Bavarijas Latviesu vestnesis, September 14, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
The poUcy of Ihls New8paper is to provlde our Latvian people in exiie with aU availabk new8 of Importance concemini the world's happeninga. of poUticaL eeonoale. eiltorai or
social signiflcanee. And onr special aim te to present the līnmanitarian ideate and aehilevenents of the great Democraeiea — the Unilied States of Anserica and the Britteh
Empire. Thia aim. we know. wiD help maintain the spiritnai and cultural unitj of the Latvian people and - of aU things — wiU Tield hopes foa a saler and happler futnre
Izdevējs un galvenate redaktors — Publteher and Editor-in-Chief; Viktor» B a l t k i j i s \ (
Rcdakcija-Editorlal Office: HotelC:k)nvikt, Dillingen/E^ Bayem (13b) Iznāk divi reizes nedēļā — Publtehed twlce a Week
Nr. 72 (74) Authorized by Militarjr Government and UNRRA DBlingei^ sestdien» 1946. g. 11 septembri
Skaidru skatu
Savas gaitas nupat uzsākušā ne­dēļas
laikraksta „Latgola" redaktors
Norberts Trepša par trimdas dzīves
daudzām īpatnībām» starp citu, saka:
,,Viena no tādām īpatnībām — sā­pīga
un'nožēlojama — ir tā, ka mūsu
iespiestais vārds atspoguļo nezkādu
baigu nespēku mūsu trimdinieku ko­pībā.
Ne tanī jūt skaidrību par pa­gātni,
ne tagadnes apzināšanos, nedz
arī kaut cik skaidru nākotnes apjē­gumu.
Nedzird pat nevienas drošas
balsSj kā tas mums būtu biji? nepie-ciešalms.
Tanī refiz tikai pasaules
notikumu atspoguļojumu un lauskas
no mūsu posta, nožēlojamās ikdienas.
To pavada trimdas rakstnieku nestip­rais
koris, kura apnīkstošā un ļoti
nevīrišķā gaudenlba palaikam mijas
ar, vienaldzīgu normālās dzīves
imitāciju, kas arī, trimdā esot, nāv
īstu vīru clen^gd stāja. Un tas gandrīz
viss. Atsevišķi ļoti reti izņēmlumr
tikai baigi pastiprina šo pamata stā- i
vokli. i
Ja nu tas ir viss, tad nav viegli,
gribēt — paturēt, skaidru skatu uz '
mūsu pagātni, tagadni un nākotni, |
skaidri apzināties visas tautas kopī­bu,
lai arī tā šodien ir sašķelta, un,
cik vien varam^ turpināt mūsu tau^
tasv dzīves nepārtrauktību ar skaidru
apņemšanos pirmā kārtā dzīvot mūsu
tautas nākotnei; jo to pašu vajadzētu
gribēt visiem, jo tā, taču, ir mūsu
vienīgā dzīves jēga., Vai,, varbūt* tas,
ka trimdas dzļvē nav sakņu, vispār
nedod iespēju šādai nostājai un šādu
uzdevumu veikšanai? Man ir pamats
domāt, ka tas tā nav."
Tie ir tiešām sāpinātāji un mļilsi-nātāji
jautājumi. Tik daudzi no
mums tiem nezina īstu atbildi. Pa­turēt
skaidru skatu, zināt ejamo ce­ļu,
teikt darāmo un domās izkris-tallizējamo,
— to ļgribētos ļoti, bet
kas tam atbildēs? iPareizi, nešaubīgi
,un droši?
Neizpušķota patiesība
Angļu nedēļa^ laikraksts„Sunday
Pictorial" Londonā 1. septembrī
sniedz Ričarda Grosmaņa rakstu
„Krievija: neizpušķota patiesība,"
kurā autors mēģina iztirzāt „4 lielo"
vidū radušos stāvokli, nesaudzīgi at­sedz
nesaskaņu iemeslus un prāto par
to novēršanu miera ceļā. Viņš iesāk
ar vairākiem jautājumiem, kas pat-
^laban ņodarl^inot ļaužu prātus: „Kā-pēc
nevar panākt saprašanos ar
Krieviju? Vai mēs jau esam ceļā uz
karu pret krieviem? Vai trešais pa­saules
karš jau būtu sācies?" Valdī­ba
par to oficlāl^ Informāciju nesnie­dzot,
jo laikam >)aidoties, ka patiesī­ba
stāyokU padarītu vēl sliktāku.
Tāpēc pasaule ir pilna baumu, kas
i r daudz bīstamākas par faktiem.
Visas pasaules tautas, ieskaitot arī
krievu tautu, ir cerējušas, ka uz­varai
sekos ražīgs pasaules jaunuz-būves
darbs, kurā; visu valstu valdī­bas,
apvienpjoties UN saimē, pieda­lītos
vienprātīgi. Tas nav noticis.
Gadu pēc uzvaras nav pat neviena
vienkārša , jautājuma, kurā „Iielle"
būtu vienojušies un strādātu kopīgi.
Amerika ražo atombumbas un iz­mēģina
tās Ķļu^ā okeānā, katram
rādīdama savu spēku; Krievija pie­liek
visas pūles, lai šo noslēpumu
atklātu (to ir parādījusi spiegošanas
prāva Kanādā), un ir tikai : laika
jautājums, kad ari Krievija sālžs ra­žot
atonibumbas. Starplaikā nomal­dījušās
izmēģinājumu raķešbumbas
jau lido pāri 'Zviedrijai un Somijai.
Angļu žurnālists domā, ka ,,ameri­kāņu
atombumbas varētu pielietot
tikai pret vienu ienaidnieku - PSRS.
Krievu atombumbas varētu pielietot
tikai pret ASV* un tās sabiedrotiem.
Amerikai ir aizdomas, ka Krievija
vēlas iekarot pasauli komunismam,
im saka, ka amerikāņu atombumbas
(Bpigas 3. lappusē)
nav jākļiist līdzdalībniecei
austrumu un rietumu sadursmē
ASV ārlietu ministrs Bemess iestājas par vilsas Vā<;iias neatkarīgu demokrātisku valdību
S i u t g a r t ā , 6. sept. — Pirmo reizi pēc Fotsdlaņu^ konferences
ASV ārlietu ministrs Džemss F. Berness (Bymes) 5. sepi atgriezās Ber-līnē
un 6. sept. Stutgariā — amerikāņu Joslas pagaidu jnolitiskajā gal­vaspilsētā
teica nmur kas bija adrei^ēta vācu tautai un kurā viņ$ dekla­rēja,
ka ASV iestājas par vienotu, pašu vāciešu vadlltu Vāciju, gan ar
pietiekamiem nodrošinājumiem. Viņa runu Amrrikā uz&kata par vienu
no visnozimigākām amerikāņu ārlietu polltilias deklarāciijām pēc kara
beigām* Izskaidrojot Auierllias }>lAtiu miermīlīgas demokrātiskas Vācijas
Jaunuzbiivei, viņš ppi.A'Itro, ka ASV ir neatsaucami apņēmušās atbalstīt
Vienotās Nācijas paliekoša miera radīšanā, nepārprotamll uzsvērdams:
„Mē8 esam apņēmušies turpināt savu līdzdalību Eiiropas un pasaules
lietās. Mēs esam pārliecināti» ka tas aizkavēs uzbrucējas nācijas ņo kafa
uzsākšanas."
Savā runā, ko vācu tautai pārrai­dīja
no Stutgartas operas nama, Ber-ness
noraidīja frančijas prasības pēc
Rūras un Reinzemes atšķelšanas no
Vācijas un darīja zināmu Krievijai
un Polijai, ka ASV varētu iestāties
par to territoriju atdošani;^ Vācijai,
kas atrodas aiz Oderas un kas Pots-damā
„pagaidām'* nodotas Polijai.
Viņš nicināja nojaukt joslu rooežas,
panākt Vācijas saimniecisku apvie­nošanu
un nekavējoties precizēt Sa­biedroto
miera noteikumus, galīgi
noteicot Vācijas robežas. Ierodoties
Štutgartā Hitlera agrākā personīgā
vilcienā, viņš no ziediem greznotās
operas skatuves runājii radiomikro-fonu
un 2000 amerikāņu karavīru un
vācu clvīlistu priekšā. Klausītāju v i ­du
bija angļu un franču noVēvotāji,
bet krievus pārstāvēja vienīgi 3 žur­nālisti.
Berness kritizēja 4 lielvalstu Sa­biedroto
kontrolpadomi par tās no­stāju,
kas Vācijai kavē pašpārvaldes
uzņemšanos, un Izteica cerību, ka
Vācija ar „smagu darbu" un ,ypieti-cīgu"
dzīves veidu atkal varētu ie­ņemt
godājamu vietu brīvu nāciju
vidū. Savai uzmanīgai auditorijai
viņš sacīja, ka nav vācu tauta» in­teresēs
vai pasaules miera interesēs,
ka Vācijai butu Jiikliu^t par bandinie-ku
vai Udzdallbnlecil austruma un
rietumu militārli sadursmē varas
dē|."
Runājot par VIcija» robežām, Ber­ness
sacīja, ka ASV paliks pie savas
apņemšanās atbaiistīt Padomij as pra­sības
pēc Karalaučiem (Kēnigsber-gas)
un Polijas prasības pēc tās zie­meļu
un rietumu robežu revīzijas
tāpēc, ka Polijai ar Jaltas vieno­šanos
da]a savas zemes bija jāatdod
PSRS, bet deklairēja, ka Sllēzija un
pārējās Vācijas austomu territorl-jas
pirms Potsdamas nodotas Polijai
tikai „administrātīviem nolūkiem" un
ka Anglija un ASV laav piekritušas
,.pie miera slēgšan^/^f atbalstīt jeb­kuras
šīs ierritorljais atšķelšanu."
Berness tāpat atbalstīja Francijas
prasības pēc Sārzemes, bet sacīja, ka
ASV „neatbalstIž!ot nevienu tiekša­nos
pēc territoriJBS, kias neapstrīda­mi
ir vācu, vai jebkutŗu Vācijas sa­dalīšanu,
kas nebūtu ieinterei^tās
tautas patiesā gribā." Viņš piemeti­nāja,
ka Rūras un Reinzemes iedzī­votāji
vēlas palikt vienoti ar pārējo
Vāciju.
Berness norādīja, ka pēc iespējās
ātri jārada Vācijas pagaidu vācu val­dība,
ko veidotu Vācijas nacionālā
padome^ kurā Ietilptu ministiii pre*
zldenti vai citi vadītāji darbinieid no
visām 4 joslām. Viņš norādīja; «Vā­ci
jai nepieciešama visa pārtjika, ko
tā var saražot. Pirms kaŗa^ tā ne-spēia
saražot pietiekami pārtikas sa*
viem iedzīvotājiem. Vācijas Iterrito-rija.
tagad ir samazināta! Silēzijas
iedzīvotāji, piemēram, ar varu ie­spiesti
atpakaļ sašaurinātajā Vācijā.
Okupācijas armijas un pārvietotās
personas pjilielina šīs prasības, bet
lauksaimniecības mašīnu un mākslī­go
mēslu trūkums samazina krāju­mus."
ASV valdība ieskata, sacīja
Berness, ka „vācu tautai visā Vā­cijā
pēc^emērotu drošības nosacī­jumu
l^roSanas tagad būtu jādod
galvenā atbildība par viņas pašu lie­tu
kārtošanu."
Vācijas krievu joslas radiofoni, ie­skaitot
Padomljas pārvaldāmio spē­cīgo
„Radio Berlln," Bernesa runu
no Stutgartas nepārraldīja, bet krie­vu
joslā to vēlāk atstāstīja vairāki
vācu laikraksti. Francijas valdības
aprindās runa radījusi lielu vilšanos
un to apzīmē par „cenšanos iegūt po­pularitāti
vāciešu vidū, kas {lajā z i ­ņā
izraisīs sacensību ar Krieviju."
Angļu prese runu apsveic.
No Stutgartas ASV ārlietu mi­nistrs
devās atpūtas braucienā pa
Dienvidvāciju un apmeklēja Murna-vu,
Tegemas ezeru, Garmišu un
Berchtesgādenu, kur Berness ar pa­vadoņiem
apskatīja Hitlera! mājas
drupas un slaveno „Ērgļa ligzdu;"
Mlnchenē viņš iepazinās ar Bavāri­jas
eksporta skati un 8. sept. atgrie^
aās Parīzē.
The Stara and Strlpes
DP Austriļas amerikāņu josla jāmaksā par
savu uzturu un pajumti
Vīnē, 8. sept. — ASV bruņoto spē­ku
virspavēlniecības pārstāvis Ausr
trijā nupat paskaidroja, ka attiecī­bā
pret DP še notikusi ^nostājas pil­nīga
maiņa,'* jo, pēc jauniem notei­kumiem,
pārvietotām personām Aus­trija
un Vīnes amerikāņu joslai pa­šām
jāmaksā par savu pārtiku un
pajumti DP nometnēs. Tam visam
vēl pievienojas nesenējā pavēle par
obligātu darbu.
Jaunie noteikumi par pārtikas un
dzīvokļa maksām ir domāti visvai­rāk
Austrijas saiimiecības stāvokļa
atvieglināšanai, paskaidroja šis pār­stāvis,
jo savāktos līdzekļus saņems
Austrijas valdība. Tanī pat laikā ir
cerības, ka tie palīdzēs iztukšot no-^
metnes no to iemītniekiem. Pa­skaidrodams,
ka„viņiem ir bijušas
visas izdevības repatriēties," pārstā­vis
sacīja, ka sagaida vēl lielāka DP
skaita iziešanu no nometnēm, lai
brauktu mājup vai arī lai. tie ārpus
nometnēm kļūtu par pašapgādnie-kiem,
kāpēc arī viņiem noteiktas
maksas par pārtiku un dzīvokli.
No 14. septembra katrs strādājo­šais
DP maksās 1,2 šiliņus dienā par
pārtiku un 0,3 Jiliņa par dzīvokli,
kamēr viņu ģimenes locekļi — sievas
un par 191 g. jaunāki nestrādājoši
bērni maksās 0,75 šiliņa dienā par
pārtiku un 0^3 šiliņa par dzīvokli.
No maksāšanas pienākuma atbrīvoti
rases, reliģijas vai politisku iemeslu
dēļ vajātas personas vai bēgļi, per­sonas,
kas atzītas par fiziska darba
nespējīgām, personas, kas gaida re­patriāciju
vai emigrāciju uz ASV,
un personas, kas strādā nometņu
pārvaldē. The Stara and Stripes
DP amerikāņu Joslā Vācijā
par pārtiku nometnēs
nebūs Jāmaksā
Frankfurtā, 8. sept. — Pārvietotām
personām amerikāņu joslas nomet­nēs
Vācijā par savu pārtiku un dzī­vokli
nebūs jāmalksā tik ilgi, kamēr
stāvoklis paliks līdzšinējais, —- va­kar
norādīja ASV virspavēlniecības
„ G 5" daļas DP nozaires pārstāvis.
Pulkvežleitnants R. F. Bellaks (Lt.
Col. R. FiBellack) paskaidroja:
„Austrijāi ļoti trīlkst darbaspēka un
tāpēc tai jāliek st:rādāt fiziski vese­lajiem
DP. Pie mums, kut darba­spēka
tirgus ir pārsātināts, mēs ne­liksim
piespiedu kārtii nodarbināt
tos DP, kas to nevēlas.'"
Tlie Stara luīd Stripes
Septembri atbrīvos baltiešu
un poļu kaŗagūstekņus
Heidelbergā, 8. sept. — ASV 8. ar­mijas
„ G 1" daļaij pārstāvis šodien
paziņoja, ka līdz septembra beigām
no gūsta atbrīvos ap 3.400 baltiešu
un poļu kaŗagūstekņu, kas cīnījušies
vācu „Wehrmacht" pakļautās vienī­bās.
Atbrīvošana notiek neatkarīgi
no dienesta pakāpes.
Atbrīvotos pakļaus dlrošlbas pār­baudei
(security screening) un aiz­turēs
tikai kaŗanoaiedzniiekus un dro­šības
ziņā aizdomīgos. Pāri par 1000
poļu brīvprātīgi piieteikušies atgriez­ties
savā zemē, kaimēr pārējie atbrī­vojamie
ieklausies vācu saimniecības
sistēmā. The Stara Jind Stripes
Amerikāņu joslas DP
mācās amatus
VIsbSdeni, 8. sept. — ASV 3. ar­mijas
galvenais štābs paziņoja, ka
DP nometni^ no visām pārvietotām
personām ASV joslā Vācijā apm. 15
proc. tagad mācās amatu un Izglītl^
bas kursos. Galvenā štāba pārstāvis
norādīja, ka vispopulārākie Ir auto-mechaniķu
kursi, kuros ir 15.000 da­lībnieku.
Pārējos kursos popularitā­tes
ziņā pirmās ir angļu valoda, šū­šana
un drēbniecība, žīdu valoda,
māksla un lamatniecība, elektro^ im
radiotechnika, zemkopība un tirdz­niecības
zināšanas. Dažos kursos ga­tavo
mantas, kas nepieciešamas DP
nometnēs. The Stara and Striipes
Amerikāņu Josias Žīdiem
meklē pagaidu patvērumu
Eiropā
Fraakfurtil, 5. sept. — Vakar pa­ziņots,
ka uzsāktas sarunas par iz­raidīto
žīdu pagaidu izkliedēšanu pā­rējās
Eiropas valstīs, žīdu līderiem
apņemoties gādāt par jau tā pārslo­gotās
ameritcāņu joslas Austrijā un
Vācijā stāvokļa atvieglināšanu. Ģen.
Maknamija padomdevējs žīdu lietās
rabīns Bemilteins- sacīja, ka viņš ar
žīdu organizāciju līderiem cenšias pa­nākt,
lai Francija, Itālija, Beļģija
un Holande dotu pagaidu patvērumu
šai „baiļu apsēstai tautai." Bem-šteins
piemetināja, ka, pēc viņa zi­ņām,
šo sanmu pirmais rezultāts ir
Itālijas piekjrišana uzņemt lO.O'OO žī­du
un Francijas izšķiršanās gādāt
pagaidu VĪZ21S „dažiem tūkstošiem."
Tlie Stars and Stripes
Latvijas sūtnis Vašingtonā
protestē
ASV laikraksta „The New Y©rk
times" 30„ jūlija n-rā pubUcēts Lat-vijas
sūt^m Vašingtonā Dr. A- Bīl-maņa
paskaidrojums:
„Jūsu avīzē 27. jūlijā bija ievietota^
„Unlted Firess" telegramma, ka, pēc
Maskavas radiozlņām, tā sauktais
Latvijas iirlletu ministrs V. I:<yā-leskalns
lir iecelts par Padomijas de­legācijas
locekli Parīzes nļuera kon­ferencei.
Man jSipaziņo, ka minētais Vfi-leskalns
ir Padomijas marionete, ko
latviešu tauta nav brīvi Ievēlējusi,
jo tā joprojām smok zem Padomljas
militārās okupācijas terrora. Tādēļ
viņš nevar pārstāvēt latviešu nāciju,
nedz ari uzņemties jebkādas saistī­bas,
parakstīt līgumus vai kā citādi
darboties Latvijas vārdā.
Vāleskaļns nav Latvijas, bet Pa­domijas
pilsonis. Likumīgās Latvim
jās valdības pārstāvis ārzemēs ^ i r
Latvijas «ūtnis Londonā Kārlis/ Za­riņš,
kam ārkārtējas Latvijas \ļaldī-bas
pilnvaras piešķirtas jau 1940. g.^
17. maijā, pirms Padomju Savienība,
okupēja Latviju. Par viņa vietnieku
Iecelts Latvijas sūtnis Vašingtonā.
Latviešu tsļuta nekad nav. atzlnurl
padomju varas Izdarīto aneksiju ua
boļševiku uzspiesto leļļu valdību. Tā
gaida savu suverēno tiesību atjauno­šanu
un brīvi vēlētu valdību saskaņā
ar Atlantijas chartas solījumiem un
citām lielo demokrātiju deklarāci­jām."
, ^_
Tā pašā laikraksta 30. jūllja/h-rā
ievietots »ekojošais paziņojuma:
Amerikas lietuviešu padoma, kaš
šinī zemē pārstāv 1 miljonu lietu­viešu,
tikko nosūtīja šādu telegram­mu
ASV delegācijas vadītājam Pa­rīzes
miera konferencē, ārlietu mi­nistram
DiiemsamBemesam:
,,Padomijas delegācijas oficiālā sa­rakstā
pai^ ilpiekļiem minēti Pado­mijas
okupēto Baltijas valstu — Lie­tuvas,
Latvijas un Igaunijas mario­nešu
valdību pārstāvji. Viņu uz­ņemšana
Padomijas delegācijas sa­stāvā
skaidri liecina par Maskavas
nolūku nostādīt miera konferenci
ļoti grūtas un bīstamas situācijas
priekšā. Ja to n^iztaisnos pašā sā­kumā,
tā bez šaubām kavēs visu
miera konferences gaitu un to iztul­kos
par n^usu klusu piekrišanu tai
nelikumīgai Baltijas valstu okupā­cijai,
ko Pad(^mju Krievija izdarīja
pirms pieciem gadiem. Nožēlojot Šo,
neapdomāto Krievijas pasākumu,^
mēs pazemīgi lūdzam mūsu delegā­ciju
vēlreiz apstiprināt mūsu (t. l
ASV) viedokli ārējā politikā, kas sa­turētu
skaidri izteiktu deklarāciju
attiecībā uz Baltijas valstu neatkarī­bas
atjaunoi§anu."
Minētās padomes uzdevumā Ame­rikas
lietuviešu informācijas centrs
Ņujorkā nosūtīja tādu pat telegram­mu
senātoriemi Tomam Konnallijam
un Arturam M. Vandenbergam. i
„DP netic ierēdņiem"
Frankfurte, 5. Upt. — Fraņkfur-tas
amerikāņu militārās pašvaldības
600 loceklēm — amerikāņu kari^īru
un ierēdņu sievām un bļēmiem rīko­tajā
„orientācijas** lekcijā ASV
virspavēlniecības lektors ieteica mē­ģināt
izprast pārvļietoto personu prob­lēmas,
jo Eiropas rehabilitācijā tās
ir visgrūtākās. Pēc pārdzīvojumiem
koncentrācijas nometnēs vai piespie­du
darbā vāciešu labā daudzi no DP
cieš no dziļiem psīcholoģiskiem un
fiziskiem „šokiem." Rezultātā daudzi
no viņiem, atcerēdamies „Gestapo'*
un citas nacistu iestādes, sākuši nīst
un neuzticēties visiem ierēdņiem.
Amerikāņu sičvām un bērniem lek­cijā
likts pie sirds: Nejaujiet .niecī­gas
DP daļas nedarbiem noskaņot
jūs pret DP vislielāko dalu."
The Stars and Stripea