1950-08-19-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LaMesu prBses
balsis
Laikraksts garākā rakstā Trimdas
bilance apskata svešniecibas laika
pozitīvās un negatīvās parādības,
pieskardamies ari jaunatnes audzināšanas
jautājumam: Personīgo interešu
sadursme vērojama ne vien
nacionālās stājas, bet aii jaunatnes
audzināšanas laukā. Joprojām bieži
uzduramies bērniem, kas brīvi lasa
Un raksta svešvalodā, bet tā paša
tipa alfabētu nespēj saburtot latviski.
So bērnu vecāki bieži vien ir pazīstami
sabiedriski darbinieki. Ja
nu viņiem nav tik daudz sirsnības,
kā iemācīt bērnam latviski lasīt,
kāds tad ir viņu sabiedriskās darbības
vadmotīvs? Cik bieži ģimenē
runā un pastāsta bērnam par dzīvi
dzimtenē? Vai parajļtais sarunu temats
nav nenozīmīgi nomales ielas
notikumi, ko bērns uztver un ierosina,
bet vecāki nepacenšas viņa domas
ievadīt citā gultnē. Papildskola
neapdvesīs vielu ar īstu dzīves siltumu,
un bieži šī skola arī nav sasniedzama.
Vai nevarētu veltīt bērniem
— īpaši pusaudžiem — dažas stundas,
kaut vai vienu, sestdienās un
svētdienās, pastāstot par dzīvi dzimtenē,
lai arī visikdienišķīgākajā skatījumā^
sis savu ^latvieša&i valodu r^n^^āpēe
man jfirakSrta'artgtlskt). Vn tā angliski
turpinās šī vēstule, kas nevienā
vietā neatstāj puiciska joka iespaidu,
bet ieturēta pilnīgi lietišķā darīšanu
toni, varbūt ar vienīgo īpatnību, ka
teikumu konstrukcija izklausās pēc
tulkojuma. Cik zināms, šīs vēstules
rakstītājam vēl tīri latvisks uzvārds,
un vēl pirms dažiem mēnešiem Vācijā
nevienam nav radušās aizdomas,
ka viņam draud tāda atmiņas zaudēšana,
jo runājis skaidri latviski —
Ja, tautieši vecamerikāņi, kapā jūs
piesit mierīgi un varēsit pat smīnēt:
zivis pūst no galvas.
cciVA mss
® veicama areja
Mums jādara viss ies{]^]amais, lai
palīdzētu, garīgiem ieročiem sagatavot
Latvijas atbrīvošanu. ļTe svarīgs
ir antikomūnistiskās informācijas
darbs. Nepietiek, ja ārējā informācijā
darbojas tikai mūsu politiskie
darbinieki vien. Sis darbs jādara katram
latviešu trimdiniekam, jo Latvijas
atbrīvošanai mums vajadzīgs
iegūt draugus ne vien politiķu aprindās,
bet arī vēl brīvo tautu masās,
kuru dēli ari reiz dosies atbrīvot
mūsu zemi.
Parasti mūsu informācijas stāstījumi
balstās tikai uz personīgiem
pieredzējumiem baigajā gadā. Sveš-nieks
to noklausās nopietni, varbūt
pat līdzjūtīgi un tad nosaka:
„Jūs tiešām esat daud2 cietuši,
bet tādēļ runājat pārāk subjektīvi/'
Mums jāmācās ienaidnieku sakaut ar
viņa paša ieročiem — antikomūnistiskās
ārzemju informācijas pamatā
kā galvenie pierādījumi par briesmām,
kas draud vēl brīvai pasaules
daļai, liekami pašu komunisma ideologu
vārdi, kas fiksēti koznūnistis-kos
rakstos vai runās. Padomju
savienības valstsvīru rakstos atrodami
pietiekami daudz citātu par vispasaules
iekarošanu, līgumu laušanu,
koloniju nacionālas kustības un
miera domu izmantošanu komunistiskas
sazvērestības labā, gan aii
par sarkano terroru. šos neapstrīdamos
pierādījumus tad var papildināt
ar saviem pieredzējumiem un pārdzīvojumiem,
ar savu personīgo stāstu,
ar bijušo komunistu liecībām vai
ievērojamu personību vērtējumiem
par komunismu. Sādā veidā pamatota
ārzemju informācija liks šo to
pārdomāt pat cilvēkiem, kas simpatizē
komunismam un Padomju savienībai.
Mēs darām nepareizi, ja ārzemju
informācijā minam tikai pār Latviju.
To darot, mēs varam gan radīt sveS-niekā
līdzjūtību mums personīgi un
mūsu tautai. Bet mūsu uzdevums ir
pārliecināt vēl brīvo cilvēku, ka gluži
t^pat, kā komunisti rīkojās Latvijā,
tas notiks arī viņa zemē, ja vispasaules
komunistisko sazvērestību
laikus neiznīcinās. To varam panākt
vienīgi, stāstot par parallēlēm, kās
redzamas boļševizācijas gaitā Krievijā,
Baltijas valstīs un tagad Austrumeiropā
un Ķīnā, piem., kollektī-vizācija
nevis pirmajā dienā, kac
Nesen kāds tautietis — „vecameri-kānis"
kādā laikrakstā diezgan lepni
bija teicis, ka, ja jaunatbraucēji pēc
50 ga(Hem būšot saglabājuši tikpat
tīru latvisku valodu kā viņi, tad vecie
apgriezišoties kapā otrādi. Taču
nupat sāk šķist, ka vecamerikāņiem
laikam gan nevajadzēs kapā grozīties.
— Viens mūsu atbraucējs nesen
bija aizrakstījis latvisku vēstuli kādam
savam studiju laika. paziņam,
kas apmeties ar viņu vienā štatā un
ieņem tur redzamu vietu emigrantu
aprūpes laukā. Rakstītājs saņēmis no
bijušā tautieša ari atbildi, un šinīs
laikos, kad ne par ko nav jābrīnās,
grūti iedomāties kaut ko, kas varētu
vairāk pārsteigt. Pēc parastās uzrunas
vēstule sākas: „I am very sorry,
that I have forgotten rr.y Latvian
and therefore have.ta"wrlte In^Er^ ķpmūnisti pāi^i^m M^^TM pēc iz?
Ush.'^(Ļ(at*iožēloJu^teeshmaito^^ plwa pakāpoiiski. Sie no-.
Ukiuni^i:Ķrie?i^ā,^>&^ uil
čitūr mums jāmēģina pārnest uz zemi,
ku|iā atrodamies, lai mūsu stāstījums
skartu svešinieku tieši un sub
jektīvi.
Nekad nevarēsim sveSniekam izstāstīt
visu, ko zinām par komunismu.
Tādēļ mūsu iļnformācijai jābū
pēc iespējas tuvākai mūsu sarunas
biedra dzīves videi un arodam
Strādniekam būs sVarigi zināt, ka
streiku brīvība nav minēta pat Staļina
konstitūcijā, bet PSRS krlmi-nālkodeks
nosaka sodus par streikošanas
mēģinājumiem. Farmeŗam Jāstāsta
par piespiedu kollektīvizāciju,
25 ga^^^
mizošanu vāciešiem
VĀCU GŪSTEKNIS KRIEVIJĀ TICIES AR LATVIEŠIEM
nēģerim par ķomtJnisiuTicIbu mazo
nāciju apspiešanā.
Brīvajā pasaulē vēl valda liela ne- ^ , , , ^ • r TTSI-I, i»
zina par komunismu. Ar šo neziņu Daudzi no Padomju savienības at- kal deportēti uz Knev^u. Velak Ue^
ir jāsaduras ānsemju infonnācijas griezušies vādeši gūsta laikā saste- f ja Vāciešus apvainoja
darbā un ir nepieciešams daudzkārt pušies ar latviešiem. Tie, kuri bijuši dažādos pārkāpumos un piesprieda
Uetot blakus paskaidrojumus, piem., tieši Latvijā un objektīvi skatījuši 10-25 g. spaidu darbos. Latviešiem,
runājot par fizisko verdabu, jārunā turienes notikumus un apstākļus, turpretī, jau uz tiesu ejot, apvamo-par
triecienniekiem, stadianovieSiem stāsta par latviešu cUvēcību un ne- jums un spriedums bija zināms:
utt. Pretstatā komunistu propagan- žēlīgu padomju varas terroru. Kāds valsts nodevība un 25 gadi. Manis
dai mūsu ārējai informācijai jābūt kaltvādetis, kas apmeties Bavārijā, sastapto latviešu vidu bija ari 14 g,
patiesai. Sevišķi tas attiecas uz gūsta laiku pavadījis Krievijā. Viņš v zens, barems, kam tapa
skaitļiem par baigo gadu. pret ku- vairākkārt pārvests no vienas no- da 25 gadus, 30 viņš 1942. g. bija
ŗiem grēko pat mūsu poUUskie dar- Uetnes uz otru un sastapis ari lat- mizojis kādas vācu vienibas_ virtuvi
binieki savos memorandos. CUvēks, Liesus. Par piedzīvoto viņš stāsta: kartupeļus. Tas izklausās pec kārākas
kādā citā sakarībā būs dzirdējis ^^^^ latviešus tiesāja. Dzirdēju, ^vu humora, bet, diemžēl, ir rūgU
citādus skaitļus, var sākt mūsu stās- h^j^ sākumā daudzi aizvesti uz dzim-1P»*^®^^*^^-
tam arī neticēt.
Ir liela nozīme ari mūsu nostājai.
Parasti tā ir cietēja un lūdzēja nostāja.
Bet ne tādēļ vien mēs stāstām
un runājam, ka mēs un mūsu tauta
ir cietusi. Mūsu balsij jābrīdina vēl
brivie cilvēki, vēl brivās tautas. Bez
šīs pārliecības mūsu stāstījums būs
bez spēka.
Latviešu gūstekņi drīkstēja tikil
vienu reizi aizrakstīt piederlf^m.
Pēc notiesāšanas saņemt pastu vain
nebija atļauts. Darbs tad bija tikit
aiz dzeloņstieplēm un pilnīgi beiat*
algojuma. Ari pirms tam iatridit
. ^ m m , normu un tā nopelnīt drusku naudu
loHnOCII vainnn iespējams tikai a m t n l i^ laiV16SU ValUUU I Ārkārtīgi liela bija gūstekņu mM|.
ba. No darba izpalikt atļlni i ģ ļ i
teni, bet pēc soda piespriešanas at-
Tomēr nemāca
iai SrLādl^^ t r viemli m^u Sakarā ar Latvju Ziņu 6. jūlija nu- tad. Ja slimnieka temperltte pg SUSnfflnē dSrun ^^^^^ ^^v^^^^t^ informāciju par ASV Lni^dia 89 gradui. Uelfiko «ilii'S
SfiSoS^^^^ valodu skolu Kalifomijā, šīs LiSo kapā ledilna ne sUiidbii^^
S i S J ^ s r S C ~ U ^ ^ ^ komandan^ P ^ ^ ^ ^ ^ ^
mācijas brosV kas viņam sarunu Banivels sa^^^ ""^l^^?^^^^^
vēlāk liks vēlreiz atcerēties un dzir- paskaidrot sekojošo: das nopelnīju «kd «k ^ » ^ ^ ± '
dēto pārdomāt. Agrāk vēl varēja aiz- „Es nožēloju, ka Zviedrijā iznāko- vas ļķtecu gadu lw«i w«a
runāties, ka šādu brošūru mums nav. šajā latviešu laikrakstā Latvju Ziņas ļ nopirkt' pa |m«narclņal margtilBi
Tagad šāda atrunāšanās nevietā, ievietotā informācija ir maldīga. Sī un biežāk dnisku maizes.
Arējā informācijas fonda Izdotās skola nemāca latviešu, lietuviešu un Mani tiesāja par to, ka gaisa vz-brošūras
var iegādāties pret niecīgu igauņu valodu. Mēs neesam pasūti- krukuma laikā piedalījos dzēšanu
ziedojumu ikviens, un atsevišķos iga- nājuši sarakstu pār latviešu skolas darbos. Piesprieda 10 gadu, £smu
dījumos tās izsniedz bez samaksas, grāmatām un neesam lūguši mate- viens no tiem laimīgajiem, kuŗu$ it-
Ir nepieciešams, ka Informācijas h^^^» Baltijas valstu problē- brīvoja pirms soda izciešanas. Ka arf
sniegšanu turpinām sistemātiski. Ne- M ^ ^ - Nezinu, kā un kādēļ šāda in- kāds notiesāts latvietis būtu atW-pietlek,
ja esam kādu cilvēku jau M^^^^^^^ P^^^^^^^^^^^^ "^^^^^^^^ vots, man nav zināms. Atlaižot ao«
vienreiz informējuši. Ir jāatrod ie- Plakstā. Mēs mācām 21 svešvalodu, metnes komandants lika mums pt*
spē]ūs stāstījumu turpināt, ja ne ci- ^Baltijas tautu valodu uzņemšana teikt amerikāņiem un angļiem, ka u
tādi — vismaz rakstveidā.
Ir jāizmanto ari citt filmējās informācijas
veidi, piem., propagandas atklātnes
un pastmarkas, propagandas
zīmodziņl, raksti vietējā presē, referāti,
.demonstrācijas. Ir jāuztver
katrs vēsturisks datuņis, lai Izmantotu
ārējās informācijas iespējas plašāk,
piem., 7. nov. (oktobra rev. svētki),
17. Jūnijs, 5. augusts utt. Tāpat
armijas valodu skolas programmā vācu gūstekņiem krievi apgājuSiai
nekad nav apsvērta."
Plecu pie pleca
cīņā un gūsta
ļoti labi, bet amerikāņu un angļu
gūstekņus vadāšot pie ķēdēm un ēdi«
nāšot no cūku silēm. Sie izteicieni
pavēstīja mums, ka otrā paMules
aŗa sabiedrotie jau kļuvuši ntsa-mierināmi
ienaidnieki.
No visa Padomju savienībā redzētā
un piedzīvotā man radās iespaids, ka
Polu, jaTOešlilg
mežos
Mums ir daudz snabja!
ZVIBMir JtlRNII^ PIļUmeJUMI OKUPĒTAJĀ LATVIJĀ
mm
Stokholmas Iiatvju Vārds ievMoiii
saruna ar kādu zviedru Jūn^mi,
kas ar savu kuģi apmeklējis Latvijas
un Igaunijas ostas. Par saviem pieredzējumiem
viņš starp citu pastāsta:
Liepājā pēc pamatīgas kuģa pār-
Rakstā Kam viņš ir pateicību parādā,
kurā apskatīti Staļina un komunisma
panākumi, kas daudzkārt
balstās uz rietumu pasaules nevarību,
starp citu teikts: Komunisms nav
tērējis velti Jaltas un Potsdamas dāvinātos
gadus un robežas. Tas ir pa-leiclģs
valdībām, kas pieņēma darbā
vācu komunistu Dr. Fuksu, Rūzvelta
Jaltas padomdevēju Hlsu, Kijevas —
Hariju Ctoldu, allas Golodņlckl, Grīn-glavu,
Slaku uc. vēl neatklātos spiegus
un plašo marksismam resp. ko-mūnlshiain
labvēlīgo slāni. Tāpat komunisms
ir pateicīgs par rietumu
pacietību tā agresijas darbā un par
priecīgām ceribām uz mieru, ko rietumi
ikreiz izrādījuši vismazākajam
tā iepriekš pārdomātam šacha vilcienam.
Nu ar Koreju esam liecinieki šī
lieluma tālākai pakāpei, kad Kremlis
riskē ar varu. Nav jābūt pasaules
autoritātei, lai varētu teikt, ka ari
šoreiz tas labi riskē, jo rietumu mentalitāte
būtībā nav mainījusies. Ir
tikai nervozāka reakcija, ko apslāpē
vēl spēcīgākas ilgas pec kompromisa,
pēc atrisinājuma atbīdīšanas uz rītdienu,
lai šodien vismaz vēl vilks ar
jēru varētu salīst kopēfā kūtī. Tādēļ
komunisti Koreju dabūs. I7n ja nē,
tad tā būs viņu pašu griba, Jo saņems
kompensācijas citur, un miers
būs atkal. Līdz nākošai Latvijai, Ce-dioslovakijal
vai Korejai.
Rakstot par Lielbritānijas nopietno
gatavošanos aizsardzībai pret eventuālu
atomkaru, laikraksts secina:
Ja vērtē notikumus, domājot par to
nākotnes sekām, tad liekas, ka trauksme,
ko radījis Korejas ugunsgrēks,
devusi rietumvalstīm daudz laba.
Turpretim lielu ļaunumu tām noda-rijusi
letarģiskā paļāvība uz atombumbu.
Franči piedzīvoja otrā ^ ā
smagu zaudējumu galvenokārt tādēļ,
ka tauta bija saldi iesnaudusies dro- reibuši no stiprā Latvijas alus, mili-šibas
ilūzijas aiz Maziņo līnijas. ci)a bija atņēmusi pases. Kāds krie-
Helas pussala Polijā ir viena no viena trešdaļa tās iedzīvotāju ātro-jāizmanto
aktuālie politiskie notiku-ļ tām otrā pasaules kara cīņu vietām, das aiz dzeloņstiepļu žogiem, kas tur
mi, lai atgādinātu , ka komunisti ne kur daudziem latviešu karavīriem redzami gan pilsētās, gan laukos,jan
tikai tagad lauž līgumus, bet tos Ir sākās grūts verdzības laiks. Uz šau-1 raktuvju apgabalos.
jaU agrāk lauzuši un līgumu laušana rās zemes strēmeles Danclgas Jūras
ir paredzēta pat komunistu Ideologu līcī, īsi pirmā Vācijas kapitulācijas,
rakstos. DaStārt,latviešos, kās emig-ļķx1ta:gūstā pulkvježleitnanta Rēberga
rējuši afzjCfras žernSš, valda It kStajh:lļ^^ clt)i Ieroču
t^ļles, l^bāfe:ķlusl^^^t|dāt M Clk^ļliz.Sim z U ) ^
lēkt acīš^ Tieiini derētu atcerēties, tad tikai diviem latviešiem, virsn,
ka nebridinātno ļaundara, kura no- vietn. P. un kar. J., izdevies pa jiiru, . , , , , v , - , , .
lūkus cietējs labi zina, nozīmē soli- izbēgt no Heļas pussalas un sasniegt Tici^»» Korejas karš izvērtlstei
dārizēties ar ļaundari. Rietumvāciju. Pārējos krievi alzdzi- Pasaules karā un beigsies ar ameri-
Sajātakštftaizslcārtl tikai daži ārē- nuši Dancigas tuvumā, kur līdz tā- P^^^ «z^aru, radījusi lielu BatrauJcu-jās
informācijas darba Jautājumi, lāk došanās bridlm mežā lebēguši ap Po^Mjauniešos, kas ir organl-proti,
antikomūnistiska ārzemju in- 60 latviešu. Bēgšana Izdevusies ari zādJas Sluzba Polsce locek|i.JUe]aJci
formācija. Vai pleUks. ja to kārtos lidotājam Itn. N. Dziļāk Polijā krie- *alt8 šo Jaunekļu no P^^J^
un vadīs tikai Latviešu nacionālais vi viņu sagūstījuši no jauna un ie- apmācību nometnēm ar visiem ero-fonds,
LCK informācijas nozarē? Vai vietojuši poļu apsargātā vācu gūs- H^ier^ aizbēguši mežos, domādami. Ka
nebūtu vajadzīgs Izveidot plašāku an- tekņu nometnē! Ltn. N. neslēpis, ka Jau pienācis laiks sākt partizānu aai^
tlkomūnistisku latviešu organizāciju, ir latvietis, un poļi apgājušies ar vi- pī^"- Slepenā policija UB tvarsta tt-tanī
iesaistot visus aktīvos latviešu ņu labāk nekā ar ar vāciešiem. Gā- bēgušos, kam draud smagas repre-spēkus
plānveidīgi nospraustā darbā? jis darbā. Kad sastādīts transporta sijas.
M. Gulbis I vilciens gūstekņu aizvešanai uz Pa- Pēc oficiālām ziņām, ap 1.450.000
domju savienību, N. Izbēdzis un pēc ļ bērnu un jauniešu šovasar pakļauti
ilga un grūta gājiena 1947. g. sasnle- pusmilitārām apmācībām komjau-zis
Rietumvāciju. N. Stāsta, ka Dan- natnes, darba dienesta, Sluzba Polsce
cīgas tuvumā arī pltn. Rēbergs varē- un citu Jaunatnes organizāciju no-jis
Izbēgt, uz ko daži pat mēģinājuši | metnēs. (Nl)
viņu pierunāt. Rēberga atbildē bijusi
īsa: „Visi mēs nevaram Izbēgt, tāpēc
es to nedarīšu. Neatstāšu savus karavīrus."
vu leitnants bija Iekārojis zviedra Ltn. N. izbēdzis paSā pēdējā bridī.
skaisto kakla salti un bez kādām ce- No meža.viņš redzējis, kā gūstā pa-remonijām
pavēlējis to atdot viņam, Mikušle latvieši sagrupēti un sākuši
Jūrnieks pretojies, un tā visiem at- gājienu. Pltn. Rēbergs gājis kolonnas
ņemtas pases. Tikai pēc kuģa kaptel- priekšgalā, blakus viņam tā adju-ņa
neatlaidīgas uzstāšanās pases da- p^^^s vltn. Baumanis un bataljona
Praktiskais
padomnieks
KĀ CĪNĪTIES AR MUSAM
meklēšanas uz tā nostādīja 2 padom- būjām atpakaļ. Tās jau bija nodotas komandieris maj. Smlts.
ju sargus, lai tie raudzītos, ka neviens
nevarētu pie kuģa piekļūt, kaut
arī ostas rajons stingri apsargāts. Ostas
strādnieki galvenā kārtā krievi,
kas strādā gausi un ir apātiski. Muitnieki
Liepājā pelnī 1200 rubju mēnesī,
bet pašiem atliek tikai 400, jo
ļoti lieli esot atvilkumi. No agrākajiem
20 latviešu muitniekiem palikuši
vairs tikai 4, kas esot neaizstājami
valodu prašanas dēļ.
Ja Liepājā grib uzkavēties ilgāk
par pL 24, Jāizņem īpaša ostas kapteiņa
atļauja. To dabūjuši, pastaigājāmies
pa pilsētu un apmeklējām ari
kādu restorānu. Liepāja atstāja pamirušas
pilsētas iespaidd. Drupas
vietām novāktas, bet citur to vēl
daudz; sevišķi Raiņa ielā. Satiksme
niecīga un gausa, nekādu jaunceltņu
neredz. Ielā daudz padomju flotes
matrožu un strādnieku, bet civilie
ģērbušies trūcīgi. Ar kādu latvieti
iegriezos krogā, kur lielākā tiesa apmeklētāju
krievu virsnieki. Ēdiens
labs, bet ļoti dārgs. Gulašs maksāja
12 rubļu porcijā, kortelltis šņabja 35
un pudele alus 5 rubļi. Apkalpotājas
un vispār sievietes ielās, kuras uzrunāju,
vai nu neatbildēja nemaz, vai
ari bija ļoti izvairigas.
Mums nekādas klizmas negadījās,
bet zviedru jūrniekiem, kas bija no-slepenal
policijai. ļ Latvijas brivības gados Kārlis Rē-
Tālāk kuģa ceļš veda uz Rīgu un bergs bija viens no pazīstamākiem
Ļeņingradu. Ceļā gar Kurzemes pie- latviešu virsniekiem. Daudzos starp-krastl
neredzējām nevienas ātrlalvas. ļ tautiskos visstiprākās konkurences
Vienīgais starmetis bija Ventspils iu- jātnieku turnīros Varšavā, Copotā un
vumā. Turpretī Igaunijā visa pie- dzimtenes pilsētās viņš bija panā-kraste
liesmoja vienās starmešu Ugu- kūmiem bagāts Latvijas ekipas lo-nls.
\ceklis. Kara laikā Rēbergs bija
Rīgā, lai no ostas tiktu pilsētā, Jā- apakšnieku ļoti mīlēts un cienīts
iziet cauri triskāršai padomju kont-^^^^ī» vēl bija iespējams izbēgt
rolel. Vēlāk tomēr pihm nekādas M^o gūsta, viņš palika uzticīgs tiem,
kontroles nesastapām. Apmeklēju uzticīgi bijuši neskai-restorānu
Tempo, bet latviešu apkal- ^^^^^ kaujās. Plecu pie pleca ciņa
potājas nekādās sarunās neielaidās. S^stā, — tas latviešu virsnieka
Slikti ģērbušies ari ridzinlekl, un v l - ļ ^'^ts vira solis, kas runā pats par sevi.
sur redz daudz padomju karavīru.
i;£ņingradā Iznāca uzkavēties ilgāk,
jo kuģi solīto 24 stundu vietā Izkrāva
tikai 72 stundās. Ostā redz milzīgus
mantu kalnus, kas atsūtītas no
Vācijas kā kara zaudējumu atlīdzība.
Rs
Ar apmeklētājiem Jāsarunājas
gaiteni
Vasarai tuvojoties belgim, «vien JJtIj
māk pieaug „mulu brlesmaf", •Mf**ļr
nevien nepatīkama mocība &īivol^ļ ij"
mītniekiem (It IpaSl pieblīvētajai y^,5J
metņu telpās), bet Itplatot art ^»ļļļļl
gllmlbas. Parastā istabas mola -
no 40.000 dažādajām muia m^^^Vļ
sugām — savu barību uzņem tikai IĶIMJ
veidā, Iepriekš IzSķldinot un Iesūcot »
ar snuķi. Lieki teikt, ka iādā ve^dl W
Sas pārnes uz barības vielām dažādai g»
nekaitīgas, gan kaitīgas baktērijai nn »•
mlba dlg)us. Pirmā nn galvenā pnn**
sekmīgai cīņai pret mufiām tādiļ ir i^
vērot Istabā tīrību. Pārtikas vielai PJJ
Iespējas Jānosedz resp. Jānovieto skapJJJ
vai citās muāām nepieejamās vietās.
līdzeklis Ir parastais muSpapfri, kl <n
arsena Sķidinājumā samērcēts an ar eu-kuru
apkaisīts susināmais papin, īso It*
klāj dažādās Istabas vietās. Mola itf»'
ņāšanal noder ari uz kvēloJoSām ofllii
uzliktas sausas ķirbju lapas, tāpat loij
priekSā uzkārtas svaigas nātras. SM
guļot, ieteicams pie gultas piestiprla»
lavendeļa eļļā samērcētu sūkli, lai
Jāpiezīmē, ka tumsā muSas vispār fl^'
mēdz daudz lidot.
Mēbeles pret mušām var aizsargāt, Ui*
ku pa laikam noberiet tās ar lauru
samērcētu lupatu. Pēdējā laikā Jau
xi.cixa ^ i ^ ^ e r . i ^ . i . u «.liii^.Lia . TUTkralnlskl Vistl aprflksta apstāklus, kS- kās mēb.eļu .pal.ē SanaI mēdz lietot ķH&^i*
I^niniJraH^rtrtsT nJlkv 11cn^Hn>°s Strādā padomju Zinātnisko Izdevumu ^aUJas, kas gadiem Ugl gpēj nonāvēt my
Ļeņmgrada atstāj pelēku iespaidu, redakcijas valsts izdevniecības namā Or- < c i t u s kukaiņus. Sen parisumi tf-
Iedzīvotāji trūcīgi ģērbušies. Sevišķi - - - - - - - — - -
bēdīgā stāvokli viņu apavi. Kādam
krievam vāciski jautāju, kādi ir v i ņu
dzīves apstākļi, un vienīgā atbilde
bija: ,,Mums Ir daudz šņabja!"
Satiksme pilsētā dzīva. Redzējām ari
dažus taksametrus, bet tie loti dārgi.
Iedzīvotāji brauc elektriskajos vilcienos
vai autobusos, kam dažkārt
izdauzīti logi. Iedzīvotāji sarunās ar
ārzemniekiem neielaižas, bet ja to
dara, tad uzkrītoši slavē padomju iekārtu.
likova Ielā, Maskavā. Astoņām redakcijām
katrai rīcībā 0,75 kv. m telpas (!) Uz
507. Istabas durvīm ir Uels skaits uzrakstu;
matemātiskās literatūras redakcija,
technlsko vārdnīcu, fizikas literatūras utt.
redakcijas. Istaba pilna nelieliem galdiņiem,
bet uzrakstu uz durvīm tomēr ir
vairāk nekā galdiņu, un, piem., astronomiskās
literatūras redaktors bijis spiests
sameklēt kādu stūrīti blakus bibliotēkas
istabā, kur Jau priekšā i r pieci citi. Visi
āo redakciju darbinieki ir padomju mākslas
un zinātņu akadēmijas locekli. Bet
kad pie viņiem Ierodas apmeklētāji, redaktoriem
ar tiem jāsarunājas gaiteni, jo
„redakci]ās" viesiem nav vietas pat nostāties.
dzeklls Ir ts. muiu līme, kas siftāv
medus, kolofonlja un ridņelļas. Ļoti rt^
dlkāls lldzekUs pret istabas muiām i*
ūdens un piena maisījums, kam plelle*
40 proc. formaldebldrats. 80 šķidrumu ielej
lēzenos traukos, pēc tam Iekaisot ti-
Jā vēl cukuro un maizes druskas. Ļot*
labi Iedarbojas arf dažādas gatavā vfldl
pērkamas ķimikālijas, ko lismldzlna i»
pulverlzātorlem, piem., Vācijā rafotali
muāū apkaŗoāanas Udzeklls Olx, kas pg
Izsmidilnāšanas patur savu Iedarbību vH
vairākas nedēfas iljL VlenkārSs, bet •^
vien noderies paņēmiens Ir - aizklāt līt»-
bas logus ar marU. Logus atvērt letelciiM
tikai ēnas pusē, jo mušas visvairāk icU*
do istabā pa saules apspīdētiem Jo^em*
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 19, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-08-19 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500819 |
Description
| Title | 1950-08-19-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
LaMesu prBses
balsis
Laikraksts garākā rakstā Trimdas
bilance apskata svešniecibas laika
pozitīvās un negatīvās parādības,
pieskardamies ari jaunatnes audzināšanas
jautājumam: Personīgo interešu
sadursme vērojama ne vien
nacionālās stājas, bet aii jaunatnes
audzināšanas laukā. Joprojām bieži
uzduramies bērniem, kas brīvi lasa
Un raksta svešvalodā, bet tā paša
tipa alfabētu nespēj saburtot latviski.
So bērnu vecāki bieži vien ir pazīstami
sabiedriski darbinieki. Ja
nu viņiem nav tik daudz sirsnības,
kā iemācīt bērnam latviski lasīt,
kāds tad ir viņu sabiedriskās darbības
vadmotīvs? Cik bieži ģimenē
runā un pastāsta bērnam par dzīvi
dzimtenē? Vai parajļtais sarunu temats
nav nenozīmīgi nomales ielas
notikumi, ko bērns uztver un ierosina,
bet vecāki nepacenšas viņa domas
ievadīt citā gultnē. Papildskola
neapdvesīs vielu ar īstu dzīves siltumu,
un bieži šī skola arī nav sasniedzama.
Vai nevarētu veltīt bērniem
— īpaši pusaudžiem — dažas stundas,
kaut vai vienu, sestdienās un
svētdienās, pastāstot par dzīvi dzimtenē,
lai arī visikdienišķīgākajā skatījumā^
sis savu ^latvieša&i valodu r^n^^āpēe
man jfirakSrta'artgtlskt). Vn tā angliski
turpinās šī vēstule, kas nevienā
vietā neatstāj puiciska joka iespaidu,
bet ieturēta pilnīgi lietišķā darīšanu
toni, varbūt ar vienīgo īpatnību, ka
teikumu konstrukcija izklausās pēc
tulkojuma. Cik zināms, šīs vēstules
rakstītājam vēl tīri latvisks uzvārds,
un vēl pirms dažiem mēnešiem Vācijā
nevienam nav radušās aizdomas,
ka viņam draud tāda atmiņas zaudēšana,
jo runājis skaidri latviski —
Ja, tautieši vecamerikāņi, kapā jūs
piesit mierīgi un varēsit pat smīnēt:
zivis pūst no galvas.
cciVA mss
® veicama areja
Mums jādara viss ies{]^]amais, lai
palīdzētu, garīgiem ieročiem sagatavot
Latvijas atbrīvošanu. ļTe svarīgs
ir antikomūnistiskās informācijas
darbs. Nepietiek, ja ārējā informācijā
darbojas tikai mūsu politiskie
darbinieki vien. Sis darbs jādara katram
latviešu trimdiniekam, jo Latvijas
atbrīvošanai mums vajadzīgs
iegūt draugus ne vien politiķu aprindās,
bet arī vēl brīvo tautu masās,
kuru dēli ari reiz dosies atbrīvot
mūsu zemi.
Parasti mūsu informācijas stāstījumi
balstās tikai uz personīgiem
pieredzējumiem baigajā gadā. Sveš-nieks
to noklausās nopietni, varbūt
pat līdzjūtīgi un tad nosaka:
„Jūs tiešām esat daud2 cietuši,
bet tādēļ runājat pārāk subjektīvi/'
Mums jāmācās ienaidnieku sakaut ar
viņa paša ieročiem — antikomūnistiskās
ārzemju informācijas pamatā
kā galvenie pierādījumi par briesmām,
kas draud vēl brīvai pasaules
daļai, liekami pašu komunisma ideologu
vārdi, kas fiksēti koznūnistis-kos
rakstos vai runās. Padomju
savienības valstsvīru rakstos atrodami
pietiekami daudz citātu par vispasaules
iekarošanu, līgumu laušanu,
koloniju nacionālas kustības un
miera domu izmantošanu komunistiskas
sazvērestības labā, gan aii
par sarkano terroru. šos neapstrīdamos
pierādījumus tad var papildināt
ar saviem pieredzējumiem un pārdzīvojumiem,
ar savu personīgo stāstu,
ar bijušo komunistu liecībām vai
ievērojamu personību vērtējumiem
par komunismu. Sādā veidā pamatota
ārzemju informācija liks šo to
pārdomāt pat cilvēkiem, kas simpatizē
komunismam un Padomju savienībai.
Mēs darām nepareizi, ja ārzemju
informācijā minam tikai pār Latviju.
To darot, mēs varam gan radīt sveS-niekā
līdzjūtību mums personīgi un
mūsu tautai. Bet mūsu uzdevums ir
pārliecināt vēl brīvo cilvēku, ka gluži
t^pat, kā komunisti rīkojās Latvijā,
tas notiks arī viņa zemē, ja vispasaules
komunistisko sazvērestību
laikus neiznīcinās. To varam panākt
vienīgi, stāstot par parallēlēm, kās
redzamas boļševizācijas gaitā Krievijā,
Baltijas valstīs un tagad Austrumeiropā
un Ķīnā, piem., kollektī-vizācija
nevis pirmajā dienā, kac
Nesen kāds tautietis — „vecameri-kānis"
kādā laikrakstā diezgan lepni
bija teicis, ka, ja jaunatbraucēji pēc
50 ga(Hem būšot saglabājuši tikpat
tīru latvisku valodu kā viņi, tad vecie
apgriezišoties kapā otrādi. Taču
nupat sāk šķist, ka vecamerikāņiem
laikam gan nevajadzēs kapā grozīties.
— Viens mūsu atbraucējs nesen
bija aizrakstījis latvisku vēstuli kādam
savam studiju laika. paziņam,
kas apmeties ar viņu vienā štatā un
ieņem tur redzamu vietu emigrantu
aprūpes laukā. Rakstītājs saņēmis no
bijušā tautieša ari atbildi, un šinīs
laikos, kad ne par ko nav jābrīnās,
grūti iedomāties kaut ko, kas varētu
vairāk pārsteigt. Pēc parastās uzrunas
vēstule sākas: „I am very sorry,
that I have forgotten rr.y Latvian
and therefore have.ta"wrlte In^Er^ ķpmūnisti pāi^i^m M^^TM pēc iz?
Ush.'^(Ļ(at*iožēloJu^teeshmaito^^ plwa pakāpoiiski. Sie no-.
Ukiuni^i:Ķrie?i^ā,^>&^ uil
čitūr mums jāmēģina pārnest uz zemi,
ku|iā atrodamies, lai mūsu stāstījums
skartu svešinieku tieši un sub
jektīvi.
Nekad nevarēsim sveSniekam izstāstīt
visu, ko zinām par komunismu.
Tādēļ mūsu iļnformācijai jābū
pēc iespējas tuvākai mūsu sarunas
biedra dzīves videi un arodam
Strādniekam būs sVarigi zināt, ka
streiku brīvība nav minēta pat Staļina
konstitūcijā, bet PSRS krlmi-nālkodeks
nosaka sodus par streikošanas
mēģinājumiem. Farmeŗam Jāstāsta
par piespiedu kollektīvizāciju,
25 ga^^^
mizošanu vāciešiem
VĀCU GŪSTEKNIS KRIEVIJĀ TICIES AR LATVIEŠIEM
nēģerim par ķomtJnisiuTicIbu mazo
nāciju apspiešanā.
Brīvajā pasaulē vēl valda liela ne- ^ , , , ^ • r TTSI-I, i»
zina par komunismu. Ar šo neziņu Daudzi no Padomju savienības at- kal deportēti uz Knev^u. Velak Ue^
ir jāsaduras ānsemju infonnācijas griezušies vādeši gūsta laikā saste- f ja Vāciešus apvainoja
darbā un ir nepieciešams daudzkārt pušies ar latviešiem. Tie, kuri bijuši dažādos pārkāpumos un piesprieda
Uetot blakus paskaidrojumus, piem., tieši Latvijā un objektīvi skatījuši 10-25 g. spaidu darbos. Latviešiem,
runājot par fizisko verdabu, jārunā turienes notikumus un apstākļus, turpretī, jau uz tiesu ejot, apvamo-par
triecienniekiem, stadianovieSiem stāsta par latviešu cUvēcību un ne- jums un spriedums bija zināms:
utt. Pretstatā komunistu propagan- žēlīgu padomju varas terroru. Kāds valsts nodevība un 25 gadi. Manis
dai mūsu ārējai informācijai jābūt kaltvādetis, kas apmeties Bavārijā, sastapto latviešu vidu bija ari 14 g,
patiesai. Sevišķi tas attiecas uz gūsta laiku pavadījis Krievijā. Viņš v zens, barems, kam tapa
skaitļiem par baigo gadu. pret ku- vairākkārt pārvests no vienas no- da 25 gadus, 30 viņš 1942. g. bija
ŗiem grēko pat mūsu poUUskie dar- Uetnes uz otru un sastapis ari lat- mizojis kādas vācu vienibas_ virtuvi
binieki savos memorandos. CUvēks, Liesus. Par piedzīvoto viņš stāsta: kartupeļus. Tas izklausās pec kārākas
kādā citā sakarībā būs dzirdējis ^^^^ latviešus tiesāja. Dzirdēju, ^vu humora, bet, diemžēl, ir rūgU
citādus skaitļus, var sākt mūsu stās- h^j^ sākumā daudzi aizvesti uz dzim-1P»*^®^^*^^-
tam arī neticēt.
Ir liela nozīme ari mūsu nostājai.
Parasti tā ir cietēja un lūdzēja nostāja.
Bet ne tādēļ vien mēs stāstām
un runājam, ka mēs un mūsu tauta
ir cietusi. Mūsu balsij jābrīdina vēl
brivie cilvēki, vēl brivās tautas. Bez
šīs pārliecības mūsu stāstījums būs
bez spēka.
Latviešu gūstekņi drīkstēja tikil
vienu reizi aizrakstīt piederlf^m.
Pēc notiesāšanas saņemt pastu vain
nebija atļauts. Darbs tad bija tikit
aiz dzeloņstieplēm un pilnīgi beiat*
algojuma. Ari pirms tam iatridit
. ^ m m , normu un tā nopelnīt drusku naudu
loHnOCII vainnn iespējams tikai a m t n l i^ laiV16SU ValUUU I Ārkārtīgi liela bija gūstekņu mM|.
ba. No darba izpalikt atļlni i ģ ļ i
teni, bet pēc soda piespriešanas at-
Tomēr nemāca
iai SrLādl^^ t r viemli m^u Sakarā ar Latvju Ziņu 6. jūlija nu- tad. Ja slimnieka temperltte pg SUSnfflnē dSrun ^^^^^ ^^v^^^^t^ informāciju par ASV Lni^dia 89 gradui. Uelfiko «ilii'S
SfiSoS^^^^ valodu skolu Kalifomijā, šīs LiSo kapā ledilna ne sUiidbii^^
S i S J ^ s r S C ~ U ^ ^ ^ komandan^ P ^ ^ ^ ^ ^ ^
mācijas brosV kas viņam sarunu Banivels sa^^^ ""^l^^?^^^^^
vēlāk liks vēlreiz atcerēties un dzir- paskaidrot sekojošo: das nopelnīju «kd «k ^ » ^ ^ ± '
dēto pārdomāt. Agrāk vēl varēja aiz- „Es nožēloju, ka Zviedrijā iznāko- vas ļķtecu gadu lw«i w«a
runāties, ka šādu brošūru mums nav. šajā latviešu laikrakstā Latvju Ziņas ļ nopirkt' pa |m«narclņal margtilBi
Tagad šāda atrunāšanās nevietā, ievietotā informācija ir maldīga. Sī un biežāk dnisku maizes.
Arējā informācijas fonda Izdotās skola nemāca latviešu, lietuviešu un Mani tiesāja par to, ka gaisa vz-brošūras
var iegādāties pret niecīgu igauņu valodu. Mēs neesam pasūti- krukuma laikā piedalījos dzēšanu
ziedojumu ikviens, un atsevišķos iga- nājuši sarakstu pār latviešu skolas darbos. Piesprieda 10 gadu, £smu
dījumos tās izsniedz bez samaksas, grāmatām un neesam lūguši mate- viens no tiem laimīgajiem, kuŗu$ it-
Ir nepieciešams, ka Informācijas h^^^» Baltijas valstu problē- brīvoja pirms soda izciešanas. Ka arf
sniegšanu turpinām sistemātiski. Ne- M ^ ^ - Nezinu, kā un kādēļ šāda in- kāds notiesāts latvietis būtu atW-pietlek,
ja esam kādu cilvēku jau M^^^^^^^ P^^^^^^^^^^^^ "^^^^^^^^ vots, man nav zināms. Atlaižot ao«
vienreiz informējuši. Ir jāatrod ie- Plakstā. Mēs mācām 21 svešvalodu, metnes komandants lika mums pt*
spē]ūs stāstījumu turpināt, ja ne ci- ^Baltijas tautu valodu uzņemšana teikt amerikāņiem un angļiem, ka u
tādi — vismaz rakstveidā.
Ir jāizmanto ari citt filmējās informācijas
veidi, piem., propagandas atklātnes
un pastmarkas, propagandas
zīmodziņl, raksti vietējā presē, referāti,
.demonstrācijas. Ir jāuztver
katrs vēsturisks datuņis, lai Izmantotu
ārējās informācijas iespējas plašāk,
piem., 7. nov. (oktobra rev. svētki),
17. Jūnijs, 5. augusts utt. Tāpat
armijas valodu skolas programmā vācu gūstekņiem krievi apgājuSiai
nekad nav apsvērta."
Plecu pie pleca
cīņā un gūsta
ļoti labi, bet amerikāņu un angļu
gūstekņus vadāšot pie ķēdēm un ēdi«
nāšot no cūku silēm. Sie izteicieni
pavēstīja mums, ka otrā paMules
aŗa sabiedrotie jau kļuvuši ntsa-mierināmi
ienaidnieki.
No visa Padomju savienībā redzētā
un piedzīvotā man radās iespaids, ka
Polu, jaTOešlilg
mežos
Mums ir daudz snabja!
ZVIBMir JtlRNII^ PIļUmeJUMI OKUPĒTAJĀ LATVIJĀ
mm
Stokholmas Iiatvju Vārds ievMoiii
saruna ar kādu zviedru Jūn^mi,
kas ar savu kuģi apmeklējis Latvijas
un Igaunijas ostas. Par saviem pieredzējumiem
viņš starp citu pastāsta:
Liepājā pēc pamatīgas kuģa pār-
Rakstā Kam viņš ir pateicību parādā,
kurā apskatīti Staļina un komunisma
panākumi, kas daudzkārt
balstās uz rietumu pasaules nevarību,
starp citu teikts: Komunisms nav
tērējis velti Jaltas un Potsdamas dāvinātos
gadus un robežas. Tas ir pa-leiclģs
valdībām, kas pieņēma darbā
vācu komunistu Dr. Fuksu, Rūzvelta
Jaltas padomdevēju Hlsu, Kijevas —
Hariju Ctoldu, allas Golodņlckl, Grīn-glavu,
Slaku uc. vēl neatklātos spiegus
un plašo marksismam resp. ko-mūnlshiain
labvēlīgo slāni. Tāpat komunisms
ir pateicīgs par rietumu
pacietību tā agresijas darbā un par
priecīgām ceribām uz mieru, ko rietumi
ikreiz izrādījuši vismazākajam
tā iepriekš pārdomātam šacha vilcienam.
Nu ar Koreju esam liecinieki šī
lieluma tālākai pakāpei, kad Kremlis
riskē ar varu. Nav jābūt pasaules
autoritātei, lai varētu teikt, ka ari
šoreiz tas labi riskē, jo rietumu mentalitāte
būtībā nav mainījusies. Ir
tikai nervozāka reakcija, ko apslāpē
vēl spēcīgākas ilgas pec kompromisa,
pēc atrisinājuma atbīdīšanas uz rītdienu,
lai šodien vismaz vēl vilks ar
jēru varētu salīst kopēfā kūtī. Tādēļ
komunisti Koreju dabūs. I7n ja nē,
tad tā būs viņu pašu griba, Jo saņems
kompensācijas citur, un miers
būs atkal. Līdz nākošai Latvijai, Ce-dioslovakijal
vai Korejai.
Rakstot par Lielbritānijas nopietno
gatavošanos aizsardzībai pret eventuālu
atomkaru, laikraksts secina:
Ja vērtē notikumus, domājot par to
nākotnes sekām, tad liekas, ka trauksme,
ko radījis Korejas ugunsgrēks,
devusi rietumvalstīm daudz laba.
Turpretim lielu ļaunumu tām noda-rijusi
letarģiskā paļāvība uz atombumbu.
Franči piedzīvoja otrā ^ ā
smagu zaudējumu galvenokārt tādēļ,
ka tauta bija saldi iesnaudusies dro- reibuši no stiprā Latvijas alus, mili-šibas
ilūzijas aiz Maziņo līnijas. ci)a bija atņēmusi pases. Kāds krie-
Helas pussala Polijā ir viena no viena trešdaļa tās iedzīvotāju ātro-jāizmanto
aktuālie politiskie notiku-ļ tām otrā pasaules kara cīņu vietām, das aiz dzeloņstiepļu žogiem, kas tur
mi, lai atgādinātu , ka komunisti ne kur daudziem latviešu karavīriem redzami gan pilsētās, gan laukos,jan
tikai tagad lauž līgumus, bet tos Ir sākās grūts verdzības laiks. Uz šau-1 raktuvju apgabalos.
jaU agrāk lauzuši un līgumu laušana rās zemes strēmeles Danclgas Jūras
ir paredzēta pat komunistu Ideologu līcī, īsi pirmā Vācijas kapitulācijas,
rakstos. DaStārt,latviešos, kās emig-ļķx1ta:gūstā pulkvježleitnanta Rēberga
rējuši afzjCfras žernSš, valda It kStajh:lļ^^ clt)i Ieroču
t^ļles, l^bāfe:ķlusl^^^t|dāt M Clk^ļliz.Sim z U ) ^
lēkt acīš^ Tieiini derētu atcerēties, tad tikai diviem latviešiem, virsn,
ka nebridinātno ļaundara, kura no- vietn. P. un kar. J., izdevies pa jiiru, . , , , , v , - , , .
lūkus cietējs labi zina, nozīmē soli- izbēgt no Heļas pussalas un sasniegt Tici^»» Korejas karš izvērtlstei
dārizēties ar ļaundari. Rietumvāciju. Pārējos krievi alzdzi- Pasaules karā un beigsies ar ameri-
Sajātakštftaizslcārtl tikai daži ārē- nuši Dancigas tuvumā, kur līdz tā- P^^^ «z^aru, radījusi lielu BatrauJcu-jās
informācijas darba Jautājumi, lāk došanās bridlm mežā lebēguši ap Po^Mjauniešos, kas ir organl-proti,
antikomūnistiska ārzemju in- 60 latviešu. Bēgšana Izdevusies ari zādJas Sluzba Polsce locek|i.JUe]aJci
formācija. Vai pleUks. ja to kārtos lidotājam Itn. N. Dziļāk Polijā krie- *alt8 šo Jaunekļu no P^^J^
un vadīs tikai Latviešu nacionālais vi viņu sagūstījuši no jauna un ie- apmācību nometnēm ar visiem ero-fonds,
LCK informācijas nozarē? Vai vietojuši poļu apsargātā vācu gūs- H^ier^ aizbēguši mežos, domādami. Ka
nebūtu vajadzīgs Izveidot plašāku an- tekņu nometnē! Ltn. N. neslēpis, ka Jau pienācis laiks sākt partizānu aai^
tlkomūnistisku latviešu organizāciju, ir latvietis, un poļi apgājušies ar vi- pī^"- Slepenā policija UB tvarsta tt-tanī
iesaistot visus aktīvos latviešu ņu labāk nekā ar ar vāciešiem. Gā- bēgušos, kam draud smagas repre-spēkus
plānveidīgi nospraustā darbā? jis darbā. Kad sastādīts transporta sijas.
M. Gulbis I vilciens gūstekņu aizvešanai uz Pa- Pēc oficiālām ziņām, ap 1.450.000
domju savienību, N. Izbēdzis un pēc ļ bērnu un jauniešu šovasar pakļauti
ilga un grūta gājiena 1947. g. sasnle- pusmilitārām apmācībām komjau-zis
Rietumvāciju. N. Stāsta, ka Dan- natnes, darba dienesta, Sluzba Polsce
cīgas tuvumā arī pltn. Rēbergs varē- un citu Jaunatnes organizāciju no-jis
Izbēgt, uz ko daži pat mēģinājuši | metnēs. (Nl)
viņu pierunāt. Rēberga atbildē bijusi
īsa: „Visi mēs nevaram Izbēgt, tāpēc
es to nedarīšu. Neatstāšu savus karavīrus."
vu leitnants bija Iekārojis zviedra Ltn. N. izbēdzis paSā pēdējā bridī.
skaisto kakla salti un bez kādām ce- No meža.viņš redzējis, kā gūstā pa-remonijām
pavēlējis to atdot viņam, Mikušle latvieši sagrupēti un sākuši
Jūrnieks pretojies, un tā visiem at- gājienu. Pltn. Rēbergs gājis kolonnas
ņemtas pases. Tikai pēc kuģa kaptel- priekšgalā, blakus viņam tā adju-ņa
neatlaidīgas uzstāšanās pases da- p^^^s vltn. Baumanis un bataljona
Praktiskais
padomnieks
KĀ CĪNĪTIES AR MUSAM
meklēšanas uz tā nostādīja 2 padom- būjām atpakaļ. Tās jau bija nodotas komandieris maj. Smlts.
ju sargus, lai tie raudzītos, ka neviens
nevarētu pie kuģa piekļūt, kaut
arī ostas rajons stingri apsargāts. Ostas
strādnieki galvenā kārtā krievi,
kas strādā gausi un ir apātiski. Muitnieki
Liepājā pelnī 1200 rubju mēnesī,
bet pašiem atliek tikai 400, jo
ļoti lieli esot atvilkumi. No agrākajiem
20 latviešu muitniekiem palikuši
vairs tikai 4, kas esot neaizstājami
valodu prašanas dēļ.
Ja Liepājā grib uzkavēties ilgāk
par pL 24, Jāizņem īpaša ostas kapteiņa
atļauja. To dabūjuši, pastaigājāmies
pa pilsētu un apmeklējām ari
kādu restorānu. Liepāja atstāja pamirušas
pilsētas iespaidd. Drupas
vietām novāktas, bet citur to vēl
daudz; sevišķi Raiņa ielā. Satiksme
niecīga un gausa, nekādu jaunceltņu
neredz. Ielā daudz padomju flotes
matrožu un strādnieku, bet civilie
ģērbušies trūcīgi. Ar kādu latvieti
iegriezos krogā, kur lielākā tiesa apmeklētāju
krievu virsnieki. Ēdiens
labs, bet ļoti dārgs. Gulašs maksāja
12 rubļu porcijā, kortelltis šņabja 35
un pudele alus 5 rubļi. Apkalpotājas
un vispār sievietes ielās, kuras uzrunāju,
vai nu neatbildēja nemaz, vai
ari bija ļoti izvairigas.
Mums nekādas klizmas negadījās,
bet zviedru jūrniekiem, kas bija no-slepenal
policijai. ļ Latvijas brivības gados Kārlis Rē-
Tālāk kuģa ceļš veda uz Rīgu un bergs bija viens no pazīstamākiem
Ļeņingradu. Ceļā gar Kurzemes pie- latviešu virsniekiem. Daudzos starp-krastl
neredzējām nevienas ātrlalvas. ļ tautiskos visstiprākās konkurences
Vienīgais starmetis bija Ventspils iu- jātnieku turnīros Varšavā, Copotā un
vumā. Turpretī Igaunijā visa pie- dzimtenes pilsētās viņš bija panā-kraste
liesmoja vienās starmešu Ugu- kūmiem bagāts Latvijas ekipas lo-nls.
\ceklis. Kara laikā Rēbergs bija
Rīgā, lai no ostas tiktu pilsētā, Jā- apakšnieku ļoti mīlēts un cienīts
iziet cauri triskāršai padomju kont-^^^^ī» vēl bija iespējams izbēgt
rolel. Vēlāk tomēr pihm nekādas M^o gūsta, viņš palika uzticīgs tiem,
kontroles nesastapām. Apmeklēju uzticīgi bijuši neskai-restorānu
Tempo, bet latviešu apkal- ^^^^^ kaujās. Plecu pie pleca ciņa
potājas nekādās sarunās neielaidās. S^stā, — tas latviešu virsnieka
Slikti ģērbušies ari ridzinlekl, un v l - ļ ^'^ts vira solis, kas runā pats par sevi.
sur redz daudz padomju karavīru.
i;£ņingradā Iznāca uzkavēties ilgāk,
jo kuģi solīto 24 stundu vietā Izkrāva
tikai 72 stundās. Ostā redz milzīgus
mantu kalnus, kas atsūtītas no
Vācijas kā kara zaudējumu atlīdzība.
Rs
Ar apmeklētājiem Jāsarunājas
gaiteni
Vasarai tuvojoties belgim, «vien JJtIj
māk pieaug „mulu brlesmaf", •Mf**ļr
nevien nepatīkama mocība &īivol^ļ ij"
mītniekiem (It IpaSl pieblīvētajai y^,5J
metņu telpās), bet Itplatot art ^»ļļļļl
gllmlbas. Parastā istabas mola -
no 40.000 dažādajām muia m^^^Vļ
sugām — savu barību uzņem tikai IĶIMJ
veidā, Iepriekš IzSķldinot un Iesūcot »
ar snuķi. Lieki teikt, ka iādā ve^dl W
Sas pārnes uz barības vielām dažādai g»
nekaitīgas, gan kaitīgas baktērijai nn »•
mlba dlg)us. Pirmā nn galvenā pnn**
sekmīgai cīņai pret mufiām tādiļ ir i^
vērot Istabā tīrību. Pārtikas vielai PJJ
Iespējas Jānosedz resp. Jānovieto skapJJJ
vai citās muāām nepieejamās vietās.
līdzeklis Ir parastais muSpapfri, kl |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-08-19-04
