Bavarijas Latviesu vestnesis, March 29, 1950

              TreSdien, 1950. g. 29. j ^ ^ .
vļ REDAKCIJAI
NEATDOD CITIEM
Mēs daudzi esam palidzēiuši mm ieceļošanas galvojumus ^
Vāci:ā esošajiem tauS.^'
Bel ;šie cilvēki nebrauc š\u-pi ļ.
p ē r n a j ā Jaikā jāsaņem vēstuu
« f l s v a p i i i puse no s a g āS
galvojumiem atsakās, jo
M f ^ «^V?'*'- labāks galvoju^
4a-atteik§anas galvojuma sS'
ne reti nostāda neērta^^
iiolsl!. Daudzi pie tam pat neatrab"
^^i^ļbet vienkārši pazūd. Tajā m
l|?Wkā |>ienāk jaunas vēstules b
lūdz paHdžēt, bet tas dažkārt
nav'iespējams. ^
it
F
Trešdien, 1950. g. 29. martā
m
p|!amā3U, ka taču turpat Vaciis
^--^vSJuĢius ir iespēļamg pārraksS
Irii ļjeršonām. Vai tiešām Z
fenevteiia, te^^ zinātu pa!
^'s^iidJ^ m ķā darāms, lai lieļJ
^^vojumu.atdotu citam?" KaJ
| | p nepa^^^ savā'laikrrf
' ^ i ^ i M vairāki gadijuM
p^ļiĢfeeļritāji sev atveduši līdzi
lliiļ ;tris neizmantotus galvojun^
Q^ : Alfr. Sbols, Takoma, ASV.
; i l i t d a k c i i a s p a s k a i d r o*
j r i I t t i s . • Eedakcija noskaidrojusi
ļ:ķi;i&disko?5 galvojumus, kas^oli
ijeiji^ļoSanai ASV» Vācijā nevar pār.
rjikstlt citām*'personām. Lai to va-
^ēt]|^ t^^ jābūt attiecīgai
atzīmei, kādu gan uzraksta samērā
reU. Ja saņēmējs galvojumu neve<
l a s v a i vairs nevar izmantot (jo no
solītiem galvojumiem kādu citu sa.
f ņēmis agrāk un spiests izmantot to)
un ja atzīmēs par iespēju nodot ci.
tam trūkst, galvojums jāsūta aķ.
kaļ uz ASV attiecīgai baznīcas ON
ganizācijai, ar kuras starpniecību
tas sagādāts, un jālūdz galvojuma
devējs (Sponsor), vai viņš ir ar mis.
ru izsaukt ari citu ģimeni nekā i
kiimā, ķijis paredzēts. Šādā gal
jumā, iespējams, ka baznīcas \
labdarības organizācijas jautājm
izkārto labvēlīgi.
VAI ARI VIRS VĀCIJAS
»LID0J0SIE ŠĶĪVJI?"
1^
I ,
i >
Latvijā 25. februārī bija i
raksts par «lidojošiem tšķīvjiem".
S,āci$ „šķīvis'* redzēts arī virs Vā­cijas.
Pagājušā vasarā, 10. julii'u ,
[svētdienā sauļojos Ķīles liča krastā.
Laiks bija rāms, bet retie, paplānie •
maiļi^i,::^^^ Fš
, bŗižlem aizsedza s i ^ - Viena sada
brīdi uz acīm uzliku tumsās acem
un vecaju ņiāķoņtf^kustības. Pēkšņi
pamani)il> I zem viena šāda mā-tkoņa/
iiekasi ģaindrīz. to skarot, lielā
i|tramā'ŠW virzienā lido kāds par
.mākoni daudz tumšāks, varbūt pat
Aelng,'lķiētami apaļš priekšmets,
p i l augstums varēja būt 2-2% kra
te ā^ums ap 1000 km stundā. Lie-fiā
augstuma dēļ tas likās ļoti mazs,
gandrīz kā sīka, melna ripiņa, to­mēr
pietiekami liels, lai. neparpro-taifai
saskatītu, ka šim priekšmetam
Ināv ne lidmašīnai raksturīgo, spar-
[nu un astes, ne arī Viieroču cigāra
[formas. Sis priekšmets varēja M
rai'nu lodes, vai diska veida, ^
Imāna vērtējuma ap 2-3 m *
mērā. Izņemot taisnlīnijas kustm
fom citāda veida kustības, P^
Rotācijas, nebija saskatāmas. ^
[gaišo mākoņa apakšu tas neatsta
be dūmu, ne arī kādas citas pe^
Mākoņu starpā pret debesi,
iman caur dubultajiem tuinsag
stifeliem likās pilnīgi melna, M
šais ķermenis nebija saskatāms, «
bija tik. pat labi novērojams
zem nākamā mākoņa. N e f ^ s
lidmašīna tas nevarēja but: W
tik augstu un tik ātri nelido,
lidmašīna būtu bijusi pazīstamas
pēc izskata,. gan motora
iMan atlika vienīgi domāt, ka J
jošie šķīvji*^ nav nedz avizu^F
nedz līdzīga fikcija un ka
Ijusi retā izdevība kaut tikaiJ
10 sekundes un lielā augstuma
rot vienu no šiem iainomeniem.
Novērotā aprakstu kads_ i^jģļs
cu laikraksts savā laika
iespiest, aizbildinādamies. Ka ^-i^^^
privātiem avotiem zi^^^^.P^^^ "p^sot
jošiem šķīvjiem" līdz sim J^^^
i0nākušas."
i i i i i i i i
liimiiiiiiiiiiiiiiiiiiii"""""""""
ums skolotūliem
Lai liktu pirmos pamatus ^|,^ā,j^;
.lāclbas noorganizēšanai em 8^-^^
ina, kādās-valstis kadi sKOi ^
ituši^ vai nodomājuši apmesie
ņu vākšana stipri nokavējusi , va
tiesa skolotāju jau alzceloju^^^^ iegļ
bijā palikušajiem ve ^fŗĻ,r^^^%
ajadzigas ziņas, t)et par -«5.
jiem tās varēs _sn^^S\,.rtem^ergas f ļ
Hedrl. Laipni lūdzu Virtem^^^^^^i \i\
i^u vat i: Šeografi^u un U
miegt pa^ sevi šādas /^as^'^un ceg
^ārds; -2) vecuma; ? p ? i e K š ŗ n e 5
ļdSr4%prSolotā3US,.kas^^^
s: 1)
;ība uy
.rkūVu' no minētajiem P^^a^sti doi-imācijis
un cik 6) f^ļ
pmesties resp. ir apmeties gpi
i r mieru uzņemties n f l^^'^u V^'^
ala darbu kā goda pienaKu ^
%,pTim.n skolotājus ka^^^^^^^^^^ ^
lajārb, a^ bsnieiedgrti emziņ. as_A tpbailrd^e/ f^f 6. j^t' fĻ
^adllumā. _ Pjotams^,, ,,ven
IZ d;C'* 1 citiem var Essii^l^jeiie^
Slnasl^uresējamas: JJ^^^g^gas
areite Str. 19, Virtembe^^
ipg. tautskolu inspektoram.
Baņoti lāsts un Neapole
..Nekrologs" Itālijas (ransltnometnēm
/• J- -i ^
SIS AINAS SKATĪJUSI TŪKSTOŠIEM LATVIEŠU CEĻOTĀJU BSiST!n nrmŠ ?l?R /^^ -^*" '. ^aTla s^ sTUii"e ts^. ^i^rAāp^a^k^š'^ēsj āc eunztņraē mUumz ā: Vikdāudssj ūnruo.
Baņoh nometnes korpusiem. Priekšplānā drūzmējas ļaudis ar saiņiem
isi pirms došanas uz Austrālijas kuģi, ^iņ»em
„Tajā trakajā kņadā gan vairs
nevēlētos būt," nupat teica kāds
tautietis par Baņoli emigrācijas
centru Itālijā., no kurienes vēl jo­projām
plūst gandrīz visi DP trans-
Iporti uz Austrāliju. Dažam šis at­miņas
gan nav tik ļaunas, taču Lat­vijas
lasītāji jau labi zina, cik mūsu
cilvēki visumā, daudz runājuši par
„noIādēto Baņoli", kur vienmēr ga­dās
kaut kas nepatīkams.
Austrālijas braucējam Itālija līdz
'šim bijusi zeme, kas pēdējā paliek
aiz viņa, kad jāšķiras no Eiropas.
Drīzumā, kā zināms, Itālijas transit-nometnes
likvidēs, un visi aizjūras
transporti aties no Brēmerhāfenas.
Bet arī Itālijā, atbilstoši katra spē­jām
un interesei, izceļotāji mēģinā­juši
izbaudīt vien Baņoli lāstu,
bet arī Neapoles glāstu, kas pava­da
ceļotāju, dodoties uz pavisam
citu pasauli. Vezuvs, Pompeja,
Kapri, pati Neapole — visi centušies
verot kaut vienu no šim vietām. Ir
jau grūti izkļūt no pastāvīgās Ba­ņoli
kņadas, taču neiespējami tas
arī nav, un dažs emif:;rants pirms ar­dievu
teikšanas Eiropai vēl pratis
nokļūt pat Kapri salā. Pompejas
mēmajās drupās staigājuši daudzi
latviešu izceļotāji, tāpat ari Neapo-
Veciem laudim uz
Austrāliju tikt grūti
Vūi atļaus praktizēt DP ārstiem ?
Mūsu AUSTRĀLIJAS
REDAKCIJAS INFORMĀCIJA
NO KANBĒRAS
Mūsu laikraksta Austrālijas re­dakcijai
gandrīz katru dienu pienāk
vēstules no Vācijas. Tajās tautieši
lūdz noskaidrot, kāds liktenis imig­rācijas
departamentā Kanbērā ir
iesniegumiem, kuros piederīgie vi­ņus
izsaukuši uz Austrāliju.
Izrādās, ka stāvoklis ir diezgan
slikts. Noraida gandrīz bez izņē­muma
visus lūgumus, ja izsauktie
ir vecāki par 50 gadiem, un dažreiz
neievēro pat vistuvāko radniecību.
Vecākiem ļaudīm izsaukšanas kārtā
tādēļ pašreiz uz Austrāliju tikt maz
izredžu. Vēl jānorāda, ka lūgumu
izlemšana gan nenotiek dažās die­nās,
bet parasti tā ilgst, pāris mē­nešu.
Tādēļ arī, ja atbildi ātri ne­saņem,
vēl nav iemesla galīgi zau­dēt
cerības.
Neizkustināma līdz šim bijusi
austrāliešu nostāja pret DP ārstiem.
Tiem joprojām nav atļauts Austrā­lijā
praktizēt. Jautājumu pēdējās
dienās pārrunāja pat parlamenta un
valdībā. Ieskats tāds, ka labojumi
līdzšinējā kārtībā vajadzīgi, taču
„apdomāšanās" notiek pārāk gausi
un var gadīties ari tā, ka tad, kad
austrālieši ^izšķirsies, visi DP tTSti
no Eiropas jau būs aizbraukuši uz
citām zemēm.
Rietumaustrālijas strādnieku par­tijas
deputāts K. E. BIzlejs parla­mentā
Kanbērā jautajā Austrālijas
veselības ministram sēram E. Pe-džam:
„Ja imigrantu ārsti drlk_st
strādāt Eiropā un Jaungvinejā, kā­pēc
tiem nav atļauts praktizēt Aus­trālijā?"
Šis jau tad nu ir tas jau­tājums,
uz kuru valdība vēl ^sti nav
atbildējusi, bet paziņojusi, ka „jau-tāiumu
kārtos".
Latviešu zobārstes Kokles (r_o
Mērbekas) dokumentus apstiprinā­jusi
pat Anglijas veselības ministri­ja,
taču austrāliešu iestādes viņai
pagaidām te nav atļāvušas strādāt
savā nozarē Mūsu ārste tomēr tur­pina
interesēties par prakse<ļ :c^§pē-jām
Austrālijā.
K a n b ē r ā , martā.
Latviešu izceļrtāji Pompejas drupās
A Erdmaņa uzņēmumi
Ies platajās ielās vai tās vecpilsētas
mūros. Baņoli lāsts ātri aizmirsī­sies,
bet atmiņas, kas paņemtas līdz
no Kapra, Vezuva vai Pompejas,
pietiks visam mūžam.
Eiropa paliek Eiropa! Kad cilvēks
nonācis Austrālijā un no darba brī­vajā
picpusdienā piesēžas pie sava
radio aparāta, tad viņš dzird Bēt­hovenu,
Brāmsu, Mocartu, Grigu,
Sibeliusu, PučinI, Strausu, Caikov-ski.
Mīļie draugi, tā taču nav ne
Austrālija, no Amerika, Āzija vai
Āfrika, bet tikai un vienīgi mūsu
Eiropa! Pēdējai^, ko no tās var pa­ņemt
līdz,, kaut ari ar visām Baņoli
rūpēm, tomēr ir Neapoles glāsts. To
derētu neaizmirst.
L A T V I J A
MAN P^"P ^ y Ka strada moderns
Savienoto valstu laikraksts
Vēstule Latvijai no Minesotas štata
„I like it here" (man te patīk) —
saucas ievērojamā amerikāņu ap­gāda
Minneapolis Star and Tribune
ievadnieka un radio ziņotāja Džor-dža
Grima (George Grim) vadītā
nodaļa. Džordžs Grims bija tik
laipns un ziedoja veselas 3 stundas,
lai iepazīstinātu mani ar lielā ap­gāda
darbu.
Arī man te patīk, — bet par to
vēlāk. Tagad pastāstīšu, ko redzēju
apgādā. Minneapolis Star and Tri­bune
laikraksts iznāk pl. 6,30 rītā
un 5 p. p., arī svētdienās. Iespiež
700.000 eksemplāros. Savienotajās
valstīs ir tikai 6 laikraksti, kuru
metiens pārsniedz Minneapolis Star
and Tribune. Laikraksta transports
vien apgādam izmaksā , l miljonu
dol. gadā, bet nobrauktie attālumi
nedēļā pārsniedz 166.500 jūdžu, kas
līdzinās attālumam 6 reizes ap ek­vatoru.
Laikraksta izdalītāji, aģenti
un avižzēni nopelna vairāk nekā 3,5
milj. dol gadā.
Sludinājumu nodaļā strādā 140
darbinieku, spiestuvē 200 strādnie-ku.
Laikrakstam ir 200 ievadnieku un
ziņotāju. Lielā nama 5 stāvos norit
laikraksta tapšana. Ikviena no 49
spiedēm stundā izlaiž 48.000 laik­raksta
eksemplāru, pēc kam iespies­tās
avīzes saskaita mechanisks ro­bots.
Ik gadus laikraksta iespiešanai iz­lieto
70.000 to papīra. Svētdienas
izdevumam vien patērē 500 ruļļus,
kas izritināti sasniegtu 2.556 jūdzes.
Fantastiska ir izlietoj krāsas sta­tistika
— 280.000 mārciņu pietiek
tiek 2 nedēļu patēriņam.
Trešajā stāvā strādā galvenā di­rekcija
un ievadnieki, bez tam Jau­nāko
ziņu redaktori, galvaspilsētas
redaktori, ilustrāciju, sporta un sie­viešu
nodaļa, ziņu galdi utt. Grūti
pat pateikt yisu darbinieku kopskai­tu.
14 tālraksteg aparāti uztver zi­ņas
no visām Amerikas pilsētām un
visām pasaules malām, kur vien no­tiek
kas aktuāls. Laikraksts savu­kārt
raida ziņojumus citiem laik­rakstiem.
Katram ievadniekam un
ziņotājam savs ērts rakstāmgalds,
tālrunis, rakstāmmašīna, sekretārs
utt.Viss iekārtots moderni un ērti.
Telpā nekur neredz elektriskās
spuldzes, bet tās no griestiem un
sienām, neredzami novietotas, iz­plata
patīkamu dienas gaismu. Ne­mana
steigas, nervozitātes, nedz ta­bakas
dūmu, kā tas pierasts Eiropas
laikrakstu redakcijās. Nemēdz ari
skaļi sarunāties.
Katru jaunu svarīgu ziņu apstrā­dā
6 redaktori,' katrs atsevišķi; pēc
tam ziņas salīdzina. To dara, lai
neparādītos nepārbaudītas, apšau­bāmas
informācijas. Ko nav pama­nījis
viens redaktors, ir atzīmējis
otrs, un rezultātā ziņojums iznāk
arī daudzpusīgs.
Laikraksta telefona centrāli ap­kalpo
10 telefonistes, pieņemot mē­nesī
vairāk nekā 160.000 sarunu.
Ceturtajā stāvā atrodas liels resto­rāns
(tikai laikraksta darbiniekiem
un viesiem un atpūtas telpas, kas
atvērtas dienu un nakti Piektajā
stāvā ierīkota sauļotava. Apgādam
ir arī bagātīga bibliotēka.
darbinieki saņem solidas algas
un, sākot ar 65 g. v., arī pensijas.
Apdrošināšanai katrs darbinieks
maksā 1 proc. algas, bet ne vairāk
par 30 d«i. gadā. Uzņēmuma ie­maksa
apdrošināšanai ir tikpat lie­la.
Slimību gadījumos par slimnī­cu
maksā ne tikai darbiniekiem, bet
arī ģimenes locekļiem.
Latviešu studentu
kongress Kanāda
Kanādas latviešu studentu apvie­nības
prezidijs informē: II Kanādas
latviešu studentu kongress notiks
29. un 30. aprīli Toronto, Kanādas
latviešu kluba telpās 346 Bloor Str.
E.. Kongresa sākums 29. apr. pl 4
p. p. Darba kārtībā; KLSA līdz­šinējās
darb^as pārsicats, referāti,
stipendiju fonda jautājums, KLSA
statūtu apstiprināšana, ajivienlbas
turpmākā darbība un vadības vēlē-
.šanas. KLSA laipni lūdz Kanādā
dzīvojošos latviešu akadēmiskos mā­cības
spēkus, bijušos un pašreizējos
studentus un ikvienu akadēmiskās
saimes locekli šo kongresu ap­meklēt
Apgāds izdod arī īpašu laikrakstu
darbiniekiem — Star and Tribune
Makers (Star and Tribune gatavo­tāji).
Sal laikrakstā darbinieki pār«
runā savus darba un sadzīves Jau­tājumus,
izsaka ierosinājumus un
priekšlikumus utt. Par labākajiem
ierosinājumiem apgāds izsniedz
godalgas. Katru jaunu talantu ievē­ro
un dod iespēju tikt uz augSu. 9
no tagadējiem atsevišķo nodaļu va­dītājiem
sākumā bijuši vienkfirSl
līdzstrādnieki. 3 vecākie darbinieki
apgādā nostrādājuši kopsummā 155
gadus. „Mums te patik," viņi saka.
Arī man Minesotā patīk. Kādēļ?
Tādēļ, ka daba un klimats te lldzl^
Latvijai. Kalni un lejas atgādina
Vidzemi, un sirdi patīkami ielīksmo
vecais paziņa — bērzs. Te ir tūk­stoš
skaistu, zivīm bagātu ezeru, kas
liek atcerēties mūsu ezeru zemi
Latgali. Ļaudis laipni un sirsnīgi
Vairums ieceļotāju ir somu, zviedru,
vāciešu uc. ziemeļu tautu pēcteči.
Arī citi mūsu tautieši Minesotā
jūtas labi. Tādēļ nobeigšu 80 vēs­tuli
tiem pašiem vārdiem, er ko
sāku: Man te patīk.
K o k a to, martā. Andr, L.
DOMĀIU PALIKT TEPAT
VĒSTULE REDAKCIJAI NO FRANCIJAS
K a n b ē r ā , martā.
Arnolds Smits
Kopā ar sievu un dēlēnu, kā arī
sešām citām latviešu ģimenēm aizpa-gājušā
gada maijā Ierados Francijā
un sāku strādāt 84 ha lielā, bet ne­labi
nolaistā lauku saimniecībā.
Mums ierādīja plašu, trūcīgi mēbe­lētu
istabu.* Sākumā abi ar sievu
strādājām parastos lauku darbus,
bet tiklīdz saimniece uzzināja, ka
sieva prot Sūt, es paliku par vienī­go
laukstrādnieku, bet sieva sēdās
pie šujammašīnas, atstājot visus
smagākos mājas darbus pašai saim­niecei.
Bez uztura un istabas saņē­mām
8000 franku mēnesī.
Pēc 8 mēnešiem, tā kā gaidījām
ģimenes piea,ugumu, mums no far-mas
bija jāšķiras, jo turpmāk strā­dāt
varēju tikai ēs viens pats. Aiz­braucām
pie kāda kokrūpniecības
uzņēmēja, un sāku strādāt mežā.
Dzīvošanai dabiījām mazu istabiņu
primitīvā barakā, gandrīz bez kā­dām
mēbelēm. Mana izpeļņa bija
14.000—15.000 franku mēnesī, ar ko
tikko varēiām segt izdevumus par
pārtiku. Velti i7^tii«tāios aiī nlašā-ku
apkārtni, mek^'^'^^ms piemērotu
dzīvokli. Kad sievai pienāca laiks
doties uz slimnīcu, man biia pat jā­aizņemas
ceļa nauda. Tad gluži ne­jauši
man palaimējās satikt kādu
vācieti, kas pastāstīja, ka pāris ki­lometru
attālaiā farmā pašlaik mek­lē
slaucējus. Otrā dienā aizgāju pie
farmas saimnieka, kas izrādījās ļoti
laipns un tūlīt pieņēma mani dar­bā.
Tas nav pārāk smags, un it
īpaši vasarā mums bieži ir īstas
brīvdienas. Pašlaik farmā slaucamu
govju ir tikai 18. Mans atalgojums
tagad ir 14.000 franku mēnesī pie
visa brīva.
Pēc maniem vērojumiem, slaucē­ju
darbs šeit vispār labi atalgots, un
Latviešu DP saliedē Vecds un Jaunās pasaules
būves mdkslu Amerikā
Vašingtonas laikraksts cildina latviešu darbu
ASV presē arvien vairāk parādās
raksti, kur apskatītas bij. DP gai­tas
jaunajā kontinentā. Ieceļotāju
darbu gan kritizē, gan cildiņp. Lat­viešu
DP saliedē Vecās un Jaunās
pasaules būves mākslu Amerikā —
_ šādu virsrakstu pāri 8 slejām bija
Divi no Vašinjjtcnns laikrakstā The Evenmg Star ievietotajiem uzņemu-m^
em vrr latviešu būvst.Idnieku Kaitāra ASV. Pa kreisi: agra» 7;,s lauk-imnick.
.^.dclfs Krasts krāsotāja darbā Džor.'žtaunā. Pa I ' ^ mūsu
saiumlT tis E 0'ir(i? Pļav rks n^^" a-iorlkāņu pulkveža Smita kundzei
tau kādu Eiropā pazīstamu būvkoku savienojuma konstrukciju.
licis Vašingtonas lielais laikraksts
The Evening Star kādā no februāra
pēdējiem numuriem, sniedzot arī 3
liela formāta uzņēmumus par lat­viešu
DP darbu ASV celtniecības
nozarē.
Neviens nav vairāk iepriecināts
par 18 latviešiem, — saka The
Evening Star žurnālists, — kā vi­ņu
galvojumu devējs plkv. Brab-ners
Smits, kas latviešu augsto
amata māku ievērojis jau Vācijā,
pēc kara strādājot militārajā pār­valdē.
Ikviens, kam latvieši še kādu
darbu veikuši, neko citu nevar
teikt, kā slavēt viņu panākumus.
Latvieši, — teicis plkv. Smits —
ļoti ātri piesavinās mūsu būvēšanas
māku un metodes. Domāju, ka tas
izskaidrojams ar faktu, ka viņiem
visiem kādreiz bijuši īpašumi. Sa­vā
zemē viņi paši cēla mājas, kur
vēlāk ienāca krievi, vācieši un at­kal
krievi. — Plkv. Smits ievērojis,
ka latvieši strādā ļoti apzinīgi, bet
katrā darbā patērē vairāk Inika ne­kā
tas parast? amerikāņiem. — Viņi
ir gandrīz par daudz rūpīgi, — sa­ka
plkv Smits, — jo pieraduši bū­vēt
celtnes, kas pastāvēs 500 gadus.
Izņemot dažus meistarus, latvieši
saņem nekvalificētu strādnieku al­gas,
bet nepaies ilgs laiks, kad arī
viņiem maksās pēc kvalificēta dar­binieku
likmēm. Fr.
darbu atrast viegli. Saimnieks ar
mums ļoti apmierināts, tāpat mēs ar
viņu. Nedomāju vairs doties ndcl-dās
tālākās emigrācijas |aitfi8, ]0
maize bez garozas jau nekur nebūs
atrodama.
2 ak min j ē r ā , martā.
Indulig SkrasUi^
lAIVICil
Sūtnis K Zariņš atcēlis no amata
līdzšinējo goda konsulu BernS,
Šveices pilsoni J. Kļavlņu-fillanskl
Latviešu laikrakstam Anglijā
Londonas Avīze 22. martā . iznācis
200. numurs.
Toronto nodibināta
latviešu VMCAs no­daļa,
kuras valdē Ie­vēlēti:
2. ZentIņJ,
Arnolds , E. Ozoliņa»
A. Zieds, J. Treijf^
I. Kleinops ' un V,
Zvanītājs. Nodaļa Jau
martā paguvusi noorganizēt vairā»
kus sarīkojumus.
Kanādas latviešu kartotēkā paS-laik
jau reģistrēti apm. 5000 tau­tiešu.
Latviešu garīgās
aprūpes darbu Zie-meļkarohinas
štatā
vadīs māc. Alfr.
'lulbis, 302 N. La-fayette
St., Shelbey,
N. C. un stud. theol.
Tālivaldis Alksnis —
St. Marks Church, 414 N. Tyron St,
Charlotte 2, N. C. Draud/.es diev­kalpojumi
paredzēti dažādās vietās,
bet regulāri tie notiks Šarlotē katra
mēn. otrā svētdienā pl. 15 un Sel-bijā
katra mēn. pirmajā svētdienā
pl. 15.
Lai iegūtu papildu līdzekļus lat­viešu
jaunceļamā nama fondam,
Amerikas latviešu tautiskā savienība
^Bostonā februāra beigās blļa sarī­kojusi
tuvināšanās vakaru, kura
koncertdaļā piedalījās savienības
stīgu ansamblis G Bērza vadībā,
pianiste M. Eferte, ģitārists R Stēg-manis
un aktieris Augusts Mitrē-vics.
Plašs raksts par
Latviju ar 3 attēliem
ievietots Melburnas
izplatītajā laikrakstā
The Age. Ļoti objek­tīvi
pastāstīta Latvi­jas
vēsture, sākot ai
senajiem laikiem līdz
nonākšanai zem tagadējo okupantu
jūga. Aprakstītas latviešu masveida
deportācijas un cilvēku slepkavības
mūsu dzimtenē. Visiem šiem ^ noti­kumiem
gaišs pretstats ir laikrakstā
attēlotais Latvijas brīvības laiks.
Rīga nosaukta par ..Baltijas zemju
pilsētu karalieni" un „zlemelu Pa­rīzi",
bet Rīgas Jūrmala par „Bal.
tijas Rivjēru"
Jauna latviešu biedrība Austrālijā
nodibināta Kvīnslendas Stata gal­vaspilsētā
Brisbanē, kur jau mīt ap
500 latviešu, galvenokārt ģimenes
cilvēki. Biedrības pagaidu valdē par
priekšsēdi ievēlēts E. Kalums, bet
valdē V. Buks, O. Stenders, V Grin-bergs
un J. Kalniņš. Biedrības ad­rese:
Mr. 0. Stenders. 4 Edgar Str.,
West-End, Brisbane, O'ld, Australla.
Melburnas latviešu biedrības jauk­tā
kora pirmais patstāvīgais koncerts
notika 24. martā Kolingvūdas pilsē­tas
nama zālē. Kori vada brlvmāk-slinieco
Tikla Ilstere, un tajā pieda­lās
40 dziedātāju.
.1 " ; / s -.