1950-03-29-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Trešdien, 1950. g. 29. martā
L A T V I J A
G. L I E L A J ĀM MASU
;wn ar. brīvās rokas īkšķi
uz^.bļ^kius sēdošo iVu:.
adanues virsnieks skrēia
i. otrā pusē,, stādījās
mmm komisāru Novi^*^
ārā, es tevi'W?
* -.Draudus tomēr neS^
.'PMsts kaut ko SIS'
jSf;>i« lielais noteica.
Marš krugo^ ,
labv. Marš, at
1^
gtl)grieza mašīnu un i,
^ ^ ^ r Latgales ielā.
^ • % ^ | r a z a s smagās
^i^^ Starp
i^:;gŅQvikā auto. Ne^
iķpltmna devās šķirota
visi braucēji k d
P ^ ^ ^ a v a d a bruņoti vļ
_ ^ ^ ^2i)ērumā .virs
gjDa^mas bija jāaptur. Va.
ip^g^l^jplzīgo kolonnu. Ph
" ^ p i l l ^ a spriežot, dejn»!-
^ t e k u eļļotas darba
11 .nemazgātām, nokvēDu.
^ :«jām, ka
ija izrīkoti nakts
parastie obligātie •
ii^nifeāri, lai tadl vei.
Ēļš^turētu kopa uu
' visus vifena grā-uzbēruma
bija skaid-
Vļss Šķirotavas ra-lem
stāvēia vaiiald
- braukāja
ttažii rņo kurām krāva M
mx^.^ Visapkārt 1)6'
206—3001
^ i ^ j a atsevišķi
^!lM^i}M^Mx pusi. Uzbrau-
Jti^na: W sēdētājs
.-,4«*vĢ alktu y ar sarak-ftodeVi
ķādto drūmam ii-bija
. transpojla
ndco nerunājās,
TupI^ atdeva dažus
iam neizpil-'
[iafaāja pie
_ piebraukt lae a\x-
1$iB0asi durvīm.' Ce-istājās
no auto
l l b ā s pusēs kt^ goda
vidū šauru starpu,
ea pēc vārdiem, lika
llptSpa eju iekāpt vago-
•fo; tamlīdzīgu biju agrāk
iekraušanas va^
atšķīra no sievie-ļbērņiem,
kālab iznāca ap-
|^y|f:vairākiem ' vagoniem,
mļto$ saiņus pirms iekrau-un
vērtīgākās llfi-
Si:;1J^^ stāvēja.
0ze M radio un foto apa-iadraba
lietām, svečturieni,
; t r ^ arī slēgti koferi.
parasti izvpka no ka-e
t j k . H d s protestēja, iro-
^qat: ,;ram časi na-iCjift^
l^^ nebūs vajā-
$tasta:
^J^Mvu mašīnu gadījās sta-itsQte$
rueku pulciņa tuvu-laiku,
kamēr atvestas
. J ^ a t ī j a / u n us^f
^iSinatdīdami sarunaias,
pMkdjas norisi. Kustīga- .
pib^ākais izrādījās f mmmrB Noviks, vif
ifpcVdaudzajām ģīmetn^
i^v^ŗesē. Pēkšņi vlņs
īdam citam čekistam, ^-
uz pleca un teica:
[ajon rabotal īučše vsedi.
>6}šfe vsech. Ja vas pŗeo-naģradenje."
(Jūsu rajon
Mslābāk, cilvēku sav^
£ Ēs likšu jūs p r i *^
pļšiiidis pilnīgi bez bfig^-
ļpsdrēbēm. - Pamanīju f
ģērbtas si^ietes, basa^
āšūs'viņus^ tādū5
iva^V;. (Varēja novērot, ļ
tautības miliči un strau
irdi .it kā negribēdamij^
(seīām, veica savu vei^^
liū darbu. Palīgg;g
ļdītas tā, ka katrs cilve^^
fes .darba Vietas vai "
I grupas dalībnieki v^^
na, cits citam reuzbce^
Mījās. Tāpēc viņi ne
ikāi drūmi darīja sd
i-i
im numurā lasiet:
fECKALNS ATVADS*
' Č E K I S T U •
£ahPielis spēle
ikvsenala vienpadamiiai
M Ū S U F U T B O L I S T U, B A S K E ^ ^ T U , G A L D A TENISISTU UN
S A C H I S T U CĪŅAS U N P A N Ā K U M I A N G L I JA
Blakus E. Freimanim pēdējā laikā iz-cllus
panakuinus angļu futbola laukumos
guvis latvietis K. Mazbrāķeris. Vina
^eles prasmi, sargājot vairāku zemāko
Ugufutbola vienību vārtus, attiecīgi novērtējuši
un visai vilinošas prof^ionā-
Usma ..makšķeres" izmetuši ne viena
vien respektējama kluba vadītāji Nesen
musu sportistu uzmeklējuši p^t slavenā
_Arsenala menedžeri. Pēc sekmīgas
pārbaudes spēles Arsenāla rezerves
vienpdsmita, Mazbrāķerim atlicis tikai
parakstīt profi līgumu, taču pēdēiā bridi
kluba vadītāji atklājuši, ka mūsu spof-
,H j^aiu^n«no^ ^coelvrKīb^uS-^ *^s kolai.P..^ ^v^P ašrAeirzs enāMla.
IfIuKtb^oIlIa^ ^SkIlu ^bfu^ '^^v^aLd-ī"t^ā^ji^. ^^" profesionālo
*
Basketbolā pasākto uzvaru sēriju Ken-tas
Ugā turpina DVF 2. un Sērvudas līgā
JMaņsflldas Spara vienība. DVF 2. uzvarēja
Dārtfordas VMCAs piecnieku 45-
19 un pagarinājumā kanādiešu karavīrus
26-24. Jaunie Mansfīldas Spara puiši
pieveica Loughborough CoUege 35—20
un 26-11, bet Notinghemas YMCA zaudēja
mansfīldiešiem 17—27.
Ne mazāk spēcīgs basketbola centrs
kā Londona ir Birminghēmas apgabals,
no kurienes angļu izlases vienībai nāk
5 spēlētāji, kas Volverhemptonas Vanagiem
dod Iespēju sacensties ar spēcīgiem
pretiniekiem. Spēlē pret vienu no
apgabala izcUākajām vienībām, amerikāņu
LDS, latvieši gan zaudēja 33-41,
taču, izņemot lemetienus, spēles mākā
bija līdzvērtīgi pārjūras slavenībām.
Londonā līgas spēlēs LLSK zaudēja
Polytechnlc 17—35 un uzvarēja Centymca
vīrus 42—23. Londonas DVF pieredzējis
tikai zaudējumus: līgas beigu galā esošajam
Eagtbury 37-40. polu AZS 52—63
un amerikāņu LDS 39-83.
Latviešu krietnākais galda tenisists
trimdā A. Uepiņš nu jau krietni izšūpojies
jūrās, strādādams par kuģa stjuartu
un iepelnīdams vērtīgas mārciņas.
SI pēkšņā Liepiņa aroda maiņa Izjauca
gan iecerēto startu kopīgi ar V. Graudiņu
dubultspēlēs angļu atklātajās galda
tenisa meistarsacīkstēs Londonā, taču
V. Graudiņš guva ^samērā labus panākumus
meistarībā vienspēlē, pēc 3 uzvarētām
spēlēm Gr. zaudēja 5 setos
'nāā^kno^šSa^j^ā^ ^s^paē^l?ē izsi•tfa' ^^p^a's^a*u les Nier.r in2d as-ungārs
Soss. Graudiņš sekmīgi soēlē
arī angļu 1. līgas vle^bā sTIride^
stfm 9ŽiT.^i£^ ^^^^ meistarsacīkstēm
26-24, 15-21, 21-18 uzvarēja Jaunzēlandes
meistaru BraitveUu, kas pie-pS4^
meistarsacīkstēs Buda-
Latviešu meistarībā vienībām LLSK
uzvarēja DVF 5-^). Tālavu S ^ u n ^ F nŽ.\f ^^^l"^ Pie^^ca Imantas kSi^rSrU:^ Trimda A savu-
Latviešu šacha meistarībai Londonā
PJi^^fJSs 9 labākie spēlētāji, taču čet?u
?inn^ J i ? ^ sacensības nenoskaidroja
i meistaru, i. un 2. vietu ar 6, p.
f^ijjļ Mazītis (LLSK) un E. Stekle
(Durhama), 3. J Lācis (Birminghema)
f/Lf?;,,!^^^ ^^'^^^ pienākas mel-
1^^* dāvātais ceļojošais
Ma^tis ar Stakli izcīnīs vēl 4
P\"iju,,maču. Meistarsacīkšu nobeigumā
notika ātrspēles turnīrs, kurā pāra-kais
bija A. Mazitis, tālākajās vietās atstājot
A. Priedlti un J. Lāci.
L o n d o n ā , martā.
U. PrledHls
Maēbelbcla
aacibal^&
MincIieiie
amerikāņu meistars Eiropā Kitzingen
Kavallers guva tikai niecīgu 45-41 punktu
uzvaru pret Minchenes basketbolistu
izrases vienību. Amerikāņi gan vairāk
demonstrēja savus trikus nekā centās
pēc pārliecinošas uzvaras un spēlēja nopietni
tikai tad, kad punktu starpība
bija kļuvusi pavisam maza. Daudz pārliecinošāk
Minchenes 2. izlasi ar 56—36
pieveica amerikāņu 545. Truck-Com-pany.
Abās Minchenes vienībās spēlēja
arī latvieši un lietuvieši: Caune, Bedrl-tls,
Martinkus, Danass, Gaiļus Puzlnaus-kas
un Norelka.
Kanādas hchefiēH un SĒvi.dviļaB
cibaicirii uzvar ^
pa&aulea mBisfiaidsacibales
ā,i!SĒmivaia
pienākuma
Piecos gados pieteikts tikai viens
rekords
LSFAP pēdējā sanāksmē Esllngenā
pieskārās ari rekordu jautājumam. Statūti
paredz, ka par trimdas rekordiem
atzīstami tikai sasniegumi, kas reālizēU^
piemērotos apstākļos un pēc paredzētajiem
noteikumdem. Par katru šādu sasniegumu
jāiesūta protokols ar attiecīgajiem
tiesnešu parakstiem LSFAP sekretariātam.
Tas pats, bez šaubām, attiecināms
arī uz sasniegumiem, kas labāki
par Latvijas rekordu. Protams, šos
snsnieRumus apstiprināt par Latvijas
rekorditm mums svešumā nav iespējams,
bet Jāsavāc visi nepieciešamie dokumenti,
lai par tiem varētu spriest,
kādreiz atgriežoties dzimtenē.
Tādēļ loti pārsteidza LSFAP sekretāra
A. Hermanovska ziņojums, ka pa pieciem
trimdas gadiem iesniegts tikai
viens (!) rekorda pieteikums — Z. Rin-genbergas
sasniegums pieccīņāl Tas nozīmē,
ka daudzi krietni sniegumi, kas
savā laikā būtu varējuši pretendēt uz
Latvijas rekorda atzinumu, mūsu sportam
gājuši zudumā! Maz ticams, ka vēl
varētu atgūt nokavēto un attiecīgos dokumentus
dabūt. Bet, ja dažos gadījumos
tas iespējams, tad pēdējais laiks to
darīt!
Sacītais attiecināms arī uz trimdas rekordiem.
Gan prese rakstījusi par tiem
vai par labākajiem sasniegumiem, bet
oficiāla atzinuma nav. Tas nozīmē, ka,
rakstot/ttimdas sporta vēsturi — šī doma
kļūst arvi^ reālāka — par trimdas
rekordiem nevarēs runāt. Tādus varēs
minēt vienīgi ar jautājuma zīmi, jo,
trūkstot attiecīgajiem dokumentiem,
trūkst arī pierādījumu un dažos gadījumos
pat ticamības.
Tomēr labāk kaut ko darīt vēlu nekā
nekad. Tādēļ lai vēlreiz atgādināts: ja
kāds sportists vai sportiste kādā sporta
nozarē pārsniedz oficiālo Latvijas rekorda
atzīmi (apstiprinātu līdz 1944. g.
13. oktobrim) vai uzrāda labāko sasniegumu
emigrācijā, tad pašam sportistam^
ja trūkst attiecīgu sporta darbinieku,
jāsagādā nepieciešamie dokumenti un
tie jānosūta vai nu latviešu sporta dzīves
vadītājam emigrācijā Aleksandram
Celmam, vai ari savas zemes latviešu
sporta dzīves vadītājam centram. To
darīt ir katra apzinīga sportista pienākums!
Alfrēds Vlnčels
S!S ROKAS IZGLĀBUŠAS DZĪViBU
350 CILVĒKIEM
Attēlā redzamais Parīzes pārtikas
tirgus strādnieks vairāku gadu laikā
devis savas asinis 350 cilvēkiem,
kam asiņu pārliešana bija pēdējais
līdzeklis dzīvības glābšanai. Pašate-liedzīgais
vīrs par to apbalvots ar
daudziem ordeņiem, atzinības un
pateicības rakstiem; ar pēdējiem
viņš noklājis visas sava dzīvokļa
sienas, Francijas veselības ministrs
ierosinājis dzīvību glābēju vēl apbalvot
ar franču augstāko atzinības
zirni — Goda leģiona ordeni.
AI
Sidnejā kāda latviešu^ ģimene
nupat „iekāpusi" namsaimnieku
kārtā. Jau iekārtots arī dzīvoklis,
kur ciemiņam vispatīkamākā
šķiet viesistaba. Jaunas,
glītas mēbeles.
Netrūkst arī grāmatu
plaukta, kur lepojas
16 biezi sējumi
ar zeltītiem
burtiem: Britu impērijas
vēsture, izdota 1880.
gadā Londonā. Mājas māte paskaidro:
„Mēs grāmatas ļoti mīlam.
Tikai latviešu grāmatas nevarējām
paņemt līdzi lielā svara
dēļ. Bet Austrālijā tās ir ļoti
dārgas, — turpretim šīs te ir glīti
iesietas un maksā tikai 25 šiliņus..."
(AL)
„Ieeja atļauta tikai pa vienam,"
rakstīts uz Straubingas
dzimtsarakstu nodaļas durvīm.
„Nav vērts ielauzties, veikalā
preču nav!" lieliem burtiem bija
uzrakstīts uz plakāta kādas Stut-gartes
vīntirgotavas skatlogā.
Plakāts, diemžēl, meloja: kādu
nakti no veikala bija izzagti prāvi
mantu krājumi un uz plakāta
pierakstīts: «Pārbaudīju! I. A.
Sulce."
Pasaules
spowla laukumos
Jdionus pasaules rekordus ātrsUdoSanā
sievietēm 1500 m un 5000 m sasniegusi
padomju meistare Zukova, slidojot distances
2:36,7 un 9:22,3 min.
Pasaules un Eiropas meistare dailsU-došanā
Čechlete Alena Vržanova tāpat
kā ungārs Klralljs nolēmusi neatgriezties
dzimtenē, bet p&akt kā politiska bēgle
Anglijā. 18 g. v. meistare, kuru pēc uzvaras
pasaules meistarsacīkstēs čechu
prese cildināja par ,.lielāko sportisti pasaulē"
izteikusies, ka Prāgā viņa vairs
ilgāk nevarējusi Izturēt un jau kopš divi
gadiem, kad pirmo reizi bijusi rietumos,
sapņojusi par to brīvību, kāda tur
valda.
Starptautiskās ledushokeja' savienības
kongresā panākta vienošanās, ka 1951. g.
pasaules meistarsacīkstēs rīkos Francija,
kuras rīcībā Parīzē Ir divas mākslīgā
ledus haUes 15.000 skatītājiem, un 1958.
g. Šveice. Olimpiskās sacensības 1952. g.
projektētas Oslo.
Dīks Batons, trīskārtējais pasaules
meistars un olimpiskais uzvarētājs daiļslidošanā,
aptaujā 800 amerikāņu sporta
žurnālistiem izraudzīts par labāko amerikāņu
sportistu 1949. gadā. Ziemas
sporta pārstāvim šis gods piešķirts pirmo
reiz.
Eiropas kausa izcīņā futbolā, kurā šogad
-piedalās tikai 5 valstis, prlekSgalfi
pašreiz Ir Ungārija, 2. Austrija. 8. Ce-choslovaklja,
4. Itālija, 5. Svdce. Jta-llja
gan absolvējusi tikai 2 spēles, kamēr
Ungārija 8 un Austrija pat 7. 2»
aprīlī itall Vīnē spēkosies ar austrle-'
šiem.
Pasaules meistarsacīkstēs ledushokejā,
iztrūkstot titula aizstāvētājai Cechoslo-vakijai,
kā bija sagaidāms» uzvarēja
Kanāda. Divpadsmito reizi kopš izcīna
pasaules melstartltulu, meistara trofeju
saņēma „Klavas lapas" nesēji, kurus
šoreiz pārstāvēja vienas pašas Edmon-ton
Mercury vienības spēlētāji. Fināl-ciņās
kanādieši nezaudēja nevienu spēU,
iegūdami 42, bet zaudēdami tikai 3 vārtus.
2. vietā spēja ierindoties ASV (8
—2; 29—20). bet meistarsacīkšu pārsteigums
bija mazā Šveice, kas ieguva 3.
vietu un reizē ail Eiropas melstartltulu,
(&-»; 31-30). 4, AngUJa, 5 Zviedrija,
no kuras pēc lieliskā prlekSsacIkSu snieguma
gaidīja Uelas Uetas» uzskatot
zviedrus pat par sīvākajiem kanādiešu
konkurentiem. Taču finālciņās zvledrt
pievUa. gūstot tikai uzvaru pret Norvēģiju;
mazliet savu prestižu viņi uzlaboja
vienīgi spēlē pret Kanādu, kam zaudēja
1—3. Lietpratēji šo cīņu novērtē par
skaistāko visā turnīrā. 6. palika Norvēģija.
Gandarījuma turnīrā l . Beļģija,
2. Holande, 3. Francija.
Meistarsacīkstēs Londonā izpelnījušās
sporta preses un ari skatītāju kritiku,
jo gandrīz katrā spēlē bija vērojami nevajadzīgi
asumi. Dažubrīd stadionā bija
tāds tracis, kāds nav dzirdēts pat sīvākajās
boksa cīņās, un reiz pat amtfi-kāņu
vārtsargs amokskrējienā dzinās
pakal bēgošajam tiesnesim. Tādēļ nav
brīnums, ka uz Heringeja arēnu gan
plūda ļaudis, bet lielākā dala no tiem
devās uz blakus notiekoSaļjām suņu
skriešanās sacīkstēm. Par paradumu
pasaules meistarības izcīņā kļuvis, ka
tā vienība, kas spēlējusi visgodigāk,
dabū balvu, taču beidzamajos gados to
saņēmusi pēdējās vietas Ieguvēja, (pagājušā
gadā Austrija, šogad Norvēģija),
jo labākās vienības demonstrējušas gan
brutālāko, bet ne godīgāko spēli.
Tik, cik zviedri pievīla ledushokejā,
viņi attaisnoja sevi pasaules meistarsacīkstēs
grieķu romiešu cīņā. kas notika
pašu mājās. Viņu uzvara — tāpat kā
kanādiešu ledushokejā — gan nav pārsteigums,
Jo jau kopš gadiem zviedriem
pieder gods būt stiprākajai^ lauzēju nācijai
pasaulē, un vārdi Pichlajamekl,
Koskela, Johansons. Svensons uc. runā
paši par sevi. Pēdējos gados zviedru
varenību gan manāmi apdraud stiprie
turki — IpaSl Londonas olimpiskajās
spēlēs, — taču šoreiz zviedri izrādījās
pārāki Meistarsacīkstēs nepiedalījās
Vāc\)a, kuras uzņemšanu starptautiskajā
savienībā arī šoreiz noraidīja, un ne*
bija •ari krievu cīkstoņu.
No 8 meistartitullem zviedri ieguva 4,
bet pa vienam Ēģipte, Somija. Ungārija
un Turcija; turki izcīnīja visvairāk
otro vietu. Punktu vērtējumā 1. v.
Zviedrija (15), 2. Turcija 03), 3. Ungārija
(8). 4. Ēģipte (5),'5. Somija (3). $.
Libanona (2), 7, un 8. Itālija un Norvēģija
(pa 1), Lielākais meistarsacīkšu
pārsteigums bija 24 g. v. somu zemnieks
Simanainens, kas uzvarēja pusvldējl
svarā. Viņš pavisam ātri tika galā ar
favorizēto turku Atiku. ko uzskaUja i)ar
neplevelcamu. Galla svarā bez vietas
bija jāpaliek olimpiskajam uzvarētājam
zviedram Petersenam. un pusvldējā
svarā otrs olimpiskās medaļas Ieguvējs
zviedrs Andersens spēja Ierindoties tikai
3. V. Jnunle meistari: muSas svari
Johansons (Zv.), galla sv. Hazans (Eģ.),
spalvas sv. Anderbergs (Zv.). vieglā sv.
Gals (Ung.). pusvldējā sv. Simanalnenf
(Som.), vidējā sv. Grenbergs (Zv.). pusvldējā
sv. Candams (Turc.) un smagajā
sv. Antonsons (Zv.).
^ = Krustvārdu mTkla
Uzde^ A Kronis. Heilbroni
šiĶfvieau apevta ^ivepa un ciiea
bonlinenlca
Z. Ringenberga Jaunzēlandes provinces
Sautlendas vieglatlētikas meistarsacīkstēs
Izcīnīja četrus melstartitulus: lodē
(10,109 m), augstlēkšanā (1,447 m), tāl-lēkšanā
(4,788 m) un. šķēpā (22,78 m).
Rezultāti neatbilst mūsu rekordistes spējām,
bet tos Ietekmēja lietus,, vējš un
galīgi izmlrkušals laukums; sportistu
kājas bija dažkārt līdz potītēm dubļos.
Vieglattēts J. Balcers, kas Beļģijā,
strādādams pazemē, vēl arvien cītīgi
trenējās. Šinīs dienās atstāj Eiropu, lai
dotos uz Kanādu. Sūtīdams sveicienus
sportistu saimei, viņš paziņo savu jauno
adresi: Calgary, Acme, Alta, Ca-nada.
Eversburgas invalidu pārskoloSanas
centrā šacha ātrspēles turnīrā 16 dalībnieku
konkurencē uzvarēja viesis no
1 Dīpholcas J. LiepJņS ar 14 punktiem, 2.
Egle (12,5 p.), 3. Ceriņš (11,5). 4. Hazala
(10), 5./6. Grīnvalds un Pilts (katram 9).
Latviešu vieglatlētiem, kas izceļo uz
ņemt līdzi šķēpus, lodes un diskus. Mūsu
fiziskās audzināšanas darbinieks J.
Riņģis (C. I. C, Bathurst, NSW, Aust-ralia)
aizrāda, ka minētie rīki ir tikai
vlsUelāklem austrāliešu klubiem, kādi
ne katrreiz būs jauno darba vietu tuvumā.
Labākie Rīgā palikuSie latviešu Iedus-hokejisti
spēlē Daugavā, kas kopā ar
Tallinas Dinamo Ir vienīgās baltiņu
vienības PSRS ledushokejā virslīgā.
Daugava, kuras sastāvā labākie cīnītāji
Ir Sūmanls. Brauns, Jēgers, VItoliņS un
Briedis, pašreiz meistarībā ieņem sesto
vietu. f
Mimdrlte Riekstiņa, mūsu jaunā talantīgā
šķēpu metēja, izceļojusi uz
ASV
Latviešu sporta 2. numurs Izrtācls ar
Interesantiem rakstiem par latviešu basketbolistu
panākumiem Francijā, atmiņām
par Jāni Dāllņu un latviešu, kfi ari
pasaules sporta notikumiem. Publicēti
arī pleci labākie latviešu jaunatnes
Austrāliju, ja vien iespējams, ieteicams j vleglaUētu sasniegumi pagājušā sezonā.
Līmeniski: l . Trauks. 4. ūdens dzīvnieks.
7. Aitām līdzīgi dzīvnieki. 8,
Izkulta labība. 9. Nodarbināt vienu no
pleciem prātiem. 10. Izvagot. 12. Alu
dzīvnieks. 14. Vīriešu vārds. 17. Putna*
20. Eiropas tautas piederīgie. 21. Pagasts
Kurzemē. 22. Dižciltīga muižnieka
tituls. 23. „Maizes tēvs" 24, Upo U U
vijā.
Stateniski: Iģ Sena indoelropVCSu tauta.
2. Skatuves dala. 3. Strauji elpot.
4. Seno romiešu ugunskura un pavarda
dieve. 5. Putni. 8. Nevesels. 11. „Ap-svelc'S
13. Tek. 14. Kokiem apstādīto
celS. J5. Sievietes vārds. 18. Tilpuma
mērs. 17. Burts S grieķu alfabētā. 18»
Pilsēta Kanādā. 19. Sievietes vārds.
IEPRIEKŠĒJAS KRUSTVĀRDU
MIKLAS ATRISINĀJUMS '
Līmeniski: 1. Karš. ' 3.- Mols. 8. Mokasīns,
8. Rika. 10. Avis. 11. Trīs.
12. Tas. 14. st. 15. Anīss. 18. Asina.
19. Opāls. 20. Pogas. 22. Asaka. 24.
A/S. 25. Psl. 27. Nīla. 28. Ecēf.. 81.
Oms. 82. Rlgorozs. 83. Soda. 34. Tuba.
- Stateniski: i. Kūka. 2. Sķist. 8.
Masts. 4. Saistīta. 5. Mora. 6. Avas,
7. SI, 8. Rīss. ^-9. Arka. 13. Abats, 18.
Iegansts. 17, SOS. 18. Asa. 20. Peso,
21. Asis. 23. Sper. 23a. Apls. 25. PaJ>
ma. 28. Iegūt. 29. Co. 30. Toga.
S. g. 21. martā Kareņjonas
mūsu tautietis
i
raktuvju katastrofā atradis nāvi
Harijs Priedītfs
dzim. 1926. g. 3. jūlijā Mārsnēnu pagastā.
I Par viņa pāragro nāvi skumst
Latvijas Sarkanais Krasts Be]ģljā
IRO STARPTAUTISKAIS MEKLĒŠANAS
DIENESTS, AROLSENA.
MEKLĒ:
Sacharu vai Sachu B1 a c h u vai Bloku
vai Blochu, dz. 1895, g. Daugavpilī, pēd.
adrese: Rīgā, Brīvības ielā 33-12; Olgu
B l l t t l , pēd. ziņas no Jelgavas; Bruno
Edgaru E f c h i . dz. 1911. g. 12. 8. Rīgā.
pēd. z. no Drēzdenes apkārtnes; Mirdzu
F i k s l , pēd. z. no Jelgavas; Klāru
H a r r l k u , dz. Svarcl, apm. 55 g. v..
dzlm. Kuldīgā, pēd. adrese: Rīgā, Vienības
gatvē 2; Raimondu K a n t l , dz. 1932.
g. 3. 5. Rīgā. pēd. adrese: Rīgā. M. Nometņu
ielā 5-17; Elju L e v i n u , dz.
1909. g.. p€d. z. 1941. g. no Neretas; Gunāru
L ū s i . dz. 1926. g. 24. 11. Rīga, ped.
z. 1944. g. 7. 9. no Egeras. Sudētljā; Mariju
Sūhu, dz, Hauku. dz. mg. 16. 1;
Latvijā, dzīv, Rīgā. pēd. z. no Gnēzenes,
J f e r u S u s k o v i č u , dz. 1918 g. Liei^ja
pēd, z. no Liepājas. 115 (zej)
Flvtni BUŠU, dzim. 1893, g., dzīv. Jel-
ST/Z^TTIIZI D ī ķ i , dzim. Veibalu. dzim.
1890 g t 12. pēd. ziņas no Lielvārdes
domājamt dz^vo' Vācijā; Kirilu (Kiry^
?ē.^is\\Vjo rvāc^^ /omSa^s f n-
(Shenia) R a f i e v u. apm 33 g a^^^s
v'alS- K r « T u c u . dzlm.
L T g 4 12, Daugavpll^ Pēdļ^ ^|as no
t pēd ziņas no KoMencas (L^^^^^^^
vijā. (281)
LASĪTĀJU IEVĒRĪBAI ASV
Abonēšanas naudu lūdzam sūtīt
tikai Latvijā publicētiem pārstāvjiem.
AUSTRĀLIJAS
IEVĒRĪBAI
sniedzu reālus Paskaidr. un norādījumus
saimn. un «^^anc.
rījumos ar Austrāliju Oteries si
laikr. kantori ar Nr. 274.
(274)
Lūdzu ziņas par
Venitu Soti (Shott)
dzīv. Rīgā, Brīvības Ielā 84/86, prec,
strād Rīgā par sekret.-tulku tab, fabr.
Of. šī laikr. kant. ar V. A. P. 1939.
(282)
DĀVINIET BĒRNIEM JAUKO GRĀMATU
PALAIDNĪGIE ZAĶĒNI
Rutas Skujiņas teksts, Reiņa Birzga|a zīmējumi
Cena DM 2.50
Grāmatas raitā fabula ar Rūtas Skujlņas valodnieciski priekšzīmīgo tekstu
ne tikai valdzina bērnu ziņkāri, bet ari nosUprina tajos pareizu latviešu
valodas sajūtu.
Reiņa Blrzgala dzīvie īpatnējie zīmējumi neļauj atslābt Interesei Udz pat
grāmatas pēdējai lappusei. Ari pieaugušie ar patiesu prieku IzsefeoB
zaķēnu nedarbiem abu mākslinieku pantos un zīmējumos.
LCK APGĀDS LATVUA
Hermīni. Laumu un Gunāru Kundziņos
no Rīgas un citus radus meklē Bruno
Rullis. Greenbanks Hostel OS. 88), Hors-forth
Nr., Leeds, England. (259)
u
PMķūtdes tieds
Wyresdale Road. Bolton, Lancs, England
PIEDĀVĀ TAUTIEŠIEM ĀRZEMĒS:
Vārda un dzimumdienu, kfi ari visu svētku apsveikumu kartes greznā
daudzkrāsainā spledumā uz se§u nokrāsu augstas kvalitātes papīra,
lielā variantu dažādībā; Austrālijā un Jaunzēlandē 5 d, ASV un
Kanādā g 0,06: Vācijā DM 0,15; Zviedrijā ZKr. 0.15; Dānijā DKr. 0,18;
Holandē HFl. 0,12; Beļģijā BFrs. 1.2; Brazīlijā Cr. 0.90.
Latvisku rakstu un simbolu greznotas aploksnes apsveikumu kartēm: l'/t
d. Ā 0.03. DM 0.06. ZKr. 0,07; DKr. 0,09; HFl. 0.08; BFrs 0,6; Cr 0.40.
Luksa vēstulpapiri ar Latvijas brīvības laika simboliem: 3 d, 0.04; DM
0,10; ZKr. 0,10; DKr. 0,12, HFl. 0,09: BFrs. 0.09: Cr. 0.60.
Lielās greznotās aploksnes luksa vēstulpapiram: 2 d. | 0.04. DM 0.08; ZKr.
0.08: DKr. 0,10. HFl. 0.07; BFrs. 0,7; Cr. 0.50.
Dzimtenes skatu pastkartes: 3 d, g 0.04; DM. 0.10; ZKr 0.10; DKr. 0.12;
HFL 0,09; BFrs 0,9; Cr. 0,60.
Mārtiņš Fogts, Ģīmetne. īsromāns: l'9 d; % 0,35; DM 0,95; ZKr 0.95; DKr.
0,95; HH. 0,65. BFrs. 6.5; Cr. 4.50.
Adas izstrādājumi ar deviņu karātu zelta dobspiedumā greznotu Brivibas
pieminekli: vēstuļu mapes, fotogrāfiju albumi, kabatas portfeli,
naudas maki un citi priekšmeti lielā variantu un cenu dažādībā.
Pieprasiet mums pilnīgu bezmaksas katalogu ar cenām visās valstis un
mūsu pārstāvju adrešu sarakstu, kā ari loU izdevīgos norēķināšanās nosacījumus.
Seit sniedzam tUcai dažu musu galveno pārstāvju adreses ārzemēs:
Arv. ZiemiņS. (23) Oldenburg (Oldb.), Blsmarckstr. 17. Deutschland;
I>atvju Grāmata, 503. 2nd Street NW. Waverley Iowa, U S. A.; Valters
Ziediņš. 220. Lis^ar Street. Toronto 3, Ont. Canada; Edg. Spaile, Migrants
Centrē, Block .,E'* Bathurst, N. S. W Aus;^alia, Vlad. AuzlņS. 8, Crac-roft
Terrace. Cashmere Chistchurch. New-Zealand; LatvleSu Palīdzības Komiteja,
Box 701, Stockholm 1. Sverige, I Reltmanls, Postbox 292. Koben-ha\
m V. Danmark; Z. Leimanis. Av. Atlontica, 156. apt. 101. Rio de Ja-heiro.
Brazil; Croix-Rouge de Lettonie en Belglque, 25. Rue Jacques
.Jordaens. Bruxelles, Konrāds Strazdiņš, Brederodestraat 30, Zandvoort
Bad, Nederland. (226)
Tos latv. karavīrus, kas redzēja manu
dēlu.
Un. RAIMONDU SKUJU,
15. dlv. 5. rota9 komandieri, 1944. g. Jūlijā
kopā ar vienu kapteini un vlrsn.
vletn. karalaukā (19 km no Latvijas rob.
— Krievijā) Ienaidnieka granātas nogalinātu,
loti lūdz atsaukties mātei Emmai
Skujai. (14a) EssUngen/N., Pfaff-Str. l - l.
(286)
OTTO CEPLĪTI
raksti tūlīt K. Blodanam, 7, rue Lude-vlc.
Halery (S. et O.), France. (284)
Kara Invalidus
Maļlnovskl un D. Vlļumn
no Dagdas (bijuši Cedelghemā) meklē
un lūdz atsaukties Eduards Pudnlekt,
Maln Roads Commisslon. Capella, Qld.,
Australla. (233)
JATVHAS"
abonements,
sasutinot laikrakstu oa atsev
eksemplāriem dlrtz J tk% te
«kaitot) maksā DM 8 - mēn
* DM 0 50 pai piesūtīšanu.
oasOtlnot koliektivl vairfiV
oar 3 eks DM 8.- mēnesi
oar eksemplāru: oasOtlnot u?
ārzemēm un maksālot Vācijā
OM 3 - mēn OM 180 paf
olesūtīšanu SludlnSium) maksā
DM 0 90 oar vlensleJIga?
nonparellle lesoiedrtndas aizlemto
telpu. Darba meklēfta
nas sludināluml par puscenu
Abonementa pieteikumi, sludinājumi
naudas pārvedumi
un kore,«īpondenre adresējama
.Latvijai' fl4a) Essllnsen/N
BreltP StT 6
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 29, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-03-29 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500329 |
Description
| Title | 1950-03-29-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Trešdien, 1950. g. 29. martā L A T V I J A G. L I E L A J ĀM MASU ;wn ar. brīvās rokas īkšķi uz^.bļ^kius sēdošo iVu:. adanues virsnieks skrēia i. otrā pusē,, stādījās mmm komisāru Novi^*^ ārā, es tevi'W? * -.Draudus tomēr neS^ .'PMsts kaut ko SIS' jSf;>i« lielais noteica. Marš krugo^ , labv. Marš, at 1^ gtl)grieza mašīnu un i, ^ ^ ^ r Latgales ielā. ^ • % ^ | r a z a s smagās ^i^^ Starp i^:;gŅQvikā auto. Ne^ iķpltmna devās šķirota visi braucēji k d P ^ ^ ^ a v a d a bruņoti vļ _ ^ ^ ^2i)ērumā .virs gjDa^mas bija jāaptur. Va. ip^g^l^jplzīgo kolonnu. Ph " ^ p i l l ^ a spriežot, dejn»!- ^ t e k u eļļotas darba 11 .nemazgātām, nokvēDu. ^ :«jām, ka ija izrīkoti nakts parastie obligātie • ii^nifeāri, lai tadl vei. Ēļš^turētu kopa uu ' visus vifena grā-uzbēruma bija skaid- Vļss Šķirotavas ra-lem stāvēia vaiiald - braukāja ttažii rņo kurām krāva M mx^.^ Visapkārt 1)6' 206—3001 ^ i ^ j a atsevišķi ^!lM^i}M^Mx pusi. Uzbrau- Jti^na: W sēdētājs .-,4«*vĢ alktu y ar sarak-ftodeVi ķādto drūmam ii-bija . transpojla ndco nerunājās, TupI^ atdeva dažus iam neizpil-' [iafaāja pie _ piebraukt lae a\x- 1$iB0asi durvīm.' Ce-istājās no auto l l b ā s pusēs kt^ goda vidū šauru starpu, ea pēc vārdiem, lika llptSpa eju iekāpt vago- •fo; tamlīdzīgu biju agrāk iekraušanas va^ atšķīra no sievie-ļbērņiem, kālab iznāca ap- |^y|f:vairākiem ' vagoniem, mļto$ saiņus pirms iekrau-un vērtīgākās llfi- Si:;1J^^ stāvēja. 0ze M radio un foto apa-iadraba lietām, svečturieni, ; t r ^ arī slēgti koferi. parasti izvpka no ka-e t j k . H d s protestēja, iro- ^qat: ,;ram časi na-iCjift^ l^^ nebūs vajā- $tasta: ^J^Mvu mašīnu gadījās sta-itsQte$ rueku pulciņa tuvu-laiku, kamēr atvestas . J ^ a t ī j a / u n us^f ^iSinatdīdami sarunaias, pMkdjas norisi. Kustīga- . pib^ākais izrādījās f mmmrB Noviks, vif ifpcVdaudzajām ģīmetn^ i^v^ŗesē. Pēkšņi vlņs īdam citam čekistam, ^- uz pleca un teica: [ajon rabotal īučše vsedi. >6}šfe vsech. Ja vas pŗeo-naģradenje." (Jūsu rajon Mslābāk, cilvēku sav^ £ Ēs likšu jūs p r i *^ pļšiiidis pilnīgi bez bfig^- ļpsdrēbēm. - Pamanīju f ģērbtas si^ietes, basa^ āšūs'viņus^ tādū5 iva^V;. (Varēja novērot, ļ tautības miliči un strau irdi .it kā negribēdamij^ (seīām, veica savu vei^^ liū darbu. Palīgg;g ļdītas tā, ka katrs cilve^^ fes .darba Vietas vai " I grupas dalībnieki v^^ na, cits citam reuzbce^ Mījās. Tāpēc viņi ne ikāi drūmi darīja sd i-i im numurā lasiet: fECKALNS ATVADS* ' Č E K I S T U • £ahPielis spēle ikvsenala vienpadamiiai M Ū S U F U T B O L I S T U, B A S K E ^ ^ T U , G A L D A TENISISTU UN S A C H I S T U CĪŅAS U N P A N Ā K U M I A N G L I JA Blakus E. Freimanim pēdējā laikā iz-cllus panakuinus angļu futbola laukumos guvis latvietis K. Mazbrāķeris. Vina ^eles prasmi, sargājot vairāku zemāko Ugufutbola vienību vārtus, attiecīgi novērtējuši un visai vilinošas prof^ionā- Usma ..makšķeres" izmetuši ne viena vien respektējama kluba vadītāji Nesen musu sportistu uzmeklējuši p^t slavenā _Arsenala menedžeri. Pēc sekmīgas pārbaudes spēles Arsenāla rezerves vienpdsmita, Mazbrāķerim atlicis tikai parakstīt profi līgumu, taču pēdēiā bridi kluba vadītāji atklājuši, ka mūsu spof- ,H j^aiu^n«no^ ^coelvrKīb^uS-^ *^s kolai.P..^ ^v^P ašrAeirzs enāMla. IfIuKtb^oIlIa^ ^SkIlu ^bfu^ '^^v^aLd-ī"t^ā^ji^. ^^" profesionālo * Basketbolā pasākto uzvaru sēriju Ken-tas Ugā turpina DVF 2. un Sērvudas līgā JMaņsflldas Spara vienība. DVF 2. uzvarēja Dārtfordas VMCAs piecnieku 45- 19 un pagarinājumā kanādiešu karavīrus 26-24. Jaunie Mansfīldas Spara puiši pieveica Loughborough CoUege 35—20 un 26-11, bet Notinghemas YMCA zaudēja mansfīldiešiem 17—27. Ne mazāk spēcīgs basketbola centrs kā Londona ir Birminghēmas apgabals, no kurienes angļu izlases vienībai nāk 5 spēlētāji, kas Volverhemptonas Vanagiem dod Iespēju sacensties ar spēcīgiem pretiniekiem. Spēlē pret vienu no apgabala izcUākajām vienībām, amerikāņu LDS, latvieši gan zaudēja 33-41, taču, izņemot lemetienus, spēles mākā bija līdzvērtīgi pārjūras slavenībām. Londonā līgas spēlēs LLSK zaudēja Polytechnlc 17—35 un uzvarēja Centymca vīrus 42—23. Londonas DVF pieredzējis tikai zaudējumus: līgas beigu galā esošajam Eagtbury 37-40. polu AZS 52—63 un amerikāņu LDS 39-83. Latviešu krietnākais galda tenisists trimdā A. Uepiņš nu jau krietni izšūpojies jūrās, strādādams par kuģa stjuartu un iepelnīdams vērtīgas mārciņas. SI pēkšņā Liepiņa aroda maiņa Izjauca gan iecerēto startu kopīgi ar V. Graudiņu dubultspēlēs angļu atklātajās galda tenisa meistarsacīkstēs Londonā, taču V. Graudiņš guva ^samērā labus panākumus meistarībā vienspēlē, pēc 3 uzvarētām spēlēm Gr. zaudēja 5 setos 'nāā^kno^šSa^j^ā^ ^s^paē^l?ē izsi•tfa' ^^p^a's^a*u les Nier.r in2d as-ungārs Soss. Graudiņš sekmīgi soēlē arī angļu 1. līgas vle^bā sTIride^ stfm 9ŽiT.^i£^ ^^^^ meistarsacīkstēm 26-24, 15-21, 21-18 uzvarēja Jaunzēlandes meistaru BraitveUu, kas pie-pS4^ meistarsacīkstēs Buda- Latviešu meistarībā vienībām LLSK uzvarēja DVF 5-^). Tālavu S ^ u n ^ F nŽ.\f ^^^l"^ Pie^^ca Imantas kSi^rSrU:^ Trimda A savu- Latviešu šacha meistarībai Londonā PJi^^fJSs 9 labākie spēlētāji, taču čet?u ?inn^ J i ? ^ sacensības nenoskaidroja i meistaru, i. un 2. vietu ar 6, p. f^ijjļ Mazītis (LLSK) un E. Stekle (Durhama), 3. J Lācis (Birminghema) f/Lf?;,,!^^^ ^^'^^^ pienākas mel- 1^^* dāvātais ceļojošais Ma^tis ar Stakli izcīnīs vēl 4 P\"iju,,maču. Meistarsacīkšu nobeigumā notika ātrspēles turnīrs, kurā pāra-kais bija A. Mazitis, tālākajās vietās atstājot A. Priedlti un J. Lāci. L o n d o n ā , martā. U. PrledHls Maēbelbcla aacibal^& MincIieiie amerikāņu meistars Eiropā Kitzingen Kavallers guva tikai niecīgu 45-41 punktu uzvaru pret Minchenes basketbolistu izrases vienību. Amerikāņi gan vairāk demonstrēja savus trikus nekā centās pēc pārliecinošas uzvaras un spēlēja nopietni tikai tad, kad punktu starpība bija kļuvusi pavisam maza. Daudz pārliecinošāk Minchenes 2. izlasi ar 56—36 pieveica amerikāņu 545. Truck-Com-pany. Abās Minchenes vienībās spēlēja arī latvieši un lietuvieši: Caune, Bedrl-tls, Martinkus, Danass, Gaiļus Puzlnaus-kas un Norelka. Kanādas hchefiēH un SĒvi.dviļaB cibaicirii uzvar ^ pa&aulea mBisfiaidsacibales ā,i!SĒmivaia pienākuma Piecos gados pieteikts tikai viens rekords LSFAP pēdējā sanāksmē Esllngenā pieskārās ari rekordu jautājumam. Statūti paredz, ka par trimdas rekordiem atzīstami tikai sasniegumi, kas reālizēU^ piemērotos apstākļos un pēc paredzētajiem noteikumdem. Par katru šādu sasniegumu jāiesūta protokols ar attiecīgajiem tiesnešu parakstiem LSFAP sekretariātam. Tas pats, bez šaubām, attiecināms arī uz sasniegumiem, kas labāki par Latvijas rekordu. Protams, šos snsnieRumus apstiprināt par Latvijas rekorditm mums svešumā nav iespējams, bet Jāsavāc visi nepieciešamie dokumenti, lai par tiem varētu spriest, kādreiz atgriežoties dzimtenē. Tādēļ loti pārsteidza LSFAP sekretāra A. Hermanovska ziņojums, ka pa pieciem trimdas gadiem iesniegts tikai viens (!) rekorda pieteikums — Z. Rin-genbergas sasniegums pieccīņāl Tas nozīmē, ka daudzi krietni sniegumi, kas savā laikā būtu varējuši pretendēt uz Latvijas rekorda atzinumu, mūsu sportam gājuši zudumā! Maz ticams, ka vēl varētu atgūt nokavēto un attiecīgos dokumentus dabūt. Bet, ja dažos gadījumos tas iespējams, tad pēdējais laiks to darīt! Sacītais attiecināms arī uz trimdas rekordiem. Gan prese rakstījusi par tiem vai par labākajiem sasniegumiem, bet oficiāla atzinuma nav. Tas nozīmē, ka, rakstot/ttimdas sporta vēsturi — šī doma kļūst arvi^ reālāka — par trimdas rekordiem nevarēs runāt. Tādus varēs minēt vienīgi ar jautājuma zīmi, jo, trūkstot attiecīgajiem dokumentiem, trūkst arī pierādījumu un dažos gadījumos pat ticamības. Tomēr labāk kaut ko darīt vēlu nekā nekad. Tādēļ lai vēlreiz atgādināts: ja kāds sportists vai sportiste kādā sporta nozarē pārsniedz oficiālo Latvijas rekorda atzīmi (apstiprinātu līdz 1944. g. 13. oktobrim) vai uzrāda labāko sasniegumu emigrācijā, tad pašam sportistam^ ja trūkst attiecīgu sporta darbinieku, jāsagādā nepieciešamie dokumenti un tie jānosūta vai nu latviešu sporta dzīves vadītājam emigrācijā Aleksandram Celmam, vai ari savas zemes latviešu sporta dzīves vadītājam centram. To darīt ir katra apzinīga sportista pienākums! Alfrēds Vlnčels S!S ROKAS IZGLĀBUŠAS DZĪViBU 350 CILVĒKIEM Attēlā redzamais Parīzes pārtikas tirgus strādnieks vairāku gadu laikā devis savas asinis 350 cilvēkiem, kam asiņu pārliešana bija pēdējais līdzeklis dzīvības glābšanai. Pašate-liedzīgais vīrs par to apbalvots ar daudziem ordeņiem, atzinības un pateicības rakstiem; ar pēdējiem viņš noklājis visas sava dzīvokļa sienas, Francijas veselības ministrs ierosinājis dzīvību glābēju vēl apbalvot ar franču augstāko atzinības zirni — Goda leģiona ordeni. AI Sidnejā kāda latviešu^ ģimene nupat „iekāpusi" namsaimnieku kārtā. Jau iekārtots arī dzīvoklis, kur ciemiņam vispatīkamākā šķiet viesistaba. Jaunas, glītas mēbeles. Netrūkst arī grāmatu plaukta, kur lepojas 16 biezi sējumi ar zeltītiem burtiem: Britu impērijas vēsture, izdota 1880. gadā Londonā. Mājas māte paskaidro: „Mēs grāmatas ļoti mīlam. Tikai latviešu grāmatas nevarējām paņemt līdzi lielā svara dēļ. Bet Austrālijā tās ir ļoti dārgas, — turpretim šīs te ir glīti iesietas un maksā tikai 25 šiliņus..." (AL) „Ieeja atļauta tikai pa vienam," rakstīts uz Straubingas dzimtsarakstu nodaļas durvīm. „Nav vērts ielauzties, veikalā preču nav!" lieliem burtiem bija uzrakstīts uz plakāta kādas Stut-gartes vīntirgotavas skatlogā. Plakāts, diemžēl, meloja: kādu nakti no veikala bija izzagti prāvi mantu krājumi un uz plakāta pierakstīts: «Pārbaudīju! I. A. Sulce." Pasaules spowla laukumos Jdionus pasaules rekordus ātrsUdoSanā sievietēm 1500 m un 5000 m sasniegusi padomju meistare Zukova, slidojot distances 2:36,7 un 9:22,3 min. Pasaules un Eiropas meistare dailsU-došanā Čechlete Alena Vržanova tāpat kā ungārs Klralljs nolēmusi neatgriezties dzimtenē, bet p&akt kā politiska bēgle Anglijā. 18 g. v. meistare, kuru pēc uzvaras pasaules meistarsacīkstēs čechu prese cildināja par ,.lielāko sportisti pasaulē" izteikusies, ka Prāgā viņa vairs ilgāk nevarējusi Izturēt un jau kopš divi gadiem, kad pirmo reizi bijusi rietumos, sapņojusi par to brīvību, kāda tur valda. Starptautiskās ledushokeja' savienības kongresā panākta vienošanās, ka 1951. g. pasaules meistarsacīkstēs rīkos Francija, kuras rīcībā Parīzē Ir divas mākslīgā ledus haUes 15.000 skatītājiem, un 1958. g. Šveice. Olimpiskās sacensības 1952. g. projektētas Oslo. Dīks Batons, trīskārtējais pasaules meistars un olimpiskais uzvarētājs daiļslidošanā, aptaujā 800 amerikāņu sporta žurnālistiem izraudzīts par labāko amerikāņu sportistu 1949. gadā. Ziemas sporta pārstāvim šis gods piešķirts pirmo reiz. Eiropas kausa izcīņā futbolā, kurā šogad -piedalās tikai 5 valstis, prlekSgalfi pašreiz Ir Ungārija, 2. Austrija. 8. Ce-choslovaklja, 4. Itālija, 5. Svdce. Jta-llja gan absolvējusi tikai 2 spēles, kamēr Ungārija 8 un Austrija pat 7. 2» aprīlī itall Vīnē spēkosies ar austrle-' šiem. Pasaules meistarsacīkstēs ledushokejā, iztrūkstot titula aizstāvētājai Cechoslo-vakijai, kā bija sagaidāms» uzvarēja Kanāda. Divpadsmito reizi kopš izcīna pasaules melstartltulu, meistara trofeju saņēma „Klavas lapas" nesēji, kurus šoreiz pārstāvēja vienas pašas Edmon-ton Mercury vienības spēlētāji. Fināl-ciņās kanādieši nezaudēja nevienu spēU, iegūdami 42, bet zaudēdami tikai 3 vārtus. 2. vietā spēja ierindoties ASV (8 —2; 29—20). bet meistarsacīkšu pārsteigums bija mazā Šveice, kas ieguva 3. vietu un reizē ail Eiropas melstartltulu, (&-»; 31-30). 4, AngUJa, 5 Zviedrija, no kuras pēc lieliskā prlekSsacIkSu snieguma gaidīja Uelas Uetas» uzskatot zviedrus pat par sīvākajiem kanādiešu konkurentiem. Taču finālciņās zvledrt pievUa. gūstot tikai uzvaru pret Norvēģiju; mazliet savu prestižu viņi uzlaboja vienīgi spēlē pret Kanādu, kam zaudēja 1—3. Lietpratēji šo cīņu novērtē par skaistāko visā turnīrā. 6. palika Norvēģija. Gandarījuma turnīrā l . Beļģija, 2. Holande, 3. Francija. Meistarsacīkstēs Londonā izpelnījušās sporta preses un ari skatītāju kritiku, jo gandrīz katrā spēlē bija vērojami nevajadzīgi asumi. Dažubrīd stadionā bija tāds tracis, kāds nav dzirdēts pat sīvākajās boksa cīņās, un reiz pat amtfi-kāņu vārtsargs amokskrējienā dzinās pakal bēgošajam tiesnesim. Tādēļ nav brīnums, ka uz Heringeja arēnu gan plūda ļaudis, bet lielākā dala no tiem devās uz blakus notiekoSaļjām suņu skriešanās sacīkstēm. Par paradumu pasaules meistarības izcīņā kļuvis, ka tā vienība, kas spēlējusi visgodigāk, dabū balvu, taču beidzamajos gados to saņēmusi pēdējās vietas Ieguvēja, (pagājušā gadā Austrija, šogad Norvēģija), jo labākās vienības demonstrējušas gan brutālāko, bet ne godīgāko spēli. Tik, cik zviedri pievīla ledushokejā, viņi attaisnoja sevi pasaules meistarsacīkstēs grieķu romiešu cīņā. kas notika pašu mājās. Viņu uzvara — tāpat kā kanādiešu ledushokejā — gan nav pārsteigums, Jo jau kopš gadiem zviedriem pieder gods būt stiprākajai^ lauzēju nācijai pasaulē, un vārdi Pichlajamekl, Koskela, Johansons. Svensons uc. runā paši par sevi. Pēdējos gados zviedru varenību gan manāmi apdraud stiprie turki — IpaSl Londonas olimpiskajās spēlēs, — taču šoreiz zviedri izrādījās pārāki Meistarsacīkstēs nepiedalījās Vāc\)a, kuras uzņemšanu starptautiskajā savienībā arī šoreiz noraidīja, un ne* bija •ari krievu cīkstoņu. No 8 meistartitullem zviedri ieguva 4, bet pa vienam Ēģipte, Somija. Ungārija un Turcija; turki izcīnīja visvairāk otro vietu. Punktu vērtējumā 1. v. Zviedrija (15), 2. Turcija 03), 3. Ungārija (8). 4. Ēģipte (5),'5. Somija (3). $. Libanona (2), 7, un 8. Itālija un Norvēģija (pa 1), Lielākais meistarsacīkšu pārsteigums bija 24 g. v. somu zemnieks Simanainens, kas uzvarēja pusvldējl svarā. Viņš pavisam ātri tika galā ar favorizēto turku Atiku. ko uzskaUja i)ar neplevelcamu. Galla svarā bez vietas bija jāpaliek olimpiskajam uzvarētājam zviedram Petersenam. un pusvldējā svarā otrs olimpiskās medaļas Ieguvējs zviedrs Andersens spēja Ierindoties tikai 3. V. Jnunle meistari: muSas svari Johansons (Zv.), galla sv. Hazans (Eģ.), spalvas sv. Anderbergs (Zv.). vieglā sv. Gals (Ung.). pusvldējā sv. Simanalnenf (Som.), vidējā sv. Grenbergs (Zv.). pusvldējā sv. Candams (Turc.) un smagajā sv. Antonsons (Zv.). ^ = Krustvārdu mTkla Uzde^ A Kronis. Heilbroni šiĶfvieau apevta ^ivepa un ciiea bonlinenlca Z. Ringenberga Jaunzēlandes provinces Sautlendas vieglatlētikas meistarsacīkstēs Izcīnīja četrus melstartitulus: lodē (10,109 m), augstlēkšanā (1,447 m), tāl-lēkšanā (4,788 m) un. šķēpā (22,78 m). Rezultāti neatbilst mūsu rekordistes spējām, bet tos Ietekmēja lietus,, vējš un galīgi izmlrkušals laukums; sportistu kājas bija dažkārt līdz potītēm dubļos. Vieglattēts J. Balcers, kas Beļģijā, strādādams pazemē, vēl arvien cītīgi trenējās. Šinīs dienās atstāj Eiropu, lai dotos uz Kanādu. Sūtīdams sveicienus sportistu saimei, viņš paziņo savu jauno adresi: Calgary, Acme, Alta, Ca-nada. Eversburgas invalidu pārskoloSanas centrā šacha ātrspēles turnīrā 16 dalībnieku konkurencē uzvarēja viesis no 1 Dīpholcas J. LiepJņS ar 14 punktiem, 2. Egle (12,5 p.), 3. Ceriņš (11,5). 4. Hazala (10), 5./6. Grīnvalds un Pilts (katram 9). Latviešu vieglatlētiem, kas izceļo uz ņemt līdzi šķēpus, lodes un diskus. Mūsu fiziskās audzināšanas darbinieks J. Riņģis (C. I. C, Bathurst, NSW, Aust-ralia) aizrāda, ka minētie rīki ir tikai vlsUelāklem austrāliešu klubiem, kādi ne katrreiz būs jauno darba vietu tuvumā. Labākie Rīgā palikuSie latviešu Iedus-hokejisti spēlē Daugavā, kas kopā ar Tallinas Dinamo Ir vienīgās baltiņu vienības PSRS ledushokejā virslīgā. Daugava, kuras sastāvā labākie cīnītāji Ir Sūmanls. Brauns, Jēgers, VItoliņS un Briedis, pašreiz meistarībā ieņem sesto vietu. f Mimdrlte Riekstiņa, mūsu jaunā talantīgā šķēpu metēja, izceļojusi uz ASV Latviešu sporta 2. numurs Izrtācls ar Interesantiem rakstiem par latviešu basketbolistu panākumiem Francijā, atmiņām par Jāni Dāllņu un latviešu, kfi ari pasaules sporta notikumiem. Publicēti arī pleci labākie latviešu jaunatnes Austrāliju, ja vien iespējams, ieteicams j vleglaUētu sasniegumi pagājušā sezonā. Līmeniski: l . Trauks. 4. ūdens dzīvnieks. 7. Aitām līdzīgi dzīvnieki. 8, Izkulta labība. 9. Nodarbināt vienu no pleciem prātiem. 10. Izvagot. 12. Alu dzīvnieks. 14. Vīriešu vārds. 17. Putna* 20. Eiropas tautas piederīgie. 21. Pagasts Kurzemē. 22. Dižciltīga muižnieka tituls. 23. „Maizes tēvs" 24, Upo U U vijā. Stateniski: Iģ Sena indoelropVCSu tauta. 2. Skatuves dala. 3. Strauji elpot. 4. Seno romiešu ugunskura un pavarda dieve. 5. Putni. 8. Nevesels. 11. „Ap-svelc'S 13. Tek. 14. Kokiem apstādīto celS. J5. Sievietes vārds. 18. Tilpuma mērs. 17. Burts S grieķu alfabētā. 18» Pilsēta Kanādā. 19. Sievietes vārds. IEPRIEKŠĒJAS KRUSTVĀRDU MIKLAS ATRISINĀJUMS ' Līmeniski: 1. Karš. ' 3.- Mols. 8. Mokasīns, 8. Rika. 10. Avis. 11. Trīs. 12. Tas. 14. st. 15. Anīss. 18. Asina. 19. Opāls. 20. Pogas. 22. Asaka. 24. A/S. 25. Psl. 27. Nīla. 28. Ecēf.. 81. Oms. 82. Rlgorozs. 83. Soda. 34. Tuba. - Stateniski: i. Kūka. 2. Sķist. 8. Masts. 4. Saistīta. 5. Mora. 6. Avas, 7. SI, 8. Rīss. ^-9. Arka. 13. Abats, 18. Iegansts. 17, SOS. 18. Asa. 20. Peso, 21. Asis. 23. Sper. 23a. Apls. 25. PaJ> ma. 28. Iegūt. 29. Co. 30. Toga. S. g. 21. martā Kareņjonas mūsu tautietis i raktuvju katastrofā atradis nāvi Harijs Priedītfs dzim. 1926. g. 3. jūlijā Mārsnēnu pagastā. I Par viņa pāragro nāvi skumst Latvijas Sarkanais Krasts Be]ģljā IRO STARPTAUTISKAIS MEKLĒŠANAS DIENESTS, AROLSENA. MEKLĒ: Sacharu vai Sachu B1 a c h u vai Bloku vai Blochu, dz. 1895, g. Daugavpilī, pēd. adrese: Rīgā, Brīvības ielā 33-12; Olgu B l l t t l , pēd. ziņas no Jelgavas; Bruno Edgaru E f c h i . dz. 1911. g. 12. 8. Rīgā. pēd. z. no Drēzdenes apkārtnes; Mirdzu F i k s l , pēd. z. no Jelgavas; Klāru H a r r l k u , dz. Svarcl, apm. 55 g. v.. dzlm. Kuldīgā, pēd. adrese: Rīgā, Vienības gatvē 2; Raimondu K a n t l , dz. 1932. g. 3. 5. Rīgā. pēd. adrese: Rīgā. M. Nometņu ielā 5-17; Elju L e v i n u , dz. 1909. g.. p€d. z. 1941. g. no Neretas; Gunāru L ū s i . dz. 1926. g. 24. 11. Rīga, ped. z. 1944. g. 7. 9. no Egeras. Sudētljā; Mariju Sūhu, dz, Hauku. dz. mg. 16. 1; Latvijā, dzīv, Rīgā. pēd. z. no Gnēzenes, J f e r u S u s k o v i č u , dz. 1918 g. Liei^ja pēd, z. no Liepājas. 115 (zej) Flvtni BUŠU, dzim. 1893, g., dzīv. Jel- ST/Z^TTIIZI D ī ķ i , dzim. Veibalu. dzim. 1890 g t 12. pēd. ziņas no Lielvārdes domājamt dz^vo' Vācijā; Kirilu (Kiry^ ?ē.^is\\Vjo rvāc^^ /omSa^s f n- (Shenia) R a f i e v u. apm 33 g a^^^s v'alS- K r « T u c u . dzlm. L T g 4 12, Daugavpll^ Pēdļ^ ^|as no t pēd ziņas no KoMencas (L^^^^^^^ vijā. (281) LASĪTĀJU IEVĒRĪBAI ASV Abonēšanas naudu lūdzam sūtīt tikai Latvijā publicētiem pārstāvjiem. AUSTRĀLIJAS IEVĒRĪBAI sniedzu reālus Paskaidr. un norādījumus saimn. un «^^anc. rījumos ar Austrāliju Oteries si laikr. kantori ar Nr. 274. (274) Lūdzu ziņas par Venitu Soti (Shott) dzīv. Rīgā, Brīvības Ielā 84/86, prec, strād Rīgā par sekret.-tulku tab, fabr. Of. šī laikr. kant. ar V. A. P. 1939. (282) DĀVINIET BĒRNIEM JAUKO GRĀMATU PALAIDNĪGIE ZAĶĒNI Rutas Skujiņas teksts, Reiņa Birzga|a zīmējumi Cena DM 2.50 Grāmatas raitā fabula ar Rūtas Skujlņas valodnieciski priekšzīmīgo tekstu ne tikai valdzina bērnu ziņkāri, bet ari nosUprina tajos pareizu latviešu valodas sajūtu. Reiņa Blrzgala dzīvie īpatnējie zīmējumi neļauj atslābt Interesei Udz pat grāmatas pēdējai lappusei. Ari pieaugušie ar patiesu prieku IzsefeoB zaķēnu nedarbiem abu mākslinieku pantos un zīmējumos. LCK APGĀDS LATVUA Hermīni. Laumu un Gunāru Kundziņos no Rīgas un citus radus meklē Bruno Rullis. Greenbanks Hostel OS. 88), Hors-forth Nr., Leeds, England. (259) u PMķūtdes tieds Wyresdale Road. Bolton, Lancs, England PIEDĀVĀ TAUTIEŠIEM ĀRZEMĒS: Vārda un dzimumdienu, kfi ari visu svētku apsveikumu kartes greznā daudzkrāsainā spledumā uz se§u nokrāsu augstas kvalitātes papīra, lielā variantu dažādībā; Austrālijā un Jaunzēlandē 5 d, ASV un Kanādā g 0,06: Vācijā DM 0,15; Zviedrijā ZKr. 0.15; Dānijā DKr. 0,18; Holandē HFl. 0,12; Beļģijā BFrs. 1.2; Brazīlijā Cr. 0.90. Latvisku rakstu un simbolu greznotas aploksnes apsveikumu kartēm: l'/t d. Ā 0.03. DM 0.06. ZKr. 0,07; DKr. 0,09; HFl. 0.08; BFrs 0,6; Cr 0.40. Luksa vēstulpapiri ar Latvijas brīvības laika simboliem: 3 d, 0.04; DM 0,10; ZKr. 0,10; DKr. 0,12, HFl. 0,09: BFrs. 0.09: Cr. 0.60. Lielās greznotās aploksnes luksa vēstulpapiram: 2 d. | 0.04. DM 0.08; ZKr. 0.08: DKr. 0,10. HFl. 0.07; BFrs. 0,7; Cr. 0.50. Dzimtenes skatu pastkartes: 3 d, g 0.04; DM. 0.10; ZKr 0.10; DKr. 0.12; HFL 0,09; BFrs 0,9; Cr. 0,60. Mārtiņš Fogts, Ģīmetne. īsromāns: l'9 d; % 0,35; DM 0,95; ZKr 0.95; DKr. 0,95; HH. 0,65. BFrs. 6.5; Cr. 4.50. Adas izstrādājumi ar deviņu karātu zelta dobspiedumā greznotu Brivibas pieminekli: vēstuļu mapes, fotogrāfiju albumi, kabatas portfeli, naudas maki un citi priekšmeti lielā variantu un cenu dažādībā. Pieprasiet mums pilnīgu bezmaksas katalogu ar cenām visās valstis un mūsu pārstāvju adrešu sarakstu, kā ari loU izdevīgos norēķināšanās nosacījumus. Seit sniedzam tUcai dažu musu galveno pārstāvju adreses ārzemēs: Arv. ZiemiņS. (23) Oldenburg (Oldb.), Blsmarckstr. 17. Deutschland; I>atvju Grāmata, 503. 2nd Street NW. Waverley Iowa, U S. A.; Valters Ziediņš. 220. Lis^ar Street. Toronto 3, Ont. Canada; Edg. Spaile, Migrants Centrē, Block .,E'* Bathurst, N. S. W Aus;^alia, Vlad. AuzlņS. 8, Crac-roft Terrace. Cashmere Chistchurch. New-Zealand; LatvleSu Palīdzības Komiteja, Box 701, Stockholm 1. Sverige, I Reltmanls, Postbox 292. Koben-ha\ m V. Danmark; Z. Leimanis. Av. Atlontica, 156. apt. 101. Rio de Ja-heiro. Brazil; Croix-Rouge de Lettonie en Belglque, 25. Rue Jacques .Jordaens. Bruxelles, Konrāds Strazdiņš, Brederodestraat 30, Zandvoort Bad, Nederland. (226) Tos latv. karavīrus, kas redzēja manu dēlu. Un. RAIMONDU SKUJU, 15. dlv. 5. rota9 komandieri, 1944. g. Jūlijā kopā ar vienu kapteini un vlrsn. vletn. karalaukā (19 km no Latvijas rob. — Krievijā) Ienaidnieka granātas nogalinātu, loti lūdz atsaukties mātei Emmai Skujai. (14a) EssUngen/N., Pfaff-Str. l - l. (286) OTTO CEPLĪTI raksti tūlīt K. Blodanam, 7, rue Lude-vlc. Halery (S. et O.), France. (284) Kara Invalidus Maļlnovskl un D. Vlļumn no Dagdas (bijuši Cedelghemā) meklē un lūdz atsaukties Eduards Pudnlekt, Maln Roads Commisslon. Capella, Qld., Australla. (233) JATVHAS" abonements, sasutinot laikrakstu oa atsev eksemplāriem dlrtz J tk% te «kaitot) maksā DM 8 - mēn * DM 0 50 pai piesūtīšanu. oasOtlnot koliektivl vairfiV oar 3 eks DM 8.- mēnesi oar eksemplāru: oasOtlnot u? ārzemēm un maksālot Vācijā OM 3 - mēn OM 180 paf olesūtīšanu SludlnSium) maksā DM 0 90 oar vlensleJIga? nonparellle lesoiedrtndas aizlemto telpu. Darba meklēfta nas sludināluml par puscenu Abonementa pieteikumi, sludinājumi naudas pārvedumi un kore,«īpondenre adresējama .Latvijai' fl4a) Essllnsen/N BreltP StT 6 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-03-29-07
