Bavarijas Latviesu vestnesis, April 11, 1951

              ī l i '
.4^
f m
l i :
m
lf*#^ Iii
L A T V I J A Trešdien. 1951. g. 11. aprlJl
^ax Miiellci''
KAM VAJADZĪGI DžiBnn-
^Kid komiiisiitiskis Mm^ pado­mes"
«eiijM laikā BerUmli izskiimēja
xtbtīm par to« kā gan ^i^J pavuam
par iiarenSkajiem |^asaul<ti f«-
klinitie padomjo bruņoti» spēki klu«
• u i i j M i r ,,maza miera laiku anitiija',
lija mō^urp; šķietami UldM^i^ii P^*
fmaiA}a im, norādīdams i » aftkārt
stēvolajieBS ,>fiera padoiiļfli«s" Iciicek-mi.
vmm pSrstēvito i e t a : ,Ja
i i i i i m m^iifMm
mrsm •(! vajadzētu so» džentlme-ņmH"
Ercnburga argumetiiticijaai as-prāOkii
nerai apstildēt, m tomķ U
iMtpij iiiikllt patiesību. Kr^illllm,
ir MS dmijaiĻ un tamēt neipie-eiešihl
ari minētie .«džentlme^ii.
pēc? —
S l i .^kāpic" būtu tiesām liels jau­tājums,
ja 17$ divfeiias biūilu bunrjtt
fIkaIR» uizvarai BĪ^% vai jebkuf ci­tur.
Taču t i nav. Lai divljRļljas varēt i
• i f^tMt ui priekšu un pai ceļam ne*
dabtitu galu, tām vajadzētu baudot
simpalijaii iedzīvotājos vai nodiroš:-
nāt aev pdiRkirīmlgu transporta sistē­mu
no aizo&ugures. Simpātiju, vismaz
Vādjl, naif, jo tāa nevar radīt ar
Oderas-Neitte» līniju, vai turot tirm-tiem
tfikitošu vāciešu guslā un des*
mitiem ttisk»toiu Austrumjcislas iedzī­votāju
kencentrācijM Rom<&t:nēs. Ar!
transportji no aizmugures rav. jo mv
pietiekami daudz tērauda dzelzceļa
sliedēm u. c. vajadzībām.
Taču no jau tērauda vien Pad. sa­vienībai
Irflkat — izņemot dzelzi, iz­jūtams
gandrīz viiu metalliiu trūkums.
Par spīti 175 divīzijām, tai trūkst ari
pārākuma vai vismaz lldizvērtlbas
atombumbu laiošanS, liildistaisču
Nelīdz ari vodka, $ampaiiiciis,ļ^a»<i« bij. leģionāru...
ne kaviāri
A S V KATEGORISKI PRET KONFERENCI. KO DIKTĒTU KRĒMUS
Vašingtona *el). ~- ..Četru l i e l o ' ! biedrībā, jo sevišķi Amerikā, A SV
ma:^ konference Parīzē pēc gandrīz j delegāts Džeseps tomēr atrod daudz
veselu mēnesi ilgam apspriedēm nav ^ pozitīva š a j ^ vairāku nedēlu ilgajās
pavirzījusies ne soli tālāk. Nodekla- apspriedēs. Arvien skaidrāka rietumu
Tēli visi iespējamie viedokli, not.ku- pārstāvjiem kļūstot padomju nostāja,
šas gan oficiālas, gan neof.ciiU^ sē- jo Kremlis par katiu cenu nodomājis
jAus-s cniBU STAtns^s
Cetrt SdletB Misittra TUialtki §r\h vftBotlts. ka fttrtcB trli«ta atelttritB U T I C M IM
to, ka viņi Bēttalf pasākt vlaBoiasos...
des. spriesta slepenās sanāksmēs un
atklātās, bet iznākums arvien vēl rā­da
nulli. Mazliet rožaināka optimisms
bumbveiu, bez tam vispār vēl lie-ļ sārtajā marmora pil! pavīdējai pag.
Mrtti.|ņujii a p ^ to uztui jgšanai ne- ļ ceturldiep, pēc Um. kad padomiju ār-plecieiamāa
naftas rezerves lietu viceministrs Gromiko trīs rietu-alittiii
ponkli, varbūt, pats iļvaT
rTgākais. Ja ari Pad. savienībai tu-v|
kf J a i k l būtu tikpat lieli gaisa spēki
lijU»^ i i viimklrli nespēltu toa uz­turēt
— puse visas padomju un vdial-vakta
nafta» gada produkcijas aizicitu,
lai »gtu šādu gaisa spēkti degvielu
patēriņu viena gada laiki apmā­cību
apstlikļos vai trīs mēnešus —
kara laikā. iRadikāli nelīdzlitu arī uz-mlUišanās
Irānai. Trūkstot Iranspcirta
iespējām, Kremļa degvielu cisternā
vismaz trīs gadus ieplūstu tikai bē­dīgs
piliens naftas.
Kriero licim tādēļ j^gaidlm ir jā­nogaida
vai pit jāatvelkas savā <iilā.
Apvienoti! nācijas no izdevīga fciru-ma
padomju propagandai tagad driimd
hvēmties par Nirnbergu ,,leņina-Sta.
liiia pārejai". Pēc šīs nevetksnses
pielaiž ienpēju, ka Padomju saiiie-
&!ba tuvākajā laikā m atstātu, lai
kopi ai satditvalstim par īsto „miier-mnfgo
tautu sapulci" nākolmē uzska­tītu
„Pasiiuti»s miera konfr<eeu" ār
•«Miera pad(»mi kā izpildoīrganu.
Un te, l i k , ir vajadzīgi dieātl-muļļ^
r — laii;: nņi paši un citi: variētu
tāisl^, k« pldējais laiks atstāt ame­rikāņu
kara kūdītēju okupi'to UN un
tā vietā rtudzlties uz Kremļa saorga­nizētajiem
konļjT€«jein kā vienīgiem
pasaules m i e r a glābējiem.
. Taču „šie džfintlmeņi'" bija vajadzī­gi
vēl kam citam. Sīnis dienās Bal-kānu
vaktīi «ir lielu pompu jau sā­kās
parakstu vākiana Berlīnē izl4>m-tajai
,,Mieri petīcijai", kiis vērsta
mu delegātiem un viņu vietniekiem
bija sarīkojifi brokastis padomju sūt­niecībā
Pie vodkas, šampanieša un
kaviāra tur mazliet pacilātā atmo-sfairā
plrrunāja līdzšinējo sarunu
gaitu.
Kaut i|ri Parīzes sarunu leļilgumA
no vienas puses radījis zināmu ne­apmierinātību
brīv^ pasaules sa-
Pontekorvo un
^nāvcs stari"'
SENSAGIONAU PADOMJU APGAL­VOJUMI
PAR PAZUDUŠO BRITU
ATOMZINĀTNIEKU
Londona (ip). Britu svētdienas
laikraksta Sunday Graphic sniedz
sensacionālo, bet nepārbaudāmci ziņu,
pagājušajā rudenī pazudušais bri­tu
alomzinātnšeks Bruno Pontekorvo
tagad padomju valdības slepenā uz­devumā
eksperimentējot ar kosmiska­jiem
stariem, ar kuru palīdzību do­māts
sekmīgi atvairīt ameirikāņu
atombumbvezu un citu lidmašīnu uz­brukumus.
Laikraksta atsaucas uz it kā marta
beigās Zviedrijā uztvertu Maskavas
radiofona raidījumu, kaut ari BBC
darbinieki tādu nav dzirdējuši un līdz
šim vispār trūkst apstiprinājuma par
Pontekorvo atrašanos Pad. savienībā.
Pēc uzturēšanās Itālijā viņš pēdējo
reizi redzēts Somijā, padomju robe-
„4 lielo" konferenci pakļaut padomju
spiedienam. Interesants šai sakarībā
ir oficiālais Amerikas balss komen
tāre, ko noraidīja trešdien angļu va­lodā
un kura ievadā pateikta, ka tas
atspoguļo oficiālo ASV valdības no­stāju.
Sav. valstis apsūdz Pad. savienību,
teikts Amerikas balss komentārā, ka
tā ar Parīzes sarunu stiepšanu garu
mā grib novilcināt Rietumvācijaa ap-bruņošanu,
kurai nav cita mērķa, kā
vienīgi stāties pret! komunistu agte*
sijai. Padomju delegācija dara saga«
tavotājkonferencē visu. lai Lielbritā
nijas. Francijas un ASV Jtaklus ie*
rautu padomju dlpā". Kremlis neat
laidīgi turas pie viedokļa, ka pasau-
Ies saapllējumu gfalvenais cēlonis
mdclējams rietumu apbniņošani nn
Rietumvācijas bruņoto spēku atjauno*
šanā. ASV ar uzsvaru konstatē, teikts
tālāk komentārā, kā vienīgie bru­ņotie
spēki Vācijā ir padomju
sastādītās militārās formācijas austm*
mu joslā- Sav. valsta grib panākt
četru ārlietu ministru konferenci, bet
tās kategoriski noraida ārlietu mini*
stru sanāksmi, kas notikta pēc pa*
domju diktētiem noteikumiem.
DAŽOS VĀRDOS
l^lvenokāirt pret Rietumvācijas remi-jžas tuvumā
litlriiādju. Tai, tāpat kā [pagājušajā Pēc Sundav Graphic ziņām. Ponte-gadā
Stokliolmaa uzsaukumēm. parak­stu
vākšanu komunisti plaši organizēs
ari brīvajā pasaulē. Pēc komūniistu
agresijas Koirejē. Tibeta^ okupēšainaš
m cf9Q 4itii|unios«tnās Indcīķmi ^|an
trfb daudz limtāk ar! politiski nijiz-glftotajam
,j!iaMjam cilvēknm" iecļial-vot,
ka pasailts mieru iespējams IRO-
#oiMt air lijītralfitu pret ritilumvallitu
iMilfrtiējo p«I!liku. Bet lēttidgo jo-plq|
ta naiirikit, m virdam „mieļrs"
• H arvien laba skaņa
^Kā savā liņojumā nesen uzsvērusi
A S V kongresa komisija pristamerikā­niskas
darbības apkarošanai, padcim*
ju jaunā miera ofensīva cer pār v i -
sim lietām Maskavai labvēlīgi ietek­mēt
militāri nozīmīgas periRonas, z i ­nātniekus,
īpaii atompētnii!»kus, ga-rīdmiekus
kā arī sieviešu, jaunat­nes
un arodorganizācijas. Pagājiiišā
gada kampaiļa esot izvērtusies par
p l ^ k o un sparīgāko globiiila mēro-f
a pasIkiEmri! ]ļ>sīcholoģ:ski)iji kairā,
kura panākumi daudzkārt novērtēti
pariemu
T i . klusiibi gatavojoties uzbruku­mam,
Kremlim paliek maia cerība, ka
starplaikā šli propagandas ietekmē
rietumi varēta krist; tā rokās; bez ki-ra.
Nevrew{»k uzskata par iespējamu
pat vispārēju pakāpenisku Maskavas
atkāpšanos un savām robežām nāka­mi
gada laiikā. ja rietumvaktis šogi&d
pareizi izspēliētij sarās politiskās kar-tk.
Tas šķiet piirāk skaisti, lai būtu
ticami. Toties reālāiks ir kas cils —
kamēr lācis savS alā maisa miera mig­lu
Eiropai. M lās aizsegā netraucēt
sagatavoto!; .p^jdējai zvejai
tos ūdeņos \ varbūt AtlanMk
izdodas irbur* iažu lieku
ar dūšīgu cfrieiienu aiisar
biiizācijēfi vilirstulos pasa
zivju dīkus Ui^'i bišii stropus
šošanas tm iirpoitīšimas.
korvo savus pētījumus izdarot pa­domju
kosmisko staru institūtā pie
Baikala ezera un esot deklarējis, ka
jaunā aizsardzības sistēma 1952- g.
oktobrī būšot .kaujas gatavībā". Pon­tekorvo
bez tam pētījot arī jaunas
metodes lētākai un ātrākai atombum­bu
ražošanai. Britu slepenais dienests
Aviaciiai liclvakiis
facemas
A M E R I K Ā Ņ U S T R A T O S F A I R A S LID­M
A Š Ī N A S U N A T O M M O T O R I —
C E C H I K O N S T R U Ē A T R A K O TUR*
B O I Z N I C I N A T Ā J U P A S A L T - E — A N ­GĻI
I E B O V E L I D M A Š Ī N A S V A D A -
N40S R A Ķ E Š U S A V I E S
VfiliāftoBa ~ Kaltfornijat itsēģiiki-jumu
Uukos. kā Dally Mail £ņo. amerīkiņi
t:ivāka \a.ki uzsSki }ēm^% raķešu lidaafi-nas
Bell X-2 pirbaodi. Tā ir itpriekŠljl
raķešu lidaparāta X-t mltt^iuffis. un lietņa*
tēņ ar to cer sasniegt fantaatiska 2300 ksa
st. ātrumu, kamēr X-! tpē|a tikai" IS90
kffi. Ari taunaJs modeli» paUtivfgo fido-jumu
gaisā azsāks. atbrīvodamies no ..mā­tes
lidmašīnas Pašlaik tat vēl doBoftts ti-ļ
kēi iiffiē^jnājamiea, bet ļebklda apbnsņo-
I jusv Udrišnējais normillidojnmi augftnma
jau agrāk esot saņēmis ziņas par mē-rekords psedei tugļu imldniti
ģinājumiem Pad. savienībā atrast
jaunu vielu, kas. ievietota tālvadā-mas
rakete* lādiņā, sprāgšanas brīdī
attīstītu kosmiskos starus. V^ a s šīs
ziņas tacŗad rūpīgi pārbaudot britu
ārlietu ministrija.
Potēšana ar stmklu -
J A l ^ - S AMERIKA.ŅU MEDICĪNAS
IZGUDROJUMS !
V a l l a f l t a i a ļfsl — Kmiļt* aiiiciaasļ
tkeU VaHiftosi timēģinSts faimt paņēafess ļ
Uehi dhrlkB ļtufu Itrai potHaaal ar daii- \
ditm vakdiUc» vai citām vitlim. Ar fpaias ;
.,ttraklaa flstolas" palldxf%a ie«pē|amii vien-lalclfi
VMmm tkaUam pot^faaio tvfllkt caisrl ;
Idai vafadilgit potes, pie kam procedira ;
(r pUalfl kessāptga. Jafcnais paņēmiess vai
f i t setr^r^ Bonmi ktotoģitki kafa fa^[ffumi.
kad rn ristiei tepicci«lamlk« ātri pctēt
Ueias d^fēlta masas vtt pat Ttsos iediīvotl-ftts.
Tlpat paņēmieu kitn itdevlfs. {a p^k-iņi
7a}adfētB aosōtlt m aiz]mn lielākos
karaspēka kwitt»featw.
fanji paņēmiena klūtt tiaka tafckn-
)as adata ISetoiaaa. to katmizēti ttenUzē-žaaa
on ^efi!d!!iaaa. kas prasa dandi laika.
Tipat Beka \x sipfgn ta^Hsnas procedōra.
IM arf riiiks, ka ar ia|ekdfas edatim va­rēti
pžniesit slimie diftns. ki tas var ga-prov'Liroriskos
apstākļos en UeH steifi. i
ļ Nav ar! viiļadiffž i^tēfamls vielas sterili-iHaaa.
fa|ekdiām vajadiifs apaādts ār^t-jam
- 20 ksj, b«t ar Bell X'2 amerikāņi do-mā
sasniegt 70 km angstumu. Kāds dts
knncerr* laa uTjāds X-3 būvi, kas saval­kā
rt pārspējot X-2. Ta bOSot autorastiska
bejpuota maSIna. apcjādāta ar strūklas mo-torii
hdoium»esj vidējā augst^imā. t i. ap
20 kra. bņt *:do$anai stratosfairā lietos ra­ķešu
diiEējUS.
Ar.eiikāņn ^toaerteŗģijas komisija partk-stlitjsi
\i<ŗm^ a? Gtseral Eledric'Companj
par pīnzo atotaeserģfjas motor^j serijreida
g^tavoSēPu So motora konstnsējuii un 4 ga­dos
!nKēi;na)nsj Feirčailda lidraašlea fab­rika,
tm lidojOTos sasniegti liel?ski remltātl.
!ai gan techmskos datus vēl tura slepenībā.
Ar.c:li raireiz liela vērību velti vadāmo
raķeta tāliivnjn pētlianai. iiteides britn
aviādj&s marials Koritons — raJkeiieroēn
virspavēlnieks Šādus Jāviņas turpmāk
iebūvēšot t^iiboimlciEātāfo» loiaetēio aa
• f'-5ba!t3 vietā b^abvilis formāciiu apkaro-i
. - r . , - tie vai Rt: paii antomatiski atrod
īr.ērķ2. vai ari t:ek vadīti ar radara palīdzī­bu,^
j j n . nonākot iisāaā attālumā, eksplodē.
LelAkā daļa eksperimentu notiek «BHiIaajos,
:000 ksj ōarajes Austrāhiai tmēJTisāmmu
la-kos Vūs^eras tuvumā, piedaloties aus -ā-ziiiāT,
n-ek:eia ca speciālistiem. Tie nu-r^
t ari sak^ii- ratot pinnos turbotialcieā-
*ā-es k'^rcs iebūvēti Armstrong S ddelfy
Add?ta ©ctori. Bet soējāi ti« nav nsai rx-tos
ixI:eto dažādām pārbacdēra-
F^r-Es dsžirn d'tsšīa arf 8B<s|a salās h^Zi^-
i.es slep^sibā turēfse eksperimenti ar }«ts-c
s : : e a \T t.prc^esi. kā aaglu mi!starās' ie-v.
ādes apnmē tHIvadāmos rtļ;^ Unņ^i.
M;!;'ārie I>etpr«?ē;; :iteiknfies, ka reiul-
'.āv: f^ct vairāk ;R«kā ēpmieiincili.
C»-.:^u k>i«tstrckton Rcdii Letova valsts
jusi 14 sarakstu par tām per«onām.
kam atļauta ieceļošana ts. ,,2000 pci-sonu
scbēma*" ietvaros. Norādīto
skait» nav lieli Arī ui priekšu pa-redzama
« emigrācijas iespējai māj­kalpotājām.
Kandidātēm jāpieteicas
IRO iestādēs. Tuvākajās dienās do­sies
ceļā iicelotāju grupa uz Venecu­ēlu.
No 38 kandidātiem Venecuēlas
konsuls Mindienē pieņēmis 22.
Emigrācija ui Argentīnu un Brazīliju
apgrūtināta un iespējama tikai atse­višķo*
gadījumos.
Tiem DP, kam nav piemērotu citu
izceļošanas iespēju, iespējams re­ģistrēties
l a Jaunzēlandi. Priekšroka
atraitnēm vai ākirtenēm ar 2 bēr­niem.
Jaunzēlandes pārstāvis ieradu­sies
britu joslā maija beigās.
Uz Franciju v i l joprojām ie^pl-jams
pieteikties veciem ļaudīm. Kā
jau ziņojām agrāk, tomēr saņemta in­formācija
par ieceļotāju griitiem dzī­ves
apstākļiem, kādēļ arī LCK nolē­musi
deleģēt pri^šsēdi V Janumu
pārbaudīt šos apstākļus. mO šādas
informācijas nebija, bet arī tā teicās
«tāvokli pārbaudīt Ungāru pārstāvis
konfereAcē savukārt ziņoja, ka Ho*
landē ieceļojušie vecie laudk norī­koti
lauksaimniecības darbos, lai gan
sūtīti uz veco ļauiu mītnēm.
Pārrunās par paredzamiem nemet-ņu
pārkārtojumiem britu joslā no­skaidrojās,
ka ar ^ . jūniju likvidēs
Vartas tbc slimnieku atveseļošanās
centru, kā ar! Ever^urgas invalidu
pārskolosanas centru. Iespējams, ka
Vaitas nometne darbību turpinās MĪĪ
pēc šī termiņa, tikai vācu pārvaldē.
Eversburgas c«Eitra telpas pieprasi»
jusi armija, un tās jānodod jau 30.
jūnijā. Tāpēc centra likvidāciju, kas
vairs nav atsaucama, uzsāks )m
ātrāk* IRO ierosinājusi audzēkņus.,
kas pārskolosanas kursus vēl nav
beiguši, pārcelt uz Ild^gteB centriem
mBBftdkiņtt josll. Vēl $•& nav iios««
kāms, vai šāds plāns realizēsies. Pār«
skološanas kursus beigušos kopā ar
ģimenēm izvietos vācu saimniecībā,
pa lielākai tiesai Vestfill. Jau ar 30.
apifli likvidē Glikštates traneitcen*
tru. Vācu iestādes vēlas likvidēt
ar! Goslaras veco laužu mītni* bei
tam pretojas IRO.
Tālāk IRO pārstāvji paskaidroja,
ka ŠIS organizācijas aiztfildnibtt var
lūgt ar! tie bēgļi, kas patlaban vēl
ierodas Vācijas rietumjoslās Lūgu­ma
izlemšana resp. piešķiramā statu»
la veids atkarīgs no individuālajiem
apstākļiem Ar! pēc izceļošanas DP
ir ti«^bas uz IRO tiesisko tlzbUdsl**
bu Tisis tais lemēs, kur vispir pa­stāv
IRO pārstāvības.
Vācu iestādes liedzas maksāt ne*
laimes gadījumu un invaliditātes ren<
tes tiem DP, kas itcelo vai ir j a i
licelōjuši Augstie komisāri atsinu*
l i , ka rentes tomēr būtu maksājamaci
tiem tiesīgiem pieprasītājiem, kas at«
vesti uz Vāciju piespiedu kārtā, vali
ar! tiesība uz renti tikai Vācijā iegu­vuši.
Sāds ieteikums arī nodots vā­cu
iestādēm.
Noteikumi ārzenmieku resp. DP
uzņemšanai formējamā ārzemnieku
vienībā pie amerikāņu armijas gal*
venoi vilcienos jau atklātībai zinā­m
i Latviešu centrālā komiteja l a i
jauts jamē vēl nav savu viedokli for*
mutējusi.
Piecu DP tautību — latviešu, igau­ņu,
lietuviešu, poļu un ukraiņu cen­trālās
komitejas iesniegušas IRO
g^venajam štābam plaš^u memo«
randu par ānemju bēgļu diskriminā­ciju
Rietumvācijas likumdošanā un
ikdienas praksē. Sāda dkkriminā-cija
konstatējama gan tiesiskā un so­ciāli
l a u k i , gan darba, skolu, baziil«
CM, veselības un dtos jtutijuaot.
Memorandā, ko izstrādājusi LCK un
ko no latviešu grupas parakstījis
LCK priekšsēdis V- Janums. norādītsi
arī uz praktiskiem šādas diskrimāci*
jas piemēriem un lūgts IRO atbalsts;
un palīdzība šo problēmu labvēlīgai
nokārtošanai.
RIRDANA PADOMJU AN'El^OTI
(31)
Sirila meklē paSdzIkv DrdSkv
Arābu valstis apsolljošas Sirijai ponthki
un militāru atbaistn pret Uraelat «^rlika>
micm.
Pārtika •« viaām pasaaies vabtlm % ^
musi Isdija, lai daltot pret bada.
Arckikitkapi SttpiMCs ataakāt atstāt J « M ,
slaviju, kaut viņu ari palaistu brisfhā.
Hrtravkl altaslTn fatSeķtsā savām vla^
bām pavēlējis Vtetmmas dnmpinitki
donis.
II t«i%oliaIcl»ātā^ piedaltjulics giin
jā virs Korejas pag. sestdien. Rietami
biedroto pusē xaišdē|«mn Mbija.
KMtIā kara Wl|aa u r saskattmM.
galvoja svētdien amerikāņu I. armijai
pavēlnidu lencrāUaitnants lUdivaJt.
ValklaMi salas ArfmrtlMl Amaikas ka».
tinenu valstn ārlittn mlastni koaf
pieprasījis Argentīnas ārliatn «unittiv
Us aāvt Mtiaaif amarikāņn a
Jūlijs Rombtrgt nn viņa sirra Clais.
tSI kriavv cMlSita, kas strādā ndamk
kontiolkomisilā Vādjā. pēc tiatnmkadbii
laikraksta liņāa. martā atbēgts^ ot
s^oritm.
par Tava aast _
Botīak starp Li^kritāBiļn mi
valstīm, ^ paziņoja misistn
apaklMmā.
Jami»aa mltņi Itfikaittai M#i
•ēt ndzakļos ncdēmia a t v^
komiart Bavārijai prof. Soattn.
mi pifliitiifaiat koagraa piapiMlļkk
zidents Trumens. Sia O a i ^ . taiea fatk-d^
t i . eepicdeiami, lai itvaidota ralM(i|i
tiklu ap visn pasanU OB lai tnvaifti ^
par cilvfko sirdīm.
S mU)ar«u m mū\ štitn ASV k ^ M i
spēku sti^ināāanai catortdiaa koasrail ^
prasīja prtsidaata Ttsmos.
Tikai f»šmf9 toHii|a ^iKi k8vMi«it
HaBjā dot Tam. p«katdroiif kite mĒĒķ
KaaUarIgia sodālista parUJat kM^NJi
lomā.
n •rifttikala Mtnt T^rdji «At
tes lOdzis C<<^o^*^)«s mmunii
iajf Holina. kas aeias panda m
darte TiftM.
K M k i totāli kifi Ušm visit m
stis niaidnāja Indijas dalagāts Baaifii
usvarot ka bads ir vitblstamākite
itaaidniakt.
Aa^Sa mtUāmmd pfotaslU pnk
Aroentlttaa <nātnitk« iivāzijti na
torikoiann Aatarktikaa saUb, kiŗat
«tskaU par savas lattkmtt slaita
ka flterp dtitm iiraklaiSiMi Ht
vaftrOdē.
I i i ^piiociati mSkMm fm HL
• n * . antipātijas ^tt ASV oa UttM
gafavfte. visos čtckoalevakiļaif
vākajā laikā organisis „miara gājiM",
paskaidrojis aBSistm pmidaaU bliiii
Svokoda.
Janaākoa l — k t i i M m
migākai komūmstii tarroii^
MaUjā BOiēansi aofOiIt kKit»
J M M .«Gēftafa liiiftaTa" nls
saklodr^ īattādēm kij. SS
dam ladu-ZcIeska parmā. Ti ki
trtciii ttimāllsts nttbtraīia sav«
anla atsanca, pi^am. ka ģa<>tftWi
varēta būt iadavis Gtriafaa liapjs
paslēp mdi pašnāvībai.
fv ,,31. ptfaOil Vidlā**
kara kūdītāji gatavojoUat tiv^det
Saista Ūniju, iitaždoi Aastntmvidlai
tatm fi9Mm^ Qolisttto
biias' aizstāvēšana «M< ao liiktī
tiaks akts. kat aif iOķUlm itntk
prat kara kCMItājiea.
•ai^rija fatavo)« kar«i« - rakm
ilavt) laikraksu Folttika, t m v ^ ^ ka
diba ar staigā saofganiaēta daiki
palīdzību ccišotiea i^Ovēt tz
kurua nc. Dodatinājumus.
SalMoto i M i i M Kortlā, pie
fi«i datiem, sasniadt mOOI
ievsinotos. Komunistu un iS
z a ^ j u m i tai pašā laikā ir
vira.
Ap 4M.MI apknņote ftrtiiāti dait
komunismu Baltijas valstis «n
satdltiemēs, — vēst! amerikāņu siņi
tūra UP.
ixmakaāi«i A'
ministru rezidenta Grotavola jaunā dll'
iakārtoiana Pankovl BcrUaē.
btrSatt kikzaktts <ifft1iU—ļkiH.
S l a ^ raksttt iesfltit « ^ t iM
9 ^ ingoslavijas komdafstn paHI|ii
komiteja. — paziņoja Bel^«das u„
Staļins t§oi viltojis Marksa oa Ļaņ^
bus xm izlietojis tos sav« nozia^fo
•ttai^anai. T\tt> raldlba aizlieglol «I
pēc 1131 g. Maskavā izdoto Ļaņila
tzplatllami
«-•H UrU staaaa tetaapijdH 1
tie Cechoslovakvļas strādnieki, kas
julies ar valsts precību biroja Svttka
tāilbu. ZTOo Prāgas prese. Svatkas
rēdņi ieiadulies tieši tabrikās on „
kor m riM iz)»^jaii visa* liodls
litātes Tā laulības dzīves i«siciji
ookavēttiSi fft«i 40*% mMm m
tik dārgā darba laika.
Ui nāvt 8ott»Jtl trīs Staļlntrtadai
tā|1. kas kliusijoS^ti un «t'i^If^
Amerikas balts ..melu r a i d i rs
Kcibiievas ^a-.dllājs. Spneijums
stundu laikā-
Sociālisma tēvs Mark»
ja vmi vēl būtu dzivs OB atiastaa A
vicjā. jo ViU valdība itčtr^ii li
•izliedz iestāties augs!sk<^ visiem
kuTj tēv; pit«» 1942. g. nar kijaU
kāifj strādnieki
Bā)t5li 17 ļaun:erIkofns lielk<^k»sst. -
RĢoja Kijevas raidītājs. Eeakd
laki atka! esot pacelts^: galvu
aizkavēt kolbczu pārvēriaau
bas piliētās .
Wvw gM« ^
^*l!tv**'*^*^ rtktuvēa |;k«i iivē»ti«
^«Um>a Stlēziii palikuiaja_ .
ŗņo Fridiaades caurlaides nom^tii
i:es bē^li Bo Polijas.
H» l » a IzveiB^taa ēetfiāifoHi
pārdot mu:tu no 50 Hdz » 0 kroan fm
A«i»aja vmuikH
«iņoja padomju ārU«tu mnustrijas
birojs, āiet^a preso vēstīja, ka '
sasirmis ar ieauto karseni.
Azft«ll»as v a l ^ afsSefast rsi
par maksu pieuaat ārzemju valdība
dl*^u5. oēdēiās «paatņa: aeo;eņ<
«cannas valdības raidījāt» fas l
piemēram, ka BBC nevarēs izmantot
^ tīnes raidītā 7T» ta tā savās
UDZJUTĪBA i K«zņems . ?*roRa be!r. .
Vsiās anketās, kuras fe.ja ?ārzp:ida pedo- j kiOKaa i a t o e i a dlvēki
i ai]«s puioņiea, bija aile Att;edbas ;^et: ^*ļ^^ firakumos Cecfeeslovekiļi.
I kosQ!ustT2 partīļta. Pirmajos rerolūdjss ca- ~ ^»**Uoja Morav.ja» sūzeja arcbaiola|i
dos nlvēki. vē! varēdauii vairāk vai mazāk Tt- !^!ka, ^S ke-l et-i esot ap 1901 gada vaei»
kopā er h«a atrastas dzintars kakla
ari broaras credze® ta
«savam. dHiņr
u
I I » Uikmeu vin. domātams.
•izstāvot savu aks^eos sienām ! e ^^
c:es;: prtt :eaa dc:eku urberkamu.
ABffi^ drand tzalkt vteai mas* ja
^ b r ^ k ^ B kāda , bTs»,!-« a c^
.patJaban pūlas nē^V «^rmlba
• r r « itriTj-āk -ca izzlr.act
kikā.
alu Bonctol
ftbrikants T
IMpli Plfito a
l^ķe, Balodis '
I), Pitrevioi,
ļBo Tīditf banka
Ziņim;
āfii im iaodsi
i M j i i daitiniaki, k
piiiiaiifii. Ja Jtis
ppmo liktenis, kat
f i i l n fropi - Vi
|ļi«riiii Joms ksut
tu ve^-
is^ttai ziņas,
i-ilUtlbal
mkh]
pm viBu jom
no
P«* bSiiōnistu
i?'?'». Kr«
pret
1^
««««
Uihi