras
tattl^ valodās, lai ari ais^ājušais
gadu simtenis tiem nenoliedzami pār­vilcis
pāri sūbējuma kārtu. Bet to­ties
io spilgtāk Šodien no šķietami
tik senās pagātnes iznirst šis ģēnijs
pats, šis nenogurstošais milzis, šis fi-i(
nof8, šis domātājs, šis dzejnieks,
ka$ dadivojis tādu vētru un ciņu ba-, _
gātu dzīvi, kādu tikai Uels gars spēj I - sen BSva tbnsiiims.
dzīvot (V. Igo). Cik neatrisināms ir. i^. , ,
biķliograla uzdevums sastādīt pilni- No vienas puses — enerģijas koloss
gu Balzaka darbu sarakstu, tik pie- ar stoisku askēzi, izturību un rūpību
vUcigs psIAologam un rakstniekam ir darbā, no otras — vieglprāfigs iz-
Balzaks pats, ši pretstatos organizētā šķērdētājs, spekulants, dēkainis, ga-personība,
ši pretrunīgā, noslēpumai- tavs pamest rakstniecību, ja vien cl-nā
un daimoniskā dzīve — no ne- tādāki būtu iespējams tikt pie man-skgitfimajiera
sējumiem par Balzaku tas un augsta stāvokļa; pantoumi
lai minam tikai Stefana Cveiga mūža slava tālu ārpus Francijas, audience
darbu (Balzak-Fisdier Verlag 1950, pie pāvesta, karaliska uzņen^ana ār-ko
pašlaik pārspiež Die Neue Zei- zemēs — galīgs posts un trūkmns
tung)/ mājās, ka bail pat Parīzē rādīties
_ hnir gaida parādu piedzinēju pulks,
• • ^ • • • • • • • • • • • • • • • • • • • t I skandāli, cietums; kaut gan rakstnie-j
r i i i i f B a d ā i i s
aii žumālistikfi. Izdevēji prasīt pra­sa
darbus, augstākās sabiedrības dur­vis
ir atvērtas, un Balzaks groMS
tās salonos. Liekas, ka nu viss būs
kārtībā, bet Balzaks, luk, pieder pie
tiem, par kuriem ari* šodien mēdz sa­cīt
— „nemāk dzīvot" — parādi ne­vis
dilst, bet aug, BalzsOcs iegādājas
karieti, tā tiek greznota pat ar dižcil­tīgu
vapeni, un savam vārdam viņš
piekabina aristokrātisko de. Sl
vainiba — tiel^me pēc augstmanibas
I
Visu MgM?^ g a ^ pasaule dldi-nfija
cdF^ogad Bachu,
un viņl^ ērj^u m<^^ ^^^^
na reģistri jau saklausām īsā kursa
komentārus, kas atskan no paša mo­demā
Leipcigas kantora mut^, un
basa pedāļos itin kā ducina Korejas
lielgabali Nabaga ģēnijs, vai viņš
nojauta, ka viņa mesām būs jākalpo
par Dieva noliedzēju marša muziķu?
•
Rīgā, Maskavas priekšpilsētā drf-voja
klavieru skolotājs, pie k m ik
rudeni pulcējās bars pilscM^iu ģime-
Balzaku bieži padarija ne vien ko-ļ ņu Jauidešu - vecāki ļ a b o ^ ^ c i u
misku, bet tā prasīja milzums lldzek- vārdā lika viņtem lauzU Pirkste vm
ļu, taču parādu piedzinēji s-^vu ap- galvas melni ^alto kauUņu māks»^
lenkumu nu tikai sāk. - Un atkal Dažreiz, savu kārtu gaidot un
Balzaks ķeras pie darba, strādā kā priekšistabas ampīra krēslos zvU-askets,
mūks, it kā pārējā pasaule not, Bacha tovencijas uzdzina m^e-vaira
neeksistētu , un vienīgais, ,kas gu, kad tās lauzās no mūzikas i ^ -
to vēl atgādina, ir piesardzība un bas puspievērtajām durvīm, aiz Ru-viltiba,
kā izvairities no parādu pie- rām jau kāds bēdu brālis svīda. Ne-dzinējiem,
gan pārejot dzīvot pie sa- iet? Vēlreiz un ^keiz. un Sito taM
va drēbnieka, gan Parizi pavisam at- desmit reižu! Līdz apnikumam, līdz
stājot pagurumam un mokām. Un rugas
Varētu domāt, ka Balzaks nu atkal J ^ f ^ ^ ^ i ? ? w « . t r t ^^
strādās kā savas «fabrikas" laikā, P^^» ^ ft^^tl^^^^^^
bet nē, taisni otrādi. Ar savu n i p l b u ' ^ mechaniskā rakstā krita piles -
Akrobāta gals
1.'
Avf itl, nttnt metalU režģi
•fipbitei ttncttola acīm par prieku.
Tevi rauf dtlei, kaklu dažs mežtl,
Dais ais IsbailBm «abā vai trieku.
Vili domi: Iev mērkaķis sencis.
Ni •« art Dievam tu attāla rada, —
Cirkos bfldt Ieaut tevi vIņB trencis
1 ^ aii Ufiļji un dvēseles bada.
Visi domlfm iturleui tu dosi.
Hl *īf tiVl liwlem w»bfiil Kal»t
Stliifl un klusi» kft edska uz trusi
NIva f lOn tevi no mflilbas aizas.
Mimt pļBdņli mirst mednieka lesmfi,
Memi ivalit&l rU pasaules tsie.
lliml tavs mals sabrūk starmešu UesmJĻ
Gaidot pedejo salto mortale.
Nu sAfitatots viss.
Dnii trauksmi telpā tamtams.
Bil» aiilltti starmetis
Uds tava tērpa samtam.
N« sagatavots viss.
tivt lali Ti Kunga rokl.
8lrdt1»aigls Jatuimfis sāp,
Kitt iuglti virvju lokā
Ki imrttavāt kāp.
Tavs gals Tā Kunga rokā.
Vat drāma a - vid Joks?
Idt >mu patattH: i
vai drāma l i r- vai lokst
Kids M i i sirpi asu.
Tu dilrdit virvi grlei.
l^iv smo jaaitt m«^
Dlavs mēmas balles sviež.
Kids isslej sirpi asu.
uz katru ceturtdaļnotl viena. Un
tad bija tava kārta, un tu tāpat ie­grimi
un apstulbi šai logaritmu un
nolldzinājumu mūzikā. Kas tā l i ­kās
par sausu matemātiku!
dā grfimaUL patiesi ir kāds mistiftt
Sļi^J Axl partijas īsais kuras g|«
lu galā nav n^as cits, kā ģtāmsti.
Un vai mazumu tā pievelkiiļ?
Lai Balzaks un nelaiķe pie^
fo$ provocētos izlēcienus.
Un Mopasāns? Hm... Ar! ai
skaitlis. Un tās viņa noveles,
graiza sabiedrības morāli, variiij
der Pravdā par ievadrakstiem? Q,
da ķeceriba, jūs teiksit, kāds tsikii
trūkums! — Jā, šaipusē vēl v|||
nosaka takts, audzināšana un pi^
kliJIba — līdz pēdējam elpas vilcķ •
nam. Zviedru dāma būtu skiēj^
uz policiju, ja viņai nacionāl^
dzīvokļa iekārtu. Un amerikāņi i |
pat gatavojas eksportēt tēraudu^
Pad. savienību — takts ir takts n
kaŗS ir kaŗS. Bet veikals ir v^ļ.
k^ls... kaut ari tas miEOcsātu gahi
Viņā pusē tā nav. Viņā pusē vi«
ir taktika. Un tas ir kas cits.
to jau mēs neprotam.
Bet runa bija par Mopasānu. Jiļ
dzegas pie sen vaira neredzētās, Iļ^
1ās, baltās, mīlīgās latviešu podi^
krāsns, ko ziemā kurina ar s^
stoSu bērzā malku — uz tādas dze*
gas palika Slokas stāsti. Tajos Iķ»
pasana mednieki uzdur slokas gaivs
uz adatas, iesprauž aizbāztas pode»
Ies korķi un, ar pirkstu piesizdani
liek galvai griezties. Pret kuru
stājas knābis, tam jāstāsta.
Tā tas bija Mopasana laikos.
Ul
isi
Kfids liels un liktenīgs pirksts it
Balzaks izdevējiem nozīmē īstu ne­laimi:
kontrakts noslēgts, honorāra
n^t 4 "^«^fl samaksāts, darbu sāk jau salikt, bet
SSUfdSba^- uz^^^^^^^ ^^^^^
SltnTcilv^Igā komēdiJa^aUek ne- Laiks visu vērta par labu. Bran-nobeigta;
beidzot veselus 18 gadus kurarlSs an^^^ ^^^^^'^^ likās taisni die-iekārtota
bagātā von Hauska gan ap- ^ j ^ ^ ^ ^ ^ ^ lai ^ c n S ā s h^^^^^' "^^^^^ orStorijas aizgrā-precēta
^ vg^l mirst ķā nemOēts, t%ri^^^^^ "^^^^^ ^, ^ ' ^ i
pamests, parādos iestidzis vira. L ^ i ^ feomktūras, pēc kurām sali- ^P^^ļ^l^^^^^
Pēc ļoti griitas bērnības, kad tūlīt kums labojams vietām, tie ir pilnīgi ļ'*^ f^ga^^lPacēlies un dnzi sitis pasai^ei j»
pēc piedzimšanas viņu, šo nemīlēto pāratrādājumi, kas saliekami pilnīgi .
bērnu, nodod audzināšanā ārpus mā- no jauna un barasti 5, 6, 7, ja ne ^^I komunistu pionieri. cilvēki paši vismaz ša^ pusē n«.
jas, kad pavadīti skolas gadi dētu- vaiiik reizes. Sie saliktā teksta no- ?^tu mēs, bemi, to zinājuši, ka ko vaira nespēj izlemt. Godlnājuim
mam līdzīgā režīmā, pēc bērnības, vilkumi Balzakam Ir tikai uzmetums matemātisku, bet mūrika, raksti šiem simt- un divi-kad
par savu māti Balzaks varēja pārakatāmā veidā, kas vieglāk ap-1 P^^^*'^^^ ???^" T..^l maz ļ simtgadniekiem ir kā kādas pēdl»i
runāt vienīgi kā par nīstu cUvSku strādājams, bet tas saliekams no
(.. .L^tjan nav bijis mātes" . . „ „tā jauna, kad labojums neaptverami sa­bija
Sļļ^Vērs un velnišķība" . . . , vi- raibinājies, un tā tas turpinās tik ilgi,
ņa ir vainīga minas dzīves nelaimē"), līdz autora ar tekstu ir mierā. Un lai,
viņš, 18 g. V. nonācis par mācekli pie izdevēji nedomā Balzaku piespiest ^Pal^ un pasaulē daudz skandi-advokāta
un notāra, sāk pirmos mē- rīkoties citādi! Beidzot gan viņam r^*^ notikums, lai to nesadzirdētu
ģinājumua rakstniecībā. Bet, lai tik- nekas neatliek, kā ziniāmu skaitu šo Kremļa veči. Bet vēl nav zi-tu
pie Hdzekļiem, viņš sametas kopā korrektūru salikumu maksāt pašam, k^ izdarīs ar to — par
ar kādu citu rakstnieku un nodibina bet jābūt tiem ir. (Daudzas savu dar- ^^^^ ^^^^ plītējis un dzīvojis ar
īstu romānu fabriku, un ar dažādiem bu korrektūru loksnes Balzaks licis fi^viešiem. Vai kādam šaubas, ka
pseidonīmiem līdz 1825. g. laists kla- īpaši iešūt, un šos sējumus dāvinājis' komunisms ir tikpat kā reliģija?
jā ap 30 romānu! Taču veikals nav draugiem). Bez tam darbu sagatavo-
Izdevlgs, un Balzaks ar aizņemtu šanai Balzaks uzņēmies pat tālus
ņaudu piedalās grāmatu apgādā, kas, studiju ceļojumus,
protams, bankrotē un Balzaka pa- ļ ^ ,
Tāds pieaug par 15.000 franku. Bet ^as viss liecina par bezplemēra noveles sarkanos saf jana vākos —
Balzaks nav apturams — sadabūjis J^ociošanos darbam, suverēnu māk- Nerri un mākslinieki. Ārkārtīgi atkriti; ^^ 8 a v a ' « « ^ ^ « ^ ^ ^ f t ^ » ' 8 l ^ ^ gi^ti«i4p«f periodo^^^^
da špižštUVi. Teofitiiki v^^^^^^^
kāds no mums būtu pacēlis klavieru pagales rietumu kultūras ūgun^«
vSku? Ipā, kam vēj uzliesmot pirms gdigl
vakara un tumsas. Jo no austm-
Simts gadļi Balzakam ir pietieka-ļmiem — kur tas laiks, — sen vai»
nenāk gaisma.
Severios Dfliiis
^,Ja tu neesi ar mums, tad tu esi
pret mums. Un pie mums necieš
plītniekus un mīlētājus."
Man reiz piederēja četras Bateaka
LasBāju balsis
VAI KRIMINĀLROMĀNI IR
UTERATŪRA?
50-gadIga autore, 50 romānu «s
50 mii), metieni .
Vai dektt un
vesn ini°
^ i z l ia?)lānots, bet izdevumā B.trf^n-»ffkanejis Eiropā un pasaulē, lai kā^^akstiti pustraki ģēniji un nelgas.^ 5?* fSl^ i^i^'i^iaāi^ viiplr
tasts, paŗspnē, aizraujas savā iztēlē, fJāvokHs un eksistence liktos nodro- Teksts mulsināja un apmāja. Viena JJ'^Jat i»jij^^^^^
tā kā gair Iratastrofa ir neizbēgama. P^^Sta, nelaimes un katastrofas viņu vācu kundze trimdā mocījās ar gar- «kj to^^ g^* tla|a uterātu oa kri-
Protams, ka Baizak^^^ pl'ā-ļ laicibu un aizņēmās sarkano sēju-ļratrtSecibā7 Art*
nepērk, nāk vēl klfit ugunsnelaime,P^»» kā ar rafinētu šadia vilcienu mu. Pēc nedēļas es to dabūju me- ^ . ^ . ^ « i ļ š k ^ ^ ^ ka iitvieia
un k a i sabrucis ari š i s ^ ē ™ ^ ^ Par labu, un te viņš sa- klet starp mirušās lietām - v i ^ ?We^^^^^
viņš 1827. g. nopērk burtu lietuvi. P^^^^Ja tikai divi gājienus: vai nu meža bija pakarusies. bus deku romānus. ^
Tāds pat gals — un nu viņam ir jauP^^^vIgas precības vai laimīgu spe- Tas mani satrieca, un ko|^ tā lai-1 ^ļjjf i^^^
90.000 franku parādu. Bet Balzaku kulāclju ar kādu uzņēmumu. Bet lai ka lielā māņticībā es vaira neizlai-j„l^V)-^^^
tas nesatriec. Iekārtojis luksa dzi- pasakainu laimestu Balzaks uu noveles no rokām. Bet tagad cboioģisku kriminālromāna,' ksw £ņā
vokU (!) un noslēpies zem cita vārda, ievilcis (milzīgas taču bija ari man būtu gribējies tās aizsūtīt uaj SL^*»"*.?*^^^^^
Balzaks sāk rakstīt ne vaira ko^: — s , ko viņš saņēma honorā- l^askavu. Ej nu sazini, varbūt tā- g^^^^^^^
pēji, bēt nopietni: strādā nepār-ļ'^^l' ii^kas gan — no sava lietuvēna • > mer|gos aprakstos, on lai lasītājs gūtu
,traukti vai visas 24 stundas ^ s ā k W vaļā nebūtu ticis; tāpat bagāti- iiTrinAC i^ u r s ^ K i i i v A hS^MtTJ^^^^
, ^pusnakti, no rita kriize kafijas, strii- būtu izšķērdētas, tāpat viņš būtu KULTŪRAS CHRONIKA l^tumT ""^^
'dā cauru dienu līdz vakaram, tadP^^acis, kur bijis, tāpat kurpe Blletenā ko izdod «tantatitiikmi. P«n ^ik^i^toinUnālrakstnlekl, kam lādai
pāris stundu atpūtai, un pusnakti sā- spi^,f^ - strādāt, strādāt! Bet luk, kffsaUV^^^^^
kas jauna darba diena. Tā tas iet ne- p,«etuvēns ir reizē ari Balzaka la- "«'ā sniedz infonnāclju par AišlavaBg. Ji;ļS%Krfe^
ām, mēnešiem, un Balzaks neno- gara kas dzen viņu sprostā, k^g?; ^^ri^dr^s'^MU^
k sava garā rita svārka. Ispie* Pie darba. Bez tā mums šodlenlai^i SiT^ Sl*'^^^^^ Leimaņos u n ļ i a j ^ .^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Paklājs tumiā sārtumā mircis.
Klase tamtams, un spuldzes sāk dzist.
Telti doktors ar kampara 8|lrcl
Stittgulal sirdi) grib pavāiet sist.
Priesteris sirms pāri areņai klibo,
latiņu valodā lOglanu ber.
Klauna krīt celos, karuļiem zibot'
AtoelsTes avlfeiieks telts durvis ver.
CtUku dīdītājs, punduris sārlgs,
zobenu rijejs, mags kaulains un kails
Visi Jāt pelStel, €lk liktenis zvērīgs
Visiem top nurkll no mflžibas bail.
Bet tu iālu esi, un lēnām
Sairt sāe jau, lai kļatu reiz svēts.
Un caur nakti un arēnas ēnām
Uavu tev baismīgu korāU rēc
PUVI, sveces star<, pllvl.
Tvani, asiņu vSn*.
Mēms par tā saucamo dzīvi
Mātkaņa pēctecis smm.
Kasiere sarakstu skrāpē —
Vainagam koUektl vāc.
HCMS bija ātrs, bez sāpēm,**
Tele un maku veŗ kāds.
Sķlrsto ar metalla lvi
Tālā skaUogā dus,
Gaidīdams dragātu dzīvi —
Sapņus un putekļus.
dē
ve spiež pie darba. Bez tā mums šodien ĢI^S tSSā
-ooft ^ , , j , nebūtu Balzaka. Un šis v
f I svētības nesējs reizē gādāj
ilwi:^«^^^^^ viņš jau bija varens kāļLrtvga;?^^^^^^^^^
Napoleons, atkal kluptu, skriedams tiju, pēdējā bridi patiņojis, k^ personīgu r^iJpriekšēiām 49 Aiatas Kristi
pakaļ fatamorgānai - sudraba rak.|!i?M.?lLfP»«f^.^^^ ^P^f^Mmītim^^^^ femē. JL-Rttssians
want to nde
th8worId
tuvSm ciAfr^TnUs lot i.»A«*x*,.^^j^!"-1 Pi®***!*!®* P'<*i» A Svābe, kam Naclonā-
^ B , e. u t Nft ni=^mAl/ritA \\m ril®^I*?^*^ IpaSumu un miizepruut ēāturp unso dlolmel-s nlailesk sf oAnd. s ;iopiiieaBnķsIorniss , 4Sk0a sk lb^oranuasc, puna tsd zpeaj-r
INU l ^ ^ » l l i U K i I i a * l i y 4 , » » e Ipilsētas, lai laulības ar iliri kārotoh*^**™ līdzekļiem. Delegāti kongresā Iz-von
KniiRlni trnrBfn r^r.¥i^r^ *iu^t IP***^* Clelēua broSflru Latvian Drāma, IJA n^?^.f^^J^?^P^ ®^ '^^ *P^«1f 32 lappuses un iespiesta 500 ek-
, , , ^ , . I. ?^ Balzaks kā izdzisis vulkāns — Uemplāros. Prof. Svābe AngUJas tautle-piedzlvot,
ka kādreizējais institūta bija jau slimības sagrauzts kad ne- r*®"* "*®1**^'"i ^^''"^i'«'«'ātu.
du prof. Vilhelms Ostvalds bija rokā — tikai dažus mēnešus pirms bas uzlaboSanaL Iepazinies ar daudziem
atomteorijas noliedzējs. Viņam bija nāves. latvieSu centriem menvidzviedrijā, viņS
sastādīts ļoti labs neorganiskās kiml- trs^i t T* , , informē, ka apm. treSā daļa tautiešu ga
las k„r««* !n,r rf^.A..kZTjly^L\ .^^di tad ir Balzaka atstātais llte- ^vo emigrēt uz_ aizjūras zemēm.
Drausmīga zirnekļa taustekļi neat­laidīgi
stiepjas pēc laupījuma, lai to
apritu un austu savu tiklu tālāk,
līdz visa pasaule būs zem sarkanās
zvaigznes. Kā Kremļa vara to panāk,
stāsta Jaunā LCK Arējās Informāci­jas
fonda brošūra: Krievi grib valdīt
par pasauli. Tajā sakopoti fakti par
tautu un tautību iznicināšanu; tie
nav izdoma, bet īsteni notikumi, kas
rāda drausmīgu mērķtiecību.
Jaunā brošūra ierindojas AIF izde­vumos,
kas paceļot šķīrēja priekška­ra
malu, ļauj ieskatīties šausmu ze­mē,
kur nepazīst cilvēcības, kur ma­su
iznicināšana ir ikdienas parādība.
Krievi grib valdīt par pasauU, bet
šodien .ir vēl cilvēki, kas tam netic,
kas sava pavarda siltumā gozēdamies
nemana, ka zibens jau gaisus šķeļ.
Pasniegsim viņiem jauno AIF bro-āūru
angļu valodā, lai tie iepazīst
draudu pilno īstenību, jo drausmais
zirneklis kāri tiecas vispārim pasau­lei.
Jaunais izdevums kā ari agrāk
iiŅīākušās brošūras, dabūjami LCK
Informācijas birojā SdiwablsGh
Qmūnd, ArtiUerie-Kaseme. Turpa
nosūtāmi ziedojumi Arējās Informā-djaafimdanu
parādīsies tirgfl.
ieradies ASV un ap­jās
kuras, Amv vārds atoms nebija Lg^^ig mantojums? Pāri' nar^^^^^^^^ I ^^^^ Enciklopēdijas 4. burtnīca linis
mmēts. Neviens atomus nav redzējis, Jiani « n n T c T i l * uiV ? . «lenfe būs nobeigta, tāpat Caka Mūžftas
tādēļ pieņemt tādu teorllu nav nekā- ^^^^^^ laikmeta raksturu skartie, kas drīzumā parāc
da laKTasl^^^^^^^ ^.^^ m l t s ^ « ā ™ ' ' ' ' ''
attīstību, - domāja Ostvalds. Atom- .Sto^'t'*^^Pri!steiis,rg{ļ|?^^^^^ uiUa Btengele,
svaru vietā viņš lietoja terminoloģiju * 1?^, , augstmanis, baudi- kas pēdējos trimdas gadus pavadīja EsUn-
- elementu savlenolumu «VAH TH mākslinieks, dzejnieks, žumā- «en^» klādama par turienes latviešu teātra
savienojumu svari. ĶI- ļjg^g amatnieks L VPCA1Q F r o n i l l ī c dvēseli. 8inls dienās devusies uz ASV.
mlskāS formulas palika tās pašas, tl- ļ;,!^^^ ""/®f^ls Francijas o^matlzdevējs H. Skrastlņl ieradies
kal vārds atoms bija Izslē^. otra 1^,7^^^ Ne chro- Ņujorkā.
slavens mācības snēks nmfMnr» nr r^^^ Balzaks Ir mākslinieks, ku- Londonā Slnls dienās notiek Jaunā kom-v^
M^rfo W4« r^^^ proiesora Dr. svariga rakstura veidošanām un P^'**^** pianista Jāņa cīruļa klavieru
Valdens bija Ostvalda pretinieks un {.gn ts trafesV^!! ,.7^ vakars - pirmais īstais kiarieju koncerts
savās lekcijās atzina, ka atomi reāli L *J^^sas, tam pakārtojas noti- si vārda patiesajā nozīmē. Programmā bez
eksistē. Vēlāk atklālās tādi rinstnia. . daudzos romānus, no ku- patviegu autoriem Sibeliuss un Sopēns.
W ffilti Iri riem šodien varētu minēt ktitnhiA ^^^c ziemeļraiditājs, cUdinot latviešu
ki fakU, ka an prof. Ostvalds tomēr «rafi^lrn T T U- ?" darbiniekus, atskaņojis skaņu plati ar kā-oflciāll
atzina atomu reālo eksistenci, n™!!?;; rTZ^ Lamberu, Eiženiju das latvieSu meža viru grupas iedziedātu
Tagadējais stāvoklis Ir tāds Ica ap G^rio tēvu, Balzaks sāka ««iesmu Lokātiesl mežu gali. eleUiuUKSu kas p^^^^^^ ciklā CUvēcIga «f/tŗ. «"'van,.!. Mazi. kŗ.
lidz
lielās
! 100.000 reižu, tieši var saredzēt ^? "^^ ^^^^ paveikta tikai kās giemu «acensibas teiase» darbu ska
ās molekaas, kas satāv no dau- * ~ "^alās. «. te' notika ļflUia.
driem atomiem. Jx šo izgudrojumu Dabīgi, ka pret Balzaku, kurš ne- DERĪGI IZDEVUMI
aSvrsru^i^i; t,rāS ^ r^?^ ^^^^^ bnnumu. to Bal7akam n5Jn^^f« ' -l r Baltijas tautas grib dzīvot - tā saucas
„ . , , ^ , ^ L«^f u netikumību vi-lbroSōra angļu valodā, ko izdevis Latvle-
No atziņas, ka atoms Ir pēdējā ne- ^a djarbos. Atbildi uz tiem Balzaks 8u studentu korporāciju prezidija kon
dalāmā matērijas vienība, radās at- devis savas Cilvēcīgās komēdijas le-zlņa,
ka neiespējami pārverat vienu vadā, un tā Ir aktuāla vēl šodien pēc
elementu otrā, ar ko vidus laikos no- vairāk nekā 100 gadiem: „Pārme-pūlējās
alķīmiķi. Sākot ar LaVoazjē *ums par morāles trūkumu, "kas ne­laikiem,
ķīmiķi ar elementu pārver- vienam drošam rakstniekam nav gā­šanas
jautājumu vaira nenodarbojas, i^s secen, ir vienmēr pēdējais, kas
tāpat kā medianiķi beidza darboties Paliek pāri, kad nav vairs nekā dta
ar peipetuum mobile problēmu* l^o pārmest," P. '
vents sadarbībā ar LCK informācijas no*
zari doc. B. Abera on mag. lur. V. Lam-berga
redakcijā. 81s izdevums sniedz vēr­tīgu
materiāla, kas IpaSi izmantojams
angliski runāJoSo tautu zemēs kā propa­ganda
un interesants faktu un notikumu
tēlojums.
Fakti par milsu un citu tautu iznicinā­šanu
sakopoti LCK ārējās Informācijai
fonda angļu valodā sacerētajā Jauaijā
broSflrā Russlans want to mlt tlia woiUL
doti pāri par 50 mlIJ. eksemplāru. Viņi
pieder pie nedaudzajiem rakstniekiem*
kas ASV vienā paSā 1847. gadā piedzīvoja
savu romānu izpārdoSanu 5 milj. eksoD-plāros.
Ne mazāk populāra autore ir ttvi
Izimtenē. Pirms diviem gadiem isdeviji
10 no veeākajiem Kristi romāniem izlaids
Jaunā kabatas formāta izdevumā 1 mlU.
eksemplāros, bet nupat spiesti laist tirffl
vēl 50.000.
Ilgus gadus Agatas Kristi krimlnilro-māni
skaitījās pie vispopulārākajām frl«
mātām ari Padomju savienībā, bet auto­rei
no tā bija maz labuma. Jo krievi Ir-zemēs
nopirka pa eksemplāram viņai ro-mānu,
pārtulkoja un iespieda n^zininl
ekselnplāru skaitā, par kuriem rakstniece
neko nesaņēma. Līdzīgi rDcoJas Turcijt*
Piecas no Kriša grāmatām pārstrādātei
fUmu scēnārljās, viena no tām pat ^
reizes; deviņi darbi dramatizēti, to vlM
ari Alibi, kurā Čarlzs Laitons nodibioUi
savu slavu.
Agate MlUere 1914. g. apprecējās ar aaf
ļu Udotāju virsnieku Arēibaidu Kristi, bet
m«. g. šķirās, ēetrus gadus vēlāk appf«-
cēdamās ar zinātnieku MaUoveno, ar KO
bija iepazinusies ceļojumā Tālajos ao**
trumos. Ari tagad rakstniece daudz ceļOi
bet citādi dzīvo ļoti klusi un atturigip'
vās mājās paiā Anglijas piekrastē. Viņā
neUeto alkoholu un velti mēģinājusi lo*
mācīties smēķēt. Pirmo romānu Kristi os*
rakstla pirmā pasaules kara laikā, bet iŗ
devējs tam radās tikai 1920. g. ngākn w*
ku viņa rakstīja ik gadus pa diviem fo*
māniem, bet pēdējā Uikā apmierinās
vienu« Pirms U gadiem Agatei Kristi JJ'
dās konkurente — apdāvināta Jauna raiit'
niece Merija Vestmakote, kuras ēetr»
psldioloģiskus romānus kritika ļoti slaj*!
Ja. Tikai vēlāk noskaidrojās, ka to W
autore ir tā pati Agate Kristi. Viņa «avtfl
romānus mēdz riipigi izstrādāt galvā, ŗ
kal tad sēžas pie rakstāmmašīnas un rak­sta
daiu nedēļu laikā.
Franču delegāts UNESCO Ralmunds W-zārs
savā laikā ierosināja aizliegt lipl»JJ
Agates Kristi romānus, Jo tie esot p ^
reālistiski sacerēti. Piemēram, nti^
Agas Khana dārgUetu nolaupīšana
IzdariU tleSi pēc kāda viņas romāna P»'
Lai kā - Kristi savā nozarē guvusi ag
fkaniamus panākumus, kādus tikai re«
pieredz Maopietnle*' rakstnieki* ^
«Irt * ^ t t *ljirSa*
ijībUļ
m.
un
sac
dari
itmt
Sfc Tikli l»m ļaT«l»Mtt<
S kim, pēc \»vanto pr<
&i^em^jultāti«^^^
itudoi. Sacenstbu pWēJā
vliu laiku 5. lābikl
1400 m Vandiveldl
tt,Vlvlllbiiaiimli).
Uku 1V. ālā WIWW
bet sasnlediu lāvu tl
t&tu 50.4 sek. 110 m bdf}.
18,4101
i lU
tērim
diim.mj.
Ap^MtsM
ft. g. 1 ai
diimli 1038. g,|
kapos Ludvi
1^. g. 6.
rotii piad€]
diimis 100i g,
•rrtiiika nāvi
Ale]
<Ulm. m, i.ļ
^viDuoiniu^
^ agrāko datvts vi«iii, ^
U T V J U