1950-08-19-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
g. 19. augusta
ļ^reflcusi?
piedod
ATĪ apaļs
.noveles, kas
varbiit
«tiem? Ka.
. # f f takta
vēl Visu
wtta un pi^
j elpas vilcie*'
nadonālizite
. toerikfiņi n\ķ
1
^ tēraudu tu
J t i ir takts UB
^ I f e l f ir veu
l i i k s ā t u galvu,
pusē visa
cits. Taihi
JlfopasSnu. Uz
4*Ped2ētfis, Ue,
podiņu
* ^ ar spŗak-j#
tādas dze*
.,T«los Mo.
galvu
pude-piesizdai^
* kuru ap.
it,-:..,;r-;, :, •
ir
M jāruni
pusē ne-
^ divi.
pēdējas
tigUnsku*
galīgā
u:mfm austruf
ir-^ irt» vairs
f ļ p i n u un
uiirātflra?
ilnl vispār
1Wifitu un krt-
/.ood savu vieta
.latvlein blbiio«
ica» ka latvieSu
^tfaudi frfimato,
Upio atzina Ja«
btajiimu ikatltoi»
H lanra atuiiB*
tu, it Ipaii p i l -
ifinu, katrā ilņā
IzdU labmauja
nibOvit, lai dar*
•r tiataitlft pār-
|lai l i i l t ā j i gota
Itdsi ftsinfii
Igt saralģltāi
Srlk nSā vidu!^
ļaņu no isoUāka-ittfta
«ngUate
ititij^i kas nesen
bn. Banketā» ko
Loildonl nkoja
lUajOāti JO kopā
iololUas profeso-ļl|
a sena kaltaru
rataa Kristi grā«
anlea semis pār*,
iksemplārti. viņa
b rakitnlekiem»
gadā piedilvoja
ā milj. ekiem-i
autore Ir savā
, gadiem itdeveji
romāniem itlaida
iad^vomā 1 miU.
IspiestI laist tirgil
litl krimlnālro-līUārāķaJām
grā*
lēnībā, bet auto-
Jo krievi ār-j
»lāram viņas ro-ipleda
neaināmā
nriem rakstniece
rlkojaa Tureļja.
^tām pārstrādātas
10 tām pat dli^i
aatisēti, to vidO
Itons nodibināja
precSJās ar ang«
aīdu Kristi, bet
tts vCIāk appre-aUovenu,
ar ko
4 Tālajos aus-iece
dauds ce|o,
nn attiulgi sa-piekrāsi,
Viņa
Itl mēģinājusi ie-romāna
Kristi « •
a iaikā, bet iŗ
g. ngāku laipa
diviem ro-apmierinās
ar
itei Kristi raita
Jauna rakst-kuras
četrus
«tika ļoti slavj-ojās.
ka to īstā
risti* Viņa savus
ādāt galvā, tl-affifnas
un rak-
, Raimunds liB-ļjo
atiiiell eegsto tl sppālraā«kt
lemāraiii, nesens
Inolauplsana esot
• • romāna pa*
jfoiarā guvusi ap-
[kādus tikai reti
leki*
Sestdien, 1050. g. 19. augustā
L A T V I J A
laMļas rekordu 600 ^^^^
LABI PANĀKUMI SAdKSlBS BEĻĢM UN. mNCIJA
HOStt krietnaii vi-
^uidiitaačnieki vai-
^ leteriai kaa Jau
kopi vairāk nekā dl-dilvo
Beļģi-
41 Cik vien laika un
iuba apsUkli atļauj,
^ vil arvien savus
jjnniaigluāf juaitlā^ gadā vi-
S^Mimleiuml bija
Sezgan viduvēji un
itarta iflipiju pamaa,
ttd iogad turpretim
pidijo netrOtot, un
Sofrsfu uarāda ad
K^a^ezulUU. La-bSalB
liecinājums
SaTir JOUJa sākumā
^ UtvUis otl-
«Mtili rekords 800 m •ri5,0. par savam
itri vasaras sporta ajlji Teteris pa-
*jy|ple pirmajiem
ijSļO» agrā. pāva-kakMi)^^
oaudz
istmi^^^n^^ nekā
D«rn. Tagad Pie 8 aiivaditajam saceu-
«ibām teikt, ka esmu apmirām 1912.
vil īsiT^^g. lormā. jra iri vēl vienā
otri dlielpima neesmu sasniedzis savus
labākos resultātUB. tad galvenokārt blJls
vilnojimi laba skrejceļa trakums. Wr-miji
imrtfi 18. maijā slikti Uukumā us-vsrWtt800
m ji,o sek., l i . maijā Beļģijas
mslitttŗsaclRBtēs biedrībām Tilgal ple-ffllrltt^
un slidenā laukumā Ierindojos
i Mati ao m barjēros ar is.t sek. un 400
m biijēros — S0,8 sek. Mans uzvarētājs
(0,1) pic nedēļas sasniedza 57.9 sek.. kas
rt»J|va cerēt, ka daudzmaz labākā laukumā
spēSu distanci veikt zem 80 se^.
Iļ Jūnijā viesojāmies Parīzē, kur stiprā
M lavarēju 800 m - 2tož,8 min., un zl-nlju,
ka vēl šogad velkSu distanci zem
S min. stafetē, kad vēji bija rimis, savus
400 m veicu 82,1 sek., bez tam Ieguvu 1
V. tMlēkSanā ar 8,i« m. startēdams drīz
pic 800 m veikšanas.
Pie 8 dienām vētra un lietus draudēja
lljaukt starptautiskās sacīkstes Briselē,
toir pēc veiktā dienas darba ierados ar
a»kavē8ano8. Tā kā neatlika laika iesildīties,
biju ar mieru uzņemties vadību I.
riņķim 800 m skrējieni un pēc 400 m
velkfianas dubļainā skrejceļā (94,0) atstāju
laukumu. 25. Jūnijā Breniekomē notika
starptautiskas sacīkstes ar 8 beļģu, 1
franču un 1 holandlelu kluba piedalīšanos.
Tikai 289 m garajā nelīdzenajā skrejceļā
un lielā vējā uzvarēju 400 m ar 64,1
sek., kam, pēc uzvarēto pretinieku agrāk
sasniegtiem rezultātiem aprietot, vajadzētu
atbilst apmēram 51,5—52,0sek. labos apstākļos.
Sacensību pēdējā disciplīnā —
400+ 300+200+100 m stafete deva man Ueiu gandarījumu. Jo par apm. 8 m pārspēju
eļģu visu laiku 5. labākā rezultāta Ipal-nleku
400 m Vandeveldl (60,1). Mans laiks
52,9 (vēj8 bija rlmls).
8. jūlijā vaionllas meistarsacīkstēs 864 m
garā skrejceļā 400 m barjerskrējienā paliku
2. v. aiz Beļģijas meistara Benekena.
bet sasniedzu trimdas labāko rezul
S M tonkurSi. viS; ^
«JfJJJi'^nu k i t r e i S . S t l K o M i lS
viJiB rakoidi laiki - i:S8»0 mm pJrl»!
JfUegto bUtt loti priecI^Tjo nu rid^^
^rtbi pali spējām. Grtbētos teikt ka
sniegumu vēPuziibolS jo nekad ^
esmu bUia Uk itra kiuSi togad
1». Jūniji atarpklubu iaStaSfriarleruā
pirmo rem pēc 1948. g. noļimu
J?S.^.".JJu?^**!iS2!fK u^S"**^^ nekas« ltattbbso un eliasniSlUuu-,
SSL ^?^t^f/«*^ svaigs beidiudis- ?tA* ^a^^^M». «n sasmegtais laiks TnAhl'.® ?JīLi?!?* l^tl pfiriteidaa; kluba
^mJ Xvi^ikMt t:?io*,ofl .m?i*n.^ ^««^^ vajadzētu 1800
rvrbV'iSdiģittrut^^^^
dijas 3 burtnicaa. Lida ar to iSTsS
maliet tuvāk pievērsties ziņām par Ut-'
Labais tonis visa
Ifābes^^Sf^iSti'il «ia?** ^ basketbola i»ortam pasaulē
diJaf 3 ? u « S M l ^ f M ! * ^ ! * ^ . ^ ^ J f c dfds ne dttiik k i ptamimtUu lakstot
oijas 3 burtoicaa. Lida ar to art lai^ļplk atmiņai par bSdIJtt, a|»luvenajos, ^
^spinei likuma un belļii ^ o s iemetusies | Uetaa. l^atri auni uņ pasaules maU ^
di uti
PiikliJIbi un libala toma ir r«itlvii
i A%iJ|ai^aa flua A
^"^'^^^^^ aabledrt-
0* vēl joprojām ir personas, kaa io nozJadr2i
fv*ē'l*ēt^o*s nUUtnilt gsi po.Trtzad znēosdt"a. lu vUg"r OtU J^i?^' J.? ao Mdreizējā leksikona ma- lSSH*"JL^t kā nemaa nevar dabUt, bet
V fl irdtivr paUkull dzimtenē. Ti«^ a^
biidigils un ueliU darbs jiveie viudgi
pēc atmiņas. X« tas U noUois. vifoiamt
jau no pirmajām burtnīcām. Enclklopē- SllļL!; parādīju vienīgi ftas
biogralleku Hņas par Ucmstu itlcl Ap-
Senieku, gan neatalmijot, ka viņi mirU Jtgā vācu okupācllas laika beigās. 2.
burtnīcā atrodams plašs un vispuilfs apskata
par itrsUdoēanu. 8. burtnīca laiimī
Jau daudU mlll un pasistam! virdl. Rak-
•tā.par basifetbolu gan šis tas piemirsts,
tā ka bez iebildumiem nav iespējams l i -
tikt Berilnea oumplskaju spilis Latvtia
gēo Izveras pār Uruavaju gan aaudUi
Ptr sasniegtajiem rezultātiem eamu loti J^»*^^?»»» nO tālākas līdzdalības Izstā
apmierināts, jo. Izņemot vienīgi 800' m
tiešām sliktos Miika un laukuma apstākļos,
tādēļ wrtt/ka nākamie reaultātt būs
daudz labāW.^pomiju piedalīties vēl pie
iespējas vairākās sacikstis. lai Izmantotu
Visas izdevības, jo sacīkšu vairs nebūs
Oaudz.
^Par izceļošanas iesnlju us ASV. kO min
kopā ar pārējiem latviešu sportistiem sagādāja
mūsu labvēlis HelStrēms un redaktors
Broms, nav daudz ko runit, jo
i^",^S!5»Ji* esmu Belģiji. isaaka viju.
Vēl bēdlaākas šis Izredzes padari tas,
ka mOsu lielais labvilis Helitrims ssaU-mis
tik smagi, ka firsti dod mis cerību
uz Viņa atveseļošanos.
Ap%ilprtntitl pa oufds rekordi
StirpUutiskā vieglatlēUkas savienība
(lAAP) Londonā apstiprinājusi 8 jaunus
pasaules rekordus: vīriešiem - lOO m io,8
sek. Ivels (ASV) 1848. g. (atkārtou ame*
rlkāņu Ovena, Dēvtsa un panamieša La-bifia
rekords), 110 m un 120 jardu barjē-ros
18,8 sek. ^tlesljs (ASV) 1850. g. (atkārtots
amerikāņa Diliorda rekords), iX
800 m un 4X220 Jardu stafetē 1:24,0 min.
Dlenvldkallfornljas universitāte 1949. g,.
4X1 jūdzes (1800 m) stafeti Zviedrijas
(sefle If. 1949. g. 16(48,6 nUn., vesera mešanā
59,88 m Nemets (Ung.) 1950. ģ.; sievietēm
— 8X800 m stafetē 8:58,8 min. Padomju
savienības valsu vienība 1949. g.
Jās pēc zaudējuma Polijai, JO ila tumtlt
notUca pēc dlvzaudējumu sistēmas. Tāpat
8. Eiropas melStameIkBtIS Kaunā Latvija
ar vienu punktu zaudēja ne tikai Lietuvai
Vien, bet art igaumjai» Ttoat zināmi
iebiīdttmi pret faktu, ka Latvija E M
Kaunā ieguvusi 2. vietu. Toreiz Lietuva
panāca - lai varētu spēlēt līdzi 2-metrl-nieks
Lubiņas, - ka meistarsacīkstēs notika
divās klasēs — ,Jlelo" un „mazo"
viru. Tā nu iznāca, ka Lietuva kļuva
EM Nr. 1 un Latvija EM Nr. 2 . . . Kuriozi,
bet fakts! Trimdas (Vācijas) latviešu
sastādītā vienība AU Stara de Riga Francijas
turnejā uzvarēja visas 10 ofldālfls
spēles, tfl ki pieminētais taudijuma neatbilst
patiesībai. Latvieši gan tiešām zaudēja
Francijas Izlasei, bet tikai treniņa
spēlē! visgrūtāk izšķirams jautājums, kas
bijuši LatvUaa visu laiku ievirojemikie
basketbolisti.
Enciklopēdijā par tādiem minēti Jur-ciņl.
Lidmanls un Melderis. Tiea. viņi
nospēlējuši lielāko valstu sacīkšu slcaitu.
bet - kurš ffan apņemsies objektīvi It
spriest jautājumu par tecilākajiem basketbolistiem
vispārt Tas ir pārāk amacs
un. Šķiet, pat neatbildams. Ja redakcijā
nav žēlojusi telpas 6 treneru uzskaitei
tad nepiedodami, ka piemirsu Gustavs
Latvieitt vi>lei^ un basketbolā
meistarība art amerikāņu Joalā
Latviešu sporta vadītājs amerikāņu Joslā
I. Kļaviņi oflolāU siņo, ka dalfbaiekl
lOBlas latvieša meistarsaetkstim voiejaun
basketbolā Jāpieteic Udi 28. augustam viņam
(14a) ES8lingen/N., Zoibergitr. 1. Tā- Jiāt viņS ifldB paziņot, kam būtu tespi-ams
usņemties sacīkšu sarīkošanu. Turpat
vai ari Upaniekam DiUngeni Itdi 81.
augustam Jāpieteicas istvlelu vieglatlētiem
(art Jaunatnes), kas vēlētos piedali*
ties vleglaUētlkas meistarsacikstH. —
net sasnieozu savu mmaas I B D B K O rezui- Meistarsacīkstēs galda tMilsā nometnēs
tātu 59.4 sek. 110 m barj. biju sestau arljāizspeii un rezultāti JāpAdņo I. K|avl-
18,4 sek. * ņam ildi 88. septembrim.
niedga kļūdiņa: bendiju Latvijā beidza pieklājību puUv citidi uzskiti, UA c^O-spilit
1932. g. Gan krievu okupiciiaa lai- tiiam ar to Jāi^nās*
kā io spēu emtis iUmi itddvlnit, bet SIĀMA Ir nepieklājīgi ar roku aimMit
Miiķmlil. SaOba proMēmiata Kir|a B i - aev galvu, ki to eiropieši dilkirt dara
Uņa blogratUā nav atzīmēta, ka viņi ml-1 aiz prieka vai apjukumā,
ris Vācu okupācijas Uikā. bet Alfrēds TROPU 2SMIS v t ^ r nav pliklijifl
Birtiņi utviTu aporU vadlUjs k|uvi lēlotlaa par karatumu, kaut art temperi*
Ukil gadu vēlik ^ īsss. g. V i l iuodamaa tOia bUtu 8i grādu i n i . To t i k i t i kitra
īsas dņas par boksu un trenera Valde- pate Jāt. un lādu lieku atgidlnijumu 81-
miri Baumaņa. itrtUdotiji Aifonsi BēNlkai usskau par Ukta trOkumu.
ziņa. etkstoņa Idvlaa matigi ua avaru i A U A sēru k r i a Ir debaaaiilā, tipal
oēlija Kirla BneakaUia biocrafiiei. Gaalki ķmiailem t i Ir baiti,
piemirstas ziņaa par itrdidotlju lini | AKOLUĀ niv imaUd sfOletles par la*
Andriksonu. sekotāju Pauli Bernhardu bu Joku vai anekdotu. nepavUam Jiu aki*
uo*. kim livirojimi stirptiuttikl psiii-|ļi bilsi. Sividiba ti akaiiii jsli M l i -
kumi, bet taa nav tik launt* jo beigia pa- kiem tikumiem. ToUes diicUtfgua vtrua
redsiu speciāla burtnīca UbojunOem unldioāl var uzrunāt prlikSvirdl: siki ne*
papildinājumiem. |vU sērs Kripss vai sērs SUfords KrtpsS,
vliumi tomēr i r enciklofidUi smagu- bet, Ji ueto utuiu sire, ud oeko tuml
lem materiiUem varam bOt anmierinitii I prlekivirda,. Utad — airs Stafoids.
o tie būs pirmais pamaU restaurējamai I rfUNCUX us dineju jalarodu
Latvijas sporu vēsturei. Sportisti un sporta
darbiioekl vilrela lOiu ar aavim at-mlņim
aekmit un atbalstīt Ueli darba
izdošanos. Alfrēds Vlnlels
. vakari,
i dinejas notiek puamenai liuki. aes
i nevieni dineja neailKa plnna
TA Vm IZTEICAS
VIsim sievietēm Ir viens mirkts, bet
SPAHUA toties Jisini, im puķu veltei
nepietiek, piem.. i r pusdud skaistu raiu»
bet vijittim sivi mmdimit duii. jo pu^
ķea PUeneJu pussali nav nekāda reU
Ueta»
KOSTABIKA iivukirt oithidajii ikil< SrSaik ir'^stSS^^'lr^ w gSd ļati,^«ra. puķia. Jo tii i u | vļaU
Sbuj^ivlsi ISfsSTJr Sdai^^ Ao^ea dauda aulnftas .v«r legdl
tām kājām. DluUJa tUase
AaUAI ttdsekļl a sasnieglittiL Ko vie
aas penik ir skslstama, to eitii ar gud
fIbvM8^«i^ralrumsar.lda.i.Wat^^^
aie daittplemirl Ir no P i f S tikko ts»
la divus mnstflJus m « IļLT Wsi
It tpair>ar dalldu uutu piiklājlbii U*
romantika, bet Ji divM anstilui
Siena, tid ti Jiu Ir traģidtia.
^ au^unds OrafU
viHeSl pārmaiAist ss gidu veetml tl-ņlem
nav vairs to idiUi, kii M|«8i as
gadu vecumi. Sievietes aepinailaisi 88 i
gadus vecus vtrielus viņas viUa ar tiem 8ašiem IdeiUem, kas vlņim bljidl iS gi-
• vecumi. kigmungs Oratu
kūmiem un piratim.
Raiba pasaule
KĀPĒC AUSTRUMBERLINIESI
LAUZAS PIE 20BABSTIEM
• ..Es virēju pielest to, ķi miAi vlfi
mvu sit. k i viņun Ir driudtinii un ka
vIņS mkni dior.** telei di LuUi Poherii
kundze laulību šķiršanu Uesnesim lUai-betes
piUētU^i ŅudžeragL ASV, Jbtt I i
viņi mini splel ieaUtlei kcMinim w -
tlji. tu ir pir diuda. Tidil gribu iķii^.
Uee." Liulfbu šķira.
• Aagitt Pestīšanai imUjis vadttiji
hvn$ tmiiu soch/ste
pohokmn AcistroM/o
Vēstule Latvijai no Adelaides
Pēdējo skaistāko paaikumu mUsu Sa
chlstitm AustrāUJā sagādājis kādretaijai
LlepSJas metsUrs K* Līdums. Bpieliā te
dalībnieku konkurencē viņš Šajb dlenfla
UBvarija Adelaides Ueīākā laikraksti The
Advertiser dāvāU kausa iaclnā. Sicensl-bas
notika pie i zaudējuma sistēmas. Pl-aālā
K. Līdums pieveica austrālieti 0.
Berimani. bet pusfinālā viņS Uka gali ir iauno Adelaides ēemplonu — latvieti O.
lērzaarlņu. R. Līduma vārds Austrālijas
Sacha pasaulē labi paztnumst Jau lifS. g.
viņB Ieguva 8. vietu Dteavldaustrālilis
ēempionātā Adelaidē.
A d e l a i d i , augustā.
V. f u r k a l i t l i
Kāds lebriucējs no fuetumvidjis biji
leridies BerUnē un nolēmi norUkit i r , _ .
daSu draugu apmekliianu padomju aek- CeohoslovaķUā 88 i . vecais Pes
torl Kad pēc Ugas zvanīšanas un klau- mUaspltn.¥erberUKļ^psmis
vēlanas pie viena drauga dzīvokļa dur- 14 dienu laika ataut Prāgu. Jo
vim neviens neridijis, iebraucijs devis irmUi Jiot ..»iUiS?. ^ffB5S?4?l le Cita paaiņas uz Karlanorttu. Bet i i i tis darbība neesot tikai reliģiski Vtitt.
fis gājiens nija veiu^_jo pie durvīm oga i ^ iioilualea lata laulību
Piesprausta zīme: ..issmu pie tobāriU. L f^Sj^ ^^fio
Būšu vēlu mājās." Noskumu rietumnieks !?| turmnāMM V IM IfSTM^
devās aiāk uz Treptovu. ceribā tur at- ļiSf^'ļ^^
rast kādu agrāko velkaU draugu. Bet art E^ o i l r t e t t drtot meSuvalrik aeki
tt^šaji vietā vini iaatapa tikai paaiņaa S^^iirJu
maio meitenlU, kaa piBffidroja:
ņa un, tētiņi ir pie zobārsu, un no tu- • Londonā M p. vecumā miris j m i
rienes 'viņi vienmēr pārnāk ļoU vļUu.*' MakslmlUans Mellkovs. ku btja. pMJfia
vilies un aplila ciemiņi kUda par pa- kādreizējā GrOzlias karaļnami piiļjļŌiJi
domju aektora Ielām, līdi ievēroja privu ua igrik lepnis pUs ~ ~ '
Cilvēku baru. kas drūzmējia pie kāda | VUfi pie g. revoUI
ZobārsU durvīm.
,4Caa te Auatrumberllnē lati notiek, ka
visi ki traki lauSas pie zobārsUemt" bil-nljās
ivešnleks. ,.Vai tad iseēlusiea kāda
zobu airgif*
,»Ni, Birgaa nav," viņam attilldiji, j,bet
zobārsta kablneU ir vienīgā vieta visā p i -
domju joili, kur dlvēki vil drīkst itvirt
mutti"
Ar sērim alņojim, ka mO!^ aizgājis mūsu mīļais virs un tēvs
Viļums SkrastiriS
daim. 1887. g. 28. Janvāri Baiikalna pag., miris 1980. g. ^. Jūlijā.
Apglabāts Bad Albllngas kapos.
Viņu mīļā piamlņā paturēs
sieva Vācijā, melUs ASV un dēls
nezināmā svelumā.
3. g. 8. augustā traģiskā nāvē miris
Oskars Larsons
dsimls 1928. g. 84. novembri, Apbedīts 1950. g, 5. augustā Jaunajos
kapos Ludvigsburgā, Vācijā.
Viņu mīļā piemiņa paturi
Viestura rotas salma.
1960. g. s. auguatā Orossauheimā traģiskā nāvi mira 8850. darba
rotas piederīgais
Lucians Kramiņi
dalmis 1904. g. 88. oktobri Daugavpils apriņķa Asūnes pagastā.
Viņu piemiņā paturii
8850. darbi rotis komindlerls
un darba viri.
Traģiskā nāvē us mūSu šķirās mans vienīgais dēls
Aleksandrs Elmārs Lel^evskis
daim. 1932. g. 1. KU Jelgavā, miris 1960. g. 8. vm Lundā, SViedrijā.
Daiļās sērās
^ēvs ZvledrliS, piederfgle VicIJi
111 a«
ARVĪDU OSIŅU.
ar agrāko dzīves vietu; YMCA Hostel,
Flixley Road, Shelby, ^orks, Engiand,
steidzami meklē J. Mansons, IRO Resett-
Itment Center, (16) Butabadi, Germany.
l i e k ie
PRBICETUPARI
dttkam Skotijā; siwu par pavāri un jj-
Jtt.par suiaim modemā lauku rti*J*.»;2:
žurgas tuvumā. Alga £ ftē<iW^wj^
ram; ļoti labs dzīvoklis. Tuvumā d^o
«ŗi Citi latvieši. - Thurbura, Cr^ējae.
Peebles, Scotland. W
un Austrāliji
J . KĻAVII^A ORAMAf N Ī C A BVIlDRIllIi
Visteras, Spantgatan 10 A,
p i e d ā v ā Vādja un Zviedrijā iznākušās
L A T V . ORAMATAS.
Piapraslet katalogu. (600)
LATVISTBI
Ja esi 18-25 g. v.. vilies sniegt roku nicinātam
Jūras zēnam un ««l^Jf
Austrāliju, tad f^^štl, plg^enojot ^me^
ni. Mr. V . Blrkāns, P- o. Llne-iec-
Uon Denlliquln. N. S. W.. Austraua.
LATVJU ENCaKLOPiDIJA
FROF. A R V Ī D A SVABĒS :REDAKCIJA
ir pUSākals un vērttgiMU trimdu l«devwn|.
jmīpj^u, p.r trtmd.. aavi, - «ii g?» J^f''^Ugi Sārto «ttU ^ « t -
dabOjamas grlmatu g.Idoi, Mt MraRsam». pl* «Sŗ.SSlr* M % BtaKn.
A%MOJ?« .bonementll. V« pl.^tem Jā««M ««••«"J^ . .
(8M) Apilds īJOa aVAKaNBS, fitokholBl
iļ-^'i: !.:A'- />
aU^a us Kanādu, MC tim Mii jl
nas instruktors Persijā, biletdajotiji 8lo»
mi, tttiUa akolotiji 8v. Bimo, vlitiopli
Nici. pr^eaioniU baaarda spēUtAJi jlon-te
KirlO. liOpirdtt Midniiki Kmiīl, it»
ifdnii kldi pirtikii Udsiklu fivml W^
lorki, Mņu pirtuviji, MkUi ē08irti
laa aekretirs un bttdaot sirgu ipkopUi
AttgUJi.
mmmĒmĒĒĒĒĒmĒmĒĒmmmmmmm
•-'1
SLtJDlNAjniMU aURSA
Abonēšanas maksa mlniu par eksempliru minēsi, bet sludlnijmnti
maksa par vlensleilgas nonparellle lesp^edumrtndaa alaņemamo tilpu, par
vienreizīgu lo lespiedumr. un par vienreizīgu I lespledumr. sludinājumu*
AKGLUAt galvenaUpāiaUvIsunAng'
lijas abonentu kartotēkas viditiji
A. Vclnbergs, 41, Carysfort Rd.,Lon-don
N. 18.
E. Andrlna, 8t. Baru Court Rd., Lon*
don w. i .
E. Rirdans, 10, Wlnche8ter Rd., Lon-don
K. W. 8.
Abonem. £ «-/s/-; slud.
-/S/8} --/3/8.
ASVt P.BJrbe. 1600, Sterling Place,
Brooklyn 18, M. Y.
A.BIlmanis, 509, 4th Street, B. B.
Wa8hlngton, D.C.
Ed. Dobelis, 503. 2nd Street, N. W.
Waverbr. Iowa.
Arv. Lfliis. Rt S, l^ļl^
Būl a ^ t i , Zirni s^merifi CBiMi»
Dalton. Mlnn.
V. Pūriņš, 1028, rulton B., Grand Ra-pldS,
IttŌL
«. Upesieja» 5888. W. WUconal& Avt,
MUwaukee 18. Wis.
P. UpsiņS, c/o 0. e. tjvlngston.
Union city, Ind.
A. Ozoliņa, 1533, N. Burllng St, Gbl-cago
10, XU.
I. KflJIņS, 800, tremont St, Boston.
Mass. '
Abonem. 8 L--. pa gaisa pastu
8,60; S1 U d. 0.lS: 1,04; 0,68.
AUSTRĀLIJA*, galvenais pārstāvu un
Austrālijas redakcijas un abonentu
kartotikii vadītājs A. Bmits, Uw-ley
House, Canberra, A. 0. T.:
A. Strazdiņi, 64, St John Street,
WlndBor S. L Melboume. Vlet
B. ueplņi, Migrant Workirs HOit«
Wiligrove, Rooty mu (Sydney), Hut
f 12, 8. W. . ^
A. PHedItls, 88, St Mary 3t, Cam*
perdown (Sydney), N. S. W.
O. Striou, P. 0. Boa 1560, O. P. 0.
Adelaide, S. A. ^ _ ^
A. Medenis, Migrants Centra, Statt,
BL B, Bathurst, N 8* W.
L . Knkure, U, Seventb Ave, Albe»^
ton, Via Adelaide, S. A. ,, .
V. Elots, 218. Brovm St, Adelaide,
S. A. _
B. BSeUa, 886, st. oeorgea Terraee.
Perth, W. A, ^ ^ ^
A. zariņi, Holding Camp Oreta.
8 w
D8« iiauisiņs, Aoeomm. centrē Bol>
vla Nortbam, W. A.
lUns, Manager o< canteen 884,
ding, vla Nortbam, W. A.
V.Brnans, Manager o« CL
(Jrett, Mlgration Osntre, near Sāalt-land,
8. W. . ^
VUis Bgilte, Migrant Bolding Centrē
C. J. C. Somers, Vlc.
V. Bttks, Mcniwralth Str.. BvcrtOn
park, Brisbane. 0-
Abonem. i « / tM i i w ^
W7/8; W4/6.
BBĻĢllJli galvenaU pārstāvis un Biļ*
ģijaa abonentu kartotikia vadMis
K. Brkens, ISl, rue du lleunii, Cha-teiit
Litv. Birlb Kr. Bilģlg» tt, n8i I i i -
ques Jordaens, Bnucelles.
Abonem. B. tr. 85; alud. T|
SS* 88 '
BBABiLUAt B. Leimaņi Bto-Jesi doi
Cimpos, L. C. B. Bst de 8iO-PiUļo.
Abonem. I U-^ i l u d . i . i l i i.oii
oiNIIAt A. Hplto» Prigi BoutfViM n,
Kobenhavn. ^ ^ ^
V. Briedis, Postbox 818, Koben-bivn
V.
A b o n e m . D. kr. 6.-5 a l u d . 0,94;
Dffifv^B&PtlK Ai 1. _ t > a M^
„Happy Acres", off Oordon Rd., So-merset
West C fr., South Africa.
Abonem. | L - ; alud. e»iira44t
0.61
PBANCUAs B. Battfliane, 8S, n » IMba)
rocb, Lortent
K. Bitanieee, Sl, rue 4e ielnii Pi^
rU i-eme. ^
Abonem. Pr. Cr. 180; alud. 18;
870; 18i.
HOLANDSI A . ft Pitlasi Statscbil*
straat 60. den Kaag.
Abonem. H. fl. 8,-»: i i u d . i,8i;
8,10: L i i
JAUNZBLAKBBl Vk Atdņi, 48, AVO»
rill Street, Shlrlcf. CbrUtdiurdL
Abonem. £ - ^ K pe nisi PfS-tu.
pifūtinot pie mlUu |iiV8ai o i^
i U ^ a AuitirilUi A» fmiti 1/lM
s 1 u d. -/1/4; -/t/S; W4J
KANĀDA: L Bitraks, P. 6. Bos 1008,
Sta. 0, 'foronto S, Ont
Brtvi Balse, CanadianUtvla&8lewf
gāj^r, Bos 8^ Term. A« Toronto,
K. DrapaU, mSi, WiVirie|r t i,
Montreal, _P. Q.
A. acamlņi 840. Oraee 8t. Toronto.
Ont _
V. Biedini, tatvteStt grimitn. ii.
Morst st, Toronto 8, Ont
Abonem* 8 W i l u d . 841; LM;
0,61
KOBViOlMl 8L Di^SkalBi» l i r p i f i -
ret T, vokiemia. Oaio.
Abonem. M. kr. 6.60s a l u d . toS;
BPAlhlfl
BUbao.
Abonem. | ir^ alud. 048t.Mii
0.81
VBKECUlLJls I. He&klieni, StidlOBi
tura Ruril. SaniTi, B-0O U f i .
BVIBDBUAi Utv88 VirdS, POit|Uo
186S88. Prenumerationkonto fir Lit-vtiiTBOk
16079. Stoekholm is.
A b o n i m . Bv. kr. S.-| ilQ4.o,i8;
4,70; l^iO^
LCB apgida LAtVliA
Dl. BIttkelti, OtiO fU II,
DM
K. Roze, Litv. augt vārdnīca . . . M -
K.8toie, Amil. Utf. vlidalii . . . 7,;*
V. Birtlņa, Māju eenuaii, iea. . . . 4J6
J. Jaunsudrabiņs, Mtt grlmats . . S,:*
Bd. Virzi, Btriumim 4,11
Pie Mtttifi Iftris, dalesmu krijums s»8i
BLTveniiTomaSoerapledtfveJuail, Ir-
B. Rirdans, DievPutalņi • 8,11
Bagatavolanit
TtVUAS KALBKDARS ISSL g» H . gidi
gijums
KABATAS ttn SOBKAS K A L B N D J^
18SL g.
Atkilpirdevijtem perisa atlaide.
BD. A L A I K I t,
asb) Memmingerberg. p<Mtla^mid.
(801)
lBce|o|el nealamirstlet l(
S K O L A S a R A M A T A B l
V. Bērztņa-Baltiņa. LatneSn vaiodii
giīuBatlka • . • • • • . • * •
B Blese, Utv. Uterit viitire» veeik.
un vidiJaU posa« . . * . . . « i<r
A. Bumbin, Pttika d, Oalsma^ ml- ^
ifeaniki. masBltls&u ua eleiCffbs fr*
K.KiUfminli, viens, dlvl« ttU...
AHtm. tittUk. L ki 8,M
K. KiulmanU, Matlmat teorija, Uut- ^
ikolii kurN . . . . . . . . . 1^'
Tēvu valod. mie. tiuttfe. I. kt,
gramatika
Issau ar pēcm. f porto. Orimittirgo-tUlMn
iUiidi.
MĀRTtlfS B t R B t l f S,
' a^i) i€!iwiblseb Omllnd,
ArtOiene-Kisinie. (UD
l^fVIESl PALICiH VACUA»
sievietes un viriell. art invalidi, kas ir
hm dirbi un prot vicu vilodu, var no-
^ n l t DM 10-18 dieni, stridijot diSii
Btundis. Tuvākas izalņas sniedz Nieder*
rhelnverlag ..Der Motruf D«ļ£urg. Uni-versitfittstr.
Pleprisijumiem lūda pievij
nol pastmarkas itbUd^
KOKGRIEZĒJI, DAIĻAMATKIEKlt
Pieņamu pirdolani l a b u i koklsstrl-dājumus
- sveetnms. il^vjus. statuetes
ue. Pledivijumui lōdsu lOtlt i r biriiķ
giem, nepiemirstot minēt cinu Dlf vM I
un vilamo norēķinIliAOi
L A T V J U O R A M A T A,
1804) Waviriir, losm» U i i
LATVI) AS
ABONBMBNfS VACUA,
patOttnot UidlvtdiiāB (Ilds 8 iki. 8i
vienu idftal), mikai ar pMKlIaBU
DM ir* par iki n i M . pesatisot
keoefcavl fvalrik pir I M.) DM IJI
minn as āraemia DM M8 oMku, et
ASV M gaisa pasta DM SJi mln.|
iiaevi^a OIBM eena DM 8ji
iLUDIKAJUM VACUI
makrt DM 848 par vlenaii|. Boapirifl*
ti Uepiidumrindaa iisņemasao laipa;
vienreiMgs U lisplidtmiriAdv slud.
DM i,«t vieBTMs. i tiSplidttiBf sIsS.
DM 8,«s oriaata asttdii ufl tfr80ti|8
slttdlnilnoUeiņ, pleiStm loa aa« ap»
fldam, aprlķlnlm sif atlaidi
Aboneaajttta jtoteļkumuii siudiaiju>
mui ttn tiibsisii v l e l l i plsņēm
noso piritittt aometBii, ki ifi ip*
Abonementi un flndlnijumu makao
I r s i m i i un turienes pSttUvju aa-
LOB apgāds LATVUA,
fimiM-Kistrbi. OSioBi,
ii:
i- '
%
% 'ir '
Irto
i
%
i:
i
I.
I
w
-II''
I
I
-•-i.
•i
'tr.
I
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 19, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-08-19 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500819 |
Description
| Title | 1950-08-19-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
g. 19. augusta
ļ^reflcusi?
piedod
ATĪ apaļs
.noveles, kas
varbiit
«tiem? Ka.
. # f f takta
vēl Visu
wtta un pi^
j elpas vilcie*'
nadonālizite
. toerikfiņi n\ķ
1
^ tēraudu tu
J t i ir takts UB
^ I f e l f ir veu
l i i k s ā t u galvu,
pusē visa
cits. Taihi
JlfopasSnu. Uz
4*Ped2ētfis, Ue,
podiņu
* ^ ar spŗak-j#
tādas dze*
.,T«los Mo.
galvu
pude-piesizdai^
* kuru ap.
it,-:..,;r-;, :, •
ir
M jāruni
pusē ne-
^ divi.
pēdējas
tigUnsku*
galīgā
u:mfm austruf
ir-^ irt» vairs
f ļ p i n u un
uiirātflra?
ilnl vispār
1Wifitu un krt-
/.ood savu vieta
.latvlein blbiio«
ica» ka latvieSu
^tfaudi frfimato,
Upio atzina Ja«
btajiimu ikatltoi»
H lanra atuiiB*
tu, it Ipaii p i l -
ifinu, katrā ilņā
IzdU labmauja
nibOvit, lai dar*
•r tiataitlft pār-
|lai l i i l t ā j i gota
Itdsi ftsinfii
Igt saralģltāi
Srlk nSā vidu!^
ļaņu no isoUāka-ittfta
«ngUate
ititij^i kas nesen
bn. Banketā» ko
Loildonl nkoja
lUajOāti JO kopā
iololUas profeso-ļl|
a sena kaltaru
rataa Kristi grā«
anlea semis pār*,
iksemplārti. viņa
b rakitnlekiem»
gadā piedilvoja
ā milj. ekiem-i
autore Ir savā
, gadiem itdeveji
romāniem itlaida
iad^vomā 1 miU.
IspiestI laist tirgil
litl krimlnālro-līUārāķaJām
grā*
lēnībā, bet auto-
Jo krievi ār-j
»lāram viņas ro-ipleda
neaināmā
nriem rakstniece
rlkojaa Tureļja.
^tām pārstrādātas
10 tām pat dli^i
aatisēti, to vidO
Itons nodibināja
precSJās ar ang«
aīdu Kristi, bet
tts vCIāk appre-aUovenu,
ar ko
4 Tālajos aus-iece
dauds ce|o,
nn attiulgi sa-piekrāsi,
Viņa
Itl mēģinājusi ie-romāna
Kristi « •
a iaikā, bet iŗ
g. ngāku laipa
diviem ro-apmierinās
ar
itei Kristi raita
Jauna rakst-kuras
četrus
«tika ļoti slavj-ojās.
ka to īstā
risti* Viņa savus
ādāt galvā, tl-affifnas
un rak-
, Raimunds liB-ļjo
atiiiell eegsto tl sppālraā«kt
lemāraiii, nesens
Inolauplsana esot
• • romāna pa*
jfoiarā guvusi ap-
[kādus tikai reti
leki*
Sestdien, 1050. g. 19. augustā
L A T V I J A
laMļas rekordu 600 ^^^^
LABI PANĀKUMI SAdKSlBS BEĻĢM UN. mNCIJA
HOStt krietnaii vi-
^uidiitaačnieki vai-
^ leteriai kaa Jau
kopi vairāk nekā dl-dilvo
Beļģi-
41 Cik vien laika un
iuba apsUkli atļauj,
^ vil arvien savus
jjnniaigluāf juaitlā^ gadā vi-
S^Mimleiuml bija
Sezgan viduvēji un
itarta iflipiju pamaa,
ttd iogad turpretim
pidijo netrOtot, un
Sofrsfu uarāda ad
K^a^ezulUU. La-bSalB
liecinājums
SaTir JOUJa sākumā
^ UtvUis otl-
«Mtili rekords 800 m •ri5,0. par savam
itri vasaras sporta ajlji Teteris pa-
*jy|ple pirmajiem
ijSļO» agrā. pāva-kakMi)^^
oaudz
istmi^^^n^^ nekā
D«rn. Tagad Pie 8 aiivaditajam saceu-
«ibām teikt, ka esmu apmirām 1912.
vil īsiT^^g. lormā. jra iri vēl vienā
otri dlielpima neesmu sasniedzis savus
labākos resultātUB. tad galvenokārt blJls
vilnojimi laba skrejceļa trakums. Wr-miji
imrtfi 18. maijā slikti Uukumā us-vsrWtt800
m ji,o sek., l i . maijā Beļģijas
mslitttŗsaclRBtēs biedrībām Tilgal ple-ffllrltt^
un slidenā laukumā Ierindojos
i Mati ao m barjēros ar is.t sek. un 400
m biijēros — S0,8 sek. Mans uzvarētājs
(0,1) pic nedēļas sasniedza 57.9 sek.. kas
rt»J|va cerēt, ka daudzmaz labākā laukumā
spēSu distanci veikt zem 80 se^.
Iļ Jūnijā viesojāmies Parīzē, kur stiprā
M lavarēju 800 m - 2tož,8 min., un zl-nlju,
ka vēl šogad velkSu distanci zem
S min. stafetē, kad vēji bija rimis, savus
400 m veicu 82,1 sek., bez tam Ieguvu 1
V. tMlēkSanā ar 8,i« m. startēdams drīz
pic 800 m veikšanas.
Pie 8 dienām vētra un lietus draudēja
lljaukt starptautiskās sacīkstes Briselē,
toir pēc veiktā dienas darba ierados ar
a»kavē8ano8. Tā kā neatlika laika iesildīties,
biju ar mieru uzņemties vadību I.
riņķim 800 m skrējieni un pēc 400 m
velkfianas dubļainā skrejceļā (94,0) atstāju
laukumu. 25. Jūnijā Breniekomē notika
starptautiskas sacīkstes ar 8 beļģu, 1
franču un 1 holandlelu kluba piedalīšanos.
Tikai 289 m garajā nelīdzenajā skrejceļā
un lielā vējā uzvarēju 400 m ar 64,1
sek., kam, pēc uzvarēto pretinieku agrāk
sasniegtiem rezultātiem aprietot, vajadzētu
atbilst apmēram 51,5—52,0sek. labos apstākļos.
Sacensību pēdējā disciplīnā —
400+ 300+200+100 m stafete deva man Ueiu gandarījumu. Jo par apm. 8 m pārspēju
eļģu visu laiku 5. labākā rezultāta Ipal-nleku
400 m Vandeveldl (60,1). Mans laiks
52,9 (vēj8 bija rlmls).
8. jūlijā vaionllas meistarsacīkstēs 864 m
garā skrejceļā 400 m barjerskrējienā paliku
2. v. aiz Beļģijas meistara Benekena.
bet sasniedzu trimdas labāko rezul
S M tonkurSi. viS; ^
«JfJJJi'^nu k i t r e i S . S t l K o M i lS
viJiB rakoidi laiki - i:S8»0 mm pJrl»!
JfUegto bUtt loti priecI^Tjo nu rid^^
^rtbi pali spējām. Grtbētos teikt ka
sniegumu vēPuziibolS jo nekad ^
esmu bUia Uk itra kiuSi togad
1». Jūniji atarpklubu iaStaSfriarleruā
pirmo rem pēc 1948. g. noļimu
J?S.^.".JJu?^**!iS2!fK u^S"**^^ nekas« ltattbbso un eliasniSlUuu-,
SSL ^?^t^f/«*^ svaigs beidiudis- ?tA* ^a^^^M». «n sasmegtais laiks TnAhl'.® ?JīLi?!?* l^tl pfiriteidaa; kluba
^mJ Xvi^ikMt t:?io*,ofl .m?i*n.^ ^««^^ vajadzētu 1800
rvrbV'iSdiģittrut^^^^
dijas 3 burtnicaa. Lida ar to iSTsS
maliet tuvāk pievērsties ziņām par Ut-'
Labais tonis visa
Ifābes^^Sf^iSti'il «ia?** ^ basketbola i»ortam pasaulē
diJaf 3 ? u « S M l ^ f M ! * ^ ! * ^ . ^ ^ J f c dfds ne dttiik k i ptamimtUu lakstot
oijas 3 burtoicaa. Lida ar to art lai^ļplk atmiņai par bSdIJtt, a|»luvenajos, ^
^spinei likuma un belļii ^ o s iemetusies | Uetaa. l^atri auni uņ pasaules maU ^
di uti
PiikliJIbi un libala toma ir r«itlvii
i A%iJ|ai^aa flua A
^"^'^^^^^ aabledrt-
0* vēl joprojām ir personas, kaa io nozJadr2i
fv*ē'l*ēt^o*s nUUtnilt gsi po.Trtzad znēosdt"a. lu vUg"r OtU J^i?^' J.? ao Mdreizējā leksikona ma- lSSH*"JL^t kā nemaa nevar dabUt, bet
V fl irdtivr paUkull dzimtenē. Ti«^ a^
biidigils un ueliU darbs jiveie viudgi
pēc atmiņas. X« tas U noUois. vifoiamt
jau no pirmajām burtnīcām. Enclklopē- SllļL!; parādīju vienīgi ftas
biogralleku Hņas par Ucmstu itlcl Ap-
Senieku, gan neatalmijot, ka viņi mirU Jtgā vācu okupācllas laika beigās. 2.
burtnīcā atrodams plašs un vispuilfs apskata
par itrsUdoēanu. 8. burtnīca laiimī
Jau daudU mlll un pasistam! virdl. Rak-
•tā.par basifetbolu gan šis tas piemirsts,
tā ka bez iebildumiem nav iespējams l i -
tikt Berilnea oumplskaju spilis Latvtia
gēo Izveras pār Uruavaju gan aaudUi
Ptr sasniegtajiem rezultātiem eamu loti J^»*^^?»»» nO tālākas līdzdalības Izstā
apmierināts, jo. Izņemot vienīgi 800' m
tiešām sliktos Miika un laukuma apstākļos,
tādēļ wrtt/ka nākamie reaultātt būs
daudz labāW.^pomiju piedalīties vēl pie
iespējas vairākās sacikstis. lai Izmantotu
Visas izdevības, jo sacīkšu vairs nebūs
Oaudz.
^Par izceļošanas iesnlju us ASV. kO min
kopā ar pārējiem latviešu sportistiem sagādāja
mūsu labvēlis HelStrēms un redaktors
Broms, nav daudz ko runit, jo
i^",^S!5»Ji* esmu Belģiji. isaaka viju.
Vēl bēdlaākas šis Izredzes padari tas,
ka mOsu lielais labvilis Helitrims ssaU-mis
tik smagi, ka firsti dod mis cerību
uz Viņa atveseļošanos.
Ap%ilprtntitl pa oufds rekordi
StirpUutiskā vieglatlēUkas savienība
(lAAP) Londonā apstiprinājusi 8 jaunus
pasaules rekordus: vīriešiem - lOO m io,8
sek. Ivels (ASV) 1848. g. (atkārtou ame*
rlkāņu Ovena, Dēvtsa un panamieša La-bifia
rekords), 110 m un 120 jardu barjē-ros
18,8 sek. ^tlesljs (ASV) 1850. g. (atkārtots
amerikāņa Diliorda rekords), iX
800 m un 4X220 Jardu stafetē 1:24,0 min.
Dlenvldkallfornljas universitāte 1949. g,.
4X1 jūdzes (1800 m) stafeti Zviedrijas
(sefle If. 1949. g. 16(48,6 nUn., vesera mešanā
59,88 m Nemets (Ung.) 1950. ģ.; sievietēm
— 8X800 m stafetē 8:58,8 min. Padomju
savienības valsu vienība 1949. g.
Jās pēc zaudējuma Polijai, JO ila tumtlt
notUca pēc dlvzaudējumu sistēmas. Tāpat
8. Eiropas melStameIkBtIS Kaunā Latvija
ar vienu punktu zaudēja ne tikai Lietuvai
Vien, bet art igaumjai» Ttoat zināmi
iebiīdttmi pret faktu, ka Latvija E M
Kaunā ieguvusi 2. vietu. Toreiz Lietuva
panāca - lai varētu spēlēt līdzi 2-metrl-nieks
Lubiņas, - ka meistarsacīkstēs notika
divās klasēs — ,Jlelo" un „mazo"
viru. Tā nu iznāca, ka Lietuva kļuva
EM Nr. 1 un Latvija EM Nr. 2 . . . Kuriozi,
bet fakts! Trimdas (Vācijas) latviešu
sastādītā vienība AU Stara de Riga Francijas
turnejā uzvarēja visas 10 ofldālfls
spēles, tfl ki pieminētais taudijuma neatbilst
patiesībai. Latvieši gan tiešām zaudēja
Francijas Izlasei, bet tikai treniņa
spēlē! visgrūtāk izšķirams jautājums, kas
bijuši LatvUaa visu laiku ievirojemikie
basketbolisti.
Enciklopēdijā par tādiem minēti Jur-ciņl.
Lidmanls un Melderis. Tiea. viņi
nospēlējuši lielāko valstu sacīkšu slcaitu.
bet - kurš ffan apņemsies objektīvi It
spriest jautājumu par tecilākajiem basketbolistiem
vispārt Tas ir pārāk amacs
un. Šķiet, pat neatbildams. Ja redakcijā
nav žēlojusi telpas 6 treneru uzskaitei
tad nepiedodami, ka piemirsu Gustavs
Latvieitt vi>lei^ un basketbolā
meistarība art amerikāņu Joalā
Latviešu sporta vadītājs amerikāņu Joslā
I. Kļaviņi oflolāU siņo, ka dalfbaiekl
lOBlas latvieša meistarsaetkstim voiejaun
basketbolā Jāpieteic Udi 28. augustam viņam
(14a) ES8lingen/N., Zoibergitr. 1. Tā- Jiāt viņS ifldB paziņot, kam būtu tespi-ams
usņemties sacīkšu sarīkošanu. Turpat
vai ari Upaniekam DiUngeni Itdi 81.
augustam Jāpieteicas istvlelu vieglatlētiem
(art Jaunatnes), kas vēlētos piedali*
ties vleglaUētlkas meistarsacikstH. —
net sasnieozu savu mmaas I B D B K O rezui- Meistarsacīkstēs galda tMilsā nometnēs
tātu 59.4 sek. 110 m barj. biju sestau arljāizspeii un rezultāti JāpAdņo I. K|avl-
18,4 sek. * ņam ildi 88. septembrim.
niedga kļūdiņa: bendiju Latvijā beidza pieklājību puUv citidi uzskiti, UA c^O-spilit
1932. g. Gan krievu okupiciiaa lai- tiiam ar to Jāi^nās*
kā io spēu emtis iUmi itddvlnit, bet SIĀMA Ir nepieklājīgi ar roku aimMit
Miiķmlil. SaOba proMēmiata Kir|a B i - aev galvu, ki to eiropieši dilkirt dara
Uņa blogratUā nav atzīmēta, ka viņi ml-1 aiz prieka vai apjukumā,
ris Vācu okupācijas Uikā. bet Alfrēds TROPU 2SMIS v t ^ r nav pliklijifl
Birtiņi utviTu aporU vadlUjs k|uvi lēlotlaa par karatumu, kaut art temperi*
Ukil gadu vēlik ^ īsss. g. V i l iuodamaa tOia bUtu 8i grādu i n i . To t i k i t i kitra
īsas dņas par boksu un trenera Valde- pate Jāt. un lādu lieku atgidlnijumu 81-
miri Baumaņa. itrtUdotiji Aifonsi BēNlkai usskau par Ukta trOkumu.
ziņa. etkstoņa Idvlaa matigi ua avaru i A U A sēru k r i a Ir debaaaiilā, tipal
oēlija Kirla BneakaUia biocrafiiei. Gaalki ķmiailem t i Ir baiti,
piemirstas ziņaa par itrdidotlju lini | AKOLUĀ niv imaUd sfOletles par la*
Andriksonu. sekotāju Pauli Bernhardu bu Joku vai anekdotu. nepavUam Jiu aki*
uo*. kim livirojimi stirptiuttikl psiii-|ļi bilsi. Sividiba ti akaiiii jsli M l i -
kumi, bet taa nav tik launt* jo beigia pa- kiem tikumiem. ToUes diicUtfgua vtrua
redsiu speciāla burtnīca UbojunOem unldioāl var uzrunāt prlikSvirdl: siki ne*
papildinājumiem. |vU sērs Kripss vai sērs SUfords KrtpsS,
vliumi tomēr i r enciklofidUi smagu- bet, Ji ueto utuiu sire, ud oeko tuml
lem materiiUem varam bOt anmierinitii I prlekivirda,. Utad — airs Stafoids.
o tie būs pirmais pamaU restaurējamai I rfUNCUX us dineju jalarodu
Latvijas sporu vēsturei. Sportisti un sporta
darbiioekl vilrela lOiu ar aavim at-mlņim
aekmit un atbalstīt Ueli darba
izdošanos. Alfrēds Vlnlels
. vakari,
i dinejas notiek puamenai liuki. aes
i nevieni dineja neailKa plnna
TA Vm IZTEICAS
VIsim sievietēm Ir viens mirkts, bet
SPAHUA toties Jisini, im puķu veltei
nepietiek, piem.. i r pusdud skaistu raiu»
bet vijittim sivi mmdimit duii. jo pu^
ķea PUeneJu pussali nav nekāda reU
Ueta»
KOSTABIKA iivukirt oithidajii ikil< SrSaik ir'^stSS^^'lr^ w gSd ļati,^«ra. puķia. Jo tii i u | vļaU
Sbuj^ivlsi ISfsSTJr Sdai^^ Ao^ea dauda aulnftas .v«r legdl
tām kājām. DluUJa tUase
AaUAI ttdsekļl a sasnieglittiL Ko vie
aas penik ir skslstama, to eitii ar gud
fIbvM8^«i^ralrumsar.lda.i.Wat^^^
aie daittplemirl Ir no P i f S tikko ts»
la divus mnstflJus m « IļLT Wsi
It tpair>ar dalldu uutu piiklājlbii U*
romantika, bet Ji divM anstilui
Siena, tid ti Jiu Ir traģidtia.
^ au^unds OrafU
viHeSl pārmaiAist ss gidu veetml tl-ņlem
nav vairs to idiUi, kii M|«8i as
gadu vecumi. Sievietes aepinailaisi 88 i
gadus vecus vtrielus viņas viUa ar tiem 8ašiem IdeiUem, kas vlņim bljidl iS gi-
• vecumi. kigmungs Oratu
kūmiem un piratim.
Raiba pasaule
KĀPĒC AUSTRUMBERLINIESI
LAUZAS PIE 20BABSTIEM
• ..Es virēju pielest to, ķi miAi vlfi
mvu sit. k i viņun Ir driudtinii un ka
vIņS mkni dior.** telei di LuUi Poherii
kundze laulību šķiršanu Uesnesim lUai-betes
piUētU^i ŅudžeragL ASV, Jbtt I i
viņi mini splel ieaUtlei kcMinim w -
tlji. tu ir pir diuda. Tidil gribu iķii^.
Uee." Liulfbu šķira.
• Aagitt Pestīšanai imUjis vadttiji
hvn$ tmiiu soch/ste
pohokmn AcistroM/o
Vēstule Latvijai no Adelaides
Pēdējo skaistāko paaikumu mUsu Sa
chlstitm AustrāUJā sagādājis kādretaijai
LlepSJas metsUrs K* Līdums. Bpieliā te
dalībnieku konkurencē viņš Šajb dlenfla
UBvarija Adelaides Ueīākā laikraksti The
Advertiser dāvāU kausa iaclnā. Sicensl-bas
notika pie i zaudējuma sistēmas. Pl-aālā
K. Līdums pieveica austrālieti 0.
Berimani. bet pusfinālā viņS Uka gali ir iauno Adelaides ēemplonu — latvieti O.
lērzaarlņu. R. Līduma vārds Austrālijas
Sacha pasaulē labi paztnumst Jau lifS. g.
viņB Ieguva 8. vietu Dteavldaustrālilis
ēempionātā Adelaidē.
A d e l a i d i , augustā.
V. f u r k a l i t l i
Kāds lebriucējs no fuetumvidjis biji
leridies BerUnē un nolēmi norUkit i r , _ .
daSu draugu apmekliianu padomju aek- CeohoslovaķUā 88 i . vecais Pes
torl Kad pēc Ugas zvanīšanas un klau- mUaspltn.¥erberUKļ^psmis
vēlanas pie viena drauga dzīvokļa dur- 14 dienu laika ataut Prāgu. Jo
vim neviens neridijis, iebraucijs devis irmUi Jiot ..»iUiS?. ^ffB5S?4?l le Cita paaiņas uz Karlanorttu. Bet i i i tis darbība neesot tikai reliģiski Vtitt.
fis gājiens nija veiu^_jo pie durvīm oga i ^ iioilualea lata laulību
Piesprausta zīme: ..issmu pie tobāriU. L f^Sj^ ^^fio
Būšu vēlu mājās." Noskumu rietumnieks !?| turmnāMM V IM IfSTM^
devās aiāk uz Treptovu. ceribā tur at- ļiSf^'ļ^^
rast kādu agrāko velkaU draugu. Bet art E^ o i l r t e t t drtot meSuvalrik aeki
tt^šaji vietā vini iaatapa tikai paaiņaa S^^iirJu
maio meitenlU, kaa piBffidroja:
ņa un, tētiņi ir pie zobārsu, un no tu- • Londonā M p. vecumā miris j m i
rienes 'viņi vienmēr pārnāk ļoU vļUu.*' MakslmlUans Mellkovs. ku btja. pMJfia
vilies un aplila ciemiņi kUda par pa- kādreizējā GrOzlias karaļnami piiļjļŌiJi
domju aektora Ielām, līdi ievēroja privu ua igrik lepnis pUs ~ ~ '
Cilvēku baru. kas drūzmējia pie kāda | VUfi pie g. revoUI
ZobārsU durvīm.
,4Caa te Auatrumberllnē lati notiek, ka
visi ki traki lauSas pie zobārsUemt" bil-nljās
ivešnleks. ,.Vai tad iseēlusiea kāda
zobu airgif*
,»Ni, Birgaa nav," viņam attilldiji, j,bet
zobārsta kablneU ir vienīgā vieta visā p i -
domju joili, kur dlvēki vil drīkst itvirt
mutti"
Ar sērim alņojim, ka mO!^ aizgājis mūsu mīļais virs un tēvs
Viļums SkrastiriS
daim. 1887. g. 28. Janvāri Baiikalna pag., miris 1980. g. ^. Jūlijā.
Apglabāts Bad Albllngas kapos.
Viņu mīļā piamlņā paturēs
sieva Vācijā, melUs ASV un dēls
nezināmā svelumā.
3. g. 8. augustā traģiskā nāvē miris
Oskars Larsons
dsimls 1928. g. 84. novembri, Apbedīts 1950. g, 5. augustā Jaunajos
kapos Ludvigsburgā, Vācijā.
Viņu mīļā piemiņa paturi
Viestura rotas salma.
1960. g. s. auguatā Orossauheimā traģiskā nāvi mira 8850. darba
rotas piederīgais
Lucians Kramiņi
dalmis 1904. g. 88. oktobri Daugavpils apriņķa Asūnes pagastā.
Viņu piemiņā paturii
8850. darbi rotis komindlerls
un darba viri.
Traģiskā nāvē us mūSu šķirās mans vienīgais dēls
Aleksandrs Elmārs Lel^evskis
daim. 1932. g. 1. KU Jelgavā, miris 1960. g. 8. vm Lundā, SViedrijā.
Daiļās sērās
^ēvs ZvledrliS, piederfgle VicIJi
111 a«
ARVĪDU OSIŅU.
ar agrāko dzīves vietu; YMCA Hostel,
Flixley Road, Shelby, ^orks, Engiand,
steidzami meklē J. Mansons, IRO Resett-
Itment Center, (16) Butabadi, Germany.
l i e k ie
PRBICETUPARI
dttkam Skotijā; siwu par pavāri un jj-
Jtt.par suiaim modemā lauku rti*J*.»;2:
žurgas tuvumā. Alga £ ftē |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-08-19-07
